• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 15. maija noteikumi Nr. 325 "Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.05.2007., Nr. 80 https://www.vestnesis.lv/ta/id/157382-darba-aizsardzibas-prasibas-saskare-ar-kimiskajam-vielam-darba-vietas

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.326

Rododendru atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudes metodika

Vēl šajā numurā

18.05.2007., Nr. 80

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 325

Pieņemts: 15.05.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.325

Rīgā 2007.gada 15.maijā (prot. Nr.29 29.§)
Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās
Izdoti saskaņā ar Darba aizsardzības likuma 25.panta 11.punktu un Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likuma 16.pantu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības, nodarbinātajiem saskaroties ar ķīmiskajām vielām (tai skaitā ķīmiskajiem produktiem) darba vietās, ja risks rodas vai var rasties no darba vidē esošu vai ar darba procesu saistītu ķīmisko vielu iedarbības, kā arī īpašus ierobežojumus un aizliegumus attiecībā uz atsevišķām bīstamām ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem.
2. Noteikumi attiecas uz darba vietām, kur nodarbinātais tiek vai var tikt pakļauts tādu ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbībai:

2.1. kas saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā noteikto klasifikāciju ir bīstamas ķīmiskās vielas vai bīstami ķīmiskie produkti;

2.2. kas atrodas darba vidē vai tiek izmantotas darbā un savu fizikālo, ķīmisko un toksisko īpašību dēļ apdraud nodarbinātā drošību vai veselību;

2.3. kam ir noteikta aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) - tāda ķīmisko vielu un ķīmisko produktu koncentrācija darba vides gaisā, kas visā nodarbinātā dzīves laikā neizraisa saslimšanu un veselības traucējumus, kuri konstatējami ar mūsdienu izmeklēšanas metodēm, ja attiecīgās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti iedarbojas uz nodarbināto ne ilgāk par astoņām stundām darba dienā vai ne ilgāk par 40 stundām nedēļā (1., 2.pielikums);

2.4. kam ir noteikti bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji (BER) - nodarbinātā organismā uzņemto ķīmisko vielu un to metabolītu koncentrācijas un ķīmisko vielu izraisīto bioloģisko efektu rādītāji nodarbinātā bioloģiskajā vidē, ko nosaka veseliem nodarbinātajiem, kuri ir pakļauti ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbībai aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) līmenī (3.pielikums).
3. Ķīmiskās vielas aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER) nosaka, ņemot vērā vielas fizikāli ķīmiskās īpašības, toksiskumu, epidemioloģiskos pētījumus neinfekciju slimību jomā un tehnoloģiskā procesa nosacījumus, kā arī izvērtējot datus par ķīmiskajām vielām ar līdzīgu struktūru. Ķīmiskās vielas aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER) izmanto darba vides ķīmiskā riska izvērtēšanai (ķīmiskās vielas koncentrāciju darba vides gaisā salīdzina ar aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER)).
4. Aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER) definē kā vidējo aritmētisko vērtību astoņu stundu darba dienai (vidējā maiņas koncentrācija) vai kā vērtību īsam laikposmam (līdz 15 min., fibrogēnām vielām - līdz 30 min). Aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER) mēra 20 oC temperatūrā 101,3 kPa spiedienā un izsaka miligramos uz kubikmetru (mg/m3), bet gāzu un tvaiku koncentrāciju var izteikt arī no temperatūras un spiediena neatkarīgās mērvienībās - ppm (ml/m3), kas ir tilpuma miljonā daļa.
5. Labklājības ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" saistībā ar šiem noteikumiem izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.
6. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas standarts" iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šajos noteikumos noteikto prasību izpildei (turpmāk - piemērojamie standarti).
7. Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.
8. Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija un citas institūcijas atbilstoši Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā tām noteiktajai kompetencei.
II. Riska noteikšana un novērtēšana
9. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu radītā riska novērtēšanu darba devējs nodrošina atbilstoši uzņēmuma darba vides iekšējās uzraudzības un darba vides risku novērtēšanas kārtībai, iesaistot uzticības personas un nodarbinātos.
10. Ķīmisko vielu koncentrācijas noteikšanai darba vides gaisā darba devējs pēc šo noteikumu 8.punktā minēto kontroles institūciju pieprasījuma mērījumu veikšanā iesaista laboratoriju, kas ir akreditēta valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompe­tences vispārīgās prasības" un par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
11. Darba devējs nosaka darba vietas un darba procesus, kuros ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai, un novērtē to risku, ņemot vērā:

11.1. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapas informāciju, kas saņemta no piegādātāja vai importētāja;

11.2. nodarbināto veselības pārbaužu rezultātus;

11.3. veikto vai veicamo preventīvo pasākumu rezultātus un prognozes;

11.4. citu informāciju par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamību;

11.5. ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) darba vides gaisā;

11.6. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bioloģiskās ekspozīcijas rādītājus (BER);

11.7. konkrētos darba apstākļus un procesus darba vietā un telpā (tai skaitā blakus darba vietās), kā arī darba vidē esošo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu bīstamās īpašības, kuru dēļ rodas vai palielinās risks nodarbināto veselībai un drošībai attiecīgajos darba apstākļos un avārijas situācijās;

11.8. ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas koncentrāciju darba vides gaisā, kas noteikta kā astoņu stundu vai īslaicīgā aroda ekspozīcijas koncentrācija (vienu vai abas no šīm vērtībām), kā arī vielu iedarbības veidu un ilgumu;

11.9. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu daudzumu darba vietā;

11.10. iespējamo avāriju risku, kas saistīts ar ķīmisko vielu un ķīmisko produktu lietošanu darbā un to fizikāli ķīmiskām īpašībām:

11.10.1. ja uzņēmumam ir saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, tad, izpildot tur noteikto kārtību, ņem vērā arī šo noteikumu prasības;

11.10.2. ja uzņēmumam nav saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, avāriju riska samazināšanas pasākumus nosaka šie noteikumi;

11.11. citu riska novērtējumu (piemēram, jaunas ķīmiskas vielas riska novērtējuma vai avārijas riska novērtējuma) rezultātus.
12. Risku novērtē regulāri, reizi gadā, kā arī gadījumos, ja:

12.1. notikušas būtiskas pārmaiņas darba vidē (piemēram, produkta sastāva, agregātstāvokļa vai izejvielu maiņa);

12.2. ieviestas jaunas darbības vai pārveidots ražošanas process (piemēram, darba aprīkojums, tehnoloģiskais un kontroles process);

12.3. darba vides pārbaužu rezultāti norāda iespējamu ķīmisko vielu iedarbības risku uz nodarbinātajiem, mērījumos noteikts, ka pārsniegta ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) vai konstatētas tehnoloģiskā procesa, iekārtu vai tehnisko paņēmienu nepilnības;

12.4. radusies avārijas situācija, kas izraisījusi vai veicinājusi nelaimes gadījumu, ugunsgrēku, sprādzienu vai bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo ķīmisko produktu noplūdi;

12.5. apstiprināts akūts arodsaindēšanās gadījums vai ķīmiskā riska faktora izraisīta arodslimība;

12.6. saņemta jauna informācija par attiecīgās ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta kaitīgumu nodarbināto veselībai, informācija par ugunsgrēka vai sprādziena iespējamību, kā arī par bīstamo ķīmisko vielu vai bīstamo ķīmisko produktu noplūdes iespējamību.
13. Šo noteikumu 12.punktā minētajos gadījumos pirms nodarbinātā norīkošanas darbā darba devējs novērtē pārmaiņu radīto risku un veic nepieciešamos preventīvos pasākumus.
14. Risku novērtē arī tad, ja tiek veikta iekārtu apkope un citas darbības, kuru laikā tiek apdraudēta nodarbināto drošība un veselība un uz nodarbinātajiem var iedarboties šo noteikumu 2.punktā minētās ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti.
15. Darba devējs nodrošina, lai darba vides gaisā regulāri tiktu noteikta ķīmisko vielu koncentrācija un salīdzināta ar aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER), un atbilstoši ekonomiskajām un tehniskajām iespējām veic pasākumus aroda ekspozīcijas faktiskās vērtības samazināšanai. Ķīmisko vielu ekspozīciju darba vides gaisā darba devējs nosaka un izvērtē atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajai metodikai.
16. Ja ieelpojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ekspozīcijas novērtēšanā ir ievēroti piemērojamie standarti, uzskata, ka šajos noteikumos noteiktās prasības ieelpojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ekspozīcijas novērtēšanai darba vietā ir ievērotas.

17. Ķīmiskās vielas koncentrācijas mērījumu periodiskumu nosaka atbilstoši ķīmiskās vielas ekspozīcijas indeksam, ko iegūst, dalot ķīmiskās vielas koncentrāciju (aroda ekspozīcijas koncentrāciju) darba vides gaisā ar aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER): 

             

C
EI = ———, kur
AER

EI - ķīmiskās vielas ekspozīcijas indekss;

C - ķīmiskās vielas koncentrācija (aroda ekspozīcijas koncentrācija) darba vides gaisā.

18. Ja, nosakot ķīmiskās vielas koncentrāciju vienas darba dienas vai vienas maiņas laikā, ķīmiskās vielas ekspozīcijas indekss ir lielāks par 1 (EI > 1), ekspozīcija darba vides gaisā ir lielāka par aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER). Tas rada risku nodarbinātā drošībai un veselībai, un darba devējam nekavējoties jāveic pasākumi riska novēršanai.
19. Ja, nosakot ķīmiskās vielas koncentrāciju vienas darba dienas vai vienas maiņas laikā, ķīmiskās vielas ekspozīcijas indekss ir vienāds ar 0,1 vai mazāks (EI ≤ 0,1), ķīmiskās vielas ekspozīcija darba vides gaisā ir vienāda ar 1/10 daļu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) vai zemāka. Ja iespējams pierādīt, ka šie līmeņi darba vides apstākļus raksturo ilgtermiņā, periodiskos mērījumus var neveikt.
20. Laika intervālu nākamajam periodiskajam mērījumam nosaka atbilstoši iepriekšējos mērījumos iegūtajam rezultātam. Maksimālais laika intervāls līdz nākamajam periodiskajam mērījumam ir:

20.1. 64 nedēļas, ja iepriekšējos mērījumos EI ≤ 0,25 (aroda ekspozīcijas koncentrācija ir zemāka par 1/4 daļu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER));

20.2. 32 nedēļas, ja iepriekšējos mērījumos 0,25 < EI ≤ 0,5 (aroda ekspo­zīcijas koncentrācija ir robežās starp 1/4 daļu un pusi aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER));

20.3. 16 nedēļas, ja iepriekšējos mērījumos 0,5 < EI ≤ 1 (aroda ekspo­zīcijas koncentrācija ir robežās starp pusi aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) līdz aroda ekspozīcijas robežvērtībai (AER)).
21. Mērījumus veic darba procesa laikā (tipiskos darba apstākļos). Ja mainās darba apstākļi un konstatēta vai iespējama riska palielināšanās, veic ķīmisko vielu koncentrācijas papildu mērījumus.
22. Ja darba vides gaisā izdalās ātras iedarbības ķīmiskas vielas, šo vielu kontrolei ierīko signalizāciju, kas ziņo par aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) pārsniegšanu.

23. Ja nodarbinātie ir pakļauti vairāk nekā vienas ķīmiskās vielas vai ķīmiskā produkta iedarbībai (vienlaikus vai pakāpeniski), risku novērtē, ņemot vērā visu darbā lietoto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iespējamo savstarpējo un kopējo iedarbību un tās ietekmi uz nodarbināto drošību un veselību:

23.1. ja darba vides gaisā vienlaikus ir vairākas bīstamās ķīmiskās vielas ar pretēju (antagonisku) iedarbību, šo vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) paliek tādas pašas kā tad, ja katra viela iedarbotos atsevišķi;

23.2. ja darba vides gaisā vienlaikus ir vairākas bīstamās ķīmiskās vielas ar līdzīgu (sinerģisku) darbību, šo vielu kopējo iedarbības efektu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

01.JPG (3169 bytes), kur

C1; C2 ; Cn - vielu koncentrācijas darba vides gaisā (mg/m³);

AER1; AER2; AERn - vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (mg/m³).

Vielu ekspozīcijas faktiskās koncentrācijas attiecība pret AER (ekspozīcijas indeksu EI) summējot nedrīkst pārsniegt 1. Ja šo daļskaitļu summa ir 1, tā atbilst kopējās iedarbības robežvērtībai.

24. Darba devējs dokumentē riska novērtēšanas rezultātus, tai skaitā mērījumu rezultātus, kas nepieciešami riska novērtēšanai, un pasākumus, kas veikti ķīmisko vielu un ķīmisko produktu radītā riska novēršanai vai samazināšanai. Šo dokumentāciju uzglabā ne mazāk kā divus gadus.
25. Darba devējs nodrošina iespēju nodarbinātajiem, viņu uzticības personām un nodarbināto pārstāvjiem iepazīties ar riska novērtējuma un mērījumu rezultātiem, kā arī ar ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbību uz nodarbināto drošību un veselību.
26. Darba devējs nodrošina, lai riska novērtējuma rezultāti, tai skaitā mērījumu rezultāti, būtu pieejami ārstam vai iestādei, kas atbild par nodarbināto veselības aprūpi.
27. Darba devējs nodrošina, lai tiktu sastādīts to nodarbināto saraksts, kuru darbs saistīts ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, norādot informāciju par darba veidu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, tā koncentrāciju darba vides gaisā, iedarbības veidu un ilgumu.
28. Šo noteikumu 27.punktā minēto sarakstu un VII nodaļā minētos veselības pārbaužu datus darba devējs glabā 40 gadus pēc pēdējās zināmās nodarbinātā saskares ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, pēc tam tos nodod arhīvā.
29. Ja uzņēmums tiek likvidēts, šo noteikumu 27.punktā minēto sarakstu un VII nodaļā minētos veselības pārbaužu datus glabā saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par arhīva dokumentu glabāšanu.
III. Riska novēršana un samazināšana
30. Ja darba veids un tehniskās iespējas to pieļauj, darba devējs aizstāj bīstamās ķīmiskās vielas un bīstamos ķīmiskos produktus ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, kas konkrētajos darba apstākļos nav bīstami vai ir mazāk bīstami nodarbināto drošībai un veselībai.
31. Ja tiek atklāts risks nodarbināto drošībai un veselībai, darba devējs novērš šo risku vai, ja tas, ņemot vērā konkrētā darba specifiku, nav iespējams, risku samazina, veicot šādus pasākumus:

31.1. apgādā darba vietu ar attiecīgu aprīkojumu, kā arī nodrošina tādu darba organizāciju, tehniskos paņēmienus un tehnoloģiskos procesus, kas nerada risku nodarbināto drošībai un veselībai;

31.2. nodrošina tehnoloģisko iekārtu, darba vietu un aprīkojuma regulāru apkopi;

31.3. norīkojot nodarbināto darbā ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, ņem vērā nodarbinātā profesionālo izglītību, pieredzi, apmācības un sagatavotības līmeni darba aizsardzības jomā;

31.4. ierobežo to nodarbināto skaitu, kuri strādā ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem;

31.5. novērš nodarbināto saskari ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem vai līdz minimumam samazina to iedarbības ilgumu un intensitāti;

31.6. nodrošina, ka darba telpās atrodas tikai konkrētā darba veikšanai nepieciešamais ķīmisko vielu un ķīmisko produktu daudzums;

31.7. plānojot un organizējot darba procesu:

31.7.1. nodrošina ķīmisko vielu un ķīmisko produktu pareizu glabāšanu, ņemot vērā to savietojamības, sprādzienbīstamības un ugunsdrošības īpašības;

31.7.2. atdala ķīmisko vielu un ķīmisko produktu noliktavu no darba telpām un aprīko to ar nosūces ventilāciju;

31.7.3. novērš ķīmisko vielu noplūdi, bet, ja tā notikusi, paredz tūlītējus pasākumus noplūdes seku likvidēšanai vai samazināšanai;

31.7.4. klasificē un marķē ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus, kā arī atkritumus, kas satur šīs vielas vai produktus, nodrošina to drošu un ātru savākšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu, kā arī bīstamo atkritumu klasificēšanu, marķēšanu, iepakošanu, uzglabāšanu, pārvadāšanu un utilizēšanu;

31.7.5. attiecīgi norobežo darba vietas un lieto normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā noteiktās drošības zīmes un uzrakstus;

31.7.6. izstrādā rīcības pasākumus iespējamām avārijas situācijām;

31.7.7. nodarbināto atpūtai un sadzīves vajadzībām iekārto atbilstošas telpas, kurās novērsts ķīmisko vielu un ķīmisko produktu radītais risks.
32. Riska novēršanas un samazināšanas pasākumus veic šādā secībā:

32.1. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu radītā riska novēršana vai maksimāla samazināšana darba vietā, izveidojot atbilstošu darba procesu un tehniskās uzraudzības sistēmu;

32.2. piemērota darba aprīkojuma, tehnoloģiju un materiālu izmantošana un darba vides kontrole bīstamo ķīmisko vielu izplatības novēršanai vai samazināšanai;

32.3. kolektīvās aizsardzības pasākumu izvēle un ieviešana tieši pie riska avota (piemēram, saskaņā ar projektu un aprēķiniem iekārtota vispārējā un, ja nepieciešams, vietējā nosūces ventilācija);

32.4. individuālo darba aizsardzības pasākumu, tai skaitā individuālo aizsardzības līdzekļu izmantošana, ja ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedar­bību nevar novērst ar šajā punktā minētajiem pasākumiem.
33. Ja konstatēts, ka pārsniegtas ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robež­vērtības (AER), darba devējs nekavējoties veic attiecīgus darba aizsardzības pasākumus.
34. Darba devējs, glabājot, pārvietojot un atdalot nesaderīgas ķīmiskas vielas un ķīmiskus produktus, ņem vērā konkrēto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu fizikālo, ķīmisko un toksisko īpašību radīto risku un veic šādus tehniskus un organizatoriskus pasākumus nodarbināto drošības un veselības aizsardzībai:

34.1. novērš viegli uzliesmojošu vielu uzkrāšanos vai ķīmiski nestabilu vielu (vielas, kas dažādu ārēju faktoru ietekmē savas īpašības nesaglabā ilgstoši) bīstamu koncentrāciju darba vietā un darba vides gaisā;

34.2. nodrošina ugunsdrošības un sprādziendrošības noteikumu ievērošanu un nepieļauj aizdegšanās avotu atrašanos darba vietās, kur tiek veiktas darbības ar sprādzienbīstamām ķīmiskajām vielām, ķīmiskajiem produktiem un viegli uzliesmojošām un ķīmiski nestabilām vielām vai to maisījumiem;

34.3. nodrošina pirmās palīdzības sniegšanu un citus pasākumus, kas mazina kaitīgo faktoru ietekmi uz nodarbināto veselību un drošību, ja noticis ugunsgrēks vai sprādziens, kas saistīts ar ugunsnedrošu vielu aizdegšanos, vai mazina citas sekas, ko radījušas ķīmiski nestabilas vielas vai to maisījumi;

34.4. nodrošina normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz sprādzienbīstamā vidē lietojamo iekārtu un aizsardzības sistēmu drošību.
35. Darba devējs nodrošina ķīmisko vielu iepakojuma, konteineru un cauruļvadu marķējumu un drošības zīmju izvietošanu darba vietās un marķējuma atbilstību iepakojuma, konteinera vai cauruļvada saturam atbilstoši normatīvajiem aktiem par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas kārtību un darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā.
IV. Pasākumi avārijas situācijās
36. Ja uzņēmumam ir saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, darba devējs nodrošina iepriekšēju paziņošanu atbilstoši šiem noteikumiem.
37. Ja uzņēmumam nav saistoši normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novēršanu un samazināšanas pasākumiem, bet, veicot riska novērtēšanu, tiek konstatēts, ka pastāv bīstamo ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu avārijas risks, un paredzams, ka avārijas sekas ietekmēs arī teritoriju ārpus uzņēmuma, darba devējs iesniedz rakstisku informāciju attiecīgajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālajai struktūrvienībai, norādot ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu nosaukumu, to bīstamības klasi, kā arī atbilstošas riska un drošības frāzes.
38. Darba devējs saskaņā ar riska novērtējumu izstrādā pasākumus, ko nodarbinātie veic iespējamos nelaimes gadījumos vai avārijās darba vietās, kur strādā ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem un kuras ir pakļautas avāriju riskam, nosakot atbildīgos darbiniekus un norādot kārtību, kā ar šiem darbiniekiem sazināties avārijas situācijā, tai skaitā norādot atbildīgo darbinieku un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta telefona numurus, kā arī nosakot avārijas gadījumā paziņojamo informāciju.
39. Nodarbināto teorētisko un praktisko apmācību par pirmās palīdzības sniegšanu un rīcību avārijas situācijās (piemēram, ugunsgrēks, ķīmisko vielu noplūde) organizē ne retāk kā reizi gadā, ņemot vērā darba vietas specifiku un darbā lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu īpašības.
40. Ja radusies avārijas situācija, darba devējs par to nekavējoties informē nodarbinātos un veic pasākumus ķīmisko vielu un ķīmisko produktu kaitīgās iedarbības novēršanai vai samazināšanai un stāvokļa normalizēšanai (piemēram, iekārtu atvienošana, nodarbināto evakuācija, uguns lokalizēšana, noplūdes kontrole, bīstamās zonas noteikšana un norobežošana).
41. Avārijas situācijās bīstamajā zonā drīkst atrasties tikai tie nodarbi­nātie, kuri ir iesaistīti remontdarbos vai kuri veic noteiktus pasākumus avārijas novēršanai un kuri ir īpaši apmācīti šādai rīcībai. Avārijas situācijās bīstamajā zonā drīkst veikt tikai tos remontdarbus vai citus darbus, kas nepieciešami avārijas radīto draudu un seku novēršanai vai samazināšanai.
42. Nodarbinātos, kuri strādā bīstamajā zonā, darba devējs nodrošina ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, speciālajiem drošības līdzekļiem un darba aprīkojumu, kas atbilst attiecīgajiem darba apstākļiem. Individuālos aizsardzības līdzekļus, speciālos drošības līdzekļus un darba aprīkojumu lieto līdz bīstamo faktoru pil­nīgai novēršanai saskaņā ar šo faktoru riska novērtējumu un ražotāja instrukcijām. Avārijas situācijās bīstamajā zonā aizliegts uzturēties personām bez piemērotiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.
43. Darba devējs nodrošina trauksmes un avārijas saziņas līdzekļu efektīvu darbību, lai katrs nodarbinātais nekavējoties tiktu informēts par draudiem viņa drošībai un veselībai.
44. Darba devējs regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā atbilstoši riska novērtējumam pārskata un aktualizē pasākumus, kas veicami avārijas situācijās, kā arī avārijas situācijas novēršanai.
V. Konsultēšanās, informēšana un apmācība
45. Darba devējs nodrošina nodarbinātajiem un viņu uzticības personām darba specifikai atbilstošu apmācību un nepieciešamo informāciju par attiecīgajiem darba aizsardzības pasākumiem, lai katrs nodarbinātais darba vietā prastu aizsargāt sevi un citus nodarbinātos. Darba devējs nodrošina rakstisku informāciju:

45.1. par riska novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šo noteikumu II nodaļas prasībām, ievērojot jebkuras pārmaiņas darba vietā, kas var mainīt riska novērtējuma datus;

45.2. par pasākumiem riska novēršanai un samazināšanai un par pārmaiņām riska novērtējuma datos;

45.3. par ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem darba vietā, to koncentrāciju darba vides gaisā, risku nodarbināto drošībai un veselībai, kā arī par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu aroda ekspozīcijas robežvērtībām (AER);

45.4. par drošības datu lapās sniegto ķīmisko vielu un ķīmisko produktu raksturojumu saskaņā ar Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumu;

45.5. par rīcību un pasākumiem avārijas situācijās.
46. Darba devējs nodrošina to nodarbināto apmācību, kuriem ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem:

46.1. pirms darba uzsākšanas;

46.2. regulāri, ne retāk kā reizi gadā;

46.3. atkārtoti, ja darba vidē notikušas pārmaiņas, kuras var ietekmēt nodarbināto drošību un veselību, saņemta jauna informācija par ķīmisko vielu un ķīmisko produktu īpašībām vai konstatēts, ka nodarbinātā zināšanu līmenis ir nepietiekams.
47. Nodarbinātie, nodarbināto uzticības personas un viņu pārstāvji konsultējas un piedalās šajos noteikumos paredzēto jautājumu risināšanā saskaņā ar Darba aizsardzības likumu.
VI. Īpaši ierobežojumi un aizliegumi ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, izgatavošanā un lietošanā darba vietās, kā arī veicot citas darbības ar tiem
48. Īpašus ierobežojumus un aizliegumus, kas attiecas uz darbībām ar atsevišķām bīstamām ķīmiskajām vielām, reglamentē normatīvie akti par bīstamo ķīmisko vielu un bīstamo ķīmisko produktu lietošanas un tirdzniecības ierobežojumiem un aizliegumiem, izņemot šādus gadījumus:

48.1. zinātnisko pētījumu, testu un analīžu veikšana;

48.2. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu - blakusproduktu vai ražošanas atkritumu - pārstrāde vai iznīcināšana;

48.3. ķīmisko vielu un ķīmisko produktu kā starpproduktu ražošana un izmantošana vienotā, nepārtrauktā procesā.
49. Šo noteikumu 48.punktā noteiktajos izņēmuma gadījumos darbības ar atsevišķām bīstamām ķīmiskajām vielām ir atļautas, ja ir ievērotas šo noteikumu 50.punktā minētās prasības un darba devējs pirms darbu uzsākšanas ir sagatavojis un iesniedzis kontroles institūcijās šādus datus:

49.1. izņēmuma pamatojums;

49.2. aprēķini par lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu daudzumu gadā;

49.3. to darbību (reakciju, procesu) apraksti, kurās tiek lietota attiecīgā ķīmiskā viela vai ķīmiskais produkts;

49.4. paredzamais nodarbināto skaits;

49.5. tehniskie un citi pasākumi, kas novērš vai samazina risku nodarbināto drošībai un veselībai.
50. Šo noteikumu 48.punktā minētās ķīmiskās vielas un ķīmiskos produktus drīkst ražot un izmantot tikai tad, ja ražošana un izmantošana notiek noslēgtā sistēmā (sistēma, kas nepieļauj nodarbinātā tiešu saskari ar ķīmisko vielu vai ķīmisko produktu), no kuras ķīmiskās vielas izvada tikai tad, ja tas nepieciešams procesa kontrolei vai sistēmas apkalpošanai.
VII. Nodarbināto veselības uzraudzība
51. Nodarbinātajiem, kuriem darba vietā iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, veic obligātās veselības pārbaudes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību.
52. Ja nodarbinātajam darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, viņa veselības pārbaužu rezultātiem (attiecīgo dokumentu kopijām), ja nepieciešams, jābūt pieejamiem kompetentam speciālistam vai kompetentai institūcijai un Valsts darba inspekcijai saskaņā ar Darba aizsardzības likumu.
53. Nodarbinātajam, kuram darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, ir tiesības iepazīties ar veselības pārbaužu rezultātiem, kas attiecas uz viņu.
54. Ja nodarbinātajiem darba vietā ir vai ir iespējama saskare ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem, izstrādājot darba aizsardzības pasākumus konkrētajā darba vietā, ņem vērā viņu veselības pārbaužu rezultātus.
55. Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka slimība vai veselības traucējumi nodarbinātajam radušies no saskares ar ķīmiskajām vielām vai ķīmiskajiem produktiem darba vietā, vai ir pārsniegti bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji (BER):

55.1. arodslimību ārsts informē nodarbināto par obligāto veselības pārbaužu rezultātiem un sniedz informāciju un ieteikumus par veselības aprūpi arī pēc ķīmisko vielu ietekmes izbeigšanas, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību informē darba devēju par neatbilstošiem darba vides apstākļiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt pārējos līdzīgos apstākļos nodarbinātos, norādot, ka arī viņiem būtu vēlams veikt obligātās veselības pārbaudes;

55.2. darba devējs atkārtoti izvērtē riska novērtējuma rezultātus un darba aizsardzības pasākumus, kas novērš vai samazina attiecīgo risku, atbilstoši šo noteikumu III nodaļai;

55.3. darba devējs ņem vērā arodslimību vai arodveselības ārsta, darba aizsardzības speciālista, kompetenta speciālista vai kompetentās institūcijas ieteikumus, veicot darba aizsardzības pasākumus ķīmisko vielu un ķīmisko produktu radītā riska novēršanai vai samazināšanai, paredzot iespēju norīkot nodarbinātos alternatīvos darbos, kur nepastāv ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbības risks;

55.4. darba devējs nodrošina sistemātisku veselības uzraudzību un paredz atkārtotu veselības pārbaudi jebkuram nodarbinātajam, kurš ticis pakļauts līdzīgai ķīmisko vielu un ķīmisko produktu iedarbībai.
VIII. Noslēguma jautājums
56. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumus Nr.399 "Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar ķīmiskajām vielām darba vietās" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 127.nr.; 2005, 72.nr.).
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Komisijas 1991.gada 29.maija Direktīvas 91/322/EEK par iesakāmo robežlielumu noteikšanu, izpildot Padomes Direktīvu 80/1107/EEK par darbinieku aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar pakļaušanu ķīmisku, fizikālu un bioloģisku aģentu iedarbībai darba vietā;

2) Eiropas Padomes 1998.gada 7.aprīļa Direktīvas 98/24/EK par darbinieku veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā (četrpadsmitā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punktu);

3) Komisijas 2000.gada 8.jūnija Direktīvas 2000/39/EK, ar ko izveido darba vietā pieļaujamo indikatīvo robežvērtību pirmo sarakstu, lai īstenotu Padomes Direktīvu 98/24/EK par darbinieku veselības un drošības aizsardzību pret risku, kas saistīts ar ķimikāliju izmantošanu darbā;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/37/EK par darbinieku aizsardzību pret draudiem, kas saistīti ar kancerogēnu vai mutagēnu vielu iedarbību darbavietā (sestā atsevišķā direktīva saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 16.panta 1.punktu);

5) Komisijas 2006.gada 7.februāra Direktīvas 2006/15/EK, ar ko, īstenojot Padomes Direktīvu 98/24/EK, izveido otru sarakstu ar orientējošām robežvērtībām vielu iedarbībai darbavietā un groza Direktīvu 91/322/EEK un 2000/39/EK.
Ministru prezidents A.Kalvītis

Labklājības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis
Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 15.maija noteikumiem Nr.325
Ķīmisko vielu aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) darba vides gaisā
Labklājības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis
Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 15.maija noteikumiem Nr.325
Ķīmisko vielu sinonīmi un vielām atbilstošie numuri

Vielas sinonīma Nr.p.k.

Ķīmisko vielu nosaukumu sinonīmi

Vielas Nr.p.k. 1.pielikumā

1.

abrazīvie putekļi

543

2.

3-

acetilanizols

443

3.

3-

acetilmetoksibenzols

443

4.

2-

acetoksibenzoskābe

3

5.

3-(α-

acetonilbenzil)-4-hidroksikumarīns

651

6.

adipīnskābes dibutilesteris

165

7.

adobacilīns

69

8.

agrimicīns

555

9.

akrilaldehīds

17

10.

akriloilhlorīds

16

11.

akrilskābes 1H,1H-tridekafluorheptilesteris

602

12.

akrilskābes 2-etoksietilesteris

248

13.

akrilskābes etilesteris

233

14.

akrilskābes heptilesteris

305

15.

akrilskābes metilesteris

419

16.

akrofols

459

17.

alkāni

495

18.

alkilamīni

31

19.

alumīnija oksīds ar silīcija dioksīda piejaukumu

369

20.

amidopirīns

252

21.

1-

amino-1,3-propāndikarbonskābe

47

22.

4-

amino-1-metoksibenzols

73

23.

2-

amino-3- (4-imidazolil) propānskābe

48

24.

2-

amino-3-(2-amino-2-karboksietildisulfēnil) propānskābe

44

25.

2-

amino-3-(3-indolil) propānskābe

58

26.

2-

amino-3-(4-hidroksifenil)-propānskābe

56

27.

4-

amino-3, 5, 6-trihlorpiridīn-2-karbonskābe

32

28.

2-

amino-3-fenilpropānskābe

45

29.

2-

amino-3-guanidīnopentānskābe

41

30.

2-

amino-3-hidroksibutānskābe

57

31.

2-

amino-3-hidroksipropānskābe

55

32.

2-

amino-3-merkaptopropānskābe

43

33.

2-

amino-3-metilbutānskābe

59

34.

2-

amino-3-metilpentānskābe

49

35.

2 –

amino-4-metilmerkap-tobutānskābe

52

36.

2-

amino-4-metilpentānskābe

50

37.

aminobenzilpenicilīns

69

38.

aminobenzols

72

39.

4-

aminobenzolsulfon-amīds

564

40.

α -

amino- β -fenilpropionskābe

45

41.

α -

amino- β -merkaptopropionskābe

43

42.

α -

amino- β -metilbaldriānskābe

49

43.

2-

aminodzintarskābe

42

44.

2-

aminoetilbenzoāts

108

45.

aminoetiķskābe

46

46.

aminofenilmetil-penicilīns

69

47.

α -

amino- γ -metiltiosviestskābe

52

48.

α -

aminoizokapronskābe

50

49.

ε-

aminokapronskābes laktāms

366

50.

4-

amino-N-(3-metoksipirazīn-2-il)- benzolsulfonamīds

565

51.

4-

amino-N-(4,6-dimetilpirimidīn-2-il)-benzolsulfonamīds

558

52.

4-

amino-N-(5-metoksipirimidīn-2-il)-benzolsulfonamīds

562

53.

4-

amino-N-(5-etil-[1,3,4]tiadiazol-2-il) benzolsulfonamīds

229

54.

4-

amino-N-(6-metoksipiridazīn-3-il)-benzolsulfonamīds

563

55.

4-

amino-N-(aminoiminometil)-benzolsulfonamīds

559

56.

4-

amino-N-(tiazol-2-il)-benzolsulfonamīds

565

57.

2-

aminopropānskābe

40

58.

3-

aminopropānskābe

18

59.

α-

aminopropionskābe

40

60.

amonija hidrofluorīds

270

61.

amonija hidrogēnfosfāta un dihidrogēnfosfāta maisījums

60

62.

amonija tiocianāts

64

63.

antihelmicīns

310

64.

apatīts

543

65.

aziridīns

241

66.

bārija ūdeņraža fosfāts

86

67.

barīts

89

68.

benzālhlorīds

98

69.

benzilcianīds

253

70.

benzo[def] krizēns

94

71.

p-

benzohinons

102

72.

1,3-

benzoldikarbonskābe

337

73.

1,2-

benzoldikarbonskābes anhidrīds

281

74.

1,2-

benzoldikarbonskābes di-2-propēnilesteris

161

75.

1,2-

benzoldikarbonskābes dialkilēsteri

162

76.

1,2-

benzoldikarbonskābes dibutilesteris

167

77.

1,2-

benzoldikarbonskābes dietilesteris

173

78.

1,2-

benzoldikarbonskābes dimetilesteris

202

79.

1,4-

benzoldikarbonskābes dimetilesteris

206

80.

1,2-

benzoldikarbonskābes dinonilesteris

215

81.

1,2-

benzoldikarbonskābes dizobutilesteris

191

82.

1,3-

benzoldiols

525

83.

benzoskābes hloranhidrīds

103

84.

2,2'-

bipiridīns un 4,4'-bipiridīns

113

85.

bis(2- etilheksil) sebacināts

217

86.

bis-azepān-1-ilmetanons

221

87.

bisfenols A

341

88.

bis-N,N'-heksametilēnurīnviela

221

89.

boksītu aglomerāts

543

90.

bora trifluorīds

117

91.

DL-

bornan-2-ons

365

92.

1-

brom-3-nitrobenzols

486

93.

1-

brombutāns

131

94.

brometāns

236

95.

brommetāns

420

96.

butānaldehīds

577

97.

butanāls

577

98.

1,4-

butāndikarbonskābe

7

99.

1,4-

butāndikarbonskābes dibutilesteris

165

100.

1,4-

butāndikarbonskābes monoetilesteris

8

101.

1-

butanols

137

102.

2-

butanols

137

103.

n-

butanols

137

104.

butānskābe

567

105.

3-

butēn-2-ons

438

106.

1-

butēn-3-īns

642

107.

butilcelosolvs

139

108.

butilglikolacetāts

140

109.

butildiglikols

141

110.

cefalosporīns N

142

111.

cefolosporīns P

142

112.

cements

543

113.

cianobenzols

106

114.

2-

cianoetanols

309

115.

ciānoetilēns

11

116.

cianometāns

1

117.

cietkoksnes

523

118.

p-

cimols

154

119.

cinebs

155

120.

cis-3-hlorakrilskābes nātrija sāls

459

121.

cis-3-hlorpropēnskābes nātrija sāls

459

122.

DBP

167

123.

p,p’-

DDT (4,4'-DDT)

370

124.

dekāndiskābes dibutilesteris

169

125.

dekāndiskābes dimetilesteris

203

126.

1-

dekanols

160

127.

demetons

407

128.

desflurāns

71

129.

dialkiloksalāti

547

130.

1,2-

diaminoetāns

238

131.

1,6-

diaminoheksāns

298

132.

2,6–

diaminoheksānskābe

51

133.

α, ε -

diaminokapronskābe

51

134.

diamonija hidrogēnortofosfāts

60

135.

dibora tricinka heksaoksīds

157

136.

dibrommetāns

428

137.

dietil-1,4-dihidro-2,6-dimetilpiridīn-3,5-dikarboksilāts

193

138.

dietilēndiamīns

504

139.

dietilfeniltiometilfosfonāts

307

140.

O,O’-

dietil-O”-(2-etiltioetil) tiofosfāta un O,O’-dietil-S-(2-etiltioetil) tiofosfāta maisījums

407

141.

difacinons

174

142.

2-

difenilacetil-1,3-indandions

174

143.

difenils

112

144.

difluorhlorbrommetāns

121

145.

difosforapentasulfīds

276

146.

difosforpentaoksīds

274

147.

3,7-

dihidro-1,3-dimetil-1H-purīn-2,6-dions

575

148.

3,7-

dihidro-3,7-dimetil-1H-purīn-2,6-dions

576

149.

1,3–

dihidroksibenzols

525

150.

2,2'

dihidroksidietilēteris

171

151.

m-

dihlorbenzols

183

152.

o-

dihlorbenzols

182

153.

p-

dihlorbenzols

184

154.

dihlordifeniltrihloretāns (DDT)

370

155.

1,2-

dihlorfluoretāns

267

156.

dihlormetāns

428

157.

dihlormetilbenzols

98

158.

α, α -

dihlortoluols

98

159.

dihromāti

334

160.

diludīns

193

161.

N,N-

dimetil-2-hidroksietilamīns

195

162.

2,2-

dimetil-3-(2-metil-1-propēnil) ciklopropān-1-karbonskābe

382

163.

2,6-

dimetil-3,5-dietoksikarbonil-1,4-dihidropiridīns

193

164.

2,3-

dimetilakrilskābe

415

165.

3,3-

dimetilakrilskābes etilesteris

416

166.

α, α -

dimetilbenzilhidroperoksīds

251

167.

1,2-

dimetilbenzols

386

168.

1,3-

dimetilbenzols

385

169.

1,4-

dimetilbenzols

387

170.

dimetilbenzols

384

171.

N,N-

dimetiletanolamīns

195

172.

N,N-

dimetilfenilamīns

196

173.

1,3-

dimetilksantīns

576

174.

3,7-

dimetilksantīns

575

175.

O,O’-

dimetil-O”-(2-etiltioetil) tiofosfāta un dimetil-S-(2-etiltioetil) tiofosfāta maisījums

407

176.

2,2-

dimetilvinilkarbinols

414

177.

2,4-

dinitrohlorbenzols

314

178.

4,6-

dinitro-o-krezols

426

179.

2,2'-

dipiridils un 4,4'-dipiridils

113

180.

dipropilēnglikola monometilēteris

441

181.

disēra dihlorīds

532

182.

dislāpekļa tetraoksīds

549

183.

3,3’-

ditio-bis-2- aminopropānskābe

44

184.

1,2-

ditio-difosforskābes tetra-O-etilesteris

566

185.

divanādija pentaoksīda dūmi

630

186.

divanādija trioksīda putekļi

629

187.

DNOC

426

188.

dodekanols

220

189.

dolomīts

543

190.

DPM

441

191.

dzeltenā asinssāls

358

192.

dzelzs aglomerāts

223

193.

dzeramā soda

461

194.

elektrokorunds

22

195.

enflurāns

71

196.

1,2-

epoksipropāns

218

197.

2-

eropēnskābes 2-etoksietilesteris

248

198.

etanāls

2

199.

N,N’-

etāndiil-bis-ditiokarbamīnskābes cinka sāls

155

200.

1,2-

etāndiols

239

201.

etāndiskābe

546

202.

etanols

246

203.

etiķskābes 3-metil-1-butilesteris

335

204.

etiķskābes benzilesteris

96

205.

etiķskābes metilesteris

418

206.

etiķskābes propilesteris

513

207.

etiķskābes vinilesteris

641

208.

etil-[[3-[2-(dietilamino)etil]-4-metil-2-okso-2H-1-benzpirān-7-il]oksi] acetāta hidrohlorīds

368

209.

etil-3-metilkrotonskābe

416

210.

etilacetāts

232

211.

etilbutilketons

304

212.

1,2-

etilēndikarbonskābes anhidrīds

400

213.

etilēnglikola dimetilēteris

207

214.

etilēnglikola monobutilētera acetāts

140

215.

etilēnglikola monobutilēteris

139

216.

etilēnglikola monoetilēteris

237

217.

2-

etilheksilakrilāts

14

218.

etilizoamilketons

423

219.

etilmerkaptāns

228

220.

etilmetilketons

126

221.

O-

etil-O’-fenil-S-propiltiofosfāts

307

222.

2-

etoksi-1-etanols

237

223.

fenibuts

33

224.

[(2-

fenil-1,5-dimetil-3-okso-2,3-dihidro-1H-pirazol-4-il)-metilamino]-metānsulfonskābes nātrija sāls

70

225.

6-

fenilacetamidopeni-cilān-skābes nātrija sāls

99

226.

fenilamīns

72

227.

2-

fenilazomalonnitrils

254

228.

N,N’-(m-

fenilēn) disukcinimīds

258

229.

1,1'-1,3-

fenilēnbis-1H-pirol-2,5-dions

258

230.

1,2-

fenilēndiamīns

256

231.

1,3-

fenilēndiamīns

255

232.

1,4-

fenilēndiamīns

257

233.

fenilhidrazonomalonnitrils

254

234.

fenilkarbinols

100

235.

fenilmetanols

100

236.

fenilmetilketons

4

237.

2-

fenilpropēns

436

238.

fenmedifams

111

239.

3-

fenoksifenols

262

240.

ferrovanādijs

631

241.

fitomicīns

555

242.

flagofīts

543

243.

formaldehīda dimetilacetāls

208

244.

2-

formilfurāns

288

245.

fosfora pentahlorīds

273

246.

fosfora pentoksīds

274

247.

fosforiltrihlorīds

275

248.

fosforskābes dibutilfenilesteris

166

249.

freons 11

268

250.

freons 12

177

251.

freons 12 Br

121

252.

freons 13 B1

124

253.

freons 141

267

254.

freons 142

179

255.

freons 143

609

256.

freons 152

178

257.

freons-112

176

258.

2-

furānkarbaldehīds

288

259.

germānija (IV) oksīds

292

260.

germāns

293

261.

glutamīnskābes 5-laktāms

53

262.

glutārskābes dialdehīds

294

263.

graudu

523

264.

halotāns

71

265.

heksahlorpropanons

295

266.

1,6-

heksāndiamīns

298

267.

1,6-

heksāndiizocianāts

299

268.

heksāndiskābes dibutilesteris

165

269.

heksānskābe

367

270.

heptanols

306

271.

herbāns

289

272.

2-

hidroksi-2-metilpropionitrils

5

273.

(R)-4-

hidroksi-3-(3-okso-1-fenilbutil)-2-benzpirons

651

274.

(S)-4-

hidroksi-3-(3-okso-1-fenilbutil)-2-benzpirons

651

275.

7-[2-

hidroksi-3-(N-(2-hidroksietil), N-metil)amino] propilteofilīna nikotīnskābes sāls

383

276.

hidroksibenzols

264

277.

2-

hidroksibenzoskābes svina sāls

570

278.

2-

hidroksietilakrilāts

15

279.

3-(4-

hidroksifenil) alanīns

56

280.

α-

hidroksiizobutironitrils

5

281.

2-

hidroksimetilfurāns

287

282.

1-

hidroksinaftalīns

456

283.

2-

hidroksinaftalīns

457

284.

3-

hlor-1,2-epoksipropāns

226

285.

1-

hlor-3-hidroksipropāns

312

286.

hloracetilhlorīds

447

287.

hlorāls

612

288.

hloramps

32

289.

1-

hlorbutāns

133

290.

hloretāns

244

291.

hloretiķskābe

446

292.

hloretilēns

644

293.

hlormetāns

429

294.

hloropons

618

295.

hlorpelargonskābe

319

296.

α -

hlorpropionskābe

322

297.

α -

hlortoluols

97

298.

homopiperidīns

300

299.

hroma ortofosfāts

328

300.

hroma trioksīds

329

301.

hroma-amonija alauns

333

302.

intenkordīns

338

303.

intensaīns

338

304.

izdedži un minerālvate

543

305.

izoamilmetilketons

422

306.

izobutilacetāts

577

307.

izobutilacetons

422

308.

izobutilmetilketons

424

309.

izobutilspirts

137

310.

izoflurāns

71

311.

o-, m-, p-

izomēri

489

312.

izopentilacetāts

335

313.

izopentilmetilketons

422

314.

izopropēnilbenzols

250

315.

izopropilacetons

424

316.

izopropilbenzola hidroperoksīds

251

317.

izopropilbenzols

388

318.

izopropilspirts

340

319.

2-

izopropiltoluols

154

320.

3-

izopropiltoluols

154

321.

4-

izopropiltoluols

154

322.

kalcija dihidroksīds

348

323.

kālija heksafluorsilikāts

357

324.

kālija O-alkilditiokarbonāts

354

325.

kālija O-butilditiokarbonāts

355

326.

kālija O-etilditiokarbonāts

356

327.

karbanonitrils

148

328.

karbations

466

329.

karbinols

413

330.

karboksīds (pesticīds)

221

331.

1-

karboksimetilpiridīnija betaīns

111

332.

karbonilhlorīds

280

333.

kaustiskā soda

462

334.

keramika

543

335.

krezolu maisījums

381

336.

kriolīts

270

337.

2,6-

ksilenols

200

338.

o-,m-,p-

ksilols

384

339.

kumilhidroperoksīds

251

340.

kumola hidroperoksīds

251

341.

kumolhidroperoksīds

198

342.

kuprozāns

155

343.

lakbenzīns

393

344.

laurilspirts

220

345.

luminofors P - 385

84

346.

magnija dodekaborīts

398

347.

maleīnanhidrīds

400

348.

māls

543

349.

manebs

404

350.

metakrilanhidrīds

410

351.

metakrilhlorīds

411

352.

metanāls

271

353.

metānskābe

548

354.

2-

metil-1,3-butadiēns

339

355.

3-

metil-1-butanols

336

356.

1-

metil-1-etanols

340

357.

2-

metil-1-propanols

137

358.

3-

metil-2-butanons

431

359.

metil-2-metilpropeonāts

434

360.

N-

metil-2-pirolidons

425

361.

2-

metil-2-propanols

137

362.

metilamilketons

303

363.

metilāls

208

364.

metilbenzols

600

365.

3-

metilbutilacetāts

335

366.

1-

metilbutiletanoāts

421

367.

metilditiokarbamāts

466

368.

metilditiokarbamīn-skābes nātrija sāls

466

369.

metiletilketons

126

370.

o-, m-, p-

metilfenoli

381

371.

metilhloroforms

605

372.

metilizobutilketons

424

373.

2-

metilkrotonskābe

415

374.

metilmerkaptāns

412

375.

4-

metil-m-fenilēndiizocianāts

599

376.

metiloksirāns

518

377.

metilpentilketons

303

378.

4-

metilpiperazīn-1-amīns

34

379.

3-(1-

metilpirolidīn-2-il) piridīns

474

380.

metilpropenoāts

419

381.

2-

metilpropēnskābe

409

382.

2-

metilpropēnskābes anhidrīds

410

383.

2-

metilpropēnskābes amīds

408

384.

2-

metilpropēnskābes butilesteris

135

385.

2-

metilpropēnskābes hloranhidrīds

411

386.

2-

metilpropēnskābes metilesteris

433

387.

metilspirts

413

388.

α-

metilstirols

250

389.

N-

metilurīnviela

437

390.

1-

metoksi-4-nitrobenzols

484

391.

4-

metoksianilīns

73

392.

5-

metoksisulfadiazīns

562

393.

monoetanolamīns

35

394.

monohlorbenzols

317

395.

monopropilēnglikol-metilēteris

442

396.

muskavīts

543

397.

nafta

393

398.

2-

naftilskābe

453

399.

α -

naftols

456

400.

β

naftols

457

401.

nātrija 3-hlorakrilāts

459

402.

nātrija sārms

462

403.

nātrija tiocianāts

470

404.

n-butilacetāts

231

405.

neorganiskie hroma (II) savienojumi

327

406.

neorganiskie hroma (III) savienojumi

327

407.

nikotīnamīds

476

408.

N-(5-

nitro-2-furfurilidēn)-1-aminohidantoīns

284

409.

m-

nitroanilīns

482

410.

o-

nitroanilīns

481

411.

p-

nitroanilīns

483

412.

nitrofurāls

282

413.

nitrofurantoīns

283

414.

3-(5-

nitrofurfurilidēnamino)-2-oksazolidīnons

286

415.

5-

nitrofurfurola semikarbazons

282

416.

N-[2-(5’-

nitrofuril-2)-2-propēnilidēn]-1-aminohidantoīns

284

417.

N-[(5’-

nitrofuril-2’)akrilidēn]-1-aminohidantoīns

284

418.

nivalīns

289

419.

nonanols

491

420.

norsulfazols

565

421.

nurunons

289

422.

oglekļa disulfīds

533

423.

oglekļa monoksīds

493

424.

oglekļa tetrahlorīds

587

425.

2,2'

oksibisetanols

171

426.

oksirāns

242

427.

2,2,3,3,4,4,5,5

oktafluorpentilakrilāts

13

428.

oktān-1,8-dikarbonskābes dioktilesteris

217

429.

1,8-

oktāndikarbonskābe

528

430.

1,8-

oktāndikarbonskābes dimetilesteris

203

431.

oktanols

497

432.

ortoborskābes bārija sāls

83

433.

ortofosforskābe

278

434.

pemza

543

435.

pent-3-ēn-3-ols

414

436.

pentakarbonildzelzs

222

437.

1,5-

pentāndiāls

294

438.

1-

pentanols

30

439.

pentānskābe

79

440.

3-

pentilacetāts

26

441.

pentilacetāts

25

442.

pentilbromīds

28

443.

3-

pentiletanoāts

26

444.

pentiletanoāts

25

445.

pentilformiāts

29

446.

perhidroazepīns

300

447.

perhloretilēns

586

448.

perlīts

543

449.

petrolēteris

392

450.

pilietilēns

510

451.

piramidons

252

452.

piretra

506

453.

1-

piridiletiķskābes betaīns

111

454.

piridīn-3-karbonskābe

475

455.

piridīn-3-karbonskābes amīds

476

456.

pirimidīn-4,5,6-triamīna sulfāts

601

457.

pirolidīn-2-ona-5-karbonskābe

53

458.

2-

pirolidīnkarbonskābe

54

459.

poliamīds

510

460.

polietilēntereftalāts

393

461.

poliformaldehīds

510

462.

polikaprolaktāms

510

463.

polipropilēns

510

464.

polisaharīds

390

465.

poliuretāns

510

466.

portlandcements

144

467.

propanāls

522

468.

1,2-

propāndiola cikliskais karbonāts

515

469.

1,2-

propāndiols

517

470.

1-

propanols

521

471.

2-

propanols

342

472.

2-

propanons

6

473.

2-

propanons, dimetilketons

6

474.

propānskābes propilesteris

520

475.

2-

propēn-1-ols

19

476.

2-

propenāls

17

477.

propenoilhlorīds

16

478.

propēns

519

479.

propēnskābe

12

480.

2-

propēnskābes 2,2,3,3,4,4,5,5,6,6,7,7,7-tridekafluorheptilesteris

602

481.

2-

propēnskābes 2,2,3,3,4,4,5,5-oktafluorpentilesteris

13

482.

2-

propēnskābes 2-etilheksilesteris

14

483.

propēnskābes 2-hidroksietilesteris

240

484.

propēnskābes amīds

10

485.

2-

propēnskābes etilesteris

233

486.

propēnskābes heptilesteris

305

487.

propēnskābes metilesteris

419

488.

n-

propilamīns

514

489.

propilbenzols

388

490.

propilēnglikola monometilētera acetāts

441

491.

propilēnglikola monometilēteris

442

492.

propilēnhlorhidrīns

315

493.

2-

propīn-1-ols

511

494.

propionskābe

512

495.

pseidokumols

632

496.

putekļi augu un dzīvnieku dabas

523

497.

putekļi cukura

523

498.

putekļi koksnes

523

499.

putekļi kokvilnas, linu, vilnas, pūku

523

500.

putekļi miltu

523

501.

putekļi papīra

523

502.

putekļi tabakas

523

503.

putekļi talkveida

523

504.

putekļi tējas

523

505.

ratindāns

174

506.

rimantāns

527

507.

salicilskābes vara sāls

636

508.

sarkanā asinssāls

359

509.

sebacīnskābes dibutilesteris

169

510.

sebacīnskābes dimetilesteris

203

511.

sebacīnskābes dioktilesteris

217

512.

sekbutilacetāts

577

513.

sēra dioksīds

530

514.

sēra trioksīds

531

515.

sērskābes anhidrīds

531

516.

sevofluorāns

71

517.

skudrskābes pentilesteris

29

518.

stikla šķiedra

543

519.

stikla vate

543

520.

streptocīds

564

521.

sulfadimezīns

558

522.

sulfaetiltiadiazols

229

523.

sulfaetiodols

229

524.

sulfametazīns

558

525.

sulfanilguanidīns

559

526.

sulfanilskābes 6-metoksipiridazīn-3-ilamīds

563

527.

sulfanilskābes tiazol-2-ilamīds

565

528.

sulfanilurīnviela

637

529.

sulgīns

559

530.

talks

543

531.

teofilīns + 1,2-etilēndiamīns

225

532.

terc- butanols

137

533.

terc-pentilacetāts

27

534.

terc-pentilhidroperoksīds

417

535.

terilēns

389

536.

tetrabora silicīds

541

537.

tetraetilditiopirofosfāts

566

538.

tetrafluor-1,3-dihloracetons

581

539.

tetrahlordifluoretāns

176

540.

tetrakarbonilniķelis

479

541.

tilāms

245

542.

TNT

624

543.

m-

tolilidēndiizocianāts

599

544.

toluol-2,3-diamīns

163

545.

toluol-2,4-diizocianāts

599

546.

tordons-22k

32

547.

triacilglicerols

394

548.

tricinka difosfīds

156

549.

trifluorbrommetāns

124

550.

1,1,1-

trihlor-2,2-bis-(4-hlorfenil)etāns

370

551.

trihloretēns

615

552.

trihlormetāns

320

553.

trikarbonil (metilciklopentadienil) mangāns

403

554.

trimelitskābe

105

555.

1,3,5-

trimetilbenzols

445

556.

1,7,7-

trimetilbiciklo(2,2,1) heptan-2-ons

365

557.

trimetilēnhlorhidrīns

312

558.

1,3,7-

trimetilksantīns

375

559.

2,4,6-

trinitrofenols

503

560.

trisilīcija tetranitrīds

540

561.

trivara fosfīds

633

562.

tufs

543

563.

vaitspirts

393

564.

varfarīns

651

565.

vinilbenzols

554

566.

vinilmetilbenzols

435

567.

N-

vinilpirolidons

640

568.

viniltoluols

435

569.

vitamīns B2

526

570.

vizla

543

571.

zilskābe

149

Labklājības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis
Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

3.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 15.maija noteikumiem Nr.325
Bioloģiskās ekspozīcijas rādītāji
1. BER svinam (Pb):

1.1. asinīs ir 40 µg Pb/100 ml (references lielums - svina koncentrācijai asinīs aroda neeksponētai populācijai ≤ 10 µg/100 ml). Atkārtota asins analīze tiek veikta pēc diviem mēnešiem, ja svina līmenis ir 40-60 µg/100 ml. Ja svina līmenis ir > 60 µg/100 ml, nepieciešama pārcelšana darbā, kur nav saskares ar svinu, veselības aprūpe un atkārtota Pb līmeņa kontrole;

1.2. klīniskā asinsaina, retikulocīti un bazofilu punktainā graudainība eritrocītos;

1.3. koproporfirīns urīnā - 100 µg/g kreatinīna (references lielums 22-57 µg/g kreatinīna);

1.4. aminolevulīnskābe urīnā - 5 mg/g kreatinīna (references lielums 0,5-2,5 mg/g kreatinīna).

2. BER dzīvsudrabam (Hg):

2.1. asinīs ir 15 µg Hg/l (references lielums dzīvsudraba koncentrācijai asinīs aroda neeksponētai populācijai < 1µg/l);

2.2. urīnā ir 35 µg Hg/g kreatinīna jeb 50 µg Hg/l (references lielums dzīvsudraba koncentrācijai urīnā < 5 µg Hg/g kreatinīna jeb 3,5 µg/l).

3. BER kadmijam (Cd):

3.1. asinīs ir 5 µg Cd/l (references lielums kadmija koncentrācijai asinīs aroda neeksponētai populācijai (nesmēķētājiem) < 1 µg/l);

3.2. urīnā ir 5 µg Cd/g kreatinīna jeb 6 µg/l (references lielums kadmija koncentrācijai urīnā aroda neeksponētai populācijai (nesmēķētājiem) < 0,5µg/l).

4. BER hromam (Cr) urīnā ir 10 µg Cr/g kreatinīna, mainoties maiņas laikā (references lielums kopējā hroma koncentrācijai asinīs aroda neeksponētai populācijai < 0,5 µg/l, urīnā - < 0,5 µg/l).

5. Organiskiem šķīdinātājiem (benzols, toluols, stirols) nosaka to metabolītus un/vai šādas ķīmiskās vielas:

5.1. benzolam - urīnā maiņas beigās nosaka fenolu (BER 25 µg/g kreatinīna);

5.2. toluolam - urīnā maiņas beigās nosaka hipurskābi (BER 1,6 g/g kreatinīna), asinīs - toluolu (BER 0,05 mg/l);

5.3. stirolam - urīnā maiņas beigās nosaka mandeļskābi (BER 0,8 g/g kreatinīna), asinīs - stirolu (BER 0,55 mg/l).

6. Fosfororganiskiem savienojumiem nosaka holinesterāzes aktivitāti eritrocītos, BER 70 % no bāzes līmeņa.
Labklājības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis
Labklājības ministrijas iesniegtajā redakcijā

4.pielikums
Ministru kabineta
2007.gada 15.maija noteikumiem Nr.325
Ķīmiskās vielas koncentrācijas noteikšana darba vides gaisā

1. Paraugu ņemšanu veic raksturīgākajās darba vietās. Izpildot vienādas darba operācijas ar līdzīgiem darba rīkiem, kontrolē darba vides gaisu pēc darba vietu izlases principa, izvēloties tās gan telpas centrā, gan telpas malās.

2. Gaisu analīzei ņem darba procesa laikā (tipiskos darba apstākļos) darbinieka elpošanas zonā - telpas daļas puslodē 0,3 m rādiusā, kura apņem cilvēka seju ar centru viduspunktā starp acīm un kuras pamats ir novietots uz līnijas, kas iet caur galvas vidu un balseni.

3. Darba maiņas laikā vai tehnoloģiskā procesa atsevišķu posmu laikā vienā darba vietā (punktā) ekspozīcijas novērtēšanai ņem ne mazāk kā trīs paraugus; nosakot fibrogēnas iedarbības aerosolus, ir pieļaujams viens paraugs.

4. Parauga ņemšanai un analīzei izmanto kalibrētas precīzas instrumentālas analītiskas mēriekārtas.

5. Ja gāzu un tvaiku koncentrācija (Cg) izteikta neatkarīgās no temperatūras un gaisa spiediena mērvienībās ppm, tad, ņemot vērā vielas molmasu un gāzveida vielas mola ieņemto tilpumu pie atbilstošas temperatūras, gāzveida ķīmiskās vielas masas koncentrāciju (C, mg/m3) aprēķina pēc šādām formulām:

C(mg / m3) = Vielasmolmasa x Cg(ppm), pie 20°C
24.04

C(mg / m3) = Vielasmolmasa x Cg(ppm), pie 25°C
24.44

6. Gāzveida ķīmiskās vielas masas koncentrāciju (C, mg/m3) izsakot kā gāzu un tvaiku koncentrāciju (Cg) neatkarīgās no temperatūras un gaisa spiediena mērvienībās ppm, izmanto šādas pārrēķinu formulas:

Cg(ppm) = 24.04 x C(mg / m3), pie 20°C
Vielasmolmasa

Cg(ppm) = 24.44 x C(mg / m3), pie 25°C
Vielasmolmasa

7. Ķīmiskās vielas maiņas koncentrāciju nosaka šādi:

7.1. astoņu stundu darba dienas vai maiņas laikā ņem vienu vai vairākus citu citam sekojošus gaisa paraugus (darba vides gaisa daudzums, kuru ņem gaisa analīzei, lai izmērītu ņemtajā gaisa paraugā bīstamo vielu koncentrāciju), kuros veic nepieciešamās analīzes;

7.2. paraugu ņemšanu veic, izmantojot individuālos gaisa uztvērējus (ierīces, kas uztver gaisu darbinieka elpošanas zonā), visas maiņas laikā vai arī vidējo rādītāju nosaka pēc atsevišķu, maiņas laikā ņemto, analīžu rezultātiem;

7.3. nosakot vidējo rādītāju pēc atsevišķu maiņas laikā ņemto analīžu rezultātiem, to aprēķina kā vidējo laika periodam, kurā darbinieks veic visas tehnoloģiskā procesa operācijas;

7.4. koncentrāciju aprēķinus veic pēc šādas formulas:

02.JPG (4614 bytes)kur:

Cmaiņā - apzīmē bīstamās ķīmiskās vielas vidējo aritmētisko koncentrāciju maiņā, mg/m3;

Ci, C1,C2 ...Cn- bīstamās ķīmiskās vielas koncentrācija atsevišķos tehnoloģiskā procesa stadiju laika periodos (operācijās), mg/m3 maiņas laikā;

ti, t1 , t2, tn - tehnoloģiskā procesa atsevišķu stadiju (operāciju) ilgums - atbilstošais ekspozīcijas laiks, stundās

∑ti - viss maiņas ilgums stundās, piemēram 8 stundas;

7.5. darba vides novērtējums aptver vismaz 75 % no maiņas laika un to veic vairākās darba maiņās.

8. Ķīmiskās vielas koncentrācijas noteikšanu mērījumu veikšanas laikā iegūtajos paraugos veic atbilstoši konkrētā gadījumā izmantotajai metodei un mērīšanas līdzeklim un iegūtos rezultātus salīdzina ar AER.

9. Nosakot bīstamo ķīmisku vielu koncentrāciju:

9.1. ķīmisko vielu noteikšanas metodikai un mērīšanas līdzekļiem jānodrošina specifiska vielas noteikšana arī tad, ja darba vides gaisā ir citas vielas, vismaz 0,1 AER līmenī (orientējošai koncentrācijas noteikšanai pieļaujams 0,5AER līmenis);

9.2. noteiktās ķīmiskās vielas koncentrācijas summārā kļūda nedrīkst pārsniegt ± 25%;

9.3. ķīmisko vielu koncentrāciju mērījuma rezultātu attiecina uz apstākļiem, kur gaisa temperatūra ir 20 0C (293 K) un atmosfēras spiediens 760 mm Hg (101,23 kPa).

10. Orientējošu ķīmisko vielu koncentrāciju noteikšanu ar indikātorcaurulītēm un citiem indikatīviem mērīšanas līdzekļiem veic atbilstoši iekārtu ražotāja sniegtai informācijai, tajā skaitā lietošanas instrukcijai, ievērojot darba vides gaisā vienlaicīgu citu vielu klātbūtni un to iespējamo ietekmi uz mērījumu rezultātiem;

11. Ātras iedarbības bīstamo vielu nepārtrauktai automatizētai kontrolei darba vidē izmanto ātras darbības gāzu analizatorus.

12. Ja mērījumos iegūst rezultātu, kas ir zem metodes noteikšanas robežas (minimālās ķīmiskās vielas koncentrācijas, ko var noteikt ar šo metodi), uzskata, ka nosakāmās ķīmiskās vielas koncentrācija ir puse no tās ķīmiskās vielas koncentrācijas, kas konkrētajai metodei noteikta kā metodes noteikšanas robeža.
Labklājības ministra vietā - vides ministrs R.Vējonis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!