Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2007.gada 15.februāra sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.02.2007., Nr. 29 https://www.vestnesis.lv/ta/id/153188

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas gatavību piedalīties Vācijas-Krievijas plānotā gāzesvada Baltijas jūrā ietekmes uz vidi novērtēšanā

Vēl šajā numurā

19.02.2007., Nr. 29

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2007.gada 15.februāra sanāksmē

AM: Par pašvaldību sporta būvju būvniecības līdzfinansēšanu

15.februārī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātie MK rīkojumu projekti par AM līdzfinansējumu pašvaldību sporta būvju būvniecībai.

Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku karavīrus, zemessargus un jaunsargus ar iespējām attīstīt fizisko sagatavotību, kā arī lai popularizētu sportu Latvijas iedzīvotāju vidū, 2007.gadā ir plānots no AM paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem piešķirt Ventspils pilsētas domei Ventspils sporta centra būvniecībai 1 715 000 latu līdzfinansējumu, Kuldīgas pilsētas domei Kuldīgas pilsētas vieglatlētikas manēžas būvniecībai – 910 863 latus un Rēzeknes rajona Kaunatas pagasta padomei Kaunatas vidusskolas sporta un atpūtas kompleksa būvniecības pabeigšanai – 50 000 latu.

Sporta būvju būvniecībai nepieciešamais finansējums tiks piešķirts no AM budžeta programmā 33.00.00 “Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana” paredzētajiem līdzekļiem.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

FM: Par akcīzes un PVN nodokļu atbrīvojumu sertifikāta saņēmējiem

Valsts sekretāru sanāksmē 15.februārī saskaņošanai starp ministrijām tika izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts, kas precizē akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvojuma sertifikāta saņēmējus un kārtību, kādā Ārlietu ministrija (ĀM) un Aizsardzības ministrija (AM) apstiprina sertifikātus nodokļa atbrīvojumam.

Precizējoši grozījumi MK 2005.gada 19.jūlija noteikumos Nr.531 “Noteikumi par akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojuma sertifikāta apstiprināšanu” ir nepieciešami, jo pašlaik spēkā esošajos MK noteikumos ir atsauce uz likuma “Par PVN” normām senākā likuma redakcijā.

Līdz ar šā MK noteikumu projekta apstiprināšanu tiks noteikts, ka ĀM apstiprina sertifikātu, kuru noformē šādas Latvijas Republikā reģistrētas personas:

• trešo valstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, šo pārstāvniecību diplomātiskie un konsulārie aģenti, administratīvi tehniskais personāls un šajā apakš­punktā minēto personu ģimenes locekļi;

• trešo valstu starptautisko organizāciju pārstāvniecības un šo organizāciju darbinieki, kuriem Latvijas Republikas teritorijā ir diplomātiskais statuss;

• citu Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, šo pārstāvniecību diplomātiskie un konsulārie aģenti, administratīvi tehniskais personāls un šajā apakšpunktā minēto personu ģimenes locekļi;

• citu Eiropas Savienības dalībvalstu starptautisko organizāciju pārstāvniecības un šo organizāciju darbinieki, kuriem Latvijas Republikas teritorijā ir diplomātiskais statuss;

• Eiropas Kopienas institūcijas saskaņā ar 1965.gada 8.aprīļa Protokolu par Eiropas Kopienas privilēģijām un imunitātēm.

Savukārt AM apstiprina sertifikātu, kuru noformē Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu bruņoto spēku vienības, kas uzturas Latvijas Republikā (izņemot Latvijas Republikas Nacionālos bruņotos spēkus), un to sastāvā ietilpstošās personas, ja šīs personas nav Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji.

Noteikumu projektā papildināts noteikumu Nr.531 18.2.apakšpunkts, nosakot, ka gadījumā, ja ir pieņemts lēmums piešķirt tiesības lietot sertifikātu bez apstiprināšanas, Ārlietu ministrija vai Aizsardzības ministrija par to informē arī Eiropas Komisiju. Šāds grozījums iestrādāts noteikumu projektā, pamatojoties uz Komisijas 1996.gada 10.janvāra Regulas (EK) Nr.31/96 par akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu 6.pantā iekļautajām prasībām.

 

FM: Par centrālo valsts iestāžu programmu rezultatīvajiem rādītājiem

Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvajiem rādītājiem 2007.gadam”, kura pielikumā apkopoti ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumi par rezultatīvajiem rādītājiem un to skaitliskajiem lielumiem. Noteikumu projekts izsludināts saskaņošanai starp ministrijām Valsts sekretāru sanāksmes 15.februāra sēdē.

Rezultatīvie rādītāji izstrādāti, pamatojoties uz MK apstiprinātajās institūciju darbības stratēģijās noteikto, un tie kopumā parāda ministriju un citu centrālo valsts iestāžu galvenās aktivitātes. Noteikumos paredzēts noteikt ministriju un citu centrālo valsts iestāžu programmu un apakšprogrammu rezultatīvos rādītājus 2007.gadam, kā arī kārtību, kādā noteikt rezultatīvos rādītājus un sniegt pārskatus par to izpildi.

Rezultatīvie rādītāji paredz veicamā darba (pasākumu) apjomu un raksturo valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti un mērķtiecīgumu.

 

FM: Par Izložu un azartspēļu inspekcijas padomes sastāvu

Plānots, ka Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāre Elita Šņepste kļūs par Izložu un azartspēļu inspekcijas padomes priekšsēdētāju, nomainot Ēriku Zundu. To paredz Valsts sekretāru 15.februāra sanāksmes izsludinātais Ministru kabineta (MK) rīkojuma projekts par Izložu un azartspēļu inspekcijas padomes sastāvu.

Rīkojuma projekts paredz, ka Izložu un azartspēļu inspekcijas padomes sastāvs būs šāds:

• Padomes priekšsēdētāja:

– Elita Šņepste, Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre.

• Padomes locekļi:

– Mareks Gruškevics, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs;

– Uldis Lielpēters, Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks;

– Rolands Rapa, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas biedrs, SIA “Furors” valdes loceklis;

– Lāsma Ūbele, Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos.

Padomes sastāvs tiek mainīts saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 83.pana trešo daļu, kas nosaka, ka Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas padomes nolikumu un sastāvu apstiprina Ministru kabinets, iekļaujot padomē pa vienam pārstāvim no FM, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, kā arī no biedrības, kura pārstāv vairāk nekā 50 procentus no Latvijas Republikas azartspēļu organizētājiem, un LPS.

 

FM: Par noteikumiem ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizai un pilnīgai uzskaitei

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā apturama saimnieciskā darbība speciālās pārbaudes veikšanai gadījumā, ja nav nodrošināta ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareiza un pilnīga uzskaite. Noteikumi 15.februārī tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Ar šā gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Izmaiņas paredz: ja saimnieciskās darbības veicējs neveic ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir tiesīgs speciālās pārbaudes veikšanai apturēt normatīvo aktu pārkāpēja darbību uz laiku, kas nav ilgāks par 10 dienām, skaitot no lēmuma pieņemšanas dienas. Speciālās pārbaudes laikā VID kontrolē, kā tiek veikta ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareiza uzskaite, kā arī veic krājumu atlikumu inventarizāciju, lai salīdzinātu faktiski esošos krājumus ar grāmatvedības uzrādītajiem.

Tā kā ir veiktas izmaiņas likumā par nodokļiem un nodevām, Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, iekļaujot atbilstošas izmaiņas tiesību normās.

 

FM: Par skaidras naudas izņemšanu no kases vai citas glabāšanas vietas

15.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavoti Ministru kabineta (MK) noteikumi par skaidras naudas izņemšanu no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas.

Aizvadītā gada nogalē tika izdarīti grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz MK deleģējumu noteikt kārtību, kādā tiek izņemta skaidra nauda no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas.

Līdz šim šo jomu regulēja 2003.gada 1.jūlija MK noteikumiem Nr.360 “Noteikumi par skaidrās naudas izņemšanu no juridiskās personas kases vai citas glabāšanas vietas”. Noteikumi reglamentē kārtību, kādā izņem skaidro naudu no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas, ja nokavētie nodokļu maksājumi netiek samaksāti nodokļu likumos vai citos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā. Salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem noteikumiem, paredzams, ka tiks veiktas vairākas izmaiņas.

MK noteikumi tiks papildināti ar normu, kas noteiks to personu loku, no kuru kases vai citas glabāšanas vietas varēs izņemt skaidro naudu. Grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz iespēju izņemt skaidro naudu ne tikai no juridiskās personas, bet arī no individuālā komersanta kases vai citas glabāšanas vietas. Līdz ar to ir jāveic izmaiņas MK noteikumos, nosakot, ka tie attieksies arī uz individuālajiem komersantiem, kuriem atbilstoši viņu komercdarbības veidam ir kase vai cita vieta, kurā tiek glabāta skaidrā nauda.

Finanšu ministrijas sagatavotie noteikumi arīdzan reglamentēs: lai izņemtu skaidru naudu no kases vai citas glabāšanas vietas, turpmāk nebūs vajadzīgs attiecīgā nodokļu administrācijas direktora vai direktora vietnieka lēmums. Atsevišķs lēmums par skaidrās naudas izņemšanu no juridiskās personas vai individuālā komersanta kases nav nepieciešams, jo minētais piespiedu piedziņas līdzeklis ir piemērojams, pamatojoties uz nodokļu administrācijas pieņemto lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.

 

FM: Par vienotu kārtību narkotisko vielu saņemšanai darba suņu apmācībai

Lai noteiktu vienotu kārtību narkotisko vielu saņemšanai gan Iekšlietu ministrijas (IeM), gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) suņu apmācībai, 15.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta Finanšu ministrijas sagatavota Ministru kabineta (MK) instrukcija par darba suņu apmācībai nepieciešamo narkotisko vielu saņemšanas kārtību.

Šobrīd narkotisko vielu izsniegšanas kārtību dienesta suņu apmācībām reglamentē IeM noteikumi par dienesta suņu apmācībām nepieciešamo narkotisko vielu saņemšanu. Tomēr šie noteikumi paredz narkotisko vielu izsniegšanu tikai IeM pakļautībā esošajām struktūrvienībām. Tā kā arī VID darbā tiek izmantoti narkotisko vielu meklēšanas suņi, kuru apmācībai jāsaņem narkotiskās vielas, tad Finanšu ministrijas izstrādātā instrukcija paredzēs vienotu regulējumu gan IeM, gan VID.

Saskaņā ar instrukciju, lai saņemtu narkotiskās vielas darba suņu apmācībai, iestādei būs jāsaņem Zāļu valsts aģentūras izsniegta atļauja un Kriminālistikas pārvaldē jāiesniedz pieprasījums ar nepieciešamo narkotisko vielu nosaukumu un daudzumu. Tad Kriminālistikas pārvalde sagatavos motivētu iesniegumu par narkotisko vielu nepieciešamību suņu apmācībai un kopā ar eksperta atzinumu nosūtīs izmeklētājam, kura lietvedībā atrodas krimināllieta ar izņemtām narkotiskajām vielām. Kriminālistikas pārvalde iestādei nodos narkotiskās vielas, kuras tās rīcībā nodotas ar tiesas spriedumu vai izmeklētāja lēmumu.

Instrukcija arī paredzēs, ka iestāde izstrādās iekšējos normatīvos aktus, kas regulē narkotisko vielu uzskaiti, glabāšanu, izsniegšanu un iznīcināšanu. Saņemtās narkotiskās vielas būs jāuzskaita, jāglabā, jāizsniedz, jāiznīcina un jākontrolē atbilstoši normatīvajos aktos par narkotisko un psiho­tropo vielu apriti noteiktajām prasībām.

 

FM: Par kārtību, kādā atmaksā ar komandējumiem un darba braucieniem saistītos izdevumus

Lai nodrošinātu elastību un drošību darba tiesiskajās attiecībās, sociālās garantijas saistībā ar veselības un cita veidu apdrošināšanu, kā arī lai novērstu neskaidrības atsevišķu tiesību normu piemērošanā, Finanšu ministrija sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Valsts ieņēmumu dienestu izstrādāja Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījuma projektu MK 2002.gada 28.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi”, kas 15.februārī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ministrijās.

Ņemot vērā pēdējo gadu inflāciju, līdz sešiem latiem dienā ir palielināts dienas naudas apmērs komandējuma laikā Latvijas Republikā.

Noteikumu projektā noteikts ar nodokļiem neapliekamais dienas naudas apmērs gadījumos, ja darbinieka pastāvīgā darbavieta ir ārvalstīs (bieži vien likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē šis darbinieks arī ir citas valsts rezidents) un šis darbinieks tiek komandēts (nosūtīts darba braucienā) uz citu apdzīvotu vietu šajā ārvalstī, jo līdz šim šī situācija nebija atrunāta.

Tāpat projektā ir iekļauta jauna tiesību norma, kas ļauj apmaksāt ceļa izdevumus gadījumos, kad darbinieks pēc komandējumam noteiktā laika pavada komandējumā vietā vai dodas uz komandējuma vietu pirms noteiktā laika (piemēram, brīvās dienas, svētku dienas vai atvaļinājumu).

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par nekustamā īpašuma Lejas Mustenē saglabāšanu valsts īpašumā

15.februārī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par nekustamā īpašuma Tukuma rajona Kandavas novada Kandavas pagastā, Lejas Mustenē, saglabāšanu valsts īpašumā”.

IZM sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma Tukuma rajona Kandavas novada Kandavas pagastā, Lejas Mustenē, saglabāšanu valsts īpašumā” paredz saglabāt valsts īpašumā un nodot IZM valdījumā nekustamo īpašumu Tukuma rajona Kandavas novada Kandavas pagastā, Lejas Mustenē.

Valsts vēstures arhīva 2005.gada 1.decembra izziņa informē, ka nekustamais īpašums “Lejas Mustene” Kandavas pagastā līdz 1940.gadam Tukuma – Talsu zemesgrāmatu nodaļā nav reģistrēts.

Kandavas novada domes 2002.gada 25.aprīļa sēdes protokolā “Par zemes lietošanas tiesībām un nekustamo īpašumu sadali” norādīts, ka ar Kandavas pagasta zemes komisijas 1996.gada 22.februāra sēdes lēmumu zemes lietošanas tiesības uz zemesgabalu Lejas Mustene 4,3 ha platībā ir piešķirtas Kandavas lauksaimniecības tehnikumam. 2004.gada 4.oktobrī sagatavotā zemes robežu plāna uzmērītā zemesgabala platība ir noteikta 4,4 ha. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.panta otro daļu zemesgabals Lejas Mustenē 4,4 ha platībā, uz kura izvietotas sešas valstij piekrītošas būves, piekrīt valstij.

Ar Valsts komisijas 1968.–1979.gada aktiem ekspluatācijā ir pieņemtas trīs cūku fermas, zāles miltu cehs un četras kūtis, kuras Kandavas lauksaimniecības tehnikums izmantoja mācību procesā. Ar 1993.gada 20.aprīļa aktu pamatlīdzekļi un inventārs ir nodots Kandavas lauksaimniecības tehnikuma bilancē. Ar Lauksaimniecības ministrijas 1992.gada 26.februāra pavēli Nr.43 (pielikums Nr.11) minētās būves kā valsts kapitāla daļas tika iekļautas Kandavas lauksaimniecības tehnikuma sastāvā valsts funkciju izpildes nodrošināšanai.

2004.gada 16.decembrī, izskatot MK rīkojuma projektu “Par nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā un nodošanu IZM valdījumā”, Zemkopības ministrijai ir uzdots nodot IZM lietojumā deviņas būves Tukuma rajona Kandavas novada Kandavas pagastā, Lejas Mustenē. Kandavas novada domes Būvvaldes 2006.gada 30.janvāra izziņa apliecina, ka trīs būves ir pussabrukušā stāvoklī.

Valsts zemes dienesta Ziemeļkurzemes reģionālā nodaļas 2006.gada 6.janvāra izziņa apliecina, ka nekustamais īpašums Tukuma rajona Kandavas novada Kandavas pagastā, Lejas Mustenē, sastāv no zemesgabala un sešām būvēm. Kandavas novada domes būvvaldes 2006.gada 30.janvāra izziņa apliecina, kā uz zemesgabala izvietotas sešas būves. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 37.pantu būves Tukuma rajona Kandavas novada Kandavas pagastā, Lejas Mustenē, ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda.

 

IZM: Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem

15.februārī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Grozījumi MK 2006.gada 6.septembra rīkojumā Nr.682 “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem””.

Rīkojuma projekts precizē speciālistu skaitu, kuriem studējošo kredītu sāks dzēst no valsts budžeta līdzekļiem MK 2006.gada 6.septembra rīkojumā Nr.682 “Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem” noteiktajās profesijās. Precizētais speciālistu skaits katrā no profesiju grupām atbilst uz kredīta dzēšanu 2006.gadā iesniegto pieteikumu skaitam šajās profesijās. 2006.gadā uz studējošo kredīta dzēšanu ir pieteikušies kopā 199 speciālisti.

Likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” apstiprinātais finansējums nodrošina iespējas dzēst studējošo kredītu no valsts budžeta līdzekļiem 199 speciālistiem, kuri pēc studiju beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts vai pašvaldību institūcijās, kā arī ārstniecības iestādēs, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta, un nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Studējošo kredītu dzēšanai 2007.gadā būs nepieciešami 19 151 lats, no 2008. līdz 2014.gadam kopā – 124 480 lati.

 

IZM: Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem

15.februārī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Grozījumi MK 2006.gada 6.septembra rīkojumā Nr.681 “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem””.

Rīkojuma projekts precizē speciālistu skaitu, kuriem studiju kredītu sāks dzēst no valsts budžeta līdzekļiem MK 2006.gada 6.septembra rīkojumā Nr.681 “Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem” noteiktajās profesijās. Precizētais speciālistu skaits katrā no profesiju grupām noteikts, ņemot vērā šo profesiju speciālistu iesniegto pieteikumu skaitu uz kredīta dzēšanu 2006.gadā un kopējo speciālistu skaitu, kuru kredītu dzēšanai ir paredzēti līdzekļi 2007.gada valsts budžetā. Uz studiju kredīta dzēšanu 2006.gadā kopā ir pieteikušies 510 speciālisti. Rīkojuma projektā uz studiju kredīta dzēšanu ir iekļauti 464 speciālisti, kuru kredītu dzēšanai ir paredzēts finansējums 2007.gada valsts budžetā.

Likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam” apstiprinātais finansējums nodrošina iespējas dzēst studiju kredītu no valsts budžeta līdzekļiem 464 speciālistiem, kuri pēc studiju beigšanas strādā atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai valsts vai pašvaldību institūcijās, kā arī ārstniecības iestādēs, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta, un nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Studiju kredītu dzēšanai 2007.gadā būs nepieciešams 31 320 latu, no 2008. līdz 2015.gadam kopā – 250 560 latu.

 

IZM: Par Alberta koledžas nolikumu

15.februārī Valsts sekretāru sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Alberta koledžas nolikums”.

Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu Alberta koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprināja IZM.

Atbilstoši Augstskolu likuma pārejas noteikumu 19.punktam koledžai ir jānodrošina nolikuma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, tāpēc IZM, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.¹panta pirmo daļu, ir izstrādājusi noteikumu projektu “Alberta koledžas nolikums”.

MK noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību un filiāļu izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību; koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par darbiekārtošanas pakalpojumu nozares sakārtošanu

Lai sakārtotu darbiekārtošanas pakalpojumu nozari un paaugstinātu minēto pakalpojumu kvalitāti, Labklājības ministrija (LM) rosina pievienoties Starptautiskās darba organizācijas konvencijai “Par privātām nodarbinātības aģentūrām”.

Tas noteikts LM izstrādātajā likumprojektā “Par Konvenciju par privātām nodarbinātības aģentūrām”, kas 15.februārī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Konvencijas mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju, kas izmanto minētos privātos darbiekārtošanas pakalpojumus, tiesisko aizsardzību, kā arī privāto darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju koordinētu un reglamentētu darbību. Konvencijā noteikto saistību izpildi koordinē LM.

Būtiskākā Konvencijas prasība paredz noteikt ierobežojumus privātajām nodarbinātības aģentūrām iekasēt jebkāda veida samaksu no iedzīvotājiem par sniegtajiem pakalpojumiem.

Kopumā LM sagatavotajā likumprojektā ietvertie noteikumi attiecas uz vairākām prasībām, piemēram, darbiekārtošanas pakalpojumu definīciju, pakalpojumu sniedzēju licencēšanu, uzraudzības un kontroles mehānismu pilnveidošanu, sadarbības veicināšanu starp privātajiem darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem un kompetentām valsts iestādēm u.c. prasībām.

Atbilstoši Konvencijai privātā nodarbinātības aģentūra ir jebkura no valsts iestādēm neatkarīga fiziska vai juridiska persona, kas nodrošina darba tirgus pakalpojumus, piemēram, pakalpojumus, kas saistīti ar starpniecību darbiekārtošanā, kā arī darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus (pagaidu darba aģentūru pakalpojumus, kas ietver darbinieku pieņemšanu darbā, lai darītu tos pieejamus trešajai personai), un citus ar darba meklēšanu saistītus pakalpojumus.

Starptautiskās darba organizācijas Konvenciju par privātām nodarbinātības aģentūrām šobrīd ir ratificējušas kopumā 20 valstis, t.sk. 10 Eiropas Savienības dalībvalstis.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par pasākumu plānu problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā

15.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta rīkojuma projektā “Pasākumu plāns problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā”.

Pasākuma plāna mērķis ir nodrošināt tiesiskās vides uzlabošanu nekustamo īpašumu un darījumu ar nekustamajiem īpašumiem reģistrēšanas veicināšanu un tās procedūras vienkāršošanu, izmaksu samazināšanu, kā arī precīzas un ātras informācijas aprites uzlabošanu starp pārvaldes iestādēm.

Atbilstoši pasākumu plānam kā problēma tika noteikta neefektīva valsts un pašvaldību pirmpirkuma tiesību izmantošana attiecībā uz nekustamo īpašumu iegādi.

RAPLM tika uzdots novērst iespēju neievērot ar likumu noteiktās valsts un pašvaldību pirmtiesiskuma tiesības.

Ministrija atklāja vairākas problēmas atbilstoši plāna piedāvātajiem pasākumiem attiecībā uz pašvaldību jomu un uzskata, ka nevar veikt grozījumus likumā “Par pašvaldībām” un Ministru kabineta noteikumos “Par kārtību, kādā pilsētu un pagastu pašvaldības izmantoto nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības”. Identificētās problēmas nav risināmas ar administratīvu iejaukšanos no valsts pārvaldes puses.

Vērtējot vietējo pašvaldību pirmpirkuma tiesības kopumā, tika secināts, ka tas vairāk sarežģīs un traucēs, nevis veicinās brīvu privāttiesisku attiecību veidošanu nekustamo īpašumu darījumu jomā.

Ministrija pasākumu plānā problēmu novēršanai nekustamo īpašumu darījumu jomā veica grozījumus un svītroja 2.punkta 6.2., 6.3., 6.4. un 6.5. apakšpunktu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par grozījumiem valsts drošības iestāžu likumā

15.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīti grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti saskaņā ar koncepciju “Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma”.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, valsts dienestā pastāv atšķirības sociālo garantiju apjomos un to saņemšanas kārtībā, tādēļ jāpilnveido sistēma, nosakot līdzvērtīgas sociālās garantijas līdzvērtīgos apstākļos valsts dienestā.

Lai piesaistītu personas darba sākšanai un turpināšanai valsts dienestā, likumprojektā paredzēts mehānisms, saskaņā ar kuru sociālo garantiju apmērs – bērna piedzimšanas pabalsts un veselības apdrošināšanas polises apmērs – nosakāms, ņemot vērā personas nostrādāto gadu skaitu valsts drošības iestādēs.

Apstiprinot grozījumus, tiks noteikti ierobežojumi ģimenes locekļiem saņemt vienāda veida pabalstu vienādos apstākļos, piemēram, pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā un pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi. Tiks noteikta jauna kārtība bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanai, piemēram, personas, kas valsts drošības iestādēs nostrādājušas mazāk par trijiem gadiem, saņems bērna piedzimšanas pabalstu triju mēnešalgu apmērā. Ja persona būs nostrādājusi no trim līdz sešiem gadiem, saņems pabalstu četru mēnešalgu apmērā.

Valsts drošības iestāžu izdevumi apdrošināšanas polišu iegādei tiks ierobežoti, nosakot, ka vienas apdrošināšanas polises izmaksas nedrīkst pārsniegt noteiktu skaitu minimālo mēnešalgu. Ja nodarbinātā darba stāžs valsts dienestā būs mazāks par diviem gadiem ? veselības apdrošināšanas polises izmaksas būs ierobežojamas līdz divām minimālajām mēnešalgām.

Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Vides un Veselības ministrijai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

 

TM: Par Valsts probācijas dienesta datu bāzē iekļaujamās informācijas apjomu

15.februārī Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīts noteikumu projekts par Valsts probācijas dienesta (VPD) datu bāzē iekļaujamās informācijas apjomu, tās iekļaušanas un izmantošanas kārtību. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un VPD speciālisti.

Noteikumi izstrādāti, lai veiktu precīzākus resocializācijas pasākumus notiesātajiem, tādā veidā samazinot atkārtoti veikto noziegumu skaitu.

Kā teiks noteikumu anotācijā, VPD veic piespiedu un sabiedriskā darba izpildi, kā arī organizē un vada izlīgumu. Procesā iesaistītā persona ir probācijas klients, līdz ar to datu bāzē jāparedz informācijas iekļaušana par izlīguma procesa organizēšanu un vadīšanu.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem datu bāze nodrošinātu vienotu probācijas klientu uzskaiti, sistēmas projektēšanu, izstrādi un ieviešanu vienotai informācijai par notiesātajām personām, to lietām un saņemtajiem pakalpojumiem. Datu bāzē tiktu iekļauta informācija par probācijas klientu – viņa vārds, uzvārds, pases dati, kontaktinformācija, izglītība u.c. Lai īstenotu datu bāzes aktualizēšanu, VPD būtu tiesības saņemt informāciju no tiesām, prokuratūras, kā arī valsts vai pašvaldības institūcijām.

Datu bāzes izveidošanai 2007.gada budžetā ir piešķirts 214 000 latu finansējums, tomēr, lai pilnībā notiktu informācijas sistēmas projektēšana, izstrāde un ieviešana, kopumā nepieciešams 337 441 lats. Līdz ar to noteikumu pilnīga izpilde būs iespējama pēc grozījumu veikšanas likumā par valsts budžetu 2007.gadam.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par ārstniecības personu apmācības kārtību

Valsts sekretāru sanāksmē 15.februārī izsludināts Veselības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā ārstniecības iestādes un ārstniecības personas iegūst tiesības veikt ārstniecības personu apmācību”.

Kārtība nosaka, kādā veidā ārstniecības iestādes un personas iegūst tiesības veikt citu ārstniecības personu apmācību, kā arī kritērijus, pēc kuriem ārstniecības iestādes un personas var pretendēt veikt apmācības.

Pretendēt uz apmācību var ārstniecības iestāde, kas ir reģistrēta iestāžu reģistrā un atbilst normatīvajos aktos noteiktajām obligātajām prasībām un šajā iestādē strādā sertificētas ārstniecības personas, kas ir ieguvušas tiesības veikt ārstniecības personu apmācību. Savukārt ārstniecības personai jābūt vismaz piecu gadu darba stāžam tajā iestādē, kas norādīta personas sertifikātā. Lai varētu veikt citu ārstniecības personu apmācību, speciālistam jābūt publikācijām zinātniskos un profesionālos izdevumos vai arī jāreferē zinātniskās konferencēs un semināros. Arī ārstniecības personas profesionālajai asociācijai un ārstniecības iestādes vadītājam jāpiekrīt, ka speciālists veic apmācību.

Noteikumu projekts nosaka, ka ārstniecības iestāžu un personu atbilstību visiem kritērijiem izvērtēs īpaša komisija, kuru veido un kuras nolikumu apstiprina Medicīnas profesionālās izglītības centra (MPIC) direktors. Komisijas sastāvā darbosies arī Latvijas Ārstu biedrības pārstāvis.

MPIC direktors, pamatojoties uz komisijas atzinumu, pieņem galalēmumu par ārstniecības iestādes vai personas tiesībām veikt ārstniecības personu apmācību. Šo lēmumu iespējams pārsūdzēt Veselības ministrijā, savukārt ministrijas lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Noteikumu projekts paredz, ka visas ārstniecības iestādes un personas, kas ieguvušas tiesības veikt apmācību, tiek publicētas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Noteikumi vēl jāpieņem Ministru kabinetā.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par atbildību kuģu radītā piesārņojuma gadījumos

15.februārī Valsts sekretāru sanāksmē Vides ministrija pieteica likumprojektu paketi – “Grozījumi Vides aizsardzības likumā”, “Grozījumi Krimināllikumā”, “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” un “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”.

Likumprojektu pakete paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem prasību ieviešanu, kā arī Padomes 2005.gada 12.jūlija Pamatlēmumu 2005/667/TI par krimināltiesiskā pamata stiprināšanu, lai īstenotu tiesību aktus attiecībā uz kuģu radītu piesārņojumu.

Likumprojekts “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” pārņem minētās Direktīvas definīcijas, nosakot, uz kādām teritorijām attiecas atbildība par jūras piesārņošanu. Tāpat likumprojekts noteiks atbildību par jūras piesārņojumu un izņēmuma gadījumus, kad šāda atbildība neiestājas.

Lai pilnībā pārņemtu iepriekš minēto Direktīvu un pamatlēmumu, tiek precizēts Krimināllikums, nosakot sankcijas par kuģu radīto piesārņojumu arī uz atklātu jūru. Tāpat grozījumi Krimināllikumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nosaka bargākas sankcijas par jūras piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, ja tas izraisījis smagas sekas (iepriekš sods bija ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem, tagad – no pieciem līdz desmit gadiem vai ar naudas sodu līdz simt astoņdesmit minimālajām mēnešalgām).

Savukārt izstrādātie grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā paredz nosacījumus, kurus piemēro naftas, bīstamo un piesārņojošo vielu iespējamās noplūdes gadījumos saskaņā ar starptautiskajām tiesībām noteiktajās teritorijās – Latvijas teritoriālajos ūdeņos, Latvijas ekskluzīvā ekonomiskajā zonā vai līdzvērtīgā zonā, kas izveidota saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

 

 

VidM: Par preventīvo un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķināšanas kārtību

15.februārī Valsts sekretāru sanāksmē Vides ministrija pieteica Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un to izmaksu aprēķināšanu”.

Noteikumu projekts nosaka tiešo kaitējumu draudu gadījumus un kārtību, kādā Valsts vides dienests organizē preventīvo pasākumu veikšanu. Tāpat tiek noteikti sanācijas mērķi un metodes, kārtība, kādā nosakāmi un veicami sanācijas pasākumi, un kārtība, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas. Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Vides aizsardzības likumu.

Šis MK noteikumu projekts ir nepieciešams, lai pilnībā noteiktu normatīvo regulējumu par rīcību (arī sanācijas metodēm, pasākumiem, izmaksām) videi (augsnei, zemes dzīlēm, ūdeņiem, īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem) nodarītā kaitējuma gadījumā un pilnībā pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa Direktīvas 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu prasības. 

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai administrēšanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai”, ko 15.februārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka vispārējo kārtību, kādā programmēšanas periodā no 2007. līdz 2013.gadam administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku attīstībai un zivsaimniecības attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda. Tāpat dokumentā noteikta kārtība, kādā jāpublicē informācija par valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņēmējiem un saņemtā atbalsta apmēru.

Normatīvajā aktā paredzēts, ka valsts un Eiropas Savienības atbalsts tiks piešķirts šādos veidos: maksājumi tiešā atbalsta shēmu ietvaros, vides un lauku ainavas uzlabošanas maksājumi, atklāts projektu iesniegumu konkurss, viena pretendenta projekts, kompensāciju maksājumi, kā arī tehniskā palīdzība.

Tāpat normatīvajā aktā noteikts, ka Lauku atbalsta dienests (LAD) veiks atbalsta pretendentu iesniegumu administratīvās pārbaudes, kā arī pārbaudes uz vietas. Pamatojoties uz šo pārbaužu rezultātiem, LAD pieņems lēmumu par atbalsta pretendenta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par valsts nodevu par dzīvnieku pārvadāšanas atļaujas saņemšanu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai”, ko 15.februārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Dokumentā noteikts, ka valsts nodevas apmērs par atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai ir 12,50 lati. Nodeva dzīvnieka pārvadātājam jāsamaksā pirms pakalpojuma saņemšanas, izmantojot bezskaidras naudas norēķinu (ar pārskaitījumu) vai skaidrā naudā, iemaksājot naudu kredītiestādē vai citā iestādē, kam ir tiesības veikt naudas pārskaitījumus.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanu

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumu projektā “Par kartupeļu gaišās gredzenpuves izplatības ierobežošanas programmu”, ko 15.februārī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Programma paredz kartupeļu audzētājiem piešķirt valsts atbalstu par sertificēta sēklas materiāla iegādi 50% apmērā, lai saimniecībā apstādītu 25% zemes, ko aizņem kartupeļi. Tā kā šis atbalsta pasākums bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, 2006.gadā maksājumi netika veikti. Paredzēts bija arī valsts atbalsts kartupeļu sēklaudzētājiem visu ar sēklas sertifikāciju saistīto izdevumu segšanai. Tā kā šis atbalsta pasākums bija jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju, lai rastu iespēju šogad piešķirt valsts atbalstu kartupeļu audzētājiem, tika nolemts no valsts atbalsta līdzekļiem segt Valsts augu aizsardzības dienesta izdevumus par kartupeļu gaišās un tumšās gredzenpuves analīžu veikšanu.

Tādējādi programmā ietvertie uzdevumi, kas 2006.gadā netika realizēti, – valsts atbalsta piešķiršana par sertificēta sēklas materiāla iegādi 50% apmērā, lai saimniecībā apstādītu 25% zemes, ko aizņem kartupeļi, un valsts atbalsta piešķiršana kartupeļu sēklaudzētājiem visu ar sēklas sertifikāciju saistīto izdevumu segšanai – jāpārceļ uz 2007.gadu, paredzot 400 tūkstoši latu finansējumu un pagarinot pro­grammas izpildes termiņu līdz 2009.gadam, arī finansējumu paredzot 2009.gadam.

Tāpat dokumentā paredzētas izmaiņas valsts SIA “Latvijas augu aizsardzības pētniecības centrs” piešķirtajā finansējumā, lai realizētu projektu “Dezinfekcijas pasākumu izstrāde kartupeļu gaišās gredzenpuves baktēriju iznīcināšanai”. “Latvijas augu aizsardzības pētniecības centrs” 2007.gadā plāno vēl papildus pārbaudīt vismaz sešus dezinfekcijas līdzekļus un izveidot ieteicamo dezinfekcijas līdzekļu sarakstu kartupeļu gaišās gredzenpuves baktēriju iznīcināšanai.

Programmā paredzēts arī uzdevums veikt grozījumus MK noteikumos “Kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklas kartupeļu tirdzniecības noteikumi”. Izmaiņas noteikumos nepieciešamas, lai noteiktu, ka jānodala sēklas kartupeļu ražošana no pārtikas kartupeļu ražošanas un jānosaka augstākas prasības sēklas materiālam. Šīs prasības ieviešanu ZM plāno pagarināt līdz 2009.gadam, līdz pilnībā tiks ieviesta prasība katru gadu saimniecībā nomainīt 25% sēklas kartupeļu ar sertificētas sēklas kartupeļiem.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!