Šodien, 11. novembris, - Lāčplēša diena

Svētku mirdzums ir pirkts skaudrās cīņās

Par apbalvojumiem mūsu Brīvības cīņu dalībniekiem

Ģenerālis Krišjānis Berķis ar visu trīs šķiru Lāčplēša kara ordeņiem, Francijas Goda leģiona ordeni, II šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un citiem apbalvojumiem

Lāčplēša dienā atceramies un pieminam visus tos varoņus - gan Latvijas pilsoņus, gan ārvalstniekus -‚ kas pašaizliedzīgi un nesavtīgi devās cīņās par tikko nodibinātās Latvijas Republikas neatkarību un brīvību. Bet šajā īpaši nozīmīgajā datumā ir vērts atcerēties arī to, kā savulaik Latvijas valsts ir godinājusi un apbalvojusi daudzos Brīvības cīņu dalībniekus.

Brīvības cīņu norise jau no paša sākuma bija piesātināta ar smagiem pārbaudījumiem un sarežģījumiem, kas no latviešu karavīriem prasīja milzum daudz izturības un apņēmību aizvien būt gataviem ziedoties tautas augstākajam mērķim - brīvībai. Tikko 1918. gada 18. novembrī bija proklamēta Latvijas valsts, tūdaļ sākās pirmo nacionālā karaspēka vienību veidošana un kopš 1919. gada janvāra arī cīņas par tēvzemes brīvību. Šis grūtais laikposms mūsu valsts tapšanas vēsturē emocionāli un faktoloģiskā ziņā precīzi atainots 1939. gadā iznākušajā piemiņas albumā "Kalpaka bataljons". Lūk, tā ievaddaļas teksts ar dažiem īsinājumiem:

"(..) Un tālākais ceļš bija liela ziedošanās, pilnīga atsacīšanās, tas bija nepārtrauktu grūtību un upuru ceļš, kādu uzņemas tikai cilvēki ar gaišu ticību, nesalaužamu gribu un citiem neizprotamu spēju saredzēt tautas rītdienu, kādai jānāk kā upuru un atsacīšanās rezultātam. Paldies Dievam, ka mums bija šo brīvprātīgo pulks, jo tas bija pierādījums mūsu tautas dzīvošanas, augšanas un jaunas dzīves radīšanas spējai. Jo tāda ir brīvības un savu tiesību cīņas likumība visās tautās. Vissvarīgākais brīvības iegūšanas priekšnoteikumus ir tas, lai tautai būtu aktīvs priekšpulks - tīras sirdsapziņas, pienākuma, skaidra prāta, lielas ticības un lielu upuru spējīgi vīri, no kuru vidus tad izaug vadoņi, kas paceļ tautas brīvības un tiesību karogu un sauc ap to visu tautu. Bet sākumā šos saucienus sadzird tikai daži simti. Atkarību un netaisnību lielākā vai mazākā mērā sajūt visa tauta, bet ceļu uz atbrīvošanos no šīs atkarības un netaisnības zina tikai nedaudzi. Un viņiem līdzi iet pirmie desmiti un simti. (..) Nevienai tautai brīvība un neatkarība nav kā laimes dāvana iekritusi klēpī. Tās ir ilga darba, neatlaidīgu cīniņu un sāpīgu upuru panākums.

Šai likumībai pilnā mērā bija padotas arī mūsu tautas brīvības cīņas kā senāk, tā arī pēc valsts pasludināšanas. 1918. gada 18. novembris nāca kā līdz pilnīgam nobriedumam izaugušas nacionālās apziņas piepildījums, noslēdzot ilgās cīņas, kas izpaudās zemnieku dumpjos, tautiskās atmodas laika nacionālās idejas uzliesmojumā un daudzos citos tautas brīvības gribas apliecinājumos, kam visu laiku līdztekus gāja tautas audzināšanas un materiālās turības celšanas darbs, bez kura tautas patstāvīga dzīvošana nav iespējama. Un tomēr valsts pasludināšana bija tikai aktīvā priekšpulka uzņemtais pienākums, bez visu zemi pāršalcošas un dzīvinošas atbalss. Tādēļ aktīvajam priekšpulkam bija jāuzņemas cīņa par neatkarīgo valsti, to padarot no idejas par faktu. Lai zina tagadējā jaunā paaudze, kas brīvības cīņas nav redzējusi, lai zina to arī nākošās paaudzes, ka 18. novembra ikgadīgais svētku mirdzums ir samaksāts dārgām dzīvībām, tas pirkts skaudrās cīņās. Lai tādēļ zvērējums - Tēvzemei un brīvībai - jaunai paaudzei ir tikpat svēts, kāds tas bijis visām agrākām paaudzēm.

Cīņa par valsti nebija iespējama bez valstij uzticīga bruņotā spēka. Mūsu likteni izšķirs bruņota vara, spēks. Arī mums pašiem par to nebija ne mirkli šaubu. Un mēs krājām savus spēkus. Gan ļoti grūtos apstākļos. (..) Tik grūtos un sarežģītos starptautisko attiecību radītos apstākļos bija jāiesāk mūsu bruņoto spēku radīšanas darbs. Tomēr jau 1918. gada 15. novembrī Rīgā sanāca Latvju kareivju nacionalās savienības sasauktā karavīru sapulce, kur pieteicās ap 500-600 brīvprātīgo. Šajā pašā sapulcē atskanēja aicinājums latviešu jaunatnei iestāties nacionalā karaspēka vienībās. Bet oficiāli tikai 7. decembrī, t.i., tepat trīs nedēļas pēc valsts proklamēšanas, valdībai izdevās panākt vienošanos ar Vācijas pilnvaroto par karaspēka organizēšanu no vietējiem iedzīvotājiem. Bija paredzēts formēt 26 rotas un 5 baterijas uz nacionalā principa pamata: latviešu - 18 rotas un 3 baterijas; vācu - 7 rotas un 2 baterijas un krievu - 1 rotu. Par karaspēka komandieri aicināms neitralas valsts pilsonis, bet līdz tāda iecelšanai komandieris ir vācietis. Apbruņojumu un apģērbu, pret vēlāku atlīdzību, apsolījās dot okupacijas iestādes no vācu 8. armijas krājumiem, kuri tik un tā draudēja krist lielinieku rokās. Arī pārtiku izsniegtu vācieši. Toreizējos apstākļos šo līgumu uzskatīja par panākumu, jo nu varēja strādāt daudzmaz noskaidrotās attiecībās. Taču līgums palika tikai aprakstīta papīra lapa. Organizējās gan vācu tautības pilsoņi, kārtībā tika savesta arī okupacijas varas dzelzsdivizija, bet latviešu karaspēka organizēšanu visādi kavēja un liedza. Un saformētajās rotās notika latviešiem naidīga aģitacija, lai tikai pierādītu lielvalstīm, kurām mūsu zemes apstākļi bija sveši, ka latvieši ir lielinieki un viņu apbruņošana ir bīstama.

Tādā neuzticības atmosferā bija jāsāk latviešu karaspēka organizēšana, pie kam arī mūsu tauta bija karā un revolucijā nogurusi, zeme izpostīta, ļaudis pārņēmusi gurda vienaldzība un neziņa, jo mūsu jaunā starptautiskā situacija tiešām bija tautai grūti izprotama. Tomēr darbs sākās. (..) No visām latviešu karaspēka vienībām, kas organizētas valsts tapšanas laikā, pārbaudījumus izturēja un palika uzticīgas paceltajam latviešu brīvības karogam tikai četras: Cēsu, Neatkarības un Atsevišķā (studentu) rotas un Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļa.

Jau novembra vidū Vidzemē palikušie Latvju kareivju nacionalās savienības biedri sāka apvienot pilsoņus, kas gribētu piedalīties zemes aizsardzībā. Kad valsts bija pasludināta, tad pašaizsardzības nodoms izauga par valsts aizsardzības ideju. Un skaidrība brīvprātīgo vākšanā radās, kad 8. decembrī Cēsīs ieradās Vidzemes kara iecirkņa priekšnieks pulkv. Apinis. Brīvprātīgo vairums bija bijušās Krievijas armijas virsnieki, un tikai trešā daļa bija instruktori un kareivji. (..)

1918.g. 23. novembrī Rīgā Olava komercskolā sanāca latviešu studentu sapulce, kura pieņēma vienprātīgu lēmumu atbalstīt Tautas padomi un Pagaidu valdību. (..) Tika radīta komisija no Selonijas un Talavijas studentiem ar uzdevumu lūgt apsardzības ministru atļaut dibināt Studentu rotu, kurā varētu iestāties kā studenti, tā arī citi uzticami valsts pilsoņi. Šīm divām korporacijām pievienojās Rīgā esošie Tērbatas Letonijas un Maskavas Fraternitas Moscoviensis (tagad Fraternitas Lettica) un Fraternitas Letgalia studenti. Ar to bija likts pamats Atsevišķai (studentu) rotai, kuras dibināšanas diena ir 20. decembris, kad apsardzības ministrs par Studentu rotas komandieri iecēla kapteini Nikolaju Grundmani.

Ar šīm trijām kaujai spējīgām rotām Rīgu aizstāvēt pret ienaidnieka uzbrukumu nebija iespējams, un tādēļ valdība nolēma Rīgu atstāt. 1919. gada 2. janvārī no Rīgas uz Jelgavu aizbrauca valdības vilciens un valdībai līdzi devās Studentu rota, kurai bija jāuzņemas valdības apsardzība.

Instruktoru rezerves un Cēsu rotas, kā arī nelielās vienības no Latgales un Rīgas aizsardzības rotām Rīgu atstāja 3. janvāra rītā. Jelgavā abas rotas tika saformētas bataljonā un par Atsevišķā bataljona komandieri apsardzības ministrs iecēla pulkvedi - leitnantu Oskaru Kalpaku, kurš 1919. gada 5. janvārī izdeva savu pirmo pavēli bataljonam, ar kuru bataljons tika sastādīts sekojoši: 1. rotā, kuru nosauca par Virsnieku rezerves rotu, ietilpa Instruktoru rezerves rota un apmēram 1 vads no Latgales virsnieku rotas; 2. rotā, kuru nosauca par Cēsu rotu, ietilpa Cēsu rota, nelielās vienības no otrās un trešās apsardzības rotām un Latgales apakšvirsnieku rotas. Par 1. rotas komandieri pulkv.-leitn. Kalpaks iecēla kapteini Balodi, par 2. rotas komandieri - kapteini Skujiņu.

Studentu rota 5. janvārī aizbrauca valdībai līdzi uz Liepāju. Atsevišķais bataljons no Jelgavas izgāja uz Olaines pozīcijām, bet saskaņā ar frontes stāvokli 8. janvārī caur Jelgavu devās uz Dobeli, tad uz Lielauci, kur naktī no 15. uz 16. janvāri notika bataljona pirmā kauja un kaujas laukā atstāti pirmie upuri.

Jelgavā decembra sākumā Kurzemes kara iecirkņa priekšnieks uzdeva kapteinim Artum-Hartmanim formēt Jelgavas brīvprātīgo jātnieku vienību. Jelgavā tai izdevās iegūt no vāciem ap 30 zirgu, ko izlietoja jātnieku nodaļas formēšanai. 6. janvārī nepilnīgā sastāvā, ap 40 kareivju ar nedaudz virsniekiem, pa zemes ceļu devās uz Liepāju. No viņiem Liepājā saformēja Atsevišķo jātnieku nodaļu. Tā radās Kalpaka bataljona ceturtā vienība. (..)

Kalpaka bataljons jau bija izaudzis par kaujās norūdītu vienību, un frontē viņam bija jāveic daudz plašāki uzdevumi, nekā bataljonam tas uzticēts normalos apstākļos, kad armija organizēta un apmācīta. Nemaz nerunājot par to, ka Kalpaka bataljona karavīriem bija jāveic arī iedzīvotāju pareizas informēšanas atbildīgais un svarīgais darbs, jo tikai pie labi sagatavotas zemes aizmugures kaujas uzdevumus iespējams sekmīgi veikt, kad nodibināta pilnīga saskaņa starp armiju un zemes iedzīvotājiem.

Bet vēl viens liels uzdevums bija jāveic bataljona karavīriem. Lai valdība varētu panākt sabiedroto lielvalstu atbalstu un mēs kļūtu savā rīcībā patstāvīgi, latviešiem bija jāpierāda, ka mēs esam cīņas gatavi un ka mums ir godīga griba uzvarēt lieliniekus. Citiem vārdiem - mums bija jāsalauž aizdomas, ka visi latvieši ir vai nu lielinieki, vai muižnieku dienderi, un jāpierāda, ka jaunai Latvijas valstij ir savi nacionali mērķi un centieni, sava nacionala programma un griba to piepildīt. Šo svarīgo uzdevumu visskaidrāk un vispārliecinošāk spēja atrisināt pirmie brīvprātīgie karavīri. Un Sabiedroto pārstāvji, kuriem bija uzdevums sekot Latvijas izveidošanas gaitām, grozīja savus uzskatus. Angļu majors A.Kenans, Anglijas militārās misijas loceklis, saka: "Kaut šis armijas kadrs bija apmēram bataljona lielumā, ieskaitot rezerves, kaut visi bija trūcīgi ģērbti un bruņoti, visi bija apņēmības pilni, un viņu gars šķita neuzvarams. Tas viss mani dziļi aizkustināja." Jo majors Kenans bija tiešais mūsu karavīru darba vērotājs. Arī ģenerālis A.Berts, Anglijas militārās misijas priekšnieks, atzīdams, ka "Kalpaka bataljons, vēlāk Baloža brigade, bija pirmā latvju militārā vienība, no kuras izauga spīdošā Latvijas armija", veltī daudzus atzinības vārdus pirmajiem brīvprātīgajiem karavīriem. Arī Francijas militārās misijas priekšnieks pulkvedis E.Di-Parkč stāsta par mūsu pirmo dienu cīņām, un viņš iesaucas: "Es jūtos laimīgs, ka man bija lemts redzēt kādas tautas ciešanas un mokas, bet pēc tam kopā ar viņu pārdzīvot viņas episkās cīņas, pārdzīvot viņas augšāmcelšanās un uzvaras brīnišķīgās dienas."

Šo augstākā mērā pozitīvo uzskatu maiņu par labu mums panāca mūsu pirmie brīvprātīgie karavīri.

Kad tas bija panākts un kad bija salauzts arī pašas mūsu tautas neticības ledus, izklīdināta neziņas tumsa, tad varēja sākties kalpakiešu uzvaru sākums. 1919. gada 3. martā visa mūsu armija no Ventas krastiem pārgāja ģenerāluzbrukumā pret ienaidnieku. Salaužot tā pretestību, martā bataljons sasniedz Lielupi. Saldus, Ķemeri un Sloka krīt mūsu rokās. Un Lielupes krastā tas, izvēršoties par brigadi, dod ienaidniekam jaunu triecienu Rīgas atbrīvošanai. 1919. gada 22. maijā lielinieki atstāja Rīgu. Gan uzbrukuma pašā sākumā, 6. martā, kalpakiešiem bija jānes smagais un sāpīgais upuris, jo kaujas laukā krita pats pulkvedis Kalpaks un viņa virsnieki - Studentu rotas komandieris kapteinis Grundmanis, virsleitnants Krievs un leitnants Šrinders, tomēr sāpēs vēl cietāka kveldējās uzvaras griba, un šī griba guva savu piepildījumu. Rīgā kalpakieši ienāca pulkveža Baloža brigades sastāvā. (..) Ar Rīgas ieņemšanu un latviešu karaspēka aiziešanu uz Latgales fronti beidzās mūsu nacionalās armijas atbrīvošanas cīņu pirmais posms."

Tālākās ugunskristības Latvijas armijai bija Cēsu kaujas, bet viskritiskākais brīdis Latvijai bija Bermonta uzbrukuma laikā 1919. gada rudenī, kas beidzās ar uzvaru 11. novembrī, ko izcīnīt palīdzēja latviešu karavīru pašaizliedzīgā varonība, viņu tēvzemes un brīvības mīlestība.

Tādēļ tieši 1919. gada 11. novembris arvien tiek uzskatīts par simbolisku Latvijas augstākā militārā apbalvojuma - Lāčplēša Kara ordeņa (LKO) dibināšanas dienu. Lai gan, saprotams, tajā dienā, kad Pārdaugavā vēl dunēja kaujas, nevienam ordenis pat prātā nebija. Jo ne jau par ordeni karavīri cīnījās, bet - par Latviju. Šie vārdi tad arī kļuva par Lāčplēša Kara ordeņa devīzi.

Par ordeņa izveidošanu lēma Satversmes sapulce 1920. gada 18. septembrī, kad visa Latvija beidzot bija atbrīvota no svešzemniekiem. Bet jau pirms tā statūtu oficiālas apstiprināšanas 1920. gada 13. augustā ar Ministru kabineta lēmumu pirmie Lāčplēša Kara ordeņi tika piešķirti augstākajiem Latvijas armijas komandieriem - Pēterim Radziņam, Mārtiņam Peniķim, Krišjānim Berķim, Oskaram Dankeram, Jūlijam Jansonam, Jānim Puriņam un Jānim Apinim.

Līdz 1928.gadam, kad tika pārtraukta apbalvošana ar LKO, pavisam piešķirti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi - 11 pirmās šķiras, 61 otrās šķiras un 2074 trešās šķiras. Turklāt 322 LKO saņēmuši ārzemnieki, bet 204 - bijušie latviešu strēlnieki.

Saskaņā ar LKO statūtiem I vai II šķiras ordeni varēja saņemt tikai tad, ja bija jau saņemts zemākas šķiras ordenis. Tāpēc nedaudz atšķiras piešķirto LKO skaits un ar LKO apbalvoto personu jeb ordeņa kavalieru skaits. Astoņu gadu laikā apbalvoti pavisam 2116 cīnītāji.

Pašlaik dzīvi ir tikai divi Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri - 1901. gada 16. jūlijā dzimušais Arvīds Lauris un 1900. gada 15. augustā dzimušais Herberts Saulītis. Abi Brīvības cīņu varoņi aizvada savas vecumdienas ASV.

Te piebilstams, ka 1920. gada sākumā, kad Latvijas Republikā vēl nebija neviena oficiāla valdības apbalvojuma, Brīvības cīņu dalībniekiem jau tika piešķirti ārvalsts ordeņi. Tā 1920. gada 25. februārī Francijas militārās misijas vadītājs pulkvežleitnants Emanuēls Di Parkē pasniedza Ministru prezidentam Kārlim Ulmanim Francijas Republikas Goda Leģiona ordeni par nopelniem cīņās pret bermontiešiem. Pēc tam Esplanādes laukumā svinīgās parādes laikā šo pašu apbalvojumu pasniedza ģenerālim Jānim Balodim, pulkvežiem Krišjānim Berķim un Ludvigam Bolšteinam, un kapteinim Pēterim Artūram Spuļģem-Spuļģim. Laikrakstā "Valdības Vēstnesis" toreiz šādi tika aprakstīta apbalvošanas ceremonija:

"Kolonels (pulkvežleitnants Di Parkē - K.D. ) uzlika zobena galu ģenerālim Balodim uz labo, tad uz kreiso plecu, pēc tam piesprauda ordeni un tad ģenerāli noskūpstīja. Tāpat apbalvoja arī pārējos."

Brīvības cīņu dalībnieku nopelnus valsts atzinīgi novērtēja arī 1922. gadā. Satversmes Sapulce 1922. gada 2. maijā apstiprināja Noteikumus par Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. Tajos teikts, ka šis apbalvojums piešķirams visiem Latvijas pilsoņiem, kas "valsts atbrīvošanas cīņu laikmetā no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada 11. augustam kalpojuši nacionālajā armijā". Apliecības par tiesībām nēsāt Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi izsniedza armijas Galvenais štābs līdz 1923. gada 31. decembrim.

Bet 1928. gadā sakarā ar Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu desmitgadu jubileju tika nodibināts vēl viens īpašs apbalvojums - Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa. To piešķīra: visiem karavīriem, kas Brīvības cīņu laikā - no 1918. gada 18. novembra līdz 1920. gada 11. augustam - bija dienējuši Latvijas armijā; tiem ārvalstu karavīriem, kas, pēc kara ministra atzinuma, šajā laikposmā piedalījušies Latvijas atbrīvošanas cīņās; kā arī atsevišķiem Latvijas pilsoņiem, kas atbalstījuši armiju Brīvības cīņu laikā. Tātad droši var sacīt, ka ikviens Brīvības cīņu dalībnieks savulaik ir saņēmis Latvijas valsts apbalvojumu.

Daudzi jo daudzi Brīvības cīņu varoņi - Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri - arī miera laikā turpināja nesavtīgi kalpot Latvijas valsts stiprināšanas un tautas labklājības labā. Kaut arī viņu dzīves gaitu turpinājums bija itin dažāds - daļa turpināja dienestu valsts bruņotajos spēkos, citi atrada savu spēju un uzņēmības pielietojumu amatos civilajā jomā. Līdz ar to daudzi savas valsts patrioti divdesmitajos un trīsdesmitajos gados ieguva godpilnās tiesības nēsāt līdzās Lāčplēša Kara ordenim arī otru Latvijas Republikas augstāko apbalvojumu - Triju Zvaigžņu ordeni. Tādējādi valsts šo pilsoņu nopelnus ir novērtējusi divkārt augstu.

Rūpīgi salīdzinot Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru un ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvoto personu sarakstus, izrādījās, ka abi šie augstākie apbalvojumi ir piešķirti 320 Latvijas pilsoņiem (skat. zemāk).

Kristīne Ducmane, Dr. hist., - "Latvijas Vēstnesim"

	TZO		LKO
Uzvārds, vārds	Šķira	Nr.
Abeltiņš Nikolajs	IV	831	924
Abeltiņš Rūdolfs	V	1737	1925
Abens Jānis	V	792	264
Akermans Aleksandrs	IV	609	1407
Akmentiņš Vilhelms	V	1348	514
Alberings Kārlis	V	1791	1109
Alberts I	I	10	I šķ. Nr.3
Ameriks Alberts	V	1788	2058
Anšmits Jānis	III	890	2007
Aperāts Kārlis	V	2148	293
Apkalns Pēteris	III	1038	1981
Apsītis-Apse Augusts	III	440	659
Ārgalis Aleksandrs	IV	1575	1083
Artums -Hartmanis Arnolds	IV	1616	1272
Audze Alfrēds	III	476	436
Auniņš Jānis Alfrēds	IV	712	332
Auseklis Jūliuss	V	1361	1353
Avotiņš Fricis	V	1435	1717
Bahs Žanis	II	322;	1899
	III	477
Balodis Jānis	I	111	I šķ. Nr.1
			II šķ. Nr.1
			III šķ. Nr.8
Balodis Nikolajs	IV	1476	964
Balodis Nikolajs	V	3369	2056
Bangerskis Rūdolfs	II	252	1627
	III	220
Bārzdiņš Fricis	G.z. I pak.	1171	1937
Baumanis Andrejs	V	1695	623
Baumanis Andrejs	V	3651	1640
Bebris Nikolajs	V	1768	1469
Bebris Raimonds	IV	538	493
Bebrišs Pēteris	V	3662	1694
Bečs Ignats	V	1935	390
Bekmanis Jānis	V	1713	438
Beķeris Alfrēds	V	2161	788
Berķis Krišjānis	II	74	I šķ. Nr.4
	I	199	II šķ. Nr.4
			III šķ. Nr.3
Bērziņš Jānis	IV	1768	1174
Bērziņš Jēkabs	V	1422	1522
Bērziņš Kārlis Arvīds	G.z. II pak.	1356	1156
Birznieks Jānis	IV	1129	1688
Blaus Oskars	V	4147	1587
Blaus Roberts	V	1357	566
Bokalders Pēteris	V	1689	792
Bolšteins Ludvigs	III	257	II šķ. Nr.12
			III šķ. Nr.60
Braslis Jānis	V	1381	1142
Brašnevics Herberts	V	1424	494
Brenners Jānis	V	1848	1378
Breņķis Aleksandrs	IV	1586	1112
Brička Hūgo Mārtiņš	V	2106	807
Briedis Jānis	IV	532	992
Briesma Roberts Žanis	IV	534	1683
Brieze Alfrēds	V	1784	1619
Bruņinieks Valters Konrāds	IV	533	1424
Buks Hermanis	III	436	151
Bungšs Kārlis	G.z. I pak.	2398	1115
Burka Augusts	V	2678	876
Bušs Kārlis Augusts	V	1359	1532
Caunītis Oskars	V	1699	625
Celle Pauls	V	2149	1208
Celmiņš Hugo	II	18	279
	I	136
Celms Jānis	IV	1824	2014
Ceplītis Rūdolfs	IV	512	97
Cielēns Oto	IV	1680	1520
Cinovskis Fricis	V	2260	1651
Čanka-Freidenfelde Līna	IV	333	1095
Dālbergs Artūrs	IV	933	1933
	III	1041
Dambītis Roberts	III	279	2061
	II	320
Dankers Oskars	II	75	II šķ. Nr.7
			III šķ. Nr.4
Dannenbergs Arturs	III	542	II šķ. Nr.16
	II	291	III šķ. Nr.282
Degteris Kārlis	V	3336	2072
Dinne Jānis	V	3140	1728
Dombrovskis Jēkabs	III	442	85
Dreimanis Roberts	V	3715	1363
Druvaskalns Jānis	V	1766	1452
Dūms Visvaldis	IV	513	287
Dzenis Alfrēds	IV	1581	765
Dzenis Jēkabs	V	2088	1488
Dzenītis Augusts	V	1449	950
Dzenītis Zeniņš Kārlis	IV	1017	950
	III	1165
Dzerres Kārlis	V	1741	1224
Ēķis Ludvigs	IV	377	849
	II	304
Elksnītis Pēteris	V	2084	1237
Engmans Arveds	III	336	1779
Ērglis Jūlijs	IV	843	312
	III	1026
Ermansons Kārlis	G.z. I pak.	388	2069
Ezeriņš Jānis	III	514	II šķ. Nr.15
	II	323	III šķ. Nr.114
Fiģis Aleksandrs	V	2679	396
Francis Jānis	III	275	872
	II	250
Freimanis Arvīds	V	1691	1590
Freimanis Kārlis	V	1779	1471
Freimanis Toms	V	3655	2053
Gailītis Markus	II	35	278
Gobnieks Jānis	IV	786	1110
Goppers Kārlis	III	277	II šķ Nr.8
	II	227	III šķ. Nr.101
Grīnbergs Kārlis	V	2157	1372
Grīnbergs Rihards	IV	842	728
Grosbergs Jānis	IV	927	1134
Grosvalds Jānis	III	438	397
Grunte Jānis	V	1607	672
Gruzis Marts	V	1711	1599
Gulbis-Gulbe Jānis	V	3006	1575
Gundegs Augusts	G.z. I pak.	178	1903
Gusevs Harijs	V	2883	1187
Ģinters (Ginters) Valdemārs	V	2283	516
Hartmanis Mārtiņš	III	540	1935
	II	249
Hasmanis Pauls Roberts	III	439	II šķ. Nr.11
			III šķ. Nr.64
Hasmanis Viktors	IV	854	2057
Hermansons Fricis	V	3634	122
Indāns Jānis	IV	795	637
	III	952
Inge Jānis	G.z. I pak.	1590	1976
Inka Augusts Ansis	V	1650	1873
Jakubovs Voldemārs	IV	531	285
Jankavs Pēteris	V	1723	1539
Jaunozols Jānis	V	1649	980
Jaunsniķeris Jūlijs	V	1769	1448
Jēkabsons Kārlis	V	1715	1724
Jenkevics Rūdolfs Ansis	V	3144	1137
Jurēvičs Heinrihs	IV	1958	1447
Jurko Indriķis	V	2230	1874
	IV	1574
Kadelis Jūlijs	V	2107	712
Kalējs Aleksandrs	II	73	315
Kalenbergs Eduards	G.z. I.pak.	393	1318
Kalniņš Eduards	II	61	II šķ. Nr.9
			III šķ. Nr.639
Kalniņš Jānis	V	3863	1940
Kalniņš Jānis	III	601	374
Kalniņš Jānis	V	3309	2059
Kalniņš Nikolajs	IV	1724	1468
Kalniņš Teodors	III	437	II šķ. Nr.14
			III šķ. Nr.81
Kalniņš Valdemārs	V	4009	170
Kalve Jāzeps	IV	1619	193
Kaminskis Vilis Vilhelms	III	282	1704
Karčevskis Pēteris Paulis	G.z. I pak.	801	402
Kasparsons Mārtiņš	IV	520	404
Kauliņš Jānis	III	679	897
Kazlovskis Žanis	V	1722	518
Kažmers Pēteris	V	2086	391
Kire Pēteris	III	475	1573
Kleinbergs Alberts	V	721	461
	IV	1702	461
Kleinbergs Jānis	V	1771	1626
Klieve Jānis	G.z. I pak.	525	598
Klinsons Rūdolfs	III	471	392
	II	324
Klūge Eduards	IV	1772	1869
Kļaviņš Roberts	III	388	1152
Kociņš Aleksandrs	IV	547	646
	III	1043
Kociņš Fricis	IV	1583	1875
Krievs Ādams	G.z I pak.	576	1268
Krievs Rūdolfs	V	2874	1035
Kripēns Kārlis Valdemārs	IV	1694	1021
Kristiņš Juris	G.z. II pak.	46	1657
Krišjānis Augusts	IV	720	701
Krišjānis Teodors	IV	639	45
Krūklis Roberts	V	1738	1633
Krumbergs Augusts	V	276	2071
Krustiņš Andrejs	II	76	II šķ. Nr.10
			III šķ. Nr.91
Krūze Jānis	IV	310	2004
Kurelis Jānis	III	278	393
	II	251
Kurše Arnolds	III	543	366
Ķeiris Jēkabs	G.z. I pak.	2055	47
Ķesteris Aleksandrs Elmārs	G.z. I pak.	453	1030
Kevešāns Kārlis	V	3393	1900
Ķirsis Mārtiņš	V	1778	1687
Ķīselis Jānis	IV	886	661
Ķivelīts Fricis	IV	1693	1259
Ķuze Jēkabs	G.z. I pak.	450	256
Lapiņš Teodors Heinrihs	G.z. II pak.	651	380
Lapsals Jānis	V	1481	72
Lasis Ansis	IV	835	2006
Lauberts Jēkabs	G.z. II pak.	42	743
Lauva Roberts	G.z. I pak.	204	339
Lavenieks Jānis	III	289	452
Lediņš Jānis	G.z. I pak.	1255	1143
Leitis Ernests	G.z. I pak.	1877	2058
Lejiņš Kārlis	V	2151	1128
	IV	1700
Lepše Tālivaldis	V	1940	428
Liberts Jānis	V	922	873
Līcis Jānis	V	1605	1117
Līcītis Jānis	IV	72	1366
Liepiņš Alberts	IV	824	1306
Liepiņš Jānis	III	296	294
Liepiņš Kārlis	V	1432	1925
Liepiņš Vilis	V	3661	1620
Līsmanis Roberts	G.z. I pak.	976	744
Lukstiņš Alfrēds	V	1558	410
Lūsis Jūlijs	G.z. I pak.	1104	120
Lutcens Juliuss	V	1662	1714
Mačiņš Pēteris	V	1792	1135
Malcenieks Krišjānis	V	451	415
Malcenieks Valdemārs	III	441	289
Markovskis Jāzeps	V	1724	1108
Martinovs Pēteris	V	416	823
Mateuss Konstantīns	IV	846	342
	III	1161
Medenis Jānis	IV	932	1939
Mednis Edvīns Aleksandrs	V	2242	843
Mednis Kārlis	V	2723	795
Meierovics Zigfrīds Anna	I	2	2063
Melderis Arvīds	V	4392	985
Mežulis Gustavs	V	481	197
Mihelsons Kārlis	V	1436	650
Mikjānis Eduards	G.z. I pak.	1861	1130
Millers Jānis	IV	496	961
Milnis Artūrs	G.z. I pak.		1256
Mitenbergs Žanis	V	1664	1710
Muhks Hermanis	IV	499	844
Muižulis Augusts	IV	939	485
Munters Vilhelms	IV	375	1814
	III	775
	II	305
Nāruns Miķelis	V	3135	1631
Noriņš Hermanis	IV	836	912
Olekšs Kazimirs	IV	69	2070
	III	291
Opmanis Kārlis	IV	1865	1359
Orniņš Aleksandrs	IV	515	1997
Osis Ernests	G.z. I pak. 577	125
Ošiņš Nikolajs	V	3320	1698
Ozoliņš Valdemārs	V	3396	739
Ozols Arvīds			930
Ozols Augusts Valdemārs	IV	1975	851
Ozols Jānis Edgars	IV	926	789
Ozols Markus	III	903	272
	IV	727
Padegs Artūrs	V	2564	605
Paulockis Arnolds	IV	1173	561
Pencis Kārlis	IV	75	2023
Penčuks Pēteris	V	2085	819
	IV	1874
Peniķis Mārtiņš	I	67	II šķ. Nr.6
			III šķ. Nr.2
Pētersons Arvīds	V	1346	569
Pētersons Ervīns	V	2160	1041
Petrītis Verners	V	3345	1171
Plānkājs Miķelis	V	3066	2019
Platais Alfrēds	V	1787	353
Plikaus (Plikausis) Kārlis	V	1429	1361
Plikše Ferdinands	V	705	1615
Plūcis Edgars	III	1160	407
	IV	514
Pommers Pēteris Voldemārs	IV	1681	1077
Prauliņš Alfrēds	V	4045	1680
Preimanis Roberts	V	2923	1450
Priede Jānis	III	472	70
Priedītis Jānis	IV	796	284
Priedītis Kārlis	V	3684	914
Priedītis Nikolajs	G.z. II pak.	1345	825
Priedkalns Ernests	V	959	2017
Privka Jānis	IV	498	578
Puksis Jānis	IV	825	1138
Pumpītis Kārlis	V	660	796
Purgalis Eduards	V	1358	88
Puriņš Jānis	V	1430	523
Pūris Alfrēds	V	3332	1658
Radziņš Pēteris Valdemārs	I	68	II šķ. Nr.5
			III šķ. Nr.1
Rafaels Ģederts	V	631	1006
Rapa Jānis	IV	1068	1979
Rapss Eduards	V	1938	850
Ratnieks Edgars	V	632	1364
Riekstiņš Hermanis	V	1793	1538
Rikards Kārlis Ādolfs	V	1385	1149
Rikveilis Eduards	G.z. II pak.	8	840
Rinkovičs Emīls	V	2578	785
	IV	1577
Ritsiks Eduards	V	1423	1102
Robežnieks Vilis	IV	1063	574
Ronis Alfrēds	V	1443	1996
Rozenšteins Hugo	III	633	581
Rubulis Kārlis	V	458	1929
Rudzis Bruno	G.z. I pak.	530	1458
Ruģēns Jānis Valfrīds	IV	1858	1157
Rutulis Teodors	V	1714	1616
Saulītis Herberts	G.z. II pak.	525	1927
Saulītis Jānis	V	1434	1141
Seglenieks Jānis	V	1431	1533
Sināts Aleksandrs	IV	940	1570
Sisenis Fridrihs	G.z. I pak.	548	1643
Skujiņš Jānis	III	929	II šķ. Nr.13
	IV	1200	III šķ. Nr.61
Skurbe Arvīds	IV	793	1928
	III	875
Snipe Arnolds	G.z. I pak.	980	602
Spalviņš Pāvils	IV	1475	1712
Spandegs Vilis	III	473	2068
Sproģis Žanis	V	1707	1373
Steināts Hermanis	V	1690	1370
	IV	1687
Strauja Ernests	V	2596	1016
Strazdiņš Vilis Leonhards	IV	1069	1975
Strēlnieks Paulis	V	1349	1729
Stulpiņš Jānis	III	1162	48
Šēnfelds Valdemārs	III	288	870
Šlīpss Bruno	V	3788	1406
Šlosbergs Krišjānis	III	146	75
Šmidts Ernests	V	1775	2051
Šteinbergs Rūdolfs	V	667	1699
Šukurs Alberts	G.z. II pak.	961	529
Šveiferts Valdemārs	V	1441	1884
Tarto Felikss	V	1427	1100
Taube Juris	V	1606	775
Taumanis Aleksandrs	IV	1018	1485
Tauriņš Andrejs	V	1480	2038
Tepfers Verners	III	280	1158
	II	253
Tomsons Ernests	V	1059	1438
Tone Augusts	III	260	742
Torens Voldemārs	G.z. I pak.	1300	690
Ūdentiņš Oto	IV	1065	1012
	III	957
Ulmanis Kārlis	I	3	2064
Upenieks Augusts	G.z. II pak.	678	165
Upenieks Vilis	V	1428	442
Vaivads Pēteris	III	389	1597
Valleika Alfrēds	V	1096	343
Vārens Jēkabs	V	1725	719
Veckalniņš Reinholds	V	1692	283
	IV	1773
Veiss Dāvids	IV	521	1895
Vēliņš Rūdolfs	IV	840	725
Vendts Platons	IV	797	595
Vidiņš Kārlis	V	1433	1930
	IV	1963
Viducis Jānis	V	1694	460
Vīksne Alberts	V	1369	1342
	IV	1956
Vilks Jānis	IV	1774	1679
Vipulis Antons	IV	506	331
Virsaitis Fricis	III	390	1081
	II	290
Vītols Jānis	III	457	871
Zaķis Arnolds	V	1753	429
Zaķis Jānis	V	1370	648
Zālītis Jānis	V	2681	818
Zeiferts Teodors	IV	159	1535
Zeltiņš Jēkabs	V	1786	1652
	IV	1572
Zikmanis Jānis	V	664	1686
Zīle Rihards	V	1066	1068
Zīverts Kārlis	V	2269	1715
	IV	1961
Zommers Fridrihs	III	297	325
Zutis-Zute Fridrihs	IV	794	726
Zvaigzne Jānis	IV	837	1094
Zvaigzne Pēteris	G.z. I pak.	383	2024
Zvirbulis Jānis	V	2793	1345
Kopā: 320

Lāčplēša Kara ordeņi - I, II un III šķira

Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa aversā un reversā (nodibināta 1928.gadā)

Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme (nodibināta 1922.gadā)

Francijas Goda leģiona ordenis, ar ko 1920. gada februārī par nopelniem Brī-vības cīņās apbalvoja ģenerāli Jāni Balodi