Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1992.gada 27.maija sēdes stenogramma Vakara sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.11.2006., Nr. 183 https://www.vestnesis.lv/ta/id/147891

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ārlietu ministra piedalīšanos ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sēdē

Vēl šajā numurā

15.11.2006., Nr. 183

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1992.gada 27.maija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Es aizmirsu, ka mēs norunājām sākt deviņas minūtes pāri trijiem, bet esam jau sanākuši, un domāju, ka tas tikai liecina par mūsu apzinīgumu un darba prieku. Mēs nekavējoties varam sākt darbu. Tie kolēģi, kas nāks deviņas minūtes pāri trijiem, vēl paspēs. Tā ka lūdzu ieņemt vietas. Kā mums ir ar balsošanas mašīnu? Ir kārtībā? Balsu skaitīšanas komisijai paldies par darbu, nu tā varēs atpūsties. Lūdzu ieņemt vietas.

Godājamie kolēģi! Izmēģinot salaboto tehniku, reģistrēsimies. Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu rezultātu. 80 deputāti ir reģistrējušies šobrīd, bet tas bija tikai izmēģinājums, jo oficiāli sēde sāksies deviņas minūtes pāri trijiem.

Godājamie kolēģi, saskaņā ar plenārsēdes balsojumu šodien kā otro skatām likumprojektu “Par valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi” otrajā lasījumā. Vai ziņotāji ir? Ir.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! 514.dokuments tika izdalīts šorīt. Tas, kas ir nācis klāt pēc pirmā lasījuma, ir kursīvā. Sniegts arī paskaidrojums, kas ir mainīts. Es labprāt apstātos pie katra apskatāmā panta. Mainīts ir arī virsraksts, papildinot to ar vārdu “uzņēmējsabiedrības”. Līdz ar to likuma nosaukums kļuvis atbilstošāks likuma saturam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt jūs, Ēlerta kungs, izteiktos par deputātu iesniegtajiem rakstveida priekšlikumiem.

I.Ēlerts: Paldies, Krastiņa kungs, ka jūs man to atgādinājāt, bet deputāti arī šoreiz pēc pirmā lasījuma nav iesnieguši nevienu rakstveida priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Tātad varam sākt no paša sākuma– ar nosaukumu un preambulu.

I.Ēlerts: Preambulā ir papildināts, ka valsts un pašvaldību īpašuma pārvaldi nosaka arī Latvijas Republikas Augstākās padomes, Ministru padomes un pašvaldību lēmumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kas deputātiem sakāms par likumprojekta nosaukumu un preambulu? Nav nekādu ierosinājumu. Paldies. Varam pāriet pie 1.panta.

I.Ēlerts: 1.panta pirmajā daļā ir redakcionāli grozījumi. Jauna ir panta otrā daļa, kurā noteikts, kas pārvalda valsts kapitāla daļu tajās uzņēmējsabiedrībās, kurās valsts kapitālu ir ieguldījuši valsts uzņēmumi, jo šādu uzņēmējsabiedrību ir pietiekami daudz, tās gan ir sīkas, bet arī šo kapitāla daļu pārvaldei ir jābūt noteiktai likumā.

Ir jauna ceturtā daļa par to, kas darāms ar valsts kapitāla daļai atbilstošu dividendi– to ieskaita valsts budžetā. Šie citi fondi ir valsts pensiju fonds. Šajā pantā grozījumi pēc pirmā lasījuma bija galvenokārt tādi, kas paredzēja valsts pensiju fonda veidošanos. Acīmredzot valsts pensiju fonda turētāja būs Labklājības ministrija, un tā dividende, ko ienesīs valsts pensiju fondam piederošais īpašums, ir ieskaitāma valsts fondos un ir kā atvieglojums sociālajam nodoklim, bet tas ir, protams, pavisam cita likuma jautājums, taču šajā ir paredzēti tieši šie fakti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, godājamie deputāti, par 1.pantu. Nav nekādu iebildumu? Paldies. Lūdzu, 2.pants.

I.Ēlerts: 2.pantā pirmajās divās daļās ir tikai redakcionāla rakstura papildinājums: “šī vai cita Latvijas Republikas Ministru padomes pilnvarota institūcija, ja tāda ir”, ir fiksēts darba līguma termiņš, nosakot, ka ne vienmēr valsts daļa pastāvēs šos piecus gadus, ir noteikta norma, ka pilnvarnieks jāieceļ pirms uzņēmējsabiedrības dibināšanas sapulces, un vēl papildu norma, ka gadījumā, ja pārstāvis ievēlēts kādā no uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijām– akciju sabiedrības valdē, padomē vai citas uzņēmējsabiedrības izpildinstitūcijās–, šo viņa darbu apmaksā no uzņēmējsabiedrības līdzekļiem, bet viņa kā valsts pārstāvja darbu– no realizācijas fonda līdzekļiem. Paredzēta arī aizvietošana, jo šiem pārstāvjiem vietnieka nav. Jebkurai amatpersonai ir vietnieki, bet šiem pārstāvjiem vietnieku nav, tādēļ pēc Ekonomisko reformu ministrijas darbinieku lūguma mēs papildinājām ar šo aizvietošanu. Pēdējā daļa būtībā ataino šo tā saukto gulošā kapitāla principu, bet jau likuma formā, fiksējot, kas var noteikt balsu skaitu ierobežojumu valsts kapitāla daļai. To var noteikt tikai tā institūcija, kura ir valsts kapitāla daļas turētāja. Ar tās piekrišanu var noteikt šo balsu skaita samazinājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāti, par 2.pantu. Nav nekādu iebildumu? Paldies. Lūdzu, 3.pants.

I.Ēlerts: 3.pantā ir būtiski grozījumi. Ir noteikts, ka valsts…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis: Cienījamais Ēlerta kungs! Vai šis balsu skaita ierobežojums, kuru var noteikt ministrija vai pilnvarotā institūcija, attieksies arī uz peļņas sadali un citu lēmumu pieņemšanu? Vai peļņas sadale ir proporcionāla akciju skaitam, akciju sadalei neatkarīgi no tā, vai ministrija pieņem šādu lēmumu vai nepieņem?

I.Ēlerts: Cienījamais Godmaņa kungs, likums “Par akciju sabiedrību” un likums “Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību” paredz, ka pilnsapulce statūtos var noteikt balsu skaita samazinājumu lielas akcionāru daļas īpašniekiem, respektīvi, akcionāriem, kuriem pieder daudz akciju. Tie šajā gadījumā būtu valsts vai pašvaldība. Šajos likumos nav absolūti nekādas atrunas par dividendes ierobežojumu. Tātad šāds dividendes ierobežojums ir nelikumīgs, pastāv cita dividendes norma– priekšrocība akcijām, bet tā ir lielāka. Tātad nav likumīga pamata ierobežot dividendi.

I.Godmanis: Skaidrs, paldies. Es atvainojos, es vēl saprastu, ja šis ierobežojums attiektos uz balsojumu par to, kā rīkoties ar kapitālu, kā veikt attiecīgo uzņēmējdarbību, bet nekādā gadījumā tas nedrīkst ierobežot peļņas sadali dividenžu veidā, ko nosaka attiecīgais akciju skaits gan privātajai daļai, gan valsts daļai.

I.Ēlerts: Jā, Godmaņa kungs, bet diemžēl šī norma nosaka jebkura balsojuma balsu skaitu. Dividendi saņem šīs akcijas pilnā apmērā, bet balsu skaits tām būs samazināts, ja tam piekritīs akciju turētājs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par 3.pantu.

I.Ēlerts: 3.pantā ir būtisks grozījums, nosakot, ka šīs valstij piederošās kapitāla daļas tiek pārdotas atbilstoši privatizācijas projektam, kas apstiprināts saskaņā ar rīta sēdē izskatīto likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti! Nav nekas sakāms? Lūdzu.

I.Ēlerts: Es atvainojos, tika izslēgta arī norma par to, ka, teiksim, ministrijas stimulēšanai ieskaita daļu, niecīgu daļu tās kontos. Tas ir jautājums, kas jārisina likumos vai lēmumos par valsts privatizācijas fonda izmantošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, 4.pants.

I.Ēlerts: Es gribu brīdināt, ka 4.pants, kas bija pirmajā lasījumā, tika noraidīts kā lieks šajā likumā, jo tur bija runa par to, ka pašvaldībām piederošais īpašums ir pašvaldību īpašums. Līdz ar to pantu numerācija ir mainījusies. Būtībā par pašvaldībām līdzīgi grozījumi bija 2.pantā par valsts kapitāla daļām– šī atruna par piecu gadu termiņu, ja nav paredzēts pārdot visu kapitāla daļu ātrāk. Papildinājums ir par pārstāvju iecelšanas termiņu, ir papildināta arī daļa par pārstāvja darba apmaksu. Visumā līdzīgi, kā tas bija ar valsts kapitāla daļas pārstāvi. To lemj pašvaldība. Līdzīgs ir arī balsu skaita ierobežojums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Cienījamais Ēlerta kungs, es jau gribēju par to runāt 2.panta sakarā, bet cerēju, ka tas parādīsies 4.pantā. Sakiet, lūdzu, kāda ir paredzēta šo pilnvarnieku atbildība? Nav noslēpums, ka mums, teiksim, ir ļoti korumpēti cilvēki, varbūt vienā jaukā brīdī viņi sāks, tā sakot, nodarboties ar savām personiskajām interesēm, pārvaldot valsts mantu. Šeit ir rakstīts tikai tas, ka darba līgumā ir pateikts, kāda ir viņa atbrīvošana no amata pirms termiņa, ievērojot Darba likumu kodeksā noteiktās garantijas. Tas nav nekas. Mēs viņu aizsargājam gan, bet atbildību nekādu nenosakām. Arī 6.pantā nav.

I.Ēlerts: Cienījamais Freimaņa kungs! Ja jūs salīdzinātu 2. un 4.panta tekstu ar likuma “Par valsts uzņēmumu” to daļu, kurā runāts, kā ieceļ amatā un atbrīvo no amata direktorus, jūs pateiktu, ka tā ir precīza kopija. Viņam ir tāda pati atbildība kā valsts uzņēmuma direktoram: ja viņš nestrādā valsts vai pašvaldības interesēs, attiecīgais vadītājs viņu nomaina, un tas ir viss.

Par galveno atbildību. Protams, ja viņš, izmantojot savu amatu, ir nodarījis valstij zaudējumus, tā ir parastā civiltiesiskā atbildība, kuru gan nezin kāpēc mūsu valstī nerealizē, es pat neteiktu, ka nezin kāpēc, vienkārši pie mums tas nav iegājies, arī šīs tiesībaizsardzības institūcijas ne vienmēr ir uzdevuma augstumos.

J.Freimanis: Tātad jūs uzskatāt, ka šo atbildību regulē citi likumdošanas akti un šeit tas nav jāatrunā?

I.Ēlerts: Protams. Un galvenā atbildība ir šī atbrīvošana no amata.

Priekšsēdētājs: Kriminālsodi ir daļā par amatnoziegumiem, jo šis cilvēks ir amatpersona.

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Man ir tāds jautājums: vai komisijā ir pārdomāta tāda problēma, ka šim pilnvarniekam paralēli darbosies kaut kāds pašvaldības funkcionārs? Šis jautājums parādījās Rīgas padomē, kad padome nolēma, ka izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieki, kuri tur bija šādos amatos sabiedrībās, nevar šos amatus savienot: būt izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks un reizē pilnvarnieks. Vai šāds jautājums ir pārdomāts un kāds ir jūsu viedoklis?

I.Ēlerts: Patlaban tas nav pārdomāts, tomēr es neredzu iemeslu, kādēļ viņš, būdams pašvaldības amatpersona, būtu ieinteresēts strādāt pret pašvaldību. Protams, šī lieta ir sarežģīta. Ņemsim kaut vai paralēli ar valsts uzņēmumu. Mēs tagad neļausim valsts uzņēmuma direktoram strādāt, teiksim, paralēli būt arī par kādas uzņēmējsabiedrības direktoru, ja šai uzņēmējsabiedrībai ir darījumi ar valsts uzņēmumu. Te ir zināma analoģija. Ja jūs iesniegsiet savu priekšlikumu uz trešo lasījumu, darba grupa un abas komisijas to apsvērs, bet ir jābūt pamatojumam.

E.Cilinskis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vēl par 4.pantu? Nav. Lūdzu, 5.pants.

I.Ēlerts: 5.pantā ir izdarīti līdzīgi labojumi kā 3.pantā, un labojums, kas nosaka, ka ienākums ir ieskaitāms valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas fondos. Tikai man ir jāatvainojas, jo šeit nav ierakstīts, manas kļūdas dēļ, ka ieskaitāms valsts un pašvaldības īpašuma privatizācijas fondos Ministru padomes lēmumos un likumā noteiktajā kārtībā, jo pašreizējo kārtību nosaka Ministru padomes lēmumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu izteikties par 5.pantu, godājamie deputāti! Nav nekādu komentāru. Lūdzu, 6.pants.

I.Ēlerts: Nav mainījies.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs, lūdzu, par 6.pantu!

I.Godmanis: Kā es saprotu, cienījamais Ēlerta kungs, runājot par atbildību, šeit ir teikts: “likumos noteiktajā kārtībā”. Šī lieta ir pilnīgi jauna. Vai mums jau tagad ir kāds likums, kas šo kārtību nosaka? Valsts uzņēmumos tāda saikne ir. Pilnvarnieks– ministrs– Ministru padome, virs Ministru padomes ir Augstākā padome. Būtu labi, ja būtu valsts kontrole.
Šeit iznāk tāda saikne. Pilnvarnieks– priekšsēdētājs un padome, acīmredzot vietējā padome kā pašvaldības institūcija. Un padomei ir sava revīzijas komisija. Tā gan nodarbojas ar finansiāliem jautājumiem. Acīmredzot attiecībā uz 6.pantu jāizstrādā īpašs likums, jo tā ir jauna lieta. Tā nav tikai finansiāla darbība. Tā ietver arī darbību ar pamatlīdzekļiem un tā tālāk, visu to naudā nevar izteikt.

I.Ēlerts: Es jums piekrītu. Tātad galvenā atbildība ir šī: tāpat kā atceļ direktoru, tā atceļ arī šo pārstāvi. Bet par nodarītajiem zaudējumiem viņš atbild civiltiesiskā kārtā. Ja viņš ir ļaunprātīgi izmantojis savu amata stāvokli, iestājas kriminālatbildība.

I.Godmanis: Bet kas var sūdzēt tiesā šajā gadījumā? Laikam jebkurš, tā es saprotu. Kā pilnvarnieks, tā priekšsēdētājs, tā padome.

I.Ēlerts: Tā varētu būt. Katrā gadījumā tajā lēmuma projektā, kas jau daļēji sagatavots, ir noteikts, ka līdz 15.septembrim Ministru padomei jāizsaka priekšlikumi, kas būtu jāgroza.

Priekšsēdētājs: Pēc pastāvošās likumdošanas par sūdzēšanu tiesā vai par lietas ierosināšanu lemj tā persona, kuras intereses ir aizskartas. Vai par likumprojektu kopumā ir kādas deputātu piezīmes? Nav.

Lūdzu reģistrāciju. Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie kolēģi. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 86 deputāti. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta “Par valsts un pašvaldības īpašuma pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu: 65– par, pret– nav, atturas– 10. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Lūdzu iesniegt rakstveida priekšlikumus trešajam lasījumam līdz nākamajai trešdienai ieskaitot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Saskaņā ar mūsu pieņemto darba kārtību seko 12.jautājums. Lūdzu, Špoģa kungs!

K.Špoģis: Godājamie kolēģi, tāpat kā iepriekšējos divus projektus, ko nupat izskatījām, arī šo projektu uz otro lasījumu gatavoja tā pati starpkomisiju apvienotā darba grupa, piedaloties autoriem un valdības pārstāvjiem. Tas ir akceptēts kopīgā divu komisiju– Ekonomikas komisijas un Rūpniecības komisijas– sēdē. No deputātiem rakstveida priekšlikumi, izņemot tos, kurus iesniedza paši darba grupas locekļi, nav ienākuši. Tāpēc arī atsevišķa tabuliņa nav taisīta, jo visi priekšlikumi, par kuriem tūlīt ziņošu, ir iestrādāti kopā ar priekšlikumu iesniedzējiem darba grupā un komisijā. Un tagad konkrēti pēc kārtas.

Priekšsēdētājs: Jā, nosaukums un likumā lietotie termini laikam sākumā.

K.Špoģis: 516.dokuments. Bija 514. un 515.dokuments. Šis ir 516.– “Par privatizējamo valsts un pašvaldību īpašuma objektu un to mantas novērtēšanas kārtību”. Vārdiņš “esošo” nosaukumā ir nosvītrots kā lieks. Terminu skaidrojuma nodaļā precizēti termini, termins “objekts” svītrots, komisija akceptēja šo svītrojumu, jo terminam nebija pietiekamas slodzes. Un otrs labojums ir termins “objekta nosacītā cena”. Pirmajā lasījumā bija “objekta vērtība”. Darba grupa uzskatīja un komisija kopīgā sēdē akceptēja, ka skaidrojums “nosacītā cena” pilnīgāk, pareizāk izsaka šā novērtējuma būtību. Vairāk likumā lietoto terminu nodaļā labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi komentāri? Nav. Tad varam pāriet pie 1.panta.

K.Špoģis: 1.panta pirmajā daļā svītrots privatizācijas veidu uzskaitījums kā nevajadzīgs šajā likumā, jo tas jau ir 3.marta lēmumā pamatīgi izklāstīts un arī šodien pirmajā izskatītajā likumā. Vairāk 1.pantā nekādu grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Špoģa kungs, man jums jāatvainojas, ka uzdodu jums šo jautājumu, izskatot otro lasījumu, bet pirmajā lasījumā tas vēl nebija aktuāls. Sakiet, lūdzu, vai 1.pants aptver arī valsts zemes īpašumu? Šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs sakarā ar iespējamo zemes pārdošanu ārzemju investoriem.

K.Špoģis: Par zemēm mums šodien vai rīt ir darba kārtībā.

J.Freimanis: Bet es gribu zināt, vai 1.pants zemi aptver vai neaptver.

K.Špoģis: Nē, neaptver.

J.Freimanis: Vai to nevajadzēja šeit iestrādāt? Domu, ka zemes vērtības novērtēšanas kārtību nosaka cits likums.

K.Špoģis: Ka cits likums nosaka?

J.Freimanis: Jā, jo pretējā gadījumā zemes novērtēšana karājas gaisā, bet tas pie nomas noteikšanas un citām lietām ir ārkārtīgi svarīgi.

K.Špoģis: Tad, cienījamo kolēģi, uzrakstiet uz trešo lasījumu, tas ir redakcionāls precizējums. Mēs iestrādāsim.

Priekšsēdētājs: Vai par 1.pantu vēl kas sakāms? Nav. Paldies, kolēģi. 2.pants.

K.Špoģis: 2.pantā trešajā daļā precizēta norma par ārvalstu auditoru un ekspertu pieaicināšanas kārtību. Bija noteikts, ka ekspertus privatizācijas komisija var pieaicināt ar Latvijas Republikas Ministru padomes vai Ekonomisko reformu ministrijas atļauju. Tikai šis precizējums, vairāk nekā 2.pantā nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, lūdzu, par 2.pantu. Nav komentāru. Lūdzu, 3.pants.

K.Špoģis: 3.pantā ir svītrots vārdiņš “administrācija”. Tas bija iegājies no veciem laikiem. Citu labojumu 3.pantā nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par 3.pantu. Deputātiem nav piezīmju? Paldies. 4.pants.

K.Špoģis: Ar 4.pantu mums neveicas. Kā redzat, pirmajā daļā iestrādāta jauna norma, turklāt divos variantos, jo mums darba grupā neizdevās vienoties. Bija ļoti atšķirīgi viedokļi. Arī komisiju kopīgajā sēdē neizdevās vienoties. Tāpēc lūdzam jūsu palīdzību– izteikties par šo jautājumu un nobalsot par to atsevišķi. Kā jūs atceraties, tas ir 3.marta lēmums. Es tikai mazliet paskaidrošu. Ir dažādi privatizācijas veidi, un likās, ka dažāds var būt arī objektu mantas novērtējums jeb nosacītās cenas izteiksme. Ja objekts ir izsolē par ārvalstu valūtu, tā ir viena lieta, ja tas tiek pārveidots statūtu sabiedrībā, tā ir cita lieta. Varbūt vajadzētu pieiet diferencēti atkarībā no privatizācijas veida, no mērķiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Godmaņa kungs! Pēc tam– Ziediņa kungs.

I.Godmanis: Es vienkārši gribētu izteikt savas domas. Es vakar runāju ar Ekonomisko reformu ministrijas vadību par šo normu. Minēšu vairākus piemērus, lai jums būtu saprotamāk. Ja novērtējam dolāros pēc kursa, kādu ir noteikusi Latvijas Banka, tas ir tirgus kurss, veidojot kopuzņēmumu vai arī pārdodot izsolē, tas nebūtu sliktākais variants, bet, kad ir runa par kopuzņēmumu veidošanu vai citiem privatizācijas veidiem, mēs nonākam pie šādas lietas. Kurss 1 pret 125, vulgāri izsakoties, dod iespēju ārzemniekam nopirkt šeit ļoti daudz par pliku velti. Es minēju piemēru par “Dienu”, varu minēt arī citus piemērus, bet Latvijas Bankas noteiktais kurss, pārrēķinot dolārus rubļos, ir nereāls, ja ir runa par nekustamo īpašumu vai par zemi. Tas ir kurss, kas balstīts uz pavisam citiem principiem. Tas ir viens.

Otra galējība ir tā, ja mēģina noteikt ASV dolāros, piemēram, darbgaldu cenas. Ir elementāri noteikt pasaules cenās izejvielas. Cik maksā, piemēram, smilšakmens, cik māls, cik tādas lietas, kas ir jau galaprodukta veidā. Tur ir pasaules cenas, biržas cenas un jautājumu it kā nav. Jautājums rodas, kad ir jānovērtē, piemēram, rūpnīcā darbgalds vai– vēl labāk– uz šā darbgalda saražotā detaļa. Nu cenšamies šo detaļu novērtēt pasaules cenās. Tā ir ļoti interesanta situācija.

Tad, kad ar Krieviju mēģinājām izveidot klīringa attiecības, pateicoties tikai tam, ka mums papildus pārtikas produktiem, kam cena pasaules tirgū ir ļoti zema salīdzinājumā ar energoresursu cenu, pateicoties tam, ka no mūsu puses bija hidrocilindri, ka no mūsu puses bija autoelektroaparātu izstrādājumi un tā tālāk, Krievija pieņēma šo izstrādājumu cenu, tie iznāca ļoti dārgi. Tāpēc, ka pasaules katalogos hidrocilindru cena ir nenormāli augsta. Kāpēc? Tāpēc, ka tur ir ārkārtīgi liela daļa apmaksātā darbaspēka. Šajā galaproduktā ir ietverta alga. Tā ir otra galējība, ja tā vērtē darbgaldus, frēzes, virpas, traktorus vai kaut ko citu, tad pat ar kvalitātes koeficientu 1:5 vai 1:10, pasakot, ka mūsu preces ir nevērtīgākas, summa tik un tā iznāks tik liela, ka baidos, vai dabūsim investorus. Tātad ir jāmeklē kāds vidusceļš.

Es domāju, ka vidusceļš ir tāds, runājot atkal piemēru veidā, ka ir jāvērtē mājas sākotnējā vērtība. Ir jānovērtē, cik šīs mājas uzcelšana maksā attiecīgajā brīdī, tātad– cik patlaban maksā cements, cik maksā ķieģeļi, cik no cementa veidotais betons, koka rāmji un tā tālāk. Un no šīs cenas jāsāk spēlēt. Šo cenu var noteikt rubļos un pārvērst dolāros, bet ne pēc Latvijas Bankas kursa. Es kategoriski uzskatu, ka ir jālieto investīcijas rublis, kas ir pavisam kas cits. Tas ir ļoti sarežģīti. Mums ir nepieciešama zināma iestrāde par to, ko nozīmē šis investīcijas rublis, kad sarēķina patēriņa grozu, algu un tā tālāk. Bet es vēlreiz gribu teikt, ka šādā veidā atstāt to nozīmē daļēji nepateikt neko. Tāpēc domāju, ka šo formu vajadzētu papildināt un iestrādāt tajās cenās, kādas patlaban reāli ir Latvijā. Protams, tās mainīsies, rīt, parīt būs citas cenas.

Ko var darīt? Ja novērtēs šajā brīdī, turpmāk nekādu koeficientu likt nevarēs. Protestēs tie, kas piedalās izsolē. Es domāju, ka tas ir vienīgais variants. Ja vienkārši tāpat uzrakstīsim dolāros, mēs varam iekrist vienā galējībā, ka mums nopirks par velti visu. Otra galējība ir tā, ka novērtēs pēc nenormāli augstām cenām un nepirks neviens. Tāpēc piedāvāju tādu formu. Varētu būt arī dolāros, bet tikai ne pēc Latvijas Bankas kursa, vadoties pēc tām reālajām cenām, kādas patlaban ir attiecīgajam objektam. Amortizācijas koeficientu var iestrādāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Jāsaka, pēdējā pusgada laikā šī ir vienīgā doma, kuru es pilnīgi atbalstu, premjer! Tiešām, pirmais teikums ir jāsvītro, jo saprotiet, kolēģi, šo investētā dolāra kursu nenoteiks “Parex”, to noteiks valdība. Ja dolāra kurss netiek noteikts, šī darbība vienkārši tiek bloķēta. Tad tiešām mēs nostādām maksātājus dolāros pavisam citādos noteikumos nekā tos, kas maksā rubļos. Tā ka es šajā konkrētajā gadījumā atbalstu premjeru un domāju, ka pirmais teikums jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Freimaņa kungs! Pēc tam– Ēlerta kungs.

J.Freimanis: Atšķirībā no iepriekšējā runātāja es domāju mazliet citādi. Manuprāt, šim formulējumam ir jābūt pietiekami elastīgam un mums kaut kādā veidā šie dolāri ir jāatstāj. Pirmkārt, šie dolāri mums ir jāatstāj attiecībā uz zemes vērtību. Tam pašam ārzemju investoram. Jo, Godmaņa kungs, ja viņš nopirks kādu ķieģeļu kasti par pusvelti, tas vēl nebūs nekas, bet, ja mēs viņam andelēsim pilsētas centrā zemi par baltu velti, tad būs daudz sliktāk. Tieši tādēļ šiem ASV dolāriem ir jābūt, tikai varbūt var atrunāt, attiecībā uz ko tas ir strikts un attiecībā uz ko– izsakāms investīcijas rubļos vai “koka” rubļos, bet dolāriem ir jābūt, attiecībā uz zemi noteikti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Šajā problēmā ir veseli trīs aspekti. Pirmais ir novērtēšana. Jebkuru mantu, arī darbgaldu, var novērtēt dolāros, jo pasaulē ir analogi un salīdzināt var tehnisko līmeni, kas, teiksim, mūsu darbgaldam būs trīs, piecas vai septiņas reizes zemāks. Tas arī veidos cenas samazinājumu. Protams, ir zināms nolietojums. Jebkurai mantai vieglāk vai grūtāk var pateikt cenu dolāros. Protams, ja mēs mēģināsim uzņemt uzņēmuma bilancē, cik kāda manta maksā rubļos, ar to pašu, pēc manām domām, nepilnīgo pārcenošanu, kāda tika veikta šogad uz 1.janvāri… Es nezinu, kad būs nākamā reize. Vajadzētu būt diezgan drīz, kā es jūtu. Ja paņemsim šo vērtību un pārrēķināsim pēc bankas kursa, tas nekur neder. Nedrīkst būt nekādi pārrēķini no rubļiem uz dolāriem. Ir jābūt šīs mantas tiešai nocenošanai pēc analogiem. Tas būtu par novērtēšanas problēmu. Ja pieņemsim dolārus, dabiski, Ekonomisko reformu ministrija tai nolikumā, kas jums ir izdalīts, izdarīs attiecīgus grozījumus. Es priekšlikumus par grozījumiem esmu iesniedzis.

Otrs– mērvienība. Novērtēt kaut ko patlaban rubļos– tas ir tāpat, ja es paņemtu nevis lineālu, lai izmērītu šā sola platumu, bet ņemtos to izdarīt ar gumiju.

Un pats pēdējais ir, kā pēc šā novērtējuma noteikt izsoles cenu jeb uzņēmējsabiedrības akciju pārdošanas cenu rubļos. Šeit pilnīgi piekrītu Godmaņa kungam, ka par pamatu nevar ņemt Latvijas Bankas kursu. Acīmredzot Ekonomisko reformu ministrijai ir jāuzdod nosacīt īpašu kursu. Diemžēl to es sapratu tikai svētdienas vakarā un man vairs nebija iespējas iesniegt konkrētu priekšlikumu, ja nemaldos, attiecībā uz 5. un 6.pantu, kur ir runa par objektu nosacīto cenu. Acīmredzot es to iesniegšu uz trešo lasījumu. Tāpēc šī kursa lieta ir tā, ko, pēc manas saprašanas, vajadzētu izdarīt Ekonomisko reformu ministrijai. Protams, varētu par mērvienību izvēlēties ko citu, teiksim, investīcijas ķieģeli. Tā arī būtu mērvienība, bet es baidos, ka ķieģeļu cena nav tik stabila kā dolāra cena, tā svārstās atkarībā no daudziem nosacījumiem, būs nestabilāka un varbūt ir pat zināmā mērā ļoti peldoša. Tas tā– humora līmenī, bet, manuprāt, pat zelts diez vai būs labāks nekā šie ASV dolāri. Jo arī zelta cena diemžēl svārstās.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kodoliņš.

A.Kodoliņš: Es aicinātu pieņemt otro variantu– svītrot šo teikumu, kaut gan pilnīgi apzinos, ka ir nepieciešama stabila mērvienība. Manuprāt, šī mērvienība ir tā mērvienība, kā vērtē sertifikātus. Ja mēs visu laiku šeit deklarējam, ka sertifikāts ir pamatmērvienība, tad arī sertifikātam būs kaut kāda mērvienība. Tas acīmredzot būs šis investīcijas rublis. Šī problēma tomēr ir ļoti sarežģīta un ar vienu šādu teikumu to vispār nevar atrisināt. Tai, manuprāt, ir jābūt Ministru padomes metodikā, ko esam uzdevuši Ministru padomei izstrādāt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Ēlerta kungs vēlreiz vēlas runāt.

I.Ēlerts: Es atvainojos, ka vēlreiz. Piekrītu Kodoliņa kungam, ka šīm mērvienībām ir jāsakrīt. Es piedāvātu arī sertifikātu vērtību mērīt dolāros. Diemžēl atkārtošos, bet jau pirmajā lasījumā teicu, ka mums ir negatīva pieredze ar pajām lauksaimniecības uzņēmumos. Šis paju novērtējums bija atbilstošs bilances vērtībai pirms pārcenošanas, un šie rubļi, piedodiet, neizsaka neko, tie faktiski šokē paju īpašniekus, viņi nesaprot, kas tā ir par mērvienību. Pārdod šīs pajas par nominālo vērtību– tas jau ir unikāli. Mēs varam pieļaut vēlreiz tādu pašu kļūdu. Es aicinātu to nedarīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Buls.

A.Buls: Par šo pašu jautājumu– par vērtēšanu. Te, manā izpratnē, varētu ļoti labi sadzīvot abi vērtējumi. Protams, nekādā gadījumā dolāra kurss, ja caur dolāru vērtēsim pēc salīdzinošās metodes, ar analogiem, nedrīkst būt pašreizējais, ne “Parex”, ne Latvijas Bankas kurss. Man ir zināma pieredze šajā ziņā. Apskatot kādas ārzemju auditoru firmas vērtējumu uzņēmumam, es redzu, ka novērtējums dolāros maz atšķiras no novērtējuma rubļos. Tiesa gan, metodikai ir know–how, es netiku klāt jēgai, man to neatklāja, bet skaitļus es redzu. Ko var secināt? Ja, teiksim, vērtē dolāros pēc salīdzinošās metodes comparing un ja vērtē šo mantu pēc vērtības atjaunošanas rubļos, tad tā ir, kā Godmaņa kungs teica, šodienas apstākļos uzbūvēta. Tad jau parādās kaut kāds kurss, par kuru var runāt. Šis kurss nebūt nav, kā jau teicu, šis milzīgais, bet tikai dažas reizes lielāks. Tā ka varbūt ar vērtējumu tomēr nepārsteigsimies. Varbūt vērtējums būtu jāatstāj cietā valūtā, bet salīdzinājumā ar šo apvienošanas vērtību rubļos. Tā es domāju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Godmanis.

I.Godmanis: Es gribētu vēlreiz sākt ar vienu piemēru– epopeju, kas beidzās ar skaistu man adresētu kritiku, ka premjers netur vārdu, kaut gan mana paraksta nekad tur apakšā nav bijis. Bet tur bija viena problēma. Līgums bija sastādīts, izmantojot to, ka nebija īsti skaidrs, ko nozīmē kopuzņēmums, ko nozīmē bilances vērtība, ko nozīmē lietošanas vērtība. Diemžēl tur bija pāris bijušo ministru paraksti, kas noteica, ka 18.gadsimta reformatoru baznīca Rīgas centrā maksā vienu miljonu dolāru. Vienu miljonu dolāru! Tā ir smieklīga summa. Tas ir viens no piemēriem, kurš liek domāt, ka ir bīstami izmantot vērtības izteiksmei dolārus. Es savā laikā aizstāvēju tādu variantu, ka vispār pārdošana par rubļiem nevar būt, var būt tikai par dolāriem. Dzīve reāli mums tādu iespēju nedod, jo mūsu bankai nav tādu naudas rezervju. Tad varētu kursu pamainīt, bet šādu rezervju bankai nav. Un, ja ir tikai “Parex”, šis variants atkrīt. No otras puses, te man nedaudz patētiski jārunā, es nedomāju, ka mums vajadzētu ņemt vienas valsts valūtas kursu par pamatu. Ir dolāri, ir markas, ir viss kas. Es nesaprotu, kāpēc mums ir obligāti jāķeras pie dolāriem

Es piedāvātu šādu izeju. Runa ir par izsoli vai izsoles sākumcenu tiem objektiem, kas tiek pārdoti ārzemniekiem par brīvi konvertējamu valūtu. Tur situācija ir pavisam citāda. Tas ir viens no privatizācijas veidiem, ko izskatīja iepriekšējā likumā, ja nemaldos, 2.pantā. Tur ir atsevišķa pieeja, kurā var izmantot to, ko teica Bula kungs. Ja piedalās ārzemnieki, tad katram no viņiem ir sava nauda un katrs no viņiem piedalās konkursā. Viņi saprot, cik tas pats darbgalds maksā ārzemēs, un sāk salīdzināt. Un šo salīdzinājumu var pārnest uz citām privatizācijas metodēm viena iemesla dēļ. Es jau teicu, ka rūpnieciskā vai lauksaimnieciskā izstrādājuma cenā Rietumos ir ielikta ne tik daudz metāla vērtība, ne tik daudz elektrības patēriņš, cik darba samaksa. Es atvainojos, darba samaksa tur ir vismaz tūkstoš reižu lielāka. Ja es nepārspīlēju, Amerikā normāli saņem 2500 mēnesī. Tas ir 150 reižu vairāk. Un šī samaksa ir iekļauta detaļas vai darbgalda cenā. Ja mēs šādu salīdzinājumu attiecināsim uz pircējiem Latvijā, tad neviens neko nopirkt nevarēs. Tāpēc es piekrītu tam, ko saka Ēlerta kungs, ka ir gumija.

Bet ir biržas cena, un tajā brīdī, kad pērk, ir viena cena. Varētu pateikt tā: ierakstīt reālajos izdevumos, cik maksā objekts dotajā brīdī, ņemot vērā inflācijas koeficientu. Mums ir inflācija 1000 procentu gadā, mēs plānojam to 1400 procentu apmērā. Lūdzu iekļausim šo koeficientu cenā. Tad gan pircējs, gan pārdevējs būs ieinteresēti privatizāciju paātrināt, ātrāk šo projektu realizēt. Ja paliksim tikai pie vienas ārzemju valūtas, mums būs vēl viena problēma. Visur citur mēs runājam par bankas kursu, bet šeit no bankas kursa aizejam nost. Tas ir diskutabls variants. Ārzemnieki tūlīt teiks: kā tad tā! Es varu izmainīt dolāru pret 125 rubļiem, bet jūs mums liekat priekšā pavisam kaut ko citu. Nē, mēs sakām, šeit mūsu vērtības mūsu vietējā naudā šajā brīdī ir tādas, lūdzu, maksājiet. Un tad tā attiecība nebūt nebūs 1:125. Tāpēc es domāju, ka rakstīt šeit dolārus ir politiski bīstami.

Attiecībā uz zemi ir tas pats variants, kuru es minēju attiecībā uz izsoli ārzemniekiem par valūtu. Tad ir cits jautājums. Tad vērtē, cik zeme maksā Beļģijā vai kur citur, un dala ar koeficientu viens pret pieci, pret desmit, ņemot vērā infrastruktūru, un tā ir izsoles sākumcena. Es piedāvāju izsolē ārzemniekiem piemērot to variantu, ko ieteica Ēlerta kungs, un es atvainojos, Bula kungs, bet visos pārējos gadījumos nepiemērot šo shēmu, tā ir bīstama. Vietējiem īpašniekiem tā nederēs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Par 4.pantu. Es saprotu, ka mums jau pirmajā lasījumā bija ļoti asa diskusija par to un komisija lūdza šos dažādos variantus izskatīt. Pirmajā daļā es patiešām lūgtu, ja šie ASV dolāri ir, tomēr tos svītrot. Un pamatojums ir tāds. Mēs nupat komisijas sēdē izskatījām Dundagas MRS variantu. Tā pirms vairākiem gadiem bija iepirkusi par it kā valsts valūtu un pēc tam par pārvedumu rubļiem tehniku, kas pēc tam tika novērtēta rubļos. Tā nu traktors maksā vairāk nekā 100 tūkstošus rubļu. Pēc tam konvertēja it kā pēc bankas kursa par 150 dolāriem vai arī pēc komerckursa dolārs pret 151 rubli. Beigās visa tā tehnika tika pārdota vai arī ieskaitīta kopuzņēmumā par nepilniem pieciem tūkstošiem dolāru. Es domāju, ka šādā veidā mēs radām precedentu. Kad Ministru padome būs izvērtējusi rubļos, pēc tam automātiski pārvēršot pēc bankas kursa dolāros, es domāju, mēs savu īpašumu automātiski samazinām. Tāpēc ir lūgums svītrot pirmo daļu. Man gribētos, lai otrajā daļā būtu ierakstīts: vērtēšanu sākt nevis pēc vietējā tirgus cenas, bet gan pēc pasaules tirgus cenām. Jo pašreizējās tirgus cenas grūti noteikt. Tāpēc mans lūgums būtu pirmo daļu svītrot, bet sakarā ar otro daļu lai komisija padomā par manu priekšlikumu. Es šodien neuzstāju uz balsošanu par otro priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Man būtu priekšlikums tādā gadījumā nobalsot. Es gribēju pateikt vienu, ka tas ir pilnīgi haotisks un nevajadzīgs strīds. Ja te ir ierakstīts dolāros, lai paliek, jo cena visu laiku mainīsies, turklāt 5. un 6.pantā ir teikts, ka objekta nosacītā cena tiks koriģēta, un Austrumvācijā tā tiks koriģēta 70 procentos gadījumu. Neviens taču nepirks par 4.pantā noteiktajām cenām. Nepirks tāpēc, ka te ir sarakstīts viss kas, ka mantas nosacīto cenu nosaka privatizācijas komisija, inventarizācija– pastāvošās tirgus cenas un tā tālāk. Bet nav ierakstīts, ka nosaka tikai pieprasījuma vērtība. Ja fermā var palikt tikai govis, tad laukos, piemēram, Piebalgā, šo fermu var nopirkt par 50 000, bet, ja tur var ielikt gateri un govis izmest ārā, to pašu fermu pērk par 7 miljoniem. Nekā kopīga nav ne ar inventarizāciju, ne ar Ministru padomes kaut kādiem likumiem, darbojas tikai pieprasījuma vērtība. Tāpēc nav vērts te vispār tērēt laiku tam, vai guldeņos vai markās, lai paliek, kā ir, tikai ierakstīt šo pieprasījuma vērtību. Inventarizācijai nav nekāda sakara ar patieso vērtību. Kad mēs nonāksim pie 6.panta, tad sāksim gari un plaši rakstīt, kas notiek, ja neviens nepirks par šo noteikto cenu. Notiks tieši tas, kas notiek Vācijā par vienu marku pārdosim tos uzņēmumus.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Godmaņa kungs vēl vēlas izteikties. Lūdzu. Bet es atgādināšu, ka mums ir iespējams tikai viens balsojums: par svītrošanu vai atstāšanu. Viss pārējais tiešām ir debates par tēmu.

I.Godmanis: Mans priekšlikums ir tomēr šo pirmo jautājumu izstrādāt. Vispirms sadalīt divās daļās. Kur ir runa par izsoli ārzemniekiem, tur ir dolāri, un kur nav, tur nav dolāru. Jo tas, ko teica, piemēram, Kiršteina kungs pašās beigās par vienu marku, tiešām tā ir, tikai jāpasaka jautājums līdz galam. Par vienu marku nopērk gan, bet pārdod par vienu marku tad, ja firma nodrošina vismaz divas lietas. Pirmkārt, iegulda naudu. Ja viņi iegulda daudz naudas, tad viņiem ir priekšrocība salīdzinājumā ar bijušo īpašnieku. Tas ir viens punkts.

Punkts divi ir tas, ka viņi saglabā rūpnīcā darbavietas. Ja viņi palielina darbavietu skaitu, tad, var gadīties, vispār neko nemaksā. Tā ka par tās vienas markas pirkšanu jābūt ļoti uzmanīgiem, vienu marku daudzreiz maksā arī Vācijā, tādi pirkumi ir bijuši. Lai vispār novāktu savus konkurentus Austrumvācijā, panāca situāciju, ka tos vienkārši nosēdināja. Tāpēc Vācija šeit ir ļoti “uzmanīgs” piemērs, to nevar tik viennozīmīgi attiecināt uz Latviju.

Tāpēc es vēlreiz gribu uzsvērt savu domu: pagaidām šo normu neatstāt. Šī norma ir jādiferencē ārzemniekiem, šajā ziņā piekrītu Freimaņa kungam, jo, ja sākumcena izsolē nebūs pateikta dolāros un mēs sāksim ar rubļiem teikt viņiem priekšā, viņi to nesapratīs. Lai viņi paši izvērtē, vai nu kvalitāte ir atbilstoša koeficientam 1:10 vai nav. Bet visos pārējos gadījumos es ļoti aicinātu tomēr… Te tika runāts par pasaules cenām, bet, kā teica Grūbes kungs, ir grūti runāt par galaproduktu pasaules cenām šeit, jo tad ir jāņem vērā tas, kas tagad ir jāiegulda, lai to objektu uztaisītu, un acīmredzot inflācijas koeficients arī, līdz tas galu galā noteiks investīcijas rubli. Šeit vajadzētu nodalīt un pagaidām tik viennozīmīgi nerakstīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Špoģa kungs vēl komentēs?

K.Špoģis: Es tikai tik daudz, lai saprastu, kā tālāk darba grupa strādās. Un, lūk, kā es sapratu: ja balsošanas rezultātā paliks šī rindiņa, tātad objekta nosacītā cena aprēķināma dolāros, tad darba grupas uzdevums būs to papildināt ar attiecīgajiem priekšlikumiem, kas šeit tika izteikti. Ja tiks izsvītrota šī rindiņa, darba grupas uzdevums būs uz trešo lasījumu dot jaunu redakciju, atkal ņemot vērā izteiktos priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 85 deputāti, 86, ieskaitot Špoģa kungu. Viens balsojums pie 4.panta par pirmās daļas svītrošanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par pirmās daļas svītrošanu. Lūdzu rezultātu. 50– par, 3– pret, 14– atturas. Pirmā daļa svītrota. Un, kā Špoģa kungs jau teica, komisija attiecīgi strādās pie šā varianta.

K.Špoģis: 5.pants ir redakcionāli precizēts, nekādi būtiski labojumi nav izdarīti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par 5.pantu. Bula kungs.

A.Buls: Špoģa kungs, mēs aizmirsām vienu lietu: tad, kad terminoloģijā atteicāmies no vērtības jēdziena un sākām lietot nosacītās cenas jēdzienu, mēs 5.panta otrajā rindā atstājām mantas vērtību. Es ierosinu saukt nevis par mantas vērtību, bet par mantas novērtējumu, par vērtību nerunāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas laikam ir pieņemts, jo tas ir tīri redakcionāls labojums. Vēl par 5.pantu? Nav. Lūdzu, 6.pants.

K.Špoģis: Pirmajā lasījumā 6.pantā tika svītrots 2.apakšpunkts, ar kuru bija paredzēta objekta cenas koriģēšana, kas ir cieši saistīta ar šo novērtēšanu, ar to, kādā valūtā novērtēsim, ja privatizācija notikusi ilgi pēc tās novērtēšanas. Precizēta redakcija saskaņā ar mūsu vispārējo koncepciju, par kuru izdiskutējām un pieņēmām tādā veidā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par 6.pantu? Nav. Paldies. 7.pants.

K.Špoģis: 7.pantā svītrota pirmā daļa, kas bija lieka atkārtošanās, un otrā daļa izteikta īsāk un precīzāk, palielinot procentus no 15 uz 20, tātad pēc katra neveiksmīga mēģinājuma– par 20 procentiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir komentāri pie 7.panta? Nav. Paldies. 8.pants.

K.Špoģis: 8.pantā nav nekādu izmaiņu.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Arī nav. Mēs varam balsot par akceptu otrajā lasījumā.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šā likumprojekta akceptēšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. 67– par, pret– nav, atturas– 8. Likumprojekts akceptēts otrajā lasījumā.

Špoģa kungs laikam pateiks par labojumiem un papildinājumiem.

K.Špoģis: Godājamie kolēģi, darba grupa būtu ļoti pateicīga, ja varētu rīt līdz plenārsēdes beigām saņemt priekšlikumus, par kuriem mēs vienojāmies. Es nepaspēju visu precīzi pierakstīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi! Kā vienojāmies plenārsēdes sākumā, mums ir jāpabeidz vakardienas astotais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par tautas deputāta statusu””. Jums šis dokuments ar komisijā iestrādātajiem variantiem tika izsniegts jau pirmās plenārsēdes laikā. Un, kā es saprotu, Endziņa kungs nāks tribīnē, un mēs nobalsosim par šā likumprojekta pirmo lasījumu.

Lūdzu, Endziņa kungs, par grozījumiem un labojumiem, kas izdarīti kopējā darbā.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Mēs būtībā esam apkopojuši tikai tos dokumentus, kuri figurēja vakar apspriešanas gaitā, proti, ir dots 4.pants un 5.pants tādā redakcijā, kā ierosināja Likumdošanas jautājumu komisija, bet 5.panta piektās daļas 4.punkts ir dots deputātes Marjašas un deputāta Apsīša redakcijā. Pēdējā rindkopa ir tāda, kāda tā bija deputāta Birkava dotajā variantā. Tāds tas tagad izskatās. Vakar bija problēma, jo nevarēja saprast, kurš variants tiek un kurš netiek ņemts par pamatu.

Vēl varu jūs informēt par to, ka pēc tam, kad šis dokuments bija pavairots, ienāca deputāta Ščipcova priekšlikums, kurā viņš ierosina 5.panta piektās daļas 4.punktā iestrādāt domu, ka Augstākās padomes izveidotā izmeklēšanas komisija nosūta savu atzinumu Latvijas Republikas Augstākajai tiesai un ka Augstākās tiesas lēmums ir pamats mandāta atņemšanai. Tas ir tāda kompromisa varianta piedāvājums.

Priekšsēdētājs: Paldies, Endziņa kungs! Vakar mums noslēdzās debates par šo likumprojektu. Šodien mums ir iespējams uzstāties tikai par balsošanas motīviem. Pirmais ir Zaļetajeva kungs. Pēc tam varbūt vēl kāds pieteiksies.

A.Endziņš: Varbūt Krastiņa kungs…

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu, Endziņa kungs.

A.Endziņš: Vakar apspriežot tika izteikta arī vesela virkne priekšlikumu par konceptuāla rakstura balsojumiem, bet, tā kā tie atkal balstījās uz šiem dažādajiem dokumentiem, kas deputātiem bija izsniegti, man būtu ierosinājums: ja ir kādi konkrēti priekšlikumi par konceptuāliem balsojumiem, par pamatu ņemt šo dokumentu.

Priekšsēdētājs: Nu, protams, šis ir pamatdokuments, kurā tagad ir apkopoti visi priekšlikumi par konceptuālajiem balsojumiem pēc 522.dokumenta. Lūdzu, Zaļetajeva kungs! Pēc tam– Budovska kungs.

S.Zaļetajevs: */Es citēšu no stenogrammas, kāds lēmums vakar tika pieņemts. Starp citu, priekšsēdētājs:/ “Birkava kungs ierosina noformulēt rakstveidā arī konceptuālus balsojumus un izsniegt deputātiem, un tikai tad balsot.” */Es neredzu, ka deputātiem rakstiski būtu izsniegti priekšlikumi par konceptuālajiem balsojumiem. Šeit nav par konceptuālajiem balsojumiem, bet viss likumprojekts kopumā. Es ierosināju, bija izteikti pieci priekšlikumi, pieci konkrēti priekšlikumi, par kuriem jāizdara pieci konceptuāli balsojumi. Divi priekšlikumi bija Budovska kungam. Iespējams, ka viņš savus ir atsaucis, bet es savus priekšlikumus neesmu atsaucis, un es šo sēdes vadītāja frāzi sapratu tā, ka deputātiem tiks izsniegts ne tikai pats likumprojekts uzlabotā veidā, bet arī tie priekšlikumi, kurus es rakstiski iesniedzu Prezidijam, lai tie rakstiski būtu katram deputātam, lai deputāti saprastu, par ko viņi balsos, kāda ir šo konceptuālo balsojumu būtība. Es sapratu tā, ka priekšlikumi par konceptuālajiem balsojumiem tiks apspriesti komisijā, jo iespējams, ka daži Budovska kunga priekšlikumi, Birkava kunga un mani priekšlikumi kaut kādā veidā var būt pretrunīgi un nesavienojami, lai šajos balsojumos būtu pēctecīga loģika. Apmēram tā sēdes vadītājs vakar man teica. Bet ja nu šīs apspriešanas nav bijis, tad es nesaprotu, kāpēc tie priekšlikumi, kurus es iesniedzu rakstiski, nav izdalīti deputātiem, ja to pilnīgi skaidri vakar teica priekšsēdētājs./

Priekšsēdētājs: Paldies, Zaļetajeva kungs! Jūs jau trešo reizi vienu un to pašu pateicāt. Mēs noklausījāmies.

Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Tā kā Zaļetajeva kungs minēja arī manu uzvārdu, jāteic, ka man laikam saprašana ir Dieva dāvana un tur neko Zaļetajeva kungam nevaru palīdzēt. Es domāju, ka konceptuālie balsojumi ir ietverti abos pantos, un šajā sakarā man par balsošanas motīviem ir šāds priekšlikums: es lūgtu balsot par katru pantu un līdz ar to arī par šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Viss pārējais varētu būt rakstveidā turpmāk iesniegts ārpus konceptuālā viedokļa kā korekcija kāda panta redakcijai, un par to otrajā lasījumā varam nobalsot. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Endziņa kungs varbūt var komentēt šo…

A.Endziņš: Es attiecībā uz Zaļetajeva kunga teikto. Vakar visiem deputātiem tika izsniegts dokuments, ko likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedza Valdis Birkavs, arī priekšlikums, kas nāca no Likumdošanas jautājumu komisijas, bet trešais dokuments bija frakcijas “Satversme” 4. un 5.panta redakcijas variants, kā arī 4.dokuments– 5.panta trešās daļas 3.punkta redakcijas variants. Skaidrs, ka diskusijās un arī priekšlikumos par konceptuālajiem balsojumiem katrs, kas izvirzīja savus priekšlikumus, balstījās uz savu dokumentu. Un šodien, kad ir viens dokuments, kurā apkopoti visi šie četri dokumenti, pateikt, kur ir šī konceptuālā balsošana un kas bija vakar, faktiski nav iespējams. Man liekas, ka tas Zaļetajeva kungam būtu jāsaprot, jo arī jūsu balsojuma priekšlikumi bija pretrunā ar visu to, kas jau izskanēja no tribīnes un paskaidrojumos. Lūk, šeit ir dokuments, kas ir pamats šiem konceptuālajiem balsojumiem, nevis kaut kas abstrakts.

Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt izteiksies tie deputāti, kas ir pie mikrofoniem, pēc tam nolemsim, kā balsot, jo, man liekas, izeja ir ļoti vienkārša: pantu ir maz, apakšpunktu ir maz, mēs par katru varam nobalsot, uzskatot to par konceptuālu.

Aleksejeva kungs bija pirmais. Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka vakar diezgan skaidri izskanēja priekšlikums par to, ka 4.punkts jāsvītro, jo 4.punkts mums visiem cenšas iestāstīt, ka var izrīkoties arī pret likumiem un lēmumiem, arī pret Latvijas Republiku, nepārkāpjot šos likumus un lēmumus, ka var darboties pret Latvijas Republiku, nepārkāpjot Latvijas Republikas likumus. Interesanti, kā tas var notikt! Un, ja var darboties, nepārkāpjot likumus, tad acīmredzot nav nosodāma darbība. Tāpēc es uzskatu, ka šis punkts jāizsvītro kā absurds, jo pieņemt šādu koncepciju nozīmē pat zirgiem likt smieties, kaut šodien zirgu maz, tomēr kauns./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Freimanis. Pēc tam– deputāts Kide.

J.Freimanis: Es domāju, ka zirga vietā varētu smieties Aleksejeva kungs. Man liekas, šis variants, pie kura komisija ir strādājusi, ir ļoti godprātīgi izstrādāts, jo tas būtiski ir uzlabojis pašu sākotnējo tekstu un, kaut arī “Satversmes” priekšlikumā tas stipri atšķīrās no otrā priekšlikuma, es gribētu uzdrošināties teikt, ka šajā gadījumā 4.pants ir pietuvināts mūsu priekšstatiem. Es domāju, ka nevarētu rasties nekādi konflikti mums, un es gribētu ierosināt neizvērst diskusijas, pieņemt pa punktiem, tā sakot, viens, divi, trīs… Es domāju, ka šis dokuments ir pietiekami gatavs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Kide.

E.Kide: Es arī piekristu tam, ka pieņem pa pantiem un punktiem, tad par katru izteiktu savu viedokli vai arī motivāciju. 4.pantā, piemēram, galīgi nav saprotama trešā daļa: “ja deputāts ieņem amatu vai veic darbu, kas nav savienojams ar deputāta pienākumu pildīšanu”. Iepriekšējā variantā bija noteikts, ka deputāts var ieņemt amatu vai veikt darbu, ja viņu šajā amatā ieceļ vai apstiprina Augstākās padomes Prezidijs, vai veikt pedagoģisko darbu. Nu šeit vēl militārais darbs ir klāt. Pašlaik man nav saprotams, kādu amatu deputāts nevar ieņemt, ja viņš piedalās Augstākās padomes darbā.

A.Endziņš: Kides kungs, tas saistās ar šā panta trešo daļu– “Militārais dienests”, tātad…

E.Kide: Tikai to…

A.Endziņš: Ne tikai… Acīmredzot, ja tas ir valsts pasūtījums vai koncesija un jūsu darbs ir tieši ar to saistīts. Tas varētu būt par pamatu. Bet es jums pilnībā piekrītu, ka mums ir jādomā par precizējumu, jo vienīgais, ar ko papildinājām otro daļu, ir tas, ka šis aizliegums neattiecas uz valsts pasūtījumiem lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Arī šī atruna ir jāprecizē, jo doma būtībā bija par individuālo zemnieku saimniecību, bet kolektīvā saimniecība būtībā ir tas pats uzņēmums. Tā ka šeit uz otro lasījumu vēl būtu jāpadomā par precizējumu.

E.Kide: Mainījās arī konceptuāli, ka vairs nav jāprasa piekrišana Augstākās padomes Prezidijam, stājoties kādā citā amatā. Tas pazuda.

A.Endziņš: Bet tā jau arī šeit nav…

E.Kide: Jā, es saprotu, paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es atļaušos pārtraukt šo skaisto diskusiju. Kides kungs un arī pārējie deputāti jau sāk runāt par detaļām. Lūdzu mani atvainot, bet domāju, ka sāksim ar pantiem, pantu daļām. Katrs var izteikties vienu minūti par motīviem, tad balsosim. Un turklāt neaizmirsīsim, ka tas nav lēmums, bet gan likumprojekts pirmajā lasījumā. Ir vēl otrais lasījums, uz kuru iesniedz priekšlikumus par labojumiem, un trešais lasījums, kad izdara redakcionālus labojumus. Tā ka šodien vēl nekas neizšķiras, šodien ieliekam pamatu šim likumam. Un es atļaušos ar Endziņa kunga palīdzību ķerties pie šā likumprojekta pieņemšanas pirmajā lasījumā, sākot ar 4.panta pirmo daļu, kas skan tā: “Deputātu pienākums ir pastāvīgi piedalīties Augstākās padomes darbā.”

Lūdzu, kas ir pret vai, ar niansēm, par šādu tēzi? Nav neviena. Paldies. Arī tas jau ir labi. (Deputāts Zaļetajevs ir sašutis, ka viņam nedod vārdu…) Jā, lūdzu, stāviet, Zaļetajeva kungs, to jums neviens neaizliedz…

Lūdzu, otrā daļa. Par 4.panta otro daļu. Lūdzu, Laķa kungs, un pēc tam– Grūbes kungs.

P.Laķis: Cienījamais Endziņa kungs, vai jums nešķiet, ka principā vajadzētu šo jēdzienu “valsts pasūtījums” šeit paskaidrot, jo, stingri runājot, tas attiecas uz jebkuru augstskolas mācībspēku, uz jebkuru skolotāju. Tas šodienas apstākļos ir valsts pasūtījums. Latvijas Universitātei, Endziņa kungs, vai kādai skolai… Citādi to formulēt acīmredzot nevar.

A.Endziņš: Es domāju, ka tas būtu jāprecizē uz otro lasījumu, dodot skaidrojumu, kas ar to domāts, jo mums likuma vai cita akta par valsts pasūtījumu šobrīd nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Piekrītot Laķa kungam, es gribētu par otro daļu runāt vēl tālāk. Tātad daudzu valsts uzņēmumu vadītāji arī saņem valsts pasūtījumu… Arī šeit trūkst konsekvences, un man nav saprotams, kāpēc neņemam vērā, kas ir ierakstīts par Ministru padomes locekļu darbību, jo viņi nedrīkst būt uzņēmējsabiedrību vadībā. Kāpēc šis formulējums kārtējo reizi ir izkritis? Es patiešām nevaru balsot par šādu otrās daļas redakciju, nekādi nevaru atbalstīt to.

A.Endziņš: Cienījamais Grūbes kungs, jūs neesat devis arī nevienu priekšlikumu kopš tā brīža, kad attiecīgais likumprojekts tika izdalīts. Esiet tik laipns un dodiet uz otro lasījumu, mēs varam precizēt, lai šī sadaļa neradītu pretrunas. Attiecībā uz aizliegumu piedalīties tur vai tur es jau vakar teicu, ka nevis aizliegums, bet atklātība varētu būt, deklarācija par vienas vai otras personas piedalīšanos uzņēmējdarbībā, lai tas ir sabiedrībai zināms. Tā, kā tas ir daudzās citās valstīs, arī mūsu kaimiņvalsts Igaunija to ir izdarījusi, bet tas, manuprāt, būtu atsevišķs akts.

Priekšsēdētājs: Vai Grūbes kungs vēl ko grib teikt?

G.Grūbe: Nē, es katrā ziņā aicinātu svītrot šo daļu.

Priekšsēdētājs: Jā, to jūs varat darīt. Lūdzu, deputāts Buka.

S.Buka: */Endziņa kungs! Man tomēr vēl ir jautājums par šo daļu. Es to jau vakar uzdevu. Bet šodien mēs vēl vairāk sabojājam Satversmi. 32.pantā precīzi uzrakstīts, kas var un kas nevar, bet visi pārējie paskaidrojumi… Lauksaimniekiem– tas ir tīšs Satversmes pārkāpums, tiem, kas nodarbojas ar pedagoģiju, tas, iespējams, tiešām ir valsts pasūtījums, par to bija rakstīts reglamentā. Tāpēc, izdarot pārkāpumu vienā vietā, mēģinot to visu ievilkt likumā, mēs ar to sākam pārkāpt kā Satversmi, tā 1923.gada Saeimas reglamentu. Vai jums neliekas, ka vajadzētu izsvītrot visu to, kas attiecas uz lauksaimniekiem, un precīzi ierakstīt, kā tas ir rakstīts Satversmē, ar visiem labojumiem, un tikai pēc tam lēmumā par likuma stāšanos spēkā dot tāda veida paskaidrojumus, ka tas neattiecas uz to un to… vai ka var ieņemt līdzīgus amatus? Tas būtu kompromiss, jo citādi mēs Satversmi pārvēršam par lupatu, ar ko noslaucīt netīrus zābakus, kuru katrs, kas vien grib, var izmantot savu netīro kāju noslaucīšanai./

Priekšsēdētājs: Tā, godājamie kolēģi, lūdzu reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 95 deputāti.

Godājamie kolēģi! Mēs varam balsot par 4.panta pirmo daļu konceptuāli, atstājot, protams, līdz otrajam lasījumam jebkuram tiesības iesniegt savus labojumus rakstveidā. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim konceptuāli par 4.panta otro daļu. Par– 49, pret– 21, atturas– 17. 4.panta otrā daļa konceptuāli akceptēta.

Trešā daļa. Par savienošanu ar militāro dienestu. Neviens deputāts nevēlas apstrīdēt. Paldies.

Ceturtā daļa. Te jūs saņēmāt skaidrojumu. Nav nekādu iebildumu, izņemot to, ko Endziņa kungs jau komentēja, ka šeit redakcionāli ir iespējams uzlabot, lai labāk varētu saprast.

Pēdējā daļā par to, ka deputātu nevar iesaukt militārajās apmācībās. Nav iebildumu. Balsošanas režīmu, un balsosim par 4.panta konceptuālu akceptēšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par– 56, pret– 13, atturas– 14. Akceptēts 4.panta formulējums.

5.pants. Te mums ir jāiet pa apakšpunktiem. Lūdzu, pirmās daļas 1.apakšpunkts. Nevienam nav iebildumu.

Pirmās daļas 2.apakšpunkts. Arī nav iebildumu. Pirmās daļas 3.apakš­punkts. Paldies.

Otrās daļas 1.apakšpunkts. Par kavēšanu bez attaisnota iemesla. Grib izteikties deputāts Krūmiņš, kaut gan viņš praktiski ir apmeklējis visas sēdes.

Ģ.Krūmiņš: Man būtu ierosinājums šeit rakstīt nevis “vienas sesijas laikā”, bet gan “viena mēneša laikā”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par to varam nobalsot. Lūdzu, deputāts Buka.

S.Buka: */Man jautājums Endziņa kungam. Kā būs ar tiem deputātiem, kas pašreiz grib būt atbrīvotie un strādāt tikai Augstākajā padomē, bet kuriem Augstākās padomes Prezidijs tam atļauju nedod? Uz viņiem šis pants attiecas vai ne? Lūk, deputāts Egle, piemēram, uzrakstīja iesniegumu par to, ka grib būt atbrīvotais deputāts. Prezidijs jau divas reizes ir noraidījis viņa lūgumu. Tas ir, tā mēs varam iedzīt deputātu tādā situācijā, ka viņš uz visām plenārsēdēm nevarēs ierasties. Vai arī viņš nonāks šīs normas ietekmē?/

A.Endziņš: Ir skaidrs, ka šā punkta darbība uz šādiem deputātiem neattiecas, jo šeit ir runa par neattaisnotiem kavējumiem, bet, kas ir neattaisnots kavējums, tas mums ir noteikts.

S.Buka: Hm… ļoti interesanti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par šo pašu deputāts Laķis.

P.Laķis: Endziņa kungs, man ir jautājums par neapmeklēšanu. Kā tas ir domāts: puse attiecas uz plenārsēdēm un puse– uz komisiju sēdēm vai arī kopā? Tas nav abstrakts jautājums. Es domāju, ka mums ir kolēģi, kuri apmeklē vairāk nekā pusi plenārsēžu, bet nerādās komisijās.

A.Endziņš: Ja šāds jautājums rodas, ir nepieciešams precizējums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Endziņa kungs, kā jūs skatītos uz šādu mazu labojumu? Mēs te strīdamies, kā rēķināt sesiju. Varbūt 1.punktā rakstītu tā: “tekošās sesijas laikā bez attaisnojoša iemesla”, jo citādi mēs nezinām, kad sākt skaitīt šo sesiju. Kā jūs skatāties uz šādu labojumiņu?

A.Endziņš: Es nezinu, te laikam valodnieki jālūdz palīgā. Vai “tekošs” var vai nevar…

J.Freimanis: Jā, varbūt kolēģi palīdzēs, bet tāda ir ideja.

A.Endziņš: Jā, es saprotu, bet ideja ir tā pati, tikai citāds redakcionāls formulējums.

J.Freimanis: Šī ideja jau te ir iestrādāta. Paldies.

Priekšsēdētājs: Laikam valodnieki viennozīmīgi teiks, ka sesija “netek”… Lūdzu, deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Es vakar uzdevumu jautājumu, vai šai normai būs atpakaļejošs spēks. Deputāts Endziņš teica, ka to izlems Augstākā padome. Lai šajā plānā būtu pilnīga noteiktība, es konceptuālo jautājumu iesniedzu rakstiski. Es tomēr prasu par to jautājumu, kuru iesniedzu Prezidijam rakstiski, plenārsēdei nobalsot. Vai šī likumprojekta normai ir atpakaļejošs spēks? Es nesaprotu, kāpēc man liedz izmantot likumdošanas iniciatīvas tiesības un šo jautājumu neliek uz balsošanu? Kā Augstākā padome nolems, tā arī būs. Es nesaprotu, kāpēc šis priekšlikums netiek likts uz balsošanu. Es vēlreiz pastāvu uz to, lai tiktu īstenotas manas likumīgās tiesības, un priekšlikums, kuru es noformēju kā pienākas, tiktu likts uz balsošanu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kide.

A.Endziņš: Man jūsu priekšlikuma nav. Es varu pateikt.

S.Zaļetajevs: */Es savu priekšlikumu nodevu Prezidijam. Es nezinu, ko Prezidijs ar to izdarīja un kāpēc tas bija vajadzīgs. Iznāk, ka tas ir Madrides galma noslēpums, ja?/

A.Endziņš: Nē, viens ir skaidrs: šis punkts nevar būt ar atpakaļejošu spēku.

S.Zaļetajevs: */Tad lai par šo jautājumu tiek balsots un Augstākā padome izlemj, jo man tika pateikts: kā nolems Augstākā padome. Tagad jau tiek atbildēts citādi: “tam nebūs atpakaļejoša spēka”. Katru pusstundu mainās traktējums. Kā vispār var apspriest projektu otrajā un trešajā lasījumā, ja nav skaidrs, par ko esam nobalsojuši pirmajā lasījumā?/

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, es atvainojos, citi deputāti arī grib runāt. Pašlaik ir pirmais lasījums, un mēs pašlaik balsojam. Vēl nav otrais lasījums. Tas noteikti būs vēlāk.

A.Endziņš: Tā ir viena lieta. Otra lieta– uz otro lasījumu vajadzētu būt sagatavotam arī lēmuma projektam par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Tur var tikt sīkāk diskutēts. Pašreiz tā šeit nav.

Priekšsēdētājs: Es arī gribētu piekrist Endziņa kungam, ka tas ir punkts lēmumā par spēkā stāšanās kārtību.

S.Zaļetajevs: Šis jautājums ir konceptuāls, un lūdzu manu priekšlikumu likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Jā, bet es to neuzskatu par konceptuālu. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es šajā gadījumā nesaprotu, kādēļ Zaļetajeva kungs tā trako. Atšķirībā no Endziņa kunga interpretācijas mana interpretācija ir noteikta: katram cilvēkam par saviem grēkiem ir jāmaksā, un šeit ir jābūt atpakaļejošam spēkam gan 5.pantā, gan visos citos pantos, jo– kāpēc tad mēs šo dokumentu taisām? Tāpēc, lai paši sevi turētu pie kārtības. Un, ja sāksim grēkus rēķināt no lietutiņa pēc viena mēneša, tā būs lielāka nejēdzība. Tā ka nav ko uztraukties! Es uzskatu, ka te ir jābūt atpakaļejošam spēkam.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet to iekļausim lēmumā par spēkā stāšanās kārtību. Tas būtu arī tīri tiesiski un arī tīri organizatoriski pareizi.

Lūdzu, deputāts Kide.

E.Kide: Endziņa kungs, man īsti nav saprotams, kā izprast vārdus “bez attaisnojoša iemesla”. Mums ir ļoti daudz deputātu, kas ieņem amatus: ministru amatus, bankas prezidenta amatu. Viņi gluži vienkārši nevar atļauties šeit būt. Vai tie arī skaitās attaisnojoši iemesli?

A.Endziņš: Kides kungs! Varbūt ir nepieciešams precizēt to, kas jau ir formulēts: kas ir attaisnots un kas nav attaisnots kavējums. Ja ministra kungs ir informējis komisijas vadītāju, ka viņš nebūs plenārsēdē vai kaut kādu apstākļu dēļ nebūs komisijas sēdē, un saņēmis viņa piekrišanu, tas var tikt uzskatīts par attaisnotu kavējumu. Ir jābūt komisiju vadības piekrišanai.

E.Kide: Ja cilvēks ieņem amatu, teiksim, ir rūpnīcas direktors, un viņam tajā darbā ir noteikti jābūt,– vai tas ir attaisnojošs iemesls attiecībā pret Augstākās padomes darbu?

A.Endziņš: Tas nav attaisnojošs. Es vēlreiz atkārtoju, ka ir nepieciešams precizēt šo formulējumu– kas ir attaisnots un kas nav attaisnots kavējums, bet šeit, kā saka, ir ideja.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Viena minūte jau pagājusi. Vai Zatulivitera kungs vēlas pirms pārtraukuma vēl runāt?

V.Zatuliviters: */Man par apspriešanas procedūru. Es domāju, priekšsēdētāja kungs, ka noteikt, vai deputāta Zaļetajeva priekšlikums ir konceptuāls vai nav konceptuāls, jums nav tiesību. Tam ir Augstākā padome, sesija, kas ar savu balsojumu atbild uz šo jautājumu, konceptuāli vai nekonceptuāli. Bet tas, ko jūs pats domājat, mums labi zināms. Uzvedieties reglamenta rāmjos!/

Priekšsēdētājs: Zatulivitera kungs, es ceru, ka jūs starpbrīdī izlasīsit lēmumu par likumprojektu pieņemšanas kārtību un nomierināsities.

Pārtraukums– 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ieņemsim vietas, godājamie deputāti! Mums ir jāturpina darbs plenārsēdē. Lūdzu, Endziņa kungs, tribīnē! Mēs apstājāmies pie 5.panta otrās daļas 1.apakšpunkta. Ir sameklēti arī Zaļetajeva kunga konceptuālie balsojumi. Tie gan, atklāti sakot, nav tādā secībā, kā mēs šeit balsojām, bet, ja Zaļetajeva kungam nekas nav pretī, mēs varam par tiem konceptuāli balsot, kad būsim apsprieduši atsevišķi pa punktiem.

Attiecībā uz 5.panta otrās daļas 1.apakšpunktu, tātad Zaļetajeva konceptuālo balsojumu, jāteic, ka šā likumprojekta noteikumu pirmajam papildinājumam var būt atpakaļejošs spēks. Vai godājamiem kolēģiem ir kādas pretenzijas? Zaļetajeva kungs vēl vēlas izteikties?

S.Zaļetajevs: */Es gribētu, lai mani konceptuālie priekšlikumi tiktu nolasīti tādi, kādi tie uzrakstīti, lai deputātiem būtu pilnīga skaidrība, kādi tie ir un kāds ir to raksturs, bet ne sēdes vadītāja interpretācijā. Tajā, par nožēlu, ir pazudušas dažas nianses./

Priekšsēdētājs: Godājamais Zaļetajeva kungs, es jūsu vietā negrasos neko lasīt. Tā ka jums pašam vien tas būs jādara. Bet, kā norunājām, šos konceptuālos balsojumus jūs varat izvirzīt pie attiecīgajiem punktiem, kad mēs tos skatīsim, nevis iesniegt sarakstu par visiem deviņiem. Ja jūs pie kāda attiecīgā apakšpunkta vai panta daļas uzskatāt, ka uz to attiecas jūsu konceptuālais balsojums, lūdzu, ierosiniet, un mēs balsosim, ja tam būs konceptuāls raksturs.

S.Zaļetajevs: */Nav korekti konceptuālus nosacījumus piesaistīt jau gatavai likumprojekta struktūrai. Tieši otrādi, es uzskatu, likumprojekta struktūra ir atkarīga no tā, kādi konceptuāli nosacījumi pieņemti plenārsēdē. To ierobežojot, jūs ierobežojat manu gribu, un es prasu tomēr manus konceptuālos priekšlikumus, kas iesniegti rakstiski, nolasīt, lai plenārsēde izlemtu, vai šie priekšlikumi ir konceptuāli. Tajā gadījumā, ja tie tiks atzīti par konceptuāliem, par tiem būs jābalso./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, jūs nepārtraukti runājat pie mikrofona, bet vēl neesmu dzirdējis, ka jūs sākat lasīt. Mēs taču norunājām, ka jums pašam ir jālasa šie konceptuālie priekšlikumi, bet jūs to nedarāt. Kas jūs kavē? Lūdzu, ejiet un lasiet! Lūdzu, ņemiet savas papīrlapiņas un lasiet pēc kārtas! Mēs sāksim balsot.

S.Zaļetajevs: Es nezinu, vai tagad ir tulkojums valsts valodā, tāpēc lasīšu valsts valodā. Pirmais priekšlikums ir šāds: šā likumprojekta noteikumiem var būt atpakaļejošs spēks. Otrais…

Priekšsēdētājs: Paldies, Zaļetajeva kungs, varbūt balsosim atsevišķi par šiem priekšlikumiem, jo, godājamie kolēģi, Zaļetajeva kungs tik un tā nāks pie mikrofona un nepārtraukti izvirzīs šos priekšlikumus. Vai ir kādi iebildumi? Endziņa kungs, kā jūs uzskatāt? Vai būtu pieņemama šāda forma?

A.Endziņš: Man liekas, ka tomēr ir jābalso pa punktiem.

Priekšsēdētājs: Man arī tā likās. Lūdzu, Freimaņa kungam ir ierosinājums par to, kādā veidā mēs ar Zaļetajeva kunga priekšlikumiem tiksim galā?

J.Freimanis: Godājamie kolēģi! Mūsu dārgais draugs Zaļetajeva kungs mūs, tā sakot, grib kārtīgi piešmaukt, jo ne visiem punktiem ir jēga būt ar atpakaļejošu spēku. Zaļetajeva kungs uztraucies par stingri noteiktiem punktiem. Tā tas ir. Tur tas suns ir aprakts. Tāpēc par šo atpakaļejošo spēku mums jāskatās katrs punktiņš atsevišķi, Zaļetajeva kungs, nevis visi “oguļno”.

S.Zaļetajevs: Ja jūs manī uzmanīgi klausījāties, es teicu…

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs… Lūdzu, izslēdziet pirmo mikrofonu! Lūdzu, Liepiņa kungs, izsakieties par šo jautājumu.

K.Liepiņš: Cienījamie kolēģi! Es nezinu, kāpēc tādi uztraukumi, jo Zaļetajeva kungs tikko ierosināja faktiski divus balsojumus: pirmais balsojums– vai šis priekšlikums ir konceptuāls vai nav. Un pēc tam, ja uzskata, ka ir, par to balsojam, izšķirot, vai nolasītais ir konceptuāls vai nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Birkava kungs izteiksies par procedūru. Otrais mikrofons.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Jautājums par to, kas ir konceptuāls un kas nav konceptuāls, mūsu reglamentā praktiski precīzi nav atrisināts. Un līdz ar to var tikt dažādi tulkots. Tādēļ vienīgais pareizais risinājums, ja deputātiem ir šaubas, vai balsojums ir konceptuāls vai nav, tad tas tiešām ir jāliek tā, kā Zaļetajeva kungs ierosina: vai plenārsēde uzskata šo jautājumu par konceptuālu vai ne. Cita ceļa pagaidām es neredzu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Varbūt šis jautājums arī ir konceptuāls, bet tas nav šā likuma uzdevums, jo šis jautājums būtu jārisina lēmumā par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Tad, kad līdz tam nonāksim, tad par to arī varēsim lemt. Pašlaik tas nekādi neietekmē šā likuma tekstu. Un tādēļ mēs par neko nevaram balsot.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Varbūt tomēr ievērosim Birkava kunga un Zaļetajeva kunga priekšlikumu, lai gan tas prasa laiku, jo Zaļetajeva kungs nolasīs mums savus konceptuālos priekšlikumus un mēs par katru balsosim, vai tas ir konceptuāls vai nav. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. Reģistrējušies 80 deputāti.

Pirmo konceptuālo balsojumu izvirzīja Zaļetajeva kungs: vai šā likuma atsevišķiem pantiem ir atpakaļejošs spēks.

S.Zaļetajevs: Var būt. Es atvainojos…

Priekšsēdētājs: Tātad balsojam par to, vai šis ierosinājums ir konceptuāls. Kas ir par, pret un atturas. Lūdzu rezultātu. 39– par, 25– pret, 13– atturas. Tātad ar vienas balss vairākumu nolemts, ka tas ir konceptuāls un balsojams. Paldies.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs, ko jūs vēl uzskatāt par konceptuālu balsojumu?

S.Zaļetajevs: Lūdzu klausīties uzmanīgi! Otrais priekšlikums ir šāds: deputāta likumpārkāpums var tikt konstatēts tikai tiesā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad– vai šis jautājums šā likuma kontekstā ir konceptuāls? Lūdzu, balsojam par Zaļetajeva kunga priekšlikumu, ka tas ir konceptuāls. Lūdzu rezultātu. 31– par, 26– pret, 11– atturas. Nav balsu vairākuma. Deputāti uzskata, ka tas nav konceptuāls.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: Trešais priekšlikums: deputātu var atsaukt vēlētāji.

Priekšsēdētājs: Vai šis priekšlikums ir konceptuāls? Lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. 42 uzskata, ka tas ir konceptuāls, 19 uzskata, ka nav, un 11– atturas. Tātad uzskatām, ka tas ir konceptuāls. Paldies.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: Ceturtais priekšlikums: likuma “Par deputāta statusu” normām ir jāatbilst Satversmes 28.pantam. Es nezinu, vai mikrofons ir ieslēgts.

Priekšsēdētājs: Ir ieslēgts, Zaļetajeva kungs.

S.Zaļetajevs: Ja ir nepieciešams, es varu nolasīt Satversmes 28.pantu.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, vai vajag, lai nolasa pantu? Vajag. Lūdzu, lasiet, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: Man diemžēl ir tikai krievu valodā.

Priekšsēdētājs: Tad tas neder, Zaļetajeva kungs, deputāti saka. Godājamie kolēģi… Zaļetajeva kungs, es atvainojos, 28.pantā runāts par to, ka Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par, amatu izpildot, izteiktajām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvi disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata: godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās ir nepatiesas, vai godu aizskarošas ziņas par privāto vai ģimenes dzīvi. Jā, šis pants būtu vērtīgs arī mums. Paldies. Tātad visi zina, kas ir teikts Satversmes 28.pantā. Zaļetajeva kungs ierosina balsot, vai tas ir konceptuāli vai nav.

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Redziet, te ir maza juridiska detaļa. Vesela rinda Saeimas deputātu varēja būt tikai Latvijas pilsoņi. Šis nu nekādi nevar būt… To pat nevar likt uz balsošanu, jo tam nav nekāda sakara ar Augstākās padomes deputātiem.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kiršteina kungs, bet Zaļetajeva kungs izteica savas personiskās domas. Viņš uzskata, ka tas ir konceptuāli– mums izspriest. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Zaļetajeva kunga priekšlikumu, ka šā panta piemērošana ir konceptuāla. Lūdzu rezultātu. Par– 28, pret– 29, atturas– 11. Tātad plenārsēde uzskata, ka tas nav konceptuāls šā likumprojekta kontekstā.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: Paldies. Tie ir visi mani priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad esam nobalsojuši, ka konceptuāli ir divi jautājumi: vai šā likuma pantiem ir atpakaļejošs spēks un vai deputātus atsauc vēlētāji. Pārējie tika noraidīti. Protams, mēs vēl neesam konceptuāli balsojuši. Mēs esam balsojuši tikai par to, ka šie divi jautājumi varētu tikt uzskatīti par konceptuāliem šā likumprojekta kontekstā.

Un tagad, lūdzu, par 5.panta otrās daļas 1.apakšpunktu. Vai kāds vēlas izteikties? Pretenziju nav. Paldies. 5.panta otrās daļas 2.apakš­punkts. Nav iebildumu.

3.apakšpunkts. Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Man būtu priekšlikums papildināt ar vārdiem “tīšu noziegumu”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Endziņa kungs, jūsu komentārs!

A.Endziņš: Nav iebildumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad– par tīšu noziegumu. 4.apakš­punkts. Lūdzu. Aleksejeva kungs vēlas izteikties par 4.apakšpunktu.

A.Aleksejevs: */Man ir divi jautājumi. Pirmais. Vai balsojums pret šo likumprojektu ir 4.panta ietekmē vai ne?/

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs, jūsu komentārs.

A.Endziņš: Liekas, ka jautājumu pusstunda bija vakar, Aleksejeva kungs. Šodien jūs varat uzstāties tikai par balsošanas motīviem.

A.Aleksejevs: */Nē, jo vakar jūs kaut ko nesaprotamu stāstījāt par kaut kādām ētiskām normām, kas nekur nav rakstītas, un es šodien gribu noskaidrot, vēl jo vairāk tāpēc, ka pirmajam jautājumam seko otrais jautājums. Jūs šeit tikko ar balsu vairākumu atcēlāt Satversmes pantu, kurā teikts, ka deputātu var saukt pie atbildības par darbību, kas vērsta pret Satversmi. Tieši tāpēc es arī gribēju precizēt. Ja tas neattiecas uz visiem gadījumiem, tad es lūdzu šeit nosaukt Satversmes pantus, pret kuriem drīkst iebilst un pret kuriem nedrīkst iebilst./

A.Endziņš: Aleksejeva kungs, ja jūs būtu uzmanīgi izlasījis Satversmi, arī to pašu 28.pantu, par ko runāja Zaļetajeva kungs un ko nolasīja Krastiņa kungs, un būtu lietas kursā par mūsu spēkā esošo likumdošanu, tad jūs zinātu, ka nav nevienas normas, kura netiktu šodien ievērota un par kuras pārkāpšanu nevarētu saukt pie atbildības.

A.Aleksejevs: */Nē. Šinī gadījumā mēs nobalsojām (es runāju par šeit zālē sēdošajiem deputātiem kopumā) pret šī Satversmes panta atzīšanu par konceptuālu, tas ir, šinī gadījumā mēs gribam to neievērot. Mēs nobalsojām pretī tam. Tā ka šeit tas ir pilnīgi viennozīmīgi, Endziņa kungs! Es, protams, saprotu, ka jums kā juristam pašreiz izdevīga pozīcija ir izlikties, ka nesaprotat, bet jūs to saprotat labi./

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, man liekas, šis Aleksejeva kunga izteikums tieši atbilst 28.pantam. Bet domāju, ka mēs nekomentēsim, Aleksejeva kungs.

Lūdzu, deputāts Ščipcovs. Par 4.apakšpunktu.

O.Ščipcovs: */Es esmu principiāls pretinieks tam, ka jebkuru deputātu varētu izraidīt no šīs zāles bez tiesas iejaukšanās. Tāpēc es gribētu, lai deputāti neaizmirstu par manu, es uzskatu, konceptuālu likumu par Augstāko tiesu, kurai jāiesniedz parlamentārās komisijas izmeklēšanas materiāli. Tam šodien nevaram paiet garām, uzskatu, ka tas ir principiāli un konceptuāli, un no otras puses– tas ir kompromiss./

Priekšsēdētājs: Jā, paldies, Ščipcova kungs. Mēs tikko konceptuāli nobalsojām, ka tas nav konceptuāls jautājums. To izvirzīja arī Zaļetajeva kungs, ka var tikai tiesa.

Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Es aicinātu visus kolēģus balsot par šo variantu, kāds šeit ir uzrakstīts, bez kādiem kompromisiem. Tas ir ļoti korekti izstrādāts. Mūsu kolēģe Marjaša pie tā ir krietni piedomājusi. Turklāt iejaukt šeit Augstāko tiesu nozīmē šo jautājumu vispār nogremdēt, jo mums nav nedz procesuālo, nedz materiālo normu, pēc kurām šādā gadījumā tiesa varētu vadīties. Turklāt arī tiesa tiek vēlēta uz 10 gadiem un to darām mēs paši, ne jau kāds cits, tāpēc diez vai būtu jēdzīgi to darbiņu, kas mums pašiem izdarāms, novelt uz kāda cita pleciem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, šī sholastika mums nav vajadzīga, tādēļ ka te nav runa par to, ka kāds cilvēks būtu jāiesēdina cietumā, jo, lai cilvēku iesēdinātu cietumā, arī vienu, otru, trešo deputātu, ir vajadzīga tiesa. Runa ir par mūsu prerogatīvu, mūsu kompetenci, par to, ko Augstākā padome tur savā vidū un ko netur. Un līdz ar to šis pants ir filigrāni nostrādāts. Es domāju, ka tas ir tūlīt balsojams. Un vēl es nesaprotu, kāpēc par Satversmi uztraucas tie deputāti, kas to nav parakstījuši un neakceptē. Kāpēc viņi pēkšņi tā mīl Satversmi?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Marjaša!

R.Marjaša: Cienījamie kolēģi, es mazliet nesaprotu, kādēļ šeit izskan tik milzīga vēlēšanās, lai cilvēki, par kuriem var būt runa, konkrētos gadījumos obligāti stātos priekšā, jo pašlaik daļa no opozīcijas mūs spiež uz to, lai mēs saistītu savu lēmumu ar kriminālatbildību. Personiski es, strādājot pie šīs redakcijas, gribēju izvairīties no šādas situācijas. Es ļoti baidos, ka visa šī garā runāšana vakar un šodien novedīs pie tā, ka manas labās vēlmes tiks novestas līdz nullei.
Galu galā gribu jūs nomierināt, ka gan jau prokurors neatkarīgi no tā, ko mēs te nolemsim, izdarīs to, ko viņš uzskatīs par vajadzīgu. Bet es vēlreiz lūdzu, nestumiet mūs uz to. Atzīt cilvēkus par vainīgiem kriminālnoziegumā var tikai tiesa, mums tādu tiesību nav. Un jūs mums neuzspiedīsit to, kaut arī ļoti gribat. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Ščipcovs, pēc tam– deputāts Kiršteins.

O.Ščipcovs: */Es gribu iebilst, ka nekādā ziņā negribu šo lietu, par kuru runa pēdējā pantā, nogremdēt. Es tikai gribu atgādināt deputāta Matvejeva vakardienas uzstāšanos, kurā bija runa par atšķirīgiem precedentiem. Tas, ko mēs šeit gribam darīt, notiek ļoti nedaudzās un ļoti neattīstītās valstīs. Civilizētās valstīs, attīstītās valstīs tas nenotiek. Gribu teikt, ka kaimiņu Lietuvā ar Prunskienes kundzi rīkojās tieši tā, kā es iesaku,– viņas lieta nodota Augstākajai tiesai, un tikai tad tiks izvirzīts jautājums par viņas mandātu. Man liekas, ka Lietuvas tauta šajās dienās mums rāda labu paraugu, arī Lietuvas parlaments rāda civilizētu paraugu, kā risināt līdzīgus jautājumus. Es aicinu sekot mūsu Lietuvas kolēģu paraugam./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kiršteins.

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! Es domāju, ka ne Aleksejeva kungs, ne Dīmaņa kungs vairs nesmaidīs, kad šī Augstākās padomes komisija uzdos viņiem jautājumu par to, kā viņi piedalījās Centrālās komitejas sēdē, kurā lēma par 15.maija šturmēšanu. Te atsaucas uz Prunskieni un Lietuvas paraugu. Bet, cik es zinu, Prunskiene nav piedalījusies tādās sanāksmēs, kurās ir lemts, kā triecienā ieņemt Lietuvas Augstāko padomi. Un tur nevajadzēja ne tiesu, ne Saeimu– neko. Tāpēc aicinu netērēt laiku, balsot par šiem priekšlikumiem un vismaz šos divus kungus izsviest ārā no Augstākās padomes par to, ka viņi organizē triecienu pret Augstāko padomi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Mēs šodien izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā un apspriežam tikai konceptuālus jautājumus. Tikko, pirms piecām minūtēm, mēs nobalsojām, ka priekšlikums par to, ka deputāta likumpārkāpums konstatējams tikai tiesā, nav konceptuāls jautājums, tāpēc tas būs apspriežams otrā lasījuma laikā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Dīmanis.

S.Dīmanis: Es gribu pateikties Marjašas kundzei par to, ka viņa ir pažēlojusi kādu no mūsu frakcijas. Bet tas nav vajadzīgs. Un Kiršteina kungs ļoti labi parādīja, kā darbosies šī izmeklēšanas komisija, ja var kaut ko šitā nomurmināt visu priekšā. Man arī ir dati par to, kā Kiršteina kungs ir darbojies nacionālās kustības radikālajā spārnā pret parlamentu. Tā ka mēs vēl pacīnīsimies šeit, parlamentā, savā starpā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs vēl pateiks kaut ko, un pēc tam varbūt Endziņa kungs.

E.Kide: Es runāšu ļoti nepopulāri. Es būtu par to, lai visbargāk pie atbildības tiktu saukti tie, kas ir pārkāpuši Latvijas Republikas likumus un Augstākās padomes lēmumus cīņā par Latvijas demokrātiskās valsts nostiprināšanu. Es piekristu šādam formulējumam, ja būtu tikai pirmā 4.apakšpunkta daļa– “pārkāpis Latvijas Republikas tautas deputāta statusu”. Tad izlemtu Augstākās padomes plenārsēde. Tiklīdz ir runa par to, ka pārkāpis Latvijas Republikas likumu vai lēmumu, man šķiet, ka mūsu pašu izlemšana ir tiesas varas sapludināšana ar lēmējvaru. Manuprāt, ja pārkāpj likumus, ir jāizskata tikai tiesai, nevis to dara institūcija, pašvaldība. Vēl būtu priekšlikums– vismaz kompromisa priekšlikums– beigt šo 4.apakšpunktu ar priekšlikumu, ka Augstākās padomes plenārsēdes lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gavrilova kungs, pēc tam– Freimaņa kungs.

M.Gavrilovs: */Endziņa kungs! Man ir tāds jautājums. Šeit rakstīts: “orgāni, kas pieņem lēmumus, kas sekmē neatkarīgu, demokrātisku varu”. Tad iznāk, ka mums jānovērtē, vai šie lēmumi nostiprina demokrātisko iekārtu, tas– pirmkārt, un otrkārt– vai šie lēmumi ir demokrātiski. Man jautājums. Vai katrā gadījumā mēs varam apšaubīt, vai varas orgānu lēmumi un darbība ir demokrātiska? Tad tas viss karāsies gaisā. Kas lems, vai šī darbība ir demokrātiska, lēmumi, pret kuriem ir vērsta kaut kāda deputātu darbība, ir vai nav demo­krātiski? Tie stiprina demokrātiju vai nestiprina? Es, aizsteidzoties atbildei priekšā, gribu teikt, ka tagad, kamēr mums nav konstitucionālās tiesas, nevienam, pat Augstākajai padomei, nav tiesību šādus jautājumus izlemt. Tāpēc, kamēr nav konstitucionālās tiesas, mūsu strīds šeit ir neauglīgs. Šādam dokumentam ir spēks tikai nedemo­krātiskā valstī. Es faktiski uz savu jautājumu pats esmu atbildējis. Ja varat, atbildiet citādi!/

Priekšsēdētājs: Tagad nav jautājumi, tagad izsakās par motīviem, Gavrilova kungs. Lūdzu, deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Es ļoti atvainojos, ka uzstājos otrreiz.

Priekšsēdētājs: Gavrilova kungs, jautājumi bija vakar. Pašlaik runājam par balsošanas motīviem.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi, es arī gribētu aicināt balsot par tādu 4.pantu, kāds tas ir. Es gribētu godājamam Kides kungam aizrādīt, ka nevaram ierobežoties tikai ar tautas deputāta statusu, jo nezinām, kāds pašlaik ir šis statuss, bet šajā pantā ir skaidri pateikts, ka te nav kriminālatbildības, Kides kungs. Tāpēc viss ir savās vietās, balsosim par šo 4.pantu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Varbūt atļaujiet arī man mazliet izteikties par 4.pantu. Šeit visu laiku uzsvars tiek likts uz mēģinājumu izrēķināties ar politiskajiem pretiniekiem. Tajā pašā laikā paliek diezgan absurda situācija. Pieņemsim, ka tautas deputāts sadzēries, neglītā izskatā, kaut kur vāļāsies sabiedriskā vietā. Kāda būs reakcija? Ko varam izdarīt ar viņu? Pateikt “fui”, un tas ir viss. Atbrīvot viņu, anulēt mandātu mēs nevaram, mums nav tāda akta. Ja ir runa par kriminālnoziegumu, darbojas 3.punkts. Bet, ja deputāts ir pieļāvis amorālu pārkāpumu, ētiska rakstura pārkāpumu, tad šo jautājumu var risināt Augstākā padome. Tā ir viena lieta.

Otra lieta– par konstitucionālo tiesu vai ko tamlīdzīgu. Ja ir konstitucionālā tiesa, tā lemj, kā likumi, lēmumi atbilst Satversmei, spēkā esošajai konstitūcijai. Perspektīvā, pēc mūsu projekta, arī par augstākām amatpersonām, par to atbildību kā tādu. Kamēr tas vēl tā nav, Augstākā padome ir tā, kas pieņem likumus, Augstākā padome arī šajā gadījumā savā plenārsēdē konstatēs, ir vai nav, vai tas ir demokrātiski vai nedemokrātiski, jo galu galā mēs paši lemsim. Vai arī mēs paši sev neuzticamies– tad tā iznāk.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, Endziņa kungs jau apkopoja. Vai tiešām mēs neesam gatavi balsot? Redakcionāls ir trešajā lasījumā, Krūmiņa kungs.

Ģ.Krūmiņš: Pat ja maina koncepciju?

Priekšsēdētājs: Mums priekšā ir otrais lasījums. Lūdzu, iesniedziet rakstveidā. Mēs pašlaik balsojam par būtību. Matvejeva kungs, lūdzu.

K.Matvejevs: */Ļoti īsi. Par balsošanas motīviem. Jūs zināt, šis pants kopumā savā ziņā ir brīnišķīgs. Ļoti labs. Tikai viens moments ir loģiskā pretrunā ar tā saturu– tā ir demokrātiskas valsts pieminēšana. Ja šo momentu novāktu, viss nostātos savā vietā./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas ir redakcionāls labojums pie trešā lasījuma, Matvejeva kungs. Zaščerinska kungs vēl vēlas runāt.

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi! Es esmu simtprocentīgi par neatkarīgu Latviju, simtprocentīgi par to, lai sauktu pie atbildības un kārtības cilvēkus, kuri cīnās un rīkojas pretlikumīgi pret to. Es savā laikā esmu cietis no tā sauktajām troikām. Un ņemiet ļaunā vai neņemiet, bet es te mazliet smaku no tā jūtu. Tāpēc pilnīgi atbalstu Kides kunga priekšlikumu, lai būtu vismaz tiesības pēc tam pārsūdzēt tiesā. Jo es nezinu likumus, pēc kuriem varēs lemt tā komisija. Mums nav tādu likumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas laikam ir papildinājuma jautājums. Tagad mums ir 4.apakšpunkts. Lūdzu balsošanas režīmu. Varbūt ir jāreģistrējas vēlreiz? Jāreģistrējas. Lūdzu, reģistrēsimies. Balsosim par 4.apakšpunktu kā par konceptuālu. Vai visi ir reģistrējušies, godājamie kolēģi? Visi. Paldies. Rezultātu. 85 deputāti reģistrējušies. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 5.panta otrās daļas 4.apakš­punktu. Lūdzu rezultātu. Par– 51, pret– 22, atturas– 8. 4.apakš­punkts akceptēts. Tā ka visus papildinājumus un redakcionālos labojumus var iesniegt rakstveidā otrajam lasījumam.

Vai vēl ir kas sakāms par 5.panta trešo daļu? Nav nekādu iebildumu. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim kopumā par likumprojektu.

Vienu mirklīti, Zaļetajeva kungs. Lūdzu, atsauciet, jo Zaļetajeva kungs vēlas ko teikt.

S.Zaļetajevs: */Mēs nolēmām, ka divi priekšnoteikumi ir konceptuāli, tāpēc par tiem pēc būtības jābalso tagad./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs uzskata, ka jābalso konceptuāli par to, ka šim likumam ir atpakaļejošs spēks, un par to, ka deputātu var atsaukt vēlētāji. Tā viņš formulēja. Vai pareizi, Zaļetajeva kungs? Pareizi. Paldies.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Es uzskatu, kolēģi, ka pirmais Zaļetajeva kunga ļoti taisnīgais iebildums attiecas uz lēmumu par stāšanos spēkā. Šajā gadījumā ir pilnīgi skaidrs un varēs pateikt, vai sākam strādāt no 4.maija vai no 22.augusta, vai 21.augusta, tas būs šā lēmuma jautājums. Tā ka 1.pants– pirmais Zaļetajeva kunga priekšlikums– nekādā ziņā šajā gadījumā nav balsojams. Vienīgi varētu būt runa par 2.pantu, kas, protams, visu groza. Es arī uzskatu, ka ne viens, ne otrs jautājums nav balsojams.

Priekšsēdētājs: Paldies. Freimaņa kungs ierosināja, lai šis konceptuālais balsojums par atpakaļejošo spēku, tas ir, par likuma spēku, laikā tiktu pārcelts uz lēmumu par spēkā stāšanās kārtību. Par šādu Freimaņa kunga ierosinājumu varam balsot. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Freimaņa kunga ierosinājumu, atzīstot, ka tas ir konceptuāli.

S.Zaļetajevs: Es lūdzu vārdu par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Balsošanas laikā nevar runāt. Lūdzu, balsosim. Vēl viena balss “par”, tā ir deputāta Ziediņa balss. Viņš ir pie mikrofona.

S.Zaļetajevs: Lūdzu, par balsošanas motīviem. Tā taču nedrīkst.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, izslēdziet pirmo mikrofonu. 38– par, 25– pret, 6– atturas. Ar balsu vairākumu šis konceptuālais jautājums tiek novirzīts uz lēmumu par likuma spēkā stāšanās kārtību. Tātad mums paliek tikai vēl otrs Zaļetajeva kunga ierosinātais konceptuālais balsojums, ka deputātu var atsaukt vēlētāji.

Lūdzu, Ziediņa kungs, pēc tam– Zaļetajeva kungs.

Z.Ziediņš: Konkrēti par šo otro jautājumu. Es domāju, ka Endziņa kungs mani atbalstīs. Ja balsosim par šo jautājumu un, manuprāt, nepiedodami to tomēr iebalsojam iekšā, tad vairs nav absolūti nekādas jēgas tam dokumentam, kas mums ir priekšā, jo ir jāpārstrādā visa šā dokumenta juridiskā bāze, veidojot visu šo atsaukšanas mehānismu un tā tālāk, respektīvi, jārisina tas, ko mēs te risinājām un rušinājām pirms gada. Ja mēs, paldies Dievam, esam saprātīgi un par šo pantu nobalsojam konceptuāli, ka tas nav iekļaujams, tad ir jēga balsot par šo likumu kopumā. Ja ieliksim šādu konceptuālu jautājumu, tad tas ir pirmajā lasījumā jāapskata ne tikai komisijās, bet jāuzsāk debates, jo tas pilnīgi groza likuma jēgu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Šis priekšlikums, kas bija iepriekšējos dokumentos, Likumdošanas jautājumu komisijā tika izņemts un šajā dokumentā vispār nav tā apsvēruma dēļ, ka tas nav paredzēts Latvijas Republikas 1922.gada Satversmē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Zaļetajeva kungs vēl izteiksies par motīviem, un pēc tam balsosim. Pirmais mikrofons– deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Par balsošanas motīviem sakarā ar to, ka vēlētāji var atsaukt deputātu. Mēs tikko atzinām faktu, ka daži Satversmes nosacījumi neattiecas uz Augstākās padomes deputātiem, piemēram, tāds lēmums tika pieņemts attiecībā uz Satversmes 28.pantu./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Zaļetajeva kungs…

S.Zaļetajevs: */Es lūdzu mani nepārtraukt./

Priekšsēdētājs: Es pārtraukšu jūs ar sēdes vadītāja tiesībām. Lūdzu, izbeidziet, Zaļetajeva kungs, runāt par to, kas patiesībā nav noticis. Nevajag Augstāko padomi padarīt par politisku tribīni.

S.Zaļetajevs: */Tomēr es lūdzu mani nepārtraukt. Domāju, ka Augstākā padome ir politisks orgāns un politiska tribīne, tāpēc lūdzu uzvesties korekti.

Tā, lūk. Tas ir pirmais motīvs. Otrais motīvs. Principā pat tad, ja par Satversmes 28.pantu netika tā nobalsots, balsošanas raksturs bija citāds, nekā es to formulēju, tas vēl nenozīmē, ka visas normas, kas attiecās uz Saeimas deputātiem, būtu piemērojamas Augstākās padomes deputātiem, jo pašlaik darbojas ne visas normas, kas paredzētas Satversmē, piemēram, Satversmes nodaļa, kas attiecas uz Latvijas Republikas prezidentu. Tā ka, lai kā tur būtu, šie jautājumi tā vai citādi tiek izlemti Augstākās padomes plenārsēdēs.

Tālāk. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka, ja jautājums ir konceptuāls, tas ir jāizlemj pirmajā lasījumā, neskatoties uz to, kādu formu dodam šim lēmumam,– vai tā ir likuma vai šī likuma spēkā stāšanās lēmuma forma. Ja konceptuāli jautājums ir atzīts par konceptuālu…/

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, cik jūs vēl gribat runāt? Jums tikai viena minūte pienākas par motīviem.

S.Zaļetajevs: */…tad nevar teikt, ka kāda likuma norma darbojas pati par sevi un likumu var sakonstruēt, nezinot, kā konceptuālais jautājums tiks izlemts pēdējā momentā. Tā ir pavisam nenormāla procedūra. Procedūra trijos lasījumos tādēļ jau izdomāta, lai formulētu normālu likumu./

Priekšsēdētājs: Zaļetajeva kungs, es jums dodu vēl vienu minūti, lai jūs pabeigtu savu…

S.Zaļetajevs: */Bet tagad iznāk, ka likums tiks pieņemts pavisam nenormālā situācijā, tas ir, deputātiem nezinot, kādi vēl būs nosacījumi, jo formulējumi taču atkarīgi no tā, kādi ir konceptuālie nosacījumi. Kā gan var tā strādāt ar likumu? Es nezinu, kādā likumā ir noteikta šīs vienas minūtes norma. Ceru, ka nākamajā reizē jūs dosit norādi par šo minūti.

Par balsošanas motīviem runājot, es lūdzu jūs atbalstīt normu, ka vēlētāji var atsaukt deputātu, jo pašreizējā momentā… Lūdzu mani nepārtraukt un uzvesties kaut cik kulturāli! Arī jums ir iespējams aiziet pie mikrofona un ziedot minūti, lai pārliecinātu citus par pretējo. Tad, lūk! Deputātiem vēlētāju priekšā nav nekādas atbildības. Nav konstitucionālās tiesas normālas sistēmas. Šajos apstākļos vienīgā iespēja kaut kā īstenot atgriezeniskos sakarus, uz kādiem ir aicināta demokrātiskā procedūra, ir tieši iespēja vēlētājiem atsaukt savu deputātu, lai tomēr būtu šis tautas un likumdevējas varas sakars, netiktu pilnīgi zaudēta deputāta atbildība savu vēlētāju priekšā./

Priekšsēdētājs: Deputāts Buka uzstājas par balsošanas motīviem. Lūdzu.

S.Buka: */Ievērojot to, ka šodien šeit jau tika minēti uzvārdi, man ir vienkāršāk. Pirmkārt, es nebalsoju pret Latvijas Republikas neatkarību, tā iznāca. Otrkārt, 13.janvārī es šeit sēdēju kopā ar Kiršteina kungu, tikai viņam bija gāzmaska, man tās nebija, man to nedeva. Tagad es kā motīvu nolasīšu Satversmes otrās nodaļas 14.pantu: “Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.” Tas ir vienīgais motīvs./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, konceptuāls balsojums pēc Zaļetajeva kunga ierosinājuma, kas ir formulēts šādi: deputātus var atsaukt vēlētāji. Bukas kungs jums paskaidroja konceptuāli, ar ko tas ir pretrunā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Zaļetajeva konceptuālo ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par– 38, pret– 15, atturas– 21. Tātad ar nelielu balsu vairākumu Zaļetajeva kunga izvirzītais konceptuālais balsojums ir nobalsots, tikai man nav skaidrs, kā tas attiecas uz šo likumprojektu. Deputāti konceptuāli piekrita, ka var atsaukt. Var. Bet šajā likumā nekas par to nav teikts, Zaļetajeva kungs. Tā ka paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojektu kopumā, akceptējot to pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par– 46, pret– 20, atturas– 12. Likumprojekts akceptēts pirmajā lasījumā. Endziņa kungs droši vien pateiks, līdz kuram datumam viņš lūdz iesniegt rakstveida priekšlikumus, jo otrajā lasījumā tiks balsots tikai par rakstveida priekšlikumiem.

A.Endziņš: Man būtu lūgums iesniegt rakstveida priekšlikumus vēlākais līdz pirmdienai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad līdz pirmdienai, 1.jūnijam, lūdzu Endziņa kungam iesniegt rakstveida priekšlikumus. Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Varbūt atļaujiet izteikt vēl vienu lūgumu. Kad mēs apspriedām Saeimas vēlēšanu likumu pirmajā lasījumā, es lūdzu divu nedēļu laikā iesniegt rakstveida priekšlikumus. Līdz šim esmu saņēmis priekšlikumu tikai no deputāta Lagzdiņa, tāpēc man ir lūgums: tie, kam ir priekšlikumi, lūdzu, dodiet rakstveida priekšlikumus, lai darba grupa varētu strādāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad par Saeimas vēlēšanu likuma piemērošanu jāiesniedz rakstveida priekšlikumi.

Mums jāvienojas par nākamo darba kārtības punktu, jo to mēs vakar atlikām. Vakar mums palika neizskatīti, ja nemaldos, divi jautājumi. Protams, mēs pašlaik nevaram skatīt lēmuma projektus, nobalsojot rezultatīvi, bet balsošanu var atlikt. Lūdzu, kādi priekšlikumi ir deputātiem par darba kārtību šodien? Mums vēl ir palikušas 44 minūtes. Kādi ierosinājumi par to, ko mēs šodien vēl varētu izskatīt?

Lūdzu, Alkšņa kungam ir ierosinājums.

L.Alksnis: Es vēlētos lūgt savus kolēģus deputātus uzklausīt nākamo darba kārtības jautājumu– likumprojektu “Par pilsētu zemi” pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi citi ierosinājumi? Nav. Lūdzu, Alkšņa kungs, tribīnē! Lūdzu deputātus sagatavoties darbam. Likumprojekta “Par pilsētu zemi” pirmais lasījums. Lūdzu pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēm.

L.Alksnis: Godātais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Jums vērtēšanai tiek nodots likumprojekts “Par pilsētu zemi Latvijas Republikā”. Šā jautājuma vēsture īsumā ir šāda. Jau 1990.gada novembrī Augstākās padomes Prezidijs noorganizēja darba grupu, kurai tika uzdots sagatavot šo likumprojektu. Un tika uzdots šo darba grupu vadīt man. Jāatzīstas, ka šo uzdevumu mēs izpildām tikai tagad, jo uzskatījām, ka vispirms ir jāpieņem likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, lai pēc tam varētu runāt par likumu, kas regulē zemes attiecības pēc zemes reformas realizācijas. Ja jūs atceraties mūsu pieņemto likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, tad pēc šā gada 20.jūnija, kad izbeidzas pieteikumu pieņemšana no bijušajiem zemes īpašniekiem, esošajiem zemes lietotājiem un jaunajiem pretendentiem, tiek uzsākta jauno zemes attiecību izveidošana, tas ir, mūsu republikā tiek izveidots īpašums uz zemi.

Tā kā mums šobrīd vēl nav attiecīgo likumdošanas aktu, kas regulētu mūsu jaunās tiesības, jūsu priekšā ir šis likumprojekts par pilsētu zemi, kura pamatuzdevums ir šajā likumdošanas vakuuma periodā, kamēr mums vēl nav civillikuma, kamēr mums vēl nav citu attiecīgo likumdošanas aktu, šīs attiecības regulēt.

Ir izstrādāts likumprojekts, kurā ir trīspadsmit nodaļas. Likums sākas ar terminiem, pie kuriem es nepakavēšos. Ir vispārīgā nodaļa, kura nosaka likuma pamatuzdevumus. Tie ir: regulēt zemes attiecības Latvijas Republikas pilsētās, aizsargāt zemes un uz tās uzcelto ēku un būvju īpašnieku un lietotāju tiesības, tiesiski nodrošināt pilsētu zemes racionālu un efektīvu izmantošanu, kā arī nodrošināt zemes aizsardzību. Likumā ir pateikts, kas ir pilsētu zeme, kā to veido, kas var būt pilsētu zemes īpašnieki un lietotāji, ir pateikts, ka pilsētu zemes izmantošana ir jāplāno. Ka tā nevar būt stihiska, ka pilsētu zemes izmantošanai ir jānotiek tikai uz apstiprināta pilsētas ģenerālplāna pamata, ka pilsētas ģenerālplānā nosaka katras pilsētas zemju izmantošanas veidus, pie kuriem pakavēsimies vēlāk, ka jebkurš var piedalīties šajā procesā ar saviem priekšlikumiem un ar savām piezīmēm.

Otrajā nodaļā ir runa par valsts zemes īpašumu. Šeit 8.pantā ir pateikts, kas var būt valsts zemes īpašums, kādā veidā valsts zemes īpašums pilsētās izveidojas. 9.pantā pateikts, kā tiek pārvaldīts šis īpašums, kādas ir valsts zemes izmantošanas tiesības. Tas pats ir pateikts arī par pašvaldības zemes īpašumu, kas, protams, veidojas un izveidosies pilsētu zemes reformas gaitā.

13.pantā ir ietverta norma par to, kādā veidā zemes īpašumu var atsavināt vai atpirkt no zemes īpašnieka, ja viņš ir gatavs savu īpašumu pārdot. Ja viņš savam īpašumam uzliek nepārprotami augstu cenu, šeit ir dots attiecīgs mehānisms, kurš tiek pielietots daudzās valstīs. Šo priekšlikumu ir iesniedzis mūsu kolēģis arhitekts Grava, pamatojoties uz Toronto pilsētas praksi.

Ceturtajā nodaļā ir runa par juridisko un fizisko personu zemes īpašumu un ir pateikts, kā tas veidojas. Ir pateikts, kad juridisko un fizisko personu zemes izmantošanai ir jābūt sociāli orientētai. Tas atspoguļojas zemes izmantošanas veidos un nozīmē, ka katrs zemes īpašnieks nebūt nevar izmantot zemes gabalu pēc savas izvēles. Kā jau es teicu, pilsētas ģenerālplāns nosaka šo zemju funkcionālo izmantošanu. Tāpēc ir stingri noteikts, ko katrā pilsētas daļā drīkst būvēt, kā drīkst būvēt, kādus objektus, cik lielus, ar cik stāviem un tā tālāk. Turklāt pašvaldībām ir tiesības atkarībā no zemes īpašnieka zemes īpašuma atrašanās vietas izteikt savas prasības visas sabiedrības interesēs.

19.pantā ir pateikts, ka juridiskās un fiziskās personas ir tiesīgas savu zemi pārdot vai iznomāt. Tas, protams, ir pateikts Civillikumā, bet, tā kā Civillikums vēl nedarbojas, šīs normas ir jāpasaka šajā likumā, jo, kā jau es teicu, pēc 20.jūnija mums nāksies saskarties ar šīm problēmām. Tāpat 19.pantā ir uzsvērts, ka visos pirkšanas–pārdošanas gadījumos pilsētu pašvaldībām ir zemes pirmpirkuma tiesības. To mēs gan esam pateikuši arī savā pašvaldību likumā, taču uzskatījām par nepieciešamu vēlreiz uzsvērt. Ir pateikts, ka zemi var pārdot, bet atbilstoši pilsētas apbūves noteikumiem nedrīkst zemes gabalu nepārtraukti dalīt sīkās daļās. Katras pilsētas apbūves noteikumos ir noteikts, kāds katrā rajonā var būt minimālais zemes gabals, kuru drīkst pārdot. Tas ir darīts tādēļ, lai nepārblīvētu apbūvi, kas traucētu cilvēkiem un visai sabiedrībai kopumā.

Piektajā nodaļā ir runāts par zemes īpašnieku un zemes lietotāju tiesībām un pienākumiem. Sīkāk pie tiem nepakavēšos, jūs visi tos varat izlasīt. Protams, daudzas normas ir arī Civillikumā, bet man vēlreiz jāsaka, ka tikmēr, kamēr Civillikums nedarbojas, mūsu darba grupa uzskatīja par nepieciešamu attiecīgās zemes īpašnieka tiesības un pienākumus fiksēt šajā likumprojektā.

Sestajā nodaļā ir runa par dokumentiem, kas apliecina zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesības. Principā šī tiesiskā puse ir balstīta uz tiem likumdošanas aktiem, kādi pie mums bija Latvijas laikā. Faktiski vienā teikumā tas ir pateikts 23.pantā, proti, zemes īpašuma tiesības apliecina tikai ieraksts pilsētas zemesgrāmatā, no kuras īpašniekam var izsniegt izrakstu. Protams, mums būs likums par nekustamā īpašuma reģistru, tur noteiksim, uz kādu dokumentu pamata šo īpašumu var reģistrēt nekustamā īpašuma reģistrā, bet tas ir cita likuma uzdevums. Šeit ir pateikts, uz kādu dokumentu pamata ir jānoformē nomas līgumi, un ir pateikts, kā var noslēgt apakšnomas līgumu. Tātad pirmās pakāpes nomnieks drīkst slēgt tā saukto otrās pakāpes nomu jeb apakšnomu.

Septītajā nodaļā ir runa par dažādiem zemes izmantošanas veidiem. Es jau teicu, ka tos nosaka pilsētas apbūves ģenerālplāns. Tas nenozīmē, ka visās pilsētās visiem šiem zemes izmantošanas veidiem ir jābūt, bet šeit mēs centāmies fiksēt šos zemju izmantošanas veidus, pamatojoties uz mūsu līdzšinējo praksi, kā arī izvērtējot kaimiņvalstu pieredzi šajā jautājumā un konsultējoties ar mūsu profesionāliem pilsētbūvniekiem.

29.pantā ir pateikts, ka šādas zemes pēc to izmantošanas veida iedala pilsētu centra zemēs, ko nosaka atbilstoši ģenerālplānam. Kā jūs redzat, katrā šajā pantā ir dots ieteikums pašvaldībai vai dotas tiesības pašvaldībai pieprasīt šajās zemēs ievērot attiecīgo sociālo orientējumu. Piemēram, 29.pantā ir teikts, ka tad, ja zemes īpašums ir Rīgas centrā, pašvaldība ir tiesīga no šādas zemes īpašnieka prasīt, ja viņš būvē, teiksim, hoteli, lai pirmajos divos stāvos ieprojektē un uzceļ telpas pašvaldības vajadzībām– grāmatveikalam vai kādai bibliotēkai, tas ir, plašas sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Otrā zemju grupa, kurās ieteikts savs režīms, ir dzīvojamās apbūves un sabiedrisko centru teritorijas.

31.pantā ir runa par ražotņu zemēm. Šeit ir tāds jauninājums, ko es gribu speciāli uzsvērt. Līdz šim, sevišķi sociālisma laikā, tā sauktās sanitārās aizsardzības zonas parasti bija aiz zemes lietotāja zemes gabala robežām. Šajā pantā mēs rakstām, ka šīm sanitārās aizsardzības zonām obligāti ir jāietilpst šā zemes īpašnieka vai zemes lietotāja robežās, lai tādā veidā viņu stimulētu šo aizsardzības zonu maksimāli samazināt, lai viņu stimulētu ieviest tādas tehnoloģijas, kas maksimāli mazāk varētu kaitēt apkārtējai videi.

Tālāk dots raksturojums citiem zemju izmantošanas veidiem. Astotajā nodaļā ir runa par pilsētas zemes kadastru. Es uzreiz gribu teikt, ka sākotnējā variantā mūsu likumprojekts bija daudz plašāks. Tajā bija nodaļa par zemes servitūtiem un tiesībām, par zemes strīdiem, bet mēs to atmetām. Tā kā acīmredzot mēs iesim uz to, ka veidosim vienotu republikas zemes kadastru, es savas darba grupas vārdā esmu gatavs šeit paziņot, ka mēs būtu ar mieru arī šo nodaļu no likumprojekta izslēgt. Es nepastāvu uz to, ka pilsētām būtu vajadzīgs savs zemes kadastrs.

Devītajā nodaļā ir runa par zemes vērtību, par ko mēs runājām arī zemes reformas likumā. Šajā likumā ir pateikts, ka par zemes izmantošanu gan īpašniekam, gan lietotājam ir jāmaksā, ir īsumā pateikts, kā nosakām šo zemes vērtību. Pamatā šeit ir divi rādītāji. Viens no tiem ir zemes izmantošanas intensitāte, kuru nosaka pilsētas apbūves noteikumi. Ja ir viesnīcu apbūves rajons, kur var būvēt daudzstāvu viesnīcas, tad šī izmantošanas intensitāte ir daudz augstāka nekā mazstāvu apbūves zonā. Attiecīgi prognozējot atbilstoši zemes gabala izmantošanas intensitātei plānojamo ienesīgumu, tad arī nosaka šo zemes gabala vērtību. Tie ir tikai galvenie rādītāji. Vēl, protams, svarīga ir šo zemju atrašanās vieta– tuvāk centram vai tālāk no centra, to nodrošinājums ar inženierkomunikācijām, kā arī citi rādītāji. Šajā sakarā es gribu teikt, ka, jau pieņemot likumu par zemes reformu, mēs ierakstījām lēmumā par likuma spēkā stāšanos mūsu Ministru padomei adresētu punktu, ka zemes paraugvērtības noteikšanas metodikai jābūt izstrādātai līdz šā gada 1.martam. Diemžēl mēs šeit esam aizkavējušies visi kopumā– gan Ministru padome, gan ministrija, gan Augstākā padome, bet gribu teikt, ka mūsu tautietis Dzelzkalns-Dzelzskalējs šo savu recepti mums jau principā ir atdevis. Patlaban šis darbs rit, un vistuvākajā laikā mēs acīmredzot varēsim šo zemes vērtības noteikšanas paraugmetodiku pieņemt un apstiprināt.

Desmitā nodaļa runā par zemes sagatavošanu apbūvei. Šeit ir pateikts, ka tai ir jābūt posmsecīgai, ka vispirms ir jāizstrādā attiecīgie sagatavošanas projekti. Vienpadsmitajā nodaļā tiek runāts par kārtību, kādā var pieprasīt zemi, par tās nodošanu īpašumā un piešķiršanu lietošanā. 49.pantā ir pateikts, kam obligāti jābūt pateiktam lēmumā par zemes nodošanu īpašumā vai pārdošanu īpašumā, kā arī par piešķiršanu lietošanā. Šādā lēmumā jānorāda zemes gabala adrese, zemes īpašnieks, lietotājs un citi šajā pantā minētie parametri.

Divpadsmitā nodaļa runā par zemes piespiedu atsavināšanu un atņemšanu. Te man tūlīt jāsaka, ka Latvijas laikā mums bija atsevišķs likums par nekustamās mantas piespiedu atsavināšanu, kurā, protams, bija runa par zemi. Bet, kā jau es pašā sākumā teicu, mums šobrīd šāda likuma nav. Bet, tiklīdz būs privātīpašums uz zemi, es prognozēju, ka mums arī radīsies situācijas, kad vajadzēs piespiedu kārtā, likumā noteiktajā kārtībā, protams, pret atlīdzību valsts un sabiedrības interesēs veikt zemes īpašuma atsavināšanu. Tādēļ darba grupa uzskatīja par nepieciešamu šajā likumā ietvert arī šos pantus par galvenajām nostādnēm, kā šo mehānismu realizēt. Šeit ir pateikta pati pamatbūtība. Piemēram, zemes īpašumu var atsavināt tikai uz Latvijas Republikas Augstākās padomes vai nākotnē– Saeimas lēmuma pamata. Man tūlīt jāsaka, ka Latvijas laikā šī prasība bija vēl stingrāka un zemes īpašumam bija vēl lielāka aizsardzība. Latvijas laika likumā bija noteikts, ka to drīkst darīt tikai uz Saeimas pieņemta likuma pamata. Man nav principiālu iebildumu, ka mēs arī vienojamies par likumu. Iespējams, ka tas tiešām ir vajadzīgs. Taču nekādā gadījumā šis līmenis nedrīkstētu būt zemāks par Saeimas jeb Augstākās padomes līmeni, lai mēs tiešām attiecīgi aizsargātu zemes īpašumu, lai nebūtu tā, kā tas bija sociālisma laikā, kad jebkurš pirmais sekretārs vai vietējā pašvaldība jeb izpildkomiteja varēja pēc sava prāta kaut ko atņemt, samaksājot kaut kādus grašus un nenopamatojot, kādēļ atņem. Šajā nodaļā ir pateikts, kādā veidā var ierosināt šo prasību. Šo prasību var ierosināt pašvaldības, kurām ir likumdošanas tiesības. Ja pašvaldības neatbalsta attiecīgo juridisko, fizisko vai citu ieinteresēto personu prasību par šo zemes īpašumu atsavināšanu, šīm personām ir dotas tiesības griezties Ministru padomē. Ja Ministru padome akceptē šādas atsavināšanas lietderīgumu, var kārtot pieprasījumu Augstākajai padomei.

Pašās beigās ir nodaļa par piepilsētas zonu. Jāsaka, ka Latvijas laika likumā par Latvijas Republikas pilsētas zemēm arī bija ietverta šī norma, kas reglamentēja zināmu kārtību tā sauktajā piepilsētas zonā. Ar saviem tagadējiem likumdošanas aktiem esam pateikuši, ka pilsēta beidzas līdz ar tās administratīvo robežu un aiz administratīvās robežas tūlīt sākas lauku apvidus zeme. Bet reālajā dzīvē tā tas tomēr nav. Arī pasaules praksē, arī pie mūsu kaimiņiem– gan lietuviešiem, gan igauņiem– tā nav. Tur respektē šo pilsētas ietekmi uz apkārtējo teritoriju. Tādēļ trīspadsmitajā nodaļā ir pateikts, ka šādas piepilsētas zonas noteikšana ir nepieciešama, lai varētu racionāli un saimnieciski prognozēt un kārtot šo piepilsētas zonu perspektīvo attīstību, lai nebūtu tādas situācijas, kad zonās, kurās ir šī pilsētas ietekme, vietējās pašvaldības veic dažāda veida zemes izmantošanu, nesaskaņojot ar centrālo pilsētu. Tādēļ šajā pēdējā nodaļā ir četri panti, kas reglamentē šo kārtību. Šī kārtība paredz, ka piepilsētas zonai ir jāizstrādā projekts, ir jāizstrādā apbūves noteikumi, kuri ir jāsaskaņo ar ieinteresētajām pašvaldībām, lai vienoti saimniekotu piepilsētas zonā. Mūsu republika ir tik maza, ka nevarētu būt tāda situācija, kad mēs nedrīkstētu zināt, kas notiek aiz pilsētas robežām vai pretēji. Tas par likumprojektu.

Saskaņā ar Augstākās padomes Prezidija lēmumu no 19.marta šis likumprojekts tika nodots iepriekšējai izskatīšanai šādām Augstākās padomes pastāvīgajām komisijām: Likumdošanas jautājumu komisijai, Ekonomikas komisijai, Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijai, Apkārtējās vides aizsardzības komisijai, Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī Latvijas Republikas Arhitektūras un celtniecības ministrijai. Esmu saņēmis gandrīz visu šo komisiju atsauksmes. Esmu arī saņēmis atsauksmes no institūcijām, kurām nebija jādod šādas atsauksmes. Esmu saņēmis pozitīvu atsauksmi no Latvijas Republikas Meža ministrijas, no Arhitektūras un celtniecības ministrijas, protams, ar ieteikumiem un zināmiem labojumiem projektā, kuru mēs šodien izskatām. Ir saņemta arī atsauksme no Rīgas rajona Tautas deputātu padomes, kas principā nenoraida likumprojektu. Jā, vēl varu teikt, ka atsauksmi ir devusi Tieslietu ministrija, kura principā pozitīvi novērtē likumprojektu un uzskata, ka likums ir jāpieņem. Daudzas no minētajām institūcijām uzskata, ka likums ir jāpieņem.

Negatīvu atsauksmi ir iesniegusi Apkārtējās vides aizsardzības komisija, kura uzskata, ka likumprojekts “Par pilsētu zemi” nebūtu pieņemams, jo tajā esot ietvertas normas, kuras regulēs 1937.gada Civillikums, kā arī likums par zemesgrāmatām. Principā pareizi, bet šodien mums nav šā Civillikuma, bet zemes īpašums mums būs pēc 20.jūnija. Atsauksme ir no Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes. Nezinu, kā to uzņemt– kā nopēlumu vai kā komplimentu. Tajā ir teikts: “Juridiskā pārvalde, izskatījusi Latvijas Republikas likumprojektu “Par pilsētu zemi”, uzskata, ka šā likumprojekta koncepcija neatbilst spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.” Domāju, ka tādēļ jau šeit strādājam, lai radītu likumus, kuri tiešām neatbilst vecajiem likumdošanas aktiem, citādi mums nebūtu vērts šeit strādāt un pūlēties, jo mēs taču esam likumdevēji. Tādēļ es šādu atsauksmi varu uzskatīt vienīgi par komplimentu.

Priekšsēdētājs: Alkšņa kungs, ja nav noslēpums, kas ir parakstījis šo dokumentu?

L.Alksnis: Šo dokumentu ir parakstījis Lisagora kungs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atvainojiet, ka es jūs pārtraucu.

L.Alksnis: Nekas. Esmu saņēmis negatīvu atbildi arī no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Grūbes kunga, kurš man faktiski atsūtījis Latvijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas sagatavoto atsauksmi, kurā man aizrādīts uz dažām neprecizitātēm. Domāju, ka tās visas likumprojekta izskatīšanas gaitā var novērst. Piemēram, man pārmet, ka likumā “Par zemes ierīcību un zemes lietošanu” mēs esam ierakstījuši normu, ka lietotājs var slēgt nomas līgumu, saskaņojot šo līgumu ar pašvaldību. Protams, domāju, ka arī manā variantā varētu būt šī piezīme un palīgteikums. Ja zemes īpašnieks vēlas noslēgt nomas līgumu ar kādu savu nomnieku, mēs varētu ierakstīt šo prasību, lai viņš kādu nomu saskaņo ar pašvaldību.

Tas, cienījamie kolēģi, man ir viss par šo likumprojektu, es negribu vairāk aizkavēt jūsu laiku. Ceru, ka jūs visi to esat izlasījuši, apmēram trīs nedēļas tas ir jūsu rīcībā. Tas ir dokuments Nr.440, es pašā sākumā to nepateicu. Es atvainojos. Esmu gatavs atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, jautājumu uzdošanai ir pierakstījušies faktiski visi deputāti, kas pašlaik atrodas zālē. Mums ir 17 minūtes, tā ka, lūdzu, pasteigsimies. Pirmais jautājumu uzdod deputāts Freimanis. Zaļetajevs nesagaidīja savu rindu un aizgāja, tātad nākamais ir deputāts Kinna. Lūdzu.

J.Freimanis: Alkšņa kungs, man ir vairāki jautājumi. Mani visvairāk interesē devītā nodaļa par zemes vērtību. Kā jūs saprotat nākamā likumprojekta izstrādāšanu? Te ir runāts par zemes paraugvērtību tādā naudā, kāda ir apgrozībā Latvijas Republikas teritorijā. Viss ir pilnīgi skaidrs, ja mēs zinām, kas ir paraugvērtība. Tomēr, vai ir kaut kādas metodikas, kādā veidā mēs šo paraugvērtību varam dabūt tirgus nulles līmenī? Vai ir kaut kas tāds?

L.Alksnis: Es jau teicu, ka šādas metodikas pastāv. Mēs jau esam vienojušies ar mūsu tautieti Dzelzkalnu-Dzelzskalēju, ka viņš mums nodod savu metodiku.

J.Freimanis: Jūs domājat to, ja?

L.Alksnis: Jā, un mēs šo metodiku ņemsim. Mums to ir nepieciešams apstiprināt, lai mūsu republikas pilsētas varētu pēc šīs metodikas noteikt savām zemēm šo paraugvērtību.

J.Freimanis: Nākamais jautājums ir par trešo rindkopu, tas ir, par aprēķina izejas datiem. Sakiet, lūdzu, vai šajā gadījumā izejas datus nevarētu saskaņot ar kaut kādām starptautiskām tirgus izejas datu vērtībām, piemēram, ar Bratislavu, Vroclavu, Varšavu– ar līdzīgām pilsētām, kur šī sistēma jau strādā, jo mēs sākam no nulles?

L.Alksnis: Protams, ka mēs to varam darīt un darīsim. Kad Dzelzkalns-Dzelzskalējs pagājušajā gadā bija Rīgā un noteica Rīgas zemes paraugvērtību, viņš sāka ar zemes gabalu blakus Preses namam. Ievērojot, ka tās tiešām ir ļoti dārgas centra zemes, to vērtība bija 92 dolāri par kvadrātmetru. Protams, ir arī tāds viedoklis, ka tas ir par maz. Uzliksim 15 tūkstošus dolāru… Cik es zinu no kuluāriem, to pateica zviedriem, bet viņi vienkārši pagrieza muguru un aizgāja. Tā ka šeit mums ir jāatrod tā pareizā cena.

J.Freimanis: Katrā ziņā šādu ceļu mēs ejam.

L.Alksnis: Šodien mums ir grūti pateikt arī to ienesīgumu. Mums taču nav absolūti nekādas pieredzes. Mums ir šie apbūves noteikumi, mēs varam noteikt zemes gabala izmantošanas intensitāti, pamatojoties uz to, ko varam uz šā zemes gabala uzbūvēt. Mēs prognozējam: tur būs viesnīca ar tik un tik numuriem, tātad brauks tik un tik cilvēku. Ja tā būs simtprocentīgi noslogota, ienesīgums būs tāds. Izejot no tā, attiecīgi nosaka šo zemes paraugvērtību.

J.Freimanis: Pēdējais jautājums. Vai jūs 42.pantā neredzat vienu pretrunu? Zemes gabalu paraugvērtības aktualizē, ievērojot reālās cenas. Tas nozīmē, ka mēs paraugvērtību piesienam šai pagaidām neeksistējošajai reālajai cenai, kura jau būs tirgus cena. Līdz ar to mēs pirmajā aktualizēšanas posmā, pirmajā aktualizēšanas līmenī pilnībā pāriesim uz tirgus cenām. Vai es kaut ko nesaprotu?

L.Alksnis: Nē, paraugvērtība ir cita cena, un tirgus cena ir cita cena.

J.Freimanis: Jūs rakstāt: “Paraugvērtības aktualizē, ievērojot reālās cenas.” Ko tas nozīmē? Pusi no reālās cenas paņem? Kādā veidā šis lēciens notiek?

L.Alksnis: Nē. Es rakstu– ievērojot dzīves standartu, ievērojot inflācijas procesus, ievērojot arī reālo tirgus cenu, jo šī paraugvērtība mums pamatā ir vajadzīga, lai noteiktu zemes nodokļus un zemes nomas maksas. Tā noteikti ir zemāka par reālo tirgus cenu. Ja redzēsim, ka reālā tirgus cena aug, mēs pacelsim arī šo paraugvērtību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kinna. Gatavojas deputāte Marjaša.

J.Kinna: Pirms uzdot jautājumus, izsaku jums, Alkšņa kungs, atzinību par ļoti talantīgu atsauksmju recenzēšanu, it īpaši Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas atsauksmi jūs recenzējāt ļoti talantīgi… Bet mana jautājuma būtība ir šāda: pirmkārt, vai ir izdarīta ekspertīze un vai jūsu likumā minētās normas nerunā pretī Civillikuma Mantojuma tiesību daļai un Lietu tiesību daļai?

L.Alksnis: Nē, ekspertīze nav izdarīta. Es un visa mana darba grupa uzskata, ka neviena norma, kura ir ietverta šajā likumprojektā, nerunā pretī Civillikumam. Es tikai uzsvēru, ka mēs, tā kā Civillikums nedarbojas, esam pārņēmuši un paņēmuši šīs nepieciešamās Civillikuma normas, kuras mums būs praktiski vajadzīgas. Tās ir tiesības zemes īpašniekam zemi pārdot, zemi nomāt, zemi dāvināt…

J.Kinna: Es atvainojos, bet tad es precizēšu. Vai ir kaut vienas juridiskās institūcijas atsauksme, kurā būtu teikts, ka šis likumprojekts nav pretrunā ar attiecīgajām Civillikuma daļām?

L.Alksnis: Es jau teicu, ka man ir Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes atsauksme, kuras pirmo teikumu es nolasīju. Es varētu nolasīt arī tālāk, ja jūs vēlaties. Pirmais teikums tātad bija par to, ka likums neatbilst esošajiem likumdošanas aktiem, lasu tālāk: “Saskaņā ar Latvijas Republikas 1992.gada 14.janvāra likumu “Par Latvijas Republikas 1937.gada Civillikumu” atjaunots Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma spēks. Pašreiz tiek strādāts pie šā likuma atsevišķām daļām, tajā skaitā pie daļas “Lietu tiesības”, kas cita starpā regulēs arī zemes īpašuma jautājumus.” Es piekrītu, protams, tiek strādāts, bet šā likuma vēl nav. “Pie šādiem apstākļiem uzskatām, ka nav nepieciešams likumprojektā regulēt tiesiskās attiecības, kas izriet no pilsētu zemes kā īpašuma tiesību objekta.” Bet es vēlreiz uzsveru, ka, atjaunojot bijušajiem zemes īpašniekiem viņu īpašuma tiesības, šie zemes īpašumi mums parādās pēc 20.jūnija. Es, piemēram, nevaru prognozēt, kad mēs beidzot varēsim šo Civillikumu lietot un uz tā normām atsaukties. Varbūt jūs man varat to pateikt?

Es lasīšu tālāk; lai būtu objektīvi: “Tā likumprojekta daļa, kas regulē pilsētas zemes lietošanas jautājumus, pārkārtojama Latvijas Republikas 1991.gada 21.jūnija likuma “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību” ietvaros tā, kā to paredz minētais likums, “Nolikuma par pilsētas zemi” formā.” Es personiski tam negribu piekrist. Ja Latvijas laikā bija likums par pilsētas zemēm, ja Augstākā padome uzdeva gatavot šādu likumu un ja mūsu kaimiņvalstīs ir šādi likumi, es uzskatu, ka mums principā vajadzētu atteikties no prakses, ka mēs veidojam maksimāli daudz šo nolikumu, kurus var viegli mainīt un koriģēt. Es personiski kā deputāts vienmēr un visur jebkurā jautājumā iestājos par likuma formu un domāju, ka arī jūs kā kolēģis mani atbalstīsiet. Tādēļ es tam negribēju piekrist. Es jau toreiz iebildu. Es teicu, ka tiek gatavots likums. Kāpēc obligāti mums jātaisa nolikums?

J.Kinna: Nākamais jautājums ir tāds. Tātad jūs pieminējāt, ka ir likums “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību Latvijas Republikā”, nedalot laukus un pilsētas. Ar šo lēmumu par spēkā stāšanos ir pateikts, kuras šā likuma nodaļas attiecas uz zemes īpašumu. Kā ir ar pretrunām starp šiem diviem likumiem?

L.Alksnis: Es ļoti pedantiski izpētīju likumu “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”. Manā likumprojektā nav normu, kas runātu tam pretī. Gluži pretēji– ir atsevišķas normas, kas pārņemtas no šā likuma un vēlreiz atkārtotas. Bet es gribu teikt, ka manas darba grupas skatījumā likumprojekts “Par pilsētu zemi”, kas runā gan par īpašumu, gan par lietošanu, ir daudz plašāks. Es negribētu pieņemt likumu, kurš tiesiskajā aspektā ir šaurāks. Manuprāt, to mēs varēsim izdebatēt. Es aicinu kolēģus izteikties, vai termins “zemes lietošana” mums nākotnē vispār nebūtu jāanulē.

Ņemot vērā to, kā izveidojusies zemes izmantošana Latvijas, tas ir, mūsu bijušajos laikos un arī mūsu tagadējā neatkarīgajā valstī, es uzskatu, var būt tikai zemes īpašums un zemes noma. To varētu jau arī rakstīt šajā likumprojektā. Mēs to nepaspējām izdarīt, bet darba grupā mēs par to runājām, ka aiz vārda “lietošana” visos gadījumos rakstīt “nomu”, un varbūt kā par alternatīvu variantu varētu par to balsot, jo tā būtu mūsu virzība uz šo Civillikumu. Manuprāt, likums, kuru esam pieņēmuši par zemes lietošanu un zemes ierīcību, savā darbībā un aptveres jomā ir daudz šaurāks un termiņu ziņā daudz īslaicīgāks.

J.Kinna: Mans pēdējais jautājums: sakiet, lūdzu, kādi ir jūsu galvenie argumenti, lai nevis mēs labotu vai papildinātu, vai padarītu ilg­laicīgāku šo likumu, bet par vienu un to pašu zemes gabalu rakstītu otru likumu.

L.Alksnis: Mēs nerakstām otru likumu par vienu un to pašu zemes gabalu. Mēs nerakstām. Mēs rakstām likumu “Par pilsētu zemi”.

J.Kinna: Bet es taču jums atgādinu, ka likums “Par zemes ierīcību un lietošanu Latvijas Republikā” attiecas uz visām zemēm Latvijā.

L.Alksnis: Jā, attiecas, bet tikai uz lietošanu.

J.Kinna: Alkšņa kungs! Es jau jums teicu, ka lēmumā par spēkā stāšanos ir fiksēts, kuras sadaļas attiecas arī uz īpašumu.

L.Alksnis: Nav tādu sadaļu. Nav likumā “Par zemes lietošanu” normas, kas regulētu zemes īpašuma tiesības. Pagaidām nav tādas sadaļas. Tādēļ jau es uztraucos, jo mums taču jābūt posmsecīgiem. Ja mums ir likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, kurš darbojas un kurā parādās šis zemes īpašums, tad mums ir ļoti nepieciešams arī šis likums, jo mēs taču atjaunosim šīs zemes īpašuma tiesības.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Marjaša, un gatavojas deputāts Mucenieks.

R.Marjaša: Cienījamais Alkšņa kungs! 21.pantā ir ierakstīti diezgan sīki un, cik es saprotu, izsmeļoši visi zemes īpašnieka zemes lietotāja pienākumi.

L.Alksnis: Jā, jā.

R.Marjaša: Abiem diviem vienādi, tas ir, neatkarīgi no tā, vai nu tās abas ir fiziskās personas, vai viena juridiskā un otra fiziskā persona, vai arī abas juridiskas personas. Taču 3.panta otrajā rindkopā pēdējais teikums skan tā: “Visa atbildība attiecībā uz zemes gabala izmantošanu ir zemes gabala īpašniekam neatkarīgi no apbūves piederības.” Kā tas ir savienojams? Jo šodien lietotājs acīmredzot visbiežāk būs tas, kam pieder apbūve, jo tas ir šodien citādi, jo tas būs zemes reformas rezultāts, kas, kā jūs pareizi teicāt, nebija raksturīgs Latvijas Republikai. Bet vai šeit jūs neredzat pretrunu? No vienas puses ir atbildīgs– vienā pantā visa atbildība tiek uzlikta tikai īpašniekam, bet otrā pantā vienāda atbildība un vienādi pienākumi ir kā vienam, tā otram.

L.Alksnis: Vienmēr tiesiskā atbildība ir zemes īpašniekam. Apbūve arī var zināmu laiku nepiederēt zemes īpašniekam, ja viņš iznomā savu zemes gabalu. Mēs runājam par valsts zemes, par pašvaldību zemes izmantošanas tiesībām. Šīs institūcijas ir tiesīgas nodot savas zemes nomā ar noteikumu, ka uz šo institūciju zemes īpašuma uzbūvē dažādas ēkas un ļauj šim nomniekam šo ēku ekspluatēt, teiksim, 50 gadus. Bet pēc 50 gadiem zemes īpašniekam, un nomnieks to zina, ir tiesības šo ēku atpirkt no nomnieka, kas ir nomājis šo zemi.

R.Marjaša: Es saprotu... Bet pirms viņš vēl nav atpircis? Kā jau es norādīju, 21.pantā gan īpašnieks, gan lietotājs vai nomnieks ir nostādīti absolūti vienādā atbildības pakāpē. Turpretī 3.pantā visa atbildība ir uzlikta tikai zemes īpašniekam. Kā to lai savieno?

L.Alksnis: Marjašas kundze, es jums varu daļēji piekrist. Tā būtu redakcionāla neprecizitāte.

R.Marjaša: Te ir jāpadomā...

L.Alksnis: Varbūt, ierakstot šīs abas tiesības un pienākumus vienotā pantā gan īpašniekam, gan lietotājam (tās, protams, ir ļoti tuvas prasības), var fiksēt, ka juridiski atbild zemes īpašnieks. Varbūt varētu nākamajos lasījumos sadalīt šo pantu divos pantos.

R.Marjaša: Es domāju, ka te vajadzētu padomāt.

L.Alksnis: Paldies. To es principā pieņemu.

Priekšsēdētājs: Paldies. 2 minūtes un 43 sekundes līdz plenārsēdes beigām. Lūdzu, Mucenieka kungs, ja jūs varat uzdot jautājumu.

V.Mucenieks: Par 17.pantu attiecībā uz to, ka nekustamajam īpašumam ir jākalpo sabiedrības vajadzībām. Bet, ja man ir šī zemīte, es uzceļu apkārt zaļu žogu un pie vārtiem uzlieku zīmīti: “Uzmanīgi, nikns suns!” Un cauri. Tas ir mans īpašums, es aiz šā žoga, kā saka, daru, ko gribu, un tas īpašums kalpo man, nevis sabiedrībai. Kas man var šādu prasību izvirzīt?

L.Alksnis: Jūs pirmām kārtām nekad nevarēsit zemi nopirkt, ja jums būs šāda nostāja, un nekad nevarēsit no pašvaldības dabūt akceptu šādai būvniecībai. Atkarībā no zemes izvietojuma vietas, kā jau es teicu, pilsētā ir apbūves noteikumi, tā ir visā civilizētā pasaulē. Cienījamie draugi, kādēļ jūs tad tagad, staigājot pa Rīgu, nebrīnāties, kāpēc centrālajos rajonos mums pirmie stāvi ir pilni ar veikaliem? Tādēļ, ka bija šī sociālā orientācija, bija šī prasība, un jebkurš nevarēja nopirkt kanāla mālā zemes gabalu, aplikt žogu apkārt un uzbūvēt pretim Operai, teiksim, ziepju fabriku. Nu nevarēja. Nav tādu tiesību. Šo zemes izmantošanas veidu nosaka pilsētas ģenerālais plāns un apbūves noteikumi, kas ir jāievēro kā likums. Tie ir arī sabiedrības interešu aizstāvji.

V.Mucenieks: Paldies. Sociālisms turpinās...

L.Alksnis: Nē, tas nav sociālisms...

V.Mucenieks: Par 11.pantu vēl īss jautājums. Tur ir rakstīts, ka jaunuzbūvētās ēkas un būves ir nomnieka īpašums un ka, nomas termiņam beidzoties, tās pret kompensāciju jānodod zemes īpašniekam. Bet, ja tās ir kaut kādas saliekamas vai arī nesaliekamas konstrukcijas, es tās nojaucu un ņemu sev līdzi.

L.Alksnis: Lūdzu, neviens jums to neliedz. Acīmredzot jums būs tāds nomas līgums noslēgts, ka jums būs tiesības pēc zemes gabala izmantošanas...

V.Mucenieks: Tātad nav jānodod, es varu nodot un par to var būt vienošanās, bet kategoriski prasīt...

L.Alksnis: Šajā pantā tālāk ir rakstīts: ja nomas līgumā nav noteikts citādi. Tātad nomas līgumā var to norādīt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums ir palikušas 33 sekundes līdz plenārsēdes beigām. Tā ka pēc 30 sekundēm arī pārtrauksim plenārsēdi un atsāksim to rīt no rīta pulksten 10.00, protams. Visi jautātāju saraksti mums šeit ir. Vēl vārds paziņojumam.

L.Alksnis: Es pateicos.

Priekšsēdētājs: Vārds paziņojumam Līgotņa kungam.

A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Man pie jums visiem ir lūgums: mēs šodien, kā redzat, tā arī netikām līdz likumam “Par tiesu varu”. Šā nopietnā likuma izskatīšana ir saistīta ar ļoti daudzu cilvēku uzaicināšanu. Es lūdzu jūs visus tūlīt nobalsot, ka šo jautājumu mēs pārceļam uz nākamo trešdienu– 3.jūniju pulksten 10.00.

Priekšsēdētājs: Vai ir iebildumi? Nav. Balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Līgotņa priekšlikumu likumprojektu “Par tiesu varu” izskatīt 3.jūnijā pulksten 10.00. Balsošana notiek, Grūbes kungs. Lūdzu rezultātu. 25– par, 1– pret, 5– atturas. Vairākums, Grūbes kungs. Tā ka strīdēsimies 3.datumā. Grūbes kungs, jums vajag mācīties reakciju no Eglāja kunga. Viņš vienmēr paspēj pie mikrofona. Jums tā lēnāk iznāca.

Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile: Es gribu atgādināt, ka ir balsojums– rīt no rīta plenārsēdē izskatīt lauku zemes reformu, jo pilsētu zemes nevar rīt no rīta skatīt.

Priekšsēdētājs: Rīt no rīta lemsim, Seiles kundze. Rīts gudrāks par vakaru. Lauku zemes un pilsētu zemes blakus vien ir. Neko darīt. Ar tām zemēm tā ir. Paldies. Tiksimies rīt no rīta pulksten 10.00. Tad arī visu izlemsim.

(Sēdes beigas)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!