Ministru kabineta rīkojums Nr.111
Rīgā 2007.gada 23.februārī (prot. Nr.12 48.§)
Par Mūžizglītības politikas pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam
1. Atbalstīt Mūžizglītības politikas pamatnostādnēs 2007.–2013.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) noteiktos mūžizglītības politikas rīcības virzienus un to īstenošanas plānu.
2. Noteikt Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.
3. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2007.gada 1.jūnijam nodrošināt rīcības programmas izstrādi pamatnostādņu īstenošanai.
4. Par pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu izpildi atbildīgajām institūcijām katru gadu līdz 1.martam (laikposmā no 2008.gada līdz 2014.gadam) iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā informāciju par galveno uzdevumu izpildes gaitu.
5. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu turpmākajiem gadiem izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta prioritātēm, sagatavojot valsts budžeta projektu.
6. Izglītības un zinātnes ministram katru gadu līdz 1.aprīlim (laikposmā no 2008.gada līdz 2013.gadam) iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanas gaitu kārtējā gadā.
7. Izglītības un zinātnes ministram līdz 2013.gada 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā vispārīgo pārskata ziņojumu par pamatnostādņu ieviešanu.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža
(Ministru kabineta
2007.gada 23.februāra rīkojums Nr.111)
Mūžizglītības politikas
pamatnostādņu 2007.–2013.gadam
kopsavilkums
I. Problēma
Izglītībai ir būtiska nozīme gan atsevišķu cilvēku, gan visas sabiedrības attīstībā, tā pieder pie cilvēktiesībām un ir svarīgs līdzeklis, lai sasniegtu tādus mērķus kā vienlīdzība, ekonomikas un pilsoniskas sabiedrības attīstība. Valsts ilgtermiņa mērķis izglītības sistēmas attīstībā ir virzība uz sabiedrību, kas balstās uz zināšanām un kuras kultūras, sociālo un ekonomisko izaugsmi nosaka augsts iedzīvotāju intelektuālais līmenis. Mūžizglītības attīstībā būtiska nozīme ir sadarbībai starp mūžizglītības dalībniekiem ne tikai Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī.
Mūsdienu sabiedrības attīstībā strauji mainās zināšanas un to lietojums, kā arī lietpratība, kas nepieciešama darba tirgū un sabiedrībā kopumā. Tāpēc aizvien patstāvīgāku un nozīmīgāku vietu līdzās formālajai izglītībai iegūst neformālā izglītība un ikdienas mācīšanās neatkarīgi no indivīda vecuma un tā, vai viņš ir ieguvis obligāto izglītību apliecinošu dokumentu. Formālā izglītība, neformālā izglītība un ikdienas mācīšanās mūžizglītības politikā ir vienlīdz svarīgas. Tās papildina viena otru, bagātina mācīšanās kultūru, pieredzi un paplašina izglītojošo vidi indivīda, kopienas un sabiedrības līmenī. Tādējādi tiek veicināta jaunu sabiedrības modeļu veidošanās starp izglītības piedāvātājiem un apguvējiem. Tuvinās izglītības, kultūras, ekonomiskās un sociālās vajadzības, kā arī to saskaņošana, kas pamatojas uz pārmaiņu izpratni.
Darbaspēka kustību negatīvi ietekmē nepietiekami attīstītā transporta infrastruktūra ekonomiski vājāk attīstītajos reģionos, un tas šo reģionu iedzīvotājiem ierobežo pieeju izglītībai. Ir maz pasākumu un programmu, kas veidotu motivāciju izglītībai un veicinātu uzņēmējdarbību. Šai mērķa grupai valsts un pašvaldības nesniedz pietiekamu finansiālo atbalstu. Nav valsts pasūtījuma profesionālu pieaugušo izglītības pedagogu sagatavošanai.
Līdz šim normatīvajos aktos uzmanība pievērsta galvenokārt likumdošanas attīstībai saistībā ar izglītības pakāpēm un veidiem, nevis izglītības iespēju dažādībai, kvalitātei un tam, cik izglītība pieejama dažādām iedzīvotāju grupām neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, veselības stāvokļa, dzīvesvietas, ienākumu līmeņa. Izglītības sistēmai trūkst elastības, atspoguļojot izglītības saņēmēju – bērnu, jauniešu un pieaugušo – strauji mainīgās vajadzības pēc daudzveidīgas un kvalitatīvas izglītības. Izglītības jomā maz uzmanības tiek pievērsts cilvēka ikdienas problēmām, tām netiek piedāvāts pietiekami daudz risinājumu.
Nav izveidota mūžizglītības pārvaldes struktūra valsts un vietējās nozīmes līmenī, ir vāja sadarbība starp ministrijām, nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem, trūkst mūžizglītības normatīvās bāzes un finansēšanas mehānisma.
II. Mērķi un problēmas risinājumi
Pamatnostādņu ilgtermiņa mērķis ir nodrošināt izglītību mūža garumā atbilstoši iedzīvotāju interesēm, spējām un reģionu sociāli ekonomiskās attīstības vajadzībām.
III. Mūžizglītības politikas mērķi
Nodrošināt izglītības pieejamību iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu vecuma, dzimuma, iepriekšējās izglītības, dzīvesvietas, ienākumu līmeņa, etniskās piederības, kā arī funkcionāliem traucējumiem.
Veidot pieaugušajiem kvalitatīvas izglītības iespējas, kas nodrošina ilgtspējīgu lietpratību pilsoniskai līdzdalībai, personības izaugsmei un sekmē konkurētspējīgas ekonomikas un demokrātiskas sabiedrības attīstību Latvijā.
Vienotas mūžizglītības sistēmas attīstībai izveidot saskaņotu normatīvo aktu sistēmu un efektīvu resursu (tai skaitā finanšu) pārvaldi, ievērojot dalītās atbildības un nozaru politikas mijiedarbības principus.
Mūžizglītības politikas koordinācija, nodrošinot ministriju, iesaistīto institūciju un reģionu saskaņotu darbību, ir Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums.
Lai nodrošinātu priekšnoteikumus mūžizglītības politikas saskaņotai īstenošanai, nepieciešams izveidot elastīgu mūžizglītības pārvaldes sistēmu.
Lai noteiktu rīcības virzienus mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar atbildīgajām un iesaistītajām institūcijām izstrādā rīcības programmu. Plānošanas reģionu aģentūras sadarbībā ar pašvaldībām izstrādā mūžizglītības politikas īstenošanas rīcības plānus reģioniem.
IV. Pamatnostādņu īstenošanas finansējuma avoti
Pamatnostādnes īstenojamas likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Saskaņā ar Valsts stratēģisko ietvardokumentu 2007.–2013.gadam mūžizglītības politikas ieviešanai no Eiropas Sociālā fonda plānoti 86969948 eiro (līdzekļu apguve tiek saskaņota noteiktā kārtībā).
Lai nodrošinātu mūžizglītības politikas ieviešanu ilgtermiņā, nepieciešams, sākot ar 2008.gadu, piesaistīt valsts budžeta līdzekļus, kuru apjoms tiks noteikts saskaņā ar plānošanas reģionu iesniegtajiem rīcības plāniem mūžizglītības attīstībai un rīcības programmu mūžizglītības politikas pamatnostādņu īstenošanai.
Priekšlikumi valsts budžeta piesaistei tiks izstrādāti, sadarbojoties atbildīgajām un iesaistītajām institūcijām.
Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža