Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.11.1999., Nr. 368/369 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15406

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Vēl šajā numurā

09.11.1999., Nr. 368/369

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Godātie deputāti! Lūdzu ieņemiet vietas. Sāksim 4.novembra sēdi. Pirms izskatām darba kārtības jautājumus, jālemj par izmaiņām darba kārtībā. 35 Saeimas deputāti lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā jautājumu "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi "Latvijas kuģniecības" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā". Saeimas Prezidijs ir saņēmis priekšlikumu iekļaut šo jautājumu pēc otrā darba kārtības punkta — lēmuma projekts "Par Krievijas Federācijas bruņoto spēku akcijām Čečenijā" un pirms trešā. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Pieci Saeimas deputāti lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no darba kārtības 4.punktu — likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts pensijām"". Par runāt vēlas deputāts Imants Burvis, Latvijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Veca tautas gudrība saka, ka izdarīt muļķību — tikai tad tā ir patiešām muļķība, kad tā tiek atkārtota. Atkārtota kļūda apzināti nozīmē atzīties, godīgi sakot, plānprātībā. Tieši ar to šobrīd izrāda vēlmi nodarboties valdošā koalīcija. Kurš šodien var pateikt, kuram likumam tiek piedāvāti šie grozījumi. Vai tam, kurš ir spēkā līdz 13.novembrim, tātad līdz referendumam, vai tam, kurš būs spēkā pēc 13.novembra, pēc referenduma. Vakar vienā no pagasta pašvaldībām vietējie politiķi, vietējie deputāti ļoti vienkārši noformulēja starpību starp politiķi un valstsvīru. Ja strādā tikai uz nākošām vēlēšanām, tad tā ir tomēr tikai politikas mēģināšana. Ja tu domā arī par valsts nākotni, tad tas varētu būt arī valstsvīra domāšanas veids. No šauri politiska viedokļa visai opozīcijai šodien būtu ļoti izdevīgi, lai pozīcija šodien izdarītu šo muļķību un pieņemtu steidzamības kārtībā šos grozījumus pie nesaprotami kura likuma. Šodien, protams, ir ļoti labs analīzes mēģinājums laikrakstā "Diena". Žēl, ka laikraksts "Diena" nav parādījis, ka tas ir mēģinājums apiet demokrātiju.

No valsts nākotnes viedokļa daudz prātīgāk būtu pagarināt šodien priekšlikumu iesniegšanas termiņus šim likuma grozījumam vismaz līdz 16.novembrim un plenārsēdē šo jautājumu izskatīt ne ātrāk par 18.novembri.

Un faktiski pozīcijas deputātu rokās šodien ir iespēja parādīt sevi vai nu kā politiķiem, kuri kārtējo reizi mēģina, pie tam bezcerīgi mēģina, piemānīt tautu, vai arī kā valstsvīrus, kuri patiešām domā par valsts nākotni tālāk perspektīvā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Runāt neviens nevēlas. Pret lūdz vārdu... atsakās deputāti runāt pret. Vai ir nepieciešams balsot? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai izslēgtu no darba kārtības likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Valsts pensijām"". Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 48, atturas — 2. Likumprojekts paliek darba kārtībā.

Desmit deputāti ierosina izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un izslēgt no dienas kārtības likumprojektu "Valsts meža dienesta likums". Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Runāt neviens nevēlas. Vai ir jābalso? Runāt vēlas deputāte Aija Poča — pret. Lūdzu!

A.Poča

(LC). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Mēs labi atceramies, ka bija debates par likumprojektu paketi, kas pievienota valsts budžeta 2000.gadam projekta likumprojektam, par tā skatīšanas kārtību vai procedūru. Un tieši, ņemot vērā deputātu priekšlikumus par to, ka šis jaunais likums ir jāskata trijos lasījumos, šis un arī likums par sociālo apdrošināšanu, par apdrošināšanu bezdarba gadījumā, tika izņemti no vispārējās procedūras un izskatīšanas divos lasījumos, un tika noteikti trīs lasījumi. Šobrīd likumprojekts ir sagatavots otrajam lasījumam. Divas atbildīgās komisijas — Budžeta un finansu (nodokļu) agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un Tautsaimniecības komisija — kopīgā sēdē skatīja priekšlikumus otrajam lasījumam, ir sagatavota redakcija. Tas ir, balstoties uz Kārtības rulli, ievērojot visus termiņus, iekļauts dienas kārtībā, un es neredzu šeit nekādu pamatu šo dokumentu šodien no dienas kārtības izņemt. Vēl jo vairāk, jums būs iespējams iesniegt pietiekami ilgā laikā priekšlikumus trešajam lasījumam, lai mēs varētu šo dokumentu izskatīt savlaicīgi un lai varētu arī pieņemt 2000.gada budžetu. Es aicinu balsot pret šo deputātu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Par priekšlikumu vēlas runāt deputāts Egils Baldzēns.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu jums paskaidrot Sociāldemokrātu frakcijas nostāju. Mēs uzskatām, kad šajā gadījumā ir jābūt kaut kādai loģiskai konsekvencei. Un šeit mēs skaidri un gaiši redzam, kāda ir 1.panta redakcija, ka Valsts mežu dienests ir valsts civiliestāde, kura atbild par vienotu meža politikas realizāciju visos Latvijas Republikas teritorijā esošajos mežos. Tātad atbild par vienotu meža politikas realizāciju. Bet mēs ļoti labi visi zinām, ka vienota meža politika nav izstrādāta un Saeimā pieņemta. Tātad veidojas pilnīgi ačgārna situācija, kad mēs piedāvājam realizēt to kādai civiliestādei, kas vēl nemaz nav pieņemts. Tādā gadījumā mums vajadzētu sākt darbu ar jumta celtniecību katrai mājai, nevis ar pamatu ielikšanu. Sociāldemokrātiem tāda aplamība nav izprotama, un tāpēc mēs aicinājām katrā ziņā šo likumprojektu šodien neizskatīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Viens ir runājis par, viens pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par priekšlikumu — izslēgt no dienas kārtības likumprojektu "Valsts meža dienesta likums". Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 43, atturas — 8. Likumprojekts paliek darba kārtībā.

Izskatām darba kārtības jautājumus. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais pastāvīgais priekšlikums — lēmuma projekts " Par Krievijas Federācijas bruņoto spēku akcijām Čečenijā" . Vai ir iebildumi, ka šo lēmuma projektu izskatām... šīsdienas sēdē? Iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts sēdes darba kārtībā, darba kārtības beigās.

Nākamais — Saeimas lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi a/s "Latvijas kuģniecība" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā" . Vārds Imantam Burvim, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputātam.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Pagājušajā reizē mēs jau runājām par to, kāpēc nepieciešama šāda komisija. Un man bija liels prieks par to, ka "Latvijas ceļa" deputāti, kuri visu laiku kūrēja privatizācijas procesu valstī, papildināja opozīcijas iesniegto priekšlikumu, kas bija sašaurināts jautājumā par kuģniecību, plašākā veidā izskatīt šos jautājumus. Tas nozīmē, ka pat valdošās partijas jau atzīst, ka šī totālās privatizācijas politika diez cik veiksmīga Latvijas valstī nav bijusi.

Tieši tāpēc, atbalstot pozīcijas deputātu ierosmi paplašināt šīs funkcijas izmeklēšanas komisijai un vienreiz tikt skaidrībā, kā tad īsti notiek privatizācija Latvijā, neticot uz vārda nevienai amatpersonai, kas, savu dienesta pienākumu pildot, no sava krēsla ir spiesta dažreiz pat klusēt, mēs atbalstām paplašinātā veidā izveidot šādu komisiju, un aicinu visus balsot par. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi a/s "Latvijas kuģniecība" un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumā". Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 1, atturas — 2. Lēmums pieņemts. Šīsdienas sēdes pārtraukumā notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde, kurā lemsim par pārstāvniecības normām un par kandidatūrām un par šīs komisijas sastāva apstiprināšanu.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi a/s "Latvijas kuģniecība" privatizācijas jautājumā". Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Imanta Burvja un Gundara Bojāra iesniegumus, ka viņi atsauc savus parakstus zem šī dokumenta. Līdz ar to tas nav izskatāms.

Pirms pārejam pie nākošā darba kārtības jautājuma, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu — ierosinām izsludināt šā gada 4. novembra Saeimas plenārsēdes darba kārtībā pārtraukumu uz vienu stundu un 30 minūtēm pirms likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"". Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pārtraukums līdz pulksten 10.45. Vārds paziņojumam deputātei Kristiānai Lībanei.

K.Lībane

(LC). "Latvijas ceļam" un citām valdību veidojošām frakcijām priekšlikums ir pa pusstundai pulcēties frakciju sēdēs, un pēc tam kolēģus aicinām 104. telpā. Vietas tur ir maz, bet apspriesties kopsēdē. Pēc pusstundas kopsēdē. Pirmās 30 minūtes — frakciju sēdes.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atgādinu, ka pulksten pusvienpadsmitos mums ir komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Sarkanajā zālē notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 10.45.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1150b — "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" otrajam lasījumam.

Iesniegti sekojoši priekšlikumi. 1. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas, "Latvijas ceļa" frakcijas un Tautas partijas frakcijas priekšlikums — izteikt 11. panta 2. daļu jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un precizējusi redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Požarnovs.

2. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas, frakcijas "Latvijas ceļš" un Tautas partijas frakcijas priekšlikums — papildināt 12. panta 2. daļu ar tekstu jaunā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi un precizējusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Požarnovs.

3. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas, frakcijas "Latvijas ceļš" un Tautas partijas frakcijas priekšlikums — izteikt 32. panta 3. daļu jaunā redakcijā. Komisija šo redakciju ir atbalstījusi un precizējusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Požarnovs.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums — papildināt pārejas noteikumu 1. punkta 10. apakšpunktu ar atsevišķiem vārdiem, un komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas… Atvainojiet. Atklājam debates. Antons Seiksts, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

A.Seiksts

(LC). Godātie kolēģi deputāti! Es tikai vēlētos paskaidrot motīvus, kāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija iesniedza šo priekšlikumu. Ļoti žēl, ka Sociālo un darba lietu komisijas konsultants neziņoja, kad notiks šo jautājumu apspriešana. Es pateikšu tikai, kas par lietu. Iespējams, ka tad, kad mēs atgriezīsimies kādreiz pie šī likuma no jauna, es gribu komentēt, kas šī ir par kategoriju. Tie ir daži simti cilvēku, kas palikuši dzīvi Sillamē, faktiski vergu nometnē. Viņi ir politiski represētie, bet šis periods viņiem netiek ierēķināts, jo Sillamē raktuvēs viņi tika kvalificēti kā padomju armijas dienestā esošie, bet būtībā tā bija vergu nometne. Dzīvi palikuši pārsimt cilvēki. Ja būs iespēja kādreiz šo likumu skatīt, mēs noteikti atgriezīsimies pie šī jautājuma. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vai jūs uzturat spēkā šo priekšlikumu?

A.Seiksts.

Komisija lūdz balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 25, atturas — 27. Priekšlikums noraidīts.

A.Požarnovs.

5. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionālas dabas priekšlikums. Vārdus "pensionēšanas vecums" aizstāt ar vārdiem "vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais vecums", un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Požarnovs.

6. ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas, frakcijas "Latvijas ceļš" un Tautas partijas frakcijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Požarnovs.

7. ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikums — 26. punktā aiz vārdiem "darba ņēmējiem vai pašnodarbinātiem" papildināt ar vārdiem "izņemot politiski represētajām personām".

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Sociāldemokrātu frakcija šinī gadījumā grib izteikt savu viedokli. Es domāju, ka mēs, tāpat kā visas pārējās frakcijas, esam saņēmuši Latvijas Politiski represēto apvienības aicinājumu Saeimas deputātiem, viņu frakcijām, kurš izsaka vienkāršas lietas, ka visi tie spēkā esošie atvieglojumi, kuri deviņu un desmit gadu laikā ir pieņemti un Latvijas valsts tos ir definējusi, nebūtu ar šo likumu jāatceļ. Un vajadzētu tos saglabāt. Tātad vispirms saglabāt iespēju strādāt un saņemt pilnu pensiju vismaz politiski represētajiem, nepalielināt pensionēšanās vecumu politiski represētajiem, un ka tās būtu tās pašas elementārākās lietas, ka tās ir izlemtas vēl pirms deviņiem un desmit gadiem. Tā kā šis jautājums praktiski nav bijis arī apturētajā Pensiju likuma variantā, kurš ir Saeimā pieņemts un nav izsludināts, tad mēs uzskatām, ka šajā gadījumā Sociāldemokrātu partija par šo jauno grozījumu, kas pasliktina situāciju, ir tiesīga arī izteikt savu viedokli balsojot. Mēs uzskatām, ka tās tiesības, ko Latvijas neatkarīgā valsts ir devusi politiski represētajiem, būtu kauns atcelt ar šo Pensiju likumu grozījumu variantu. Mēs gribētu šajā gadījumā arī uzsvērt, ka sociāldemokrāti, tāpat kā citas frakcijas, ir saņēmuši arī citas nopietnas vēstules, kas liecina par sabiedrības attieksmi pret šiem grozījumu grozījumiem. Es varbūt citēšu Latvijas pensionāru federāciju, viņas dokumentu, kas ir atsūtīts visām frakcijām 20.oktobrī: "Latvijas Pensionāru federācija nevar samierināties tikai ar grozījumu grozījumiem likumā "Par valsts pensijām", kas neatrisina pensionāru problēmas." Un vesela virkne priekšlikumu, kas būtu jādara, kur lielāko daļu mēs šeit šajos grozījumos neredzam. Tātad par to, kā reāli rīkoties, lai sociālo nodokli iekasētu no visiem strādājošiem, lai viņiem nebūtu griesti, kā paaugstināt minimālo darba algu valstī, ka ir nepieļaujami iesaldēt pensiju indeksāciju vai arī to veikt vienreiz gadā, vai veikt tikai simboliski. Visas šīs lietas ir jārisina, un tāpēc arī sociāldemokrāti uzskata, ka labākais variants, kā rīkoties, ir piedalīties referendumā un atcelt šos valdības izstrādātos un neveiksmīgos grozījumus pilnīgi neatkarīgi no šiem jaunajiem grozījumu grozījumiem. Es šeit gribētu arī citēt vēstuli, kas ir iesniegta Latvijas invalīdu biedrības vārdā no valdes priekšsēdētāja, kas arī aicina noraidīt šos grozījumus Pensiju likumā tāpat kā grozījumu grozījumus. Un gribu uzsvērt vēl vienu lietu, kas ir pilnīgi skaidra, kādā gadījumā mēs rīkojamies un ko mēs darām, ja mēs pieņemam šos jaunos grozījumu grozījumus, jo nostādām ļoti neveiklā situācijā zinātnes darbiniekus, pedagogus un daudzus citus ļoti nozīmīgu profesiju pārstāvjus, lai Latvijā būtu zināma izglītība, nākotne un labklājība. Un viens no šiem priekšlikumiem skar arī praktiski šos strādājošos pensionārus, un pavisam ir skaidrs, ka daudzi zinātnieki, ja viņi saņems pensiju līdz 60 latiem, būs spiesti praktiski par velti strādāt savu zinātnisko darbu. Un valdības partijām arī ir šajā gadījumā jādefinē šī situācija, vai tas ir nopietni? Un šeit ir pietiekami daudz vēstuļu, kas apliecina to, ka tā rīkoties nevajadzētu.

Vēl viens aspekts, kas arī mums katrā ziņā liekas ļoti nopietns, ka mēs redzam to situāciju, ka praktiski, ja šie grozījumu grozījumi stājas spēkā, ekonomija pat nesasniedz 7 miljonus latu atšķirībā no tā, ja tie nestājas spēkā. Un es gribētu uzsvērt, ka Latvijas brīvo arodbiedrību savienība ir izstrādājusi daudz nopietnākus priekšlikumus, kas varētu dot gada laikā apmēram nedaudz vairāk nekā 38 miljonu latu ekonomiju, neskarot cilvēku pamattiesības.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Liels paldies sociāldemokrātiem, ka viņi beidzot ir atmodušies. Acīmredzot šīs vēstules viņus ir iedrošinājušas. Tas ir ļoti jauki, Baldzēna kungs, jo, kā jūs tur varat izlasīt tajā dokumentā, tas ir apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikums, jums laikam vajadzēja vispirms vēstules saņemt un tad nākt runāt. Nekas, labi! Labāk vēlu nekā nekad. Es gribētu uzsvērt, ka mēs atkārtoti piedāvājam šo priekšlikumu. Atkārtoti. Pirmo reizi mums nācās piekāpties vairākuma priekšā, bet tas nemainīja mūsu attieksmi, un mēs no jauna izvirzām šo savu priekšlikumu. Vairākkārt mēs esam apsprieduši savu attieksmi vispār pret strādājošiem pensionāriem, un tur ir par ko runāt, tiešām, taisnība, bet, ja šodien mēs varam vismaz kādai daļai skaidri un gaiši palīdzēt un tūlīt, tad tie noteikti ir politiski represētie. Par to laikam arī īpaši strīdi nevarētu būt. Diemžēl šeit arī ir jāpasaka, ka mūsu valstī ir tāda savdabīga, es teiktu, uzpūtīga attieksme pret mūsu vēsturi, pret pagātni visās jomās. Labāk ātrāk aizmirst visu to, kas ir bijis, aizmirst tur visādas okupācijas, aizmirst leģionāru cīņas, visu aizmirst, tad mūs it kā kaut kur tālumā labāk sapratīšot. Tātad nav brīnums, ka šī aizmiršana parādās ne tikai politiskos dokumentos un politiskās nostādnēs, bet tā parādās arī tīri saimniecisko jautājumu risināšanā. Tieši tāpēc apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK atkārtoti iesniedz šo priekšlikumu un atkārtoti aicina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Gribētu pateikt pateicīgus vārdus, ka Dobeļa kungam liekas, ka mēs esam pamodušies. Es varu pateikt tikai vienu, ka sociāldemokrāti vienojās par noteiktu taktiku kopā ar pārējām opozīcijas partijām un pietiekami korekti, kad šis referendums ir praktiski jau notiekoša lieta, un tajā brīdī arī grozījumu grozījumus iesniegt nav korekti. Bet šinī gadījumā mēs darām pirms izšķirošā balsojuma mazliet korekciju viena iemesla dēļ, ka šis priekšlikums arī šajos vecajos grozījumos netika minēts, diemžēl arī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK tajā variantā nav to iesniegusi. Tāda ir mana pārliecība. Bet es šeit gribētu pateikt vienu arī svarīgu lietu, kas apliecina, ka "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir ļoti korekti rīkojusies, iepriekšējos grozījumus, par kuriem norit balsojums praktiski jau 13.novembrī, tautas nobalsošana novērtējusi.

Un es tikai mazliet atgādināšu šīs pamattēzes, kas notiks, ja šis likums stāsies spēkā. Tātad samazināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, palielināsies bezdarbs, pieaugs bezdarbnieku skaits pirmspensijas vecumā, palielināsies slēptā nodarbinātība, palielināsies sociālās apdrošināšanas izmaksas bezdarba, slimības, invaliditātes gadījumā, būs nepieciešami papildu līdzekļi pašvaldības pabalstu izmaksām trūcīgajiem, kā arī pagaidu algoto sabiedrisko darbu organizēšanai, nepieciešami papildu līdzekļi sabiedrības informēšanai, un būs nepieciešami jauni līdzekļi likuma administrēšanai.

Un visu šo godprātīgo lietu ir summējis labklājības ministrs Roberts Jurdžs, un praktiski šie grozījumu grozījumi principā nemaina šī likuma būtību. Tāpēc mēs uzskatām, ka arī TB/LNNK ir izteikusi pietiekami profesionāli vērtējumu referendumā esošajam likumam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Runa ir ļoti konkrēti par politiski represētajām personām, nevis par Pensiju likumu vispār. Un es runāšu ļoti īsi. Grūtības un ciešanas, ko piedzīvojuši šie cilvēki, nav iespējams dzēst un nav iespējams atlīdzināt ne fiziski, ne morāli. Nav iespējams atlīdzināt! Tā ir mūsu tautas nelaime bijusi, ka ļoti daudzi cilvēki nonāca šajos šausmīgajos apstākļos, un runa tagad ir tikai par vienu — mums faktiski vajadzētu nodrošināt šos cilvēkus, lai viņi varētu dzīvot, sasnieguši vecumdienas, bez jebkādas papildu slodzes, bez papildu strādāšanas. Bet, ja nu nevaram, un tā tas ir šobrīd šajos apstākļos, tad ļausim šiem cilvēkiem, ja viņi vēl spēj un ja viņu darbs ir vajadzīgs attiecīgajās nozarēs, ļausim viņiem strādāt un saņemt par to pilnu pensiju. Lūk, ir jautājums. Un es domāju, ka par to mums tomēr ir jāizšķiras. Te nav runa par atsevišķām grupām, ka tiek izdalītas, un tā tālāk, kā te kādreiz no tribīnes skanēja. Te ir runa par politiski represētajām personām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Urbanovičs, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

J.Urbanovičs

(PCTVL). Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Es, tāpat kā visi līdz šim, arī runāšu tikpat vispārīgi, bet arī par šo pašu lietu. Mans priekšlikums un mūsu priekšlikums būtu tāds: tad, kad ir izdarīts šis lielais darbs, ko valdošās partijas — trīs koalīcijas — ir veikušas, to, ko viņas teica vasarā, ka nu vairs nedrīkstēs mainīt, un ir atradušas kaut kādu jaunu kompromisu, tas liek domāt, ka ir iespējami arī lielāki konstruktīva ceļa, teiksim, meklējumi. Tāpēc priekšlikums būtu tāds: pagaidīsim 13.novembri. Šodien galīgajā lasījumā pēdējā balsojumā novirzīsim atpakaļ uz komisiju, un līdz ar to mums nekas nebūs iekavēts, bet būs radīta iespēja.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, Urbanoviča kungs, es lūdzu runāt par konkrēto priekšlikumu.

J.Urbanovičs.

Jā, paldies! Tātad es gribu teikt, ka es aicinātu apsvērt, kamēr ir laiks, jo pēc tam, kad būs galīgais balsojums, vairs nebūs iespēju nedz runāt, nedz apsvērt. Es lūdzu apsvērt un kontaktēties valdošajām partijām par to, lai galīgajā balsojumā tomēr noraidītu šo likumprojektu līdz kādam 14. novembrim, lai varētu pēc tam arī opozīcija piedāvāt savus priekšlikumus un labot, ja gadījumā tāda iespēja būs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Arnis Kalniņš, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

A.Kalniņš

(LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Uzskatu, ka šajos apstākļos nevar piekrist likumprojektā iecerētajai kārtībai, kura paredz strādājošajiem pensionāriem no 2000. gada 1.janvāra pārtraukt tās pensijas daļas izmaksu, kas pārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta divkāršu apmēru, tas ir, 60 latus. Tā, protams, ir pozitīva atkāpe no pašreiz pieņemtajiem grozījumiem, saskaņā ar kuriem paredzēts vispār pārtraukt pensiju izmaksu strādājošajiem pensionāriem. Taču mūsu viedoklis ir, ka neviens nedrīkst liegt saņemt to, ko viņš pats ir nopelnījis. Pensijas tiek aprēķinātas pēc sociālo iemaksu lieluma, kas noteikts ar likumu. Līdz ar to pensija kļūst par attiecīgās personas personīgo īpašumu.

Cits jautājums — par lietderību indeksēt pensijas divas reizes gadā, par tālākiem uzlabojumiem pašā pensiju aprēķināšanas metodikā, par nepieciešamu apdrošināšanas stāža pagarināšanu un citu lietu labāku risināšanu nākotnē. Nu visādā ziņā, lai nepieļautu tādus simboliskus pensiju paaugstināšanas variantus kā 18 vai 42 santīmu apmērā.

Nebūt ne visi strādājošie pensionāri, kuri saņem lielāku pensiju par 60 latiem mēnesī, atteiksies no pensijas pārsnieguma virs 60 latiem. Daļa pametīs algoto darbu. Tā ieplānotā ekonomija 2,5 miljoni latu šogad un 19 miljoni latu nākamgad, kas ir šeit anotācijā, var izpalikt. Bez tam samazināsies sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Ir arī cits — tautsaimniecības aspekts. Daļa pensionāru izvēlēsies pensiju un pametīs algoto darbu, rezultātā var rasties problēmas ar vajadzīgo darba vietu aizpildījumu, jo esošās algas plus minētie 60 lati...

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, es vēlreiz esmu spiests aizrādīt debatēs runājošajam deputātam, ka mēs pašlaik apspriežam 7. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu.

A.Kalniņš.

Tāpēc mans viedoklis ir, ka likumprojektā šī normas šobrīd izskatīšana tādā variantā nav lietderīga tālākai virzīšanai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Varbūt tagad varēs paklausīties kādu brīdi. Zālē ir patīkama rosība, troksnis, tad frakcijas atcerēsies savus jautājumus. Bet, cienījamie kolēģi! Šeit man gribētos pajautāt arī šiem kvēlajiem "Tēvzemes" aktīvistiem, kuri uzstājās: "Kā intereses šinī brīdī jūs pārstāvat?" Man ir sajūta, ka jūsu vidū, kas sēž šinī zālē, ir vairāki politiski represētie. Es, protams, saprotu jūsu uztraukumu, lai arī nākošajā gadā varētu savienot gan šo politiski represētā pensiju, gan darbu Saeimā, jo citādi jums būs diemžēl, cienījamie kungi, jāatsakās no kaut kādas naudas summas. Šeit es sajūtu to, ka ir tieši konkrēts, piedodiet, lobisma gadījums, un es pasaku tā — protams, mūs tas neskar, un mēs gaidām 13.novembri, kad tauta pateiks visu, ko viņa domā par šo pensiju sistēmu. Tādēļ es tomēr uzskatu, ka savā veidā, tas, protams, ir jūsu iekšējs valdošās koalīcijas jautājums, un tāpēc būs interesanti paskatīties, kā jums, kungi, ir ar to morālīti.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamie radioklausītāji! Ja mēs paskatāmies tos grozījumus, kas pašlaik ir izvirzīti uz referendumu, tad šajos grozījumos tomēr ir mazliet humānāka pieeja nekā pašreiz iesniegtajā redakcijā, jo pašreiz iesniegtā redakcija ir salikusi visu vienā maisā — visas pensijas, kādas šodien valstī pastāv: gan apgādnieka zaudējuma pensiju, gan invaliditātes pensiju, gan vecuma pensiju, gan izdienas pensiju, gan speciālās pensijas, kas ir tajā skaitā arī represētajiem cilvēkiem. Rodas jautājums: kādu humānu apsvērumu pēc cienījamie tautas kalpi ir mēģinājuši visu salikt vienā maisā, tajā skaitā arī apgādnieka zaudējuma pensiju, cilvēkus, tās sievietes — Slapiņa sievu, Salmiņa sievu, kas gāja par Latvijas neatkarību, viņu vīri gāja cīnīties par Latvijas neatkarību un par to nolika savu galvu.

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis — otro reizi.

J. Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Runa taču ir šinī gadījumā tikai par konkrēto priekšlikumu — par apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu — ļaut politiski represētajiem strādāt un saņemt pilnu pensiju, un ne par ko citu. Jā, protams, te var nākt un runāt, par ko grib, un te runāt par to, ka tas ir kaut kāds savdabīgs lobisms... Nu, ja mēs uzskatām, ka daudz cietušu cilvēku atbalstīšana ir lobisms, nu šo vārdu autors izskatās vienkārši jocīgs. Tā kā es gribētu aicināt virenkārši izteikt savu attieksmi pret šo mūsu konkrēto priekšlikumu. Mēs to izvirzām tāpēc, ka tā ir viena no iespējām kaut kādā veidā saglabāt savu iespējamo palīdzību politiski represētajiem — dot viņiem iespēju strādāt un saņemt pilnu pensiju.

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Pavisam īsa replika. Tomēr es nevarēju atturēties pēc Lujāna izteicieniem. Lujāna kungs, jums vēl ļoti tālu līdz pensijai, bet jūs represēja, šķiet, 1989. gadā, kad jūs ar plakātiem uzstājāties pret savu pašreizējo partijas priekšsēdētāju. Tad, kad jums tuvosies pensijas vecums, tad jūs sapratīsiet, kāpēc ir šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK) . Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 1, atturas — 44. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Požarnovs.

8. — apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas, frakcijas "Latvijas ceļš" un Tautas partijas frakcijas priekšlikums — izslēgt pārejas noteikumu 27.punktu sakarā ar to, ka šīs normas tagad ir iekļautas citos pantos. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Požarnovs.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu nobalsot par likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Dokuments nr.1184a. Komisijā priekšlikumi uz otro lasījumu par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" netika saņemti. Vienīgi komisijas sēdē Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosināja papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, kas nosaka, par kuru periodu piemērojams minētais grozījums, sākot ar kuru periodu piemērojams minētais grozījums. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Poča.

Līdz ar to lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā, otrajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās"" .

V.Kezika

(LC) . Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.1213. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu trešajam lasījumam, un es aicinu deputātus atbalstīt piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Mārtiņš Bičevskis.

M.Bičevskis

(TP). Godātie deputāti! Izskatām grozījumus likumā "Par policiju" trešajā lasījumā. Priekšlikumi nav saņemti. Aicinu balsot par likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Trešais lasījums likumprojektam, dokumenta numurs 1221 — "Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām". 2.lapaspusē ir 1.priekšlikums no atbildīgās komisijas — papildināt 1.panta 1.punktu par jaunu "c" punktu "Kanalizācijas tīklu un attīrīšanas iekārtu ierīkošana un apsaimniekošana". Priekšlikums no atbildīgās komisijas, un lūdzam arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

2.priekšlikums — deputāta Vītola priekšlikums — izveidot 3.panta tekstu kā pirmo daļu un papildināt ar jaunu otro daļu. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš.

Pārejam uz 11.lapaspusi, kur ir 3.priekšlikums no Juridiskā biroja — izteikt 8.pantu šeit minētajā redakcijā, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalniņš.

Nākamais ir 13.lapaspusē 4.priekšlikums no Juridiskā biroja — izteikt 11.panta ievaddaļu labākā, precizētākā redakcijā. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš.

5.priekšlikums — arī Juridiskā biroja — izslēgt vārdu "preču" 13.panta otrajā sadaļā. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Kalniņš.

6.priekšlikums 16.lapaspusē — aizstāt terminu "par vienību un cenām" ar citu terminu, un komisijas precizētā redakcijā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

7.priekšlikums no Juridiskā biroja — aizstāt terminu "laika ierobežojums" ar terminu "termiņus". Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

A.Kalniņš.

Tālāk 20.lapaspusē 8.priekšlikums no atbildīgās komisijas — aizstāt skaitli "48" ar "20". Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Kalniņš.

23.lapaspusē 9.priekšlikums, Juridiskais birojs — tāpat aizstāt šo terminu "laika ierobežojums" ar "termiņus". Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

Līdzīgi arī 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Kalniņš.

Tālāk 26.lapaspusē ir 11.priekšlikums no Juridiskā biroja, arī terminu precizējums. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Kalniņš.

Tālāk ir piezīme dokumenta 27.lapaspusē, kas jums, deputātiem, ir izdalīts uz rokas šodien, un tur tika tīri redakcionāli tehnisku iemeslu dēļ izlaists 4.punkts, kurš, protams, te nav jābalso, bet vienkārši informējam jūs, ka teksts ir precizēts ar papildinājumu, ko ir parakstījis komisijas priekšsēdētājs.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Kalniņš.

30.lapaspusē 12.priekšlikums — deputāta Vītola priekšlikums — izslēgt 27.panta otro daļu. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

13.priekšlikums no atbildīgās komisijas — izslēgt 28.panta otro daļu. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Kalniņš.

Juridiskais birojs, 14.priekšlikums — izslēgt vārdu "juridiskais". Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš.

15.priekšlikums no Juridiskā biroja puses, tātad pārejot uz terminu "iepirkuma procedūras", un tā arī turpmākajā likumprojekta tekstā to izmainot. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

34.lapaspusē 16.priekšlikums no Juridiskā biroja puses ir precizējums redakcijā. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Kalniņš.

17.priekšlikums 35.lapaspusē no Juridiskā biroja puses. Arī termina precizējums. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Kalniņš.

18.priekšlikums — Juridiskā biroja. Arī terminu uzlabošanas nolūkā. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

Ir komisija atbalstījusi deputāta Vītola priekšlikumu, ka likums stājas spēkā ar 2000.gada 1.jūliju. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam atbalstu kopumā šim likumprojektam!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu — iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par deputāta Aināra Šlesera atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Latvijas valdības un "Tilts Communication" līguma izpildes analīzei un SIA "Lattelekom" tarifu politikas un Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstības likuma "Par telekomunikācijām" prasībām izvērtēšanai" un lēmuma projektu "Par deputātes Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu šajā komisijā". Vai ir iebildumi, ja mēs iekļaujam šos lēmuma projektus darba kārtībā? Iebildumu nav. Paldies! Tie tiek iekļauti darba kārtības beigās.

Izskatām likumprojektu "Nacionālo bruņoto spēku likums" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums

(TB/LNNK). Cienītais Prezidij! Cienītie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1222. Tas ir Nacionālo bruņoto spēku likums trešajam lasījumam. 1.priekšlikums — Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, redakcionāls priekšlikums. Atbildīgā komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

2.priekšlikums, arī Kristovska kunga priekšlikums, ir daļēji atbalstīts un iestrādāts Aizsardzības un iekšlietu komisijas 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2.un 3.priekšlikumu.

Dz.Kudums.

4.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, sakārtojošs. Arī pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

5.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, ir redakcionāls un arī pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums.

6.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

Dz.Kudums.

7.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, kur ir papildināts šis 3.punkts ar militārpersonām, arī ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav, pieņemts.

Dz.Kudums.

8.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, arī komisijā ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

9.priekšlikums, kur ir redakcionāls precizējums, ko precizēja Aizsardzības un iekšlietu komisija, pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums.

10.priekšlikums ir aizsardzības ministra Kristovska kunga priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

11.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums.

12.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, komisijā pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

Arī 13.priekšlikums, Kristovskis ko iesniedza, ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums.

14.priekšlikums, Kristovska priekšlikums, arī pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

15.priekšlikums arī pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Pieņemts. Paldies! Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums.

Arī 16.priekšlikums, kuru iesniedzis ministrs, pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums.

17.priekšlikums ir redakcionālas dabas. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

18.priekšlikums, Kristovska iesniegts, arī pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

Arī 19.priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums.

20.priekšlikums, ko iesniedzis aizsardzības ministrs, pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums.

21.priekšlikums tāpat tiek pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

22.priekšlikums ir redakcionāls priekšlikums, ko iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

23.priekšlikums izraisīja diezgan nopietnas debates un ar balsu vairākumu tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim. Atvainojiet! Atklājam debates — Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ.V.Kristovskis

(aizsardzības ministrs). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Šis ir, manuprāt, diezgan svarīgs priekšlikums, es tomēr aicinātu atbalstīt ministra viedokli, jo, kā mēs zinām, šajā likumprojektā jau tika pieņemtas nelielas izmaiņas bruņoto spēku vadošajā, komandējošajā struktūrā. Līdz šim bruņotajiem spēkiem, komandierim nebija vietnieka, bet tas bija diezgan jūtams trūkums mūsu bruņoto spēku administrēšanā, un tagad šis vietnieka amats ir ielikts, līdz ar to struktūru veido komandieris, komandiera vietnieks un bruņoto spēku veidu komandieri, tā ir saucamā vadības ķēde vai vadības hierarhija. Protams, ka komandierim ir vajadzīga arī darba institūcija, un tam ir izveidota, priekš šī darba ir institūcija — bruņoto spēku štābs, un štāba priekšnieks faktiski ir komandiera pakļautības persona, kura nodarbojas ar komandiera pienākumu izpildi — kontrolē, vada, administrē komandierim pakļautos cilvēkus štābā. Lai nerastos situācija, ka šajā vadības ķēdē ir disproporcijas vai arī trīs cilvēki tiek ieteikti, iecelti amatos, apstiprināti dažādās nu politiskas atbildības institūcijās, un lai labāk administrētu iekšējo darbu, es esmu iesniedzis priekšlikumu par to, ka bruņoto spēku štāba priekšnieks būtu jāapstiprina Aizsardzības ministrijai, ministram uz komandiera priekšlikuma pamata. Tas vajadzības gadījumā ļaus komandierim ātrāk, efektīvāk rīkoties, mainīt šo štāba priekšnieku, ja štāba priekšnieks neatbilst, teiksim, savu varbūt pienākumu izpildīšanai vai kāda cita apsvēruma dēļ ir nepieciešams mainīt štāba priekšnieku. Tātad mans priekšlikums būtu atbalstīt manu priekšlikumu, lai mēs sistematizētu atbilstoši NATO principiem, konkretizētu bruņoto spēku vadības ķēdi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums

(TB/LNNK) . Lūdzu, kolēģi, balsot par 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 23. — aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 35, atturas — 31. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

Dz.Kudums.

24.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, kurš ir daļēji iestrādāts 25. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 24.un 25.priekšlikumu.

Dz.Kudums.

26.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums.

27.priekšlikums, arī Kristovska kunga priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

28.priekšlikums, Kristovska kungs iesniedza, arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

29.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, arī tiek pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Kudums.

30.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums.

Arī 31., Kristovska kunga priekšlikumu, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

32.priekšlikums, ko iesniedzis Kristovska kungs, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

33.priekšlikums, Kristovska kunga priekšlikums, arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums.

Un arī 34.priekšlikums, ko iesniedzis aizsardzības ministrs, tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

Dz.Kudums.

Lūgums pieņemt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Nacionālo bruņoto spēku likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDSP). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentiem nr.1196 un 1113. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šī gada 12.oktobra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa kodeksā", kurus bija iesniedzis "Latvijas ceļš", bet faktiski šos te grozījumus bija sagatavojusi organizācija "Glābiet bērnus!". Izskatot šo likumprojektu, komisija pieņēma lēmumu — neatbalstīt šo likumprojektu un izveidot darba grupu, kurai būtu jāizstrādā alternatīvais likumprojekts. Ciešā sadarbībā Aizsardzības un iekšlietu komisija un Izmeklēšanas komisija izveidoja darba grupu, kura arī izstrādāja nepieciešamos grozījumus Latvijas Kriminālprocesa kodeksā. Un komisijas vārdā es aicinu atbalstīt alternatīvo likumprojektu!

Sēdes vadītājs.

Bet pirms tam ir jālemj par desmit deputātu ierosinājumu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

J.Ādamsons.

Jā, un komisija arī ir izskatījusi iespēju atzīt šo likumprojektu par steidzamu un pieņēma lēmumu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt līdz mēnesim, lai mēs jau šajā gadā varētu šos grozījumus pieņemt tāpēc, ka šie grozījumi skar bērnu aizsardzību.

Sēdes vadītājs.

Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā", reģistrācijas numurs 380. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

J.Ādamsons.

Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā".

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Protams, neiebilstot pret to, ka šo projektu var atbalstīt pirmajā lasījumā, es gribētu izmantot iespēju un izteikt vienu savu priekšlikumu, ko acīmredzot iesniegšu uz otro lasījumu. Es runāšu par tā saucamo mājas arestu. Sakiet, lūdzu, ko Latvijas valstij labu dod šis te mājas arests? Es nevaru neko tur labu ieraudzīt. Sliktu es tur varu ieraudzīt. Pirmkārt, tas valstij pamatīgi izmaksā. Sākot ar šajā arestā atrodošos apsardzi, un daži citi izdevumi. Tālāk, tas dod zināmas priekšrocības, un, protams, atkal šīs priekšrocības izmanto privileģētas personas. Šajā mājas arestā pavadītais laiks tiek ieskaitīts arī vispārīgajā soda izciešanas laikā.

Līdz ar to, tā kā šis likums tagad paveras vaļā, mums ir iespēja iesniegt arī citus priekšlikumus. Nenoliedzot apskatāmo priekšlikumu nepieciešamību, es aicinu apdomāt šo lietu, un laiks mums ir atteikties no šī te jēdziena "mājas arests". Mēs varam domāt par kādu citu iespēju, bet tikai ne par šādu, kas faktiski valstī ļauj privileģētām personām lieliski izmantot mūsu likumu vājumu, un es domāju, ka arī nesenais piemērs, pavisam nesenais, ļoti skaidri par to liecina. Aicinu apdomāt šo iespēju!

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu, Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons

(LSDSP) . Cienījamie kolēģi! Gan darba grupā, kura strādāja pie šī alternatīvā Kriminālprocesa kodeksa grozījumiem, gan Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, gan Izmeklēšanas komisijas sēdē deputāti secināja, ka ir virkne kriminālprocesa pantu, kurus acīmredzot vajadzētu arī grozīt, bet pirms tam rūpīgi arī apspriest. Neapšaubāmi, ka apspriešanas vērts būtu arī priekšlikumus, ko izteica Dobeļa kungs, bet tāpat mums būtu arī jādiskutē un jāpieņem lēmums par iespējamiem grozījumiem Kriminālprocesa kodeksa 55. pantā un 49. pantā. Tāpēc, ka mēs bieži vien nonākam pie absurdām lietām, ka tiesa izskata, pieņemsim, krimināllietu, kur apsūdzētais tiek turēts aizdomās par narkotiku vairumtirdzniecību, ka viņi saņem nosacītus sodus. Tas pats skar Kriminālprocesa kodeksa 49. pantu, kad sodi tiek piespriesti zemāki par iespējamo zemāko robežu. Un šeit mums tik tiešām acīmredzot komisijās vajadzēs ļoti nopietni izdiskutēt šos jautājumus, un jau šogad vajadzētu pieņemt konkrētus lēmumus. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt grozījumu Latvijas Kriminālprocesa kodeksā pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma izskatīšanu!

J.Ādamsons.

Komisijas vārdā aicinu priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 20.novembris un izskatīšanas termiņš — 2. decembris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par cukuru"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris

(TP). Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 1158 un 1216. 1998. gadā Latvijas cukurbiešu audzētāji un cukura ražotāji pārsniedza 1996. gada rezultātus dubulti. Un pirmo reizi Latvijas valstī izveidojās situācija, ka vietējie ražotāji ir saražojuši cukuru Latvijas valstij aptuveni nepieciešamajā daudzumā. Tā ir situācijas viena puse.

Situācijas otra puse ir tāda, ka neveiksmes un darbības apturēšana Jēkabpils cukurfabrikā arī radīja šādas tādas problēmas, un viss šis problēmu kopums noveda pie tā, ka diemžēl Latvijas valstī ir laiks ieviest cukurbiešu audzēšanas un cukura ražošanas kvotas.

Tautsaimniecības komisija izskatīja likumprojektu, atzina to kā nepieciešamu un aicina Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par cukuru"" pieņemšanu pirmajā lasījuma. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, atturas… neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Slakteris.

Komisijas vārdā iesaku priekšlikumu iesniegšanas termiņu 10. novembri.

Sēdes vadītājs.

10. novembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Cienījamie deputāti! Darbam nepieciešams dokuments nr. 1220. Komisijā uz otro lasījumu likumprojektam priekšlikumi tika iesniegti par 4. pantu. Tas ir deputāta Deņisova priekšlikums par normu, kas nosaka procentus, kuri likumā "Par valsts budžetu" paredzami nodarbinātības speciālā budžeta izlietošanai. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Un varētu motivēt, kāda iemesla dēļ. Šobrīd šis procents jeb šis apjoms, kāds tiek novirzīts bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumu finansēšanai, ir aptuveni 7% no šī kopējā budžeta. Līdz ar to šī norma, 10%, nebūt nepasliktina situāciju, drīzāk uzlabo.Un lūdzu jūs arī neatbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Deņisova pirmo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 39, atturas — 20. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Nākamais ir deputāta Deņisova priekšlikums 5. pantā, un lūdz izslēgt normu — kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu. Jāsaka, ka gan šis, gan visi pārējie deputāta Deņisova priekšlikumi īstenībā lūdz apgriezt tās normas, kas darbojas šobrīd. Bet, kā mēs zinām, šīs normas ir nedaudz varbūt par, nu es gribētu teikt, labvēlīgām mūsu finansiālajai situācijai un arī nebūt neveicina cilvēkus aktīvi meklēt darbu bezdarba gadījumos. Viņiem ir pat bieži vien izdevīgāk saņemt šo bezdarbnieka pabalstu. Komisija šo priešlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par otro — deputāta Deņisova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 40, atturas — 19. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Nākamais ir deputāta Deņisova priekšlikums par 7. panta 1. daļas apakšpunktiem, kur īstenībā ierosina atgriezties pie iepriekšējās, pie pašreizējās situācijas, un noteikt, ka tiem cilvēkiem, kam ir mazāks apdrošināšanas stāžs, ir it kā salīdzinoši labāka situācija, lai varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu. Mūsuprāt, mums tiešām ir jābūt labākai situācijai tiem cilvēkiem, kuriem šis apdrošināšanas stāžs ir augstāks. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par trešo — deputāta Oļega Deņisova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 35, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

4. — deputāta Deņisova priekšlikums — ierosina izslēgt likumprojekta 7.pantā piekto daļu. Šī norma, šobrīd piedāvātā norma paredz noteikt maksimāli pieļaujamo bezdarbnieku pabalstu apmēru. Deņisova kungs uzskata, ka šis bezdarbnieku pabalsta apmērs varētu būt bezgalīgs. Komisija šo priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Un kā pēdējais ir deputāta Deņisova priekšlikums par likumprojekta 9.panta trešo daļu, kas arī regulē bezdarbnieku pabalsta izmaksas atkarībā no bezdarba ilguma. Arī komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — deputāta Oļega Deņisova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 37, atturas — 22. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

Vairāk priekšlikumu nebija saņemti. Tā kā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 20, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu iesniegt priekšlikumus Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā līdz 11.novembrim.

Sēdes vadītājs.

11.novembris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies!

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Pētera Salkazanova iesniegumu "Lūdzu izmainīt manu balsojumu darba kārtības jautājumā "Grozījumi likumā "Par Valsts pensijām"" par 7.priekšlikumu, jo balsoju par, bet izdrukā ir pret.

Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis

(LSDSP). Godājamie deputāti! Ārlietu komisija aicina akceptēt Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu, kas parakstīts septembrī, un atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Vai kāds vēlas runāt par vai pret steidzamību? Miroslavs Mitrofanovs? Nē. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

R.Labanovskis.

Lūdzu pieņemt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Miroslavs Mitrofanovs, apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

M.Mitrofanovs

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Šodien darba kārtībā ir līgums ar Moldovas Republiku par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību. Parasti tādi līgumi tiek apstiprināti Saeimā vienbalsīgi un bez debatēm. Droši vien, ka šodien šis līgums tiks apstiprināts ar visu frakciju atbalstu. Mūsu frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" arī balsos par līgumu, jo starpvalstu sadarbības veicināšana ir viena no mūsu frakcijas prioritātēm.

Bet tādā pašā laikā mēs gribam pievērst uzmanību vienai būtiskai netaisnībai, kura atkārtojas gandrīz katrā starptautiskajā līgumā, kuru noslēdz mūsu Ārlietu ministrija. Arī līgumā ar Moldovu atkal netiek minēti Latvijas nepilsoņi, ar ko valsts neaizsargā Latvijā nepilsoņu ekonomiskās tiesības un intereses. Līgumā mēs atkal lasām, ka līgumslēdzējas puses atzīst par ieguldītājiem savā teritorijā tikai abu valstu pilsoņus. Mēs gribam atgādināt, ka valsts institūciju, tajā skaitā Ārlietu ministrijas, pienākums ir rūpēties par nodokļu maksātāju interesēm. Katrs trešais nodokļu maksātājs mūsu valstī ir nepilsonis. Un gandrīz katrā starptautiskajā līgumā, kuru gatavo Ārlietu ministrija, katra trešā nodokļu maksātāja intereses ir pilnīgi ignorētas. Tas ir ne tikai netaisnīgi attiecīgi uz nepilsoņiem, bet arī pārkāpj līgumslēdzēju pušu līdztiesības principu. Piemēram, Latvija uzņemas par pienākumu aizsargāt visus 100% Moldovas iedzīvotāju tiesības savā teritorijā, bet Moldova apņemas aizsargāt tikai 70% Latvijas iedzīvotāju savā teritorijā.

Diemžēl mēs nevaram šeit un tagad grozīt starptautiskus līgumus, bet mēs neticam, ka līguma sagatavošanas posmā nav iespējams iekļaut nepilsoņu definīciju līguma tekstā. Ja Ārlietu ministrijas speciālisti nezina, kā formulēt attiecīgu normu līgumā, tad mēs, mūsu frakcijas speciālisti, labprāt palīdzēsim. Bet, ja ministrija negrib pildīt savus pienākumus un aizsargāt Latvijas iedzīvotāju intereses ārzemēs, tad tāda ministrija mums nav vajadzīga. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis.

Aicinu balsot.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otro lasījumu.

R.Labanovskis.

Ierosinu balsot arī par otro, galīgo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Par Nolīgumu par Starptautiskās atomenerģijas aģentūras privilēģijām un imunitātēm" , pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis

(LSDSP). Ārlietu komisija piedāvā jūsu uzmanībai dokumentu ar nr.1138 un lūdz atzīt to, tā pieņemšanu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Nolīgumu par Starptautiskās atomenerģijas aģentūras privilēģijām un imunitātēm" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! par — 76, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

R.Labanovskis.

Es atļaušos atgādināt, ka šis likums savulaik tika parakstīts, bet tā kā aģentūra to neatzina, jo Latvija kļuva par aģentūras dalībvalsti vēlāk — 1997.gadā, tādēļ tagad ir nepieciešams parlamenta akcepts. Es aicinu balsot pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Nolīgumu par Starptautiskās atomenerģijas aģentūras privilēģijām un imunitātēm" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

R.Labanovskis.

Lūgums nobalsot arī otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Nolīgumu par Starptautiskās atomenerģijas aģentūras privilēģijām un imunitātēm" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts "Par Hāgas konvenciju par tiesu starptautisko pieejamību" , otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis

(LSDSP). Godājamie deputāti! Jūsu uzmanībai dokuments nr.998 ar lūgumu pieņemt otrajā, galīgajā lasījumā, ņemot vērā Latvijas Republikas izdarītās atrunas. Citu priekšlikumu starpposmā nav.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Hāgas konvenciju par tiesu starptautisko pieejamību" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

R.Labanovskis.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais — likumprojekts "Valsts meža dienesta likums" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC). Darba dokuments nr.1226. Komisijā saņemtie priekšlikumi. Kā pirmais bija Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par pirmās nodaļas nosaukuma redakciju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Kā nākamais bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par1.panta pirmo daļu, kā arī Juridiskā biroja priekšlikums par 1.panta pirmo daļu. Abi šie priekšlikumi bija par panta redakcijas precizēšanu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3.priekšlikumu.

A.Poča.

Nākamie bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi par 1.panta otro daļu, kas nosaka dienesta centrālā aparāta struktūru. Komisija bija saņēmusi par šo pašu daļu arī deputātes Seiles priekšlikumu un Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Pēc diskusijām kopējā divu komisiju sēdē mēs vienojāmies, ka mēs šobrīd neatbalstām deputātes Seiles un Juridiskā biroja priekšlikumu, bet atbalstām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas redakciju, bet šī redakcija tiks precizēta vēl uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Valsts meža dienesta uzdevumos un funkcijās ir minēts, ka viņiem ir jāveic vienota kontrole, lai realizētu vienotu valsts meža politiku, bet šajā pantā ir paredzēti daži izņēmumi. Kad Valsts meža dienesta koncepciju izstrādāja, tika nolemts, ka viņi varēs kontrolēt šos meža likumus visā Latvijas teritorijā, visos īpašumā un lietojumā piešķirtajos mežos. Diemžēl šā punkta otrajā daļā ir paredzēti izņēmumi — īpašas struktūrvienības īpašu uzdevumu veikšanai.

Kas šīs vienības ir, tas ir paskaidrots nākamajā panta daļā. Tā ir mežu pētīšanas stacija. Mežu pētīšanas staciju (pašreiz viņu sauc "Kalsnava") ir paredzēts paplašināt un izveidot dažādos Latvijas reģionos tai arī struktūrvienības. Un tai nevajadzētu atrasties Valsts meža dienesta pakļautībā un sastāvā, jo tad Valsts meža dienestam atkal ir jāsāk veikt kaut kādas saimnieciskās funkcijas. No šī viedokļa skatoties, lai būtu pilnīgi vienādas tiesības visiem meža izmantotājiem, es ierosinu šo īpašo uzdevumu struktūrvienību izslēgt no teksta gan šajā savā 5.priekšlikumā, gan arī 7.priekšlikumā, par kuru es atkārtoti runāt nenākšu.

Un, ja mežu pētīšanas stacijai ir vajadzīga citādāka mežu izstrādāšanas kārtība, tad tai tāpat kā Gaujas Nacionālajam parkam ir šīs tiesības — noteikt citos likumos. Piemēram, Mežu likumā un likumā "Par Gaujas Nacionālo parku". Tātad nevar sajaukt atkal saimnieciskās funkcijas kopā ar uzraudzības funkcijām, jo mēs gribējām Valsts meža dienesta funkcijas izdalīt kā tīras un vienīgi kā uzraudzības un aizsardzības funkcijas.

Es aicinu ieklausīties tajā, ko es nupat teicu. Un Saeimas Juridiskais birojs neatkarīgi no manis ir izdarījis līdzīgu secinājumu. Diemžēl tas komisijā ir noraidīts. Protams, ka komisijā apspriež. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā kopā ar Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisiju tika izteikts viedoklis, ka redakcijas varētu precizēt uz trešo lasījumu, bet vieglāk šīs redakcijas būtu precizēt tad, ja mēs nepieļausim jau šajā otrajā lasījumā īpašas saimnieciskas struktūrvienības veidošanu Valsts meža dienesta sastāvā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Linards Muciņš, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

L.Muciņš

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Nepieciešamība sakārtot meža saimniecību mūsu valstī ir vedinājusi valdību izstrādāt rindu likumprojektu, tajā skaitā Valsts meža dienesta likumu. Godājamie deputāti! Sakārtot — tā ir apsveicama vēlme, taču mums arī ir jārunā par juridiskajiem aspektiem. Kādā veidā pareizi sakārtot, lai nerastos pretrunas vispārējā valsts pārvaldes sistēmā?

Ja mēs šeit uzdodam jautājumu: vai 1.pants par Valsts meža dienesta statusu ir precīzi noformulēts, tad es šeit gribētu aicināt atbildīgo komisiju kopā ar Tautsaimniecības komisiju un valdību vēl pastrādāt pie 1.panta redakcijas. Jo man ir pilnīga pārliecība, izanalizējot šo likumu, ka šī ir valsts pārvaldes iestāde. Ja tā ir valsts pārvaldes iestāde, tad tā arī papildinām 1.pantu trešajā lasījumā. Atzīmējot, protams, ka tā ir arī reizē civildienesta iestāde, jo ne visas pārvaldes iestādes ir civildienesta iestādes un ne visas civildienesta iestādes ir pārvaldes iestādes. Nu šeit var, protams, strīdēties, bet visādā ziņā nav šaubu par to, ka šī ir valsts pārvaldes iestāde. Tātad pie vārdiem "civildienesta iestādes" vajadzētu pielikt arī vārdus "valsts pārvaldes iestādes".

Otrām kārtām, šie nebeidzamie strīdi par juridiskajām personām. Ja reiz tā ir valsts pārvaldes iestāde, tad tā uzstājas valsts vārdā, tā ir valsts varas orgāns, un tā reizē ir valsts pārvaldes orgāns, un tā ir vienota valsts varas sastāvdaļa. Līdz ar to juridiska persona ir tikai viena. Juridiska persona ir valsts. Nav nepieciešamības šeit runāt par šīm te atzīmēm, par to, vai atsevišķas struktūrvienības ir vai nav juridiskas personas. Tas ir iekšējās nolikuma, atsevišķas budžeta iekšējās pārdalīšanas un šo struktūrvienību vadītāju kompetences līmeņa jautājums.

Es atļaušos atgādināt, ka ļoti pretimnākošu un pareizu izpratni demonstrē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija jautājumā par Valsts administrācijas skolas un Valsts pārvaldes reformu biroja statusu, kad mēs vispār atsakāmies no šiem formulējumiem. Likumā par to bija grozījumi 81.panta kārtībā no valdības, kas tika virzīti otrajā lasījumā, mēs atteicāmies no jēdziena formulēšanas — ir vai nav juridiska persona. Juridiska persona mums jāformulē citos gadījumos, kad tas ir nepieciešams. Attiecībā uz valsts pārvaldes iestādēm nav nepieciešamības formulēt juridiskas personas jēdzienu.

Līdz ar to trešajā lasījumā būtu jāsakārto 1.pants. Līdz ar to atkritīs nepieciešamība strīdēties par to, vai pati šī institūcija un tās struktūrvienības ir vai nav juridiskas personas. Un es aicinātu tomēr tālāk pārdomāt meža pētīšanas Kalsnavas stacijas statusu. Tā nav valsts pārvaldes iestāde. Tātad tai nebūtu vietas šajā struktūrā. Tajā pašā laikā tai nav jānodarbojas un tā nenodarbosies ar saimnieciskiem jautājumiem, un acīmredzot tai nebūs vietas jaunajā akciju sabiedrībā. Nu acīmredzot Lauksaimniecības ministrijai tā jāpaņem tiešā ministrijas pakļautībā, attiecīgi nedodot tai pārvaldes funkcijas. Tomēr tā tiek finansēta no valsts budžeta un ir atzīstama par iestādi, kura nav pārvaldes iestāde, bet reizē nav arī ar saimnieciskām funkcijām. Tā ir vienkārša iestāde, kura ir Lauksaimniecības ministrijas pārraudzībā. Es aicinu komisiju trešajā lasījumā šos jautājumus juridiski sakārtot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

P.Salkazanovs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Katrā gadījumā šis jautājums tika izskatīts Mežsaimniecības un lauksaimniecības apakškomisijā, un tur arī es mēģināju izskaidrot Seiles viedokļa vai priekšlikuma pareizību un atbilstību tam, kas notika Zemkopības ministrijā gan FAO projekta ietvaros, gan Pasaules bankas audita ievaros, kur tika mēģināts sadalīt funkcijas, tas ir, politikas veidošanas funkcijas paturot Zemkopības ministrijas pārziņā, likumu administrēšanu un kontroles funkciju nododot kontroles dienestiem un saimniecisko, šinī gadījumā zinātnisko, funkciju nododot pārraudzības iestādēm.

Tādēļ gribētu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu un aicināt deputātus atbalstīt to, jo reāli gan Kalsnava, gan Universitātes mācību pētījumu mežsaimniecība nodarbojas gan ar zinātnisko, gan ar saimniecisko funkciju un valsts pasūtījums šīm abām iestādēm varētu būt attiecībā, dabīgi, tikai uz zinātnisko darbību.

Sēdes vadītājs.

Jānis Škapars, Tautas partijas frakcija.

J.Škapars

(TP). Cienījamie deputāti! Es gribētu tikai akcentēt vienu momentu attiecībā uz Kalsnavas staciju, zinātniski pētniecisko staciju. Ir taisnība Linardam Muciņam, ka šī institūcija ir valsts pārvaldes institūcija, bet tajā pašā laikā šai institūcijai ir tādas funkcijas kā zinātniskā izpēte meža ilglaicīgo zinātnisko pētījumu veikšanai mežsaimniecībā, tas pirmkārt.

Otrkārt, 15.punktā ir minēts — sniedz informāciju un konsultē meža īpašniekus par mežsaimniecības jautājumiem, meža normatīvo aktu prasībām. Ja šī institūcija grib sniegt konsultācijas, ja tā ir šajā ziņā specifiska, tad tai ir jābūt pietiekamai informācijai, pietiekamai zināšanai par šiem mežsaimniecības jautājumiem. Tāpēc es domāju, ka nebūtu lietderīgi balsot tagad par šo Kalsnavas zinātniski pētniecisko staciju, bet atstāt to trešajam lasījumam nopietnai izpētei.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC). Jā, paldies! Tik tiešām jāsaka, ka visas šīs debates būtība vai sāls bija šī meža pētīšanas stacija un jautājums par viņas vietu šajā pārvaldes struktūrā. Un tieši tāpēc, ka šis jautājums ir pietiekami jūtīgs un ir šī vēlme precīzi nodalīt pārvaldes funkcijas no saimnieciskām un ļoti precīzi to nodefinēt, bija priekšlikums, par cik ir ļoti daudz priekšlikumu arī citos pantos, šobrīd šo diskusiju neizvērst un izvērst uz trešo lasījumu, kad būs arī saņemta papildu informācija no Zemkopības ministrijas un Valsts meža dienesta. Šobrīd lūdzu atbalstīt komisijas viedokli, mēs piekrītam ļoti daudziem debatētājiem, tajā skaitā arī Muciņa kungam, un mēs debatēsim tad uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Priekšlikumu par 1.panta otro daļu ir jāizskata šādā secībā — vispirms 6., pēc tam 5. un pēc tam 4.

A.Poča.

Jā.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi par atbildīgās komisijas viedokli par 6.priekšlikumu? Pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 6. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 8, atturas — 38. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais — deputātes Annas Seiles — 5. priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 5. — deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 19, atturas — 38. Priekšlikums nav pieņemts.

Par 4. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Vai ir iebildumu? Iebildumu nav. Paldies! Tālāk 7.priekšlikums.

A.Poča.

7.priekšlikums šobrīd nav balsojams. Un līdzīgi nav balsojams 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Vēlreiz es gribu akcentēt, arī par šiem priekšlikumiem mēs pieņēmām lēmumu debatēs uz trešo lasījumu. Nākamais ir deputātes Seiles priekšlikums par1.panta ceturtās daļas normas izslēgšanu. (No zāles deputāte Seile: "Noņemu!")

Sēdes vadītājs.

Tiek noņemts. Paldies!

A.Poča.

2.pants. Juridiskā biroja priekšlikums, 10.priekšlikums par panta redakcijas precizēšanu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums par 2.panta otrās daļas 1.punkta redakcijas precizēšanu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

Nākamais 12. ir līdzīgs Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

13.priekšlikums, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — izslēgt 2.panta otrās daļas 3.punktu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bet atbalstīja par šo pašu daļu Juridiskā biroja priekšlikumu, kas precizē, kādus normatīvos aktus izstrādā Valsts meža dienests. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 13., 14. un 15.priekšlikumu.

A.Poča.

Jā, 15.arī. Paldies!

16. ir deputātes Seiles priekšlikums — precizēt 2.panta otrās daļas 11.apakšpunktu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jānis Čevers,

J.Čevers

(LSDSP). Priekšsēža kungs! Godātie Saeimas locekļi! Dāmas un kungi! Ir jūtams, ka, rakstot šo likumu un nedaudz grozot pirmā lasījumā pieņemto 1.panta 11.punkta redakciju, pietrūkst ugunsdrošības jeb vismaz filoloģijas speciālistu klātbūtnes. Mēģināšu šo robu novērst tagad.

Aiz diviem vārdiņiem, ko ietver šis punkts, — organizē un ierobežo, es saskatu lielus zemūdens akmeņus, kas mežu uguns aizsardzības sistēmu var novest zem sitiena. Vispirms ko nozīmē jēdziens — organizē? Šķiet, ka pat lingvisti traktē šo vārdu dažādi, bet juridiskās atbildības robežās to izvērtējums ir pavisam izplūdis. Jā, bija tādi laiki, kad organizēja vieni, darīja otri, atbildēja trešie. Ugunsdrošības jomā tas izpaudās īpaši spilgti. Man 60.gadu vidū, uzsākot dienestu, vēl izdevās pastrādāt pilsētas ugunsdzēsēju komandā, kas bija veidota pēc Latvijas brīvvalsts pirmā posma parauga. Tās bija tās tiešās ugunsdzēsības darbu veicējas. Protams, ka ar pilnu sparu funkcionēja arī viens no sociālisma iekarojuma atribūtiem — Valsts ugunsdrošības uzraudzība, kas bija unitāra, militarizēta iestāde Iekšlietu ministrijas sastāvā jeb vēl viens bēdīgs "orgāna" papildinājums. Savukārt likumīgie pakārtotie normatīvie akti atbildību par ugunsdrošību pieprasīja no tā dēvēto tautas saimniecības objektu vadītājiem.

Atjaunojot Latvijas neatkarību, ir izdevies vairāk vai mazāk veiksmīgi optimizēt šo jomu un izveidot vienotu Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienestu, kurš arī budžeta deficīta apstākļos tikai ar ārvalstu humāno palīdzību vien ir spējis modernizēties, un šinī jomā mēs savu zemi varam uzskatīt par puslīdz drošu vietu. Visām šīm peripetijām cauri vienotu apsaimniekošanas, aizsardzības un atbildības principu ir izdevies nosargāt tikai vienai nozarei — valsts mežu apsaimniekotājiem. Būtu lieki piesaukt vēl kādus argumentus, lai pierādītu, ka organizēšana, veikšana un atbildība saglabājama tikpat cieši kā svētā trīsvienība. Tāpēc loģiski izveidotajai valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" palika arī visi mežu uguns aizsardzības spēku līdzekļi. Es nesaprotu, kālab to izmantošana, kaut arī tikai organizēšanas formā, būtu jānodod Valsts meža dienestam. Varbūt tam atstājama tikai tīrā ugunsdrošības uzraudzības funkcija, vai varbūt aiz tā slēpjas vēlēšanās likvidēt vēl vienu nozari, kura tiešā veidā nedod ienākumus. Šoreiz gadu desmitiem ilgi saglabāts Meža ugunsaizsardzības dienests. Tādi precedenti jau ir bijuši, vismaz es tādu esmu pārdzīvojis, vadot, teiksim, Jelgavas ugunsdzēsības dienestu. Šodien tur nav tādas rūpnīcas kā RAF, nepastāv arī rūpnīcas ugunsdzēsības problēma, un kādreiz tīri modernā ugunsdzēsības depo vietā šodien ir kārtējā bodīte, kaut gan šī ēka ir puslīdz moderna un piemērota, funkcionāli piemērota ugunsdzēsības vajadzībām un Jelgavas pārupes daļai vitāli nepieciešama.

Es ļoti ceru, ka ar Latvijas mežiem tas nenotiks un līdz šī likuma trešajam lasījumam ugunsdrošības organizēšanas veikšanas, kontroles un atbildības funkcijas tajos, kā arī šo funkciju pārdales rezultātā veiktā ugunsaizsardzības spēku līdzekļu piederība un izmantošana tiks precizēta. Līdz ar to šai problēmai varētu pielikt punktu, ja vēl šeit nebūtu uzradies vārds "ierobežošana". Jā, ir tāds jēdziens ugunsdzēšanas taktikā, kuru reizēm arī sauc svešvārdā — lokalizācija. Un tas nozīmē tādu apstākļu radīšanu, ka tiek novērsti draudi tālākai degšanas izplatīšanai. Piemērojot to mežu piroloģijā, tas ir panākums — izmantot dabiskos vai mākslīgos šķēršļus, lai izslēgtu tālāku ugunsgrēku izplatīšanos mežā. Tīri tehniski atkarībā no meža ugunsgrēka veida — vai virszemes, vai skrejuguns — to var panākt dažādās formās, taču pēc šāda likuma formulējuma pat atbildīgais meža dienesta darbinieks, saņēmis ziņojumus par ugunsgrēku, aplēsīs, ka šo kvartālu no divām pusēm ierobežo pretuguns josla, no vienas — upe, vēl no vienas — ceļš, un viss kārtībā. Šī uguns perēkļa ierobežošana kvartāla robežās, un viņš savas funkcijas ir veicis. Jā, pastāv šāda metode maz apdzīvotās vietās, stepju un taigu ugunsgrēku gadījumos, ar uzrakšanas vai spridzināšanas metodēm tiek izveidota uguns aizturēšanas josla, procesa paātrināšanai pielaista pretuguns, un lieta darīta, gaidām, kad liesmām apņemtais masīvs lēnām izdegs. Diez vai šis taktiskais paņēmiens piemērojams Latvijas apstākļiem? Vēlreiz izsaku cerību, ka likums nav sastādīts ar tālejošu perspektīvu, nav mežu, nav vajadzības pēc to uguns aizsardzības. Es aicinu cītīgi strādāt pie šīs problēmas līdz likuma pieņemšanai galīgā lasījumā, bet vienīgais, ko varam izdarīt šodien, ir noraidīt 16.priekšlikumu un atbalstīt pirmā lasījuma redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Paldies ugunsdzēsējam par lekciju, bet, protams, labāk būtu, ja viņš būtu iesniedzis priekšlikumu. Tā kā no ugunsdzēsējiem priekšlikumu nav, es gribu aizstāvēt savējo. Un kāpēc? Organizēšana nozīmē to, ka meža dienests novēros, vai neizceļas ugunsgrēks, un sēdēs tornī kā līdz šim. Bet nevar uzlikt tā, kā ir sagatavotajā redakcijā pirmajā lasījumā — meža dienestam nodzēst visus ugunsgrēkus, kas ir radušies. Tas, tāpat kā līdz šim, būs jādara lietotājiem un īpašniekiem, noslēdzot īpašu līgumu ar Čevera kunga minēto dienestu — Ugunsdzēsības dienestu. Un tāpēc es ļoti aicinu atbalstīt manu redakciju. Meža dienesta uzdevums ir tūlīt izziņot visiem trauksmi, ierobežot ugunsgrēka izplatīšanos. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi par 16. — deputātes Seiles priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies!

A.Poča

(LC) . Paldies! 17. — deputātes Seiles priekšlikums — par 14. apakšpunktu. Faktiski tās ir tās mūsu debates par 1. pantu, un tas arī būs vēl precizēts uz trešo lasījumu. Šobrīd lūdzam komisijas vārdā neatbalstīt šo priekšlikumu, un līdzīgi arī par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam… Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 17. — deputātes Seiles priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 18, atturas — 48. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Līdz ar to 18. priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs.

Jā. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

19. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 17. apakšpunktu. Bet vienlaicīgi ir priekšlikums — papildināt 2. pantu ar jaunu daļu, kur īstenībā visas šīs funkcijas ir aprakstītas. Tātad komisija lūdz atbalstīt gan 19., gan 20. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 19. un 20. priekšlikumu.

A.Poča.

21. priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina precizēt nodaļas nosaukumu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

Un arī 22. priekšlikums — apvienot otro un trešo nodaļu.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

23. — deputātes Seiles priekšlikums par dienesta amatpersonas darba līgumu terminēšanu. Deputāte Seile ierosināja svītrot šos piecus gadus. Komisija šobrīd šo neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklāsim debates par šo priekšlikumu. Runās Anna Seile, bet pēc pārtraukuma, jo esam strādājuši stundu un 30 minūtes.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vairāki paziņojumi. Rihards Pīks… Atvainojiet… Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Godājamie Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas locekļi. Tagad, tūlīt pat pusdienu pārtraukuma laikā notiks komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Edvīns Inkēns

E.Inkēns

(LC). Cienījamie Eiropas lietu komisijas locekļi! Es lūgtu jūs uz Eiropas lietu komisijas sēdi pārtraukumā.

Sēdes vadītājs.

Antons Seiksts.

A.Seiksts

(LC). Kolēģi, es gribu, lai mani dzird Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas deputāti. Pirmdien trijos Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās apakškomisijai ir tikšanās ar Zviedrijas delegāciju. Tajā skaitā ar Riksdaga deputātiem. Daru zināmu, ka tikšanās ilgs vienu stundu — no pulksten 3 līdz 4 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Šodien sveicam mūsu kolēģi Martijanu Bekasovu 50 gadu jubilejā! (Aplausi.) Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Viola Lāzo, Leonards Stašs, Pēteris Apinis, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Raimonds Pauls, Imants Stirāns, Juris Sinka, Dzintars Rasnačs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 13.15.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām izskatīt likumprojektu "Valsts meža dienesta likums" otrajā lasījumā. Atklājam debates par 23. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu! Anna Seile, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es domāju, ka šoreiz vajadzētu racionāli izvērtēt iesniegtos priekšlikumus. Un ļoti līdzīgs 23. priekšlikumam ir arī mans sagatavotais 25. un 26. priekšlikums, kuri nosaka, ka gan Valsts meža dienesta ģenerāldirektoram, gan virsmežzinim un mežzinim nevajadzētu ierobežot viņu dienesta laiku uz 5 gadiem. Manuprāt, priekšlikums ir loģisks. Vajag tikai frakcijām saņemties un viņus atbalstīt, un, ja tad būs vajadzīgs, tad trešajā lasījumā palabot kādu citu redakciju. Citādāk var arī rasties grūtības nobalsot par šo likumprojektu kopumā, jo lauku cilvēkam, kurš ir iedzīvojies lauku vidē, strādā tur un dzīvo, ja viņš nepārkāpj Valsts civildienesta likuma noteikumus un darbojas saprātīgi un labi, nav pamata ierobežot viņa darbības laiku uz 5 gadiem.

Aicinu atbalstīt šo manu 23. priekšlikumu un arī 25. un 26., lai man nevajadzētu lieki tērēt laiku runājot. Paldies iepriekš jau par jūsu atbalstu, jo šādu atbalstu ir izteikuši arī daudzi "Latvijas ceļa" deputāti un daudzi Tautas partijas deputāti, tātad paudiet šo gribu balsojot!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Cienījamie deputāti! Šis 3.pants, kas regulē dienesta amatpersonu darbību, tiešām bija liels diskusiju objekts kopējā divu komisiju sēdē. Un es gribētu piekrist daļēji Seiles kundzei tajā aspektā, ka šobrīd, izstrādājot speciālos likumus, ņemot vērā praksi, kāda izveidojusies vienas vai otras sistēmas darbības rezultātā, rodas jautājums par amatpersonu, ja tā drīkst izteikties, saucamo terminēto līgumu ieviešanu, un vēl būtiskāk — amatpersonu rotāciju sistēmas ietvaros, respektīvi, pārvietošanu no vienas struktūrvienības uz otru. Un visam tam pamatā ir viena motivācija — izvairīties no iespējamas, es pasvītroju, iespējamas amatpersonu personīgo interešu realizācijas viņu darba vietā. Mēs varētu piekrist, ka šīs normas ir precīzi jāsaskaņo ar Valsts civildienesta likumu. Tāds arī bija faktiski secinājums komisijās pēc tam, kad balsojot šis Seiles kundzes priekšlikums netika atbalstīts. Šīs redakcijas, es domāju, tiks precizētas uz trešo lasījumu. Šobrīd, ņemot vērā, ka mums nebija argumentu noteikt, vai tie ir pieci gadi vai septiņi gadi vai varbūt trīs gadi, vai varbūt vēl kāda cita norma, šobrīd mēs šo priekšlikumu neatbalstījām.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 23. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 4, atturas — 37. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

24. — deputātes Seiles priekšlikums par to, kuras šī likuma izpratnē ir uzskatāmas par dienesta amatpersonām. Un šeit jums ir dots konkrēts uzskaitījums šī 3.panta otrajā daļā, un pēc tam, runājot par šo amatpersonu tiesībām un pienākumiem, mēs arī saprotam, ka šis tiesību un pienākumu kopums tiek deleģēts šīm konkrēti nosauktajām amatpersonām. Arī šis bija ļoti būtisks diskusiju objekts komisijā. Mēs par to arī ilgi debatējām, bet vienkārši papildināt šos vārdus ar šādām ļoti konkrētām deputātes Seiles nosauktajām amatpersonām jeb amata nosaukumiem, mūsuprāt, likās nepietiekami.

Es gribu uzsvērt, ka atkal parādās šo amatpersonu tiesības un pienākumi. Mēs mazliet vēlāk noteikti diezgan daudz debatēsim par vienu no tiesībām, kas saistītas ar pārkāpēju aizturēšanu, viņu personisko mantu kontrolēšanu un tamlīdzīgi. Un tas ir jautājums, kas jāsaskaņo nedaudz ar citiem likumiem, kas regulē vispār personas aizturamības jautājumu.

Šobrīd mēs uzskatījām, ka deputātes Seiles priekšlikums nav pilnīgi izvērsts, un jāstrādā būs uz trešo lasījumu. Tāpēc šo priekšlikumu komisija kopumā neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Tas nav labi, ka man vienatnē jācīnās par meža darbinieku likteni. Es tikai jums vēlreiz gribu paskaidrot, ka atsevišķām dienesta personām ir pilnīgi precīzi nosauktas viņu funkcijas. Tas ir, ģenerāldirektoriem, virsmežziņiem un mežziņiem. Bet turpat tālāk trešajā nodaļā ir iestrādāts "Dienesta amatpersonu tiesības". Un tur ir ierakstīts šādi, ka šīm amatpersonām, tas ir, tikai ģenerāldirektoram, virsmežzinim, mežzinim un mežsargam, ir tiesības apturēt vai aizliegt to juridisko un fizisko personu rīcību, kuras pārstāv normatīvos aktus, kā arī pārtrauc jebkuru citu mežam vai videi kaitīgu rīcību.

Kur paliek mežu aizsardzības inženieris? Kur paliek direktora vietnieks? Kur paliek citas personas, kuras tieši veic šo aizturēšanu? Vai ģenerāldirektors skries mežā, lai aizturētu lašu zvejnieku vai nelikumīgas kravas uzpircēju? Es uzskatu, ka tomēr saprātīgi ir pieņemt manu priekšlikumu, jo iekavas ir domātas tikai kā paskaidrojums, un pēc tam uz trešo lasījumu varētu precizēt. Es uzskatu, ka šīs funkcijas ir nodalītas diezgan skaidri, un ne virsmežzinis, ne ģenerāldirektors neskries mežā, lai aizturētu konkrēto personu. Viņš uzliks administratīvo sodu un parakstīs papīru. Tāpēc es lūdzu iedziļināties tekstā, atbalstīt manu priekšlikumu. Es vēlreiz saku: būs grūtības. Man personīgi ir grūtības balsot par šo likumu otrajā lasījumā. Es domāju, tas būs ne vienam vien deputātam, ja mēs tādus priekšlikumus, kurus paši mežu darbinieki ierosina un atbalsta, neņemsim vērā.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, "Latvijas ceļa" frakcija.

K.Leiškalns

(LC). Godātais priekšsēdētāja kungs, Seiles kundze! Te jau patiesībā ir problēma, ka pieņemams nav ne viens, ne otrs. Ne jūsu priekšlikums, ne priekšlikums, kurš ir pirmā lasījuma redakcijā. Patiesībā es vairāk nekad mūžā nepiekritīšu, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā liek izskatīt likumus, kas skar tautsaimniecības un valsts pārvaldes lietas pēc būtības. Te ir dziļa putra. Mēs esam nonākuši līdz tam, ka direktors, pieaicinot mežsargu, varēs kratīt jebkuru mežā atrodošos cilvēku mašīnu, bagāžnieku. Pārmeklēt personīgās mantas, aizturēt, iespundēt pagrabā un darīt visu to, kas visā pasaulē, pat totalitārajos režīmos ir aizliegts jebkuram — pārkāpt cilvēka brīvību visos veidos, un to darīs nevis valsts inspektors, amatpersona, kuram valsts var deleģēt funkciju līdzīgu policijai, bet jebkurš direktors, direktora vietnieks, es nezinu, kam mēs vēl dodam šos priekšlikumus.

Es šobrīd neaicinu atbalstīt Seiles kundzes priekšlikumu, es būtu aicinājis iepriekšējo priekšlikumu atbalstīt par tiem pieciem gadiem. Bet uz nākamo lasījumu likums ir no valsts pārvaldes, no amatpersonu, no valsts varas realizēšanas viedokļa mums jāsakārto. Citādi es arī nevarēšu balsot par šo valsts pārvaldes nodalīšanu no saimnieciskās darbības, tai pat laikā deleģējot valsts varas, es nezinu, neatņemamas varas tiesības līdz pat tiesībām sodīt, aizturēt, iespundēt, pārmeklēt mežsaimniecības direktoram. Tur kaut kas nav kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Lagzdiņš, Tautas partijas frakcija.

J.Lagzdiņš

(TP). Godātie kolēģi deputāti! Izskatot šo likumu, jūs ļoti spilgti varējāt redzēt, kādēļ Eiropas Savienības struktūras, izvērtējot mūsu gatavību Eiropas Savienībai, ir norādījušas, ka galvenā problēma ir nesakārtotā valsts pārvalde. Šodien, izskatot šo likumu, mēs debatējam un izsakām dažādus viedokļus par jautājumiem, par kuriem skaidrībai bija jābūt jau dažus mēnešus pēc tam, kad mēs atjaunojām Latvijas neatkarību — 1990.gadā. Jāsaka, ka tā prakse šajos desmit gados, kurai es esmu bijis liecinieks, ir bijusi tāda, ka katra ministrija veido savu, pēc viņas prāta, ērtu un vispiemērotāko šim resoram valsts pārvaldi.

Tādējādi, dažkārt pat vienas ministrijas ietvaros, vienai valsts pārvaldes iestādei ir pavisam cits statuss, kaut gan funkcijas ir līdzīgas. Vienam vadītājam ir viens tiesību un pienākumu kopums, citam — cits. Viena institūcija, kurai ir analogas tiesības ar citu institūciju, ir dažādi nosaukumi, dažādas tiesības un pienākumi amatpersonām, dažāda izveidošanas kārtība.

5.Saeimas laikā, kad es vadīju Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, arī Leiškalna kungs bija šajā komisijā, mēs bez jebkāda rezultāta cīnījāmies par to, lai ieviestu kārtību valsts pārvaldē un lai būtu kaut elementāra sistēma šajā ļoti nozīmīgajā jautājumā.

Es gribētu teikt, kolēģi, sekojošo: mūsu šodienas debates ir absolūti neauglīgas, lai arī par kādu viedokli mēs nenobalsotu, rīt un parīt, pieņemot citu likumu par kādu valsts pārvaldes iestādi, mēs nobalsosim pavisam par citu sistēmu. Brauks mūsu Rietumu eksperti un mūs kritizēs, un mēs brīnīsimies, kādēļ mūsu valstī ir korupcija, kādēļ tiek šķiesta nauda. Tādēļ, ka katru reizi, kad mēs izskatām līdzīgus likumus, mēs veidojam pavisam atšķirīgu valsts pārvaldi un valda mūsu valstī šajā ziņā pilnīgs haoss.

Tādēļ es aicinātu, pirmkārt, pēc iespējas ātrāk Bunkša kungam un valdībai iesniegt likumu, kas reglamentē mūsu valsts pārvaldes sistēmu un kārtību, kādā tiek izveidotas, likvidētas un darbojas valsts pārvaldes iestādes. Šāds likums saskaņā ar valdības deklarāciju ir jāiesniedz.

Šobrīd, godātie kolēģi, nelauzīsim šķēpus. Tad, kad šis likums būs pieņemts, likums, ko jāiesniedz Bunkša kungam, es ceru, ka mums būs pietiekami spēka, lai pārliecinātu ministrus, kuri noteikti turēsies ar pēdējiem spēkiem, ka, lūk, viņu nozarē kaut kādai īpašai kārtībai ir jābūt. Pārliecināsim ministrus un mūsu valstī ieviesīsim kārtību valsts pārvaldē. Bet šodien vienkārši netērēsim spēkus un laiku un balsosim atbilstoši atbildīgās komisijas vai arī deputātu priekšlikumiem. Tam, godātie kolēģi, absolūti nav nozīmes.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Cienījamie deputāti! Lielā mērā var piekrist tam, ko teica Lagzdiņa kungs. Tieši tas bija šis iemesls, kāpēc mēs šobrīd viennozīmīgi neatbalstījām deputātes Seiles priekšlikumu. Ja mēs ļoti uzmanīgi paskatāmies gan panta nosaukumu "Dienesta amatpersonas", gan arī sadaļu, kas nosaka, ka dienesta amatpersonas ir personas, kas atbildīgas par dienesta uzdevumu izpildi, šeit pēc būtības, nosaucot šīs amatpersonas — ģenerāldirektors, virsmežziņi, direktori, mežziņi un mežsargi ir tās amatpersonas, kuras varētu būt atbildīgas arī likuma priekšā par dienesta uzdevumu neizpildi. Jūs man, lūdzu, paskaidrojiet, es vienkārši interesējos, kādā veidā medību speciālists kā viens no kāda amata pildītājiem varētu kopumā būt atbildīgs par dienesta uzdevuma izpildi. Viņš ir atbildīgs par viņa amata aprakstā noteikto pienākumu izpildi. Bet šeit mēs jau runājam par cita līmeņa atbildību. Ir cits jautājums, ka varbūt šo likumu vajadzētu papildināt ar sadaļu, kas noteiktu, kādiem Valsts meža dienestā nodarbinātajām darbiniekiem ir jābūt pienākumiem viņa amata aprakstos. Tas ir ļoti būtiski tieši šīs nozares pārvaldē. Bet tas ir jautājums, kas ir jāizskata kopā. Un es absolūti šeit piekrītu, ka mums jāpastrādā uz trešo lasījumu kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju un jāpastrādā pie šo amatu, pienākumu un uzdevumu izpildes sakārtošanas. Bet šobrīd mēs vienkārši neuzskatījām, ka šādā redakcijā mēs to varētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 24. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 3, atturas — 55. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

25. un 26. — Seiles kundzes priekšlikumi — šobrīd nav balsojami. (Starpsauciens: "Ir.") Mēs neatbalstījām viņas 23.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 25.priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātie deputāti! Pēc būtības mēs varējām atbalstīt vai neatbalstīt to sadaļu par ģenerāldirektoru. Tas tomēr ir drusciņ kas cits nekā mežsargs. Un ja jūs sakāt, es aizmirsu, kurš to teica, ka tas var izveidot korupciju, tad šajā gadījumā korupcijas apstākļi ir vēl vieglāki, Lagzdiņa kungs, izveidojami. Jo šeit direktoram ir tiesības noteikt tā mežsarga likteni. Mēs zinām, ka viena mežsarga likteni, kas bija sastādījis administratīvu protokolu, noteica Valsts policijas darbinieki. Ieradās mājās, uzsāka nakts laikā kratīšanu, iznāca šaušanās. Šeit, ja cilvēks ir nostrādājis četrus gadus un neklausa saviem priekšniekam, viņš saka: tev, puis, vēl tikai gadiņš palicis. Tu pārāk daudz lasi likumus un pārāk maz klausi mani. Un šī ir tieši iespēja ietekmēt. Mums ir Civildienests, kas nosaka ierēdņu disciplināro atbildību, un no Civildienesta, pieņemot šādus lēmumus, mums arī jāvadās, nevis jāieceļ kāds uz pieciem gadiem, lai varētu turēt paklausībā, īpaši pēdējos gadus. Ja šis cilvēks nespēj veikt savus amata pienākumus, atbrīvojiet viņu no amata. Ja viņš pārkāpj likumu — tiesājiet. Ierosiniet par viņu disciplinārlietu vai krimināllietu, bet ne jau šādā veidā iecelt uz pieciem gadiem un pēc tam manipulēt ar šiem cilvēkiem. Es aicinu šajā gadījumā Annu Seili atbalstīt kā 25., tā 26.priekšlikumā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es uzturu balsojumu par šiem abiem priekšlikumiem, un Leiškalna kungs jau izsmeļoši paskaidroja būtību. Tik tiešām nebūtu loģiski, ja mežzini un mežsargu, kurš dzīvo lauku apvidū, labi pilda savu pienākumu, varētu iecelt tikai uz pieciem gadiem. Varētu gadīties arī tā — viņš tur uzceļ māju, ej nu prom, neskatoties uz to, ka tu esi labs cilvēks. Vai pārceļ no Ludzas uz Tukumu.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mēs esam ietriekušies patiesībā steigā: sociāldemokrāti taču ierosināja atlikt šī likuma izskatīšanu. Tas tik tiešām nav sagatavots un nav izstrādāts tā, kā tam ir jābūt. Un pats galvenais, ka tam ir jābūt pēc galvenā likuma izstrādāšanas. Tad varbūt mēs nemocīsimies. Nu ir taču pretrunas ļoti daudzos jautājumos, kuri tik tiešām ir jēlā veidā. Tāpēc ir jāpārtrauc tā izskatīšana un atgriezt viņu tālākai pārstrādei. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Cienījamie deputāti! Es vēlreiz jums gribu atgādināt, ka ir šis jautājums šobrīd par likumu kolīziju. Vispārējs likums un speciālais likums. Vispārējais likums ir par Valsts civildienestu, kurā jau šobrīd ir noteikts, ka Valsts civildienesta ierēdni var rotēt jeb pārvietot no vienas darba vietas uz otru, ja tas ir nepieciešams. Tiesa, tur ir norma, kas nosaka, ka tas neattiecas, ja nemaldos, uz mežsargiem. Bet tad ir jautājums — kā mēs saskaņojam visas šīs normas un kā mēs tās saliekam kopā? Un tāpēc jau mums arī bija šoreiz šis priekšlikums — neatbalstīt, diskutēt un precizēt šīs normas uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — nav, atturas — 37. Priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

Es atvainojos, vai tas ir 25. priekšlikums? (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītājs.

25. priekšlikums. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 26. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — nav, atturas — 37. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Balsojam atkārtoti par 26. — deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — nav, atturas — 42. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākošais ir 27. — Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt 4.panta 4.punktu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

28. — Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt 8.punkta redakciju. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

29. — deputātes Seiles priekšlikums — precizēt 9.apakšpunkta redakciju. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

30. — Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt panta redakciju. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Tiek atbalstīts.

A.Poča.

31. — Juridiskā biroja priekšlikums par panta iekļaušanu ceturtajā nodaļā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

32. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 6.panta otrās daļas izslēgšanu, jo mēs to iestrādājām jau, ja nemaldos, 4.pantā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Poča.

33.priekšlikums, Juridiskais birojs — ierosina izmainīt panta nosaukumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

34. — Juridiskā biroja priekšlikums par panta pirmās daļas redakcijas precizēšanu. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

A.Poča.

35.priekšlikums, Saeimas juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 7.panta pirmās daļas 3.punktā vārdus "aizturēt pārkāpējus, noskaidrot viņu personību". Un arī precizēt un aizvietot vārdus "trīsdesmit astotā", tātad vārdu vienkārši redakciju. Principā šis arī bija liels diskusiju objekts apvienotajā komisijas sēdē, un tieši tas, ka šeit atkal ir nepieciešama saskaņošana ar citiem likumiem, kas regulē tiesību normas par pārkāpēju aizturēšanu, viņa personības noskaidrošanu un par šo Valsts meža dienesta amatpersonu tiesībām to darīt vai pienākumiem. Šobrīd komisija neatbalstīja šo priekšlikumu un vienojās, ka tas tiks precizēts uz trešā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Doma likumprojektā ir iestrādāta tīri laba, taču likumi un visi attiecīgie normatīvie akti ir jāizveido pārliecinošā sistēmā, hierarhijā un attiecīgi katrām juridiskām darbībām ir jābūt savam saturam. Konkrētā gadījumā aizturēšana ir noteikta procesuāla darbība, kas ir paredzēta Kriminālprocesa kodeksa 127.pantā. Šī darbība paredz, kādos gadījumos attiecīgi uz to pilnvarotas institūcijas un viņu amatpersonas var aizturēt gadījumos attiecīgi uz to pilnvarotas institūcijas un viņu amatpersonas var aizturēt personas, kuras tur aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Šinī gadījumā, bez šaubām, mēs nevaram apšaubīt sadzīvisku situāciju, kad mežsargs, virsmežzinis vai cita šī amatpersona, es pieļauju pat arī, ka tas varētu būt šī dienesta ģenerāldirektors, ja viņš attiecīgajā reidā vai pasākumā ņem dalību, attiecīgi ne tikai viņam būtu tiesības, bet viņam arī ir pienākums novērst jebkādu noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu, kurš tiek izdarīts mežā, attiecīgi rīkoties ar šīm personām, nogādāt viņas, kā teikts likumā, policijas un citās kompetentās institūcijās, izņemt lietiskos pierādījumus, noziedzīgā nodarījuma vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas rīkus un piederumus un attiecīgi rīkoties. Visādā ziņā mans uzdevums bija tikai vērst uzmanību uz to, ka šādas darbības, kas ir saistītas ar šādu rīcību, būtu likumā jāatspoguļo, taču tās jāatspoguļo nevis tikai vienkārši izslēdzot, bet dodot konkrētu juridiski izsvērtu formulējumu šajā likumā, norādot, kas tad tā būs par darbību, ko veiks šīs amatpersonas, jo, bez šaubām, šīm amatpersonām mežā ir jābūt apveltītām ar visām tām tiesībām, un pie tam ņemot vērā, ka aizturamajiem rokās būs ieroči lielākajā daļā, ja tas būtu saistīts ar kādām nelikumīgām medībām vai nelikumīgu zvejošanu. Tādēļ šeit tiešām komisija ir pareizi atzinusi, tikai nav piedāvājusi savu redakciju, ka ir šis jautājums pie trešā lasījuma jāprecizē un jāpārdomā arī Juridiskajam birojam, kādu konstruktīvu piedāvājumu šeit sniegt, nevis tikai piedāvāt izslēgt.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk neviens pieteicies nav. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Poča

(LC) . Nē, paldies! Muciņa kungs jau no savas puses ļoti korekti noraksturoja situāciju, kāpēc komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 35. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 16, atturas — 53. Priekšlikums noraidīts.

A.Poča.

36. priekšlikums pēc būtības ir redakcionāls, bet, par cik mēs esam nolēmuši veidot jaunu alternatīvu redakciju, es vienkārši šobrīd — nu tā ir brīva izvēle: atbalstīt vai neatbalstīt. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Poča.

37. ir deputātes Seiles priekšlikums — 7. panta 1. daļas 5. apakšpunktā svītrot vārdu "netraucēti". Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

38. ir deputātes Seiles priekšlikums — 7. panta 2. daļas pirmajā teikumā sākuma daļu izteikt jums piedāvātajā redakcijā, kas pēc būtības nosaka, ka amatpesonām ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārbaudīt normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu policijas darbinieku vai zemessargu klātbūtnē un pārbaudīt arī transporta līdzekļus. Tieši šīs iepriekšējās mūsu debates dēļ un arī to pašu argumentu dēļ, kurus izteica Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Muciņa kungs, mēs pēc ilgām debatēm apvienotajā komisijas sēdē šobrīd šo priekšlikumu neatbalstījām. Un neatbalstījām arī deputāta Sokolovska priekšlikumu — svītrot šos vārdus "personiskā manta". Arī šī ir panta daļa, kura ir jāprecizē uz trešo lasījumu, saskaņojot ar citiem normatīvajiem aktiem.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Komentējot ieviesās pārpratums. Mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka arī es izslēdzu tiesības pārbaudīt dienesta amatpersonām personisko mantu. Viņi var pārbaudīt automašīnas, transporta līdzekļus, kas izmantoti nelikumīgas produkcijas ieguvei, viņi var atvērt Leiškalna mašīnas bagāžnieku, ja tur iekšā ir stirna, bet citu personīgo mantu, viņa kabatas nevar pārbaudīt, izņemot to, ko mēs jau esam nobalsojuši, ka var pasi paprasīt. Un tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt manu 38. priekšlikumu, kas būtībā ir tāds pats kā deputāta Sokolovska priekšlikums — izsvītrot no šīm tiesībām ārā personisko mantu, jo tur nav atrunāts, ka tajos gadījumos, ja tā tiek izmantota, nu, likuma pārkāpuma veikšanai.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Godātais Bērziņa kungs! Pie Saeimas deputāta kratīšanu nevar izdarīt bez īpašām atļaujām, un tad jums nepārbaudīs ne personīgo mantu, ne mašīnu, vēl jo vairāk, direktors, kuram šīs tiesības it kā ar šo likumu mēs dodam, bet kurš no jums baidās jau pa gabalu.

Es varbūt pat atbalstītu Annas Seiles priešlikumu, ja tur nebūtu minēta Zemessardze. Un nevis tāpēc, ka man ir kas pret Zemessardzi, bet Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, un armijas iejaukšanās civilajā dzīvē nav pieļaujama. Seiles kundze un mēs esam balsojuši, ielikuši un padarījuši Zemessardzi par armijas sastāvdaļu — Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļu. Līdz ar to mēs esam Zemessardzei atņēmuši palīgpolicijas funkcijas. Viss. Un tā nevar būt. Diemžēl mums to aizliedz. Mēs jau varam taisīt nelielu militarizētu valsti… Nacionālie bruņotie spēki nedrīkst rakāties manā mašīnā. Policija to drīkst. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis

(PCTVL). Godājamie deputāti! Likumprojekta pašreizējā redakcijā Valsts meža dienesta darbiniekiem paredz tiesības pārbaudīt potenciālo normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu. Interesanti, ka līdz ar to valsts meža dienestam tiesības būs krietni plašākas nekā policijas darbiniekiem. Viegli iedomāties tādu situāciju. Mežā sēņo kāda jauna, simpātiska meitene. Mežsargam rodas aizdomas, ka nu ir kārtējā šī likuma pārkāpēja. Automātu rokā un uz priekšu. Bez liecinieku klābūtnes jāsāk viņas personīgās mantas un drēbju pārbaude. Vai nu tiešām neslēpj šur vai tur kādu čiekuru vai, nedod Dievs, kādu alni. Tīrs absurds! Bet ļoti reāli, zinot dažu ierēdņu centību. Domāju, ka neviens no klātesošajiem negribētu izjust uz savas vai jūsu tuvinieku ādas šādu te procedūru. Tāpēc aicinu atbalstīt vai nu manu priekšlikumu, vai nu Seiles kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Atvainojiet, Ivars Godmanis, "Latvijas ceļa" frakcija.

I.Godmanis

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj, es pilnīgi labi saprotu to situāciju, ka neviens negrib, ka kāds skatās personīgajās mantās. Un visi grib, lai izsauc vienīgo policistu, kas atrodas rajonā vai pagastā. Liela daļa šeit nav mednieki, bet tie, kas ir mednieki, labi zina reālo situāciju. Ja mēs esam malu medībās nomedījuši, pieņemsim, nu, mēs nē, bet tie sliktie…un salikuši ciskas, piemēram, aļņa ciskas, savā somā, tad tā ir mana personiskā manta, es eju ar to pa mežu, mani apstādina un saka: "Kas tev somā?" Es saku: "Tu mani nedrīksti aiztikt, tā ir mana personiskā manta." Viss. Realitāte diemžēl neļauj tik demokrātiskas normas iedzīvināt, par ko šeit tiek runāts. Es atbalstītu komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Aija Poča.

A.Poča

(LC) . Cienījamie deputāti! Ir pilnīgi skaidrs: lai izvairītos no nelegālām medībām, no malumedībām, varbūt no nelegālas mežu izciršanas un tamlīdzīgi, Valsts meža dienesta amatpersonām ir jādod tiesības kontrolēt un pārbaudīt, kā šeit precīzi minēja Sokolovska kungs, potenciālos pārkāpējus. Bet ir jautājums par to atkal, cik precīzi šīs normas ir izteiktas un cik precīzi šīs normas ir definētas. Nu tad varbūt ir jānosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kur Ministru kabinets precīzi pateiks, kādās teritorijās šī amatpersona var to darīt, vai arī, teiksim, precīzi pateikt, ka tā ir personīgā manta, kas šobrīd ir līdzi tev medībās. Tātad tava medību mugursoma vai kaut kas tamlīdzīgs. Bet tā nav tava personīgā manta, kas ir, atvainojiet, jūsu mājās, jūsu personīgais ledusskapis vai vēl kaut kas cits.

Neesam principā pret normu, ka tiek šī kontrole veikta. Ir atkal jautājums par normas precīzu redakciju. Šobrīd šīs redakcijas neapmierina — ne viena, ne otra. Tāpēc ir šis priekšlikums šobrīd neatbalstīt, strādāt uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 38. — deputātes Seiles priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 11, atturas — 40. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Tātad deputāta Sokolovska priekšlikums ir jābalso?

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 39. — deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 13, atturas — 37. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

40. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt vārdu, 8.panta nosaukumā izslēgt vārdu "darbinieki". Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Poča.

41. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt ceturtās nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Poča.

42.priekšlikums, Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 11.panta trešo daļu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Poča.

43. ir deputāta Sokolovska priekšlikums — pārejas noteikumos Ministru kabinetam uzlikt nepieciešamo termiņu kabineta noteikumu izstrādei, 1.martu aizvietot ar 1.janvāri. Komisija diskutēja, un mēs vienojāmies, ka šis termiņš ir vēls, patiesi, ir pārāk garš, bet, ņemot vērā objektīvo realitāti, ka likums varētu tikt izsludināts tikai kaut kad decembra vidū un kabinetam, protams, ir jādod laiks šos normatīvos aktus izskatīt un pieņemt, mēs ierosinājām šo termiņu noteikt 1.februāri.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 43.un 44.priekšlikumu.

A.Poča.

Līdz ar to priekšlikumi ir izskatīti, un lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Valsts meža dienesta likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 19, atturas — 19. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

A.Poča.

Lūdzu priekšlikumus iesniegt līdz 11.novembrim!

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 11.novembris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par Krievijas Federācijas bruņoto spēku akcijām Čečenijā" . Pirmais debatēt pieteicies deputāts Juris Dobelis, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Mēs atkārtoti piedāvājam atbalstīt šo iespējamo Saeimas paziņojumu, jo laiks iet, un Latvijas vadībai ir jāpauž savs viedoklis, sava attieksme, oficiāla attieksme. Mēs neizskatāmies labi, šinī jautājumā kavēdamies.

Pie tam, es domāju, ka piesardzīgākie arī varētu kļūt tagad drošāki, jo nu ir daudzu valstu pārstāvji, organizāciju pārstāvji nosodījuši Krievijas rīcību, darījuši to pietiekami plaši un publiski. Vai tiešām mēs paliksim vienaldzīgi tad, kad slepkavo mierīgus iedzīvotājus, un tas notiek pilnīgi atklāti? Un tiešām iet bojā gan bērni, gan sievietes, gan sirmgalvji. Tā ir vistīrākā slepkavība, tas nav nekāds karš. Ja mēs nebijām spējīgi citu tekstu pieņemt un nav bijuši citi priekšlikumi, jārunā no jauna ir par to pašu priekšlikumu, ko mēs piedāvājām pagājušo ceturtdien. Tagad jautājums, protams, daudziem būs, ko tad nu tagad Krievija teiks par šādu mūsu paziņojumu? Es gribētu teikt, ka Krievijai nevajag tā uzvesties, lai būtu šādi paziņojumi jāpieņem, bet par savām palaidnībām, maigi sakot, ir jāsaņem pēriens.

Kas notiek tagad? Tagad notiek Čečenijas robežu bloķēšana, iedzīvotāji praktiski netiek no turienes ārā, runa ir it kā par kaut kādu teroristu ķeršanu vai kaut ko tamlīdzīgu, faktiski cieš mierīgie iedzīvotāji. Jautājums: vai šāds mūsu paziņojums Latvijas starptautiskajam prestižam nāk par labu vai nenāk? Liekas, ka tik maigs paziņojums, kāds tagad ir, tas nu nekādi nevar kaitēt nevienā līmenī. Protams, izņemot tos, pret kuriem šis paziņojums ir vērsts. Tās ir mazas tautas ciešanas, tā ir maza tauta, kas cīnās par savām tiesībām. Nedrīkstam būt vienaldzīgi, mēs, Latvija, kā valsts esam pārāk dārgi maksājuši par savu vienaldzību iepriekšējos gadu desmitus. Es aicinu atbalstīt šo paziņojumu, un, ja nu gadījumā ir kādi konstruktīvāki priekšlikumi, nāciet šeit ar tiem, bet neatkārtosim to, ko mēs izdarījām pagājušo ceturtdien, kad vienkārši nenobalsojām pat par iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu, ja kāds redz labāku risinājumu, saglabājot mūsu valstisko atbalstu čečeniem, tad, lūdzu, nāciet ar savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Rihards Pīks, Tautas partijas frakcija.

R.Pīks

(TP). Godātie kolēģi! Es domāju, ka šajā zālē nebūs neviens, kurš atbalsta Krievijas karaspēka izdarības Čečenijā. Tajā pašā laikā es atgādināšu, ka mūsu valdības un valsts attieksme nedēļu atpakaļ ir izteikta Ārlietu ministrijas paziņojumā. Protams, neviens neliedz arī Saeimai, deputātiem, izteikt savu attieksmi, bet te mums ir jāatceras, ka mēs izteiksim ne tikai savu izpratni, savu humāno attieksmi, savu izpratni par starptautiskajām tiesībām, bet šis dokuments kļūs par starptautisku dokumentu, kā tas arī tiks vērtēts. Līdz ar to ir nepieciešams uzmanīgi un līdzsvaroti izvērtēt šo tekstu. Diemžēl Saeimas Kārtības rullis šajā gadījumā liedz mums iespēju rediģēt šo tekstu, mēs varam vai nu to pieņemt, kāds tas ir, vai ne. Tādēļ es Tautas partijas frakcijas vārdā lūdzu atturēties no šī teksta šādā redakcijā pieņemšanas.

Sēdes vadītājs.

Juris Vidiņš, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Mēs esam ar tevi…")

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Vispār ļoti interesanti, Pīka kungs, jūs noklausīties, vai ne. Man vienmēr tāda interese, kā izvairīties no aktuāla jautājuma risināšanas, kā varētu izsprukt, saglabājot savu seju un savu stāju. Tas vispār ir kolosāli! Pīka kungs, pāris dienas atpakaļ Putins uzstājās, atbildot uz korespondentu jautājumiem. Viņš teica, ka Čečenijas jautājumu Krievija nav atrisinājusi jau vairākus gadsimtus. Nu to gan derētu atcerēties, kas tas jautājums ir, un viņi nav atrisinājuši un neatrisinās. Un, lai jūs un visi pārējie nenokļūtu kļūdainā situācijā, uzstājoties "Globusā" vai kaut kur citur, es mazliet jums mēģināšu atgādināt vēsturi. Un vēsture ir tāda, ka Ziemeļkaukāza tautu iekarošanu Krievija sāka realizēt Jāņa Briesmīgā valdīšanas laikā. Protams, Lujāns teiks, kāpēc Jānis Briesmīgais, bet kāpēc ne Ivans Bargais? Tādēļ, ka viņš valdīja nevis bargi, bet briesmīgi. Jūs saprotat, šo briesmīgo tradīciju pašreiz turpina Krievijas Federācija. Varbūt, Pīka kungs, jūs nezināt, bet tad es jums atgādināšu, ka 1840.gadā čečenu tauta sacēlās pret saviem apspiedējiem — pret krieviem, un šī cīņa ilga gandrīz divdesmit gadu. Un šinī cīņā no viena miljona čečenu palika 150 tūkstoši. Jau tad Krievija izveda plānveida genocīdu pret šīm mazajām tautām.

Atcerēsimies padomes, Padomju savienības nodibināšanu. Tad viņi dabūja autonomiju, un saucās par Čečenijas – Ingušijas autonomo republiku. Un kā nesen teica Mashadovs, ka pēdējo brīvības cīnītāju likvidēja 1958.gadā. 1944.gadā vienā naktī gandrīz vienu miljonu cilvēku izsūtīja uz Kazahiju, Kirgīziju. Bija tāds apmēram genocīds kā pret mums, pret latviešiem, tikai daudz lielākā apmērā. To vajadzētu atcerēties. Un tad, kad PSRS sabruka, un tad, kad Jeļcins teica, ka katra republika var ņemt tik daudz suverenitātes, cik viņa var panest, tad viņa deklarē par savu neatkarību tāpat kā Latvija. Krievija izveda savu karaspēku. Negāja tad daudz runas par neatkarības atzīšanu un tā tālāk. Bet Čečenija paņēma to suverenitāti, ko Krievijas Federācijas vadītājs viņiem bija teicis. Bet tas Krievijai sāka likties par daudz, un 1994.gadā viņi iebruka Čečenijā un mēģināja šo tautu pakļaut. 1996.gadā, es atvainojos par rupjību, kad Krievija dabūja "pa zobiem" no šīs mazās tautas, ja mēs atceramies, tanī laikā Krievijas karaspēks bija 500 tūkstošu sastāvā, un kaujinieki tikai bija 5000, bet tad viņi bija spiesti nosēsties pie sarunu galda kā līdzvērtīgs ar līdzvērtīgu un noslēgt Hasavjurtas vienošanos, ar ko Krievija Čečenijas jautājumu atlika līdz 2001.gadam. 1997.gadā notika demokrātiskas vēlēšanas, un es kā EDSO pārstāvis tur piedalījos. Un bija arī Krievijas Federācijas drošības padomes sekretārs Ribkins, un tad Krievija atzina šo vēlēšanu rezultātus. 1997.gada 12.maijā starp Krievijas Federāciju un Čečenijas Republiku tapa noslēgts starpvalstu miera līgums. Es vēlreiz pasvītroju — miera līgums. Krievija to slēdza nevis kā ar savu federācijas subjektu, bet kā ar starptautisku objektu. Principā Krievija ar šo aktu atzina Čečenijas neatkarību. Un tādēļ mēs arī neatjaunojām 7.Saeimā čečenu atbalsta grupas darbību, jo faktiski šis jautājums tapa atrisināts. Krievija, protams, ar to nevarēja samierināties, ka viņa var zaudēt Čečeniju plus ekonomiskās intereses, un viss pārējais. Ļoti kolosāli top organizēti terora akti Maskavā, Buinakstā, Kaspijskā, un nav neviena pierādījuma, izņemot šodien "SM", ka tur būtu čečenu pēdas, ka to būtu rīkojuši čečeni.

Cienījamie kolēģi! Pieļausim, ka Maskavā saspridzinājuši mājas ir čečenu teroristi, čečenu kaujinieki, lai gan Ļebeds laikrakstam "Figaro" intervijā saka, ka to ir izdarījuši Krievijas specdienesti. Pieņemsim, ka ir vainīgi čečeni. Tagad kāda ir situācija? Krievu tauta ir ļoti šovinistiski noskaņota, jā, visi čečeni ir bandīti un tamlīdzīgi, vajag iznīcināt, vajag cīnīties pret terorismu, ko es kā cilvēks arī atbalstu. Tātad ir 50 tūkstošu liela armija. Vajag šo armiju sūtīt pret atsevišķiem bandītiem. Cik bandītu? Pieņemsim, ka 1000. Tātad 5000 liela armija. Artilērija, raķetes, frontes aviācija. Visādas bumbas tiek mestas ne tikai uz teroristiem, bet arī uz civiliedzīvotājiem. Un cinisma kalngals ir tas, ka Krievija noslēdz Čečenijas robežu, lai neviens nevarētu izsprukt, un ar raķetēm apšauda mierīgos iedzīvotājus. Šeit viena jauna sieviete, frakcijas vadītāja, pašreiz iet projām. Kā jūs, Lībanes kundze, uztverat, ja Rīgas dzemdības namu sabombardētu, ja aizietu bojā jūsu nākošie bērni vai tie bērni, kas ir jau dzemdēti? Vispār tas ir, es nezinu, kas prātam neiedomājams.

Un ja mēs tagad sākam vērtēt, vai ir vērts balsot par šo projektu, vai nav vērts balsot, bet kā mums izsprukt, kā mums saglabāt seju, vai ne? Ziniet, man tas liekas pazemojoši, jo vairāk tādēļ, ka šo tekstu izstrādāja viens no Tautas partijas pārstāvjiem. Šo tekstu laboja sociāldemokrātu pārstāvis, un šodien man frakcijas vadītājs saka, ka tas esot nepilnīgs, jo, redziet, neesot tur pieminēta Dagestāna. Bet klausieties, Baldzēna kungs, ja mēs pieminēsim Dagestānu, tad Tautas partija vispār nolīdīs kaut kur pagrīdē un vispār ne tikai atturēsies, bet balsos pret. Tā kā es nezinu, vai mēs varēsim to kompromisa variantu pieņemt.

Vienkārši, cienījamie deputāti, mūsu tautas liktenis ir ļoti līdzīgs čečenu tautas liktenim. Kad mūs nīcinās ārā, mēs ļoti gaidīsim, lai kāds mums palīdz. Vispār es jums varu atzīties, ka man aizvakar bija tikšanās ar septiņiem jauniem cilvēkiem no Ogres, kuri izteica gatavību braukt cīnīties uz Čečeniju. Viņi bija nodarbojušies specvienībās, pie mums trenēti karatē. Es domāju, ka tie ir kādi urā patrioti, mazliet psihopāti. Bet tie ir pilnīgi normāli cilvēki, tie ir normāli cilvēki, kas apzinās: kad Krievija beigs ar Čečeniju, viņa sāks ar Baltiju. Kad ieradās čečenu parlamenta delegācija, man bija ļoti daudz vēstuļu, kuras man bija jānodod šiem parlamentāriešiem. Un viena lauku sieva, kas tā arī parakstījās "lauku sieva", bet, protams, ar uzvārdu, viņa šīs lietas, man liekas, izprot daudz labāk nekā mēs šeit, tā saucamā politiskā elite. Vienkārši es apelēju pie jums kā latvietis, kā ārsts, kā kosmopolīts varbūt pat, jā. Lai mums būtu līdzcietība pret šiem cilvēkiem, lai mēs pateiktu: nē, nedrīkst iznīcināt civiliedzīvotājus, tāpat kā mēs teicām nē, kad Kosovā nīcināja albāņus. Es jūs ļoti lūdzu atbalstīt šo rezolūciju. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Egils Baldzēns, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu pateikt, kāda ir sociāldemokrātu nostāja. Mēs esam gatavi šo dokumentu nodot Ārlietu komisijai redakcionālam slīpējumam. Diemžēl tas nav iespējams. Diemžēl. Jo mēs arī lēmām frakcijā, ka Latvijas Republikas Saeimai ir vajadzīga sava nostāja. Diemžēl šis dokuments, kas ir iesniegts, mūsuprāt, runā par reālu lietu, runā pamatā pareizi, bet nepilnīgi. Un tā ir tā lielākā nelaime. Mums nav jādomā par to, ko par mums teiks Krievija. Bet mums ir jādomā, ko teiks Latvija. Par to mēs, Saeimas pārstāvji, nesam visu atbildību. Arī par sekām. Un tāpēc es domāju, ka šeit nevajadzētu izvairīties un tomēr konstatēt, ka šis dokuments sākts ar atzinumu, ka ir bruņoto spēku, Krievijas bruņoto spēku, iebrukums Čečenijā. Viss ir pareizi. Tā ir viena no notikumu ķēdēm. Bet šī notikumu ķēde nebūtu sākusies, ja nebūtu nesenie notikumi Dagestānā, ko mēs citādāk nevarētu definēt kā vien Islama fundamentālistu revolūcijas eksportu atbilstoši visām Trocka jeb Bronšteina formulām. Tā ir realitāte. Dagestānā mēs visi redzējām televīzijā Basajevu un Hatabu, citus. Informācija arī no mums draudzīgām valstīm, neapšaubāmi, arī no ASV, ir tā, ka šeit ir darbojies arī viens no starptautiskā terorisma vadītājiem Osama Ibn Ladens un tamlīdzīgi. Šeit mēs nevaram šo lietu ignorēt un pievērt acis pēc principa — ja mēs to negribam redzēt, tāpēc tā nav. Es domāju, ka šinī gadījumā ir nepieciešams nopietns, izvērsts dokuments, kas nenoklusē nevienu no patiesības daļām. Arī to, kuru mēs labprāt, kāds varbūt ar savām simpātijām vēlētos neredzēt. Bet mēs taču nerunājam par simpātijām. Mēs runājam par Saeimas — Latvijas Republikas parlamenta lēmumu, un tas ir pats svarīgākais, kas mani šeit nepmierina.

Es nedomāju šeit Mashadova kungu kaut kā apvainot, bet diemžēl jāatzīst, ka centrālās varas vājums ir Čečenijā, kas arī ir viena no šīm problēmām.

Mēs varam tikai nosodīt šo raķešu uzbrukumu dzemdību namam. Tikai nosodīt, un tas ir arī jāietver šajā dokumentā. Diemžēl šajā dokumentā šis piemērs nav minēts. Bet ir jāsaprot viens, ka ir divas dažādas lietas: pašnoteikšanās tiesības, kuras ir Dagestānas tautai, bet tādu tiesību nav Čečenijas tautai — pašnoteikties Dagestānā. Nu nav tādu tiesību!

Es varu pateikt pavisam skaidri, ka sociāldemokrātiem šis jautājums par tautas pašnoteikšanās tiesībām ir skaidrs no 1896.gada, Sociālinternacionāles kongresa, un mēs vienmēr to esam atbalstījuši. Mēs nedrīkstam domāt tikai simpātiju kategorijās. Mums ir jādomā arī par to, ka mūsu parlaments pārstāv visas valstis, un mums jārunā arī par tām lietām, par ko runā Eiropas Savienības valstis, par kurām runā arī Amerikas Savienotās Valstis un visa demokrātiskā pasaule. Mēs nevaram skatīties tikai no sev tīkamā redzesleņķa uz problēmas būtību. Mums jāskatās patiesībā tās kailumā, vai mums tas patīk vai ne. Un jāsaka ne tikai patīkamas lietas mūsu draugiem, bet arī nepatīkamas, ja mēs gribam būt viņu draugi. Ja mēs negribam būt viņu draugi, tad teiksim tikai to, ko viņi vēlas dzirdēt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns. (No zāles deputāts M.Lujāns: "Pēteri, pasaki, ko tu domā par koalīciju!...")

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Lujāna kungs! Jūs smejaties pašlaik. Tanī brīdī, kad mirst cilvēki. Čečenija ik brīdi visu laiku tiek bombardēta. Ciemi, mierīgie iedzīvotāji iet bojā, bet jūs ņirdzat šobrīd. Man ir kauns! (Starpsauciens: "Pa purnu!")

Es gribu jautāt jums, cienījamie kolēģi, ļoti nopietni: vai ir būtiska starpība starp to, vai valsts ir pakļautībā, ja gribat — okupācijā, 50 vai piecreiz vairāk — 250 gadus? Vai tai valstij un tautai, kura ir bijusi pakļauta 50 gadu ir tiesības atbrīvoties, būt neatkarīgai? Un tai, kura bijusi piecreiz ilgāk, nav tiesību? Tātad tā lemta uz visiem mūžiem būt pakļautībā? Nē! Ir vienādas tiesības.

Nākamais. Vidiņa kungs, mans kolēģis, jau atgādināja, kā mēs tad, kad cīnījāmies par Latvijas neatkarību, gaidījām no visām pasaules malām kādu vēsti, kādu ziņu, informāciju, ka mūs atbalsta. Tagad mēs sākam minstināties, šaubīties un līdzsvaroties. Mums ir pienākums pateikt. Mūsu atbildība ir pateikt, ka nedrīkst nogalināt. Un vēl. Visdīvainākais ir tas, ka Krievija, uzskatīdama, ka Čečenija ir Krievijas daļa, iznīcina pati vienu no savām tautām. Es atvainojos! Vai tad ir tiesības iznīcināt tautu, ja tā ir arī attiecīgās valsts sastāvā? Vai ir tiesības vai nav?

Es jums pateikšu skaidri un gaiši. Drosmīgs ir tas, kurš, būdams fiziski vājāks, spēj nostāties pretim fiziski stiprajam un pateikt: "Apstājies!" Ja viņš redz, ka vājākajam tiek darīts pāri. Lūk, no šī viedokļa, no šīs pozīcijas vadoties, šodien mums jāpasaka: "Apstājies, Krievija, iznīcināt tautu!"

Es esmu viens no Čečenijas grupas dalībniekiem un tikos ar čečenu parlamentāriešiem, kad viņi bija šeit. Tas ir ārprāts! To nevar aprakstīt un izstāstīt, kas tur notiek! Jā, cienījamie kolēģi, varbūt šis paziņojums nav tik precīzs, cik vispusīgs. Bet laiks negaida. Ir jāpasaka arī mums sava nostāja, un es ceru, ka jūs to izdarīsit, ka mēs to kopīgi izdarīsim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Leja.

J.Leja

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tas viss jau bija. 1945. gada 15.jūnijā padomju armijas karaspēka daļa iebruka Masļenku robežsargu postenī. Bija četri līķi un aizvesti līdzi vairāk nekā ducis cilvēku, kas pazuda. Laikam arī aizgāja bojā. 16.jūnija avīzēs rakstīja dažas rindiņas: "Kļūmīgs atgadījums Masļenkos". Ministru kabinets aizliedza par šo tēmu runāt un tvarstīja cilvēkus kafejnīcās, ja par šo lietu runāja, un sodīja arī, reāli ieslogot cietumos.

Ja šādu dokumentu, kas ir nepilnīgs, nav varbūt pilnīgi izsvērts un būtu slīpējams, Saeimas apstiprināts Kārtības rullis aizliedz Saeimai pieņemt tālākai pārstrādāšanai vai rediģēšanai, tad tas ir dīvaini, ja ne smieklīgi. Pēc visa tā, ko es šeit dzirdēju iepriekšējo kolēģu runās, es uzskatu, ka man tālāk nav par ko runāt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Protams, ir ļoti skumji, ka mūsu psiholoģija ir balstīta uz to, ka, tikai pašiem kļūstot par nozieguma upuri, mēs saprotam, cik noziegums ir bīstams.

Kamēr noziegums skar citu, tikmēr mēs to neuztveram. Šī vienaldzība pret civiliedzīvotāju iznīcināšanu, manuprāt, šeit ir pilnīgi nevietā. Manuprāt, nevietā ir arī diskusija par to, ka šajā dokumentā vajadzētu analizēt politisko situāciju. Šajā dokumentā ir nosodījums. Nosodījums tam, ka tiek iznīcināti civiliedzīvotāji konkrētā teritorijā. Nosodījums tam, ka tiek realizēts genocīds pret tautu. Man šķiet, ka mums ir nepareizi kaut kā tas viss pasniegts. Te runa nav par komatiem vai kaut ko citu, manuprāt, dokuments nosodošā formā ir pietiekami precīzs.

Es, protams, saprotu, ka ir aprindas, kuras nav ieinteresētas, ka atkārtotos līdzīgs precedents kā ar it kā atklāto uzņēmējdarbību Latvijas vēstniecībā Krievijā. Es pieļauju, ka ir personas, kuras ir pakļautas kaut kādai šantāžai un kaut kādai šāda veida vai līdzīga veida ietekmei. Bet es neredzu nekādu iemeslu šī nosodījuma neizteikšanai, vēl jo vairāk, ja šādu nosodījumu ir izteikusi gan Lietuva, gan Šveice, gan arī Eiropas Padomē notiek ļoti aktīvas un nosodošas uzstāšanās šajā te jautājumā. Man tiešām nav saprotams, kāpēc mēs šodien mēģinām tēlot, ka mēs kaut ko neredzam. Ja mēs zinām, ka Saeimas Kārtības rullis ļauj lēmuma projektu virzīt tikai pēc noteikta laika perioda, tad, protams, šajā laika periodā kaut kādi notikumi ir mainījušies. Protams, ja mēs šo lēmumu pieņemsim vēlāk vai atsauksim, vai precizēsim, atkal notikumi būs mainījušies. Vai nu mēs reaģējam uz šiem notikumiem, vai arī, nu, parādām to, ka mēs esam vienaldzīgi pret to, ka tiek realizēts genocīds pret citu tautu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Baldzēna kungs! Savāda runāšana no jūsu mutes skan, visi jūs šo dokumentu redzējāt pirms nedēļas, netēlojiet šeit muļķus, piedošanu. Zem šī dokumenta ir triju partiju pārstāvju paraksti, triju partiju! Arī Sociāldemokrātu partijas pārstāvju paraksts. Šodien no rīta saziņas līdzekļos skanēja, ka sociāldemokrāti esot šī dokumenta autori, un viņiem ir pievienojusies Tautas partija un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. Redziet, no rīta laikam jums patika, ka kaut kas tāds izskanēja, bet tagad, kad ir jādara, tad nu nekā. Veselu nedēļu bija klusums, tagad ir skaistas runas, kādam tekstam ir jābūt. Piektdien es biju kopā ar "Latvijas ceļa" pārstāvi Ilmāru Geigi un ar sociāldemokrātu pārstāvi Rišardu Labanovski tiešajā raidījumā radio, un visi mēs izteicām nosodījumu Krievijas darbībai. Kāds būs šodien šis balsojums? Radio skanēja skaisti! Katram bija iespēja visu šo nedēļu strādāt pie šī dokumenta. Nākt ar saviem priekšlikumiem, domāt, kā mēs to varam virzīt, ja jau gadījumā kaut kas šajā tekstā neapmierināja. Absolūts klusums bija. Kāds tas dokuments bija, tāds tas palika šodien. Baldzēna kungs te par kaut kādiem kailumiem runā, par kailo patiesību. Kāda ir tā kailā patiesība, Baldzēna kungs? Kailā patiesība ir tāda, ka slepkavo sievietes un bērnus, lūk, tāda ir patiesība. Lielie varoņi, specnozīmes vienības ar visiem ģenerāļiem priekšgalā pret vienu miljonu tautu, un pat to viņi nevar pieveikt, viņi viņus vienkārši grib noslepkavot. Un tā jums ir kailā patiesība, kas ir jāievēro, patīk vai nepatīk. Ja mēs kā politiķi neesam tik pietiekami godīgi un nevaram to pateikt, tad mēs neesam politiķi.

Šorīt no rīta vēl bija jums iespēja, cienītie kolēģi, šorīt no rīta jums visiem bija iespēja šo dokumentu novirzīt uz komisiju, ja gadījumā tiešām kaut ko tur vajadzēja labot. Kāpēc jūs neizmantojāt šo iespēju? Nē, visi jūs mierīgi atļāvāt, lai lieta rit uz priekšu, iekļāvāt tagad darba kārtībā un skaisti vēlaties nobalsot pret vai, protams, ļoti labi izskatīsies — atturēties. Tāda ir attieksme, ja jau bija vēlēšanās rūpīgi izstrādāt dokumentu, tad to arī vajadzēja darīt. Ko jūs baidāties no Krievijas? 1998.gadā jums Krievija prasīja atļauju, kad iesaistījās provokācijās pret mums? Visi tie nolādētie piketi, kas te bija, visi piketi pie mūsu Latvijas vēstniecības Maskavā, sērijveida piketi. Sākot no zooloģiskā dārza līdz Maskavas mēram Lužkovam, kurš nezina vēl joprojām, kur atrodas Latvija un kur atrodas Kambodža, jo viņš šīs divas valstis visu laiku jauc. Tagad pēdējā akcija Maskavā pret mūsu vēstniecību, mēs vēl neesam neko pieņēmuši, bet akcijas jau sen ir. Vai jums ir kauns vai nav? Ko jūs te raustāties! Es aicinu atbalstīt mūs!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie muļķi! Cienījamais muļķu Prezidij! Ko tad mēs te īsti raustāmies, un nevajag raustīties. Beidzot šodien mēs arī nobalsosim, bet patiešām es brīnos, kādēļ mēs kaut kādu pusgadu atpakaļ un Vidiņa kungs, mūsu kvēlais miera cīnītājs ar bruņuželeti mugurā neaicināja mūs aktīvi iestāties par kurdu tiesībām. Par to, ar kādām tiesībām Eiropas Savienības valsts Turcija Kurdistānā apšāva kurdus. Ar kādām tiesībām nolaupīja kurdu līderi, arī ar nelikumīgām metodēm. Ar kādām tiesībām Amerikas Savienotās Valstis Afganistānā apšauj, tai skaitā arī čečenu draugu Ibn Ladena nometni ar bumbām un raķetēm, tā ir visa šī starptautiskā globālā politika. Jā, es, protams, saprotu Vidiņa kungu, kuram ir simpātijas arī pret cienījamiem parlamentāriešiem Čečenijā. Protams, es piekrītu, ka vajag pieņemt varbūt arī kādu lēmumu vai deklarāciju. Valdība patiešām jau kaut ko ir veikusi. Vai šinī gadījumā tikai iekarstot vai arī mēness fāžu rezultātā visam Latvijas parlamentam ir jāpieņem nepārdomāts solis? Vai mums ir jāpakļaujas noteiktu indivīdu spiedienam?

Un tādēļ es aicinātu nopietni padomāt, gan mūsu visi cienījamie muļķi, kā mūs nosauca, un Prezidijs to diemžēl nedzirdēja, tā arī muļķu Prezidijs, šo jautājumu pārdomāt, un kopsummā balsojums būs rezultāts un atbilde. Bet es vēlreiz aicinātu nepielietot parlamentā soli ar nepārdomātiem starptautiskiem gājieniem. Tikpat labi, Juri, tu labi atceries, kas notika toreiz par Irāku, kad Latvija nokļuva gandrīz pagājušā parlamentā paradoksālā situācijā, kad būtu vienīgā valsts pasaulē, kas būtu pieteikusi šeit emociju rezultātā karu Irākai. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Deputāt Lujān, es izsaku jums piezīmi par deputāta cieņu nesavienojamu izteikumu lietošanu no tribīnes. Egils Baldzēns — otro reizi. (No zāles deputāts Lujāns: "Es pielietoju Dobeļa kunga, jūsu partijas biedra, izteicienu!")

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Tā kā šeit ir izskanējuši bargi vārdi, ka mēs esam ļoti gļēvi un daudz ko gribam noklusēt, tad es varu vienīgi pateikt, ka noklusējuši mēs esam. Jau pirms nedēļas mēs runājām ar Vidiņa kungu, un es izteicu savu viedokli. Es domāju, viņš arī to nenoliegs, ka ir nepieciešams šo jautājumu izskatīt pietiekami precīzi, jo jautājums ir smags, ne mazākā mērā nemazinot ne Krievijas vainas pakāpi šajā mierīgo cilvēku, nu, iznīcināšanā un arī citos cilvēktiesību pārkāpumos, taču mums ir jābūt precīziem šajos formulējumos. Es saprotu visas simpātijas, bet gluži tāpat kā tiesnesim, spriežot tiesu, nav tiesību iet pretī savām simpātijām, jo tad viņš vairs nav tiesnesis. Es gribētu pateikt pavisam skaidri — nekādus laurus mēs šeit neesam sev piesavinājušies, mēs vakardien visiem žurnālistiem teicām tikai vienu, ka mēs esam gatavi nodot šo te paziņojumu Ārlietu komisijai ar nelieliem redakcionāliem uzlabojumiem. Mēs neesam teikuši, ka šajā tekstā mēs esam bijuši gatavi to atbalstīt tūlīt Saeimā. Šī lieta, ka mums saka, ka mēs esam bijuši gatavi, ir pilnīgs absurds, jo mēs redzam šeit nelielus redakcionālus labojumus, kas vienīgi nozīmē to, ka mums ir zināma valstiska atbildība par to, kādu konkrēti un tieši lēmumu mēs pieņemam.

Vai tam ir jābūt simpātiju balsojumam vai valstiski atbildīgam balsojumam, kas nebūt neslēpj godīgu un taisnīgu vērtējumu? Tāpēc, lai godājamiem kolēģiem no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK nebūtu nekādu domstarpību, mēs neesam arī teikuši to, ka mēs kaut kādā mērā esam šī te lēmuma virzītāji, mēs nekad neesam Lejas kungam traucējuši izteikt viņa personisko sirdsapziņas balsojumu un arī piedalīties šajā komisijā, lai arī mums ir ļoti daudz bijušas rekomendācijas, kas ir sociāldemokrātiem jādara un kā ir jādara. Mums ir šajā gadījumā pilnīga deputātu brīvība, izteikšanās brīvība, sirdsapziņas balsojumi, tā ka arī šeit nav nekādu pārkāpumu. Un es varu pateikt pavisam vienkārši, ka mēs ar Rišardu Labanovski savu nostāju neesam mainījuši, esam pauduši arī jums to, un pirmdien līdz diviem arī Rišards iesniegs jau par šīm te pašām mūsu uzskatā principiālajām lietām mūsu tādu dokumentu, un, ja tad jūs neatbalstīsiet, tad es sapratīšu, ka jūs gribat uzturēt tieši savu redakcionālo saturu, bet es personīgi esmu gatavs jautājumu izskatīt vispusīgi tādā nozīmē, ka es neņemu vērā tikai sekas, bet arī to, kas to ir izraisījis. Protams, mēs varam runāt arī par Ivanu Bargo, bet tādā veidā mēs nevaram atrast cēloni visam risinājumam. Mums ir jāiziet pašreiz nevis no Ivana Bargā, bet no starptautiskajām cilvēktiesību normām, kas šeit ir atzītas. Un tāpēc es domāju, ka šī problēma tiks atrisināta, bet bez šiem grozījumiem mēs, protams, nevaram iztikt, vismaz mūsu frakcijas deputātu vairākums.

Kas attiecas uz to piezīmes daļu, ko teica Dobeļa kungs, ka vajadzēja ātri noreaģēt un arī attiecīgi iesniegt šādu priekšlikumu — jā, nu te Sociāldemokrātu frakcija to nav paguvusi izdarīt, un šī pārmetumu daļa attiecas uz mūsu frakciju tieši. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Juris Vidiņš — otro reizi.

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Kolēģi, es jau sākumā teicu, ka labu lietu nogremdēt — tas nozīmē ilgi debatēt un ilgi pārdomāt un sagatavot līdz perfektumam, ko mēs nekad nesasniegsim. Baldzēna kungs, es gan negaidīju no jūsu puses, ka tā ir šīs problēmas nogremdēšana jeb torpedēšana, kā jūs gribat, sauciet. Katrā ziņā, jūs pareizi teicāt, ka šis ir sirdsapziņas balsojums. Ja mēs varam vienaldzīgi izturēties pret nežēlību un slepkavošanu, tad tā ir jūsu problēma. Jā, Rasnačs jau pareizi teica, kamēr tas neskar mūs, mūs pašus, mēs esam zaudējuši tādu cilvēcīgu īpašību kā līdzjūtība un cita sāpes izjust kā savas sāpes.

Sakarā, Lujāna kungs, ar jūsu ieteikumu, par kurdiem es domāju, ka tas būtu jūsu lauciņš un es labprāt tādā grupā arī pievienotos. Es ieteiktu jums vēl atbalstīt, izveidot Jakutijas grupu, jo Sahā arī grib tikt neatkarīgi no Krievijas, tā ka es labprāt piebiedrošos jums, ja jūs, protams, ierosināsiet. Bet neuzveliet man kā vienam cilvēkam rūpēties par visām pasaules apspiestajām tautām. Tas gan saskan ar jūsu ideoloģiskā vadoņa tēzēm, vai ne — kā visu zemju proletārieši, apvienojieties, un tamlīdzīgiem murgiem. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu iesniegto lēmuma projektu "Par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku akcijām Čečenijā". Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 16, atturas — 50. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts — "Par deputāta Aināra Šlesera atsaukšanu no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Latvijas valdības un "Tilts Communication" līguma izpildes analīzei un SIA "Lattelekom" tarifu politikas un Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstības likuma "Par telekomunikācijām" prasībām izvērtēšanai". Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais lēmuma projekts — "Par deputātes Ingrīdas Ūdres ievēlēšanu Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Latvijas valdības un "Tilts Communication" līguma izpildes analīzei un SIA "Lattelekom" tarifu politikas un Telekomunikāciju tarifu padomes pilnvaroto pārstāvju rīcības atbilstības likuma "Par telekomunikācijām" prasībām izvērtēšanai". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Pirms reģistrējamies ar identifikācijas kartēm, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairākus deputātu jautājumus.

Apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāti uzdod jautājumu Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un Latvijas Republikas finansu ministram Edmundam Krastiņam

par sanitārās robežinspekcijas maksas pakalpojumu ieviešanas likumību. Jautājumu nododam Ministru prezidentam un finansu ministram.

Pieci Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti uzdod jautājumu

ārlietu ministram Indulim Bērziņam : tiek uzskatīts, ka galvenais bremzējošais faktors kūrorta viesu pieplūdumam un Latvijā esošo kūrortu noslogotības palielināšanai ir esošais vīzu režīms ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Šajā sakarā ir šādi jautājumi: vai Latvijā paredzēts noteikt elastīgāku vīzu režīmu, kāds vīzu režīms ir noteikts Lietuvā, un kā var tikt izmantota šī prakse Latvijā? Jautājumu nododam ārlietu ministram.

Un pieci Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas deputāti iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem . Sakarā ar saspringto stāvokli valsts budžetā 2000. gadā lūdzam sniegt informāciju par Latvijas Republikā esošajiem fondiem, kuru dibināšanas statūtkapitālā ir valsts daļa. Kādi fondi eksistē Latvijas Republikā kopš 1995. gada, kādas ir katra fonda funkcijas, cik lielu valsts finansējumu katrs no šiem fondiem saņēmis 1995., 1996., 1997., 1998. un 1999. gadā. Cik lielu summu šie fondi izlietojuši minētajā laika posmā. Kāda valsts institūcija koordinē šo fondu darbību, lai tie nedublētu cits citu? Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrējamies ar identifikācijas kartēm. Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, atgādinu, ka pēc sēdes slēgšanas tiks sniegta finansu ministra Edmunda Krastiņa atbilde uz deputātu jautājumiem par valsts nekustamā īpašuma norēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem un remontdarbiem Baznīcas ielā 35 un par budžeta līdzekļu atlikumu. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu mikrofonā!

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Miroslavs Mitrofanovs, Viola Lāzo, Leonards Stašs, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Juris Vidiņš, Juris Sinka, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēde ir slēgta.

 

 

 

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Vai finansu ministrs Edmunds Krastiņš ir plenārsēžu zālē? Viņš ir komandējumā.

Vai jautājumu iesniedzēji ir apmierināti ar finansu ministra sniegtajām rakstiskajām atbildēm? Ir apmierināti. Paldies! Atbildes uz jautājumiem ir izskatītas.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!