Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas demogrāfiskās prognozes: 1998. - 2025.gads. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.12.1999., Nr. 406/407 https://www.vestnesis.lv/ta/id/14411

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"LR starptautiskie līgumi" - pie Jums dodas 12.a un 12.b burtnīca

Vēl šajā numurā

08.12.1999., Nr. 406/407

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas demogrāfiskās prognozes: 1998. - 2025.gads

Pēc Latvijas Universitātes Demogrāfijas centra informatīvā materiāla

Redaktora priekšvārds

Šis informatīvais krājums ir pirmais plašākais izdevums par demogrāfiskās attīstības prognozēm Latvijas Republikā. Pētījums veikts Latvijas Zinātnes padomes (LZP) zinātniskās programmas "Latvijas iedzīvotāji un tautas veselība" ietvaros 1998.-1999. gadā. Ilgtermiņa demogrāfiskās prognozes izstrādāja Latvijas Universitātes Demogrāfijas centra un Statistikas un demogrāfijas katedras darbinieki. Atsevišķu izstrādņu veikšanā LU speciālisti cieši sadarbojās ar LR Centrālās statistikas pārvaldes Iedzīvotāju daļas speciālistiem.

Izstrādājot demogrāfiskās prognozes, autori izmantoja pieredzi, kas iegūta agrākajos pētījumos, it īpaši 1993. gadā, kad Latvijas Universitātes demogrāfi pirmo reizi izstrādāja valsts demogrāfiskās attīstības prognozes laikposmā līdz 2003. gadam. Šoreiz prognozējamais periods ir būtiski paplašināts.

Galvenā vērība šajā izdevumā ir veltīta valsts iedzīvotāju kopskaita un dzimumvecuma sastāva raksturošanai tuvākajā un vidēji tālā perspektīvā. Šis uzdevums īstenots, izmantojot detalizētus datus par katru no valsts 33 administratīvi teritoriālajām vienībām (rajoniem un lielākajām pilsētām). Minētā informācija veido lielāko daļu no šī izdevuma. Bez tam autori vēlējās noteikt perspektīvo iedzīvotāju sadalījumu pēc mājsaimniecību un ģimeņu skaita, kā arī etniskās pazīmes.

Izdevumu sagatavoja Mārtiņš Bergmanis, Ligita Ezera, Aigars Greitāns, Edvīns Vītoliņš un Pēteris Zvidriņš. Atsevišķu uzdevumu veikšanā piedalījās Atis Bērziņš, Zigrīda Goša, Juris Krūmiņš, Uldis Ušackis, Māra Zvidriņa. Autori izsaka pateicību ekspertiem, kuri piedalījās prognožu hipotēžu pamatošanā. Ceram, ka šis pētījums būs noderīgs demogrāfiem, statistiķiem, ekonomistiem, sociologiem, etnogrāfiem, valsts pārvaldes un pašvaldību darbiniekiem, politiķiem un studentiem, kuri interesējas par demogrāfisko problemātiku. Iespējams, ka prognožu rezultāti var kalpot par pamatu aktīvākai valsts un nevalstisko organizāciju rīcībai demogrāfiskās situācijas uzlabošanai mūsu valstī.

Projekta vadītājs prof. Pēteris Zvidriņš,

1999. gada jūlijs Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis

Saturs

Prognozēšanas metodika un hipotēžu pamatojums

Galvenie prognozēšanas rezultāti

Iedzīvotāju kopskaita izmaiņas

Sagaidāmās iedzīvotāju vecumstruktūras izmaiņas

Prognozētais iedzīvotāju skaits un vecuma struktūra

administratīvi teritoriālajā skatījumā

Iedzīvotāju sadalījums pa mājsaimniecībām

Etniskā sastāva prognozes

Galvenie prognožu rezultāti (grafiskie attēli un tabulas)

1. zīm. - Latvijas iedzīvotāju skaita prognozes līdz 2025. g.

2. zīm. - Latvijas iedzīvotāju skaits lielākajās pilsētās 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants

3. zīm. - Latvijas iedzīvotāju skaits rajonos 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants

Prognozētais iedzīvotāju skaits Latvijas pilsētās un rajonos 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants

Prognozētais iedzīvotāju skaits Latvijas pilsētās un rajonos 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants (auguma tempi procentos pret 1998. g.)

Prognozētā Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra 1998.-2025. g.

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra. Latvija 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra. Latvijas 7 lielākās pilsētas

1998.-2025. g. Nosacīti reālais variants

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra. Latvijas rajoni 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra. Latvija 1998.-2025. g.

Optimistiskais variants

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra. Latvija 1998.-2025. g.

Pesimistiskais variants

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra. Latvija 1998.-2025. g.

Konstantais variants

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra. Rīga 1998.-2025. g.

Konstantais variants

Iedzīvotāju sadalījums pa mājsaimniecībām Latvijā 1998.-2020. g.

Nosacīti reālais variants

Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants

Latviešu tautības iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants

Atsevišķu tautību iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra 1998.-2025. g.

Nosacīti reālais variants

Prognozēšanas metodika un hipotēžu pamatojums

Kā bāze demogrāfisko prognožu izstrādāšanā ir izmantoti statistiskie dati par iedzīvotāju skaitu, dzimuma un vecuma sastāvu valstī un tās rajonos un pilsētās pēc stāvokļa uz 1998.gada 1.janvāri, kā arī dati par iedzīvotāju dabisko kustību un migrāciju pēdējos gados.

Atbilstoši vispārpieņemtajai starptautiskajai prognozēšanas praksei šajos aprēķinos kā pamatpaņēmiems ir izmantota komponentu jeb vecuma pārbīdes metode. Dažādie variantu aprēķini pamatojās uz hipotēzēm par sagaidāmām dzimstības un mirstības līmeņa, kā arī iedzīvotāju migrācijas saldo pārmaiņām laikposmā līdz prognozējamā perioda beigām (2025.gadam). Dzimstības intensitātes raksturošanai izmantots summārais dzimstības koeficients, dzīvotspējas raksturošanai - vidējais mūža ilgums atsevišķi vīriešiem un sievietēm, bet par migrācijas rezultējošo rādītāju izmantots migrācijas pieaugums (samazinājums).

Iedzīvotāju perspektīvā skaita un sastāva aprēķināšanai tika izmantota īpaša programma DemProj (4.versija), kura ir SPECTRUM programmu paketes galvenais komponents. Lai veiktu prognozes ar minēto programmu, ir nepieciešama informācija par iedzīvotāju skaitu un dzimumvecuma struktūru bāzes gadā, esošie un prognozētie dzimstības intensitātes rādītāji (summārais dzimstības koeficients), dzimušo skaita sadalījums pa māšu vecuma grupām, paredzamais mūža ilgums jaundzimušajiem, attiecīgā dzimuma un vecuma pārdzīvotības rādītāji un starpvalstu migrācijas rādītāji.

Lai prognozētu mirušo skaita sadalījumu pa vecuma grupām, tika izmantotas modeļu tabulas, kuru izvēle tika veikta, balstoties uz esošajiem dzimuma un vecuma rādītājiem Latvijā un prognožu izstrādātāju pieredzes.

Migrācijas prognozēm tika izmantoti divu veidu ievaddati - migrācijas saldo pēc dzimuma un migrantu sadalījums pēc vecuma katram dzimumam.

Iedzīvotāju kopskaita un struktūras prognozes tika izstrādātas Latvijai kopumā un atbilstoši valsts administratīvi teritoriālajam iedalījumam - 7 lielākajām pilsētām un 26 rajoniem. Iedzīvotāju kopskaits (sastāvs) valstī kopumā tika iegūts, summējot aprēķinātos rajonu un pilsētu iedzīvotāju skaita (sastāva) rādītājus.

Prognozes tika izstrādātas četros variantos:

1. Konstantais variants, kas paredz gan iedzīvotāju dabiskās kustības, gan migrācijas rezultējošo rādītāju saglabāšanos 1997.-1998.gada intensitātes līmenī visā prognozējamā periodā;

2. Nosacīti reālais variants, kas paredz pakāpenisku, mērenu dzimstības pieaugumu un mirstības samazinājumu visā prognozējamā periodā. Iedzīvotāju dabiskās kustības sagaidāmās intensitātes noteikšanai tika veikta vadošo speciālistu aptauja (6 speciālisti). Vidējie ekspertu vērtējumu lielumi ir iestrādāti nosacīti reālā varianta aprēķinos. Līdz prognozējamā perioda beigām (2025.gadam) tiek prognozēts summārā dzimstības koeficienta pieaugums par 25%. Tiek paredzēts vidējā mūža ilguma palielinājums vīriešiem par 5,3 gadiem, bet sievietēm - par 2,7 gadiem. Ievērojot pēdējo gadu tendences, migrācijas saldo apjomu noteikšanā līdz 2000.gadam pakāpeniski ir samazināti negatīvie apjomi, bet pēc tam tie noteikti pozitīvā izteiksmē. No 2003.gada līdz 2025.gadam valstij kopā ir paredzēts ikgadējs nemainīgs pozitīvs saldo 2,0 tūkst. cilvēku apmērā;

3. Optimistiskais variants, kurā, salīdzinot ar nosacīti reālo variantu, visā prognozējamā periodā ir paredzēta par 8% augstāka dzimstība, kā arī iestrādāts augstāks vidējais mūža ilgums - līdz 2000.gadam par 1%, bet pēc 2000.gada - par 2%. Migrācijas saldo šajā variantā ir paredzēts par 5% mazāks pie sākotnēji negatīvajiem lielumiem un par 5% augstāks pie pozitīvajiem lielumiem;

4. Pesimistiskais variants paredz, ka dzimstība visā prognozējamā periodā ir par 8% zemāka, bet vidējais mūža ilgums attiecīgajos periodos ir par 1% un 2% mazāks nekā nosacīti reālajā variantā. Migrācijas saldo šajā variantā līdzs 2000.gadam pakāpeniski tiek samazināts, bet pēc 2000.gada noteikts nulles līmenī.

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā notikušas krasas demogrāfisko procesu izmaiņas. Demogrāfiskās attīstības pašreizējās tendences nav stabilas, tāpēc hipotēžu (scenāriju) pamatošana prognožu aprēķiniem tālākai perspektīvai, it īpaši teritoriālajā iedalījumā, ir grūts uzdevums. Tālāk aplūkosim atsevišķu demogrāfisko procesu prognozējamās izmaiņas, kas ir pamatā iedzīvotāju skaita perspektīvajiem aprēķiniem.

Dzimstība. Kopš 1988.gada dzimstība Latvijā ir nepārtraukti samazinājusies. Galvenie cēloņi tam ir lielas iedzīvotāju daļas materiālās grūtības, bezdarba palielināšanās, kā arī vērtību orientācijas izmaiņas, ģimenes lomas samazināšanās u.c. Tomēr prognozēt dzimstības samazinājumu tālākai perspektīvai nebūtu pareizi. Dzimstības pazemināšanās pēdējos gados vairs nav tik strauja kā 90.gadu pirmajā pusē, bet 1999.gadā jau iezīmējusies tendence uz šī līmeņa minimālu pieaugumu. Turklāt pašreizējais dzimstības līmenis jau ir viens no viszemākajiem pasaulē. Nedaudz uzlabojusies ekonomiskā situācija valstī. Ir palielināta valsts palīdzība ģimenēm ar bērniem un visticamāk tā palielināsies arī turpmāk.

Sākotnējā informācija par dzimstības intensitāti bija attiecīgo rajonu un lielāko pilsētu summārie dzimstības koeficienti 1996.-1997.gadā. Pamatos šī diferenciācija saglabāta arī perspektīvajos aprēķinos.

Lai dzimstības prognozēšanā iekļautu pēc iespējas ticamākus hipotētiskos vērtējumus, tika veikta speciālistu aptauja. Visi 6 eksperti paredz pakāpenisku dzimstības pieaugumu valstī, gan dažādā līmenī. Ekspertu vidējais novērtējums ir ietverts prognožu nosacīti reālajā variantā. 1997.gadā summārais dzimstības koeficients Latvijā bija 1,11 un 1998.gadā - 1,09, bet 2025.gadā ekspertu vidējais vērtējums paredz pieaugumu līdz 1,37, pesimistiskajā variantā šis pieaugums ir gausāks, bet optimistiskajā - straujāks (skat. 1.zīm.). Visi eksperti prognozē, ka arī perspektīvā vienkāršā iedzīvotāju paaudžu nomaiņa netiks nodrošināta un līdz ar to arī tuvākajās desmitgadēs notiks iedzīvotāju depopulācija (izmiršana) un strauja to novecošanās.

Mirstība. Iedzīvotāju mirstība Latvijā strauji pieauga 90.gadu pirmajā pusē. Kopš 1995.gada situācija nedaudz uzlabojusies. Ir noteikts pamats uzskatīt, ka arī prognozējamā periodā iedzīvotāju mirstība turpinās samazināties un vidējais mūža ilgums palielināsies, it īpaši vīriešiem. Aptraujātie seši eksperti prognozē tā palielinājumu vidēji līdz 69,5 gadiem vīrišiem un 78,6 gadiem sievietēm 2025.gadā salīdzinājumā ar 64,2 un 75,9 gadiem attiecīgi 1997.gadā (2.zīm.). Galvenā rezerve mūža ilguma palielinājumam ir paredzamā mirstības samazināšanās no nedabiskās nāves cēloņiem, kuru dēļ pašlaik visvairāk bojā aiziet vīrieši darbspējas vecumā, kā arī zīdaiņu mirstības samazināšanās.

Prognozētās summārā dzimstības koeficienta izmaiņas līdz 2025.gadam

Changes in total fertility rate till 2025

1. zīmējums

Figure 1
ZZ1.GIF (23434 BYTES)

Prognozētās vidējā mūža ilguma izmaiņas līdz 2025.gadam

Changes in average life expectancy till 2025

2.zīmējums

Figure 2
ZZ2.GIF (24053 BYTES)

Izstrādātajās prognozēs paredzamais mūža ilgums teritoriāli ir diferencēts. Dažos rajonos un pilsētās, kurās 1995.-1997.gadā iedzīvotāju mirstība, īpaši zīdaiņu mirstība, bija zemāka nekā valstī kopumā, mūža ilgums gan vīriešiem, gan sievietēm prognozēs ir iestrādāts par 0,5 gadiem augstāks nekā vidēji valstī. Savukārt administratīvi teritoriālajās vienībās ar paaugstinātu mirstību (galvenokārt Latgalē) mūža ilgums ir attiecīgi samazināts visā prognozējamā periodā.

Migrācija. Visā pēckara posmā iedzīvotāji Latvijā vairāk ieceļoja nekā izceļoja. Situācija pretēja kļuva tikai kopš 1990.gada, izceļošana maksimumu sasniedza 1992.gadā, kad valsti atstāja prāvi PSRS (Krievijas) karaspēka kontingenti un militārpersonu ģimenes locekļi, kā arī tika slēgtas daudzas kopmītnes, kurās galvenokārt uzturējās iebraucēji no bijušās PSRS republikām. Pēc tam negatīvie migrācijas saldo apjomi sistemātiski samazinājās un pēdējos gados kļuvuši salīdzinoši nelieli (1998.g. - 3,2 tūkst.iedzīvotāju). Prognozēs ir saglabāta šī tendence. Pamatojoties uz 12 ekspertu uzskatiem paredzēts, ka, sākot ar 2001. gadu, migrācijas saldo kļūs pozitīvs (sākotnēji minimālos apjomos).

Izpildot darba uzdevumu, bija nepieciešams hipotētiski novērtēt ne tikai starpvalstu migrācijas saldo, bet arī iekšējo migrāciju starp rajoniem un 7 lielākajām pilsētām. Rajonu un pilsētu iedzīvotāju skaita prognozēs visumā ir saglabātas pēdējos gados vērojamās tendences iedzīvotāju iekšējā migrācijā.

Etniskais sastāvs. Iedzīvotāju etniskā sastāva noteikšanai par bāzi izmantots Centrālās statistikas pārvaldes 1998. gada iedzīvotāju sadalījums pa tautībām un Iedzīvotāju reģistra dati par atsevišķu tautību iedzīvotāju dzimumvecuma sastāvu. Hipotēžu pamatošanā izmantoti arī ekspertu aptaujas rezultāti par skaitliski lielāko Latvijas tautību dzimstības, mūža ilguma un migrācijas attīstību perspektīvā.

Ar programmas DemProj palīdzību aprēķinātais skaita ziņā lielāko Latvijas tautību iedzīvotāju pašreizējais sastāvs tika koriģēts ar Latvijas Universitātes Demogrāfijas centrā izstrādāto etniskās asimilācijas koeficientu palīdzību.

Etnisko asimilāciju raksturojošo rādītāju aprēķini veikti uz Iedzīvotāju reģistra 1998. gada materiālu bāzes par pastāvīgo iedzīvotāju (vecumā no 16 līdz 25 gadiem) tautību un viņu vecāku tautību. Izmantojot šos materiālus, tika iegūti dati par bērnu, kas dzimuši jauktajās laulībās, tautības izvēli, sasniedzot 16 gadu vecumu. Tika noteikti etniskās asimilācijas procesu raksturojošie rādītāji: etniskās asimilācijas koeficienti un etnonīmijas un patronīmijas indeksi1.

Etniskās asimilācijas koeficienti parāda, cik reizes lielāks (vai mazāks) ir faktiskais atbilstošās tautības bērnu skaits, kuri dzimuši kādā noteiktā laika posmā, attiecībā pret šīs tautības mātēm dzimušo bērnu skaitu šajā laikā. 1989.-1998. gadā šie koeficienti bija: latviešiem - 1,07, krieviem - 1,02, baltkrieviem - 0,61, ukraiņiem - 0,72, poļiem - 0,75, lietuviešiem - 0,57, ebrejiem - 1,09. Šie asimilācijas koeficienti ir izmantoti etnisko prognožu izstrādāšanai, koriģējot ar programmas DemProj palīdzību prognozētos dzimušo skaita lielumus atsevišķu tautību iedzīvotājiem laikposmā līdz 2025. gadam.

Jāatzīmē, ka prognozējamā etniskās asimilācijas intensitāte pieņemta 1988.-1998. gada līmenī (uz šo laika periodu attiecināmi 1998. gada Iedzīvotāju reģistra materiāli par otrās paaudzes pārstāvju tautības izvēli jauktajās laulībās).

Visu demogrāfisko procesu intensitātes prognozēšanā autori plaši izmantoja arī starptautisko organizāciju veiktās prognozes, tai skaitā ANO un EUROSTAT prognozes.

1 Etnonīmijas indeksi parāda atsevišķu tautību izvēles vidējo svērto biežumu otrās paaudzes pārstāvju vidū atsevišķu tautību pāriem jauktajās laulībās, bet patronīmijas indeksi parāda to otrās paaudzes pārstāvju vidējo īpatsvaru, kuri pieņem tēva tautību.

Galvenie prognozēšanas rezultāti

Iedzīvotāju kopskaita izmaiņas

Izstrādātās prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā sistemātiski samazināsies. Ļoti zema dzimstība un iedzīvotāju atražošanās intensitāte (1998. g. summārais dzimstības koeficients - 1,09, iedzīvotāju neto atražošanās koeficients - 0,51) ir galvenais faktors, kas nosaka straujo iedzīvotāju izmiršanas (depopulācijas) tendenci. Pēdējo gadu dzimstības līmenis ir apmēram puse no nepieciešamā, kas nodrošinātu vienkāršo paaudžu nomaiņu. Pašlaik nepastāv reāli priekšnoteikumi, lai dzimstība jūtami palielinātos. Visticamāk tuvākajos gados dzimstības intensitāte tomēr varētu nedaudz palielināties. Šāda tendence ar dažādu intensitātes pakāpi ir ietverta visos prognožu variantos (izņemot konstanto).

Salīdzinot ar Eiropas vidējiem rādītājiem, Latvijā joprojām ir ļoti augsta iedzīvotāju mirstība (īpaši vīriešiem darbspējas vecumā), kas arī negatīvi ietekmē iedzīvotāju dinamiku. Visticamāk prognozētajā laika posmā (līdz 2025. gadam) iedzīvotāju mirstība samazināsies un vidējais mūža ilgums pakāpeniski pietuvosies ekonomiski attīstītajās valstīs sasniegtajam līmenim. Tomēr izmaiņas mirstības intensitātē salīdzinoši mazāk nekā izmaiņas dzimstības līmenī ietekmē iedzīvotāju kopskaita un vecuma struktūras dinamiku.

Nosacīti reālajā variantā un optimistiskajā variantā ir paredzēts neliels iedzīvotāju skaita pieaugums uz starpvalstu iedzīvotāju migrācijas rēķina, tomēr tas ir nepietiekami, lai novērstu depopulāciju.

Kā redzams no 1. tabulas, iedzīvotāju skaits valstī turpinās sistemātiski sarukt. Saskaņā ar nosacīti reālo variantu tas samazināsies no 2458 tūkstošiem 1998. gadā līdz 2156 tūsktošiem 2025. gadā jeb par 12%. Atbilstoši optimistiskajam variantam šis samazinājums būs par 10%, bet pesimistiskajā variantā - par 18%. Ja visā prognozējamā laika posmā saglabātos 1997.-1998. g. iedzīvotāju kustības intensitāte (teorētiskais variants), tad līdz 2025. gadam iedzīvotāju skaits noslīdētu līdz 1,9 miljoniem, tādējādi samazinoties gandrīz par ceturtdaļu.

Sagaidāmās iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas

Ļoti straujas un nelabvēlīgas izmaiņas ir sagaidāmas iedzīvotāju vecuma struktūrā. Zemais dzimstības līmenis neizbēgami izraisīs tālāku iedzīvotāju novecošanos.

Lai vērtētu iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas, parasti tiek izdalītas trīs galvenās vecuma grupas:

- iedzīvotāji vecumā līdz 14 gadiem (bērni);

- iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 59 gadiem (darbspējas vecuma iedzīvotāji);

- iedzīvotāji vecumā 60 gadu un vairāk (pensijas vecuma iedzīvotāji).

Iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņu prognožu raksturīgākā iezīme ir straujš bērnu skaita absolūts un relatīvs samazinājums. Vēl 90. gadu sākumā bērni sastādīja 22% no iedzīvotāju kopskaita, pašlaik viņu īpatsvars ir 19%, bet jau 2005.gadā šis īpatsvars sastādīs tikai 14%, ar tendenci samazināties arī turpmāk (2.tab.). Vēl satraucošāka aina sagaidāma, ja ilgstoši saglabātos 1997.-1998.g. demogrāfisko procesu intensitāte. Atbilstoši konstantajam variantam bērnu skaits prognozējamā periodā samazinātos vairāk nekā 2 reizes, un to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā saruktu līdz 11%.

1.tabula

Prognozētais iedzīvotāju skaits Latvijā 1998.-2025.g.

Projected population of Latvia in 1998-2025

1998 2005 2010 2015 2020 2025
Nosacīti reālais variants
Medium variant
Tūkst. cilv. (Thousands of people) 2458 2373 2315 2263 2211 2156
Augšanas tempi,% (Growth rate %) 100 96,5 94,2 92,1 90 87,7
Optimistiskais variants
High variant
Tūkst. cilv. (Thousands of people) 2458 2394 2356 2314 2272 2210
Augšanas tempi,% (Growth rate %) 100 97,4 95,9 94,1 92,4 89,9
Pesimistiskais variants
Low variant
Tūkst. cilv. (Thousands of people) 2458 2353 2275 2196 2117 2021
Augšanas tempi,% (Growth rate %) 100 95,7 92,6 89,3 86,1 82,2
Konstantais variants
Constant variant
Tūkst. cilv. (Thousands of people) 2458 2343 2247 2140 2032 1905
Augšanas tempi,% (Growth rate %) 100 95,3 91,4 87,1 82,7 77,5

Jau pašlaik valstī ir vērojama bērnudārzu audzēkņu un pirmo klašu skolēnu skaita samazināšanās. Atbilstoši dzimstības intensitātes samazinājumam 90. gados nākamā gadsimta sākumā turpinās samazināties skolēnu skaits. Ap 2010. gadu dzimstības samazinājuma vilnis sāks būtiski ietekmēt armijā iesaucamo jauniešu skaitu un arī potenciālo studentu skaitu. Saskaņā ar nosacīti reālā varianta aprēķiniem jauniešu skaits 15-19 gadu vecumā 2020.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, samazināsies apmēram divas reizes. Šajā laika posmā strauji samazināsies to iedzīvotāju skaits, kas sasniedz darbspējas vecumu.

Kopumā līdz 2010.gadam sagaidāma darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita stabilizācija. To īpatsvars pat pieaugs uz bērnu īpatsvara samazinājuma rēķina. Pēc 2010.gada iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā un to īpatsvars strauji samazināsies, notiks arī strauja šī kontingenta novecošanās. 1998.gadā starp darbspējas vecuma iedzīvotājiem 15-34 gadu vecuma grupa sastādīja 45,6%, bet 2025.gadā atbilstoši nosacīti reālajam variantam šīs jaunākās darbspējas vecuma iedzīvotāju grupas īpatsvars būs tikai 34%.

2.tabula

Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra 1998.-2025.g.

Nosacīti reālais variants

Latvian population age structure in 1998-2005. Medium variant

1998 2005 2010 2020 2025
Bērni (tūkst. cilv.) 473,4 335,1 285,4 310,6 293,2
(Children (thsd.people))
% no kopskaita (Percentage) 19,2 14,1 12,3 14,0 13,6
Darbspējas vecums (tūkst. cilv.) 1496,5 1512,9 1511,6 1345,9 1278,5
(Working age (thsd.people))
% no kopskaita (Percentage) 60,9 63,8 65,3 60,9 59,3
Pensijas vecums (tūkst. cilv.) 488,5 524,6 518,2 554,8 584,5
% no kopskaita (Percentage) 19,9 22,1 22,4 25,1 27,1
(Pension age (thsd.people))

Izkropļotās iedzīvotāju vecuma struktūras sekas, kuras veidojas galvenokārt ļoti zemās dzimstības ietekmē, labi redzamas iedzīvotāju dzimumvecuma struktūras diagrammā (3.zīm.). Atbilstoši nosacīti reālā varianta aprēķiniem iedzīvotāju skaits vecumā no 0 līdz 29 gadiem 2025.gadā būs gandrīz divas reizes mazāks nekā vecumā no 35 līdz 64 gadiem.

Visā prognozējamā periodā nenovēršami saglabāsies pensijas vecuma iedzīvotāju skaita pieauguma tendence. Visstraujāk absolūti, bet īpaši relatīvā skatījumā šī vecuma iedzīvotāji pieaugs pēc 2010.gada. Sagaidāma arī pensijas vecuma iedzīvotāju tālāka novecošanās. Salīdzinoši straujāk visā prognozējamā periodā pieaugs to pensionāru īpatsvars, kuri ir vecāki par 80 gadiem.

Prognozētais iedzīvotāju skaits un vecuma struktūra administratīvi teritoriālajā skatījumā

Saskaņā ar prognozēm sagaidāms, ka līdz 2025.gadam iedzīvotāju skaits samazināsies visās lielākajās pilsētās un gandrīz visos rajonos (izņemot Rīgas rajonu). Salīdzinoši straujāk iedzīvotāju skaits samazināsies Rīgā (galvenokārt ārkārtīgi zemās dzimstības dēļ) un Latgalē (Balvu, Krāslavas, Ludzas, Preiļu rajonā), kur jau pašlaik iedzīvotāju vecuma struktūra ir ļoti novecojusi. Turpretim Ventspilī, Jelgavā un dažos centrālajos rajonos sagaidāms salīdzinoši neliels iedzīvotāju skaita samazinājums.

Īpašā situācijā ir Rīgas rajons. 90.gadu otrajā pusē, neskatoties uz relatīvi nelabvēlīgiem dabiskās kustības rādītājiem, iedzīvotāju skaits rajonā pieauga, jo iebraucēju skaits ievērojami pārsniedza izbraucēju skaitu. Visticamāk, ka šāda situācija varētu saglabāties arī prognozējamā periodā.

Galvenokārt ļoti zemās dzimstības dēļ iedzīvotāju novecošanās procesa padziļināšanās sagaidāma visās lielākajās pilsētās un rajonos. Jau pašlaik bērnu īpatsvars lielākajās pilsētās, jo sevišķi Rīgā, ir ievērojami zemāks nekā rajonos. Prognožu aprēķini rāda, ka šī atšķirība saglabāsies arī turpmāk. Aptuveni līdz 2010.gadam sagaidāms, ka bērnu īpatsvars samazināsies visās pilsētās un rajonos. Pēc tam tas varētu nedaudz pieaugt. Dažās pilsētās (Rīgā, Daugavpilī), kur dzimstība pašlaik ir viszemākā un tāda sagaidāma arī turpmāk, bērnu īpatsvara samazinājums kļūs dramatisks - 2010.-2025.gadā apmēram līdz 10% no iedzīvotāju kopskaita. Arī pārējās lielākajās pilsētās bērnu īpatsvars būs ļoti zems (11-13%), bet rajonos tas varētu būt augstāks (15-20%).

Tuvākajā perspektīvā iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā lielākajā daļā pilsētu un rajonu izmainīsies nedaudz, taču tā īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā pieaugs. Visos rajonos un lielākajās pilsētās tas pārsniegs 60%. Atsevišķās lielākajās pilsētās šis īpatsvars varētu sasniegt 66-68%. Pašlaik attālakajos no centra zonas rajonos darbspējīgo iedzīvotāju īpatvars ir 54-58%.

Latvijas iedzīvotāju dzimumvecuma struktūra 1998. un 2025.gadā.

Nosacīti reālais variants

Latvian population age/sex structure in 1998 and 2025. Medium variant

3.zīmējums

Figure 3
ZZ3.GIF (158953 BYTES)

Krasas izmaiņas sagaidāmas laikposmā pēc 2010.gada, kad darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita un īpatsvara dinamiku pilsētās un rajonos būtiski ietekmēs deviņdesmito gadu zemie dzimstības rādītāji. Visās pilsētās un rajonos strauji samazināsies darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits un īpatsvsrs. Sagaidāms, ka 2025.gadā darbspējīgo īpatsvara atšķirības rajonos un pilsētās varētu būt nelielas - no 58 līdz 62%.

Pensijas vecuma iedzīvotāju skaits un īpatsvars nenovēršami pieaugs visās lielākajās pilsētās visā prognozējamā periodā. 2025.gadā īpaši liels šī vecuma iedzīvotāju īpatsvars sagaidāms Rīgā - 31,4% jeb gandrīz trešdaļa no visiem iedzīvotājiem. Pārējās lielākajās pilsētās tas varētu svārstīties no 27 līdz 29%. Arī lielākajā daļā rajonu pieaugs vecāka gadagājuma iedzīvotāju skaits un īpatsvars, tomēr pieauguma tempi nebūs tik strauji kā pilsētās. Dažos rajonos, galvenokārt Latgalē, kur jau pašlaik pensijas vecuma iedzīvotāju īpatsvars ir ļoti augsts, tas varētu pat nedaudz samazināties, īpaši nākošā gadsimta sākumā.

Iedzīvotāju sadalījums pa mājsaimniecībām

Pēc LU Demogrāfijas centra aprēķiniem, 1998.gada sākumā valstī bija ap 1000 tūkstošu mājsaimniecību, bet vidējais mājsaimniecību lielums - 2,42 cilvēki. Lielākā daļa Latvijas mājsaimniecību ir samērā mazas. Izteikts skaitlisks pārsvars ir mājsaimniecībām ar 2 vai 3 ģimenes locekļiem. To īpatsvars 1998.gadā sasniedza 47%. 1998.gada sākumā katrs septītais no visiem iedzīvotājiem dzīvoja vienas personas mājsaimniecībās.

Mājsaimniecību pētījumi liecina, ka tuvāko 20-25 gadu laikā mājsaimniecību skaits samazināsies. Sagaidāms, ka mājsaimniecību skaits samazināsies nedaudz gausāk nekā iedzīvotāju kopskaits (attiecīgi par 7% un 10%), kas saistīts ar mājsaimniecību skaita strukturālajām izmaiņām. Vienas personas mājsaimniecību skaits samazināsies gandrīz par 15 tūkstošiem, divu un trīs personu - par vairāk nekā 12 tūkstošiem, bet četru un piecu un vairāk personu mājsaimniecību skaits - attiecīgi par 25 un 20 tūkstošiem.

Attiecīgi izmainīsies arī šajās mājsaimniecībās dzīvojošo locekļu skaits. Iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo divu un trīs cilvēku mājsaimniecībās, samazināsies par 30 tūkstošiem, bet četru un vairāk cilvēku mājsaimniecībās - par apmēram 200 tūkstošiem (4.zīm). Tā rezultātā vidējam mājsaimniecību lielumam būs tendence uz samazināšanos (no 2,42 1998.gadā līdz 2,35 2020.gadā).

Sagaidāms, ka no 1998.gada līdz 2020.gadam iedzīvotāju skaits, kuri dzīvo vienas personas mājsaimniecībās, samazināsies par 4,9%, divu personu mājsaimniecībās - par 2,1%, trīs personu mājsaimniecībās - par 3,1%, četru personu mājsaimniecībās - par 17,6%, bet piecu un vairāk mājsaimniecībās - par 23,7%.

Etniskā sastāva prognozes

Prognozes liecina, ka perspektīvā samazināsies gan latviešu skaits, gan arī visu skaitliski lielāko etnosu iedzīvotāju skaits. Latviešiem šis samazinājums gan būs gausāks nekā cittautiešiem. Tas izskaidrojams ar nedaudz augstāku latviešu dzimstību un dzīvotspēju, pozitīvu asimilācijas ievirzi un augstākiem migrācijas saldo raksturojumiem. Jāatzīmē, ka arī minoritāšu pārstāvju vidējais dzīvojošo vecums tagad ir augstāks nekā latviešiem. Īpaši augsts tas ir ebrejiem, baltkrieviem, poļiem un lietuviešiem.

Iedzīvotāju sadalījums pa mājsaimniecībām 1998.-2025.g.

Population distribution by households 1998-2025

4.zīmējums

Figure 4
ZZ4.GIF (64703 BYTES)

Saskaņā ar prognožu nosacīti reālo variantu latviešu skaits samazināsies no 1,37 miljoniem 1998.gadā līdz 1,33 miljoniem 2010.gadā un 1,29 miljoniem 2025.gadā. Tātad sagaidāms, ka šajā laikposmā latviešu skaits nokritīsies par vairāk nekā 100 tūkstošiem cilvēku. Prognozes apstiprina plaši izplatītos uzskatus, ka latviešu tautas pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Tomēr sakarā ar cittautiešu skaita straujāku samazināšanos latviešu īpatsvars valsts iedzīvotāju kopskaitā palielināsies no 55,9% 1998.gadā līdz 59,9% 2025.gadā. Kā redzams no 5.zīmējuma, īpaša nozīme latviešu skaita palēninātākā samazinājumā, salīdzinot ar cittautiešu skaita kritumu, ir asimilatīvajam procesam.

Krievu skaits prognozejamā periodā visticamāk samazināsies no gandrīz 800 tūkstošiem pašreiz līdz apmēram 640-650 tūkstošiem jeb par vairāk nekā 150 tūkstošiem cilvēku, bet to īpatsvars saruks no 32,5% līdz nepilniem 30%. Strauji saruks arī citu slāvu tautību pārstāvju skaits. Visstraujāk samazināsies ebreju skaits, un to, kā arī vāciešu minoritātes, pakāpenisks izsīkums Latvijā praktiski nav novēršams. No skaitliski lielākajām minoritātēm vienīgi čigānu skaits visticamāk turpinās palielināties.

Latviešu skaita dinamika 2000.-2025.gadā

Trend in number of Latvians 2000-2025

5.zīmējums

Figure 5
ZZ5.GIF (162377 BYTES)

Galvenie prognožu rezultāti

(Grafiskie attēli un tabulas)

The main results of projections

(Figures and tables)

Latvijas iedzīvotāju skaita prognozes līdz 2025.g.

Population projections in Latvia till 2025

1.zīmējums

Figure 1

X1.JPG (21746 BYTES)

Latvijas iedzīvotāju skaits lielākajās pilsētās 1998-2025.g.

Nosacīti reālais variants

Population size in major cities in 1998-2025. Medium variant

2.zīmējums

Figure 2

X2.JPG (23888 BYTES)

Latvijas iedzīvotāju skaits rajonos 1998-2025.g. Nosacīti reālais variants

Population size in districts in 1998-2025. Medium variant

3.zīmējums

Figure 3

X3.JPG (22696 BYTES)

Prognozētais iedzīvotāju skaits Latvijas pilsētās un rajonos 1998.-2025.g.

Nosacīti reālais variants

Projected population size in major cities and districts in 1998-2025

Medium variant

1998 2000 2005 2010 2020 2025
Kopā
Total 2458403 2424593 2372655 2315106 2211377 2156118
Pilsētas
Cities
Rīga 805997 788532 764146 736993 685246 660594
Daugavpils 116530 114610 113031 110596 105882 103601
Jelgava 71004 70856 69791 68937 67260 66437
Jūrmala 58975 58775 57122 55834 53344 52141
Liepāja 96268 94657 92813 90421 85820 83608
Rēzekne 41069 40457 39875 39045 37434 36654
Ventspils 46600 46491 46471 46379 46195 46103
Rajoni
Districts
Aizkraukles 42646 41839 40682 39084 37399 36476
Alūksnes 27215 26916 26533 26057 25129 24678
Balvu 31529 30636 29722 28563 26994 26198
Bauskas 51755 51304 50206 49365 47717 46461
Cēsu 61510 61072 60320 59485 57848 57047
Daugavpils 44412 43813 43128 42276 40387 37939
Dobeles 41020 40619 40228 39671 38581 38047
Gulbenes 29197 28838 28387 27822 26726 26194
Jelgavas 35351 34667 34231 33453 31949 31223
Jēkabpils 57357 56886 56387 55547 53866 52498
Krāslavas 37961 37199 35941 34630 32034 30587
Kuldīgas 38432 37873 37452 36797 35844 35204
Liepājas 50178 49282 48283 47166 45758 44852
Limbažu 40711 40416 39598 38988 38260 37628
Ludzas 38664 37901 36604 35038 32310 30861
Madonas 47600 47253 45139 43686 42083 41243
Ogres 63589 63627 62904 62152 60490 59036
Preiļu 41931 41111 38995 37193 34670 33414
Rēzeknes 41962 41185 40664 39761 38015 37171
Rīgas 145187 146921 148921 149921 151921 152921
Saldus 39022 38602 37552 36782 35935 35381
Talsu 49450 49106 47574 46504 44984 44289
Tukuma 55351 54780 53470 52566 51439 50668
Valkas 35218 34712 33801 32789 31028 30009
Valmieras 60651 59764 58900 58014 55613 53924
Ventspils 14061 13893 13786 13594 13216 13031

 

Prognozētais iedzīvotāju skaits Latvijas pilsētās un rajonos 1998.-2025.g.

Nosacīti reālais variants

Population size in major cities and districts in 1998-2025

Medium variant

(auguma tempi, procentos pret 1998.g - growth rate, as per cent of 1998)

1998 2000 2005 2010 2020 2025
Kopā
Total 100.0 98.6 96.5 94.2 90.0 87.7
Pilsētas
Cities
Rīga 100.0 97.8 94.8 91.4 85.0 82.0
Daugavpils 100.0 98.4 97.0 94.9 90.9 88.9
Jelgava 100.0 99.8 98.3 97.1 94.7 93.6
Jūrmala 100.0 99.7 96.9 94.7 90.5 88.4
Liepāja 100.0 98.3 96.4 93.9 89.1 86.8
Rēzekne 100.0 98.5 97.1 95.1 91.1 89.2
Ventspils 100.0 99.8 99.7 99.5 99.1 98.9
Rajoni
Districts
Aizkraukles 100.0 98.1 95.4 91.6 87.7 85.5
Alūksnes 100.0 98.9 97.5 95.7 92.3 90.7
Balvu 100.0 97.2 94.3 90.6 85.6 83.1
Bauskas 100.0 99.1 97.0 95.4 92.2 89.8
Cēsu 100.0 99.3 98.1 96.7 94.0 92.7
Daugavpils 100.0 98.7 97.1 95.2 90.9 85.4
Dobeles 100.0 99.0 98.1 96.7 94.1 92.8
Gulbenes 100.0 98.8 97.2 95.3 91.5 89.7
Jelgavas 100.0 98.1 96.8 94.6 90.4 88.3
Jēkabpils 100.0 99.2 98.3 96.8 93.9 91.5
Krāslavas 100.0 98.0 94.7 91.2 84.4 80.6
Kuldīgas 100.0 98.5 97.5 95.7 93.3 91.6
Liepājas 100.0 98.2 96.2 94.0 91.2 89.4
Limbažu 100.0 99.3 97.3 95.8 94.0 92.4
Ludzas 100.0 98.0 94.7 90.6 83.6 79.8
Madonas 100.0 99.3 94.8 91.8 88.4 86.6
Ogres 100.0 100.1 98.9 97.7 95.1 92.8
Preiļu 100.0 98.0 93.0 88.7 82.7 79.7
Rēzeknes 100.0 98.1 96.9 94.8 90.6 88.6
Rīgas 100.0 101.2 102.6 103.3 104.6 105.3
Saldus 100.0 98.9 96.2 94.3 92.1 90.7
Talsu 100.0 99.3 96.2 94.0 91.0 89.6
Tukuma 100.0 99.0 96.6 95.0 92.9 91.5
Valkas 100.0 98.6 96.0 93.1 88.1 85.2
Valmieras 100.0 98.5 97.1 95.7 91.7 88.9
Ventspils 100.0 98.8 98.0 96.7 94.0 92.7

 

Prognozētā Latvijas iedzīvotāju vecuma struktūra 1998.-2025.g.

Nosacīti reālais variants

Population age structure in 1998-2025. Medium variant

(procentos, percentage)

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra.

Latvija 1998.-2025.g.

Nosacīti reālais variants

Population by age and sex 1998-2025 Medium variant

Latvia

1998 2010 2025
0-14 15-59 60+ 0-14 15-59 60+ 0-14 15-59 60+
Kopā
Total 19.3 60.9 19.9 12.3 65.3 22.4 13.6 59.3 27.1
Pilsētas
Cities
Rīga 16.4 63.2 20.4 9.6 66.2 24.1 10.5 58.1 31.4
Daugavpils 17.5 63.9 18.6 10.3 67.5 22.2 10.5 60.6 28.9
Jelgava 18.4 63.9 17.7 11.4 67.7 20.9 11.3 61.7 27.1
Jūrmala 17.2 61.5 21.3 11.1 64.1 24.7 11.6 58.6 29.7
Liepāja 18.9 62.4 18.7 11.2 66.2 22.7 11.9 59.3 28.8
Rēzekne 17.8 63.8 18.4 10.9 66.9 22.2 11.7 59.0 29.3
Ventspils 18.4 64.7 16.9 12.4 65.7 21.9 12.4 58.4 29.2
Rajoni
Districts
Aizkraukles 22.1 56.1 21.8 14.4 63.9 21.7 16.9 60.3 22.9
Alūksnes 23.1 57.6 19.4 16.3 63.4 20.4 18.1 60.0 21.9
Balvu 21.0 55.0 24.1 14.2 61.9 23.8 17.6 58.4 24.0
Bauskas 23.2 60.8 16.0 14.3 66.8 18.9 15.5 61.4 23.1
Cēsu 21.9 57.1 20.9 15.1 63.6 21.3 17.7 60.3 22.0
Daugavpils 20.2 59.2 20.5 12.7 65.6 21.8 12.6 62.6 24.9
Dobeles 23.6 60.3 16.1 15.2 66.2 18.6 16.7 59.9 23.4
Gulbenes 22.4 58.4 19.2 15.5 64.2 20.4 17.8 59.4 22.8
Jelgavas 23.6 59.7 16.7 15.1 66.2 18.7 17.5 59.9 22.6
Jēkabpils 21.4 59.7 18.9 13.5 65.6 20.9 15.1 59.6 25.3
Krāslavas 19.3 58.5 22.2 13.0 63.6 23.4 14.7 58.3 27.0
Kuldīgas 23.4 58.5 18.2 15.6 64.9 19.5 17.3 60.4 22.3
Liepājas 22.3 57.3 20.4 15.4 63.8 20.9 17.7 59.6 22.7
Limbažu 22.3 56.3 21.4 15.0 63.3 21.7 17.4 59.9 22.6
Ludzas 17.4 55.5 27.1 12.8 61.0 26.3 14.8 57.8 27.4
Madonas 22.4 55.8 21.8 14.8 63.1 22.1 18.1 59.1 22.8
Ogres 20.6 60.6 18.8 13.9 64.7 21.4 15.0 59.9 25.1
Preiļu 20.1 56.2 23.7 14.0 62.7 23.3 16.3 57.8 25.9
Rēzeknes 20.4 53.9 25.7 16.0 60.9 23.1 18.3 59.3 22.4
Rīgas 19.8 62.7 17.5 12.8 65.8 21.4 13.2 59.7 27.1
Saldus 23.5 57.1 19.4 17.0 63.2 19.8 19.3 59.2 21.5
Talsu 22.9 56.0 21.1 16.2 62.7 21.1 18.3 60.3 21.5
Tukuma 22.1 58.2 19.6 16.4 63.0 20.6 18.3 60.0 21.7
Valkas 21.1 59.1 19.8 13.6 64.8 21.6 15.2 60.6 24.1
Valmieras 22.0 60.0 17.9 13.6 65.2 21.2 15.1 60.1 24.8
Ventspils 24.1 59.0 16.8 16.9 64.5 18.6 18.9 58.6 22.5
1998 2000 2005
Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes
Total Males Females Total Males Females Total Males Females
0-4 108807 55939 52868 90526 46173 44352 94284 47698 46588
5-9 170895 87709 83186 151269 77667 73602 89843 45577 44264
10-14 193663 98482 95181 189072 96336 92734 151021 77288 73733
15-19 168772 85663 83109 178488 90496 87991 188763 95856 92908
20-24 163030 82709 80321 160715 81306 79408 178103 90015 88088
25-29 177089 91184 85905 171020 87567 83452 160623 81001 79622
30-34 173163 87845 85318 172274 88152 84120 170728 87151 83577
35-39 190311 93482 96829 183028 90819 92208 170913 87145 83768
40-44 172213 82774 89439 178604 86307 92295 180707 89048 91659
45-49 160087 74938 85149 163467 76955 86511 174837 83582 91255
50-54 132372 59906 72466 136249 62144 74105 158441 73344 85097
55-59 159456 69876 89580 145181 63646 81534 129832 57715 72117
60-64 136625 56606 80019 141964 59318 82647 134693 56859 77834
65-69 127990 49787 78203 122614 48766 73849 126527 50177 76350
70-74 114297 33733 80564 113883 36867 77020 102843 38007 64836
75-79 63891 17269 46622 73741 19965 53779 86524 25646 60878
80+ 45742 10599 35143 52498 12357 40142 73971 17530 56441
Kopā
Total 2458403 1138501 1319902 2424593 1124840 1299750 2372655 1103639 1269017
0-14 473365 242130 231235 430867 220177 210688 335148 170563 164585
15-59 1496493 728377 768116 1489026 727390 761624 1512948 744857 768091
60+ 488545 167994 320551 504701 177273 327437 524559 188220 336340

2010 2020 2025

Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes
Total Males Females Total Males Females Total Males Females
0-4 103071 52178 50893 99695 50661 49037 84158 42806 41352
5-9 93463 47030 46433 108751 54962 53791 99858 50558 49300
10-14 88832 44876 43957 102200 51396 50808 109176 55037 54140
15-19 150092 76532 73562 92667 46358 46312 102637 51475 51162
20-24 188207 95245 92959 87981 44189 43794 93170 46489 46680
25-29 177893 89597 88296 149892 76077 73822 88615 44400 44215
30-34 159973 80390 79584 188193 94770 93429 150869 76349 74521
35-39 169194 86024 83170 177094 88678 88421 189074 94864 94209
40-44 168583 85423 83161 157812 78619 79202 177276 88293 88984
45-49 176817 86224 90593 165049 82796 82242 156994 77551 79444
50-54 169641 79793 89847 161756 80256 81489 162750 80634 82116
55-59 151184 68280 82904 165440 77888 87552 157087 76449 80636
60-64 120608 51701 68908 152589 67997 84592 156667 71536 85128
65-69 119838 48027 71810 127468 53170 74296 139346 59426 79919
70-74 106768 39559 67207 92677 35585 57087 110300 43301 67001
75-79 77969 26667 51303 77887 27188 50696 72633 25975 46656
80+ 92973 23662 69315 104227 30597 73620 105510 31758 73754
Kopā
Total 2315106 1081205 1233901 2211377 1041187 1170191 2156118 1016903 1139216
0-14 285366 144083 141283 310646 157019 153635 293192 148401 144792
15-59 1511584 747506 764076 1345883 669631 676264 1278471 636503 641967
60+ 518156 189616 328543 554848 214536 340291 584455 231997 352458

 

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra.

Rīga 1998.-2025.g.

Nosacīti reālais variants

Population by age and sex 1998-2025 Medium variant

Rīga

1998 2000 2005
Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes
Total Males Females Total Males Females Total Males Females
0-4 27893 14327 13566 22973 11702 11271 23999 12166 11833
5-9 46730 24058 22672 39949 20537 19412 22543 11393 11150
10-14 57813 29499 28314 54381 27801 26580 39637 20269 19369
15-19 53400 26884 26516 54929 27827 27102 54208 27595 26613
20-24 54463 26808 27655 52456 25704 26752 54918 27746 27172
25-29 60840 32619 28221 58453 30574 27880 52606 25723 26883
30-34 57336 28483 28853 57580 29826 27754 58490 30563 27927
35-39 65415 30868 34547 61534 29415 32119 57181 29596 27585
40-44 60973 27948 33025 62354 28814 33540 60684 28840 31844
45-49 56843 25239 31604 57941 25911 32031 61037 27897 33140
50-54 45719 19586 26133 47499 20512 26987 56213 24713 31500
55-59 54245 22522 31723 49485 20504 28981 45340 19065 26276
60-64 45539 18136 27403 47376 18873 28503 46011 18325 27686
65-69 44282 16973 27309 41962 16166 25796 42451 16048 26403
70-74 35845 10785 25060 37340 12132 25208 35466 12767 22699
75-79 19065 5215 13850 21996 6001 15995 28602 8618 19984
80+ 19596 4668 14928 20322 4803 15518 24758 5931 18827
Kopā
Total 805997 364618 441379 788532 357103 431429 764146 347256 416890
0-14 132436 67884 64552 117304 60040 57264 86179 43828 42351
15-59 509234 240957 268277 502232 239087 263146 500679 241739 258940
60+ 164327 55777 108550 168996 57976 111020 177288 61689 115599

2010 2020 2025

Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes
Total Males Females Total Males Females Total Males Females
0-4 25133 12760 12374 23440 11947 11494 19056 9734 9323
5-9 23675 11923 11752 26282 13305 12977 23690 12031 11658
10-14 22102 11089 11013 24861 12490 12370 26565 13406 13160
15-19 39348 20035 19313 23288 11599 11689 25083 12561 12522
20-24 54175 27508 26666 21733 10809 10924 23530 11699 11831
25-29 55021 27741 27279 39612 20088 19523 22056 10962 11094
30-34 52562 25656 26907 54782 27716 27066 40238 20387 19852
35-39 58105 30316 27790 55265 27763 27503 55502 28034 27468
40-44 56384 29063 27321 52156 25280 26875 55708 27882 27826
45-49 59449 27973 31475 56934 29368 27565 52219 25131 27087
50-54 59335 26697 32637 54363 27492 26871 56515 28844 27671
55-59 53819 23077 30742 56128 25488 30640 53196 26443 26752
60-64 42272 17125 25148 53974 22975 30999 53658 23655 30003
65-69 41231 15584 25648 45973 18167 27806 49826 20318 29508
70-74 36110 12757 23354 33008 11948 21060 40267 14986 25280
75-79 27086 9042 18044 27328 8974 18354 26218 8850 17368
80+ 31184 8059 23126 36119 10288 25831 37266 10728 26538
Kopā
Total 736993 336405 400588 685246 315697 369549 660594 305653 354941
0-14 70910 35771 35139 74583 37742 36841 69311 35171 34141
15-59 488198 238067 250131 414261 205604 208657 384047 191944 192103
60+ 177885 62566 115319 196402 72351 124051 207236 78538 128697

 

Iedzīvotāju dzimuma un vecuma struktūra.

Daugavpils 1998.-2025.g.

Nosacīti reālais variants

Population age and sex 1998-2025 Medium variant

Daugavpils

1998 2000 2005
Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes
Total Males Females Total Males Females Total Males Females
0-4 4300 2185 2115 3495 1773 1722 3877 1966 1911
5-9 7621 3868 3753 6604 3349 3255 3490 1762 1728
10-14 8453 4280 4173 8260 4192 4067 6643 3361 3283
15-19 8056 3937 4119 8156 4065 4091 8316 4210 4106
20-24 8214 3838 4376 7856 3631 4225 8214 4083 4130
25-29 10037 5584 4453 9353 4931 4422 7918 3649 4270
30-34 9209 4884 4325 9540 5246 4294 9408 4948 4460
35-39 9094 4399 4695 9018 4504 4515 9553 5241 4312
40-44 8293 3843 4450 8469 3965 4505 8979 4460 4519
45-49 7976 3586 4390 8039 3643 4396 8369 3879 4490
50-54 6469 2777 3692 6792 2946 3845 7867 3509 4357
55-59 7109 3043 4066 6607 2802 3805 6539 2768 3771
60-64 6520 2637 3883 6539 2668 3871 6187 2530 3658
65-69 6028 2349 3679 5896 2306 3590 5890 2286 3604
70-74 4639 1426 3213 4910 1626 3285 5011 1833 3178
75-79 2399 723 1676 2813 812 2001 3777 1161 2617
80+ 2113 516 1597 2262 568 1694 2993 764 2228
Kopā
Total 116530 53875 62655 114610 53028 61582 113031 52410 60621
0-14 20374 10333 10041 18359 9315 9044 14011 7089 6921
15-59 74457 35891 38566 73830 35733 38098 75162 36747 38415
60+ 21699 7651 14048 22421 7980 14441 23858 8573 15285
Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes Kopā Vīrieši Sievietes
Total Males Females Total Males Females Total Males Females
0-4 4033 2048 1985 3585 1823 1761 2992 1527 1465
5-9 3873 1958 1916 4107 2079 2027 3667 1863 1803
10-14 3485 1755 1730 4107 2071 2035 4206 2130 2076
15-19 6664 3363 3301 3948 1983 1964 4205 2121 2084
20-24 8349 4217 4132 3545 1775 1770 4039 2029 2010
25-29 8248 4089 4159 6818 3419 3398 3633 1819 1814
30-34 7938 3646 4292 8538 4282 4255 6979 3498 3481
35-39 9394 4925 4470 8397 4130 4266 8720 4369 4351
40-44 9491 5182 4308 8024 3644 4380 8543 4191 4353
45-49 8857 4361 4496 9383 4847 4534 8115 3663 4452
50-54 8178 3735 4443 9318 4988 4327 9391 4807 4584
55-59 7564 3295 4268 8486 4037 4449 9178 4844 4334
60-64 6132 2506 3626 7538 3259 4280 8165 3786 4380
65-69 5565 2164 3401 6543 2630 3915 7001 2908 4094
70-74 5016 1822 3194 4851 1772 3081 5760 2186 3575
75-79 3838 1302 2536 3732 1260 2473 3874 1323 2551
80+ 3973 1071 2902 4962 1459 3506 5131 1526 3605
Kopā
Total 110596 51439 59156 105882 49460 56422 103601 48589 55012
0-14 11391 5760 5630 11799 5973 5824 10864 5520 5344
15-59 74682 36814 37868 66458 33106 33344 62804 31341 31463
60+ 24523 8865 15658 27625 10381 17255 29932 11727 18205

Turpinājums seko

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!