Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs A.Baštiks

Uz jaut. nr.16/J9 – dok. nr.926

Par ceļu kvalitātes problēmu

Atbildot uz deputātu jautājumu “Par ceļu kvalitātes problēmu” (jautājumu reģistra Nr.16/J9), sniedzam šādus paskaidrojumus:

1. Informējam, ka Jelgavas pilsētas ielas ir pašvaldības pārziņā, tādēļ šo ielu uzturēšanas, remonta un attīstības jautājumu risināšana atrodas Jelgavas pilsētas domes kompetencē.

Tai pašā laikā, apzinoties Jelgavas pilsētas ielu problēmu risināšanas aktualitāti un pašvaldības iniciatīvu, kā arī iepriekšējo gadu darbību pilsētas svarīgāko ielu sakārtošanā, Satiksmes ministrija 2007.gadā piešķīrusi Jelgavas pilsētas domei 1 000 000 Ls Rīgas ielas rekonstrukcijai.

2. Kā jau minēts iepriekšējā punktā, pašvaldību ceļi atrodas pašvaldību pārziņā, tādēļ saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas otro punktu, šo ceļu būvniecība, rekonstruēšana un kvalitatīvā stāvokļa uzlabošana atrodas pilnīgā pašvaldību pārziņā.

3. Saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam ik gadu valsts budžeta valsts autoceļu fonda programmā tiek piešķirts finansējums gan valsts autoceļu finansēšanai, gan pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai. Atbilstoši Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumiem Nr.217 “Noteikumi par pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai un attīstībai piešķirto mērķdotāciju” 30% no šiem līdzekļiem kā mērķdotācija tiek izmaksāti pašvaldībām.

Ņemot vērā, ka:

– valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai valsts budžeta valsts autoceļu fonda līdzekļi ir vienīgais finansēšanas avots,

– valsts autoceļi uzņem ievērojami lielāku transportlīdzekļu radīto slodzi nekā pašvaldību ceļi,

– valsts ceļu kvalitatīvais stāvoklis neapmierina ne šo ceļu lietotājus, ne pašvaldības un joprojām turpina pasliktināties,

– pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai, remontam un attīstībai var atvēlēt līdzekļus arī no pašvaldību budžeta, jo mērķdotācija pašvaldību ceļu un ielu finansēšanai ir tikai viens no pašvaldību ceļu un ielu finansēšanas avotiem, Satiksmes ministrija neplāno palielināt mērķdotācijas daļu par labu pašvaldībām.

Tajā pašā laikā saskaņā ar Finanšu ministrijas prognozēm par akcīzes nodokļa ieņēmumiem un pamatojoties uz likuma “Par autoceļiem” 12.pantu, turpmākajos gados sagaidāms mērķdotācijas pieaugums: 2007.gadā – 56,8 milj.Ls; 2008.gadā – 66,2 milj.Ls; 2009.gadā – 76,2 milj.Ls; 2010.gadā – 88,4 milj.Ls.

4. Bez šobrīd likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteiktajiem valsts autoceļu finansēšanas avotiem – valsts budžeta finansējums un ārvalstu finanšu palīdzības (ES līdzfinansējums) – Satiksmes ministrija plāno piesaistīt arī privātos līdzekļus, iedibinot valsts – privāto partnerību valsts autoceļu rekonstrukcijā un uzturēšanā.

Satiksmes ministra vietā

 bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks

Rīgā 2007.gada 10.maijā

Ministre B.Rivža

Uz jaut.nr. 17/J9 – dok. nr.908

Par situāciju izglītības jomā

Atbildot uz Jūsu 2007.gada 26.aprīļa vēstuli Nr.8/7-2-75-(9/07) ar deputātu jautājumu Nr.17/J9, Izglītības un zinātnes ministrija informē:

1. Jautājums par mācību gada pagarināšanu pagaidām nav diskutēts un konkrēti priekšlikumi Izglītības un zinātnes ministrijā (turpmāk – ministrija) nav saņemti. Tādēļ ministrija neplāno pagarināt mācību gadu.

2. Ar 2003./2004. mācību gadu Izglītības satura un eksaminācijas centrs piedāvā divus centralizētos eksāmenus latviešu valodā un literatūrā: latviešu mācībvalodas skolu beidzējiem jāapliecina savas zināšanas un prasmes trīsdaļīgā eksāmenā, kurā pārbauda lietišķo rakstu lietošanu, tēžu veidošanu, interpunkcijas lietošanu, teksta rediģēšanu (valodas kultūras jautājumi), leksikoloģiju, tekstveidi, daiļdarba analīzi; to skolu beidzējiem, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, jāapliecina lasītprasme, rakstītprasme (interpunkcija, valodas kultūras jautājumi, tekstveide), runātprasme un zināšanas un prasmes latviešu literatūrā.

Lai varētu salīdzināt latviešu mācībvalodas skolu beidzēju un mazākumtautību skolu beidzēju latviešu valodas prasmi, var izmantot vērtējumu par rakstīšanas daļu, kurā pārbauda pieturzīmju lietošanu, stila kļūdu labošanu un tekstveidi (pārspriedums 250–300 vārdi). Šo daļu vērtē pēc vienotiem kritērijiem, un rezultāts tiek uzrādīts sertifikātā procentos no maksimāli iespējamā rezultāta. Tātad šobrīd 12.klases beidzēji, kuri mācījušies latviešu valodā un kuri mācījušies kādā mazākumtautību valodā, kārto dažādus valodas un literatūras eksāmenus. Pārsvarā visas augstskolas uzņemšanas noteikumos noteikušas, ka, veicot studentu atlasi, ņem vērā centralizētā latviešu valodas un literatūras eksāmena rezultātu. Lai to varētu izdarīt, eksāmenu otrā daļa (interpunkcija, valodas kultūra un domraksts) ir vienāda, kā arī vērtēšana notiek, izmantojot vienādus kritērijus. Par to ir informētas visas Latvijas augstskolas. Attiecīgi pārējās trīs daļas ir atšķirīgas un skolēnu rezultāti netiek salīdzināti.

Vienots eksāmens paredzēts līdz ar jaunā vispārējās vidējās izglītības standarta pieņemšanu (viens vispārējās vidējās izglītības standarts latviešu valodā) un pakāpenisku ieviešanu 2011.gadā.

3. Ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā “Pedagogu darba samaksas paaugstināšanas programmu 2007.–2014.gadam” (turpmāk – programma). Programmas mērķis ir īstenot nepārtrauktu pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, lai nodrošinātu konkurētspējīgu un pedagogu ieguldītajam darbam atbilstošu atalgojumu.

Darba grupa, kurā strādāja ministrijas un Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības pārstāvji, uzskatīja par lietderīgu izvērtēt un aktualizēt ar Ministru kabineta 2005.gada 29.augusta rīkojumu Nr.579 apstiprināto “Pedagogu (izņemot pirmsskolas izglītības pedagogu, kas nav nodarbināti piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanā skolai) darba samaksas paaugstināšanas programmu 2006.–2010.gadam”, iekļaujot to jaunajā programmā, kurā paredzēts pedagogu darba samaksas pieaugums līdz 2014.gadam, tādējādi saskaņojot veicamos uzdevumus atbilstoši 2006. un 2007.gadā pieņemtajiem izglītības politikas dokumentiem un normatīvajiem aktiem.

Sagatavojot programmas projektu, darba grupa ir ņēmusi vērā, ka ar 2007.gada 9.janvāra Ministru kabineta sēdes protokollēmumu Nr.3 (19.§, 2.punkts) ministrijai uzdots veikt vairākus uzdevumus, lai sagatavotu pedagogu darba samaksas iekļaušanu vienotajā darba samaksas sistēmā. Kā viens no svarīgākajiem uzdevumiem atzīmējams pedagogu darba kvalitātes novērtējuma izstrāde un aprobācija, lai nodrošinātu pedagogiem karjeras izaugsmes iespējas.

Projektā iekļauti darba grupas priekšlikumi, kas saskaņā ar Ministru prezidenta A.Kalvīša 2006.gada 13.decembra rezolūciju Nr.111–1/54 izstrādāti, lai uzsāktu pakāpenisku visu pedagogu veicamo pienākumu apmaksu.

Lai saskaņotu šos priekšlikumus ar “Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam” paredzēto atbalstu bērniem ar mācību grūtībām, darba grupa paredzējusi, sākot ar 2007.gada 1.septembri, katram vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības, kā arī profesionālās pamatizglītības un profesionālās vidējās izglītības pedagogiem apmaksāt divas stundas uz vienu likmi individuālajam darbam ar izglītojamiem, kuriem ir mācību grūtības, kā arī tiem, kuri gatavojas dažādām mācību olimpiādēm un konkursiem, zinātniskās pētniecības darbam u.c. Pašlaik pedagogi par šo darbu samaksu nesaņem.

Lielākā daļa pedagogu nesaņem atalgojumu arī par laikietilpīgo skolēnu rakstu darbu pārbaudīšanu gan valodu, gan matemātikas, gan vēstures, gan dabaszinību cikla mācību priekšmetos. Tādēļ būtu nepieciešams pakāpeniski uzsākt skolēnu rakstu darbu vērtēšanas apmaksu atbilstoši pedagogu ieguldītajam darbam. Programmā paredzēts veikt piemaksas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem ar speciālām vajadzībām, kas integrēti vispārējās izglītības programmās. Galvenajos uzdevumos programmas rezultātu sasniegšanai iekļauti arī turpmākie soļi pedagogu darba samaksas pilnveidē – samaksas diferenciācija, ņemot vērā darba stāžu, darba kvalitāti, ieguldīto darbu stundu sagatavošanā. Programmā ietverta arī izglītības iestāžu vadītāju un viņu vietnieku darba samaksas paaugstināšana. Saskaņā ar LIZDA priekšlikumu programmā iekļautas izmaiņas augstskolu akadēmiskā personāla darba samaksas paaugstināšanā.

4. Skolotāju prestiža paaugstināšanai plānoti dažādi informatīvi, izglītojoši un veicinoši pasākumi, sadarbība ar izglītības institūcijām, kurās tiek sagatavoti jaunie skolotāji. Tāpat pedagogu prestiža paaugstināšanai plānots izmantot Eiropas Savienības sniegto atbalstu, pilnveidot konsultatīvos mehānismus, īpaši jaunajiem skolotājiem atvieglojot darba gaitu uzsākšanu izglītības iestādēs. Ministrija izveidojusi darba grupu, kas pēta pedagoģisko darbinieku darba tirgu – iespējas, attīstības tendences, augstskolu sadarbību ar darba devējiem, augstskolu absolventu nodarbinātības perspektīvas. Tiek izstrādāta pedagogu darba kvalitātes vērtēšanas sistēma, veidots pedagogu kompetenču modelis. Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra ar Eiropas Savienības struktūrfonda atbalstu veiks pētījumus par iespējām celt pedagogu profesijas prestižu un pedagogam nepieciešamajām kompetencēm.

Visvairāk valstī trūkst fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāju. Lai piesaistītu jaunos pedagogus, notiek budžeta vietu skaita palielināšana šo mācību priekšmetu skolotāja studiju programmās. Ministrija kā prioritāru 2007.–2013.gada ES struktūrfondu ietvaros virza darbības programmas 1.3.2.2.apakšaktivitāti “Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos” (plānotais finansējums – 16 milj. eiro). Aktivitātes mērķis ir nodrošināt vispārējās izglītības iestādēs nepieciešamo pedagogu skaitu dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju un svešvalodu priekšmetos un veicināt jauno pedagogu iesaistīšanos darbā skolās. Atbalsts paredzēts pedagogu trūkuma novēršanai un pedagogu sagatavošanai vispārējā izglītībā darbam vidējās izglītības pakāpē šādos prioritārajos mācību priekšmetos: dabaszinātnēs (fizika, ķīmija un bioloģija), matemātikā, informācijas tehnoloģijās un svešvalodās (angļu, vācu, franču), nodrošinot mērķstipendijas studentiem, kas studē vai savieno studijas pedagogu sagatavošanas pro­grammās ar darbu skolā, un pedagogiem, kas strādā skolās kā prioritāri nosaukto mācību priekšmetu skolotāji.

5. Lai nodrošinātu skolas ar mācību grāmatām, 2006.gadā mācību literatūras iegādei valsts budžetā tika piešķirti Ls 528 838 (Ls 1,77 uz vienu izglītojamo), bet 2007.gadā – Ls 1 028 838 (Ls 3,67 uz vienu izglītojamo). 2008.gadam ministrija ir pieprasījusi valsts budžetā Ls 2 564 067 (Ls 9,50 uz vienu izglītojamo).

Atbilstoši 2001.gada 6.marta Ministru kabineta noteikumiem Nr.97 “Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi” izglītības iestādēm, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības mazākumtautību programmas, sadala papildu finansējumu mācību grāmatu iegādei 10 % apmērā no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam mācību literatūras iegādei iedalītajiem līdzekļiem, ņemot vērā izglītojamo skaitu mazākumtautību izglītības programmās iepriekšējā gada 1.septembrī. Tādējādi uz katru izglītojamo mazākumtautību izglītības programmās izglītības iestāde mācību grāmatu iegādei 2007.gadā papildus saņem Ls 1,42.

Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

Rīgā 2007.gada 2.maijā