• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par tieslietu ministra tikšanos ar Nīderlandes vēstnieku. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.02.2007., Nr. 27 https://www.vestnesis.lv/ta/id/153065

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Gadskārtējā virsprokuroru sanāksme

Vēl šajā numurā

15.02.2007., Nr. 27

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par tieslietu ministra tikšanos ar Nīderlandes vēstnieku

 

14.februārī notika tieslietu ministra Gaida Bērziņa tikšanās ar Nīderlandes Karalistes vēstnieku Latvijā Robertu Shudebomu, kurā vēstnieks solīja konceptuālu Nīderlandes atbalstu starptautiskajam komunistiskā režīma pastrādāto noziegumu nosodījumam.

Ministrs vēstnieku informēja par Latvijas atbalstu Igaunijas iniciatīvai Eiropas Savienības (ES) ietvarlēmuma projektam par cīņu pret rasismu un ksenofobiju pievienot politisko deklarāciju par nacistiskā un komunistiskā režīma pastrādāto noziegumu nosodīšanu. Latvija uzskata, ka abu režīmu veiktie noziegumi ir vienlīdz nosodāmi. G.Bērziņš pauda cerību uz Nīderlandes izpratni un atbalstu šai iniciatīvai.

Nīderlandes vēstnieks pauda pārliecību, ka pašreizējās ES prezidējošās valsts Vācijas iniciatīva turpināt darbu pie ietvarlēmuma par cīņu pret rasismu un ksenofobiju ir nozīmīga visām dalībvalstīm. Viens no jauno ES dalībvalstu būtiskākajiem ieguldījumiem ir izpratnes veidošana par dažādiem to vēstures aspektiem. Tādēļ R.Shudeboms augsti novērtēja Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciatīvu Baltijas valstu vēstures skaidrošanā starptautiskajai sabiedrībai.

Paužot izpratni par Latvijas vēsturi un dažādiem tās aspektiem, Nīderlandes vēstnieks solīja Nīderlandes konceptuālu atbalstu Igaunijas iniciatīvai par politiskās deklarācijas pievienošanu un pauda pārliecību, ka Nīderlande nebūs vienīgā valsts, kas to atbalstīs.

Ministrs vēstnieku informēja arī par citām Latvijas prioritātēm tieslietu jomā ES un nacionālajā līmenī. Viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir ieslodzījuma vietu sistēmas sakārtošana, tādēļ Tieslietu ministrija pasūtījusi pētījumu par publiskā un privātā sektora partnerības principu ieviešanas iespējām šajā jomā. Tāpat būtisks jautājums ir ieslodzīto izglītības iespējas, kas veicinātu to pilnvērtīgu atgriešanos sabiedrībā.

Latvijā uzsāktas diskusijas par ierobežojumiem tiesu sistēmai piederīgo personu attīstībai ētikas normu pārkāpumu gadījumos, kā arī par nepieciešamību ieviest vienotas ētikas prasības visām tiesu sistēmai piederīgajām profesijām.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!