Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra sēdē

MK: Par Ministru kabineta balvas laureātiem

Ministru kabinets (MK) 31.oktobra sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu”.

MK atbalstīja MK Apbalvošanas padomes priekšlikumu un saskaņā ar nolikumu par Ministru kabineta balvu (MK balva) piešķīra MK 2006.gada balvu sešiem laureātiem.

MK balva piešķirta Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim profesoram, habilitētajam ķīmijas zinātņu doktoram Ivaram Kalviņam par izciliem sasniegumiem zinātnē par darbu kopu “Oriģinālu zāļu izstrāde un ieviešana klīniskajā praksē”.

MK balva piešķirta Banku augstskolas Ekonomikas katedras docentam, matemātikas maģistram Dainim Kriķim par nozīmīgu ieguldījumu un paveikto Latvijas jaunās paaudzes izglītošanā matemātikā.

MK balva piešķirta Latvijas Universitātes profesoram, habilitētajam matemātikas zinātņu doktoram Agnim Andžānam par nozīmīgu ieguldījumu un paveikto jauno matemātiķu izglītošanā, matemātikas mācību satura pilnveidošanā un matemātikas popularizēšanā.

MK balva piešķirta mākslas habilitētajam doktoram, Latvijas Mākslas akadēmijas profesoram Eduardam Kļaviņam par profesionāli augstvērtīgu ieguldījumu mākslas zinātnes akadēmisko pētījumu laukā.

MK balva piešķirta valsts aģentūras “Sociālās integrācijas centrs” direktorei Regīnai Simsonei par ilggadēju mērķtiecīgu darbu un lielo ieguldījumu valsts politikas īstenošanā sociālo pakalpojumu jomā un cilvēku ar invaliditāti sociālās iekļaušanas veicināšanā.

MK balva piešķirta valsts akciju sabiedrības “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca” Latvijas Kardioloģijas centra vadītājam, medicīnas doktoram ārstam Andrejam Ērglim par lielu un nozīmīgu ieguldījumu invazīvās kardioloģijas attīstībā Latvijā.

MK: Par Ministru kabineta Atzinības rakstu

Ministru kabinets (MK) 31.oktobra sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

MK atbalstīja MK Apbalvošanas padomes priekšlikumu un saskaņā ar MK Atzinības raksta nolikumu piešķīra MK Atzinības rakstu: Starptautiskā kinocentra valdes priekšsēdētājam, kinoforuma “Arsenāls” prezidentam Augustam Sukutampar profesionāli augstvērtīgas kinomākslas popularizēšanu un kinofestivālu tradīciju aizsākšanu.

MK Atzinības raksts piešķirts bioloģijas doktoram, valsts aģentūras “Nacionālais botāniskais dārzs” Derīgo augu nodaļas vadītājam Alfredam Ripam par mūža ieguldījumu netradicionālu dārza kultūru introdukcijā un popularizēšanā un agronomijas doktorei, valsts aģentūras “Nacionālais botāniskais dārzs” Āra krāšņumaugu nodaļas vadošajai speciālistei Dzidrai Riekstai par mūža ieguldījumu rožu pētniecībā un selekcijā.

MK Atzinības raksts piešķirts Daugavpils rajona Naujenes pagasta padomes priekšsēdētājai Vasilisai Pudovkinai par nozīmīgu ieguldījumu Naujenes pašvaldības attīstībā un lībiešu kultūrvēsturniecei un lībiešu folkloras vācējai un popularizētājai Valdai Marijai Šuvcānei par nozīmīgu ieguldījumu lībiešu valodas un lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā.

Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts autoru grupai: par 12 sējumu darbu “Latviešu kordziesmas antoloģija 1873–2000”: profesoram, Rīgas kamerkora “Ave sol” mākslinieciskajam vadītājam un galvenajam diriģentam Imantam Kokaram; profesoram, diriģentam, Rīgas kamerkora “Ave sol” direktoram un uzveduma daļas vadītājam Gido Kokaram; mākslas doktoram, Latvijas Mūzikas akadēmijas goda profesoram Arnoldam Laimonim Klotiņam; diriģentam, Rīgas kamerkora “Ave sol” mākslinieciskajam vadītājam Uldim Kokaram; profesoram, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pasniedzējam Pēterim Plakidim; Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoram Jānim Lindenbergam; mākslas doktoram, komponistam, J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mūzikas vēstures katedras profesoram Oļģertam Grāvītim; docentam, Rīgas latviešu biedrības muzikologam, Mūzikas komisijas priešsēdētājam Arvīdam Bomikam.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Augustam Sukutam, Imantam Kokaram, Gido Kokaram, Arnoldam Laimonim Klotiņam, Uldim Kokaram, Pēterim Plakidim, Jānim Lindenbergam, Oļģertam Grāvītim, Arvīdam Bomikam pasniedz kultūras ministre Helēna Demakova.

Ministru kabineta Atzinības rakstu Alfredam Ripam un Dzidrai Riekstai pasniedz vides ministrs Raimonds Vējonis. Ministru kabineta Atzinības rakstu Vasilisai Pudovkinai pasniedz reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis, bet Valdai Marijai Šuvcānei – īpašu uzdevumu ministre sabiedrības integrācijas lietās Karina Pētersone.

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabineta 31.oktobra sēdē pieņemts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 576 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 28 viņu nepilngadīgie bērni.

No 548 pilsonības pretendentiem 69% ir krievi, 9% – ukraiņi, 11% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

21% pilsonības pretendentu ir pamata, 55% – vidējā, 22% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 117834 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12427; 2000.gadā – 14900; 2001.gadā – 10637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10049; 2004.gadā – 16064; 2005.gadā – 19169; 2006.gadā – 13313 personas.

Aivis Freidenfelds,
Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par grozījumiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā

Ministru kabineta 31.oktobra sēdē apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā, tādējādi sniedzot iespēju ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām paaugstināt darbības efektivitāti un paverot jaunas aizņēmumu iespējas slēgtajiem ieguldījumu fondiem.

Grozījumu projekts paredz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām iespēju dibināt atvērtos ieguldījumu fondus ar apakšfondiem un dažādas klases ieguldījumu apliecībām. Tas ļaus ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām vienkāršāk piedāvāt saviem klientiem jaunas ieguldījumu iespējas, papildinot esošo fondu prospektus ar informāciju par jauniem apakšfondiem tā vietā, lai izstrādātu pilnīgi jaunu prospektu un fonda pārvaldes nolikumu. Saskaņā ar izmaiņām tiek precizēts arī informācijas apjoms, kas norādāms fonda prospektā un pārvaldes nolikumā.

Likuma grozījumi arīdzan reglamentē slēgto ieguldījumu fonda līdzekļu ieguldīšanas iespēju nekustamā īpašuma lietošanas tiesībās, līdz ar to tiks palielināts ieguldījumu objektu klāsts, dodot iespēju slēgtajam ieguldījumu fondam labāk diversificēt riskus, ne tikai gaidot uz iegādāto nekustamo īpašumu vērtības pieaugumu, bet arī gūstot augļus no šo īpašumu lietošanas.

Grozījumi arī reglamentē iespēju palielināt aizņēmumu apmēru tādiem slēgtajiem ieguldījumu fondiem, kuri iegulda vairāk nekā 50% savu līdzekļu nekustamajā īpašumā. Tomēr grozījumos noteikta norma, ka aizņēmums nedrīkst pārsniegt fonda vērtību vairāk nekā četras reizes.

Izstrādājot normatīvo aktu, notikušas konsultācijas ar Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas un Latvijas Vērtspapīru tirgus profesionālo dalībnieku asociācijas pārstāvjiem.

Ar likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” var iepazīties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā www.fktk.lv .

FM: Par informācijas apmaiņas kārtību tiešo nodokļu jomā par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

Ministru kabineta (MK) 31.oktobra sēdē valdība pieņēma Finanšu ministrijas sagatavotos MK noteikumus par kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa tiešo nodokļu jomā ar Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un valstīm, ar kurām ir noslēgti starptautiskie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

Noteikumi paredz, ka informācijas apmaiņu veic kompetentās iestādes, un šo funkciju Latvijā veiks Valsts ieņēmumu dienests. Noteikumos paredzēts, ka informācijas apmaiņa var notikt automātiski, pēc pieprasījuma vai arī pēc savas iniciatīvas. Noteikumos arī definēti informācijas apmaiņas ierobežojumi un konfidencialitāte.

MK noteikumus papildina pielikumi, to vidū ES dalībvalstu kompetento iestāžu saraksts, kā arī apkopojums par dalībvalstu tiešajiem nodokļiem, uz kuriem attiecas šie noteikumi.

MK noteikumi tika izstrādāti atbilstoši grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, ko Saeima pieņēma 2006.gada 30.martā un kas nosaka uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kādā tiek veikta informācijas apmaiņa, sniedzot un saņemot nodokļu administrēšanas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

Informācijas apmaiņas kārtība ir atrunāta Eiropas Padomes direktīvā, kuras mērķis ir nodrošināt pasākumus, lai starptautiskajā līmenī apkarotu nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Līdzīga informācijas apmaiņas kārtība ir paredzēta Latvijas noslēgtajos starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.

Uz 2006.gada 1.janvāri Latvijai ir saistoši 38 šāda veida līgumi – ar Armēniju, ASV, Baltkrieviju, Beļģiju, Bulgāriju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Grieķiju, Gruziju, Horvātiju, Igauniju, Islandi, Īriju, Kanādu, Ķīnas Tautas Republiku, Kazahstānu, Lietuvu, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, Maltu, Moldovu, Nīderlandi, Norvēģiju, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Spāniju, Singapūru, Slovākiju, Slovēniju, Somiju, Šveici, Turciju, Ukrainu, Ungāriju, Uzbekistānu, Vācijas Federatīvo Republiku un Zviedriju.

FM: Par vienkāršotās muitošanas noteikumiem

Ministru kabineta (MK) 31.oktobra sēdē apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi par vienkāršoto muitošanu. Noteikumos apkopotas vairākos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkojumos ietvertās ārējās tiesību normas.

Līdz šim vienkāršotās muitošanas kārtību noteica VID rīkojumi – “Par vienkāršoto deklarēšanu” un “Par vietējo muitošanu”. Pamatojoties uz grozījumiem Muitas likumā, kas paredz, ka muitošanas un muitas kontroles kārtību izstrādā Ministru kabinets, VID rīkojumu normas ir iestrādātas MK noteikumos “Noteikumi par vienkāršoto muitošanu”.

MK noteikumi reglamentēs kārtību, kādā tiek izsniegta vienkāršotās deklarēšanas vai vietējās muitošanas atļauja, kā arī kārtību, kādā notiek atteikšanās piešķirt šādu atļauju, atļaujas apturēšana un anulēšana. Noteikumi ietver arī citus jautājumus, kas attiecas uz vienkāršotās deklarēšanas vai vietējās muitošanas režīma piemērošanu, piemēram, VID prasības kvalitātes vadības sistēmai, kuru ieviešana ir obligāta, lai komercsabiedrība varētu saņemt atļauju vietējai muitošanai kā atzītais eksportētājs vai atzītais importētājs. Paredzēta arī kārtība, kādā tiek novērtēta ieviestā kvalitātes vadības sistēma.

MK noteikumi arī paredz, ka vienkāršoto deklarēšanu nepiemēro (ar atsevišķiem izņēmumiem) alkoholam, tabakas izstrādājumiem, naftas produktiem (degvielai), stratēģiskas nozīmes precēm, narkotiskajām un psihotropajām vielām, zālēm.

Finanšu ministrijas
Komunikācijas departaments

IeM: Par iekšlietu sistēmas un ieslodzījuma vietu darbinieku algu pieaugumu

Ministru kabinets (MK) otrdien, 31.oktobrī, akceptēja Iekšlietu ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas sistēmu un amatiem atbilstošajām augstākajām speciālajām dienesta pakāpēm”, kas paredz no 2006.gada 1.janvāra būtiski paaugstināt Iekšlietu ministrijas (IeM) iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm atalgojumu.

Ministru kabineta noteikumu projekts paredz, ka IeM sistēmas iestāžu darbinieku atalgojums no nākamā gada palielināsies vidēji par 160 latiem mēnesī, tajā skaitā Valsts policijas darbinieku atalgojums palielināsies vidēji par 167 latiem, Valsts robežsardzē – par 129 latiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā – par 148 latiem, Iekšlietu ministrijas Sakaru centrā – par 231 latu, IeM Informācijas centrā – par 275 latiem, Latvijas Policijas akadēmijā – par 183 latiem. Ieslodzījuma vietu pārvaldē darbinieku atalgojums pieaugs par 120 latiem.

Noteikumi paredz sadalīt amatu nosaukumus un tiem atbilstošās augstākās speciālās dienesta pakāpes pēc 12 amatu kategorijām (atbilstoši augstākajām speciālajām dienesta pakāpēm), savukārt amatus – līdz 4 līmeņos amata kategorijas ietvaros, lai noteiktu pēc iespējas konkrētāku mēneša amatalgas apmēru, ņemot vērā amata pienākumu specifiku, atbildības līmeni, kā arī struktūrvienības pakļautības principu.

Noteikumi arī paredz piemaksu par speciālo dienesta pakāpi, naktsdarbu, papildu darbu (darba apjoma palielināšanos, prombūtnē esošas amatpersonas vai vakanta amata pienākumu pildīšanu), par amata pienākumu pildīšanu kopā ar dienesta suni, par amata pienākumu pildīšanu informācijas tehnoloģiju un sakaru jomā, kā arī citas speciālās piemaksas. Tāpat būs iespēja piešķirt prēmijas, paredzot izlietot šim mērķim līdz 15% no atalgojuma fonda un tā ekonomiju.

Tā kā regulāri piemaksas (par naktsdarbu, par virsstundu darbu, par amata pienākumu pildīšanu īpašos apstākļos, kas saistīti ar paaugstinātu risku amatpersonas drošībai un veselībai) pamatā tiek noteiktas amatpersonām, kas ieņem amatus, kuru augstākā speciālā dienesta pakāpe ir līdz virsniekvietniekam, veidojās situācija, ka amatpersonas ar augstāko izglītību (sākot no leitnanta augstākajai speciālajai dienesta pakāpei atbilstošiem amatiem) saņem zemāku atalgojumu, jo tām piemaksu īpatsvars ir mazāks. Lai daļēji novērstu šo situāciju, noteikumu projektā paredzēta piemaksas par speciālo dienesta pakāpi palielināšana, sākot no leitnanta par 10–45 latiem.

Palielinot amatalgu, palielinās arī citi ienākumi no algota darba, kas tiek segti no atalgojuma fonda – piemaksas par naktsdarbu, virsstundu darbu, pabalsti un kompensācijas. Plānots, ka būtiski palielināsies bērnu dzimšanas gadījumu skaits, paredzot tam nepieciešamos līdzekļus, ņemot vērā, ka 2006.gadā dzimst divas reizes vairāk bērnu nekā 2005.gadā, no 2007.gada palielināsies amatpersonu amatalga, no kuras aprēķina bērna piedzimšanas pabalstu. Vienlaikus valdība ir pieņēmusi lēmumu no 2008.gada 1.janvāra paredzēt būtiskas izmaiņas bērna piedzimšanas pabalsta apmērā, to diferencējot atkarībā no nostrādātā laika valsts dienestā.

Atalgojuma palielināšanai un nodokļu nomaksai 2007. un turpmākajos gados valsts budžetā būs nepieciešams papildu 41,1 miljons latu. Vienlaikus valsts budžetā nodokļu veidā atgriezīsies 18,5 miljoni latu.

Noteikumu mērķis ir ieviest vienkāršu, saprotamu, konkurētspējīgu amatpersonu darba samaksas sistēmu, paredzēt konkrētu pieeju amatpersonu darba samaksas paaugstināšanai un stabilu finansiālo nodrošinājumu, noteikt vienotu darba samaksas regulējumu gan Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, gan Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām.

Iekšlietu ministrija uzsver, ka Ministru kabineta noteikumu projekts pilnībā neatrisina visas esošās problēmas amatpersonu darba samaksas regulējumā, jo vienotos noteikumos ietvertas septiņas iestādes ar dažādām funkcijām. Tāpēc ir jāturpina darba samaksas sakārtošana. Tas ir darbietilpīgs process un prasa padziļinātu esošās situācijas analīzi.

Ministru kabinets uzdeva risināt jautājumu par uzturdevas kompensācijas iekļaušanu darba samaksā, kā arī kopīgi ar Finanšu ministriju izvērtēt jautājumu par valsts drošības iestāžu un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku atalgojuma savstarpēju atbilstību.

Iekšlietu ministrijas Preses
un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par kārtību, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu

Ministru kabineta (MK) 31.oktobra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Grozījumi MK 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu””.

Pēdējos divos gados augstskolu un koledžu studējošie ik gadu no jauna noslēdz 2700–3000 kredītlīgumus studējošā kredīta saņemšanai un 6000–6300 kredītlīgumus studiju kredīta saņemšanai. Saskaņā ar MK 2001.gada 29.maija noteikumiem Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” studējošā kredīta procentu likme kredīta ņēmējam ir pieci procenti gadā un procentus sāk aprēķināt ar kredīta izmaksas dienu. Studiju kredīts kredīta ņēmējam ir bezprocentu kredīts studiju laikā. Studiju kredīta procentus sāk aprēķināt ar divpadsmito mēnesi pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas, piemērojot piecu procentu likmi gadā.

Kredītus izsniedz un administrē kredītiestādes, kuras tiek noteiktas pēc piedāvāto kredītu apjoma un procentu likmju izsoles rezultātiem. Sakarā ar konkurenci starp kredītiestādēm, kā arī RIGIBOR procentu likmju samazināšanos procentu likme, kas jāmaksā par kredītiestādes izsniegtajiem kredītiem, ir kļuvusi zemāka par pieciem procentiem gadā. Tā, piemēram, 2005.gada izsolē noteiktā kredītiestādes procentu likme 2005.gada pirmajam pusgadam sasniedza 4,32%, šī pati likme 2005.gada otrajam pusgadam – 2,90% un 2006.gada pir­majam pusgadam – 3,34%. Tādējādi laikposmā, kad studējošais veic procentu maksājumus par studiju vai studējošā kredītu, parādās pārmaksa, kas tiek ieskaitīta valsts budžetā. Tā kā studiju un studējošo kreditēšanas mērķis nav gūt ieņēmumus valsts budžetam, bet gan nodrošināt augstākās izglītības pieejamību visiem iedzīvotājiem, procentu likmei, kuru maksā kredīta ņēmējs, vajadzētu būt vienādai ar likmi, kas ir jāmaksā par kredītiestādes izsniegtajiem kredītiem, bet ne augstākai par pieciem procentiem gadā.

Noteikumu 35.punktā ir noteikts, ka izglītības iestādes komisija sagatavo un reizi ceturksnī iesniedz IZM Studiju fondā apstiprinātos kredītu pieprasītāju sarakstus atbilstoši izglītības un zinātnes ministra apstiprinātam veidlapas paraugam. Saskaņā ar Administratīvā procesa likumu nozares ministra izdots iekšējs normatīvs akts, ar kuru tiek apstiprināts veidlapas paraugs, nav saistošs privātpersonai.

Noteikumu 37.punktā ir noteikts, ka ministrijas komisija darbojas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu. Minētajā nolikumā ir noteikts, kādus dokumentus studējošais iesniedz ministrijas komisijai, lai pretendētu uz kredītu studijām ārvalstīs. Minētajā nolikumā arī noteikts, kā ministrijas komisija izvērtē iesniegtos kredītu pieprasījumus un kam piešķir kredītus prioritāri. Izglītības un zinātnes ministra apstiprināts nolikums saskaņā ar Administratīvā procesa likumu ir saistošs ministrijas komisijai, bet nav saistošs privātpersonai (studējošajam).

Noteikumu 57.punkts paredz, ka uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par darbiniekiem valsts un pašvaldību institūcijās tajās profesijās, kuru sarakstu, kā arī speciālistu skaitu pēc attiecīgo ministru ierosinājuma katru gadu ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets. Veselības aprūpes pakalpojumus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta, sniedz ārstniecības iestādēs, kuras pēc sava statusa nav valsts vai pašvaldību institūcijas (valsts akciju sabiedrības, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību, pašvaldību dibinātas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, privātpersonu dibinātas sabiedrības ar ierobežotu atbildību).

Lai ārstniecības personas, kuras strādā šajās ārstniecības iestādēs, varētu pretendēt uz kredītu dzēšanu, ir jāpapildina to iestāžu uzskaitījums, kurās strādājošie speciālisti var pretendēt uz kredītu dzēšanu.

Ņemot vērā, ka sociālos pakalpojumus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta, sniedz ne tikai valsts un pašvaldību institūcijas, bet arī nevalstiskā sektora institūcijas, arī šiem speciālistiem – sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri strādā nevalstiskā sektora institūcijās, – būtu jānodrošina iespējas pretendēt uz kredītu dzēšanu.

Noteikumu 66.punkts nosaka, ka valsts un pašvaldību institūcijas, izsludinot konkursu uz speciālistu vietām, paredz, ka galvenie kritēriji, pēc kuriem vērtē speciālistus, ir atbilstoša akadēmiskā vai profesionālā izglītība un pieredze darbā attiecīgajā profesijā. Veselības aprūpes jomā bez minētajiem kritērijiem būtiska ir arī paredzamā darba vieta (ārstniecības iestāde).

Noteikumu projekts papildina noteikumus ar 9.1.punktu, kurš nosaka, ka kredītiestādes procentu likme ir mainīga likme, kura tiek fiksēta saimnieciskā gada pusgadam izsoles dienā, pēc tam katra nākamā pusgada pirmā mēneša pirmajā darba dienā, un tā tiek noteikta kā iepriekšējo divu nedēļu vidējā sešu mēnešu RIGIBOR likme, kurai pieskaitīta vai atņemta kredītiestādes piedāvātā procentu likmes starpība ar minēto sešu mēnešu RIGIBOR likmi procentu punktos.

Noteikumu 20.punkta precizētā redakcija paredz, ka studiju kredīta ņēmējs maksās izsolē noteikto kredītiestādes procentu likmi – studiju kredīta procentus sāk aprēķināt ar divpadsmito mēnesi pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas, piemērojot kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes procentu likmi.

Noteikumu 21.punkta precizētā redakcija paredz, ka studējošā kredīta ņēmējs maksās izsolē noteikto kredītiestādes procentu likmi – studējoša kredīta procentu likme kredīta ņēmējam ir kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolītā kredītiestādes procentu likme.

Noteikumu 22.punkta precizētā redakcija nosaka: ja kredītiestādes procentu likme, kuru maksā kredīta ņēmējs, attiecīgajā laikposmā ir augstāka par pieciem procentiem gadā, kredīta ņēmējs maksā piecu procentu likmi gadā, starpību starp šīm likmēm sedz no valsts budžeta līdzekļiem

Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar 36.1. un 36.2.punktu, kuri nosaka, kādi dokumenti studējošajam jāiesniedz ministrijas komisijai, lai pretendētu uz kredītu studijām ārvalstīs.

Noteikumu projekts paredz papildināt noteikumus ar 37.1. un 37.2.punktu, kuri nosaka, kā ministrijas komisija izvērtē iesniegtos kredītu pieprasījumus un kam piešķir kredītus prioritāri.

Noteikumu 57.punkta precizētā redakcija paredz, ka uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par darbiniekiem valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī ārstniecības iestādēs, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kuri tiek apmaksāti no valsts budžeta un nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.

Noteikumu 66.punkta precizētā redakcija nosaka, ka konkursa nosacījumus un kritērijus, pēc kuriem vērtē speciālistus, nosaka konkursa izsludinātājs, paredzot, ka galvenie kritēriji ir atbilstoša akadēmiskā vai profesionālā izglītība un pieredze darbā attiecīgajā profesijā, bet veselības aprūpes jomas speciālistiem – atbilstoša akadēmiskā vai profesionālā izglītība, iegūtā profesija (specialitāte) un paredzamā darba vieta (ārstniecības iestāde).

Noteikumu projekts paredz pāriet uz mainīgu procentu likmi gan studiju, gan studējošā kredītam, piemērojot kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes gada procentu likmi. Prognozējot, ka 2007.gadā un turpmākajos gados izsolē noteiktā kredītiestādes procentu likme būs nedaudz zemāka par pieciem procentiem (aptuveni par 1,18%), līdz ar to studējošajiem samazināsies maksājumi, kas jāveic, lai segtu kredītu procentus. Tas attieksies vispirms uz studējošā kredīta saņēmējiem: prognozējamais skaits 2007.gadā – 4500, 2008.gadā – 9000, 2009.gadā – 13500, 2010.gadā – 18000.

Piemērojot studiju un studējošā kredīta procentu maksājumiem kredītlīguma noslēgšanas gadā izsolīto kredītiestādes procentu likmi, samazināsies maksājumu apmērs, kas jāveic studējošajiem, lai segtu kredītu procentus. Tādējādi tiks uzlabots studējošo – sieviešu un vīriešu – materiālais stāvoklis. Ņemot vērā, ka augstskolās un koledžās no studējošo skaita 63% ir sievietes, minēto atbalstu studijām saņems skaitliski lielāks skaits sieviešu nekā vīriešu.

Noteikumu projekta izpildi nodrošinās studentu kreditēšanas procesā iesaistītās institūcijas: kredītiestādes, kuras izsniedz studiju un studējošo kredītus, Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju fonds, augstskolu un koledžu kredītu piešķiršanas komisijas.

IZM: Par institūcijām, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās

Ministru kabineta (MK) 31.oktobra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu projektu “Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās”.

MK noteikumu projekts ir izstrādāts atbilstoši likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (2004.gada 4.novembra likuma redakcijā) 36.panta 3.punktā MK dotajam deleģējumam. Noteikumu projekts nosaka institūcijas, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās, izskata pretendenta iesniegtos dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā reglamentētā profesijā, piemērojot vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, speciālo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, pamatojoties uz pretendenta profesionālo pieredzi.

Noteikumu projekts sagatavots sadarbībā ar Veselības ministriju, Satiksmes ministriju un Ekonomikas ministriju.

Noteikumu projekts aizstās MK 2002.gada 17.decembra noteikumus Nr.541 “Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz ārvalstniekiem profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās” (Latvijas Vēstnesis, 2002.g. Nr.188., 2004.g., Nr.122).

IZM: Par Juridiskās koledžas nolikuma projektu

Ministru kabineta (MK) 31.oktobra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK noteikumu “Juridiskās koledžas nolikums” projektu.

Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu, Juridiskā koledža šobrīd darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprinājusi IZM.

Atbilstoši Augstskolu likuma ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2006.gada 23.martam, pārejas noteikumu 19.punktam, koledžai ir jānodrošina nolikuma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Tāpēc IZM, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.¹panta pirmo daļu, ir izstrādājusi noteikumu projektu “Juridiskās koledžas nolikums”. Noteikumu projekts paredz, ka koledža darbojas uz nolikuma pamata, kuru kā noteikumus izdod MK pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma.

MK noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību un filiāļu izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību; koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

IZM: Par Lietišķo sporta veidu centra “Kleisti” direktoru

Ministru kabineta (MK) 31.oktobra sēdē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai MK rīkojuma projektu “Par L.Kalvi”.

IZM ir sagatavojusi MK rīkojuma projektu par Liesmas Kalves kandidatūras apstiprināšanu iecelšanai valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” direktora amatā.

Liesmas Kalves atbilstība valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” direktora amatam tika izvērtēta, pamatojoties uz IZM 2006.gada 6.jūlija nolikumu Nr.7 “Atklātā konkursa nolikums pretendentu atlasei uz valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti””.

Rīkojuma projekts sagatavots saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 10.panta trešo daļu.

Rīkojuma projekts nepieciešams, lai nodrošinātu IZM padotībā esošās iestādes – valsts aģentūras “Lietišķo sporta veidu centrs “Kleisti”” administratīvo un finansiālo darbību.

Izglītības un zinātnes ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par cilvēku tirdzniecībā cietušo cilvēku sociālo rehabilitāciju

Lai saņemtu valsts sociālo rehabilitāciju, cilvēku tirdzniecībā cietušie no nākamā gada varēs vērsties tieši sociālās rehabilitācijas centrā, neuzrādot policijas atzinumu. Nākamgad par pamatu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai kalpos arī rehabilitācijas centra darbinieku atzinums.

To paredz Ministru kabineta (MK) 31.oktobra sēdē pieņemtie grozījumi MK noteikumos “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kritērijiem personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri”.

Labklājības ministrija (LM) uzskata, ka jaunā kārtība mazinās birokrātiju un ļaus valsts apmaksāto sociālo rehabilitāciju saņemt pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Nepieciešamība saņemt policijas atzinumu, ar kuru cilvēks tiek atzīts par cietušo krimināllietā, līdz šim ir kavējusi cilvēkus izmantot šos pakalpojumus.

2006.gada pirmajos deviņos mēnešos valsts apmaksāto sociālo rehabilitāciju saņēma četri cilvēki, lai gan par pieejamajiem līdzekļiem to būtu varējuši saņemt 14 cilvēki. Vienlaikus no citiem avotiem finansētu sociālo rehabilitāciju (bez policijas atzinuma) saņēma aptuveni 15 cilvēki.

Pēc LM aprēķiniem, 2007.gadā valsts sociālos rehabilitācijas pakalpojumus varēs saņemt 30 cilvēki.

2006.gadā valsts apmaksāto sociālo rehabilitāciju cilvēku tirdzniecības upuriem sniedz resursu centrs sievietēm “Marta”.

LM 2006.gadā ieviesa valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem. Sociālās rehabilitācijas mērķis ir palīdzēt atgūties cilvēkam no cilvēku tirdzniecības rezultātā gūtajām traumām, kā arī novērst iespēju cietušajam tikt atkārtoti savervētam vai pakļautam ekspluatācijai.

Labklājības ministrijas
Komunikācijas departaments

TM: Par Tieslietu ministrijas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

Ministru kabineta 31.oktobra sēdē apstiprināta Tieslietu ministrijas (TM) darbības stratēģija 2007.–2009.gadam. TM izstrādātā stratēģija ir plānošanas dokuments, kurā atspoguļoti ministrijas mērķi, darbības virzieni, to īstenošanas programmas un nepieciešamais finansējums.

Stratēģijas projekta kopsavilkumā norādīts, ka TM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību politikas un tiesu administrēšanas) nozarē, kā arī pilsonības, personas datu aizsardzības, informācijas atklātības un elektronisko dokumentu uzraudzības, publisko reģistru, reliģisko lietu, nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra uzturēšanas, komercsabiedrību maksātnespējas, tiesu ekspertīzes un rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā. TM ir atbildīga par valsts politikas izstrādi un īstenošanu konstitucionālo tiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un reliģisko tiesību, kā arī procesuālo tiesību jomā.

Stratēģija ietver TM darbības virsmērķi, kompetenci un pilnvarojumu, īstenotās rīcībpolitikas, līdzšinējās darbības spēju izvērtējumu un ministrijas īstenotās budžeta programmas. Katrai budžeta programmai ir aprakstīts mērķis, politikas un darbības rezultātu rādītāji, aktivitātes un programmas ieviešanas sistēma.

Ministrijas virsmērķis ir nodrošināt tiesiskumu Latvijas valstī. Lai to pildītu, stratēģijā izvirzītas vairākas rīcībpolitikas jeb darbības virzieni:

1) TM kompetencē esošās tiesību jomas:

• konstitucionālās tiesības;

• administratīvās tiesības un administratīvie sodi;

• krimināltiesības;

• civiltiesības (privāttiesības), īpaši izdalot to sastāvā esošās komerctiesības un nekustamā īpašuma tiesības;

• starptautiskās un Eiropas Savienības tiesības;

2) tiesu darbības nodrošināšana;

3) tiesību aktu kvalitātes uzlabošana un pieejamības nodrošināšana.

TM plāno darbības virzienus turpmākajos gados īstenot piecās budžeta programmās: “Tieslietu politikas izstrāde”, “Tiesu sistēma”, “Kriminālsodu izpilde”, “Tieslietu politikas ieviešana” un “Satversmes aizsardzība”.

Būtiskākie vidējā termiņā risināmie uzdevumi ir šādi:

• izstrādāt tiesību nozaru attīstības politikas un ar tām saistītos tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus, it sevišķi konstitucionālo, krimināltiesību, civiltiesību un tiesu jomā;

• samazināt termiņus lietu izskatīšanai tiesā un publisko pakalpojumu saņemšanai, vienkāršot tiesības, procesus, procedūras un attīstīt pakalpojumus, it sevišķi tiesu, nekustamā īpašuma un komerctiesību jomā;

• izvērtēt un efektivizēt politikas ieviešanas instrumentus, novērst būtiskākos tiesību aktu un to ieviešanas trūkumus visos darbības virzienos;

• attīstīt infrastruktūru, it sevišķi tiesu darbā un kriminālsodu izpildē.

Darbības stratēģijai nepieciešamie finanšu līdzekļi tiks pieprasīti, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam. Katru gadu TM darbības stratēģiju paredzēts precizēt budžeta plānošanas procesa gaitā.

TM: Par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūgumu formām

Ministru kabineta 31.oktobra sēdē apstiprināti noteikumi par zemesgrāmatu nostiprinājuma lūgumu formām. Noteikumus kopīgi izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta speciālisti.

Noteikumi regulē nostiprinājuma lūguma formas un veidlapu paraugus. Valdības noteikumi izstrādāti atbilstoši Zemesgrāmatu likumam un aizstās pašreiz spēkā esošos noteikumus.

Noteikumos teikts, ka nostiprinājuma lūdzēji nostiprinājuma lūgumus iesniedz apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļās, lai ierakstītu zemesgrāmatā nekustamos īpašumus un nostiprinātu, grozītu vai dzēstu ar tiem saistītās tiesības. Lai veicinātu zemesgrāmatu pieejamību iedzīvotājiem, ir svarīgi ieviest nostiprinājuma lūgumu formas, kas ir iespējami vienkāršāk saprotamas un papildus pievērš iedzīvotāju uzmanību ziņām un dokumentiem, kas nepieciešami zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim savlaicīga un pareiza lēmuma pieņemšanai un zemesgrāmatas datu precizitātes uzlabošanai.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem zemesgrāmatu nostiprinājuma lūguma formas tagad dos iespēju zemesgrāmatu nodaļai elektroniski informēt nostiprinājuma lūdzēju par pieņemto lēmumu, tādējādi veicinot saikni starp zemesgrāmatu nodaļu un klientu. Formās īpaša uzmanība pievērsta nepieciešamībai izvērtēt nekustamā īpašuma vietu laulāto mantiskajās attiecībās un lūgt atbilstošu piemetinājumu izdarīšanu, kā arī iekļautas norādes par dokumentiem, kas pievienojami nostiprinājuma lūgumu formām.

Konsultējoties ar zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem, samazināts nostiprinājuma lūgumu formu veidu skaits, lai atvieglotu nepieciešamās formas izvēli sarežģītu darījumu gadījumos, kas saistīti ar nekustamo īpašumu sadalīšanu, kā arī lai atvieglotu nepieciešamās formas izvēli starp vairākām savstarpēji līdzīgām, bet reti izmantotām formām.

TM: Par starptautisko privāttiesību nacionālo regulējumu

Ministru kabineta 31.oktobra sēdē apstiprināta koncepcija par starptautisko privāttiesību nacionālo regulējumu. Koncepciju izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti sadarbībā ar ekspertiem starptautisko privāttiesību jautājumos.

Koncepcijā vispārēji izvērtētas Latvijas starptautisko privāttiesību regulējuma problēmas gan kontekstā ar Civillikuma, gan Civilprocesa likuma noteikumiem, kā arī atsevišķiem citiem likumiem, kuros ir ietvertas starptautisko privāttiesību normas, kā arī piedāvā iespējamos risinājumus problēmjautājumu novēršanā.

Kā teikts koncepcijā, Latvijā starptautisko privāttiesību regulējums ir samērā sadrumstalots un ietverts dažādos tiesību aktos. Ievērojamu daļu starptautisko privāttiesību jautājumu risina Latvijai saistošie starptautiskie līgumi, kā arī Eiropas Savienības tiesību akti. Savukārt Latvijas nacionālā regulējuma svarīgākā starptautisko privāttiesību normatīvā bāze ietverta Civillikumā, Civilprocesa likumā (CPL) un atsevišķos speciālajos likumos (piemēram, Darba likumā, Jūras kodeksā, vairākos likumos apdrošināšanas jomā u.c.). Koncepcijā iekļautais situācijas vērtējums parāda, ka pašlaik ir arī tādas starptautisko privāttiesību jomas, kurām Latvijā vispār nav nacionālā starptautiski privāttiesiskā regulējuma vai arī tas nav pietiekami izvērsts, lai atbilstoši nodrošinātu personu privāttiesisko interešu aizsardzību.

Pētot situāciju, secināts, ka, palielinoties personu mobilitātei, darba un komercdarbības iespējām citās valstīs, pieaug tādas personu privāttiesiskās attiecības, kas saistītas ar ārvalstīm. Latvijā starptautisko privāttiesību nacionālais regulējums nav pietiekami attīstīts, kā arī nav pietiekami atbilstošs personu privāttiesisko interešu nodrošināšanai, palielinoties gan personu mobilitātei, darba, uzņēmējdarbības un komercdarbības iespējām ārvalstīs, pašreizējā laika aktualitātēm un nepieciešamībai saistībā ar pieaugošo Eiropas Savienības un starptautisko tiesību normu ietekmi uz Latvijas nacionālo tiesību sistēmu.

Lai pārskatītu Latvijas nacionālo starptautisko privāttiesību regulējumu un veiktu tajā nepieciešamās izmaiņas, kā arī lai nodrošinātu nacionālā regulējuma sabalansētību starp likumu normām, koncepcija piedāvā četrus risinājuma variantus. No piedāvātajiem variantiem TM atbalsta Starptautisko privāttiesību likuma izstrādi, ietverot vispārīgās starptautisko privāttiesību normas, likumu kolīziju normas un starptautiskās piekritības normas, nodrošinot efektīvāku to savstarpējās atbilstības nodrošināšanu.

Koncepcijā minēts, ka jaunajā likumā nav paredzēts ietvert tādus starptautiskā civilprocesa jautājumus kā normas par ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanu un izpildi, ko šobrīd pamatā regulē CPL, jo šī joma ir ļoti cieši saistīta ar citām CPL paredzētajām procesuālajām normām un kārtību. Tādējādi ārvalstu tiesu nolēmumu atzīšanas un izpildes jautājumu regulējums tiktu saglabāts CPL.

TM ir noteikta par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā, un tai līdz 2008.gada beigām jāiesniedz Ministru kabinetā noteiktie tiesību aktu projekti.

Piedāvātie problēmas risinājuma varianti vērsti nevis uz jaunu tiesību institūtu, institūciju, funkciju izveidošanu un ieviešanu, bet gan uz pašreizējā nacionālā starptautisko privāttiesību regulējuma kodificēšanu, uzlabošanu un attīstību. Risinājuma variantu īstenošana finansiāli neietekmēs valsts vai pašvaldību budžetus.

Tieslietu ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Nacionālā botāniskā dārza direktoru

Ministru kabineta 31.oktobra sēdē par valsts aģentūras “Nacionālais botāniskais dārzs” direktoru apstiprināts Andrejs Svilāns. Konkursa komisija atzina, ka A.Svilāns atbilst izvirzītajām prasībām, viņam ir amata pildīšanai nepieciešamā izglītība un kvalifikācija, ilgstoša darba pieredze Nacionālajā botāniskajā dārzā, kā arī liela pieredze starptautisku un vietēja rakstura pasākumu organizēšanā. Komisija arī norādīja, ka A.Svilāns ir apliecinājis izpratni par aģentūras funkcijām un uzdevumiem, kā arī savu spēju motivēt aģentūras attīstības prioritātes.

A.Svilāns no 2006.gada 1.septembra bija valsts aģentūras “Nacionālais botāniskais dārzs” direktora pienākumu izpildītājs.

Vides ministrijas
Komunikācijas nodaļa

ZM: Par izmaiņām Lauku attīstības plāna Lauku attīstības programmā 2004.–2006.gadam

Valdības 31.oktobra sēdē akceptēti Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi Latvijas Lauku attīstības plāna Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam.

Pasākuma “Standartu sasniegšana” aktivitātē “Higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā)” kazkopības saimniecībām grozījumi nosaka optimālo piena mājas platību atkarībā no saimniecībā esošo kazu skaita. Savukārt pasākuma “Standartu sasniegšana” aktivitātē “Ūdens apgādes sistēmas ierīkošana vai atjaunošana dzīvnieku novietnēs” grozījumi precizē kompensācijas apjoma tabulu, sadalot ūdensapgādes sistēmu elementos.

Grozījumi nepieciešami, lai uzlabotu līdzekļu izlietošanas efektivitāti un novērstu pārkompensācijas iespējas atbalsta saņēmējam.

ZM: Par Nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmu 2006.gadam

Valdības 31.oktobra sēdē akceptēts Zemkopības ministrijas izstrādātais rīkojums par Latvijas Nacionālo zivsaimniecības datu vākšanas programmu 2006.gadam, kas nepieciešama datu vākšanai un pārvaldei kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai, kā arī paredz zvejniecības sektora ekonomiskā stāvokļa datu apkopošanu un analīzi.

Rīkojumā par atbildīgo institūciju programmas īstenošanā noteikta Zemkopības ministrija (Valsts zivsaimniecības pārvalde), kurai līdz 2007.gada 31.maijam jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par programmas īstenošanu.

Dalībvalstīs jānodrošina vācamo datu kvalitāte, to vākšanas stabilitāte un precizitāte. Ikgadējo datu vākšanu par zvejas kuģu segmentiem (zvejas kapacitāte, zvejas piepūle, nozvejas struktūra, bioloģiskie dati par zivju krājumiem, ekonomiskie rādītāji) dalībvalstis nodrošina no 2004.gada 1.janvāra, bet ekonomisko datu vākšana par zivju apstrādes sektoru ir obligāta no 2006.gada 1.janvāra.

Latvijas Nacionālā zivsaimniecības datu vākšanas programma 2006.gadam paredz zvejas kapacitātes un zvejas piepūles, nozvejas, zivju izkrāvumu un zvejas piepūles vienību datu vākšanu un apkopošanu, kā arī zivju krājumu zinātnisko uzskaiti, nozvejas, piezvejas un izmetumu atpakaļ jūrā bioloģisko izpēti. Dokumentā arī noteikts, ka nepieciešama zvejniecības sektora ekonomiskā stāvokļa datu apkopošana un analīze.

Datu vākšanā tiek izmantota Eiropas Komisijas regulās un starptautiskajās organizācijās, piemēram, Starptautiskajā Jūras pētniecības padomē, vispārpieņemta metodika.

ZM: Par koku ciršanas normējošiem noteikumiem meža zemēs

Valdības 31.oktobra sēdē apstiprināti Zemkopības ministrijas izstrādātie noteikumi par koku ciršanu meža zemēs.

Normatīvajā aktā ietvertas jaunas normas, kas nosaka mežaudzes šķērslaukuma noteikšanas kārtību, kā arī precizē galvenās cirtes caurmēra noteikšanas kārtību.

Noteikumos arī noteikta cirsmu izveidošanas kārtība, ja cirsma tiek veidota mežaudzēs atšķirīgos meža augšanas apstākļu tipos, kā arī cirsmu uzmērīšanas precizitāte un prasības rekonstruktīvās cirtes atzīmēšanai dabā. Noteikumu projektā saglabātas līdz šim spēkā esošās kailcirtes maksimālās platības un platumi.

ZM: Par kompensāciju dzīvnieku īpašniekiem par salmonelozes uzliesmojuma radītajiem zaudējumiem

Valdības 31.oktobra sēdē apstiprināti Zemkopības ministrijas izstrādātie grozījumi kārtībā, kādā piešķir un dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā.

Grozījumi noteikumos paredz kompensāciju izmaksu dzīvnieku īpašniekam pēc salmonelozes uzliesmojuma radītajiem zaudējumiem. Kompensācija tiek izmaksāta, ja novietnē, kurā ir konstatētas salmonellas, tiek iznīcināti dzīvnieki, inkubējamās olas, dzīvnieku izcelsmes produkti vai dzīvnieku barība.

Normatīvajā aktā norādīts, ka ar Eiropas Komisijas (EK) lēmumu par izdevumiem veterinārajā jomā ir noteikts – dalībvalstīm ir tiesības saņemt finansiālo palīdzību no EK budžeta, ja to teritorijā tiek īstenotas atsevišķas infekcijas slimību kontroles un apkarošanas programmas. Šādu programmu Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir iesniedzis EK izskatīšanai un apstiprināšanai.

Pēc PVD pētījumu datiem, galvenie salmonellu izplatīšanās faktori un uzturētāji pārtikas aprites vidē ir vaislas ganāmpulka vistas un inkubējamās olas. PVD veicis aprēķinus par iespējamiem zaudējumiem, par kuriem 2007.gada laikā jāizmaksā kompensācija dzīvnieku īpašniekiem pēc vaislas ganāmpulka vistu un inkubējamo olu iznīcināšanas gadījumos, ja tajās tiek konstatētas salmonellas. Saskaņā ar aprēķiniem, nepieciešams aptuveni 112671 lats. Veiktais aprēķins ir aptuvens un neatspoguļo pašreizējo situāciju, jo līdz šim valstī tika iznīcināti diennakti veci, ar salmonelozes ierosinātājiem inficēti cāļi, un zaudējumu summa bija mazāka, nekā tā ir norādīta pašreiz.

Noteikumi papildināti saskaņā ar 2004. un 2005.gadā veiktajiem salmonellu (salmonelozes ierosinātāju) izplatības pētījumu rezultātiem Eiropas Savienībā. Tika konstatēts, ka daļā dalībvalstu, tai skaitā arī Latvijā, tika konstatēta samērā liela šo ierosinātāju izplatība komerciālajos dējējvistu ganāmpulkos dēšanas perioda beigās.

Iepriekš minētie slimību ierosinātāji ir arī bīstami cilvēku veselībai, kā arī to profilakse un apkarošana ir svarīgs faktors sabiedrības veselības nodrošināšanā. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes pētījumi liecina, ka galvenie zarnu infekcijas izraisītāji cilvēkiem Eiropas Savienībā ir salmonellas un kampilobaktērijas. Šo slimību ierosinātāju samazināšanai pārtikas produktu apritē Eiropas Komisija pievērš lielu uzmanību.

 

ZM: Par obligātajām nekaitīguma prasībām ābolu un bumbieru sidram

Valdības 31.oktobra sēdē apstiprinātas Zemkopības ministrijas izstrādātās obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības ābolu un bumbieru sidram.

Eiropas Savienībā nav normatīvo aktu attiecībā uz sidru, tādēļ Eiropas Savienības dalībvalstis izstrādā savus nacionālos noteikumus. Nacionālie noteikumi par sidru ir izstrādāti, piemēram, Zviedrijai un Dānijai. Savukārt Polijai ir rīkojums, kas nosaka fermentēto vīnu dzērienu veidus un detalizētas organoleptiskās, fizikālās un ķīmiskās prasības.

Normatīvajā aktā noteikts, ka sidrs ir produkts, ko iegūst dabīgā fermentācijas procesā no ābolu vai bumbieru sulas un produktam netiek pievienots etilspirts. Dzērieni, kuros ietilpstošā alkohola saturs ir radies etilspirta pievienošanas rezultātā, ir dēvējami par alkoholiskiem dzērieniem vai kokteiļiem. Šāda produkta nosaukumā vārdu “sidrs” var lietot tikai tādā gadījumā, ja to ražo no ābolu vai bumbieru sulas.

Normatīvais akts, kurā noteiktas obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības ābolu un bumbieru sidram, nepieciešams, lai aizsargātu cilvēku veselību un nemaldinātu patērētāju.

Zemkopības ministrijas
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa