Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2006. gada 7. septembra stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.09.2006., Nr. 147 https://www.vestnesis.lv/ta/id/143471

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ārlietu ministrs, sveicot Pasaules brīvo latviešu apvienību 50.jubilejā

Vēl šajā numurā

14.09.2006., Nr. 147

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

2006. gada 7. septembra stenogramma

 

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam 7.septembra sēdi un mūsu, 8.Saeimas, pēdējo rudens sesiju.

Pirms sākam sēdi, daru zināmu, ka tehnisku iemeslu dēļ mums nestrādā zvans. Tātad balsojumos jums vienkārši ir jābalso bez zvana. Es vienkārši teikšu: “Balsojums!” –, un deputātiem ir jābalso.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis lūgumus izdarīt izmaiņas šodienas, 7.septembra, sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu svītrot darba kārtības 68.punktu – likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes lietošanu un zemes ierīcību”” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu svītrot darba kārtības 67.punktu – likumprojekta “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu iekļaut sēdes darba kārtības otrajā sadaļā “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana” lēmuma projekta “Par Zaigas Eglītes atbrīvošanu no Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta Pirmā sektora vadītājas amata” izskatīšanu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viena nedēļa. Respektīvi, 12.septembris.

Sēdes vadītāja.

Ja ir viena nedēļa, tad ir 14.septembris.

Dz.Zaķis.

Es atvainojos, 14.septembris!

Sēdes vadītāja.

Ja citu priekšlikumu nav, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 14.septembris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.696 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo.

Pirms balsojuma lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Zaķim.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi, es vēlētos norādīt uz to, ka šis likums jau ir atvērts un atrodas Juridiskajā komisijā. Satversmes 81.panta kārtībā pieņemot šādu likumu, mēs radīsim nopietnu juridisku kolīziju, un tāpēc aicinu kolēģus atturēties no šādas juridiskās kolīzijas realizēšanas praksē.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 1, atturas – 24 deputāti. Likumprojekts komisijai nodots.

Lūdzu Juridisko komisiju noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

12.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgumu par sadarbību katastrofu novēršanas un to seku likvidēšanas jomā” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lienes Liepiņas, Dzintara Zaķa, Artura Krišjāņa Kariņa, Aigara Pētersona un Sarmītes Ķikustes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Ainars Latkovskis ir pieteicies runāt “par”.

A.Latkovskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, kolēģi! Šī ir viena “astīte” no neizdarīta darba. Aizejot vasaras brīvdienās, mēs nobalsojām par likumprojektu paketi, kuras būtība ir cīņa pret fiktīvajām firmām. Visi tie, kas ir uzņēmējdarbībā vai strādā tepat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, zina, ka fiktīvās firmas nodara lielu ļaunumu legālajai uzņēmējdarbībai, jo pēc būtības kropļo konkurenci. Un, starp citu, šie priekšlikumi ir saskaņoti ar Valsts ieņēmumu dienestu un Uzņēmumu reģistru. Toreiz kaut kāda iemesla dēļ deputātiem pietrūka dažu balsu, lai to atbalstītu. Es domāju, ka tas ir tas, kas jāizdara šodien: šis likumprojekts ir, tā teikt, jāielaiž komisijā, lai var uzsākt darbu. Jo pārējie likumprojekti jau atrodas attiecīgajās komisijās. Tā ka es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39 deputāti, pret – 27, atturas – 12. Tātad vienāds balsu skaits… Mums būs jābalso vēlreiz par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju.

Cienījamie kolēģi, uzmanību! Vēlreiz balsojam par likumprojekta “Grozījumi Komerclikumā” nodošanu Juridiskajai komisijai. Un nosakām, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 36, pret – 30, atturas – 16. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kārļa Šadurska, Silvas Bendrātes, Alberta Krūmiņa, Gunta Bērziņa un Arta Kampara iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāte Inguna Rībena ir pieteikusies runāt “par”.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Satversmes tiesa ar 2006.gada 8.marta spriedumu lietā par 2004.gada 20.decembrī pieņemtā likuma “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” 13.panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 91. un 100.pantam atzina, ka valsts atbalsts mājokļa problēmu risināšanā pašreizējos ekonomiskās attīstības apstākļos ir neapmierinošs, kā arī norādīja, ka valsts nav izmantojusi tās rīcībā esošās iespējas denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanā.

Kā norādīts minētajā Satversmes tiesas spriedumā, būtiski īrnieku atbalsta pasākumi netiek veikti. Var būt, ka beidzot spēsim atzīt, ka denacionalizācijas un privatizācijas rezultātā īrniekus esam sadalījuši divās grupās atkarībā no tā, kur viņiem palaimējās vai nelaimējās dzīvot – valsts, pašvaldību vai denacionalizētā mājā. Vieni ieguva iespēju privatizēt īrēto mājokli, bet citi neieguva īpašumu (No zāles dep. Dz.Ābi­ķis: “Nost Aksenoku!”), toties ieguva nedrošību un neskaidrību par savu nākotni.

Es personīgi varu tikai pievienoties uzskatam, ka tas ir valstiski atbalstīts klajas diskriminācijas paraugs. Šādas privatizācijas pamatnostādņu negatīvās sekas ir jāatzīst par politisku tuvredzību un likumdevēja kļūdu, kas mums būtu jālabo. Tagad droši zināms ir tikai tas, ka Satversmes tiesa ar 2007.gada 1.janvāri ir atcēlusi īres griestu ierobežojumus.

Kāds ir mūsu valsts vadītāju rīcības plāns šajā situācijā – nezinu.

Rīgas Dome ir izstrādājusi un šajās dienās pieņems apjomīgu, vērienīgu programmu dzīvokļu rindu pilnīgai likvidācijai Rīgā divu gadu laikā. Un tam ir vajadzīgi līdzekļi jau šobrīd.

Acīmredzot atbildība ir jāuzņemas arī mums un rīcības plāns ir jāveido visiem kopīgi. Konsekventi ir jāprasa situācijai atbilstoša rīcība no valdības. Valstī, kurā 70% iedzīvotāju dzīvo zem iztikas minimuma robežas, valdība ir apņēmusies uzbūvēt ekskluzīvas un greznas ēkas vismaz 500 miljonu latu vērtībā, tas ir, vismaz pusmiljarda vērtībā. Vai politiķi nav sajaukuši elementāru lietu kārtību?

Es aicinu jūs, kolēģi, kaut mazliet iztēloties, kā jūtas cilvēks, ziemai tuvojoties, kuram ar visu iedzīvi jāpārvācas uz tuvējo mežu vai patilti un kuram pastāv draudi zaudēt jumtu virs galvas.

Tāpēc es jūs aicinu piešķirt 25 miljonus latu mājokļa problēmu nekavējošai risināšanai.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 27, atturas – 13. Likumprojekts komisijām nodots. (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Zemesgrāmatu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautisko konvenciju par zvejas kuģu personāla sagatavošanas un diplomēšanas, kā arī sardzes pildīšanas standartiem” nodot Ārlietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ķemeru nacionālā parka likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Aleksandrs Golubovs ir pieteicies runāt “pret”. Lūdzu!

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mēs tagad izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pavisam nesen mūsu frakcija ierosināja mainīt šo nodokli – atcelt iedzīvotāju ienākuma nodokli pirmās un otrās grupas invalīdiem. Pavisam nesen, vēl tajā sesijā, kura beidzās vasarā. Visa Saeima atteicās to darīt. Bet tur vajadzēja nepilnus 50 tūkstošus latu. Šim nolūkam ir vajadzīga lielāka nauda. Cik liela – neviens šodien arī nepateiks.

Un ko grib no šā nodokļa atbrīvot? Atbrīvot informatorus. Nu informējiet! “Stučījiet!”

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir deputāts ir runājis “pret”. Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 4, atturas – 2. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Tiesu iekārtas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Jānis Šmits ir pieteicies runāt “par”.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Jūsu priekšā ir pēc Latvijas Pirmās partijas iniciatīvas izstrādātais likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”.

Saskaņā ar likuma “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” 2.pantu reliģiskajām organizācijām atjaunojamas īpašuma tiesības uz objektiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā laikā no 1940.gada 21.jūlija līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim atsavināti; izņēmums ir likumā noteiktos gadījumos. Un 1992.gada 12.maijā pieņemtā Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” spēkā stāšanās kārtību” 3.punkts noteic, ka “likums “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgiem kultūras pieminekļiem – Doma baznīcu un Pētera baznīcu, kuru statuss tiek noteikts ar īpašiem likumiem”.

Ko es varētu teikt? Es varētu teikt, ka mēs pieliekam punktu vienam ilgstošam procesam, kas ir iesācies kopš neatkarības atjaunošanas, – proti, īpašumu atdošanai reliģiskajām organizācijām. Kāpēc Luterāņu Baznīcai ir svarīgs tieši šis dievnams? Tiem, kas nezina šos vēstures faktus, atgādināšu, ka šai baznīcai ir ļoti liela simboliska nozīme ne vien Luterāņu Baznīcai, bet arī visai latviešu tautai. Jo tieši šajā dievnamā 1517.gadā pirmo reizi latviešu tauta sadzirdēja evaņģēlija vēsti latviešu valodā.

Likumprojektā paredzēts noteikt Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko piederību, kā arī ar tās izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistītos jautājumus. Likumprojektā paredzēts noteikt Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās. Šis jautājums ir sacēlis ļoti lielu vētru un ažiotāžu, parakstu vākšanu sabiedrībā, un var teikt, ka lielākā daļa aptaujāto – 4000 cilvēku – ar saviem parakstiem ir apliecinājuši to, ka Luteriskajai Baznīcai ir jāatgūst šis dievnams. Un tikai 1000 cilvēku ar saviem parakstiem ir iestājušies “pret”.

Ko es gribētu teikt? Jau no paša sākuma man nav bijis izprotams Rīgas Domes priekšsēdētāja Aksenoka teiktais, ka šis dievnams nav jāatdod luterāņiem. Latvijas Pirmā partija jau sen ir teikusi šo izbrīnu, kad jautājums ir skāris diskusiju par Rīgas Svētā Pētera baznīcu, par īpašuma tiesībām uz to. Jo, kā mēs zinām, ēka ir iecerēta un uzcelta kā baznīca. Simtiem gadu tā ir kalpojusi kā baznīca, un ne par velti tās nosaukums ir “Pētera baznīca”. Ne “Pētera muzejs”, ne “Pētera kultūras nams”, ne “Pētera izstāžu zāle”, bet gan “Pētera baznīca”! Tas būtu jāatceras visiem tiem, kuri iebilst pret īpašuma atdošanu. Un ieklausīsimies arī arhibīskapa Vanaga vārdos, ko viņš kādreiz teica, vērsdamies pret visiem tiem oponentiem, kas saka, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcā esot jānotiek vēl arī daudz kam citam, nekā tas ir paredzēts dievnamā! Arhibīskaps Vanags saka: “Nav normāli, ja kristiešu dievnamā tiek noturētas citas reliģijas sapulces un kultiskās darbības, bet kristiešu draudzei ierādīta pameitas un bārenītes loma.”

Ko vēl es gribētu teikt? Es gribētu pašā noslēgumā aicināt visus deputātus balsot un atbalstīt šo Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu. Un visiem tiem, kas grib sekot Aivara Aksenoka kreisajai nostājai un saka, ka Luteriskajai Baznīcai neesot šo īpašuma tiesību, neesot pierādījumu, es varu ar Latvijas Valsts vēstures arhīva izdotu izziņu apliecināt, ka šis dievnams ir piederējis un pieder Luterāņu Baznīcai.

Un visi tie, kas oponēs un balsos “pret”, patiesībā sekos visiem tiem bezdievjiem un komunistiem, kas savulaik šo baznīcu ir sagrāvuši un tāpat arī izpostījuši ļoti daudzus citus mūsu dzimtenes dievnamus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Sokolovskis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Pirms mēs pieņemam kādu lēmumu, mums ir rūpīgi jāapsver visi argumenti “par” un “pret”. Man liekas, ka šie argumenti neizskanēja šodien.

Tātad viens arguments “par” ir tas, ka it kā ir atjaunots vēsturiskais taisnīgums. Bet atcerēsimies, ka Svētā Pētera baznīcu izmantoja baltvācieši, baltvāciešu luterāņu draudze! Un 1939.gadā, kā zināms, baltvācieši pārvācās uz Vāciju un saņēma, kā zināms, saņēma kompensāciju par saviem atstātajiem īpašumiem. Un luterāņu baznīca nevarēja tātad eksistēt.

Daudzi likumi par denacionalizāciju… daudzas draudzes un Baznīcas varēja atgūt savu īpašumu, to skaitā arī Luterāņu Baznīca. Bet saskaņā ar šiem likumiem Svētā Pētera baznīca nevarēja tikt atdota Luterāņu Baznīcai. Tātad tagad nevar būt runa par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Pirmais arguments.

Otrais arguments. Jā, Svētā Pētera baznīca tika gandrīz iznīcināta Otrā pasaules kara laikā 1941.gadā, gandrīz trīs ceturtdaļas šīs baznīcas bija iznīcinātas (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Kas viņu saspridzināja?”), un šo ēku atjaunoja Rīgas pilsēta par nodokļu maksātāju naudu.

Tātad, ja mēs radām šādu precedentu, tad rodas jautājums: ja attiecībā uz luterāņu draudzi ir pieņemts atsevišķs likums, kāpēc citām konfesijām – katoļiem, pareizticīgajiem, vecticībniekiem un citām… Vai kāda no šīm konfesijām nevarētu vērsties pie mums un prasīt, lai tai atdotu kādu ēku, kādu māju? Mēs tātad radām nevēlamu precedentu.

Godātie kolēģi! Anotācijā ir pateikts, kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāda ir sabiedriskā doma, sabiedrības viedoklis. Anotācijā ir rakstīts: “Likumprojekta tapšanas gaita tika vairākkārtīgi atspoguļota masu saziņas līdzekļos, proti, laikrakstos “Latvijas Vēstnesis”, “Diena”, “Neatkarīgā”, “Latvijas Avīze”, “Rīgas Balss”, “Vesti segodņa”, “Čas” un “Telegraf” tika publicētas vairākas publikācijas, kā arī interneta portāli “Apollo” un “Delfi” [..] vairākkārtīgi atspoguļoja ar likumprojekta tapšanas gaitu un saturu saistītās problēmas.” Bet nav minēts, kādas bija atsauksmes par Svētā Pētera baznīcas atdošanu luterāņu draudzei. Principā lielākā daļa no šīm publikācijām bija negatīvi noskaņota pret šo likumprojektu, bet komentāri portālos “Apollo” un “Delfi” gandrīz visi bija negatīvi. (Ja kādam interesē, es varu dot palasīt.) (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Laiks! Laiks!”)

Tagad šeit bija runa par to parakstu vākšanu. Rīgas pašvaldības portālā, kur varēja balsot tikai vienu reizi, atbildot uz jautājumu: “Vai Pētera baznīcai, jūsuprāt, vajadzētu piederēt pašvaldībai?”, 58 procenti rīdzinieku izteicās, ka šai baznīcai jāpieder pašvaldībai, bet ka Baznīcai – tikai 37 procenti. Aptaujā piedalījās 1800 cilvēku.

Jūs visi saņēmāt atklāto vēstuli, ko ir parakstījuši radošās inteliģences pārstāvji – mākslinieki, tēlnieki, Latvijas Universitātes profesori, arhitekti, kurā viņi lūdz arī turpmāk saglabāt šo kompromisa modeli, kā baznīcas ēka tiek izmantota tagad.

Kādēļ ir radies šis jautājums? Protams, es domāju, šis jautājums tika izvirzīts naudas dēļ. Protams, ir paredzēts Eiropas Savienības finansējums šīs baznīcas atjaunošanai.

Un iznāk ļoti jocīga situācija… Ko, vai mūsu Rīgas pašvaldība ir tik…

Sēdes vadītāja.

Sokolovska kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

J.Sokolovskis.

…nabaga, ka nespēj uzturēt savu ēku? Nē, taču! Bet vai Luterāņu Baznīcai ir līdzekļi, lai tā līdzfinansētu šos projektus? Es domāju, ka tik lielu līdzekļu tai nav, un tāpēc līdzekļus joprojām ieguldīs pašvaldība.

Sēdes vadītāja.

Cienījamais Sokolovska kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

J.Sokolovskis.

Godātie kolēģi! Es tomēr aicinu jūs padomāt, neizdarīt nepareizus lēmumus un tomēr šodien neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 7, atturas – 12. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par pārrobežu sadarbību noziedzības apkarošanā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Polijas Republikas valdības līgumu par tādu personu nodošanu un pieņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par sadarbību organizētās noziedzības un citu noziedzīgu nodarījumu apkarošanā un kopīgām darbībām pierobežas apgabalos” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Kontrabandas un viltojumu apkarošanas līgumu un vispārējo atbrīvojumu, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pielikumā pievienotajās parakstu lapās” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Maksātnespējas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāte Linda Mūrniece ir pieteikusies runāt? Nē. Paldies. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – nav, atturas– 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments”” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Jāņa Urbanoviča, Vitālija Orlova, Alekseja Vidavska un Aleksandra Bartaševiča iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Saprašanās memorandu starp Latvijas Republikas valdību un Sabiedroto spēku augstāko virspavēlniecību Eiropā, un Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības transformācijas komandiera štābu par uzņemošās valsts atbalsta sniegšanu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas operāciju/mācību īstenošanai” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Priekšlikumu un sūdzību likums” nodot Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Valērijs Agešins ir pieteicies runāt “pret”.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 100.pantu ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas sevī ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Diemžēl šis likumprojekts satur Satversmes tiesā apstrīdamas normas. Tas ir valdības neveikls uzbrukums gan Latvijas iedzīvotājiem, gan žurnālistiem. Acīmredzot likumprojekta autori grib ierobežot vārda brīvību. Likumprojekta autori, piemēram, pirmām kārtām vēlas pagarināt sūdzību izskatīšanas termiņus. 9.pants nosaka, ka iestāde atbildi uz sūdzību sniedz rakstiski ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc sūdzības reģistrēšanas, tas ir, 15 dienu vietā.

Otrām kārtām likumprojekts dod iespēju vispār izvairīties no atbildes sniegšanas pēc būtības.

Saskaņā ar likumprojekta 10.pantu sūdzību var atstāt bez izskatīšanas, ja “sūdzības saturs ir nekonkrēts, tādēļ atbildes sagatavošana [..] saistīta ar nesamērīgu vai nelietderīgu iestādes resursu izlietojumu”. Šo normu diezgan plaši var tulkot, bet cilvēkiem ir tiesības zināt un saņemt informāciju.

Acīmredzot spēkā esošais likums ir labāks, bet likumprojekts ir ārkārtīgi kaitīgs. Lūdzu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “pret”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 58, pret – 18, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 1, atturas – 6. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 6, atturas – 7. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, tās parakstīšanas protokolu, Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju, Konvenciju par Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanos Konvencijai par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju un Protokolu, ar ko groza 1990.gada 23.jūlija Konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu sakarā ar asociēto uzņēmumu peļņas korekciju” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīgumu par 1982.gada 10.decembra Apvienoto Nāciju Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Annas Seiles, Māra Grīnblata, Jura Dobeļa, Dzintara Rasnača, Pētera Tabūna, Jāņa Straumes un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāte Anna Seile ir pieteikusies runāt “par”.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie Saeimas deputāti! Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir sagatavojusi šo priekšlikumu – grozījumu likumā “Par valsts pensijām” –, lai novērstu to netaisnību, kura bija radusies, strādājošiem pensionāriem laika posmā no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.martam neizmaksājot pensijas daļu, kas pārsniedz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tas ir, 60 latus.

Satversmes tiesa pārejas noteikumu punktu, kurā šī norma bija atrunāta, atcēla un sava sprieduma konstatējošajā daļā paziņoja, ka šis jautājums neatbilst samērīguma principam. Satversmes tiesa konstatēja, ka vecuma pensijas ir valsts sociālās politikas jautājums, kam ir ilglaicīgs raksturs. Vienlaikus Satversmes tiesa nolēma, ka šis punkts, Valsts pensiju likuma pārejas noteikumu 26.punkts, ir atceļams un nav spēkā līdz ar Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanos.

Tomēr tagad ir radusies cita situācija, un ir radusies iespēja novērst šo netaisnību, kas bija nodarīta strādājošiem pensionāriem. Ļoti daudzas pensionāru reģionālās apvienības ir lūgušas Saeimas deputātus grozīt šo likumu, lai varētu tikt izmaksātas pensijas, kuras tika ieturētas manis iepriekš minētajā laikā. Pašlaik valsts ir parādā pensionāriem 22,3 miljonus latu. Tas ir pēc Labklājības ministrijas publiski sniegtās informācijas.

Taču šajā gadā vien ieņēmumi sociālās apdrošināšanas budžetā ir izdevumus pārsnieguši par 53 miljoniem latu, bet kopējie uzkrājumi sociālajā budžetā pašlaik ir 227 miljoni latu. Šie dati ir pausti 28.jūlijā laikrastā “Latvijas Avīze” intervijā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktori Inesi Šmitiņu.

Tātad naudas pietiek, un mums atliek tikai izšķirties, vai šo naudu novirzīt pašreiz esošajai pensionāru paaudzei, kura jau tā bija cietusi. Liela daļa cilvēku vispār vairs neturpināja darbu šo ierobežojumu dēļ. Un vai mums nevajag novērst šo netaisnību?

Labklājības ministrija ir paudusi gribu nolīdzināt šo parādu, un koncepcija ir atbalstīta arī Ministru kabineta sēdē. Bet nav sagatavoti labojumi likumā. Bez šādiem labojumiem faktiski nav iespējams izmaksāt šo ieturēto pensijas daļu.

Tāpēc es aicinu Saeimas deputātus atbildīgi izturēties pret šā jautājuma izvērtēšanu un balsot par mūsu sagatavoto priekšlikumu, un kopīgiem spēkiem novērsīsim šo netaisnību, kas ir nodarīta Latvijā šajā laika posmā – no 2000.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 19.maijam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Andrejs Klementjevs ir pieteicies runāt “pret”. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Andrej, mājās! Mājā, mājā!”)

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Jā, brīnums: 2000.gadā Šķēle kopā ar TB/LNNK un Andreju Požarnovu atbalstīja to… Visu naudu, kuru nozaga šajā periodā pensionāriem… un par to šodien mūs aģitē … (No zāles dep. J.Dobelis: “Nemuldi!”) Jā, jā, TB/LNNK nepatīk cilvēki, kuri gatavi balsot par TB/LNNK. Viņi jūs atkal krāpj. Viņi 2000.gadā pieņēma lēmumu jums ierobežot pensijas. Un šodien mēs atbalstīsim to variantu, kuru sagatavoja ministre Staķe, un atdosim jums to, ko jums nozaga TB/LNNK un Andrejs Požarnovs – toreizējais Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ej mājās!”)

Es atceros. Es biju iepriekšējā Saeimā, 7.Saeimā, kad Požarnovs bija komisijas priekšsēdētājs un kopā ar “Latvijas ceļu” un Šķēli ieviesa šos ierobežojumus.

Paldies visiem tiem, kuri atbalstīja tajā momentā mūsu frakciju un atbalstīja sociāldemokrātus.

Atcerieties, bija referendums, mēs vācām parakstus. Mēs vienīgie bijām pret šiem ierobežojumiem.

Paldies pensionāriem, kuri vinnēja Satversmes tiesā! Bet jūs, TB/LNNK, nozagāt atkal ideju. Šī ideja jau ir Ministru kabinetā, un šo naudu atdos no 1.janvāra.

Bet, ja jūs šo naudu paņēmāt 2000.gadā, tad pasakiet godīgi: mēs –politiskā partija, kura visu laiku jūs krāpj. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ej mājās!”)

Visiem, kas kliedz no vietas: es saprotu, jūs pēdējās 30 dienas esat uz šā krēsla. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ej, lasies! Vācies projām!”) Pakliedzat, pakliedzat, un pēc tam sēdēsiet mierīgi pensijā.

Juri Dobeli, jūs vienreiz jau zaudējāt šo krēslu. Tagad zaudēsiet vēl vienu reizi. Es ceru, ka nākamajā parlamentā nebūs šīs frakcijas, kura visu laiku melo un kura izdarīja to ar Pensiju likumu, ar ko mēs vēl šodien nevaram beigt… lai cilvēki normāli saņemtu pensiju.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50 deputāti, pret – nav, atturas – 35 deputāti. Likumprojekts komisijai ir nodots. (No zāles dep. J.Dobelis: “Nu gan, stulbenis tu esi!”)

Cienījamie kolēģi! Lūdzu atturēties no aizskarošām piezīmēm arī no zāles! (Liels troksnis.)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Urbanoviča, Andreja Klementjeva, Valērija Agešina, Vitālija Orlova un Borisa Cileviča iesniegto likumprojektu “Par vēlēšanu tiesību ierobežojumu atcelšanu Jānim Ādamsonam” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 44, atturas – 17. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kārļa Šadurska, Gunta Bērziņa, Viestura Šiliņa, Ausmas Ziedones-Kantānes un Alberta Krūmiņa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un visām pārējām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāte Ina Druviete ir pieteikusies runāt “par”.

I.Druviete (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! 2006.gada 4.aprīlī Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, finanšu ministram Oskaram Spurdziņam un man, izglītības un zinātnes ministrei, bija tas gods parakstīt vienošanos ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību par pedagogu algu paaugstinājumu 2006.gadam. Kā mēs visi zinām, šis bija pagrieziena posms, lai mēs sāktu atdot parādu mūsu pedagogiem. Sasniegtais pārsniedza mūsu sākotnējās cerības: budžetā, kā atceramies, bijām plānojuši līdzekļus, lai algas septembrī paaugstinātu par 20 latiem, bet radām iespēju tās paaugstināt par 50 latiem. Kā zināms, šis 30 latu pielikums sākotnēji budžetā nebija paredzēts.

Septembrī skolotāji plānotās algas saņems. Līdz ar to šajā gadā mēs esam panākuši 70 latu lielu algas pieaugumu par likmi. (No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Kalvītis paaugstināja!”) Bet pagaidām mēs dzīvojam uz parāda. Skolotāji pašreiz, tā teikt, ēd decembra maizi, un jau sāk izskanēt bažas, vai tikai šis algu paaugstinājums nebūs īstermiņa pasākums līdz nākamajām vēlēšanām. Protams, ne. Bet, lai mēs varētu kliedēt pedagogu bažas, nepieciešams veikt grozījumus 2006.gada budžetā un šo summu – 25 miljonus 700 tūkstošus – garantēt, lai mūsu pedagogi varētu veikt savu ikdienas darbu ar pārliecību, ka valsts par viņiem gādā un algu paaugstinājums turpināsies.

2006.gada Budžeta likumu jau mēs pirms neilga laika uzskatījām par atvērtu, nododot komisijām ieteikto likumprojektu. Un līdz ar to nav šķēršļu, lai mēs nodrošinātu mūsu pedagogiem pārliecību par to, ka viņu darbs tiks atalgots, ka valdība savu vārdu turēs un garantēs šo 50 latu algas pieaugumu no šā gada septembra.

Ceru uz jūsu atsaucību! Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 17, atturas – 21. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kārļa Šadurska, Ausmas Ziedones-Kantānes, Jāņa Reira, Viestura Šiliņa un Kārļa Strēļa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un visām pārējām komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāte Ausma Ziedone-Kantāne ir pieteikusies runāt “par”.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un godājamie mani kolēģi! Jautājums ir ļoti, ļoti būtisks, un man gribas pārbaudīt, cik jūs esat patiesi savās vēlmēs un iecerēs.

“Bez bērniem mums nebūs nākotnes.” To ir teicis Ulmanis jau 1936.gadā, un viņš bija tas, kas to teica pirmo reizi. “Jaunais laiks” 2006.gadā saka to pašu: “Bez bērniem nebūs mūsu nākotnes!”

(No zāles dep. Dz.Ābiķis: “Lai dzīvo Kārlis Ulmanis!”)

Pateikdama šo te, es jums gribu darīt zināmu, ka valsts pirmo reizi ņem kredītu zeltā, lai nodrošinātu Latviju ar mazajiem pilsoņiem. Pēc speciāliem projektiem pirmo reizi valstī tiek celti speciāli bērnudārzi Dagmāras un Altonavas ielā, naudu dod Bērnu slimnīcas pilnīgai labiekārtošanai, un pamatskolās jau nodrošina pirmo reizi Latvijas vēsturē brīvpusdienas un pirmo reizi – siltu ēdināšanu. Pirmsskolas izglītības iestādēs ēdināšana un mācību grāmatas ir par brīvu! Un svētdienās saņem trūcīgie līdzi uz mājām – saņem katrs līdzi! – vēl ēdamo. Ja mēs patiesi gribam, lai bērni būtu mūsu valsts prioritāte, tad mēs nevaram nodarboties tikai ar niecīgiem uzlabojumiem. Un paskatieties, lūdzu, kāda ir statistika! Es lūgšu arī Zaķi to paklausīties. (No zāles dep. J.Dobelis: “Zaķi, klausies!”) Latvijā 1990.gadā piedzima 37000 bērnu, (No zāles dep. J.Dobelis: “Cik zaķi piedzima?”) 1998.gadā piedzima uz pusi mazāk –18000 bērnu; 2004.gadā – 20000 (tātad dzimstība uzlabojas). Un pagājušajā gadā, kad mēs pirmo reizi devām mātes pabalstu (nobalsojām!) piedzimušo skaits ir pieaudzis par vienu tūkstoti, tātad ir piedzimis 21000 bērnu. Tas ir, salīdzinājumā ar 1990.gadu Latvijā tagad, pēdējā laikā, ir par 20000 bērniņu mazāk. Mums ir jānodrošina tādi apstākļi, lai ģimenes sajustu, ka tā ir vērtība. Un tāpēc šobrīd partija “Jaunais laiks” ir izstrādājusi jautājumu grupu attiecībā uz bērniem un aktīvi strādā pie likumprojekta, lai pilnveidotu pirmsskolas mācību programmu un arī tās finansējumu. Un mēs prasām un lūdzam, lai pašvaldība rūpējas tikai par pārtiku un par ēkas uzturēšanu, bet valstij ir jānodrošina absolūti visiem pedagogiem, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, darba samaksa. Un tas ir steidzami! Nepieciešams to izdarīt jau šogad, jo citādi bērnudārzu audzinātāji nesaņems šo pielikumu, par ko mēs runājam. Mēs prasām jau šogad to izdarīt –7 miljonu latu vērtībā.

Es gribu redzēt šo jūsu patieso mīlestību pret bērniem. (No zāles dep. J.Dobelis: “Zaķis dzirdēja visu?”)

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Lagzdiņš ir pieteicies runāt “pret”.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Nav jau faktiski vērts šajā priekšvēlēšanu laikā kāpt tribīnē (No zāles dep. J.Dobelis: “Ir vērts!”) un aicināt kolēģus deputātus, it īpaši opozīcijas deputātus, it īpaši frakcijas “Jaunais laiks” deputātus, būt saprātīgiem.

Kāpēc es kāpu šajā tribīnē? Tāpēc, ka šodien mēs esam uzstādījuši savdabīgu bezatbildības un populisma rekordu: mēs esam nodevuši izskatīšanai Saeimā trīs grozījumus valsts budžetā. Pirmo reizi atjaunotās valsts vēsturē! Bezatbildīgi! Es šeit nekāptu tribīnē un nerunātu, jo es ļoti labi zinu, ka jūs, godātie kolēģi no frakcijas “Jaunais laiks”, šos likumprojektus iesniedzāt ne jau ar mērķi, lai tie tiktu pieņemti. Jūs paši kuluāros nācāt klāt un sacījāt: “Lagzdiņa kungs, netiks pieņemti šie likumprojekti. Tuvojas vēlēšanas, un mums kaut kā jāparāda, ka mēs arī kaut ko darām!” Jūs nemaz nevēlaties pieņemt šos likumprojektus, jūs nemaz nevēlaties! Jūs vienkārši mānāt vēlētājus. Man ir kauns par jums! Man ir kauns! (No zāles dep. A.Kantāne-Ziedone: “Jāni! Jāni!”)

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 18, atturas – 11. Likumprojekts komisijām ir nodots! (Aplausi.)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Šmita, Andreja Nagļa, Pāvela Maksimova, Intas Feldmanes, Daiņa Turlā, Aināra Šlesera un Jevgenijas Stalidzānes iesniegto likumprojektu “Grozījums Reklāmas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Jānis Šmits ir pieteicies runāt “par”.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Jūsu priekšā ir likumprojektu pakete, ko pēc tradicionālo konfesiju vadītāju aicinājuma ir izstrādājusi Latvijas Pirmā partija. Mēs rosinām izdarīt vairākos likumos grozījumus, kas stiprinātu tradicionālās ģimenes lomu sabiedrībā, nešķeltu sabiedrību un nepieļautu tikumisko vērtību degradāciju līdz tādam līmenim, ka viendzimuma attiecības un – vēl vairāk! – tiesības viendzimuma pāriem adoptēt un audzināt bērnus tiktu atzītas par normālu alternatīvu dabīgai ģimenei. Mēs ierosinām citos likumos nostiprināt Latvijas Republikas Satversmes noteikto normu, ka valsts atbalsta un aizsargā laulību – savienību starp vīrieti un sievieti–, ģimeni, vecāku un bērnu tiesības.

Ir jau izskanējuši pārmetumi, ka homoseksuālisma propagandas aizliegums esot cenzūra un cilvēktiesību pārkāpums. Un nav jābrīnās, jo brēku ir sacēluši tieši tie mediji, kas jau vairāku gadu garumā mēģina iepludināt Latvijā mums pilnīgi nepieņemamas un svešas vērtības. Šie mediji un šīs nevalstiskās organizācijas, kas ārēji gan izskatās tik dažādas (piemēram, avīze “Diena”, sabiedriskās politikas centrs “Providus”, “Delna”, “Politika.lv”, geju un lesbiešu organizācija “Mozaīka”), ir tie, kas to dara! Šīs ārēji dažādās organizācijas patiesībā apvieno tikai viena lieta – proti, svešzemju miljonāra dāsni piešķirtā nauda, ko tās tik čakli cenšas atstrādāt, ieviešot tā saucamo “atklātās sabiedrības principu”.

Viens no ievērojamākajiem Latvijas teologiem Juris Rubenis šajā sakarā raksta: “Nav nevienas demokrātiskas valsts, kurā nebūtu garantēta brīva pieeja informācijai, un nav arī nevienas demokrātiskas valsts, kurā būtu atļauts brīvi izplatīt jebkuru informāciju. Arī demokrātiskajās valstīs tiek uzskatīts, ka sabiedrībai ir jāregulē informācijas plūsmas procesi, lai netiktu veicinātas negatīvas tendences un deformēta jaunās paaudzes psihe. Tātad mēs diskutējam nevis par cenzūras ieviešanu, bet gan par robežu novilkšanu starp informāciju, kurai ir jābūt brīvi pieejamai, un tādu, kuras izplatību sabiedrība ir ieinteresēta kavēt.” Tiktāl Juris Rubenis.

Man jājautā: “Vai prostitūcijas un pornogrāfijas propagandas aizliegums ir cenzūra? Vai azartspēļu un narkomānijas ierobežošana ir cilvēktiesību pārkāpums?” Nē! Jo tādā veidā sabiedrība ar likumu tiek pasargāta no sabiedrību degradējošām parādībām. Tāpat mēs nevēlamies pieļaut, lai homoseksuālisms tiktu popularizēts kā normāla, slavējama parādība vai – vēl briesmīgāk! – tas tiktu mācīts bērniem. Cenzūra, manuprāt, ir tā, ka kristīgajai baznīcai (un arī konkrēti mūsu partijai) bieži vien daži mediji gribētu liegt tiesības izteikt savu viedokli. Ir dzirdēti pat absurdi ierosinājumi noteikt kriminālatbildību par šādu viedokļu paušanu.

Ja mēs palūkojamies uz vārda “cenzūra” latīnisko izcelsmi, mēs redzam, ka tā nozīme ir “novērtēt, izvērtēt”, bet cenzūra tiek definēta kā oficiālu valsts amatpersonu darbības, kuru uzdevums ir aizsargāt valstij svarīgas informācijas izplatīšanos publiskajos masu medijos, kā arī ierobežot vai aizliegt valstij un sabiedrībai kaitīgas informācijas izplatīšanos.

Bet pēc kādiem kritērijiem to vērtēsim? Uz to Juris Rubenis dod mums atbildi: “Pozitīvas cenzūras mērogu iegūstam tikai tad, ja morālo principu definēšanu, kas tad ir īsti labs un kas tad īsti ļauns, atstājam Dieva kompetencē, kurš gluži vienkārši patiešām zina vairāk nekā mēs.”

Tāpēc mēs ierosinām papildināt Reklāmas likumu ar normu, ka reklāmā nav pieļaujama viendzimuma seksuālo attiecību propaganda. Tāpat arī lai ar likumu “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” būtu aizliegts publicēt informāciju, kas propagandē viendzimuma seksuālās attiecības. Savukārt Radio un televīzijas likumā Latvijas Pirmā partija rosina iekļaut normu, ka programma nedrīkst ietvert informāciju, kas propagandē viendzimuma seksuālās attiecības.

Mums draud ar visādām sankcijām, biedē ar cilvēktiesību organizācijām, tiek pieņemtas visādas rezolūcijas, ka Latvijai nav citas izvēles, kā vien pieņemt homoseksuālismu kā normu. Es šiem padomdevējiem gribu atgādināt izcilā ķīniešu filozofa Konfūcija pamācību: “Nesūdzies par to, ka tava kaimiņa jumts ir netīrs, labāk iesākumā notīri pats savu durvju priekšu.” To valstu deputāti un organizācijas, kas ir pieļāvušas pedofilu partiju dibināšanu un atzīst to par šo perverso cilvēku cilvēktiesībām, nav un nebūs mūsu skolotāji, ceļa rādītāji un autoritātes. Mūsu autoritāte ir Dieva Svētais Vārds, kas par šiem padomdevējiem saka: “Vai akls aklajam var rādīt ceļu? Tie abi iekritīs bedrē.”

Visas Saeimas frakcijas un neatkarīgie deputāti ir saņēmuši kristīgo konfesiju vadītāju: Romas Katoļu Baznīcas kardināla Jāņa Pujata, Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas vadītāja Jāņa Vanaga, Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas arhibīskapa metropolīta Aleksandra un Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapa Pētera Sproģa vēstuli ar aicinājumu stiprināt tradicionālo izpratni par laulību un ģimeni izglītībā un masu plašsaziņas līdzekļos atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei.

Cienījamie deputāti! Paklausīsim mūsu tautas garīgajiem vadītājiem, viņu aicinājumam aizsargāt tradicionālās vērtības, jo kristīgajai baznīcai ir 2000 gadu. Tas ir pietiekami ilgs laiks, kas ir atsijājis īstās vērtības, kuras spēj pastāvēt cauri gadu simtiem…

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos, Šmita kungs! Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!

J.Šmits.

Jā, es beidzu… Arī tās, kas nav spējīgas pastāvēt.

Divtūkstoš gadu laikā veselas impērijas ir paspējušas uzplaukt, atkārtot savu priekšgājēju kļūdas un nogrimt aizmirstībā, aiz sevis atstājot vien rūgtas atmiņas par to, kas nav bijis pareizs.

Tāpēc LPP aicina visas Saeimā pārstāvētās partijas atbalstīt likuma grozījumu nodošanu atbildīgajām komisijām, atzīt tos par steidzamiem un pieņemt divos lasījumos vēl šīs Saeimas sasaukuma laikā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”. Neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 23, atturas – 23 deputāti. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Pāvela Maksimova iesniegumu ar paziņojumu, ka, balsojot par likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”, viņš ir kļūdījies un ka viņa balsojums ir “par”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu?

Turpināsim izskatīt darba kārtību. Tātad Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Šmita, Andreja Nagļa, Pāvela Maksimova, Intas Feldmanes, Daiņa Turlā, Aināra Šlesera un Jevgenijas Stalidzānes iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Jā, man patiesi ir kauns par iepriekšējo balsojumu. Vai mēs to saprotam, kas ir pareizi, kas ir nepareizi un kas ir grēks? Ja mēs šādā veidā domājam turpināt un likumdošanā ar likuma spēku nostiprināt izvirtību, tad būtu jāprasa: “Kas tā ir par Saeimu, un uz kurieni mēs virzāmies?”

Es pats esmu atturībnieks pēc pārliecības un nekad neesmu uzspiedis sabiedrībai būt tādai, kāds esmu es, – nedzērājai un nesmēķētājai, bet, ja nu ir cilvēku grupiņa, neliela grupiņa, kura pieprasa, lai viņu netikumu, viņu kroplību mācītu skolās, tad padomājiet, par ko jūs domājat un par ko jūs balsojat!

Un, ja mēs arī šogad… kaut vai sākot ar šiem te homoseksuāļu izvirtības paraugdemonstrējumiem pagājušajā gadā… ja mēs par to lasām avīzēs, klausāmies radio un redzam televīzijā, tad tas, cik ir notērēts valsts naudas, mūs nevienu nesatrauc. Turklāt par tādām lietām kā presi un arī par citiem masu informācijas līdzekļiem tiešām būtu jāpadomā, vai mēs varam atļaut tērēt naudas līdzekļus tādos apmēros un atkal, kā saka, rādīt cilvēku kroplīgu dzīvesveidu.

Es domāju, ka šis ir pilnīgs noziegums pret mūsu tautu, pret mūsu valsti, ja mēs atbalstām šādas izvirtības!

Un ne jau velti Latvijas lielāko konfesiju vadītāji ir griezušies pie mums, lai mēs tiešām neatbalstītu tādus pasākumus, ko pieprasa homoseksuāļi. Mēs taču nobalsojām arī par Satversmes 110.pantu, kur ir noteikta nevis viendzimuma laulība, bet laulība kā savienība starp vīrieti un sievieti. Vai mēs atkal esam kaut ko mainījuši?

Un mani pārsteidz arī šis balsojums, kas notika iepriekš. Tā taču ir vispār neizprotama lieta, ko mēs darām! Tāpēc man gribētos teikt: “Vai mums kaut kas ar ticību, ar Dieva baušļiem ir saistīts?” Un šoreiz ir jāsaka tā: ““Jaunais laiks”, Tautas partija – kauns!” Pilnīgi tā jāsaka. Kad nāk kaut kādi baznīcas svētki, tad visi grib rāpot pa baznīcu un pierādīt, ka viņi ir baigi ticīgie. (No zāles dep. J.Dalbiņš: “Par visiem nerunā!”) Taču šoreiz, kad konfesiju vadītāji prasa, lai tas nenotiktu, lai nebūtu tādu lietu, mēs šodien darām ko citu. Vai tā nav divkosība? Vai tā nav izvirtības atbalstīšana? Kauns!

Un es prasu vēlreiz jums: “Pievērsiet uzmanību, nopietni izturieties pret šiem jautājumiem un atbalstiet Latvijas Pirmās partijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””.”

Balsosim “par”!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs ir pieteicies runāt “pret”. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Boris, tev nav taisnība!”)

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no iepriekšējā priekšlikuma šeit ir runa par informācijas izplatīšanas ierobežojumiem. Un es jums ļoti iesaku rūpīgi izlasīt 7.panta pārējās normas, lai redzētu, par ko ir runa tajās normās un kas tiek piedāvāts šeit.

Informācija, kas propagandē viendzimuma seksuālās attiecības. Kā informācija var propagandēt vai nepropagandēt? Piedodiet, kolēģi no Latvijas Pirmās partijas! Vai jūs vispār uzskatāt, ka informācija ir kaut kas tāds, kas propagandē kaut kādas idejas? Vai jums ir jāatgādina no šīs tribīnes tas, ka informācija ir jānodala no viedokļiem presē?

Faktiski tā ir vispārpieņemta normāla žurnālistikas prakse. Ziniet, tā ir tāda pieeja, kas man kaut ko ļoti atgādināja, un es domāju, ka daudzi no mums vēl atceras, ka padomju ēras nogalē bija tāds ļoti populārs atzinums: “V SSSR seksa ņet! (PSRS seksa nav!)” Bet nu es redzu, ka demokrātija Latvijā, jūsu izpratnē, patiešām ir attīstījusies tik tālu, ka jūs atzīstat, ka sekss zināmās robežās tomēr ir, bet viendzimuma attiecību gan nav, un tāpēc informāciju par to publicēt nekādā gadījumā nedrīkst.

Nākamajā savā priekšlikumā jūs ierosināt attiecināt šādus aizliegumus arī uz televīziju un radio. Vai tas nozīmē, ka vairākus “Oskarus” ieguvušo filmu “Kuprainais kalns” un daudzas citas lietas Latvijas televīzijas kanāli nedrīkstēs pārraidīt? Tā, godīgi sakot, ir… Šmita kungs te gan ļoti centās mūs pārliecināt, ka tā nav cenzūra, bet piedodiet, mani tas nepārliecina. Tā ir cenzūra visīstākajā veidā, un principā tas nav nekāds brīnums, jo klerikālās partijas vienmēr ir iestājušās par vārda brīvības ierobežošanu. Tomēr es ļoti ceru, ka, manā izpratnē, demokrātija Latvijā ir attīstījusies tik tālu, ka šādi vārda brīvības ierobežojumi vairs nebūs pieļaujami.

Paldies. Es aicinu jūs balsot “pret”.

Sēdes vadītāja.

Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 22, atturas – 25. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Preizidijs ierosina deputātu Jāņa Šmita, Andreja Nagļa, Pāvela Maksimova, Intas Feldmanes, Daiņa Turlā, Aināra Šlesera un Jevgenijas Stalidzānes iesniegto likumprojektu “Grozījums Radio un televīzijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Inta Feldmane. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kāda velna pēc?”)

I.Feldmane (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie deputāti! Latvijas Pirmā partija patiešām ierosināja veikt grozījumus Radio un televīzijas likumā pēc tam, kad mūsu frakcija bija saņēmusi vairāku konfesiju vadītāju parakstītu vēstuli. Patiesībā aiz šiem parakstiem stāv vairāk nekā miljons mūsu Latvijas iedzīvotāju. Tas viss notika pēc tam, kad seksuālās minoritātes viendzimuma seksuālās attiecības ļoti aktīvi sāka popularizēt un propagandēt kā dabiskas un normālas.

Nav jau ko slēpt, ka patiesībā notiek cīņa starp divām ideoloģijām un divām vērtību sistēmām – starp kristīgo un vispārcilvēcisko, kur centrā ir cilvēka pienākums un atbildība un viss no tā izrietošais, un starp sekulāro humānismu, kura centrā ir cilvēks, viņa tiesības, iegribas un vēlmes ar devīzi: “Kā gribu – tā dzīvoju!”

Un par vienu no šiem darbības laukiem, protams, ir izvēlēta politika un politiķi, jo Eiroparlamenta deputāte Lisija Gonese kādā no savām intervijām sacīja: “Mēs politiski cīnīsimies tik ilgi, kamēr viendzimuma laulības cilvēki uztvers kā modernas dzīves normu, kā pašsaprotamu lietu. Un ko nevar panākt ar katru valsti atsevišķi, to var panākt ar Briseles regulām. Tad Eiropas Savienības tiesas spriedums kļūs pārāks par jūsu Satversmi.” To es uztvēru kā mūsu augstākā likuma – Satversmes – noniecināšanu.

Kāda ir šī sistēma? Ar šādu sistēmu notiek agresīva sabiedrībai nepieņemamas morāles un uzvedības normas uzspiešana, slēpjoties aiz brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību saukļiem, un seksuālo minoritāšu pārstāvjiem ir pieredze. Viņi bieži vien tā “apstrādā” politiķus, ka tie sāk lobēt viņu intereses jau likumdošanas līmenī. Viņi runā atklāti, ka ir jāstrādā ar valdību, ir jāizskauž diskriminējoša attieksme un nosodījums politiķos, izskaidrošanas darbā jāiesaista masu mediji.

Seksuālo minoritāšu pārstāvji un viņu tiesību aizstāvji pilnā balsī kliedz par demokrātiju un cilvēktiesībām, bet tad, kad pretējā viedokļa paudēji izmanto savas tiesības, viņi tūdaļ tiek nodēvēti par naida kurinātājiem un par aicinātājiem uz vardarbību. Patiesībā tiek nomainīti un sajaukti jēdzieni, un cilvēki ar stipru morāli un kristīgo pārliecību tiek izsmieti un iztēloti par tumsoņiem, nejēgām, kas netiek līdzi modernā laika tendencēm. Apvainotāji savā naidā aizraujas tiktāl, ka šos iebildumus sauc par fašismu un terorismu.

Mūsu turēšanos pie absolūtajām vērtībām Eiropas Savienība nespēj tolerēt, tāpēc tiek radīti jauni absurdi jēdzieni, kurus (tāpat kā agrāk spitālīgajiem zvaniņus) “piekarina” katram pretēja uzskata cilvēkam, un viens no populārākajiem apzīmējumiem ir homofobs. Tā ir patiesi plaši lietota
prakse – otru apvainot, lai piesegtu sevi un novērstu uzmanību. Bez faktiem, bez konkrētiem piemēriem un bez zinātniskiem pētījumiem. Arī tas viss man atgādina piedzīvotos padomju laikus, kad komunistiskais režīms katru, kurš uzdrīkstējās paust oficiālajai komunistiskajai ideoloģijai pretējus uzskatus, nodēvēja par tautas ienaidnieku. Tagad mūs dēvē par demokrātijas ienaidniekiem. Patiesa tolerance nozīmē mierīgu dialogu, nevis pretējā viedokļa pieņemšanu un atzīšanu par normu vai par tikumisku parādību. Tolerance nenozīmē citas idejas, vērtību sistēmas vai uzskatu akceptēšanu gan individuālā līmenī, gan arī sabiedrības līmenī.

Likuma grozījumi pasargās sabiedrību, it īpaši bērnus un jauniešus, no nedabiska dzīvesveida propagandas, kurš pēc savas būtības ir neauglīgs. Tas nenes ne valstij, ne sabiedrībai nekādu labumu, jo viss, ko cilvēks redz un dzird, rada cilvēku… Viņi sāk cilvēku pieradināt pie domas, ka tas viss ir dabisks un pieņemams. Varbūt nepatīkama, bet tomēr norma. Bērni un jaunieši, kuru vērtību sistēma vēl nav nobriedusi un izveidojusies, visu uztver kā tīru patiesību, tāpēc ir daudz vieglāk ietekmējami. Viņi sāk atdarināt redzēto un dzirdēto. Kardināls Pujats ir teicis: “Svarīgi ir nepieļaut, ka izvirtība sašķeļ un samaitā sabiedrību, neiztirgot Eiropas “bazārā” savas garīgās vērtības, bet kopīgiem sabiedrības spēkiem panākt, lai likumdošana Latvijā balstītos uz gadsimtos pārbaudītām morāles normām.”

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija paredz tiesības ikvienam brīvi izteikties, saņemt un izplatīt informāciju, taču vienlaikus norāda, ka šo tiesību īstenošana ir saistīta arī ar pienākumiem un atbildību aizsargāt cilvēku veselību un tikumību, un tā var tikt pakļauta prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem un sodiem. (No zāles dep. J.Dobelis: “Laiks!”) Mums ir jāizvēlas, kāda būs mūsu tautas ideoloģija šajos jautājumos: vai mums būs stipra laulība un ģimene, kurā dzimst bērni, vai kāda surogātforma.

Tāpēc es aicinu šodien balsot “par” šo likumprojektu un nodot to komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi, viens deputāts ir runājis “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 22, atturas – 28. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kārļa Šadurska, Ainara Latkovska, Gunta Bērziņa, Dzintara Zaķa un Alberta Krūmiņa deputātu jautājumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par Satiksmes ministrijas atbildību saistībā ar Rīgas brīvostu un izlietoto finansējumu Satiksmes ministrijas apmaksātajiem reklāmas klipiem”. Šo jautājumu mēs nododam Ministru prezidentam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kārļa Šadurska, Gunta Bērziņa, Dzintara Zaķa, Alberta Krūmiņa un Viestura Šiliņa jautājumu Latvijas Republikas ārlietu ministram Artim Pabrikam “Par Latvijas pozīciju par situāciju Baltkrievijā un Libānā”. Šo jautājumu mēs nododam ārlietu ministram.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos visu mūsu vārdā sveikt mūsu kolēģus viņu jubilejā: deputātu Oskaru Kastēnu (aplausi), deputāti Ingunu Rībenu (aplausi) un deputātu Jāni Jurkānu (aplausi), kā arī dzimšanas dienā šodien deputātu Andreju Klementjevu (aplausi).

Vārds paziņojumam deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisijas deputātus lūdzu uz sēdi komisijas zālē.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi!

Sēdes vadītāja.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Māris Gulbis, Valērijs Karpuškins, Vilis Krištopans… Ir? Jevgenija Stalidzāne… ir, Inese Šlesere un Dainis Turlais. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Tiksimies zālē pēc pārtraukuma pulksten 11.00, lai turpinātu sēdi.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Banku augstskolas Satversmi” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jura Dobeļa, Imanta Kalniņa, Annas Seiles, Dzintara Rasnača un Jāņa Straumes iesniegto likumprojektu “Valsts kultūras pieminekļu fonda likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis pieteicies runāt “par”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Nupat te bija skaļas un kvēlas runas par miesaskārībām. Es iesaku pāriet pie runām par garīgām vērtībām.

Lūk, parunāsim par to, ko mums ir atstājuši mūsu senči, par mūsu senču atstāto bagātīgo mantojumu, ar kuru ir pārpilnas Latvijas āres. Tūkstošiem pilskalnu, senu kapu, piļu, pilsdrupu, muižu, baznīcu un dažādu vēsturisku celtņu – bagātīgs klāsts! Un rodas jautājums: cik no tā visa mēs esam spējīgi saglabāt savām nākamajām paaudzēm? Vai nevajadzētu jau tagad daudz nopietnāk veidot pamatu šādai rīcībai?

Jā, ir Valsts kultūrkapitāla fonda līdzekļi. Diemžēl tikai nelielu daļu to ir iespējams izmantot kultūras mantojuma saglabāšanai un restaurācijai. Piemēram, 2006.gada budžetā paredzēti tikai nepilni 400000 latu saimnieciski neizmantojamu valsts nozīmes kultūras pieminekļu saglabāšanai. Līdz ar to ir jādomā par papildu līdzekļu piesaistīšanu. It īpaši, lai palīdzētu mūsu pašvaldībām, tām, kas atrodas tālāk no Rīgas.

Un tāpēc parādījās pašvaldību vadītāju ierosme (īpaši aktīva bija Raunas pašvaldība), un, ņemot vērā šo ierosmi, mēs izstrādājām likumprojektu, kuru jūs esat apskatījuši. Šāds likumprojekts paredz veicināt līdzsvarotāku gan valsts, gan vietējas nozīmes pieminekļu saglabāšanu un – tas ir ļoti svarīgi! – nopietnāk sekmēt restaurācijas nozares attīstību. Mums nav tik labi ar restaurāciju. Mēs ļoti bieži esam spiesti uzaicināt restauratorus no citām valstīm.

Minētais likumprojekts paredz gan finansējumu no valsts budžeta, gan tiesības saņemt arī cita veida finansiālu atbalstu. Ja šāds fonds darbotos, tas, neapšaubāmi, ietekmētu nodarbinātības veicināšanu un daļēji bremzētu prasmīgu darbaroku aizplūšanu no Latvijas uz ārvalstīm, kā arī no Latvijas laukiem un mazpilsētām uz Rīgu un tās apkārtni.

Fonda darbība, neapšaubāmi, veicinās Latvijas novadu vienmērīgāku attīstību, sekmēs uzņēmējdarbību mūsu valstī un – atkal īpaši jāuzsver – veicinās amatniecības attīstību, veicinās profesionālu amatnieku veidošanu; arī tas ir ārkārtīgi svarīgi visas mūsu valsts kultūras mantojuma attīstīšanai. Minētā fonda dibināšanu ir atbalstījušas vairākas pašvaldības, īpaši Cēsu rajonā, kā jau es teicu, – sākot ar Raunas pašvaldību –, un arī Piļu un muižu asociācija ir sniegusi savu atbalstu. Jāuzsver, ka, ja mēs, latvieši, pratīsim saglabāt un pilnveidot savu kultūrvēsturisko mantojumu, tad tas būs viens no galvenajiem Latvijas valsts sekmīgas attīstības garantiem. Mēs varētu rādīt piemēru – spert pirmos soļus uz šādu nopietnu valsts attīstību.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, neviens nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 2, atturas – 23. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Andra Vilmaņa apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Andra Vilmaņa apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi” un to apstiprināja. Lūdzu Saeimu nobalsot par minēto lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta pieņemšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Judītes Mauliņas apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Judītes Mauliņas apstiprināšanu par Jelgavas tiesas tiesnesi” un to atbalstīja. Lūdzu Saeimu nobalsot par minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Evijas Apīnes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Evijas Apīnes iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi” un to atbalstīja. Lūdzu deputātus nobalsot par minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ļubovas Kušnires iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Ļubovas Kušnires iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi” un to atbalstīja. Lūdzu Saeimu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Dzintara Melbārža iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Dzintara Melbārža iecelšanu par administratīvās rajona tiesas tiesnesi” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Andas Brīzes iecelšanu par Kuldīgas rajona tiesas
tiesnesi”
.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Andas Brīzes iecelšanu par Kuldīgas rajona tiesas tiesnesi” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Imanta Dzeņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

Vai deputāts Viesturs Šiliņš vēlas debatēt? Nē.

Lūdzu!

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Imanta Dzeņa iecelšanu par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesi” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Renara Jūrmaļa iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Renara Jūrmaļa iecelšanu par Liepājas tiesas tiesnesi” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Intas Kobiņecas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Intas Kobiņecas iecelšanu par Rīgas rajona tiesas tiesnesi” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Daiņa Plauža iecelšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Daiņa Plauža iecelšanu par Ogres rajona tiesas tiesnesi” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Intas Šteines iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Intas Šteines iecelšanu par Daugavpils tiesas tiesnesi” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Ivetas Silickas iecelšanu par Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Ivetas Silickas iecelšanu par Aizkraukles zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi” un to atbalstīja.

Lūdzu Saeimu atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Zaigas Eglītes atbrīvošanu no Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta Pirmā sektora vadītājas amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – deputātu Kārļa Šadurska, Lindas Mūrnieces, Solvitas Āboltiņas, Roberta Jurķa, Pētera Ontužāna un citu deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par valdības vadītāja nespēju garantēt drošību un tiesiskumu valstī”.

Iesniedzēju vārdā par motivāciju runās deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mēs esam iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Kalvītim “Par valdības vadītāja nespēju garantēt drošību un tiesiskumu valstī”. Pieprasījums ir iesniegts 2.augustā – pēc dubultslepkavības Valmierā – un tajā uzdoti jautājumi par iekšlietu ministra Jaundžeikara nespēju tikt galā ar haosu iekšlietu sistēmā un par viņa atbildību par policijas darbinieku problēmu nerisināšanu.

Gribu jums atgādināt, ka, apstiprinot Jaundžeikara kungu ministra amatā, premjers personīgi uzņēmās atbildību par šā, kā izrādījās, visneveiksmīgākā iekšlietu ministra darbu. Šķiet, šo problēmu Kalvītis beidzot ir sapratis.

Otrs jautājumu loks bija saistīts ar bažām, ka valdības vadītājs nonācis finansiālā atkarībā no tobrīd mums nezināmiem finansētājiem, kuri ziedojuši naudu “Sabiedrībai par vārda brīvību”, kas nepamatoti slavē trīs Tautas partijas izvirzītos ministrus.

Tajā brīdī mēs nezinājām ne naudas summas, ne finanšu avotus. Tagad mums ir ieskats šajā lietā.

Pretkorupcijas komisijas sēdē premjera biroja vadītājs meloja deputātiem, ka finansētāji neesot saistīti ar Tautas partiju.

Tagad mēs zinām, ka Andris Šķēle ir ieguldījis šajā kampaņā 300000 latu. (Starpsaucieni no zāles.)

Arī pats Jurģis Liepnieks – 40000 latu. Šīs summas pārsniedz jebkuras godīgas partijas kopējo vēlēšanu tēriņu griestus. Nu vairs nav nekādu šaubu, ka Ministru prezidents Kalvītis negatavojas vēlēšanās konkurēt ar valdības labajiem darbiem. Tādu gandrīz nav! Likteņa ironija!

Zinātnieki, kurus neierobežo morāles barjeras, Kalvīti slavē par finansējuma palielinājumu zinātnei. Taču vismaz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti lieliski atceras, ka Ministru prezidents cīnījās pret Zinātniskās darbības likumā paredzēto finansējuma pieaugumu.

Kalvītis gatavojas ar Šķēles naudu “iepirkties” 9.Saeimā. Tas ir nelikumīgi, negodīgi un premjera necienīgi.

Mēs esam uzdevuši sešus jautājumus Kalvīša kungam. Taču – ko līdzēs premjera PR speciālistu sacerētās atbildes, ja ikvienam redzams, ka Ministru prezidents nevis kā valstsvīrs ir domājis par valsti un tās likumdošanas sakārtošanu, bet kā izmanīgs viltnieks kampis, kas nav piesiets, izmantojis robus likumdošanā un veikli “uzmetis” visus konkurentus, kuri ievēro vēlēšanu kampaņas ierobežojumus?

Nepūlieties, premjera kungs! Meli un izlocīšanās neapmierinās ne mūs, ne Latvijas vēlētājus. Neapkaunojiet valsti, Ministru prezidenta kungs! Esat pieķerts. Atkāpieties kā vīrs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Izskatīsim visus iesniegtos priekšlikumus.

Priekšlikums Nr.1. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

Un tas arī ir vienīgais priekšlikums. Lūdzu pieņemt likumprojektu!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 3, atturas – nav. Likums “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā”. Trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Ausma Ziedone-Kantāne.

A.Ziedone-Kantāne (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja un godājamie kolēģi! Mēs strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (reģistrācijas Nr.1557). Trešais lasījums.

Trešajam lasījumam ir saņemti 22 priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Ziedone-Kantāne.

2. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es aicināšu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Un es aicinu manī ieklausīties visu frakciju deputātus. Mēs bieži runājam par izglītības kvalitāti un par daudzajām kļūdām, kas ir pieļautas izglītības vadībā. Un tā ir taisnība. Kļūdu ir bijis daudz! Es nosaukšu dažas no tām: piemēram, izglītības satura problēmu nerisināšana, izglītības pārmērīga humanitarizācija, skolotāju tālākizglītības sistēmas sagraušana mūsu neatkarīgās valsts sākotnē, zināma haosa radīšana profesionālās izglītības sistēmā, ko pēc tam ir ļoti grūti novērst, runājot gan par profesionālajām kvalifikācijām, gan par programmām; izglītības dokumentu izsniegšana bez pietiekamām zināšanām un atteikšanās no atzīmēm sākumskolā. Taču viena no vislielākajām kļūdām ir bijusi atteikšanās no obligātās vidējās izglītības.

Godātie kolēģi! Nepietiek tikai runāt par kļūdām. Dažas no tām tiek labotas, bet mums ir jāizlabo tās visas. Es ļoti aicinu padomāt par to tieši šajā brīdī, kad strādājam ar Profesionālās izglītības likumu. Aicinu ieklausīties ekspertu viedoklī, ka zema izglītība ir lielākais nabadzības risks mūsu valstī. Aicinu domāt par to, ka tieši profesionālās izglītības jomā, tieši arodizglītības jomā izglītojošos jauniešu vidū ir vislielākais procents ar neiegūtu vidējo izglītību. Vidējā izglītība Latvijā šobrīd absolūti noteikti ir norma. Mums jau ir jāsāk domāt par augstākās izglītības kā normas ieviešanu mūsu valstī.

Godātie kolēģi, es, protams, neceru uz valdošās koalīcijas līguma pārkāpumu, kaut gan tas varbūt varētu notikt, ja jau šodien Latvijas Pirmā partija pārkāpa koalīcijas līgumu budžeta sakarā, domājot par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu. Tad varbūt padomāsim arī par vecākiem jauniešiem?

Taču es aicinu apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Mēs atbalstām!”) es aicinu kreisās frakcijas: “Šis nav ideoloģisks jautājums! Sāksim labot mūsu priekšteču kādreiz pieļautās kļūdas.” Paldies.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 2. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – nav, atturas – 39 deputāti. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Ziedone-Kantāne.

Paldies.

2. ir deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates.

A.Ziedone-Kantāne.

Trešais priekšlikums… Jā, piedodiet, runa būs par 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Par 3. - deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Es no sirds pateicos par jūsu iepriekšējo balsojumu. 3. un arī 20.priekšlikums ir saistīts ar šo 2.priekšlikumu. Ja esat atbalstījuši 2.priekšlikumu, lai likums būtu saskanīgs, es jūs ļoti lūdzu atbalstīt arī 3. un 20.priekšlikumu. 20.priekšlikumā ir runa par pārejas noteikumiem, bet 3.priekšlikums vienkārši paskaidro izglītības ieguves iespējas līdz 25 gadu vecumam. Paldies.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 3. – deputāta Šadurska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – nav, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ziedone-Kantāne.

Paldies.

Tātad 4.priekšlikums ir saņemts no politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates.

Deputāts Juris Dobelis. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kad Dobelis iet tribīnē, Buzajevam jāsēž!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Tu jau tur mērkaķi tēloji laikam...

Sēdes vadītāja.

Cienījamais Dobeļa kungs, lūdzu, izvēlieties izteicienus atbilstoši Saeimas ētikas normām un vispārcilvēciskām ētikas normām!

J.Dobelis.

Labi! Esam sarunājuši.

Tātad, cienītie kolēģi, šis 4.priekšlikums ir ar pamatīgu šovinisma piegaršu. Es gribētu atgādināt šā priekšlikuma iesniedzējiem, ka Latvijā ir valsts valoda un ka tā ir latviešu valoda. Un tad ir vēl arī citas valodas – minoritāšu valodas. Lūk! Un arī krievu valoda ir minoritāšu valoda. Ko tad te tagad ir sacerējuši šā priekšlikuma iesniedzēji? Viņi skaidri un gaiši ir pateikuši to, ko viņi ar visādiem paņēmieniem mēģina uzspiest Latvijas sabiedrībai. Viņi grib uzspiest to, ka Latvijā ir, lūk, divi grupējumi – latvieši un krievi un ka citu nav. Visās viņu uzstāšanās reizēs tas izskan ar visvisādiem paņēmieniem. Lūk! Kā tad rīkosimies, ja tiks izmantota poļu valoda? Tādu gadījumu jūs, protams, neparedzat, tāpēc ka jūsu izpratnē jebkurš cits, kurš nav latvietis un dzīvo Latvijā, ir krievs. Un piebāž klāt vēl to – es nezinu, kurā prātiņā tapušo, – “krievvalodīgie”. Kas tie tādi? Varbūt kāds var atnākt līdz šejienei un to pateikt? Lūk, te jau ir tā smagākā problēma – šī te šovinistiskā domāšanas veida iekšā līšana.

Tagad jūs te, neņemiet ļaunā, divi konkurenti sacenšaties savā starpā, tiksiet vai netiksiet Saeimā. Tas ir “Saskaņas Centrs” un Latvijas Pirmā partija. Un jūs abi cīnāties par vienām un tām pašām vēlētāju balsīm. Un tagad ar visādiem paņēmieniem katrs grib būt, es nezinu – kā, labāks vai sliktāks attiecīgajā auditorijā.

Man nesen bija tā iespēja runāt ar “Saskaņas Centra” partijas priekšsēdētāju Nilu Ušakovu, un šis jaunais cilvēks, Latvijas Republikas pilsonis, diemžēl nezināja Latvijas valsts himnas autoru. Un šādi “jaunizcepti” pilsoņi ir “Saskaņas Centra” pašā augšgalā. Ko tad es varu prasīt no tiem, kuri nav tajā vadībā? Dabiski, viņiem ir jāpiedod visi viņu izteiktie joki.

Līdz ar to, kolēģi, šis ir bīstams precedents, kārtējais mēģinājums nevis uzsvērt to, ka latvieši ir iecietīgi pret dažādām tautībām, ir iecietīgi pret minoritātēm, dod minoritātēm iespēju attīstīties Latvijā… Es domāju, ka latvieši reizēm pat pārāk daudz un nevajadzīgi aizraujas ar to, pakļaujoties kaut kādam šovinistiskam spiedienam. Līdz ar to, nemaz jau nerunājot par pārējo saturu, mūs uztrauc tieši šāda te pieeja, ka, redziet, atkal ir jāuzsver nevis minoritāte kā tāda, bet visas minoritātes ir jāsaliek kopā un jānosauc tās visas par krieviem.

Es atgādināšu, ka krievu Latvijā ir mazāk nekā viena trešdaļa un ka arī daudzas citas tautības procentuāli ir aizņēmušas krietnu daļu Latvijas sabiedrībā. Nevajadzētu to reizēm aizmirst!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es šajā vienkāršajā PCTVL frakcijas priekšlikumā neredzu nekādu šovinismu. Tieši pretēji! Šovinisms skan no Saeimas tribīnes, tiklīdz kādā dokumentā parādās uzraksts “krievu valoda”. Diemžēl tā ir.

Un nu pēc būtības. Profesionālajā izglītībā ir dažas ļoti nopietnas problēmas, un mēs, būdami konstruktīva opozīcija, esam gatavi tās novērst, teiksim, atbalstot frakcijas “Jaunais laiks” 2.priekšlikumu. Pievienojoties arī mūsu balsīm, tas tika apstiprināts ar Saeimas vairākuma atbalstu.

Šajā mūsu priekšlikumā runa ir tikai par to, ka tad, ja ir kādi īpaši apstākļi, varētu atļaut arī drusciņ novirzīties no izglītības standartiem un arodskolās plašāk izmantot krievu valodu, jo arodskolu audzēkņi ir īpaši cilvēki, salīdzinot, teiksim, ar vispārējo vidusskolu skolēniem. Viņiem ir papildgrūtības gan ar precīzām zināšanām, gan arī ar valodu. Un tāpēc es gribētu vēl reizi atgādināt klātesošajiem, ka bezdarba līmenis starp krieviski runājošajiem ir par 30 procentiem augstāks nekā starp latviešiem, un līdz ar to arodizglītība ir īpaši svarīga tieši minoritātēm.

Mēs ratificējuši arī Vispārējo konvenciju par minoritāšu aizsardzību, un par to mums būs jāatskaitās tieši mēneša laikā. Un arī šajā Konvencijā ir runa par to, ka īpašos apstākļos ir jāatbalsta mazākumtautības.

Un nu par krievu un poļu valodu. Tomēr ir kāda realitāte: tādu cilvēku, kuri var brīvi izmantot krievu valodu gan sadzīvē, gan arī apmācībā, ir apmēram 1/3 daļa no visiem Latvijas iedzīvotājiem, tātad viņu ir desmitreiz vairāk nekā tādu cilvēku, kuri izmanto kādu trešo valodu – ne latviešu un ne krievu.

Līdz ar to PCTVL priekšlikums ir pamatots un lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Pēdējā laikā pasliktinās situācija saistībā ar valsts valodas lietošanu Latvijā, ar šīs valodas zināšanu līmeni. It sevišķi to mēs jūtam pakalpojumu sfērā.

Tās kļūdas, ko Saeima ir pieļāvusi, mīkstinot, piemēram, Valsts valodas likumu – tur lieli nopelni bija arī Dzintaram Ābiķim –, mūs ir novedušas pie tā, ka jebkurš uzņēmums, kurā valsts vai pašvaldību daļa ir mazāka par 50 procentiem, jau atļaujas pats noteikt, kādā valodā runās savā darba kolektīvā.

Latvijas pilsoņiem vairs netiek garantētas Satversmē ierakstītās tiesības saņemt vairākus pakalpojumus, piemēram, taksometra vai sadzīves pakalpojumus, kā arī apkalpošanu veikalos valsts valodā. Arvien biežāk mēs sastopamies ar cilvēkiem, kuri ir pieņemti darbā tieši šajā pakalpojumu sektorā un kuri nespēj sakarīgi pateikt nevienu vārdu latviešu valodā.

Šā iesniegtā priekšlikuma būtība faktiski ir klaja provokācija, jo tā ideja ir tāda, ka valstij par saviem budžeta līdzekļiem joprojām būtu jāsagatavo dažādi speciālisti, kuri arī turpmāk nespēs sakarīgi izteikties valsts valodā.

Lielu kļūdu pieļāva Dobeļa kungs, teikdams, ka krievu Latvijā ir 30 procenti. Pēc tautas skaitīšanas datiem, 30.gados viņu pilsoņu skaits nepārsniedza 7 - 8 procentus (Rīgā viņi bija ceturtā minoritāte).

Ja mūsu uzdevums ir rūpēties par okupācijas laikā iebraukušo un PSRS pārkrievoto pilsoņu labsajūtu, tad, protams, mums tādu var būt 30, 40 un vietām pat 50 procentu. Tā ka mums ir jāvadās pēc tiem normatīviem, kādi ir Eiropas Savienībā.

Izglītība – esmu to vairākas reizes atkārtojis – var būt tikai valsts valodā. Tāpat kā Vācijā tā ir vācu valodā, bet Francijā – franču valodā. Un mums nekavējoties ir jāizbeidz tāda prakse, kāda tā ir bijusi līdz šim.

Ar šo gadu, cienījamie kolēģi un arī kreisie deputāti, paldies Dievam, visi jautājumi centralizētajos eksāmenos būs tikai valsts valodā.

Es domāju, ka divos gados mēs, Plinera kungs, panāksim, ka arī atbildes tiks sniegtas tikai valsts valodā un tiks izbeigta šī apkaunojošā prakse – zemoties okupantu uzspiestajām tradīcijām.

Līdz ar to es aicinu jūs noraidīt un vispār neizskatīt šādus bezkaunīgus priekšlikumus!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Profesionālās izglītības ieguves jautājums saistībā ar valodu būtībā šodien nav diskutējams.

Jau 1992.gadā Kultūras ministrija atbalstīja likumu, ka visās kultūras izglītības iestādēs zināšanu apguve ir tikai latviešu valodā. Visi tie jaunieši, kuri ir beiguši šīs mācību iestādes un šodien jau strādā, pārliecinoši labi zina vairākas valodas. Tāpēc šāda panta ieviešanu vai pat piedāvājumu uzskatu par ārkārtīgi diskriminējošu priekšlikumu tiem jauniešiem, kuri pilnībā nepārvalda latviešu valodu. Faktiski šie jaunieši ir izstumti no konkurences darba tirgū, un šo jauniešu pašapziņa apzināti var tikt pazemināta.

Es esmu apmeklējusi daudzas profesionālās izglītības iestādes, kur mācās daudz jauniešu no krievu skolām, taču neesmu dzirdējusi, ka šie jaunieši būtu aicinājuši vai gribējuši nerunāt latviešu valodā. Tieši otrādāk! Bija diskusijas un sarunas par to, ka šajās skolās varbūt pietrūkst mācību priekšmetu vai papildu stundu, kurās varētu apgūt latviešu valodu.

Tāpēc mūsu kopīgais jautājums un rūpe ir visi Latvijas jaunieši, nevis tikai kādā atsevišķā valodā runājošu jauniešu grupa.

Līdz ar to šajā gadījumā šis priekšlikums ir ļoti diskriminējošs.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs, otro reizi.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij, godātie kolēģi! Diemžēl šeit skanēja runas, kas ir klajā pretrunā gan ar veselo saprātu, gan ar vēsturi, gan pat ar Satversmi. Jo, ja mēs runājam par arodizglītību, tad ir svarīgi, teiksim, kādā rokā turēt āmuru vai kādā veidā vadīt elektrovilcienu. Tāpēc, ja cilvēks saņems visu nepieciešamo informāciju savā dzimtajā valodā, tad tas nāks par labu visai valstij un šo arodskolu audzēkņu klientiem.

Par apmācību Vācijā vācu valodā. Cienījamais Kiršteina kungs! Šeit eksistē arī dāņu minoritāšu skolas, kur izglītība pilnībā ir dāņu valodā bez jebkādiem procentiem, un pat nevienu uzrakstu vācu valodā jūs tādās skolās neatradīsiet. Tas ir Eiropas demokrātijas standarts.

Un nu par eksāmenu valodu. Ir Satversmes tiesas spriedums, kurā ir skaidri noteikts, ka skolēns pats izvēlas atbilžu valodu eksāmenā.

Paldies. Aicinu atbalstīt demokrātisko priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es varu vēl vienu reizi atkārtot un uzsvērt to, no kā te viens otrs izvairās. Ne Latvijas Republikas likumos, ne arī starptautiskajos dokumentos, kurus mēs apstiprinām, nav minēta nekāda Latvijas iedzīvotāju dalīšana latviešos un krievos. Un tas ir vēl vienu reizi jāuzsver, ka šis ir viltīgs paņēmiens kaut kādā veidā šo stāvokli mainīt, mānot sabiedrību un uzsverot tikai vienu nelatvisko tautību – krievu tautību. Tas ir pats būtiskākais, kas mums jebkurā gadījumā ir jāatspēko.

Kiršteina kungs diemžēl neuzmanīgi klausās. Es varu speciāli viņam atkārtot skaitļus. Viena lieta ir procenti, kas skar pilsoņus, bet otra lieta ir procenti, kas skar Latvijā dzīvojošus cilvēkus. Un mūsu šīsdienas aptaujās parādās tieši šie pēdējie procenti. Taču ar visu to ir skaidri redzams, ka Latvijā ir ļoti liels procents to tautību pārstāvju, kuri nav ne latvieši, ne krievi. Ir dažnedažādas tautības, kuras šovinistiski domājoši cilvēki mēģina sakausēt kopā un izveidot kaut kādu krievvalodīgo kopu. To jau mēģināja darīt interfrontieši pašos Atmodas pirmsākumos, un tas turpinās arī vēl šodien.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Šo cilvēku mēģinājumi vājināt latviešu valodas pozīcijas nav jauni, un varētu tos neņemt vērā, ja situācija patiešām neveidotos bīstama.

Cienījamie kolēģi, es lūdzu jūs ieklausīties, jo situācija ir pārāk nopietna. Pro­krieviski un promaskaviski orientētie spēki, kā jūs zināt, pēdējos gados uzbrūk aizvien vairāk un vairāk (No zāles dep. J.Pliners: “Piezīme deputātam, piezīme!”), nekaunīgi uzbrūk, neatlaidīgi uzbrūk latviešu valodai, kaut gan, pateicoties “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, latviešu valodas statuss ir nostiprināts konstitūcijā – Latvijas Satversmē. Un diemžēl viņiem piepalīdz dīvainā kārtā arī paši latvieši, arī latviski orientētās partijas. Šodien laikrakstā “Latvijas Avīze” ir publicēts raksts, kurā teikts: ““Latvijas Avīzes” 29.augusta numurā izglītības un zinātnes ministre akadēmiķe Baiba Rivža izteikusies, ka Valsts valodas likums jāprecizē, tātad jāatver grozījumiem.” Un, lūk, sekojošais (es atkal citēšu): “Situācija ir mainījusies –līdz ar Baibas Rivžas paziņojumu trauslais diedziņš, kas sargāja Latvijas sabiedrību no mēģinājumiem mainīt latviešu valodas statusu, ir pārrauts. Līdz šim augstskolu vidū cienītā un pieredzējusī Baiba Rivža nebija publiski runājusi par nepieciešamību mainīt Latvijas stabilo un konservatīvo valodas politiku. Tāpēc nav skaidrs, cik lielā mērā ministre šodien vai nākotnē vēlas grozīt un kādā virzienā latviešu valodas statusu.” Godīgi sakot, tas pārsteidz un uztrauc. Jo, redziet, situācija ir tāda, ka Saeimā, šinī Saeimā, ievēlēti 25 prokrieviski orientēti deputāti. “Pārkristīja”, bet pamatā nav mainījušies. Un mums jābūt, cienījamie kolēģi, ļoti modriem. Šajā flangā, kā zinām, ir pārvietojusies Latvijas Pirmā partija plus “Latvijas ceļš”, kas tagad ir apvienojušās. Un saskaitiet: ja nākamajā Saeimā ievēlētu tikai šos 25 un no Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas ceļa”…

Sēdes vadītāja.

Tabūna kungs, lūdzu runāt par tematu, par priekšlikumu.

P.Tabūns.

… vēl kādus 10, tad jau 35 ir – milzīgs spēks. Tas ir ārkārtīgi bīstami! Tāpēc, cienījamie kolēģi, mums ir jāpadomā – un arī tautai ir jāpadomā – šobrīd par šo bīstamību. Šādu priekšlikumu mēs, protams, šodien noraidīsim pietiekami pārliecinoši, bet nedrīkst tik vienkārši paļauties uz to, ka viss ir kārtībā, ka latviešu valoda nav apdraudēta, ka latviskums Latvijā nav apdraudēts. Tas ir apdraudēts, un ar katru dienu šis drauds pieaug.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Otro reizi.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Atkārtošu tiem, kas īsti nesaprot vai nav dzirdējuši to, ko es vienreiz jau teicu. Vakar mums Zaļo un zemnieku savienības frakcijā bija tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu. Tik tiešām – ar šo mācību gadu visi centralizēto eksāmenu jautājumi būs tikai valsts valodā. Līdz šim bija abās valodās. Tie, kas sāka pēc jaunās programmas mācīties pamatskolā un ieguva pamatizglītību, tātad 7.klasē… tātad arī tie pēc kādiem diviem gadiem pilnībā pāries tikai uz valsts valodu, arī eksāmenos atbildes sniegs valsts valodā. Es domāju, ka mēs pārbaudīsim, lai tas tā arī būtu.

Es gribu vēlreiz pateikt, ka starp pilsoņiem krievu izcelsmes cilvēku Latvijā bija starp 7 un 8 procentiem, visi šie cilvēki Latvijas laikā ieguva ļoti labu izglītību, zināja valsts valodu.

Un šādiem cilvēkiem Mazākumtautību konvencija paredz privātās ģimnāzijas, kurām arī valsts var no budžeta sniegt palīdzību, ja tiek ievērotas tās programmas, kādas izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, un ja mācības notiek arī valsts valodā.

Attiecībā uz pārējiem tā saucamajiem nepilsoņiem pareizāk ir rīkoties tā: kā saka starptautisko tiesību speciālists Egils Levits, viņi ir ārvalstnieki, un izglītības jomā uz viņiem ir jāattiecina tādas pašas normas kā uz somāliešiem un visiem pārējiem, tas ir, viņiem ir jāgarantē mazākumtautībām noteiktās tiesības, tās, kas ir paredzētas Mazākumtautību konvencijā, – ka nekas nedrīkst traucēt iegūt izglītību valsts valodā. Godājamie Saeimas locekļi, šinī gadījumā mēs nevaram pārkāpt konvenciju, par kuru esam nobalsojuši. Un man vislabāk patīk šis pants, ka nekas nedrīkst tikt saprasts šajā konvencijā kā nevēlēšanās mācīties valsts valodā. Lūdzu, pie tā arī turēsimies.

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Sēžu es zālē, klausos uzmanīgi, un man ausis svilst. Viena deputāte uznāk tribīnē un saka, ka tas neesot apspriežams jautājums. Kā man ir skaidrs – totalitārā režīma produkts, tāpēc ka demokrātiskā sabiedrībā ir apspriežams jebkurš jautājums.

Otrs deputāts uznāk tribīnē un grib izlikties muļķīgāks, nekā viņš ir patiešām, un saka, ka viņš nezinot, kas tas ir – “krieviski runājošie”.

Trešais deputāts… Mēs apspriežam konkrētu jautājumu, bet viņš runā par centralizētajiem eksāmeniem, par to, ka bērni slikti zina latviešu valodu. Un tā ir arī viņa vaina lielā mērā.

Nu, un nākamais deputāts, kuru daudzi sauc par “komunistisko lakstīgalu”, pēkšņi runā par promaskaviskiem spēkiem.

Man liekas, ka jūs neesat izlasījuši ne likumu, ne konkrēto priekšlikumu. Konkrētais priekšlikums šajā likumprojektā ir, ka atsevišķos gadījumos, ja ir tā, ka bērni diemžēl vāji, slikti pārzina valsts valodu, atļaut šos nelaimīgos bērnus arodskolās (atsevišķos gadījumos!) mācīt arī krievu valodā.

Tāds ir priekšlikums, un mēs lūdzam, lai jūs šo priekšlikumu atbalstītu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to dokumentu, kuru mēs nesen pieņēmām, tas ir, Saeimas deputātu ētikas kodeksu. Daži apgalvojumi, kurus es dzirdēju no šīs tribīnes, nebija ētiski, nebija… it kā neatbalsta šo kodeksu. To es dzirdēju no Kiršteina kunga… Jo publiska informācija par to, ka krieviski varēs atbildēt uz latviski uzdotiem jautājumiem… to pateica mūsu ministre. Un es gribu vērst arī Saeimas Prezidija uzmanību uz to, ka Tabūna kungs šeit izteicās par promaskaviskiem spēkiem. Viņš to apgalvoja no šīs tribīnes. Tas viss būs tajos dokumentos, kurus mēs redzēsim. Tas ir klajā pretrunā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7., 8. un 9.pantu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nē. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 31, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, turpinām!

A.Ziedone-Kantāne.

5. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Koķes priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.6.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 5. un 6.priekšlikumu.

A.Ziedone-Kantāne.

6. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Atbalstīts.

A.Ziedone-Kantāne.

7. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir atsaukts.

8. – Kārļa Šadurska priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

A.Ziedone-Kantāne.

9. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šis priekšlikums, 9.priekšlikums, runā par vēl vienu mūsu valstī ļoti būtisku problēmu.

Es atceros gluži nesenu notikumu: pirms divām dienām bija raidījums “Milžu cīņas”. Un šajā sakarā gribu uzteikt ekonomikas ministru Štokenberga kungu par divām lietām. Pirmkārt, – par godīgumu, jo viņš atzina, ka izglītības un zinātnes ministre Druvietes kundze, nevis premjers Kalvītis, ir sagādājusi zinātniekiem naudu.

Un otra lieta, ko Štokenberga kungs ļoti pareizi sacīja, ir tā, ka profesionālā izglītība bieži vien neatbilst novadu prasībām, katra konkrētā novada vajadzībām.

Par šo jautājumu ir jau runāts Izglītības attīstības koncepcijā, kuru, starp citu, ir pieņēmusi Saeima. Un ir veikts pirmais solis. Proti, visas profesionālās izglītības iestādes ir nodotas vienas ministrijas – Izglītības un zinātnes ministrijas – pārraudzībā.

Ir atlicis izdarīt otro soli – proti, nodot visas profesionālās izglītības iestādes pašvaldībām.

Ja runājam par daudzajām kļūdām mūsu izglītības vadībā, tad jāteic, ka viena lieta gan ir izdarīta ļoti labi. Ar to, ka vispārējās izglītības iestādes ir nodotas pašvaldībām, mēs esam atrisinājuši ļoti daudzas problēmas. Šodien ir pienācis laiks spert nākamo soli.

Ja jūs atbalstīsiet 9.priekšlikumu, tad šī norma stāsies spēkā no 2008.gada. Līdz ar to mums ir iespēja paspēt sakārtot pašvaldību savstarpējos finanšu norēķinus, jo ir absolūti nepieciešami savstarpējie norēķini starp pašvaldībām. Un tad mēs varētu atdot profesionālās skolas pašvaldībām. Ieguvums ir acīm redzams. Par skolas jumta nomaiņu nebūs jālemj Rīgā, Vaļņu ielā. Par to varēs lemt konkrētā pašvaldība.

Izglītības jomu regulē pieci lielie likumi: Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un Zinātniskās darbības likums. Šie ir tie lielie “ziloņi”, uz kā stāv mūsu izglītības sistēma.

Zālē atrodas divi bijušie izglītības un zinātnes ministri. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Trīs!”) Zālē atrodas Tautas partijas frakcijas priekšsēdētājs, kurš tagad intensīvi domā, ko darīt Tautas partijai – vai atbalstīt likumprojektu kopumā vai ne – pēc tam, kad esam guvuši izglītības sistēmai vēl vienu lielu uzvaru – obligāto vidējo izglītību.

Taču man ir jautājums: kāpēc zālē nav izglītības un zinātnes ministres? Tomēr, skatot vienu no šiem pieciem lielajiem likumiem, tas tā kā būtu saprotams...

Godātie deputāti! Es aicinu atbalstīt 9.priekšlikumu, paredzot profesionālās izglītības iestāžu nodošanu pašvaldībām, jo neviens cits tik labi nezina, vai pagastā ir vajadzīgi elektriķi, metinātāji, celtnieki vai citu profesiju pārstāvji. To var vislabāk zināt tikai pašvaldība.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai vēlaties kaut ko piebilst komisijas vārdā? Nē. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 46, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ziedone-Kantāne.

10. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

A.Ziedone-Kantāne.

11. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

A.Ziedone-Kantāne.

12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

A.Ziedone-Kantāne.

13. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Koķes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā Nr.14.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Ziedone-Kantāne.

14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

A.Ziedone-Kantāne.

15. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Koķes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts priekšlikumā Nr.16. Un 16.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 15. un 16.priekšlikumu.

A.Ziedone-Kantāne.

17. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 38, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Ziedone-Kantāne.

18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

A.Ziedone-Kantāne.

19. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Koķes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un ietverts priekšlikumā Nr.22.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Ziedone-Kantāne.

20. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Ziedone-Kantāne.

21. – deputāta Kārļa Šadurska priekšlikums… Atsauc…

Sēdes vadītāja.

Kā, lūdzu? Lūdzu, precizējiet! Atsaukts. Paldies.

A.Ziedone-Kantāne.

22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Paldies. Es tagad lūgšu balsot par visu…

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates par 22.priekšlikumu. Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu – atbildīgās komisijas iesniegto 22.priekšlikumu –, bet nekādā ziņā neatbalstīt likumprojektu kopumā. Jo, nobalsojot par deputāta Kārļa Šadurska priekšlikumu, otro, mēs esam radījuši iekšējas pretrunas. Un, pat ja mēs nobalsosim par šo likumprojektu kopumā, Valsts prezidente noteikti atdos to atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai.

Es aicinu balsot pret likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Paldies Valsts prezidentes personīgajam sekretāram Lagzdiņa kungam, kurš ļoti labi zina, ko Valsts prezidente darīs.

Bet tagad mazliet par lietas būtību.

Likumā nav nevienas pretrunīgas normas. Mēs esam šajā likumā noteikuši obligāto vidējo izglītību. Ir dzirdēti viedokļi, ka šis neesot īstais likums, kur to darīt. Nē, godātie kolēģi! Ar visu atbildības sajūtu es varu teikt, ka tieši šis ir īstais likums. Jo tie jaunieši, kas pēc pamatizglītības ieguves turpina izglītību, mācās vai nu vispārējās izglītības zarā, vai profesionālās izglītības zarā. Tie, kas izvēlas vispārējo izglītību, to lielākoties arī iegūst. Tie, kas izvēlas profesionālo izglītību, var izvēlēties vai nu arodizglītību, kas nedod vispārējās izglītības atestātu, vai arī profesionālo izglītību, kas paralēli amatam iedod arī vispārējo izglītību.

Godātie kolēģi! Šīs divējādās profesionālās programmas… Vienas – tās, kuras dod arī vidējo izglītību, – valstī strauji attīstās; otras ir tās, kuras dod tikai arodu, un tajās ir arvien grūtāk nokomplektēt audzēkņu grupas.

Godātie kolēģi! Nu kur tad mēs kāpjamies atpakaļ? Tas, ko es dzirdēju arī no komisijas vadītāja Strazdiņa kunga, – ka savas garīgās attīstības vai psihisku slimību dēļ ne visi jaunieši ir spējīgi iegūt izglītību –, protams, tas tā ir. Protams, arī pamatizglītību nav spējīgi iegūt visi, bet viņiem ir paredzētas speciālās programmas, un speciālā programma ņem vērā cilvēka īpašās vajadzības. Viņam izdod izglītības dokumentu, pēc kura koda atšķirības vienīgi speciālists sapratīs, ka šis izglītības dokuments nav līdzvērtīgs citam izglītības dokumentam. Nav absolūti nekādu problēmu iedot izglītības dokumentu arī par vispārējo vidējo izglītību vai par profesionālo vidējo izglītību ar šīs speciālās programmas kodu.

Godātie kolēģi! Mēs esam ļoti vēsturiska soļa priekšā, kad varam izlabot vienu no mūsu lielākajām pēcpadomju kļūdām izglītības jomā. Es ļoti aicinu atbalstīt šo likumu kopumā. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā Sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Cienījamie kolēģi no “Jaunā laika”! Man vienkārši trūkst vārdu par to obstrukciju, kādu jūs gribat ieviest šeit Saeimas darbībā un arī pieņemtajos lēmumos. Šadurska kungs, jūs taču bijāt ministrs! Un ir absolūti skaidrs, ka tad, ja mēs gribam noteikt, ka vidējās izglītības apguve ir obligāta, tas ir jādara tā saucamajā “jumta” likumā– Izglītības likumā. Tātad, raugoties jau no juridiskā viedokļa, šis priekšlikums ir absolūti nekorekts. Tas ir viens.

Otrs. Vai tiešām jūs gribat rīkoties kā matrozis, kā revolucionārs? Arī Tautas partija ir izdiskutējusi šo jautājumu, un arī mēs esam paredzējuši savā turpmākajā rīcībā un darbības programmā iekļaut šo jautājumu. Mēs esam to faktiski jau iekļāvuši dokumentā par vidējās izglītības apguves obligātumu, bet tas ir jādara pakāpeniski, tam ir jāsagatavojas. Tas ir jādara ne jau tūlīt, šodien uz pusdienu laiku, bet varbūt vairāku gadu garumā.

Bet tas jums jau ir raksturīgi. Es ļoti labi atceros, ka, nekonsultējoties ne ar vienu izglītības iestādes vadītāju, neuzklausot viņu domas, jūs nodalījāt ētiku un reliģijas mācību, tāpēc tagad skolās tā situācija ir nenormāla.

Tāpat, nekonsultējoties ne ar vienu, jūs iznīcinājāt Pasaules Bankas projektu, kas paredzēja skolu atjaunošanu, un līdz ar to jūs liedzāt iespēju skolotājiem saņemt paaugstinātu algu, jo tā naudiņa aizgāja skolu remontiem. Jūs faktiski apstādinājāt tās ieceres, kas paredzēja secīgi paaugstināt skolotāju algu, un tā rezultātā šobrīd mums nav kas skolās strādā – trūkst skolotāju.

Arī tagad jūs gribat ar vienu rokas vēzienu pēkšņi ieviest obligāto vidējo izglītību, absolūti tam nesagatavojoties. Būsim taču prātīgi! Nedarīsim juridiski nekorektus darbus un arī nekorektus darbus pēc būtības tikai tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas. Nu nav mums jāizskatās, es nezinu, tiešām kā citplanētiešiem, te vienam otram tas liekas. Paldies.

Es aicinu balsot “pret” šo likumprojektu kopumā, lai izdarītu korekcijas šajā likumprojektā un iesniegtu to tuvākajās sēdēs atkārtotai nobalsošanai.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā Sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vienmēr pret jebkuru likumu, to sagatavojot, izturas ļoti nopietni. Tā konsultējas ar visiem nozares speciālistiem, tiešām ar visu profesionālās izglītības sistēmu, ar šīs sistēmas pārzinātājiem, profesionāļiem, un katru punktu mēs esam dziļi apsprieduši un pieņēmuši. Un tas ir ļoti negodīgi pret visu profesionālās izglītības sistēmu, ja tagad, izmantojot priekšvēlēšanu trakumu – citādi to nevar nosaukt –, nāk klajā ar populistisku priekšlikumu, kas ir pilnīgi absurds. Tad mums gandrīz vai ar varu, piedodiet, ar ķēdēm divdesmitpiecgadīgs vīrietis būs jāpiesaitē pie skolas skola, lai viņš dabūtu tikai papīru. Tas, pirmkārt, ir nereāli, jo ir dažāda intelektuālā attīstība cilvēkiem: ļoti daudz ir izplatītas psihiskās slimības, ir tiešām cilvēki, kuri ir cietuši no tā saucamā alkohola augļa sindroma un kuri nav tādā līmenī spējīgi apgūt izglītību, kā jūs teorētiski šeit to tagad gribat panākt.

Ņemsim visi vērā, ka mūsu valstī turpmāk ārkārtīgi svarīga būs mūžizglītība un atkal jaunu arodu apmācība, tiešām būs jāmācās vienmēr, lai cilvēks būtu konkurētspējīgs. Un izglītības sistēmai, arī profesionālās izglītības sistēmai, ir jābūt tādai, kas spētu to realizēt. Tā ka šajā gadījumā kaut kur krist galējībās ir galīgi nevietā. Un tas ir tiešām nesaprotami, kā bijušais izglītības ministrs var kaut ko tādu piedāvāt.

Un atcerieties arī vienu ļoti liktenīgu balsojumu. Kāpēc krita Repšes valdība? Tas notika nelaimīgā Izglītības likuma dēļ, kad deputāti iebalsoja tādu normu, kuru nevarēja izpildīt. Vai tagad jūs gribat kaut ko līdzīgu sasniegt? Tā ka jūs mūsu darbu šodien esat, prasti sakot, vienkārši sacūkojis.

Tāpēc es tiešām aicinu pagaidām nebalsot par šo likumprojektu. Mēs vēlreiz komisijā to uzmanīgi izskatīsim, un es ceru, ka arī mana vietniece spēs argumentēti aizstāvēt katras šīs normas nepieciešamību.

Tāpēc es aicinu visus deputātus nebalsot “par” šādu likumprojektu, jo tas nav reāls.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt sekojošo. Tā ir patiesība, ka šie grozījumi Profesionālās izglītības likumā nav pat ielāpi, nav pat ielāpiņi, lai profesionālās izglītības sistēmu nostādītu uz kājām, jo profesionālā izglītība knapi, knapi velk dzīvību. Knapi velk dzīvību, ir tuvu iznīcībai. Diemžēl ministrija, mainoties ministriem, tā arī nav tikusi galā ar šo lietu. Un ir skaidrs, ka nākamajai Saeimai ārkārtīgi nopietni nāksies ķerties pie šā jautājuma. Tas ir pilnīgi skaidrs, jo profesionālajai izglītībai šajā valstī ir jāieņem cienīga vieta. Diemžēl tāda tā nav ierādīta, jo nav nostiprinātas visas pozīcijas, kas tai pienāktos.

Es tuvāk un precīzāk nestāstīšu par šīm lietām. Šadurska kunga priekšlikums par profesionālās izglītības sistēmas nodošanu pašvaldību pārziņā, attiecīgi nodrošinot finansējumu un tā tālāk, patiešām būtu apspriežams un vērā ņemams. Tāpat kā visas citas lietas.

Tā ka šie grozījumi ir tikai tādu baltu diedziņu ievilkšana saplīsušajā uzvalkā.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis. Otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šeit ir izskanējuši daudzi interesanti argumenti. Es, protams, nerunāšu par tiem argumentiem, kurus Ābiķa kungs minēja, jo Ābiķa kungs vienkārši melo. Pasaules Bankas projekts beidza savu darbību precīzi laikā, kā tas bija paredzēts, tātad tas netika pārtraukts pirms termiņa. Ābiķa kungs, vai nu iepazīstieties ar lietas materiāliem, vai arī nekāpiet tribīnē melot! Un arī to reliģijas mācību aizmirstiet, lūdzu, vienreiz! Priekšmets saucas “kristīgā mācība”. Bet tas nu tā…

Par Strazdiņa kunga argumentiem. Strazdiņa kungs, es jums absolūti piekrītu, ka ne visi ir spējīgi iegūt vidējo izglītību, ka ne visi ir spējīgi iegūt pamatizglītību, un tieši tāpēc ir speciālās programmas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Personas ar vāju izglītību, personas ar pamatizglītību cieš no vislielākā nabadzības riska. Strazdiņa kungs, to jums gan kā komisijas vadītājam vajadzētu zināt, cik procentos ģimeņu dēļ vecāku nabadzības, dēļ vecāku nespējas atrast darbu bērni paliek nepaēduši, cieš viņu veselība. Teiksim atklāti – bērni vienkārši badojas!

Strazdiņa kungs, jūs ļoti labi zināt, ka starp personām ar zemu izglītību ir vislielākais noziedzības, alkoholisma un prostitūcijas līmenis.

Strazdiņa kungs! Vai tiešām mēs gribam mūsu jaunatni tam nolemt arī turpmāk!

Un vēl. Runājot par Repšes valdības krišanu, gribu sacīt: jā, Repšes valdība krita Izglītības likuma dēļ, kā pareizi te tika teikts. Bet ko deva šis populistiskais balsojums pret šo Izglītības likuma normu?...

Sēdes vadītāja.

Deputāta kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!

K.Šadurskis.

Paldies. Vienu teikumu, ja drīkst… Balsojums “pret” Izglītības likuma normu par pedagogu algu vairāk nekā gadu aizkavēja nepaceltu minimālo algu. Tas bija vienīgais ieguvums no Tautas partijas populisma šajā balsojumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Ābiķis, otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šadurska kungs! Nu nav labi runāt netaisnību no šīs tribīnes. Mēs labi zinām, ka Pasaules Bankas projekta darbību bija iecerēts turpināt. Arī skolu remontus bija iecerēts turpināt, bet diemžēl jūsu izcilie finanšu speciālisti – Repše un Dombrovskis – tam uzlika veto.

Tā ka to zina pat katrs skolas skolotājs, varbūt pat skolas tehniskie darbinieki to zina, nemaz jau nerunājot jau par deputātiem.

Tomēr es vēlreiz cienījamajiem kolēģiem gribu lūgt: “Lūdzu, nepieņemiet lēmumus, kuriem šobrīd nav seguma, jo mēs taču zinām, ka šobrīd ir speciālas programmas profesionālās izglītības apguvē, pēc kurām mācās bērni, kas nespēj nobeigt pat 9.klasi. Viņiem ir domātas speciālas programmas, kuras viņi īsteno, sākot jau no 7.klases, un atbilstoši kurām viņi apgūst viselementārāko izglītību profesionālajā jomā.”

Un tagad jūs gribat pēkšņi pasludināt, ka ar šodienu, līdz ar Valsts prezidentes šā likuma izsludināšanu mums Latvijā būs obligāta vidējā izglītība.

Es vēlreiz saku: šīs lietas ir simts reizes jānomēra un tikai tad jānogriež – jāpieņem pārdomāts, uz nākotni vērsts lēmums.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Godātie deputāti! Vispirms ir jābalso par 22.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Jā, par 22.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – nav. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! (No zāles dep. Dz.Rasnačs: ““Saskaņa” izglābs! Lai dzīvo “Saskaņa”!”) Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 36, atturas – 18. Likums trešajā lasījumā nav pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku trešajam lasījumam.

A.Ziedone-Kantāne.

Tātad es lūgšu priekšlikumus iesniegt piecas dienas – līdz 12.septembrim.

Sēdes vadītāja.

Vai ir kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas laiks – 12.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu Nr.6194. Likumprojektam priekšlikumi uz trešo lasījumu nav iesniegti, un komisija ir nolēmusi nodot Saeimai šo likumprojektu pieņemšanai trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, izskatīsim tos priekšlikumus, kuri iesniegti likumam uz trešo lasījumu.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

2. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

3. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

M.Segliņš.

4. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

5. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

6. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

7. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

8. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

9. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

M.Segliņš.

10. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

11. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

12. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

13. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

14. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

M.Segliņš.

15. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

16. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

17. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

18. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

19. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

20. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

21. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

22. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

23. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

24. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

25. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

26. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

27. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

28. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

29. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

30. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

31. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

32. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

33. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

34. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

M.Segliņš.

35. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

M.Segliņš.

36. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

37. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

38. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

39. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

40. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

41. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

42. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

43. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

44. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

45. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

46. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

47. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

M.Segliņš.

48. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

M.Segliņš.

49. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

50. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

51. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

52. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

53. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

54. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

55. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

56. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

57. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

58. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

59. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

60. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

61. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

62. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

63. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

64. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

65. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

66. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

M.Segliņš.

67. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

68. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

69. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

70. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

71. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

72. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

73. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

74. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

75. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

76. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

77. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

78. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

79. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

80. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

81. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

82. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

83. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

84. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

85. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

86. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

87. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

88. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta.

M.Segliņš.

89. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

90. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

M.Segliņš.

91. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Iebildumu nav.

M.Segliņš.

92. – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Līdz ar to aicinu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 91, pret – nav, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Otrais lasījums.

Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas vārdā – deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” otrajā lasījumā. Priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Mūrniece.

15.septembris.

Sēdes vadītāja.

15.septembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Otrais lasījums.

Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas vārdā – deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Arī šo likumprojektu komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā. Priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L.Mūrniece.

15.septembris.

Sēdes vadītāja.

15.septembris. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš noteikts.

Godātie kolēģi, pienācis laiks reģistrēties kvoruma noteikšanai. Tātad reģistrēsimies ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārdu paziņojumam lūdz deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Latvijas parlamentāriešu grupas, kura sniedz atbalstu Tibetai, locekļi! Es jūs vēlētos redzēt tepat Dzeltenajā zālē uz nelielu, īsu apspriešanos.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam tiek dots arī deputātam Leopoldam Ozoliņam.

L.Ozoliņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Izsaku Cesvaines domes vārdā lielu pateicību un mīļu paldies visiem tiem deputātiem, kas ziedoja naudu Cesvaines pils atjaunošanai. No lielākajiem ziedotājiem jāmin ir Vaira Paegle, Šlesera kungs, arī Lemberga kungs, Ozoliņš arī bišķiņ ziedoja. Tā ka aicinu vēl turpināt šos ziedojumus, un mēs labprāt nodosim tos pašvaldībai. Par to bija informācija vietējā laikrakstā, un ir pateicības vēstule. Lūdzu saņemt kopijas pie manis.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies Māris Gulbis, Valērijs Karpuškins, Staņislavs Šķesters... manuprāt, ir, Inese Šlesere un Dainis Turlais.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Darbu turpināsim pēc pārtraukuma.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Atsākam Saeimas sēdi.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Māra Gulbja iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 7.septembrī, un šodien savā sēdē Prezidijs akceptēja, pieņēma šo iesniegumu.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6172. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā”. Otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums – deputāta Buzajeva priekšlikums –, kurš nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Apspriežamais likums ir viens no tiem retajiem likumiem, kuriem ir piešķirts atpakaļejošs spēks. Turklāt piešķirts pašā bezkaunīgākajā, pat – uzdrošinos teikt! – perversā formā.

Saskaņā ar 63.pantu personas, “kurām piešķirti ārvalstu apbalvojumi, var tos pieņemt, bet publiski nēsāt – vienīgi ar Valsts prezidenta atļauju”. Un tālāk: “Persona, kura saņēmusi ārvalsts apbalvojumu un vēlas to publiski nēsāt, par to paziņo Ordeņu kapitulam triju mēnešu laikā no apbalvojuma pasniegšanas dienas.” Savukārt pārejas noteikumu 6.punkts noteic, ka šā likuma 63.panta noteikumi attiecināmi arī uz personām, kurām ārvalstu apbalvojumi piešķirti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

Cienījamās dāmas un kungi! Vai kāds augstākais spēks mums ir piešķīris tādas tiesības, lai mēs varētu sagrozīt pagātni un aizliegt nēsāt apbalvojumus, kas par kaujas nopelniem piešķirti tiem cilvēkiem, salīdzinājumā ar kuriem visi mūsdienu likumdevēji ir tikai bērni, kas pašaizliedzīgi spēlējas smilšu kastē?

Latvijā dzīvo daži cilvēki, kuriem apbalvojumus par kaujas nopelniem bija pasniegusi Francija un Itālija – par dalību partizānu pretošanās vienībās, kas šo valstu teritorijās karoja pret nacistiem. Vai tad viņiem arī būtu jāprasa atļauja no Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, kura, kā zināms, līdz ar nacistiem bēga no Latvijas?

Bez šaubām, Latvijā neskaitāmi vairāk ir Padomju Savienības varoņu, Ļeņina ordeņa vai Sarkanā Karoga ordeņa kavalieru, kā arī to, kas tika apbalvoti ar medaļām par drošsirdību Staļingradas aizstāvēšanā vai Berlīnes ieņemšanā.

Nu, bet tiem, kas ir gados jaunāki, tādiem, kā, teiksim, Vilnis Edvīns Breša kungs vai Brigmaņa kungs, vai Tabūna kungs, galda atvilktnē glabājas “Goda Zīmes” vai Tautu Draudzības ordeņi, sliktākajā gadījumā, medaļa “Par darba varonību”.

Dāmas un kungi! Manuprāt, likuma ierobežojumi neattiecas nedz uz šiem cilvēkiem, nedz uz šiem apbalvojumiem. Tie visi ir PSRS apbalvojumi – tās valsts apbalvojumi, kuru tikai cilvēki ar perversu domāšanas veidu attiecībā uz Latviju var nosaukt par ārvalsti.

Galu galā 90% no šajā zālē klātesošajiem ir dzimuši nevis kaut kur nebūt, bet tieši šajā valstī – Padomju Savienībā. (No zāles dep. J.Dobelis: “Laiks!”) Turklāt PSRS jau 15 gadus neeksistē kā valsts, un ieviest aizliegumu nēsāt neeksistējošas valsts, kas nebūt nav ārvalsts, apbalvojumus – pagaidām šāda doma likumdevējiem nebija ienākusi prātā.

Tāpēc mans priekšlikums – papildināt pārejas noteikumu 6.punktu ar vārdiem “izņemot personas, kurām šādi apbalvojumi ir piešķirti par dalību Otrajā pasaules karā antihitleriskās koalīcijas spēku sastāvā” – attiecas vienīgi uz veterāniem, kuriem ir Francijas, Grieķijas, Beļģijas vai citu mūsu NATO sabiedroto valstu, kuras savulaik okupēja fašisti, apbalvojumi.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 61, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 11, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Strādāsim ar dokumentu Nr.6173. Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Uz otro lasījumu ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. – deputāta Sokolovska priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

3. – iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

4. – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

R.Jurķis.

5. – iekšlietu ministra Jaundžeikara priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

R.Jurķis.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 12.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 12.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 12.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris.

Sēdes vadītāja.

Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”. Lūdzu deputātus to atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 12.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Lūdzu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Rāznas nacionālā parka likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu Nr.6084. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja Rāznas nacionālā parka likumprojektu un atbalstīja to pirmajam lasījumam. Es gribu tikai piebilst, ka šis būs pirmais nacionālais parks Latgalē un ka šis nacionālais parks pievienosies vēl trim jau iepriekš nodibinātajiem nacionālajiem parkiem Latvijā.

Aicinu balsot “par” šā nacionālā parka izveidošanu, par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Emsis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Izskatāmais dokuments Nr.6186. Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un precizējusi, un iesaka Saeimai atbalstīt 2.priekšlikumu, kuru ir sagatavojusi komisija.

Sēdes vadītāja.

Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile.

3.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Seile.

4.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi daļēji un aicina deputātus atbalstīt komisijas sagatavoto un precizēto 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Seile.

Paldies! Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Seile.

Ņemot vērā to, ka likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets un ka tas ir nepieciešams ātrākai zemes uzmērīšanai, mēs nosakām īsu priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 12.septembri.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Dokuments Nr.6188. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

2. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis.

3.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis.

5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis.

7.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 8. – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Nākamais ir vides ministra R.Vējoņa priekšlikums arī ar 8.numuru. Acīmredzot tā ir tehniska kļūda, kas ieviesusies, sagatavojot dokumentu.

I.Emsis.

Jā, nākamais priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav

I.Emsis.

10.priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

11.priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

12.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

13.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis.

14.priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 16.priekšlikuma redakcijā. Te faktiski arī ir kļūda. Tas ir 15.priekšlikums. 15.priekšlikuma redakcija jūsu dokumentos ir minēta kā 16.priekšlikums, tātad kļūdaini.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem pret 14. – vides ministra Vējoņa priekšlikumu – un pret priekšlikumu, kas dokumentā ir ar numuru 16 un kas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums – pret šiem diviem priekšlikumiem iebildumu nav.

I.Emsis.

Arī nākamais priekšlikums – vides ministra priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret 15. – vides ministra priekšlikumu – deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis.

Un arī nākamais, kas arī ir vides ministra priekšlikums, ir atbalstīts. Šeit, kolēģi, vienkārši numerācijā ir tehniskas kļūdas, jā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav, bet es izsaku aizrādījumu jūsu komisijas konsultantiem par nekvalitatīvu dokumentu sagatavošanu. Tātad deputātiem nav iebildumu pret 16.priekšlikumu.

I.Emsis.

Jā, paldies kolēģi. Atvainojos par numerācijas sajaukumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Indulim Emsim!

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I.Emsis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Labdien, kolēģi! Tātad likumprojekts “Grozījumi Kooperatīvo sabiedrību likumā” ir sagatavots otrajam lasījumam. Likumprojekta reģistrācijas numurs ir 1747.

Kopumā saņemti četri priekšlikumi.

1.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Zaķis.

2. – deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 60, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

3. – deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Ar savu priekšlikumu es gribu noteikt konkrētu kārtību. Proti, likumā jābūt paredzētai konkrētai kārtībai, kādā jārīkojas apsaimniekotājam: iepriek­šējais apsaimniekotājs pārvaldīšanas tiesību nodošanas laikā sastāda sadalījuma bilanci (tas ir galvenais uzdevums, kas viņam tad jādara), uz kuras pamata nodod jaunajam apsaimniekotājam vai kooperatīvās sabiedrības pilnvarotai personai attiecīgo paju uzkrājumu daļu, un – to vajag noteikti! – tas tiek fiksēts ar datumu, kurā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir pieņēmusi lēmumu.

Ja mēs to sakārtosim, tad būs liels papildinājums šim likumam un vieglāk būs tālāk strādāt ar šo likumu.

Es jūs aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu, balsosim par deputāta Solovjova iesniegto 3.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 32, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Zaķis.

Un visbeidzot 4. – deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Zaķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 12.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Dokuments Nr.6190. Komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Ribakovs.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

I.Ribakovs.

Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Ribakovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 14.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.6191 – likumprojektu “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību kapitālsabiedrībām, medicīniska rakstura fondu un citu labdarības fondu kapitālsabiedrībām”, kuru izskatīsim pirmajā lasījumā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja minēto likumprojektu šā gada 21.jūnijā un atbalstīja to.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Šņepste.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (Tautas partijas frakcija).

Strādāsim ar dokumentu Nr.6192. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja minēto likumprojektu un atbalstīja to.

Lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi likumdevēji! Nepalaidiet garām šo brīnišķīgo likumprojektu, jo šodien mums ir svētki – veselā saprāta svētki. Mums ir unikāla iespēja pabeigt 8.Saeimas pilnvaru laiku vismaz ar vienu labu darbu – proti, samazināt nodokļu slodzi visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu ienākumu lieluma.

Piedāvātais likumprojekts gandrīz pilnīgi atbilst PCTVL rīcības programmai. Citēju: PCTVL uzskata, ka ir nepieciešams panākt ēnu ekonomikas legalizāciju, nodokļu ievākšanas uzlabošanu un investīciju piesaisti ražošanai, pazeminot nodokļu likmes; attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli – triju gadu laikā pakāpeniski pazemināt nodokļa likmi līdz 15% un pilnībā pārskaitīt to pašvaldību budžetā.

Tieši tas pats ir teikts apspriežamajos grozījumos likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Vēl vairāk. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tieši izmantoja PCTVL priekšlikumu par to, ka nodokļa summā pašvaldību daļa palielināma līdz 100 procentiem triju gadu laikā. Tas bija PCTVL likumprojekts, kuru man pagājušā gada martā bija tas gods aizstāvēt no Saeimas tribīnes.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Šodien visām labējām partijām vēl ir pēdējā iespēja izpildīt iepriekšējos priekšvēlēšanu solījumus – būtiski samazināt nodokļu slodzi.

Diemžēl mūsu pilnvaru laikā – tas ir tikai pirmais un es ceru, ka ne pēdējais, – solis pareizajā virzienā.

Labāk vēlāk nekā nekad.

Gribu atgādināt kolēģiem, ka līdzīgs pilnvērtīgs eksperiments tika realizēts vēl 7.Saeimas pilnvaru laikā, kad pēc tās pašas shēmas tika samazināta uzņēmumu ienākuma nodokļa likme. Rezultāts jau ir zināms. Uzņēmumu ienākuma nodokļa summa pēdējo piecu gadu laikā palielinājās līdz 73 procentiem, kaut gan nodokļa likme samazinājās līdz 66 procentiem. Tieši līdz 73 procentiem palielinājās arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa, kaut gan nodokļa likme saglabājās esošajā 25 procentu līmenī.

Protams, likumprojektā var atrast arī trūkumus. Pirmkārt, netiek ņemti vērā daži priekšlikumi par nodokļu atvieglojumiem. Konkrēti, PCTVL rīcības programma paredz iekļaut ar nodokli neapliekamo attaisnoto izdevumu sarakstā norēķinus par hipotekārajiem kredītiem, kas tiek veikti, pirmo reizi iegādājoties mājokli par summu līdz 100000 latu; starpību norēķinos par mājokļa īri denacionalizētā namā salīdzinājumā ar pašvaldībā noteikto vidējo īres maksu; īres maksu studentiem, kuri atbraukuši mācīties no citām pilsētām; un tā tālāk.

Otrkārt. Ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums pagaidām ir būtiski mazāks nekā iztikas minimums. Likuma pašreizējā redakcijā ir paredzēts, ka neapliekamā minimuma lielumu nosaka Ministru kabinets. Ilgstoši šis minimums bija tikai 21 lats; tas bija divas reizes mazāks nekā Lietuvā un Igaunijā un 40 reizes mazāks nekā, teiksim, Francijā. Tikai pērn neapliekamais minimums palielinājās līdz 26 latiem. Šogad – līdz 32 latiem. Un nākamgad varbūt būs 40 latu līmenī vai apmēram trešdaļa no iztikas minimuma. Gribētu atgādināt gan Ministru prezidentam, gan finanšu ministram, kas ir no Tautas partijas, ka jūsu priekšvēlēšanu programmā, 4000 zīmju programmā, tika solīts, ka ar nodokli neapliekamais minimums būs 60 latu apmērā. PCTVL uzskata, ka neapliekamā minimuma indeksāciju nedrīkst uzticēt Ministru kabinetam un ka to ir nepieciešams nostiprināt tieši likumā – iztikas minimuma līmeni ar triju gadu pārejas periodu.

Nu, un treškārt. Formāli nodokļa pilnas summas ieskaitīšana pašvaldību budžetā kompensē tikai 80 procentus no iespējamiem zaudējumiem. Jāņem vērā arī tas fakts, ka, neskatoties uz sekmīgo galīgo rezultātu saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes pazemināšanu, tomēr pirmajā eksperimenta gadā nodokļa summa nedaudz samazinājās. Līdz ar to tieši likumprojekta ietvaros papildus jāparedz kompensācija pašvaldībām.

PCTVL frakcija ir gatava ar abām rokām atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina visus godīgos un atbildīgos cilvēkus pievienoties mūsu frakcijai. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

E.Šņepste.

Komisijas vārdā varu teikt, ka nav iebildumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1 deputāts. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Šņepste.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1793.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””, kā arī Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu ar tādu pašu nosaukumu, nolēma, ka šos abus likumprojektus vajag apvienot. Mēs izveidojām alternatīvo likumprojektu, un tātad arī šis likumprojekts ir jūsu priekšā.

Komisija nolēma, ka šim likumprojektam vajag piešķirt steidzamību, jo šis likumprojekts ir saskaņā ar to kopējo koncepciju, ka mēs atdalām speciālo dienestu, militāro. Tātad lūdzu šim likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

S.Šķesters.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

S.Šķesters.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris, izskatīšana – 14.septembra sēdē.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris, izskatīšana – 14.septembra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu, kura reģistrācijas numurs ir 1653.

1.priekšlikums ir 13.lappusē. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis.

2.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

3.priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikuma redakcijā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret 3. un 4.priekšlikumu.

I.Emsis.

5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

6.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

I.Emsis.

7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

9.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

I.Emsis.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Emsis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1792.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma projektu pirmajā lasījumā un to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Šķesters.

25.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jānis Esta.

J.Esta (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Izskatāmā dokumenta numurs 6214. Ir iesniegts 21 priekšlikums.

1. – bērnu un ģimenes lietu ministra A.Baštika priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Esta.

2. – bērnu un ģimenes lietu ministra A.Baštika priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Esta.

3. – deputāta A.Pētersona priekšlikums. Atbalstīts un izteikts precizētā redakcijā 4.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret 3. un 4. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Esta.

5. – deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Mans priekšlikums ir tikai viens no 21 priekšlikuma, kas ir iesniegti šim likumprojektam. Šajos priekšlikumos var atrast daudz eksotikas, kas vispār nekādā veidā neattiecas uz bērna aizstāvību. Nu, piemēram, jautājumi, kas attiecas uz ierobežojumu izplatīt erotiska un pornogrāfiska rakstura materiālus arī pieaugušo vidū, vai kanibāliskais priekšlikums tiesas ceļā piedzīt no vecākiem līdzekļus ārpusģimenes pakalpojumu sniegšanai no valsts vai pašvaldības budžeta. Tādi ir arī priekšlikumi par bērna drošības nodrošināšanu publiskos pasākumos, kam vispār trūkst jebkāda satura. Vai arī bērnudārza audzēkņa cienīgi priekšlikumi– noteikt likumā, kas ir rotaļu un attīstības centrs.

Lasot šādus priekšlikumus, kļūst saprotams, kāpēc 90% iedzīvotāju neuzticas Saeimai, kāpēc vārds “deputāts” ir kļuvis par lamuvārdu un kāpēc deputātam ir bīstami parādīties sabiedriskās vietās.

Īpaši saprotams tas viss kļūst tad, ja ņem vērā faktu, ka komisija ir noraidījusi manu priekšlikumu, kas paredzēja papildināt likuma deklaratīvo daļu par to, ka bērnam ir tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu, ar pavisam konkrētu frāzi: “Ja ir stājies spēkā tiesas spriedums par ģimenes ar bērnu izlikšanu no dzīvojamās telpas, tiesas sprieduma izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda ģimenei ar bērnu citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.”

Starp citu, analoģisku priekšlikumu izvirzīja arī Valsts cilvēktiesību birojs. Arī Rīgas mērs laika posmā, kad galvaspilsētā pie varas atradās kreisie spēki, pieņēma analoģisku rīkojumu. Vai tad Aksenoka laikā tas viss vairs nav vajadzīgs?

Vai tad jūs, cienījamie deputāti, nekad neesat redzējuši daudzbērnu ģimenes, kas ir izliktas uz ielas? Ļoti iesaku aplūkot kaut vai vienu no tām. Varbūt pēc tam jūsu prāts kļūs apskaidrotāks un sirdsapziņa jūsos beidzot pamodīsies. Pie manis šādas izliktas ģimenes ar zīdaiņiem uz rokām nāca tieši uz Cilvēktiesību biroju un palika tur nakšņot.

Bet kas notiks pēc 1.janvāra, kad atcels dzīvokļu īres maksas griestus denacionalizētajos namos? Ja ticētu pirmsvēlēšanu solījumiem, tad iznāk, ka Saeimas sēžu zāle ir vienkārši pārpildīta ar šo nelaimīgo likteņa pabērnu draugiem un aizstāvjiem. Tad jau labi! Būs iespēja kārtējo reizi pārbaudīt jūsu neliekuļotību ar balsojumu par manu priekšlikumu.

Apsolu, ka mēs neslēpsim no vēlētājiem šā balsojuma rezultātus un nosauksim to deputātu uzvārdus, kas balsoja “par” vai “pret” ģimeņu ar bērniem izlikšanas uz ielas nepieļaujamību.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, lūdzu, balsosim par 5. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 52, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Esta.

6. – bērnu un ģimenes lietu ministra A.Baštika priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Esta.

7. – bērnu un ģimenes lietu ministra A.Baštika priekšlikums. Atbalstīts un izteikts precizētā redakcijā 8.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Esta.

9. – bērnu un ģimenes lietu ministra A.Baštika priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts 10. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Esta.

11. – deputāta A.Pētersona priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts atbildīgās komisijas precizētā redakcijā, kura ir atbalstīta 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Esta.

13. – bērnu un ģimenes lietu ministra A.Baštika priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret 13. un 14.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Esta.

15. – bērnu un ģimenes lietu ministra A.Baštika priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Esta.

16. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Esta.

17. – bērnu un ģimenes lietu ministra A.Baštika priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Esta.

18. – bērnu un ģimenes lietu ministra A.Baštika priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Esta.

Tāpat 19. – bērnu un ģimenes lietu ministra A.Baštika priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Esta.

20. – deputāta A.Pētersona priekšlikums. Daļēji atbalstīts un izteikts 21. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret 20. un 21.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Esta.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Esta.

14.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 14.septembris.

Cienījamie deputāti! Es lūdzu pārslēgt jūsu telefonus klusuma režīmā, lai netraucētu strādāt.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija apsprieda likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirms pirmā lasījuma un atbalstīja likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 15.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 15.septembris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” un atbalstīja to pirmajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 2.oktobris.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Civillikumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījums Civillikumā” pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Bezvalstnieku likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Bezvalstnieku likumā” pirmajam lasījumam. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.septembris. Paldies.

R.Jurķis.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par piekrišanu 8.Saeimas deputāta Jāņa Jurkāna saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja Valsts policijas Cēsu rajona policijas pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist deputāta Jāņa Jurkāna saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija nolēma piekrist Jāņa Jurkāna saukšanai pie administratīvās atbildības un lūdz Saeimu izskatīt iesniegto komisijas lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 1, neviens deputāts neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par piekrišanu 8.Saeimas deputāta Pētera Ontužāna saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas iesniegumu ar lūgumu piekrist deputāta Ontužāna saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija nolēma neatbalstīt deputāta Ontužāna saukšanu pie administratīvās atbildības, jo pagājušā gada 12.decembrī Saeima izskatīja identisku iesniegumu, ko saņēma no tiesas, un komisija konstatēja, ka visi apstākļi ir tie paši, un tāpēc nolēma neatbalstīt deputāta Ontužāna saukšanu pie administratīvās atbildības. Komisija lūdz Saeimu izskatīt iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu – “Par piekrišanu 8.Saeimas deputāta Pētera Ontužāna saukšanai pie administratīvās atbildības”. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Rokas nost no Ontužāna!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 19, atturas – 24. Lēmuma projekts nav pieņemts. (Starpsauciens no zāles: “Lai dzīvo Ontužāns!”)

Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par piekrišanu 8.Saeimas deputāta Māra Gulbja saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Komisija izskatīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Sabiedriskās drošības pārvaldes iesniegumu ar lūgumu piekrist deputāta Māra Gulbja saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija nolēma piekrist deputāta Gulbja saukšanai pie administratīvās atbildības un lūdz Saeimu izskatīt iesniegto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 3. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu Nr.1803. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu pirmajam lasījumam, un sakarā ar to, ka 7.oktobrī būs mūsu Saeimas vēlēšanas, mēs lūdzam šim likumprojektam piešķirt steidzamību.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

S.Šķesters.

Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

S.Šķesters.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.septembris, izskatīšana – 14.septembra sēdē. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11.septembris, izskatīšana – 14.septembra sēdē.

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andris Bērziņš, Māris Gulbis, Valērijs Karpuškins, Inese Šlesere un Dainis Turlais. Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Līdz ar to šodienas, 7.septembra, sēde ir slēgta. Paldies.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!