Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par atjauninātu vienošanos ES paplašināšanās jautājumā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.11.2006., Nr. 181 https://www.vestnesis.lv/ta/id/147685

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par maksājumu, kas veikti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, pārredzamību

Vēl šajā numurā

10.11.2006., Nr. 181

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par atjauninātu vienošanos ES paplašināšanās jautājumā

 

Eiropas Komisija 8.novembrī pieņēma Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās politikas stratēģiju, kurā ietverts īpašs ziņojums par ES integrācijas spējām. Eiropas Komisija secina, ka ES jābūt spējīgai nepārtraukti attīstīties, arvien vēršot plašumā savu darbību, turklāt vienlaikus arī īstenojot savu paplašināšanās programmu. Pašreizējā paplašināšanās stratēģija līdz ar veidiem un līdzekļiem, kā nodrošināt ES spējas integrēt jaunas dalībvalstis, veido pamatu atjaunotajam konsensam par paplašināšanos. Eiropas Komisija pārskatīja arī katras kandidātvalsts un potenciālās kandidātvalsts panākto progresu. Attiecībā uz Turciju Eiropas Komisija secināja, ka šī valsts ir turpinājusi politikas reformas, tomēr pagājušajā gadā reformu temps mazinājies. Attiecībā uz Turcijas pienākumu pilnībā īstenot Ankaras protokolu Eiropas Komisija pirms decembra Eiropadomes sanāksmes nāks klajā ar attiecīgiem ieteikumiem, ja Turcija nebūs izpildījusi savas saistības.

“Eiropai vajadzīga stabila, demokrātiska un arvien pārtikušāka Turcija, kam ir mierīgas kaimiņattiecības un kas stingri ietur kursu uz modernizāciju un Eiropas vērtību pieņemšanu. Tādēļ mēs uzsākām pievienošanās sarunas ar Turciju. Tomēr, lai tas izdotos, Turcijai katrā ziņā ar pilnu apņēmību jāturpina reformas un jāpilda savas saistības. Šodien mēs nolēmām dot iespēju rast risinājumu diplomātiskā ceļā. Turcijai jāpilda savas saistības attiecībā uz Ankaras protokola īstenošanu. Ja šīs saistības netiks īstenotas pilnībā, tas ietekmēs sarunu kopējo virzību. Ja Turcija nebūs izpildījusi savas saistības, Eiropas Komisija pirms decembra Eiropadomes sanāksmes nāks klajā ar atbilstošiem ieteikumiem,” pēc Eiropas Komisijas sanāksmes sacīja tās priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu.

Īpaša uzmanība Turcijā jāpievērš vārda brīvībai. Turpmāki uzlabojumi nepieciešami arī attiecībā uz nemusulmaņu reliģisko kopienu tiesībām, sieviešu tiesībām, arodbiedrību tiesībām, kā arī civilu kontroli pār bruņotiem spēkiem.

ES integrācijas spējas ir atkarīgas no pašas ES spējas saglabāt Eiropas integrācijas dinamiku, kandidātvalstu spējām izpildīt stingros nosacījumus, kā arī labākas komunikācijas attiecībā uz paplašināšanās jautājumiem. Tātad tas ir darbības jautājums.

Komentējot šo lēmumu, paplašināšanās komisārs Oli Rēns sacīja: “Paplašināšanās ir ES diplomātiskās darbības pamatā, lai pakāpeniski vairotu mieru, demokrātiju un labklājību Eiropā. Šim pasākumam nepieciešams visu Eiropas valstu iedzīvotāju atbalsts. Tādēļ mums jāveido jauns konsenss par paplašināšanos, gan atzīstot paplašināšanās stratēģisko nozīmi, gan nodrošinot Eiropas Savienības darbības spējas.”

Pamatojoties uz atziņām, kādas gūtas iepriekšējo paplašināšanos laikā, Eiropas Komisija ierosina turpmāk uzlabot pievienošanās procesu, veicot šādus konkrētus pasākumus:

– iespējas integrēt konkrētas valstis tiks vērtētas visos paplašināšanās procesa pamatposmos. Šajos novērtējumos tiks iekļauta ietekme uz ES iestādēm, budžetu un politikām, jo īpaši lauksaimniecības politiku un struktūrpolitiku;

– ekonomiskā un politiskā dialoga rezultāti tiks iekļauti sarunās;

– kritēriji tiks izamantoti sistemātiskāk, nosakot konkrētus kritērijus sarunu uzsākšanai un slēgšanai attiecībā uz atsevišķām sarunu sadaļām;

– tiesu reformai, administratīvajām spējām, cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību jāpievēršas pievienošanās procesa agrīnā posmā.

Ikviens būtisks lēmums attiecībā uz kādas valsts pievienošanos ES tiek pieņemts, izmantojot demokrātiskas procedūras. Turklāt Eiropas Savienībai vairāk jāieklausās savos pilsoņos un jāveic labāka saziņa ar tiem. Savas izvēles pamatošana un aizstāvēšana pirmām kārtām ir dalībvalstu, kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu uzdevums. Eiropas Komisija papildinās šos centienus, izplatot informāciju visiem saprotamā veidā un veicinot pilsoniskās sabiedrības dialogu, kā arī neformālus kontaktus starp dalībvalstīm un paplašināšanās valstīm. Eiropas Komisija ierosina padarīt plaši pieejamus galvenos pievienošanās sarunu dokumentus, lai paplašināšanos tuvinātu pilsoņiem.

Pievienošanās sarunas labi uzsāka Horvātija. Šī valsts ir veikusi nozīmīgus pasākumus daudzās jomās, lai pielāgotu tiesību aktus. Tomēr vēl daudz lielāka uzmanība jāveltī galvenajiem veicamajiem uzdevumiem, piemēram, tiesu reformai, cīņai pret korupciju, kā arī ekonomiskajai reformai.

Citas Rietumbalkānu valstis ir virzījušās uz priekšu atbilstoši plānam, kādu pagājušajā gadā ierosināja Eiropas Komisija. Katra valsts virzās uz priekšu savā gaitā. Lai ES izskatītu jebkuras valsts pieteikumu dalībai, ir būtiski, lai šī valsts apmierinoši pildītu saistības, kādas tai noteiktas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!