Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Somijas prezidentūras prioritātēm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.07.2006., Nr. 106 https://www.vestnesis.lv/ta/id/139295

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija sēdē

Vēl šajā numurā

06.07.2006., Nr. 106

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Somijas prezidentūras prioritātēm

Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Valdis Dombrovskis (JL), 5.jūlijā uzklausot Somijas premjerministra Mati Vanhanena ziņojumu par prezidentūras programmu, norādīja, ka Somijas prezidentūras darba programmas galvenās prioritātes – Eiropas konstitucionālā līguma tālāka virzība ir svarīga, lai nodrošinātu efektīvu Eiropas Savienības (ES) pārvaldes modeli, savukārt darbs pie ES paplašināšanās ir pašsaprotama prioritāte pēdējā pusgadā pirms Bulgārijas un Rumānijas plānotās uzņemšanas ES.

Prezidentūra par prioritātēm vēl uzsvēra konkurētspējas palielināšanu, labāku Eiropas Savienības regulāciju, caurspīdīguma principu, kā arī finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam, kur nepieciešama vienošanās par visiem ar šo dokumentu saistītiem lēmumiem, lai nākamajā gadā varētu laikus sākt struktūrfondu apgūšanu.

“ES ārpolitikas jomā Somijas prezidentūra īpaši uzsver ES un Krievijas sadarbības attīstību. Esošā ES un Krievijas partnerattiecību un sadarbības līguma termiņš beidzas šā gada beigās. Līdz ar to Somijas prezidentūra strādās pie nākamā līguma sagatavošanas, lai nodrošinātu sadarbību ne tikai tirdzniecībā un enerģētikā, bet arī citās jomās. Latvijai ir svarīgi, lai ES būtu vienota politika attiecībās ar Krieviju, t.sk. enerģētikas jomā, jo tas mazinātu Krievijas iespējas izmantot energoresursu piegādes kā politiskā spiediena instrumentu. Domāju, ka nākamā līguma kontekstā Latvijas valdībai būtu jāuzsver vēl aizvien neatrisinātais Latvijas–Krievijas robežlīguma jautājums,” atzīmēja Valdis Dombrovskis.

Katrus sešus mēnešus (no janvāra līdz jūnijam un no jūlija līdz decembrim) mainās ES Padomes prezidējošā valsts. No šī gada janvāra līdz jūnijam ES prezidējošā valsts bija Austrija. Latvija kā ES prezidējošā valsts būs no 2015.gada janvāra līdz jūnijam.

Zane Lielķikute, EP deputāta Valda Dombrovska preses sekretāre

Trešdien, 5.jūlijā, Eiropas Parlamentā (EP) apspriežot Somijas prezidentūras prioritātes ar Somijas premjerministru Mati Vanhanenu, daudzi deputāti atzinīgi izteicās par iniciatīvām lēmumu pieņemšanas pārskatāmības, likumdošanas kvalitātes un inovāciju sekmēšanas jomā. Viedokļi bija mazāk saskanīgi jautājumos par pieeju Eiropas nākotnes jautājumam, iekšlietām un tieslietām. Deputāti arī pievērsās jautājumam par attiecībām ar Krieviju.

“ES ir nopietni jāņem vērā iedzīvotāju kritika par Eiropas leģitimitāti un ES jāparāda tās lietderība konkrētā veidā. Miers un stabilitāte kā Eiropas uzdevumi joprojām ir aktuāli,” iepazīstinot ar prezidentūras vadlīnijām, teica Somijas premjerministrs Mati Vanhanens.

Somijas prezidentūra ir apņēmusies sekmēt lēmumu pieņemšanas pārskatāmību un nodrošināt likumdošanas kvalitāti, kā prioritārus šajā jomā izvirzot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

Premjerministrs izteica gandarījumu, ka jautājumā par Eiropas nākotni un konstitūciju ES nolēmusi pāriet no pārdomām uz aktīvāku rīcību.

Somija sāks apspriešanos par konstitucionālā līguma nākotni, bet ar secinājumiem iepazīstinās Vācija, kas prezidentūru pārņems 2007.gadā. Somijas Parlaments konstitucionālā līguma ratifikācijas jautājumu iekļāvis savas rudens sesijas darba kārtībā.

Attiecībā uz paplašināšanos premjerministrs atzinīgi vērtēja to, ka iepriekšējā Eiropadomes sanāksme dalībvalstis absorbcijas spēju neizvirzīja kā vienu no pievienošanās kritērijiem, norādot, ka jaunus papildu kritērijus izvirzīt nebūtu pareizi.

Konkurētspējas jomā Somija liek nepārprotamu uzsvaru uz visaptverošas inovāciju politikas izveidi. Šīs politikas mērķis ir izveidot pieprasījumu pēc tehnoloģiskajiem jauninājumiem. Enerģētikas jautājumu Somija vēlas skatīt vienotā kontekstā ar politiku klimata maiņas jomā. Enerģijas avotu izvēle ir dalībvalstu rokās, tomēr Somija uzskata, ka ES nepieciešamas zināmas kopīgas vadlīnijas un konsekvence enerģētikas ārējos aspektos.

Ārējās attiecības ir saistītas ar ekonomiku, un arī attiecības ar Krieviju neaprobežosies ar tirdzniecības un enerģētikas jautājumiem, teica M.Vanhanens. Mērķis ir visaptveroša un uz kopīgajām Eiropas vērtībām, kā arī globālām interesēm balstīta partnerība. ES šā pusgada laikā pievērsīsies jaunajam ES un Krievijas partnerattiecību līgumam un īpašu vērību pievērsīs Ziemeļu dimensijai. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir uzaicināts uz dalībvalstu līderu pusdienām, kas notiks pēc prezidentūru noslēdzošā samita Lahti.

Iekšlietu un tieslietu jomā Somijas prezidentūra atbalsta pāreju no vienbalsības lēmumu pieņemšanā uz kvalificēto balsu vairākumu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, komentēdams Somijas prezidentūras programmu, pievērsās paplašināšanās jautājumam, norādot, ka šajā jomā vajadzīgas debates, un uzsverot vajadzību pēc “nopietnas un korektas attieksmes pret Turciju”, kurai jāpilda arī savas saistības, tostarp Ankaras protokola jautājumā. Pievēršoties attiecībām ar Krieviju, priekšsēdētājs atgādināja par pagājušonedēļ iesniegtajām vadlīnijām par jauno partnerattiecību nolīgumu, norādot, ka EK atbalsta brīvas tirdzniecības telpas izveidi un kopīgās interesēs balstītus, skaidri noteiktus principus.

Eiropas Parlamenta politisko grupu nostājas

Eiropas Tautas partijas Kristīgo demokrātu grupas priekšsēdētājs Hanss Gērts Poterings (Hans-Gert Poettering) (Vācija) atzina, ka prezidentūras programma ir “praktiska un uz darbu vērsta”. EPP-DE ierosina jau Somijas prezidentūras laikā izveidot darba grupu, lai sagatavotu deklarāciju par ES nākotni, ko paredzēts pieņemt 25.martā, Berlīnē atzīmējot Romas Līguma piecdesmito gadadienu, jau Vācijas prezidentūras laikā. Attiecībā uz Krieviju H.G.Poterings norādīja – ES ir vajadzīgas stabilas attiecības ar Krieviju, bet vienlaikus jāpārtrauc politika, kas vērsta uz draudzību par katru cenu: “Mums ir jāizvirza savas prasības.”

Sociāldemokrātu grupas priekšsēdētājs Mārtins Šulcs no Vācijas grupas vārdā atzinīgi vērtēja Somijas lēmumu ratificēt konstitūciju, norādot: lai Eiropas Savienība izdzīvotu, tā jāpadziļina, taču ES jābūt konsekventai attiecībā uz metodi. Padomei, pieņemot lēmumus iekšlietu un tieslietu jomā, būtu jāpāriet no vienbalsības uz kvalificēto balsu vairākumu, kā to ierosina prezidentūra. M.Šulcs arī aicināja būt vērīgiem attiecībā uz vairākās dalībvalstīs augošo populismu, kas, viņaprāt, apdraud Eiropadomes darbu.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs Greiems Vatsons no Apvienotās Karalistes īpaši atzinīgi vērtēja lēmumu par prioritātēm izvirzīt liberālas vērtības – atklātību, inovācijas, pētniecību un tehnoloģiju attīstību. Lai veicinātu politisko atklātību ES, deputāts ierosināja izveidot sarakstus, kas iedzīvotājiem atklāti parādītu, kuri ir dalībvalstu un kuri – ES tiesību akti. Grupa arī atbalsta Somijas pieeju iekšlietu un tieslietu jautājumiem.

“Jūs nedevāt jaunu virzību ES, jūsu runā tās pietrūka,” par M.Vanhanena uzstāšanos teica Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas priekšsēdētājs Daniels Kons-Bendits (Daniel Marc Cohn-Bendit) no Vācijas. Deputāts pārmeta Somijai arī piekāpšanos attiecībās ar Krieviju enerģētikas jautājumos: “Mēs radām iespaidu, ka mums nav citu iespēju.”

Esko Sepanens (Esko Seppänen) Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā iebilda pret ES spēku iesaistīšanos bruņotās darbībās, norādot, ka arī somi to neatbalsta. Deputāts izteica atbalstu aktīvākai sadarbībai ar Krieviju un brīvas tirdzniecības līgumam ar šo valsti.

Nāciju Eiropas grupas priekšsēdētājs Braiens Krovlijs (Brian Crowley) no Īrijas atzinīgi vērtēja Somijas pievēršanos attiecībām ar valstīm, kas atrodas uz ES austrumu robežas. Viņaprāt, tas parāda Somijas politisko kompetenci, kas ir svarīgi ne tikai enerģētikas jomā, bet arī sekmēs kaimiņattiecības un ģeopolitisko stabilitāti. Deputāts turpretim iebilda nodomam veicināt Kopienas pieeju tieslietās un iekšlietās.

Neatkarības un demokrātijas grupas pārstāvis Naidžels Pols Fareidžs (Nigel Paul Farage) pārmeta, ka katras jaunās prezidentūras pārstāvja runa atkārtojas. Viņš kritizēja Padomes lēmumu izbeigt pārdomu periodu un turpināt konstitūcijas ratifikāciju, neraugoties uz Francijas un Nīderlandes iedzīvotāju viedokli.

Debates par prezidentūras prioritātēm Eiropas Parlamentā notiek, kad dalībvalsts uzņemas ES prezidentvalsts pienākumus. Deputātiem tā ir iespēja izteikt, ko viņi no prezidentūras sagaida.

Eiropas Parlamenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!