Apmeklējot Kurzemes reģionu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 9.martā Kuldīgas rajona Turlavas pagastā tikās ar vairākām ģimenēm, kuru senči bijuši brīvļaudis – tā dēvētie kuršu ķoniņi. Prezidente izteica atzinību ģimenēm, kuras tur godā dzimtas vēsturi, interesējas par savu senču dzīves gājumu un arhīvos ir pētījuši vēsturi, kas saistās ar kuršu ķoniņiem un dažu dzimtu atrastajos rakstos parādās jau 14.gadsimtā. V.Vīķe-Freiberga arī iepazinās ar Latvijas Universitātes profesores Janīnas Kursītes vadībā veikto speciālistu pētījumiem par kuršu ķoniņu liecībām.

9.martā Alsungas novadpētniecības muzejā notika apaļā galda diskusija par suitu tradīciju nākotni. Diskusijā piedalījās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, pašvaldību pārstāvji, LU profesore un Valsts valodas komisijas locekle Janīna Kursīte, LU doktoranti, “Suitu sievas”, “Gudenieku suiti”. Sarunas galvenā uzmanība tika vērsta uz to, kā mūsdienu pasaulē, kurā notiek pārmaiņu procesi, iespējams vienlaikus saglabāt un attīstīt nacionālo un lokālo identitāti un reizē panākt pagastu ekonomisko izaugsmi.

Runājot par suitu tradīcijām, vietējie iedzīvotāji izteica dažādus viedokļus, kā administratīvi teritoriālā reforma varētu iespaidot suitu tradīciju izdzīvošanas un attīstības iespējas. Tika pausti viedokļi, ka pievienošanās novadiem, kuros nav suitu tradīciju, varētu ilgākā laika posmā mazināt to cilvēku kopumu, kuri zina suitu tradīcijas un valodu. Savukārt izskanēja arī viedokļi, ka mūsdienās neviena tradīcija nevar izdzīvot bez ekonomiskās izaugsmes, jo, ja cilvēki aizplūdīs labākas dzīves meklējumus uz lielām pilsētām vai pat citām valstīm, tad var izzust arī pašu tradīciju nesēji.

Prezidente pauda gandarījumu, ka suiti ir apvienojušies savā kultūras centrā, aktīvi izkopj savas tradīcijas – ir vairāki folkloras ansambļi un deju grupas, kā arī rūpējas par tradīciju nodošanu nākamajām paaudzēm. Tomēr viņa uzsvēra, ka ir jāatrod sociālie un ekonomiskie priekšnoteikumi, kas radītu labākas dzīves iespējas gan suitu ciemiem, gan reģionam kopumā un tādējādi dotu papildu iespējas arī suitu tradīcijas tālākai nešanai. Prezidente uzsvēra arī to, cik tomēr liela nozīme ir lokālām valodas un kultūras īpatnībām, kas kopumā rada lielu bagātību visai valstij kopumā.

“Mums Latvijā latviešu valoda ir valsts mērogā, kuru mēs saglabājam, bet tās reģionālās īpatnības, reģionālā, varētu teikt, krāsa, smarža un garša, kas ir katram novadam, tā mums ir liela bagātība, un, lai to uzturētu dzīvu, pirmais, kas vajadzīgs, ir dzīvu cilvēku kritiskā masa. Nākamais, protams, lai viņiem būtu apziņa par vērtībām, ko viņu tradīcija reprezentē. Lai viņiem būtu lepnums par to, kas viņi ir, par savām saknēm, par savu mantojumu, par to, cik tas ir vērts. Tur savs darbs ir skolām, dažādām nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām, bet beigu beigās arī tieši katrai ģimenei.”

Valsts prezidenta preses dienests