Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par galvenajiem Eiropas Parlamenta uzdevumiem nākamajos divarpus gados. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.02.2007., Nr. 29 https://www.vestnesis.lv/ta/id/153189

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par globālo klimata pārmaiņu ierobežošanu

Vēl šajā numurā

19.02.2007., Nr. 29

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par galvenajiem Eiropas Parlamenta uzdevumiem nākamajos divarpus gados

 

Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Hanss Gerts Pēterings ievaduzrunā 13.februārī iepazīstināja ar darba prioritātēm savā pilnvaru laikā. Priekšsēdētāja skatījumā Parlamenta un visas Eiropas Savienības galvenie uzdevumi nākamajos divarpus gados būs aizstāvēt Eiropas vērtības, veikt pamatīgas pārvaldes reformas un ar dialogu starp kultūrām un reliģijām veicināt iecietību un partnerību.

Priekšsēdētājs īsi atskatījās uz savu Eiropas Parlamenta deputātu karjeru, kas sākās 1979.gadā. Viņaprāt, vislielākais sasniegums – ir izdevies pārvarēt Eiropas sašķeltību: “Mūsu kopējās vērtības uzvar. Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Maltas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Ungārijas dalība Eiropas Savienībā no 2004.gada 1.maija un Bulgārijas un Rumānijas līdzdalība no šā gada 1.janvāra un apvienotās Vācijas dalība no 1990.gada 3.oktobra man vienmēr būs mūsu paaudzes lielākais brīnums.”

 

Aizstāvēt Eiropas vērtības

Eiropas vērtības pamatā balstās cieņā pret cilvēku. Eiropas Savienībai tās būs jāievēro ne vien pašmājās, bet arī ārējās attiecībās: “Mēs neesam pasaules skolotāji, taču mūsu priekšstati par cilvēku un mūsu vērtības būs pārliecinošākas citiem, ja paši dzīvosim saskaņā ar tām. Tas ļoti konkrēti ietekmē mūsu politiku.

Mēs vēlamies partnerību ar rīcībspējīgu un demokrātisku Krieviju. Tāpēc no Krievijas iestādēm mēs sagaidām ievērojamus pūliņus, lai taisnīgai tiesai nodotu slepkavas, kas nogalināja Annu Poļitkovsku – cilvēku, kas savā zemē tik daudz darījis preses brīvības labā.

Mēs nekad neaizmirsīsim, ka bez Amerikas Savienotajām Valstīm nebūtu uzvarēts nedz nacionālsociālisms, nedz padomju komunisms. Taču saviem amerikāņu draugiem mēs arī sakām, ka Gvantanamo nav savienojams ar eiropeiskajiem tiesiskās kārtības principiem.

Mēs sargājam cilvēka dzīvību. Ja kāds, piemēram, lielas kultūras tautas valsts prezidents noliedz holokaustu, kas ir briesmīgākais no visiem noziegumiem, tad mums tam nepārprotami jāstājas pretim, lai atkal nepieredzētu jauna holokausta šausmas.

Mēs esam pārliecināti, ka cilvēki Izraēlā un Palestīnā ir pelnījuši vienādu cieņu. Tāpēc mēs atbalstām gan Izraēlas Valsts tiesības pastāvēt, gan palestīniešu tautas tiesības dzīvot pašiem savā valstī.

Mēs esam to pusē, kuri par brīvību un demokrātiju cīnās ar mierīgiem līdzekļiem. Tāpēc paužam solidaritāti ar mūsu Saharova balvas ieguvēju Aleksandru Miļinkēviču un viņa domubiedriem, kuri cīnās par brīvu un demokrātisku Baltkrieviju, kurā nebūtu baiļu un apspiešanas [..].”

Viens no Eiropas galvenajiem uzdevumiem tuvākajā nākotnē būs nodrošināt tās iedzīvotāju drošību, radot darba vietas un sociālo drošību, stājoties pretī klimata pārmaiņām, risinot kopējas energoapgādes uzdevumus un organizējot imigrācijas politiku, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības.

Priekšsēdētājs atzīst: “Mēs nevaram iegūt drošību, cīnoties ar globalizāciju. Mums drošība jārada, stiprinot savu konkurētspēju un vienlaikus saglabājot Eiropas sociālo modeli.”

Priekšsēdētājs uzsvēra arī plašsaziņas līdzekļu ieguldījumu Eiropas ideju skaidrošanā un vērsās pie plašsaziņas līdzekļiem, jo īpaši televīzijas sabiedrībām, lai tās aktīvāk informētu par Eiropas norisēm.

 

Reformas

“Eiropas Savienībai ir vajadzīgs jauns izrāviens, ir vajadzīga atjaunošanās,” pievēršoties reformām, teica priekšsēdētājs. “Mūs pašus vērtēs pēc tā, vai mums izdosies vienotās Eiropas idejas jauno pamatu ievirzīt ilgstoši labā un drošā ceļā. No mums, politiķiem, gaida spēju uzņemties vadību.”

Priekšsēdētājs uzsvēra, ka jāpārvar iespaids, ka Eiropas politikai ir tikai tehniskas funkcijas, ka tai nav skata nākotnē un jēgas konteksta: “Iecerot kādu Eiropas tiesību aktu, mums arvien jājautā, vai tas kalpo cilvēkiem un videi? Vai tas ir vajadzīgs, ja ievērojam subsidiaritātes principu? Vai tas stiprina mūsu konkurētspēju? Vai tas samazina birokrātiju un izmaksas?”

Lai motivētu iedzīvotājus piedalīties Eiropas kopējos projektos, priekšsēdētājs ierosina izveidot Eiropas Parlamenta balvu un Eiropas vēstures māju: “Tam nevajadzētu būt garlaicīgam, sausam muzejam, bet vietai, kur varētu gan glabāt mūsu atmiņas par Eiropas pagātni un Eiropas apvienošanas darbu, gan vienlaikus tai jābūt atvērtai visiem esošajiem un nākamajiem Eiropas Savienības pilsoņiem, lai turpinātu veidot Eiropas identitāti.”

Pievēršoties Konstitucionālā līguma nākotnei, priekšsēdētājs atzina: “Mēs nedrīkstam ļauties šaubām – Eiropas Parlaments atbalsta Konstitucionālo līgumu [..] 2007.gada 25.marta Berlīnes Deklarācija par Eiropas nākotni šajā ceļā var iezīmēt jaunu un svarīgu pavērsienu”. Deputāts atgādināja, ka Konstitucionālo līgumu ir parakstījušas visu 27 valstu valdības, protams, jārespektē arī referendumu rezultāti. Svarīgi, pēc priekšsēdētāja domām, būtu reformas virzīt tā, lai tās nevis sašķeltu, bet vienotu.  

“Eiropas Parlamentam jābūt gatavam reformēt arī pašam sevi,” teica priekšsēdētājs, norādot, ka nākamajās dienās viņš frakciju priekšsēdētājiem iesniegs priekšlikumu par plašu Eiropas Parlamenta darba reformu.  

 

Kultūru dialogs

Parlamenta priekšsēdētājs savā pilnvaru laikā aicinās izvērst kultūru dialogu: “Eiropas nākotne daudzējādā ziņā ir atkarīga no tā, kā Eiropas Savienībā izdosies sadzīvot dažādām kultūrām un reliģijām un kā izdosies sadzīvot ar mūsu kaimiņiem, pirmkārt, arābu un islāma pasaulē. [..] Eiropas Parlamentam jāiedrošina un jāatbalsta Eiropas pilsoniskās sabiedrības paraugi, kas sekmē kultūru dialogu.

Dialogam būtu jābalstās uz iecietību un patiesību, ņemot vērā, ka iecietība nenozīmē patvaļu.”

Noslēgumā priekšsēdētājs uzsvēra — Parlamenta darba mēraukla pilnvaru termiņa beigās būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas.  

 

Debates

ES Padome

ES Padomē prezidējošās Vācijas kanclere Angela Merkele norādīja — prezidentūra darīs visu, lai izveidotu grafiku, kas 2009.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Eiropas iedzīvotājiem ļaus izvērtēt, par kādu Eiropu viņiem balsot. Atbildot uz priekšsēdētāja teikto par prioritātēm ārējo attiecību jomā, viņa izteica cerību, ka līdz maijam, kad paredzēta galotņu sanāksme ar Krieviju, būs izdevies panākt attīstību sarunās par Partnerattiecību nolīgumu. Kanclere arī atbalstīja priekšsēdētāja viedokli par to, cik būtisks ir kultūru dialogs, un reformas, lai uzlabotu likumdošanu.

Politiskās grupas

Priekšsēdētāja pārstāvētās politiskās grupas Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas priekšsēdētājs Žozefs Dols atbalstīja H.G.Pēteringa prioritātes, uzsverot, ka starp galvenajiem Eiropas uzdevumiem ir mobilizēt iedzīvotājus un panākt vienotību. Viņa skatījumā izklāstītās EP priekšsēdētāja prioritātes arī atbilst pilsoņu vajadzībām. Kultūru dialogs ir nepieciešams, lai izskaustu rasismu un tolerances trūkumu.   

“Jūsu runa bija tāda, zem kuras var parakstīties viss Eiropas Parlaments,” atzina Sociāldemokrātu grupas priekšsēdētājs Martins Šulcs. Viņš norādīja, ka priekšsēdētāja pilnvaru laiks sakrīt ar izšķirošu posmu: reformas vai nu izdosies vai neizdosies. Arī Sociāldemokrātu grupas skatījumā ļoti svarīgs ir kultūru un reliģiju dialogs, taču, vērtējot pagātni un Eiropas ceļu uz panākumiem, jāuzsver nevis ASV, bet gan Polijas, Ungārijas un Baltijas valstu iedzīvotāju ieguldījums, deputāta skatījumā viņi, nevis ASV, bija tie, kas uzvarēja komunismu un totalitārismu. 

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas ALDE priekšsēdētājs Greiams Votsons aicināja turpmākajos divarpus gados īpaši uzsvērt pasākumus, kas palielinās Eiropas Parlamenta ietekmi. Deputāts aicina EP rīkot sēdes katru nedēļu, panākt, lai Parlamentam būtu jaunas pilnvaras atsaukt likumdošanas aktus un tos labāk kontrolēt. Koplēmuma procedūra, viņaprāt, vajadzīga visos lēmumos, pretējā gadījumā ES nenodrošina demokrātisko pārraudzību.

Nāciju Eiropas grupas priekšsēdētājs Braians Krovlijs atzina: “Runa bija lieliska, manuprāt, vislabākā ko esmu dzirdējis šajā parlamentā.” Deputāts uzsvēra: “Eiropas pilsoņiem ir apnikušas tukšās runas par iestāžu reformām, viņi grib redzēt konkrētus risinājumus problēmām, kas viņus skar tieši”. Kancleres A.Merkeles klātbūtne uzrunā, viņaprāt, liecinājusi par Parlamenta pieaugošo nozīmi.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas priekšsēdētāja Monika Frasoni uzskata, ka galvenais Eiropas uzdevums ir izkļūt no strupceļa sarunās par Konstitucionālo līgumu. Viņa aicināja priekšsēdētājam būt aktīvam, cīnoties par Parlamenta tiesībām, savukārt, runājot par iecietību, nenonākt galējībās, pieļaujot, ka noziegumi netiek sodīti. “Jums Parlaments jāpadara arī zaļāks – ne politiskā, bet vides aizsardzības nozīmē,” aicināja deputāte.

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas priekšsēdētājs Fransiss Vurcs norādīja: “Visi var piekrist, ka ES pamatīgi jāreformē, bet ne visiem ir vienādas domas par to, kā tas jādara.” Deputāts aicināja priekšsēdētāju organizēt jaunu dialogu ar pilsoņiem, lai ņemtu vērā viņu bažas.

Neatkarības un demokrātijas grupas pārstāvis Jenss Pēters Bonde norādīja, ka reformu rezultātā likumdošanai vajadzētu nodrošināt lielāku efektivitāti. Lielākas tiesības jāparedz Eiropas Kopienu tiesai, vairāk jāņem vērā vēlētāju viedoklis un ES jādara pārskatāmāka. “Referendumus varbūt vajadzētu rīkot biežāk,” teica deputāts.    

“Jūs runājāt par Konstitucionālā līguma izgāšanos kā īstermiņa neveiksmi, taču, iespējams, ja referendums tiktu rīkots visā ES, noraidījums būtu vēl pārliecinošāks,” norādīja grupas “Identitāte, tradīcijas un suverenitāte” priekšsēdētājs Bruno Gollnišs

Pie grupām nepiederošā deputāte Irēna Belohorska norādīja: “Ja Konstitucionālais līgums netiks ratificēts, tas iedragās ticību ES.” Atsaucoties uz priekšsēdētāja minētajām kopīgajām Eiropas vērtībām, deputāte aicināja vairāk ievērot mazākas politiskās grupas, piemēram, sadalot amatus Eiropas Parlamenta komitejās un taisnīgāk organizējot administrācijas darbu. 

Eiropas Parlamenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!