Valsts sekretāru 2006.gada 9.novembra sanāksmē

MK: Par grozījumiem Valsts civildienesta likumā un Valsts kontroles likumā

Valsts kanceleja pieteica izsludināšanai Valsts sekretāru 9.novembra sanāksmē grozījumus Valsts civildienesta likumā un grozījumus Valsts kontroles likumā.

Likumprojekti paredz jaunu kārtību bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanai, proti, personas, kas valsts dienestā nostrādājušas:

– mazāk par trijiem gadiem, saņems bērna piedzimšanas pabalstu trijumēnešalgu apmērā;

– ja nostrādājušas no trijiem līdz sešiem gadiem, saņems bērna piedzimšanas pabalstu četru mēnešalgu apmērā;

– ja nostrādājušas sešus gadus un vairāk, saņems bērna piedzimšanas pabalstu sešumēnešalgu apmērā.

Jautājumā par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kompensācijām (pabalstiem) par veselībai nodarītu kaitējumu, veselības aprūpi likumprojekts nosaka, ka iestāde var veikt civildienesta ierēdņu veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

Likumprojekti paredz, ka tiks noteikti vienoti kritēriji valsts civildienesta ierēdņu un valsts iestādēs nodarbināto veselības apdrošināšanai un apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem. Iestāžu izdevumi apdrošināšanas polišu iegādei tiks ierobežoti, nosakot, ka vienas apdrošināšanas polises izmaksas nedrīkst pārsniegt noteiktu skaitu minimālo mēnešalgu – 2,5minimālās mēnešalgas, ja nodarbinātā darba stāžs valsts dienestā ir divi gadi un vairāk. Ja nodarbinātā darba stāžs valsts dienestā ir mazāks par diviem gadiem, veselības apdrošināšanas polises izmaksas ierobežojamas līdz divām minimālajām mēnešalgām.

Vienlaikus noteikts, ka izmaiņas bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanā stāsies spēkā ar 2008.gada 1.janvāri, kā arī likuma nosacījumi par apdrošināšanas polišu izmaksu ierobežojumiem negroza un neatceļ apdrošināšanas līgumu nosacījumus, kas noslēgti līdz likuma stāšanās spēkā brīdim.

Grozījumi Valsts civildienesta likumā un grozījumi Valsts kontroles likumā izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta akceptēto koncepciju “Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma”. Koncepcijā tika konstatēts, ka pastāv atšķirības sociālo garantiju apjomos un to saņemšanas kārtībā, tādēļ ir jāpilnveido sociālo garantiju sistēma, nosakot līdzvērtīgas sociālās garantijas līdzvērtīgos apstākļos valsts dienestā strādājošajiem.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par precizējumiem noteikumos par darba samaksu valsts institūcijās

Valsts sekretāru 9.novembra sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par darba samaksu strādājošajiem tiešās pārvaldes iestādēs, Centrālajā vēlēšanu komisijā, Centrālajā zemes komisijā, kā arī citās no valsts budžeta finansējamās institūcijās. Ar grozījumiem tiks precizēta mēnešalgu skala saistībā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu, kā arī ņemot vērā jaunākās darba samaksas pieauguma tendences darba tirgū 2006.gadā. Plānots veikt arī citus grozījums, kas attiecas uz Valsts ieņēmuma dienestu (VID) un ierēdņu sociālajām garantijām.

MK noteikumos par darba samaksu valsts sektorā bija jāveic izmaiņas saskaņā ar MK lēmumu par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 90 latiem uz 120 latiem ar 2007.gada 1.janvāri. Tāpat notikušas izmaiņas darba tirgū atalgojuma jomā, kuru dēļ arī valsts sektorā strādājošiem tiek koriģētas mēnešalgu diapazona augšējās robežas.

Noteikumi tika papildināti ar jaunu pielikumu, kas reglamentēs VID ierēdņu un darbinieku amatus, kuriem varēs noteikt piemaksu par darbu paaugstinātas atbildības apstākļos līdz 20% no viņiem noteiktās mēnešalgas. Ar grozījumiem plānots pakāpeniski, laikposmā no 2007.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 1.jūlijam, uzsākt noteikumu piemērošanu VID ierēdņiem un darbiniekiem.

MK noteikumu grozījumu ieviešanu plānots nodrošināt atbilstoši MK akceptētajam darba samaksas paaugstināšanas plānam tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem un MK noteikumiem par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi.

Paredzams, ka grozījumu projekts MK 2005.gada 20.decembra noteikumos Nr.995 “Noteikumi par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksas sistēmu un kvalifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensāciju” stāsies spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

FM: Par starpvalstu nodokļu līgumos noteikto atvieglojumu piemērošanu

Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par kārtību, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi. Grozījumu projekts Valsts sekretāru 9.novembra sanāksmē izsludināts saskaņošanai ministrijās.

Grozījumi MK noteikumos vienkāršos nodokļu piemērošanas kārtību sociālās drošības sfērā, kā arī precizēs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) funkcijas, piemērojot nodokļu atvieglojumus nerezidentiem, un paredzēs citas izmaiņas līdzšinējā regulējumā. Grozījumi ir izstrādāti, lai pilnveidotu starpvalstu nodokļu līgumos noteikto atvieglojumu piemērošanas kārtību.

Saskaņā ar pašreiz noteikto kārtību nodokļu līgumos noteiktie nodokļu atvieglojumi tiek piemēroti, pamatojoties uz rezidences apliecību, kuru aizpilda nerezidents un kura tam pēc apstiprināšanas rezidences valsts kompetentajā iestādē ir jāiesniedz VID. Rezidences apliecības paraugu līdz šim noteica Latvija. Šī kārtība attiecas arī nodokļu atvieglojumiem attiecībā uz pensijām, ko Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) izmaksā nerezidentiem.

Plānotās izmaiņas noteikumos paredz, ka nodokļu atvieglojumi attiecībā uz pensijām, kuras fiziskajām personām – nerezidentiem, kas ir citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu rezidenti, izmaksā VSAA, ir piemērojami saskaņā ar ES Padomes regulās ietverto kārtību. Tās nosaka sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Eiropas Kopienā. Šiem nerezidentiem nodokļu atlaides tiks piemērotas, saņemot no attiecīgās fiziskās personas rezidences valsts vienotas formas veidlapu. Savukārt to valstu rezidentiem, ar kurām Latvija ir noslēgusi divpusējus līgumus par sadarbību sociālās drošības jomā, VSAA izmaksātajām pensijām atvieglojumi būs piemērojami šajos līgumos noteiktajā kārtībā.

Grozījumu projekts arī paredz, ka VID var vienoties ar otras līgumslēdzējas valsts kompetento iestādi par nodokļu līgumā noteikto atvieglojumu piemērošanu ienākuma izmaksas brīdī, arī pamatojoties uz otras līgumslēdzējas valsts noteikta parauga rezidences apliecību vai līdzīgu dokumentu.

MK noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 30.aprīļa noteikumos Nr.178 “Kārtība, kādā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi”” papildinās arī vairāki jauni pielikumi.

Papildu informācija par Latvijas noslēgtajām nodokļu konvencijām: http://www.fm.gov.lv/page.php?id=33

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par ārzemnieku valsts valodas prasmes pārbaudi

Valsts sekretāru 9.novembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par valsts valodas prasmes pārbaudi ārzemniekam”.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai noteiktu valsts nodevas apmēru un tās maksāšanas kārtību ārzemniekiem par valsts valodas prasmes pārbaudi pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai. Valsts nodevas apmērs ir 10 lati.

Viena atestējamā izmaksas ir Ls 10, izmaksas veidojas šādi:

1) testa satura sagatavošana – Ls 3;

2) administratīvie sagatavošanas darbi

– Ls 2;

3) testu kopēšana – Ls 0,05;

4) telpu īre – Ls 0,60;

5) eksāmena administrēšana (reģistrēšana un novērošana) – Ls 1;

6) vērtēšana:

6.1. lasītprasme – Ls 0,10;

6.2. rakstītprasme (pirmā vērtēšana)

– Ls 0,45;

6.3. rakstītprasme (otrā vērtēšana)

– Ls 0,45;

6.4. runātprasme (pirmā vērtēšana)

– Ls 0,70;

6.5. runātprasme (otrā vērtēšana)

– Ls 0,70;

6.6. klausīšanās prasme – Ls 0,15;

6.7. datu ievade un apstrāde – Ls 0,30;

6.8. pasta izdevumi – Ls 0,32;

6.9. valodas prasmes apliecība – Ls 0,18. Izmaksās iekļauti nodokļi un nodevas.

Minētais grozījumu projekts izsludināts Valsts sekretāru 21.septembra sanāksmē kā “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.252 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību ārzemniekiem, kas ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju””(VSS-1314).

IZM: Par Rīgas Celtniecības koledžas nolikuma projektu

Valsts sekretāru 9.novembra sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu “Rīgas Celtniecības koledžas nolikums” projektu.

Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu Rīgas Celtniecības koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprināja IZM.

Atbilstoši Augstskolu likuma grozījumiem, kas izsludināti līdz 2006.gada 23.martam, pārejas noteikumu 19.punktam koledžai ir jānodrošina nolikuma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Tāpēc IZM, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.¹ panta pirmo daļu, ir izstrādājusi noteikumu projektu “Rīgas Celtniecības koledžas nolikums”. Noteikumu projekts paredz, ka koledža darbojas uz nolikuma pamata, kuru kā noteikumus izdod MK pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma.

MK noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību; koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

Šī normatīvā akta ieviešanai papildu līdzekļi no valsts budžeta nav nepieciešami.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem Notariāta likumā un zvērinātu notāru darba regulējumu

Valsts sekretāru 9.novembra sanāksmē izskatīts projekts grozījumiem Notariāta likumā. To izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Likumprojekts paredz, ka līdz šim tieslietu ministra izdoto iekšējo normatīvo aktu vietā Ministru kabinets izdos noteikumus, lai novērstu pretrunas likumdošanā, jo zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas un nav pakļauti tieslietu ministram. Piemēram, kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome sniedz pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām, noteiks valdība, nevis tieslietu ministrs.

Kā teikts TM sagatavotajā likumprojekta anotācijā, tiks noteikta zvērinātu notāru eksāmenu un kvalifikācijas pārbaužu kārtība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu zvērinātu notāru profesionālo izaugsmi un motivētu zvērinātus notārus izglītoties. Reizi piecos gados Latvijas Zvērinātu notāru padome organizēs regulāro kvalifikācijas pārbaudi, kurai tiks pakļauti visi zvērināti notāri.

Zvērināti notāri līdz 2007.gada 31.decembrim kārtos atestāciju, kas uzskatāma par pirmo kvalifikācijas pārbaudi, pēc kuras arī turpmāk tiks rīkotas regulārās pārbaudes. Gadījumā, ja gada laikā no disciplinārsoda piemērošanas atkārtoti tiks piemērots disciplinārsods, zvērinātam notāram būs jākārto ārkārtas kvalifikācijas pārbaude. Likumprojekts noteiks atšķirīgu zvērināta notāra kvalifikācijas pārbaudes un zvērināta notāra eksāmenu rezultātu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Eksāmena nenokārtošanas gadījumā pretendents nevarēs kļūt par zvērinātu notāru. Lēmumu par eksāmena nenokārtošanu būs iespējams pārsūdzēt, bet eksāmenu komisijas lēmumu par kvalifikācijas pārbaudes nenokārtošanu pārsūdzēt nevarēs. Šādā gadījumā zvērinātam notāram būs pienākums ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā kārtot atkārtotu kvalifikācijas pārbaudi. Atkārtotas kvalifikācijas nenokārtošanas gadījumā tieslietu ministrs pieņems lēmumu par zvērināta notāra atcelšanu no amata.

Izstrādātie grozījumi noteiks papildu pienākumus zvērinātam notāram, gatavojot notariālos aktus un apliecinājumus, kā arī paredzēs stingrāku regulējumu dažādos likuma punktos, piemēram, stingrāk tiks regulēts notāru darba laiks un personas identitātes pārbaude, kas notāram jāveic.

Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu ministrijai, Ģenerālprokuratūrai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par precizējumiem valstij un pašvaldībām piederošās zemes privatizēšanā vai atsavināšanā aizsargājamās teritorijās

Valsts sekretāru 9.novembra sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””.

Šobrīd likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” nosaka, ka valstij un pašvaldībām piederošā un piekrītošā zeme dabas rezervātos, dabas liegumos un citu aizsargājamo teritoriju dabas rezervāta, stingrā režīma, dabas lieguma un regulējamā režīma zonās nav privatizējama vai atsavināma, savukārt par pārējām īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kategorijām ir norāde tikai uz atsevišķām šo teritoriju zonām, kurās ir piemērojams minētais aizliegums.

Tādējādi secināms, ka valstij un pašvaldībai piederošā un piekrītošā zeme dabas liegumu dabas parka, ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā nav atsavināma un privatizējama.

Vides ministrijas izstrādātā likumprojekta būtība ir noteikt aizsargājamās teritorijas un funkcionālās zonas, kurās valstij un pašvaldībām piederošā un piekrītošā zeme nav privatizējama vai atsavināma, vienlaikus atļaujot to aizsargājamās teritorijās un zonās ar vieglāku aizsardzības režīmu, t.i., aizsargājamo teritoriju dabas parku, ainavu aizsardzības un neitrālajās zonās.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par precizējumiem kārtībā, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm

Valsts sekretāru 9.novembra sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 16.maija noteikumos Nr.404 “Noteikumi par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm””.

Šobrīd kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm, nosaka MK 2006.gada 16.maija noteikumi Nr.404 “Noteikumi par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”, taču praksē konstatētas vairākas šo noteikumu normas, kuras nepieciešams precizēt, lai varētu maksimāli efektīvi piemērot minēto noteikumu prasības un arī tās administrēt un kontrolēt.

Vides ministrija izstrādājusi MK noteikumu projektu, lai uzlabotu un pilnveidotu iepriekš minēto noteikumu normas par atbrīvojumu no nodokļa samaksas piemērošanu un varētu maksimāli efektīvi administrēt un kontrolēt nodokļa atbrīvojumu par videi kaitīgām precēm.

VidM: Par Rīgas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu

Valsts sekretāru 9.novembra sanāksmē izsludināts Vides ministrijas izstrādātais “Rīgas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāns 2006.–2013.gadam”.

Šāda plāna nepieciešamību nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums, kurā ir noteikts plāna saturs, tā apspriešanas un apstiprināšanas kārtība.

Vides ministrijas sagatavotā Rīgas reģionālā atkritumu apsaimniekošanas plāna 2006.–2013.gadam (AAP) mērķis ir nodrošināt pamatinformāciju un rīcības programmu, kas nepieciešama normatīvo aktu prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei konkrētajā reģionā. AAP arī definētas galvenās aktivitātes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanai, par aktivitāšu īstenošanu atbildīgas institūcijas, nepieciešamais finansējuma apjoms un potenciālie finansējuma avoti.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par izmaiņām Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumos

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”, kas izsludināts Valsts sekretāru 9.novembra sanāksmē.

Noteikumu projekts papildus ievieš jaunu Eiropas Komisijas direktīvu par sēklu partiju maksimālo svaru. Normatīvajā aktā arī precizēti šķirnes uzturētāja pienākumi un sēklaudzēšanas lauku apskates un pēcpārbaudes veikšanas prasības, nosakot trešo personu tiesības un pienākumus. Dokumentā noteiktas sēklaudzēšanas prasības bioloģiskajā lauksaimniecībā un precizēta informācija, kas nepieciešama reģistrācijai Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa