• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Apcirkņos, mūsu visu dienišķajai maizei. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.11.1999., Nr. 364/365 https://www.vestnesis.lv/ta/id/15260

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lietuvas valdību vadīs Andrus Kubiļus

Vēl šajā numurā

04.11.1999., Nr. 364/365

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Apcirkņos, mūsu visu dienišķajai maizei GR.JPG (23144 BYTES)

Lauksaimniecības eksperti prognozē, ka šogad graudaugu un pākšaugu kopraža varētu būt apmēram par 200 000 tonnām mazāka nekā pērn

Foto: Anda Krauze

Konkrēti statistikas aprēķini par šī gada rezultātiem būs pieejami nākamā gada sākumā. 1998.gadā tika ievākts 970,2 tūkstoši tonnu graudu un pākšaugu, bet šī gada prognoze ir 775,9 tūkstoši tonnu. Arī ražība paredzama zemāka nekā citkārt — 18,5 centneri no hektāra, pērn tā bija 20,5 centneri no hektāra. Ekspertu grupa, kuras sastāvā ir gan zinātnieki, gan produkcijas ražotāji, gan statistikas speciālisti, jau četrus gadus veic detalizētas analīzes un paredz iespējamās graudu ražas. Novirze no ekspertu teiktā un reālā iznākuma ir neliela, atzina Zemkopības ministrijas augkopības nozares speciāliste Marija Smirnova. Pēc ekspertu sacītā, ražība ir zemāka visām graudaugu kultūrām. Jāatzīmē, ka miežu šogad ievākts par trešdaļu mazāk nekā pērn. Nenoliedzami, ražības rādītāji katrā graudu audzēšanas reģionā ir atšķirīgi, Zemgalē tie ir augstāki, Latgalē — zemāki. Aizvadītā sausā un karstā vasara daudzviet nelabvēlīgi ietekmēja sējumus.

1999.gadā tika apsēti 419,7 tūkstoši hektāru graudaugu, t.i., par 53,1 tūkstoti hektāru mazāk jeb 89 procenti no 1998.gada graudaugu sējumu kopplatības.

Šogad graudaudzētāji bija izvēlējušies dažādas graudaugu šķirnes, taču vairākums raudzījās, lai tās būtu pieprasītas un kā tās vērtē pārstrādes uzņēmumi. Katram graudaudzētājam jau laikus jāapsver piemērotāko šķirņu izvēle, jo iespējami gadījumi, ka pārstrādes uzņēmumi nepieņems izaudzēto. Piemēram, "Dobeles dzirnavnieks" vēl tikai šoruden pieņem ziemas kviešus "Donas puspunduris".

Ir prognozes, ka pārtikas kviešu gada patēriņam būs pietiekami, taču pietrūks pārtikas rudzu, kā arī graudu lopbarībai. Pašlaik labības ražošanas un patēriņa bilance rāda, ka atlikumā varētu palikt 24 045 tonnas pārtikas kviešu, tos iepirks valsts intervencē.

1.novembrī valsts uzsāka intervences pasākumus labības tirgū. Tātad tiks iepirkti tie graudi, kurus piedāvās valsts intervencei,— pārtikas kvieši, bet rudzus neiepirks, jo ir to deficīts. Saskaņā ar intervences noteikumiem graudu iepirkumu veiks Labības tirdzniecības aģentūra. Laikā no šī gada 1.novembra līdz 2000.gada 30.aprīlim katru mēnesi intervences cena tiks palielināta par vienu latu. Jo vēlāk graudu audzētājs pārdos valstij graudus, jo cena būs augstāka. Novembrī noteikti 67 lati par tonnu, decembrī — 68, janvārī — 69, februārī — 70, martā —71, bet aprīlī — 72 lati. Intervences pasākumi beigsies 2000.gada 30.aprīlī. Noteikumos par intervenci ir norma, ka viena labības pārdevēja piegādājamais viena veida graudu partijas minimālais daudzums ir 20 tonnas. Graudu audzētāji pieteikumus Labības tirdzniecības aģentūrā var iesniegt no šī gada 1.novembra līdz 2000.gada 15.aprīlim. Pieteikumu drīkst iesniegt tikai vienu reizi. Tas jānosūta pa pastu vai arī personīgi jāiesniedz aģentūrā. Pieteikumā deklarējami piegādājamās labības kvalitātes rādītāji un apstiprināma labības izcelsme. Tam arī jāpievieno attiecīgās pašvaldības izsniegta izziņa par īpašumā vai lietošanā esošās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību, kā arī izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta par tiesībām saņemt PVN kompensāciju. Piecu dienu laikā aģentūra nosūta pieteikuma iesniedzējam apstiprinājumu. Tas ir pamats labības iepirkumam valsts intervencē. Noteikti uzņēmumi, kuros zemniekiem būs iespējams piegādāt izaudzētos graudus tieši: Rīgas ostas elevators, Jēkabpils labības pārstrādes uzņēmums, Dobeles "Dzirnavnieks", SIA "Agro", Bauskas "Klēts" un citi.

Daudzi graudu audzētāji atzinīgi vērtē Saeimas pieņemtos grozījumus likumā "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem". Tagad šī likuma 2.panta otrā daļa izteikta šādā redakcijā: "Noslēgtajos līgumos paredzamais samaksas termiņš nedrīkst pārsniegt vienu mēnesi no produkcijas piegādes dienas. Šis samaksas termiņš neattiecas uz graudu piegādes līgumiem." Šis grozījums likumā paredz, ka graudu audzētājs līgumā ar graudu iepircēju vienojas par samaksas termiņu, kas var būt gan garāks, gan īsāks par mēnesi no graudu piegādes dienas. Samaksājot par graudiem vēlāk nekā pēc mēneša, ja šādu termiņu paredz līgums, labības pircējs likumu nav pārkāpis. Pirms izdarītajiem grozījumiem likumā bija tā, ka samaksas termiņš par nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas iepirkšanu nedrīkstēja pārsniegt vienu mēnesi no produkcijas piegādes dienas, tātad visiem lauksaimniecības produkcijas iepircējiem ar zemniekiem vajadzēja norēķināties mēneša laikā, pretējā gadījumā tika pārkāpts likums.

Cerams, ka jaunā kārtība turpmāk veicinās normālas biznesa attiecības starp graudu pircējiem un pārdevējiem.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!