Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumi Nr. 505 "Riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.2006., Nr. 104 https://www.vestnesis.lv/ta/id/139095

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.535

Lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamo traktoru, piekabju un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi

Vēl šajā numurā

04.07.2006., Nr. 104

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 505

Pieņemts: 20.06.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.505

 

Rīgā 2006.gada 20.jūnijā (prot. Nr.33 67.§)

Riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 15.1 panta ceturto daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. informācijas mape – tehniskais apraksts kopā ar transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļas rasējumiem vai fotogrāfijām, ko izgatavotājs vai tā pārstāvis iesniedz sertificēšanas institūcijā vai testēšanas laboratorijā, lai veiktu transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļas atbilstības novērtēšanu;

1.2. informācijas pakete – informācijas mape kopā ar testēšanas laboratoriju ziņojumiem un citiem dokumentiem (transportlīdzekļa sastāvdaļu tipa apstiprinājuma sertifikāti vai citu sertificēšanas institūciju izsniegtie atbilstības apliecinājumi), ko izgatavotājs vai tā pārstāvis iesniedz sertificēšanas institūcijā vai testēšanas laboratorijā;

1.3. jauns transportlīdzekļa vai sastāvdaļu tips – transportlīdzekļu vai sastāvdaļu tips, kam nav veikta atbilstības novērtēšana atbilstoši tehnisko normatīvu prasībām;

1.4. lietots transportlīdzeklis – transportlīdzeklis, kas iepriekš ir bijis pastāvīgi reģistrēts un kam izsniegts reģistrācijas dokuments;

1.5. lietota transportlīdzekļa sastāvdaļa – transportlīdzekļa sastāvdaļa, kas ir bijusi ekspluatācijā;

1.6. nepabeigts transportlīdzeklis – transportlīdzeklis, kura izgatavošana jāpabeidz vismaz vēl vienā izgatavošanas posmā, lai tas atbilstu visu tehnisko normatīvu prasībām;

1.7. sērijas beigu transportlīdzeklis – transportlīdzeklis, kurš jau ir izgatavots, bet kuru nevar reģistrēt vai pārdot, jo, stājoties spēkā jauniem tehniskajiem normatīviem, šim transportlīdzeklim nav veikta atbilstības novērtēšana pēc jaunajiem tehniskajiem normatīviem;

1.8. tehniskais normatīvs – Eiropas Savienības direktīva, Eiropas Savienības regula, Ženēvā 1958.gada 20.martā ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas Iekšzemes transporta komitejas ietvaros noslēgtajam Nolīgumam "Par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem" pievienotie noteikumi (turpmāk – ANO Noteikumi), standarti, kas attiecas uz šo noteikumu darbības sfēru un kas iekļauti šo noteikumu pielikumos;

1.9. tipa apstiprinājuma marķējums – piešķirtā tipa apstiprinājuma apzīmējums, kas ir daļa no tipa apstiprinājuma numura un kas sastāv no tipa apstiprinājuma zīmes un papildu apzīmējumiem atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām;

1.10. tipa apstiprinājuma numurs – piešķirtā tipa apstiprinājuma apzīmējums, kas sastāv no tipa apstiprinājuma zīmes, tehnisko normatīvu numura(-iem), tipa apstiprinājuma kārtas numura un, ja piemērojams, tipa apstiprinājuma pagarinājuma numura un papildu apzīmējumiem atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām;

1.11. tipa apstiprinājuma turētājs – izgatavotājs vai tā pārstāvis, kuram pēc atbilstības novērtēšanas izsniegts tipa apstiprinājuma sertifikāts;

1.12. transportlīdzekļa individuāla apstiprināšana – tehniski administratīva atbilstības novērtēšanas procedūra atsevišķam (vienam) transportlīdzeklim, ko veic sertificēšanas institūcija, lai novērtētu tā atbilstību attiecīgo tehnisko normatīvu un šo noteikumu prasībām;

1.13. transportlīdzekļa sastāvdaļa – salikšanas vienība, mezgls vai mehānisms, ierīce, agregāts, sistēma vai iekārta;

1.14. transportlīdzekļa tips – vienas kategorijas transportlīdzekļi (1.pielikums), kas neatšķiras vismaz pēc galvenajiem parametriem, kas noteikti šo noteikumu 2.pielikumā. Vienam transportlīdzekļa tipam var būt vairāki varianti un versijas;

1.15. transportlīdzekļa vai sastāvdaļas prototips – transportlīdzekļa vai sastāvdaļas tipa paraugs, kuru izgatavotājs vai tā pārstāvis iesniedz testēšanai;

1.16. transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa apstiprināšana – administratīvi tehniska atbilstības novērtēšanas procedūra, ko veic sertificēšanas institūcija, lai, pamatojoties uz testēšanas laboratoriju sniegtajiem ziņojumiem, novērtētu transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa atbilstību attiecīgo tehnisko normatīvu un šo noteikumu prasībām;

1.17. transportlīdzekļa vairākposmu tipa apstiprināšana – tipa apstiprināšanas procedūra, kurā atkarībā no transportlīdzekļa pabeigtības stadijas tiek novērtēta nepabeigta vai vairākos posmos pabeigta transportlīdzekļa atbilstība šo noteikumu un attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām;

1.18. vairākos posmos pabeigts transportlīdzeklis – transportlīdzeklis, kas atbilst visām attiecīgās kategorijas un specializācijas transportlīdzeklim noteikto attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām un kuram kādā no izgatavošanas posmiem veikta atbilstības novērtēšana kā nepabeigtam transportlīdzeklim;

1.19. vienā posmā pabeigts transportlīdzeklis – transportlīdzeklis, kas atbilst visām attiecīgās kategorijas un specializācijas transportlīdzeklim noteikto attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām un kuram nav veikta atbilstības novērtēšana kā nepabeigtam vai vairākos posmos pabeigtam transportlīdzeklim.

2. Noteikumi nosaka atbilstības novērtēšanas kārtību mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem, autobusiem, kravas automobiļiem un šo transportlīdzekļu piekabēm (puspiekabēm) (turpmāk – transportlīdzekļi), kā arī transportlīdzekļu sastāvdaļām, kas tiek piedāvātas tirgū vai kurus paredzēts ekspluatēt Latvijā.

3. Noteikumi neattiecas uz:

3.1. sniega motocikliem;

3.2. sporta mopēdiem, motocikliem, tricikliem un kvadricikliem, kam veikta homologācija atbilstoši Starptautiskās motociklistu federācijas prasībām un kas ir vai tiks reģistrēti uz Latvijas motosporta federācijas licencētu sportistu vai Latvijas motosporta federācijas biedru (piemēram, sporta kluba) vārda, kā arī minēto transportlīdzekļu sastāvdaļām;

3.3. vieglajiem sporta automobiļiem, kam veikta homologācija atbilstoši Starptautiskās automobiļu federācijas prasībām un kas tiek reģistrēti uz Latvijas automobiļu federācijas licencētu sportistu vai Latvijas automobiļu federācijas biedru (piemēram, sporta kluba) vārda, kā arī minēto automobiļu sastāvdaļām;

3.4. velosipēdiem ar pedāļu piedziņu, kas aprīkoti ar piekaramu (uzkabināmu) palīgmotoru, kura maksimālā nominālā jauda nepārsniedz 0,25 kW un, palīgmotoram darbojoties, tiek pakāpeniski samazināta un izslēgta, ja velosipēds sasniedz ātrumu 25 km/h vai arī agrāk, ja velosipēdists pārtrauc mīt pedāļus;

3.5. transportlīdzekļiem, kas normatīvajos aktos par transportlīdzekļu reģistrāciju noteiktā kārtībā pastāvīgi reģistrēti Latvijā;

3.6. transportlīdzekļiem, kas izgatavoti līdz 2000.gada 31.decembrim;

3.7. no ārvalstīm uz laiku ievestiem transportlīdzekļiem;

3.8. transportlīdzekļiem, kuru pamatfunkcija nav saistīta ar piedalīšanos ceļu satiksmē (piemēram, tricikliem un kvadricikliem, kurus paredzēts lietot izklaidei vai sacensībām slēgtās teritorijās un ārpus koplietošanas ceļiem), un minēto transportlīdzekļu sastāvdaļām;

3.9. transportlīdzekļu sastāvdaļām, kas nav uzskaitītas šo noteikumu 3.pielikumā;

3.10. transportlīdzekļu sastāvdaļām, kas tika ievestas Latvijā līdz 2001.gada 31.decembrim;

3.11. transportlīdzekļu sastāvdaļām, kas izgatavotas Latvijā līdz 2002.gada 31.decembrim;

3.12. lietotām transportlīdzekļu sastāvdaļām;

3.13. traktortehniku, tās piekabēm un šo transportlīdzekļu sastāvdaļām.

4. Tirgū atļauts piedāvāt tikai tādus transportlīdzekļus un to sastāvdaļas, kam veikta atbilstības novērtēšana saskaņā ar šo noteikumu prasībām un kas atbilst attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām un ir atbilstoši marķēti.

5. Transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanu veic valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk – direkcija). Transportlīdzekļu un to sastāvdaļu testēšanu veic direkcija vai testēšanas laboratorijas, kas akreditētas valsts aģentūrā "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 "Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības" un par kurām Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

II. Transportlīdzekļu vai tā sastāvdaļu tipa apstiprināšanas kārtība

6. Izgatavotājs vai tā pārstāvis iesniedz direkcijā iesniegumu transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa apstiprināšanai (turpmāk – tipa apstiprināšana). Iesniegumam noteiktā secībā pievieno:

6.1. informācijas paketi, kas ietver:

6.1.1. dokumentu, kurā skaidri un pārskatāmi norādīts informācijas paketes saturs un tajā izdarītās izmaiņas (turpmāk - informācijas paketes satura rādītājs);

6.1.2. informācijas mapi, kas satur attiecīgu šo noteikumu 4.pielikuma I un II sadaļā minēto informāciju un transportlīdzekļa prototipa rasējumus vai fotogrāfijas (uz A4 formāta lapām vai salocītus šādā formātā), turklāt tādā mērogā un kvalitātē, lai sniegtu pietiekami detalizētu informāciju (transportlīdzekļa tipam);

6.1.3. informācijas mapi atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām (transportlīdzekļa sastāvdaļu tipam);

6.2. testēšanas laboratoriju ziņojumus par M un N kategorijas transportlīdzekļiem atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma prasībām;

6.3. citus testēšanas laboratoriju ziņojumus vai sertificēšanas institūciju izsniegtos atbilstības apliecinājumus par transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipu pēc direkcijas pieprasījuma;

6.4. ja paredzēta transportlīdzekļa vairākposmu tipa apstiprināšana:

6.4.1. pirmajā posmā – tās informācijas mapes daļas un atbilstības apliecinājumus, kas raksturo nepabeigta transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi;

6.4.2. otrajā un nākamajos posmos – informācijas mapes daļas un atbilstības apliecinājumus, kas atbilst attiecīgajam izgatavošanas posmam, kā arī iepriekšējos tipa apstiprināšanas posmos piešķirto transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu sertifikātu kopijas;

6.5. izgatavotāja pilnvaru, kurā norādītas personas (vārds, uzvārds un amats), kas būs tiesīgas parakstīt atbilstības sertifikātus, kā arī šo personu parakstu paraugus;

6.6. izgatavotāja pilnvaru tā pārstāvim, ja izgatavotājs pārstāvi pilnvaro izsniegt šo noteikumu 6.5.apakšpunktā minēto dokumentu;

6.7. atbilstības sertifikāta paraugu atbilstoši šo noteikumu 6.pielikuma prasībām.

7. Par katru transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipu direkcijā iesniedz atsevišķu iesniegumu.

8. Direkcija 30 darbdienu laikā izskata izgatavotāja vai tā pārstāvja iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par tipa apstiprinājuma piešķiršanu vai atteikumu. Ja iesniegtā dokumentācija ir neprecīza vai nepilnīga, lēmumu par tipa apstiprinājuma piešķiršanu vai atteikumu atliek uz laiku līdz dokumentācijas precizēšanai vai pilnveidošanai, bet ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem.

9. Direkcija pēc iesniegtās dokumentācijas, kā arī atbilstības novērtēšanas institūciju ziņojumu un atbilstības apliecinājumu izvērtēšanas piešķir:

9.1. transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu:

9.1.1. transportlīdzekļu tipam, kas atbilst informācijas paketē sniegtajam aprakstam un šo noteikumu 7.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām;

9.1.2. speciālo transportlīdzekļu tipam, kas minēts šo noteikumu 8.pielikuma I un II sadaļā un kas atbilst informācijas paketē sniegtajam aprakstam un šo noteikumu 7.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām, ievērojot šo noteikumu 8.pielikumā paredzētos atvieglojumus;

9.1.3. specifiskam transportlīdzeklim vai sastāvdaļai, kas atbilst informācijas paketē sniegtajam aprakstam, taču to konceptuālo, tehnoloģisko vai specifisko īpašību dēļ nevar nodrošināt atbilstību šo noteikumu 7.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu (viena vai vairāku) prasībām. Šādā gadījumā atvieglojumi nav attiecināmi uz tehnisko normatīvu prasībām, kuru izpilde nav saistīta ar transportlīdzekļa specifiskajām ekspluatācijas īpašībām;

9.2. vairākposmu tipa apstiprinājumu nepabeigtam vai vairākos posmos pabeigtam transportlīdzekļu tipam, kas atbilst informācijas paketē sniegtajam aprakstam un šo noteikumu 7.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām, ņemot vērā transportlīdzekļu tipa pabeigtības pakāpi un ievērojot šo noteikumu 8.pielikumā paredzētos atvieglojumus;

9.3. tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam attiecībā uz sastāvdaļu uzstādīšanu, ja tas atbilst informācijas paketē sniegtajam aprakstam un šo noteikumu 7.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām, ievērojot šo noteikumu 8.pielikumā paredzētos atvieglojumus;

9.4. tipa apstiprinājumu transportlīdzekļu sastāvdaļu tipam, ja tas atbilst informācijas mapē sniegtajam aprakstam un šo noteikumu 3. un 7.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām, ievērojot šo noteikumu 8.pielikuma I un II sadaļā paredzētos atvieglojumus.

10. Direkcija, pamatojoties uz izgatavotāja vai tā pārstāvja rakstisku iesniegumu, jebkuru no šo noteikumu 9.punktā minētajiem apstiprinājumiem piešķir uz laiku līdz 12 mēnešiem, ja atbilstība attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām tiek pierādīta nevis ar tipa apstiprinājuma sertifikātu vai marķējumu, bet ar cita veida atbilstības apliecinājumu (piemēram, testēšanas laboratorijas ziņojumu, inspicēšanas protokolu).

11. Ja direkcija konstatē, ka transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tips neatbilst šo noteikumu prasībām, tā pieņem lēmumu nepiešķirt tipa apstiprinājumu un 15 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par to rakstiski informē iesniedzēju, norādot atteikuma iemeslu.

12. Ja direkcija konstatē, ka transportlīdzeklis vai tā sastāvdaļa, kas atbilst šo noteikumu prasībām, var radīt draudus satiksmes drošībai, cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi, tā pieņem lēmumu nepiešķirt tipa apstiprinājumu un 30 darbdienu laikā informē izgatavotāju vai tā pārstāvi, pamatojot lēmumu. Ja šāds lēmums tiek pieņemts par M1 un L kategorijas transportlīdzekļu tipu, direkcija papildus informē arī citu Eiropas Kopienas dalībvalstu sertificēšanas institūcijas.

13. Ja transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipam piešķirts apstiprinājums, direkcija apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam izsniedz tipa apstiprinājuma sertifikātu atbilstoši šo noteikumu 9.pielikuma prasībām, bet apstiprinātajam sastāvdaļu tipam – atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām. Izsniedzot attiecīgi aizpildītu tipa apstiprināšanas sertifikātu, direkcija piešķir tipa apstiprinājuma numuru atbilstoši šo noteikumu 10.pielikuma prasībām.

14. Ja izgatavotājs vai tā pārstāvis lūdz piešķirt atvieglojumus transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipam saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikuma prasībām, iesniegtajā informācijas mapē jābūt attiecīgām norādēm. Piešķirot tipa apstiprinājumu, direkcija tipa apstiprinājuma sertifikātā norāda šāda tipa transportlīdzekļu vai sastāvdaļu lietošanas ierobežojumus un piemērotos atvieglojumus, kā arī piešķir speciālu tipa apstiprinājuma numuru atbilstoši šo noteikumu 10.pielikuma prasībām.

15. Ja apstiprināmā tipa sastāvdaļas attiecīgās funkcijas var veikt tikai savienojumā ar citām transportlīdzekļa daļām, izgatavotājs vai tā pārstāvis to norāda informācijas mapē, bet direkcija – tipa apstiprinājuma sertifikātā.

16. Direkcija, ievērojot transportlīdzekļa pabeigtības pakāpi, var aizliegt nepabeigta transportlīdzekļa pastāvīgu reģistrāciju un ekspluatācijas uzsākšanu līdz laikam, kad tas tiek pabeigts.

17. Tipa apstiprināšanas izdevumus, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstiprinātajām pakalpojuma izmaksām, sedz persona, kas iesniegusi direkcijā iesniegumu par attiecīgā transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa apstiprināšanu.

18. Pēc citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai 1958.gada Nolīguma līgumslēdzējpuses sertificēšanas institūcijas pieprasījuma direkcija nosūta tai informāciju par piešķirtajiem un atteiktajiem tipa apstiprinājumiem.

III. Tipa apstiprinājuma grozījumu izdarīšanas kārtība

19. Ja tehniskajos normatīvos vai šajos noteikumos tiek izdarīti grozījumi un direkcijas piešķirtais tipa apstiprinājums kļūst nederīgs, direkcija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām par to informē tipa apstiprinājuma turētāju. Šis nosacījums neattiecas uz tipa apstiprinājumiem, ko direkcija piešķir uz laiku.

20. Tipa apstiprinājuma turētājs ne vēlāk kā 30 darbdienu laikā pirms tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām rakstiski informē direkciju par katra tipa izgatavošanas procesā esošo, izgatavoto un realizēto transportlīdzekļu skaitu, norādot to identifikācijas (VIN) numurus, un datumu, kad atbilstoši tipa apstiprinājumam izgatavots pēdējais transportlīdzeklis.

21. Iesniegumu grozījumu izdarīšanai tipa apstiprinājumā tipa apstiprinājuma turētājs iesniedz sertificēšanas institūcijā, kas piešķīrusi sākotnējo tipa apstiprinājumu. Iesniegumā tipa apstiprinājuma turētājs norāda grozījumu izdarīšanas iemeslu.

22. Iesniegumu grozījumu izdarīšanai direkcijā iesniedz:

22.1. ja tipa apstiprinājuma turētājs saņēmis šo noteikumu 19.punktā minēto informāciju un vēlas pagarināt tipa apstiprinājuma derīguma termiņu un saņemt jaunu tipa apstiprinājuma sertifikātu;

22.2. ja tipa apstiprinājuma turētājs vēlas veikt direkcijas apstiprinātā tipa izmaiņas.

23. Ja mainās dati informācijas paketē, tipa apstiprinājuma turētājs direkcijā iesniedz jaunu informācijas paketes satura rādītāju un to informācijas paketes daļu, kurā ir izmaiņas, uzskatāmi norādot izdarītos grozījumus. Ja grozījumu dēļ rodas būtiskas izmaiņas informācijas paketē, kā arī ja grozījumi ir izdarīti vairākkārt un informācijas pakete kļuvusi nepārskatāma, tipa apstiprinājuma turētājs iesniedz visus grozījumus apkopojošu (konsolidējošu) informācijas paketi.

24. Ja grozījumu dēļ mainās dati tipa apstiprinājuma sertifikātā, direkcija izsniedz jaunu tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas tiek apzīmēts kā tipa apstiprinājuma derīguma termiņa pagarinājums, norādot tipa apstiprinājuma grozījumu (pagarinājuma) iemeslu.

25. Ja direkcija konstatē, ka grozījumu dēļ ir nepieciešams veikt papildu testus vai pārbaudes, tā informē par to tipa apstiprinājuma turētāju un jaunu tipa apstiprinājuma sertifikātu izsniedz tikai pēc sekmīgas papildu testu vai pārbaužu veikšanas.

26. Pēc citas dalībvalsts sertificēšanas institūcijas pieprasījuma direkcija nosūta tai informāciju par izmaiņām tipa apstiprinājumā.

IV. Tipa apstiprinājumu atzīšana un reģistrēšanas kārtība

27. Latvijā tiek atzīti dalībvalstu sertificēšanas institūciju piešķirtie tipa apstiprinājumi:

27.1. M1 kategorijas transportlīdzekļu tipiem, kas piešķirti atbilstoši 1970.gada 6.februāra Direktīvai 70/156/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju modeļa apstiprināšanu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 01.05.2004., L 042, 1.-15.lpp.), ievērojot ar 1998.gada 6.februāra direktīvu 98/14/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprināšanu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 01.05.2004., L 091,
1.-61.lpp.) un 2001.gada 20.decembra Direktīvu 2001/116/EK, ar kuru tehniskajam progresam pielāgo Padomes Direktīvu 70/156/EEK par to dalībvalstu likumu tuvināšanu, kuri attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 01.05.2004., L 018, 1.-115.lpp.), izdarītos grozījumus;

27.2. L kategorijas transportlīdzekļu tipiem, kas piešķirti atbilstoši 2002.gada 18.marta Direktīvai 2002/24/EK attiecībā uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 01.05.2004., L 124, 1.-44.lpp.) vai Direktīvai 2002/24/EK, ievērojot ar 2005.gada 22.aprīļa direktīvu 2005/30/EK, ar ko tehniskā progresa piemērošanas nolūkos groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/24/EK un 2002/24/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 27.04.2005., L 106, 17.-31.lpp.) izdarītos grozījumus;

27.3. sastāvdaļu tipiem, kas piešķirti atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām;

27.4. transportlīdzekļu tipiem attiecībā uz apstiprināta tipa sastāvdaļu uzstādīšanu, kas piešķirti atbilstoši šo noteikumu 7.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām.

28. Atzītos transportlīdzekļa tipa apstiprinājumus importētājs, izgatavotājs vai tā pārstāvis reģistrē direkcijā. Šim nolūkam importētājs, izgatavotājs vai tā pārstāvis iesniedz direkcijā iesniegumu, kuram noteiktā secībā pievieno:

28.1. transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipa apstiprinājuma sertifikātu vai tā kopiju;

28.2. informācijas paketi, kas ietver:

28.2.1. informācijas paketes satura rādītāju;

28.2.2. informācijas mapi, kas satur attiecīgu šo noteikumu 4.pielikuma I un II sadaļā minēto informāciju un transportlīdzekļa prototipa rasējumus vai fotogrāfijas (uz A4 formāta lapām vai salocītus šādā formātā), turklāt tādā mērogā un kvalitātē, lai sniegtu pietiekami detalizētu informāciju (transportlīdzekļa tipam);

28.2.3. informācijas mapi atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu prasībām (transportlīdzekļa sastāvdaļu tipam);

28.2.4. testēšanas laboratoriju ziņojumus par M1 kategorijas transportlīdzekļiem atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma prasībām;

28.2.5. citus testēšanas laboratoriju ziņojumus vai sertificēšanas institūciju izsniegtos atbilstības apliecinājumus par transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipu pēc direkcijas pieprasījuma;

28.3. M1 un L kategorijas transportlīdzekļiem – attiecīgā atbilstības sertifikāta paraugu atbilstoši šo noteikumu 6.pielikuma prasībām;

28.4. M1 kategorijas transportlīdzekļiem – izgatavotāja pilnvaru, kurā norādītas personas (vārds, uzvārds un amats), kuras būs tiesīgas parakstīt atbilstības sertifikātus, kā arī šo personu parakstu paraugi.

29. Par katru transportlīdzekļa tipu direkcijā iesniedz atsevišķu iesniegumu.

30. Ja šo noteikumu 28.punktā minētie dokumenti tiek iesniegti svešvalodā, izņemot angļu un krievu valodu, direkcija, ja nepieciešams, var pieprasīt tiem pievienot šo dokumentu tulkojumu valsts valodā.

31. Ja M1 kategorijas transportlīdzekļa tips dalībvalstīs ir apstiprināts atbilstoši Direktīvai 70/156/EEK, ievērojot ar Direktīvu 98/14/EK un Direktīvu 2001/116/EK izdarītos grozījumus, dalībvalstīs izsniegtās attiecīgās informācijas paketes tiek uzskatītas par atbilstošām šo noteikumu prasībām. Ja L kategorijas transportlīdzekļa tips dalībvalstīs ir apstiprināts atbilstoši Direktīvai 2002/24/EK vai Direktīvai 2002/24/EK, ievērojot ar Direktīvu 2005/30/EK izdarītos grozījumus, dalībvalstīs izsniegtās attiecīgās informācijas paketes tiek uzskatītas par atbilstošām šo noteikumu prasībām.

32. Tipa apstiprinājumu reģistrēšanas izdevumus, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktā kārtībā apstiprinātajām pakalpojuma izmaksām, sedz tā persona, kas direkcijā iesniegusi iesniegumu transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma reģistrēšanai.

33. Direkcija 10 darbdienu laikā izskata izgatavotāja vai tā pārstāvja iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma reģistrēšanu vai atteikumu.

34. Ja izgatavotāja vai tā pārstāvja iesniegtā dokumentācija neatbilst šo noteikumu 28.punkta prasībām, direkcija pieņem lēmumu neatzīt transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipu un 15 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas rakstiski informē iesniedzēju, norādot iesniegtās dokumentācijas nepilnības vai trūkumus.

35. Ja direkcija konstatē, ka transportlīdzeklis vai tā sastāvdaļa, kam piešķirts tipa apstiprinājums, var radīt draudus satiksmes drošībai, cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi, tā pieņem lēmumu nereģistrēt tipa apstiprinājumu un 30 darbdienu laikā par to informē iesniedzēju un citu dalībvalstu sertificēšanas institūcijas, pamatojot lēmumu.

36. Transportlīdzekļa tipam attiecībā uz apstiprināta tipa sastāvdaļu uzstādīšanu piešķirtos apstiprinājumus un transportlīdzekļu sastāvdaļu tipa apstiprinājumus nereģistrē.

V. Atbilstības sertifikāts un tipa apstiprinājuma marķējums

37. Transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pārstāvis katra transportlīdzekļa atbilstību apstiprinātajam vai atzītajam tipam apliecina ar atbilstības sertifikātu (6.pielikums). M1 un L kategorijas transportlīdzekļa atbilstību apstiprinātajam (atzītajam) transportlīdzekļa tipam izgatavotājs papildus apliecina ar tipa apstiprinājuma marķējumu (10.pielikums).

38. Ja atbilstības apliecinājums nepieciešams nepabeigtam vai vairākos posmos pabeigtam transportlīdzeklim, izgatavotājs vai tā pārstāvis, izsniedzot atbilstības sertifikātu, apliecina tikai to parametru atbilstību apstiprinātajam tipam, kas attiecas uz attiecīgo izgatavošanas posmu, kā arī pievieno iepriekšējos posmos izsniegtos atbilstības apliecinājumus.

39. Otrajā un nākamajos izgatavošanas posmos papildus obligātajai izgatavotāja plāksnītei katrs izgatavotājs labi redzamā un pieejamā vietā uz transportlīdzekļa daļas, kas nav paredzēta nomaiņai visā tā ekspluatācijas laikā, noturīgi piestiprina papildu plāksnīti, kas atbilst šo noteikumu 11.pielikumā noteiktajām prasībām.

40. Transportlīdzekļu sastāvdaļu izgatavotājs katras transportlīdzekļa sastāvdaļas atbilstību apstiprinātajam tipam apliecina ar tipa apstiprinājuma marķējumu, ja tas noteikts attiecīgajos tehniskajos normatīvos.

41. Atbilstības sertifikāts ir derīgs līdz tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām. Tas neattiecas uz sēriju beigu transportlīdzekļiem, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

41.1. izgatavotājs vai tā pārstāvis līdz tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām iesniedzis direkcijā sarakstu, norādot sēriju beigu transportlīdzekļu marku, modeli, tipa apstiprinājuma numuru, transportlīdzekļa identifikācijas numuru un atbilstības sertifikāta izsniegšanas datumu, minot iemeslu, kāpēc minētie transportlīdzekļi netika realizēti līdz tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām;

41.2. šo noteikumu 41.1.apakšpunktā minētie transportlīdzekļi saraksta iesniegšanas brīdī atrodas Eiropas Savienības teritorijā;

41.3. atbilstības sertifikāts izsniegts pirms tipa apstiprinājuma termiņa beigām;

41.4. šo noteikumu 41.1.apakšpunktā minētajā sarakstā iekļauto M1 kategorijas vienas markas transportlīdzekļu skaits nepārsniedz 10 % no iepriekšējos 12 mēnešos reģistrēto šīs pašas markas transportlīdzekļu skaita;

41.5. šo noteikumu 41.1.apakšpunktā minētajā sarakstā norādītie sēriju beigu transportlīdzekļi tiek reģistrēti:

41.5.1. ja transportlīdzekļa izgatavošana tiek pabeigta - 12 mēnešu laikā pēc tipa apstiprinājuma termiņa beigām;

41.5.2. ja transportlīdzekļa izgatavošana netiek pabeigta - 18 mēnešu laikā pēc tipa apstiprinājuma termiņa beigām.

42. Izsniedzot atbilstības sertifikātu transportlīdzeklim, kas atbilst Latvijā apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, kam tipa apstiprinājums piešķirts uz laiku, izsniedzējs atbilstības sertifikāta daļā "Piezīmes" norāda atbilstības sertifikāta derīguma termiņu.

43. Atbilstības sertifikāts tiek izgatavots no papīra, kas aizsargāts ar krāsu grafiku vai ūdenszīmēm, kurās atspoguļota izgatavotāju raksturojoša simbolika. Latvijā piešķirtajiem tipa apstiprinājumiem tiek izmantota vienota simbolika.

44. Transportlīdzekļu sastāvdaļu izgatavotājs, importētājs vai izplatītājs glabā transportlīdzekļu sastāvdaļu tipa apstiprinājuma dokumentāciju un nodrošina tās pieejamību tirgus uzraudzības institūcijas darbiniekiem pēc viņu pieprasījuma.

VI. Ražošanas atbilstības nodrošināšana

45. Direkcija pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārliecinās, vai izgatavotājs var veikt nepieciešamos pasākumus un procedūras, lai kontrolētu ražošanā esošo transportlīdzekļu vai to sastāvdaļu atbilstību apstiprinātajam tipam. Direkcijai nav jāpārliecinās par izgatavotāja gatavību veikt šādus pasākumus un procedūras attiecībā uz sastāvdaļām, kam piešķirts tipa apstiprinājums citas dalībvalsts sertificēšanas institūcijā.

46. Pēc tipa apstiprinājuma saņemšanas izgatavotājs:

46.1. nodrošina katra transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļas atbilstību apstiprinātajam tipam;

46.2. kontrolē ražošanas procesā esošo transportlīdzekļu vai to sastāvdaļu atbilstību apstiprinātajam tipam;

46.3. nodrošina pieejamību testēšanas aprīkojumam, lai varētu periodiski pārbaudīt ražošanā esošo transportlīdzekļu vai to sastāvdaļu atbilstību apstiprinātajam tipam;

46.4. nodrošina testu rezultātu reģistrāciju un pieejamību laikposmā, kas saskaņots ar direkciju;

46.5. pastāvīgi analizē testu rezultātus, lai pārbaudītu un nodrošinātu transportlīdzekļu vai to sastāvdaļu parametru stabilitāti;

46.6. nodrošina, lai katra parauga vai paraugu sērijas testiem, kuros konstatēta neatbilstība apstiprinātajam tipam, sekotu jaunu paraugu atkārtoti testi līdz neatbilstības novēršanai;

46.7. iespējami īsā laikā nodrošina visu trūkumu novēršanu un ražošanas atbilstības atjaunošanu apstiprinātajam tipam.

47. Izgatavotājs nav atbildīgs par transportlīdzekļa vairākposmu tipa apstiprināšanas iepriekšējos posmos apstiprināto transportlīdzekļu sastāvdaļu un parametru atbilstību apstiprinātajam tipam, izņemot gadījumus, ja izgatavotājs attiecīgajā izgatavošanas posmā ir veicis tādas izmaiņas, ka iepriekšējie tipa apstiprinājumi kļuvuši nederīgi.

48. Direkcija periodiski pārbauda izgatavotāju noteiktās atbilstības kontroles metodes, ko izgatavotājs piemēro attiecībā uz katru apstiprinātā tipa transportlīdzekli vai tā sastāvdaļu, un, izmantojot nejaušās atlases paņēmienu, izvēlas paraugus, kuru atbilstību apstiprinātajam tipam pārbauda izgatavotāja vai testēšanas laboratorijā.

49. Pārbaudes laikā izgatavotājs nodrošina pieejamību dokumentācijai attiecībā uz testu rezultātiem un ražošanu, kā arī iespēju veikt ražošanas kontroli.

VII. Rīcība neatbilstības gadījumos

50. Ja direkcija konstatē transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu neatbilstību tipa apstiprinājuma sertifikātā vai informācijas paketē norādītajiem datiem, tiek uzskatīts, ka atbilstība apstiprinātajam tipam nav ievērota, izņemot gadījumus, ja atsevišķie tehniskie normatīvi pieļauj atkāpes un tās ir ievērotas.

51. Ja direkcija konstatē vai saņem informāciju par transportlīdzekļa neatbilstību apstiprinātajam tipam, tā atkarībā no neatbilstības rakstura veic kādu no šādām darbībām:

51.1. izsaka mutisku vai rakstisku aizrādījumu izgatavotājam vai tā pārstāvim par konstatētajiem pārkāpumiem un nosaka laiku, līdz kuram šī neatbilstība jānovērš;

51.2. atzīst par nederīgu atsevišķu transportlīdzekļu atbilstības sertifikātus, kamēr izgatavotājs vai tā pārstāvis pierāda transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu prasībām;

51.3. atzīst par nederīgiem visu attiecīgā tipa transportlīdzekļu atbilstības sertifikātus, kamēr izgatavotājs vai tā pārstāvis pierāda transportlīdzekļu atbilstību šo noteikumu prasībām;

51.4. atzīst par nederīgiem direkcijas izsniegto tipa apstiprinājuma sertifikātu vai tipa apstiprinājuma sertifikāta reģistrācijas apliecību līdz neatbilstības novēršanai;

51.5. anulē direkcijas izsniegto tipa apstiprinājuma sertifikātu vai tipa apstiprinājuma sertifikāta reģistrācijas apliecību.

52. Ja direkcija konstatē vai saņem informāciju par transportlīdzekļa sastāvdaļu neatbilstību apstiprinātajam tipam, tā atkarībā no neatbilstības rakstura veic kādu no šādām darbībām:

52.1. izsaka mutisku vai rakstisku aizrādījumu izgatavotājam vai tā pārstāvim par konstatētajiem pārkāpumiem un nosaka laiku, līdz kuram šī neatbilstība jānovērš;

52.2. atzīst par nederīgu direkcijas izsniegto tipa apstiprinājuma sertifikātu vai tipa apstiprinājuma sertifikāta reģistrācijas apliecību līdz neatbilstības novēršanai;

52.3. anulē direkcijas izsniegto tipa apstiprinājuma sertifikātu vai tipa apstiprinājuma sertifikāta reģistrācijas apliecību.

53. Šo noteikumu 50., 51. un 52.punktā minētajos gadījumos direkcija par pieņemto lēmumu informē izgatavotāju vai tā pārstāvi. Pēc informācijas saņemšanas izgatavotājs vai tā pārstāvis veic šo noteikumu 46.6. un 46.7.apakšpunktā minētos pasākumus.

54. Ja citas dalībvalsts sertificēšanas institūcija norāda, ka Latvijā apstiprinātā tipa transportlīdzekļi vai to sastāvdaļas, kam ir atbilstības sertifikāts vai kas ir atbilstoši marķēti, neatbilst apstiprinātajam tipam, direkcija veic nepieciešamās pārbaudes. Ja tiek konstatēta neatbilstība, direkcija informē izgatavotāju, kurš iespējami īsā laikā, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc informācijas saņemšanas veic pasākumus, lai atjaunotu atbilstību apstiprinātajam tipam.

VIII. Transportlīdzekļu individuālā apstiprināšana

55. Transportlīdzekļa individuālo apstiprināšanu var veikt vienā eksemplārā no ārvalstīm ievestam vai Latvijā izgatavotam transportlīdzeklim.

56. Transportlīdzekļa īpašnieks, izgatavotājs vai tā pārstāvis iesniedz direkcijā (noteiktā secībā) šādus dokumentus:

56.1. iesniegumu transportlīdzekļa individuālai apstiprināšanai;

56.2. informācijas paketi, kas ietver:

56.2.1. informācijas paketes satura rādītāju;

56.2.2. informācijas mapi, kas satur attiecīgu šo noteikumu 4.pielikumā III sadaļā minēto informāciju, transportlīdzekļa rasējumus un fotogrāfijas (uz A4 formāta lapām vai salocītus šādā formātā), turklāt tādā mērogā un kvalitātē, lai sniegtu pietiekami detalizētu informāciju par transportlīdzekli;

56.3. testēšanas laboratoriju vai sertificēšanas institūciju izsniegto atbilstības apliecinājumu kopijas par transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu 7.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām, ievērojot šo noteikumu 8.pielikumā noteiktos atvieglojumus;

56.4. citus testēšanas laboratoriju vai sertificēšanas institūciju izsniegtos atbilstības apliecinājumus par transportlīdzekli pēc direkcijas pieprasījuma.

57. Direkcija 10 darbdienu laikā izskata transportlīdzekļa īpašnieka iesniegto dokumentāciju un pieņem lēmumu par tās atbilstību šo noteikumu prasībām. Ja iesniegtā dokumentācija ir neprecīza, nepilnīga vai direkcija uzskata, ka nepieciešams iesniegt papildu dokumentāciju, lēmuma pieņemšana par dokumentācijas atbilstību tiek atlikta līdz dokumentācijas precizēšanai un pilnveidošanai, bet ne ilgāk kā uz sešiem mēnešiem.

58. Ja iesniegtā dokumentācija atbilst šo noteikumu prasībām, transportlīdzeklim tiek veikta pārbaude direkcijas noteiktā tehniskās apskates stacijā. Par veikto pārbaudi tiek sastādīts pārbaudes protokols atbilstoši šo noteikumu 12.pielikumam.

59. Ja transportlīdzeklis atbilst iesniegtajai dokumentācijai un šo noteikumu 7.pielikumā noteikto tehnisko normatīvu prasībām, transportlīdzeklim, ievērojot 8.pielikumā noteiktos atvieglojumus, tiek piešķirts individuālais apstiprinājums.

60. Ja transportlīdzeklim tiek piešķirts individuālais apstiprinājums, direkcija izsniedz individuālās apstiprināšanas sertifikātu atbilstoši šo noteikumu 6.pielikuma III sadaļas prasībām. Direkcija piešķir individuālā apstiprinājuma numuru atbilstoši šo noteikumu 10.pielikuma prasībām.

61. Transportlīdzekļa individuālo apstiprinājumu nepiešķir, ja:

61.1. transportlīdzeklis pēc tā konstrukcijas nav paredzēts izmantošanai ceļu satiksmē;

61.2. transportlīdzekļa izgatavotājam nav piešķirts starptautiskais izgatavotāja identifikācijas kods (WMI). Šī prasība neattiecas uz iepriekš ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem un tehnoloģiskajiem agregātiem;

61.3. transportlīdzeklis pēc tā konstrukcijas ir paredzēts braukšanai pa ceļa kreiso pusi. Šī prasība neattiecas uz specializētajiem pasta, kā arī ceļu dienesta transportlīdzekļiem;

61.4. transportlīdzeklis neatbilst prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati vai transportlīdzekļu pārbūvi.

IX. Lietotu transportlīdzekļu atbilstības novērtēšana

62. Lietotam transportlīdzeklim, ņemot vērā tā izgatavošanas datumu, jāatbilst šo noteikumu 7. un 8.pielikumā noteiktajām prasībām un prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati.

63. Lietotam L, M1, N vai O kategorijas transportlīdzeklim par atbilstības apliecinājumu tiek uzskatīta transportlīdzekļa pastāvīgās reģistrācijas apliecība, ja tā izdota kādā no šīm valstīm:

63.1. Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Islandē, Itālijā, Īrijā, Lielbritānijā, Lihtenšteinā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Portugālē, Somijā, Spānijā, Šveicē, Vācijā vai Zviedrijā pēc 2001.gada 1.janvāra;

63.2. Čehijā, Igaunijā, Kiprā, Lietuvā, Maltā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā vai Ungārijā pēc 2006.gada 31.decembra.

64. Lietotam M2 un M3 kategorijas transportlīdzeklim, ja tas iepriekš reģistrēts kādā no šo noteikumu 63.1.apakšpunktā minētajām valstīm, atbilstības novērtēšana tiek veikta individuāli saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļā noteikto kārtību, piemērojot šādus atvieglojumus:

64.1. 4.pielikuma III sadaļas 3.nodaļas 14. un 15.punktā minēto datu norādīšana ir brīvprātīga;

64.2. atsevišķo atbilstības apliecinājumu kopijas iesniedzamas tikai pēc direkcijas pieprasījuma, ja rodas šaubas par transportlīdzekļa atbilstību šo noteikumu 7. un 8.pielikumā noteiktajām prasībām.

65. Ja lietots L, M, N vai O kategorijas transportlīdzeklis iepriekš bijis pastāvīgi reģistrēts valstī, kas nav minēta šo noteikumu 63.punktā, tā atbilstības novērtēšana tiek veikta:

65.1. saskaņā ar šo noteikumu II nodaļā noteikto kārtību, ja transportlīdzeklis atbilst direkcijas apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam, kam ir derīgs tipa apstiprinājuma sertifikāts, vai tipam, kuram bija derīgs tipa apstiprinājuma sertifikāts transportlīdzekļa izgatavošanas brīdī. Izsniedzot šādam transportlīdzeklim atbilstības sertifikātu, tā izsniedzējs atbilstības sertifikāta daļā "Piezīmes" norāda: "Lietots transportlīdzeklis. Iepriekšējā reģistrācijas valsts: .............";

65.2. individuāli saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļā noteikto kārtību, ja transportlīdzeklis neatbilst direkcijas apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, kam ir derīgs tipa apstiprinājuma sertifikāts, vai tipam, kuram bija derīgs tipa apstiprinājuma sertifikāts transportlīdzekļa izgatavošanas brīdī.

X. Tirgus uzraudzība

66. Tirgus uzraudzības institūcijas funkcijas veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – centrs) likumā par valsts budžetu kārtējam gadam šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros.

67. Latvijā atļauts piedāvāt tirgū (pārdot, dāvināt, nodot lietošanā pret atlīdzību vai bez tās) vai pastāvīgi reģistrēt transportlīdzekli, ja tam ir derīgs atbilstības sertifikāts, kas apliecina, ka transportlīdzeklis atbilst Latvijā apstiprinātam transportlīdzekļa tipam vai transportlīdzekļa tipam, kura apstiprinājuma sertifikāts ir reģistrēts direkcijā, kā arī ja tam ir direkcijas izsniegts individuālas apstiprināšanas sertifikāts.

68. Latvijā atļauts piedāvāt tirgū transportlīdzekļu sastāvdaļas vai sākt to ekspluatāciju, ja attiecīgās sastāvdaļas atbilst dalībvalstī apstiprinātam transportlīdzekļa sastāvdaļu tipam un ir marķētas atbilstoši attiecīgo tehnisko normatīvu noteiktajām prasībām.

69. Ja centrs konstatē, ka tirgū piedāvātie transportlīdzekļi, kam ir atbilstības sertifikāts, vai to sastāvdaļas neatbilst apstiprinātajam vai atzītajam transportlīdzekļa vai tā sastāvdaļu tipam, centrs par to informē direkciju. Minēto transportlīdzekļu piedāvāšana tirgū, reģistrācija vai ekspluatācija, kā arī transportlīdzekļu sastāvdaļu piedāvāšana tirgū vai ekspluatācija Latvijā tiek aizliegta līdz neatbilstības novēršanai.

70. Ja centrs konstatē, ka tirgū piedāvātie transportlīdzekļi, kam ir atbilstības sertifikāts, vai to sastāvdaļas var radīt nopietnus draudus satiksmes drošībai, centrs par to informē direkciju. Minēto transportlīdzekļu piedāvāšana tirgū, reģistrācija vai ekspluatācija, kā arī transportlīdzekļu sastāvdaļu piedāvāšana tirgū vai ekspluatācija Latvijā ir aizliegta.

XI. Lēmumu pieņemšana izņēmuma gadījumos un lēmumu apstrīdēšana

71. Direkcija lēmumu par tipa apstiprinājuma atteikumu vai anulēšanu, tipa atzīšanas atteikumu vai transportlīdzekļa individuālās apstiprināšanas atteikumu sniedz rakstiski, pamatojot atteikumu un norādot kārtību, kādā pieņemto lēmumu iespējams apstrīdēt. Direkcijas pieņemto lēmumu personai ir tiesības mēneša laikā apstrīdēt Satiksmes ministrijā.

XII. Noslēguma jautājumi

72. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 19.decembra noteikumus Nr.448 "Riteņu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu atbilstības novērtēšanas noteikumi".

73. Šo noteikumu spēkā stāšanās neietekmē līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai direkcijas piešķirto tipa apstiprinājumu derīguma termiņu.

74. Noteikumi piemērojami ar 2006.gada 1.jūliju.

75. Līdz ar šiem noteikumiem tiek publicētas direktīvu normas, kas pārņemtas ar atsauci šajos noteikumos.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1970.gada 6.februāra Direktīvas 70/156/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju modeļa apstiprināšanu;

2) Padomes 1970.gada 6.februāra Direktīvas 70/157/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo skaņas līmeni un izplūdes gāzu sistēmu;

3) Padomes 1970.gada 20.marta Direktīvas 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu ar gāzēm no mehānisko transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes dzinējiem;

4) Padomes 1970.gada 20.marta Direktīvas 70/221/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju šķidrās degvielas tvertnēm un pakaļējām drošības konstrukcijām;

5) Padomes 1970.gada 20.marta Direktīvas 70/222/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aizmugurējo reģistrācijas numura zīmju uzlikšanu un piestiprināšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm;

6) Padomes 1970.gada 8.jūnija Direktīvas 70/311/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz stūres iekārtu mehāniskiem transport­līdzekļiem un to piekabēm;

7) Padomes 1970.gada 27.jūlija Direktīvas 70/387/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to pie­kabju durvīm;

8) Padomes 1970.gada 27.jūlija Direktīvas 70/388/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu skaņas signālierīcēm;

9) Padomes 1971.gada 1.marta Direktīvas 71/127/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu atpakaļskata spoguļiem;

10) Padomes 1971.gada 26.jūlija Direktīvas 71/320/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām;

11) Padomes 1972.gada 20.jūnija Direktīvas 72/245/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz to, kā novērst radiotraucējumus, ko rada mehāniskiem transportlīdzekļiem paredzēti dzirksteļaizdedzes dzinēji;

12) Padomes 1972.gada 2.augusta Direktīvas 72/306/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu piesārņojuma emisiju no dīzeļdzinējiem, ko lieto transportlīdzekļos;

13) Padomes 1973.gada 17.decembra Direktīvas 74/60/EEK par dalīb­valstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo aprīkojumu (pasažieru nodalījuma iekšējām detaļām, izņemot iekšējos atpakaļskata spoguļus, vadības ierīču izvietojumu, jumtu vai atbīdāmu jumtu, sēdekļu atzveltnes un pakaļējās daļas);

14) Padomes 1973.gada 17.decembra Direktīvas 74/61/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pretaizbraukšanas ierīcēm;

15) Padomes 1974.gada 4.jūnija Direktīvas 74/297/EEK par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (stūres mehānisma reakciju uz triecienu);

16) Padomes 1974.gada 4.jūnija Direktīvas 74/408/EEK par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (sēdekļu un to stiprinājumu izturību);

17) Padomes 1974.gada 17.septembra Direktīvas 74/483/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu ārējiem izvirzījumiem;

18) Padomes 1975.gada 26.jūnija Direktīvas 75/443/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu atpakaļgaitu un spidometra ierīci;

19) Padomes 1975.gada 18.decembra Direktīvas 76/114/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju obligātajām izgatavotāja plāksnēm un marķējumu, kā arī to novietojumu un piestiprināšanas metodi;

20) Padomes 1975.gada 18.decembra Direktīvas 76/115/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostu stiprinājumiem;

21) Padomes 1976.gada 27.jūlija Direktīvas 76/756/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz gaismas ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm;

22) Padomes 1976.gada 27.jūlija Direktīvas 76/757/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to pie­kabju atstarotājiem;

23) Padomes 1976.gada 27.jūlija Direktīvas 76/758/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to pie­kabju kontūrgaismu lukturiem, priekšējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem, pakaļējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem un bremžu signāllukturiem;

24) Padomes 1976.gada 27.jūlija Direktīvas 76/759/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisku transportlīdzekļu un to pie­kabju virzienrādītājiem;

25) Padomes 1976.gada 27.jūlija Direktīvas 76/760/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisku transportlīdzekļu un to pie­kabju aizmugures numura zīmes apgaismojuma lukturiem;

26) Padomes 1976.gada 27.jūlija Direktīvas 76/761/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējiem lukturiem, kas darbojas kā tālās un/vai tuvās gaismas lukturi, un attiecībā uz kvēlspuldzēm šādiem lukturiem;

27) Padomes 1976.gada 27.jūlija Direktīvas 76/762/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējiem miglas lukturiem un kvēlspuldzēm, kas paredzētas izmantošanai šādos lukturos;

28) Padomes 1977.gada 17.maija Direktīvas 77/389/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vilcējierīcēm;

29) Padomes 1977.gada 28.jūnija Direktīvas 77/538/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisku transportlīdzekļu un to pie­kabju pakaļējiem miglas lukturiem;

30) Padomes 1977.gada 28.jūnija Direktīvas 77/539/EEK par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to pie­kabju atpakaļgaitas lukturiem;

31) Padomes 1977.gada 28.jūnija Direktīvas 77/540/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stāvgaismas lukturiem;

32) Padomes 1977.gada 27.jūnija Direktīvas 77/541/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostām un ierobežotājsistēmām;

33) Padomes 1977.gada 27.septembra Direktīvas 77/649/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vadītāju redzamības lauku;

34) Padomes 1977.gada 21.decembra Direktīvas 78/316/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz mehānisku transportlīdzekļu iekšējo apdari (vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācija);

35) Padomes 1977.gada 21.decembra Direktīvas 78/317/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stikloto virsmu atkausēšanas un pretsvīduma ierīcēm;

36) Padomes 1977.gada 21.decembra Direktīvas 78/318/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stiklu tīrīšanas un apskalošanas ierīcēm;

37) Komisijas 1978.gada 19.maija Direktīvas 78/507/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/114/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju obligātajām plāksnītēm un uzrakstiem, kā arī to izvietojumu un stiprinājuma veidu;

38) Padomes 1978.gada 12.jūnija Direktīvas 78/548/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pasažieru nodalījuma sildierīcēm;

39) Padomes 1978.gada 12.jūnija Direktīvas 78/549/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu dubļusargiem;

40) Komisijas 1978.gada 19.maija Direktīvas 78/632/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 74/60/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo aprīkojumu (pasažieru nodalījuma iekšējām detaļām, izņemot iekšējos atpakaļskata spoguļus, vadības ierīču izvietojumu, jumtu vai atveramu jumtu, sēdekļu atzveltnes un pakaļējās daļas);

41) Padomes 1978.gada 16.oktobra Direktīvas 78/932/EEK par dalīb­valstu likumu tuvināšanu attiecībā uz mehānisku transportlīdzekļu sēdekļu pagalvjiem;

42) Komisijas 1979.gada 18.aprīļa Direktīvas 79/488/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 74/483/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu ārējiem izvirzījumiem;

43) Padomes 1980.gada 16.decembra Direktīvas 80/1268/EEK par dalībvalstu likumdošanu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu degvielas patēriņu;

44) Padomes 1980.gada 16.decembra Direktīvas 80/1269/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu dzinēju jaudu;

45) Komisijas 1981.gada 13.aprīļa Direktīvas 81/333/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/221/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju šķidrās degvielas tilpnēm un pakaļējo apakšā pabraukšanas aizsardzību;

46) Padomes 1981.gada 20.jūlija Direktīvas 81/577/EEK, ar ko groza Padomes Direktīvu 74/408/EEK par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (sēdekļu un to stiprinājumu izturību);

47) Padomes 1987.gada 25.jūnija Direktīvas 87/354/EEK, ar ko groza dažas direktīvas par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz rūpniecības ražojumiem saistībā ar dalībvalstu atšķirības zīmēm;

48) Padomes 1987.gada 3.decembra Direktīvas 88/77/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida piesārņotāju emisiju no dīzeļdzinējiem, ko izmanto transportlīdzekļos;

49) Komisijas 1988.gada 24.marta Direktīvas 88/195/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 80/1269/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu dzinēju jaudu;

50) Komisijas 1988.gada 16.maija Direktīvas 88/321/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 71/127/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu atpakaļskata spoguļiem;

51) Komisijas 1988.gada 17.maija Direktīvas 88/366/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/649/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vadītāju redzamības lauku;

52) Komisijas 1989.gada 28.marta Direktīvas 89/277/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/759/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju virzienrādītājiem;

53) Padomes 1989.gada 13.aprīļa Direktīvas 89/297/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu mehānisku transportlīdzekļu un to piekabju sānu aizsardzību (ar sānu aizsargplāksnēm);

54) Komisijas 1989.gada 17.jūlija Direktīvas 89/491/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvas 70/157/EEK, 70/220/EEK, 72/245/EEK, 72/306/EEK, 80/1268/EEK un 80/1269/EEK, kas attiecas uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

55) Komisijas 1989.gada 1.augusta Direktīvas 89/516/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/758/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kontūrgaismas lukturiem, priekšējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem, pakaļējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem un bremžu signāllukturiem;

56) Komisijas 1989.gada 1.augusta Direktīvas 89/517/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Direktīvu 76/761/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu galvenajiem lukturiem, kuri darbojas kā tālo gaismu un/vai tuvo gaismu galvenie lukturi, un elektriskajām kvēlspuldzēm šādiem galvenajiem lukturiem;

57) Komisijas 1989.gada 1.augusta Direktīvas 89/518/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/538/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisku transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējiem miglas lukturiem;

58) Komisijas 1990.gada 30.oktobra Direktīvas 90/628/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/541/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostām un ierobežotājsistēmām;

59) Komisijas 1990.gada 30.oktobra Direktīvas 90/629/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/115/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostu stiprinājumiem;

60) Komisijas 1990.gada 30.oktobra Direktīvas 90/630/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/649/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vadītāju redzamības zonu;

61) Padomes 1991.gada 27.marta Direktīvas 91/226/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pretšļakatu ierīcēm;

62) Komisijas 1991.gada 15.jūlija Direktīvas 91/422/EEK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 71/320/EEK par dalībvalstu to tiesību aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz noteiktu ka­tegoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām;

63) Padomes 1991.gada 1.oktobra Direktīvas 91/542/EEK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Direktīvu 88/77/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gāzveida izmešu emisiju no transportlīdzekļiem paredzētiem dīzeļmotoriem;

64) Komisijas 1991.gada 6.decembra Direktīvas 91/662/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 74/297/EEK attiecībā uz stūres rata un statņa reakciju uz triecienu;

65) Komisijas 1991.gada 10.decembra Direktīvas 91/663/EEK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/756/EEK, kas attiecas uz gaismas un signālierīču uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm;

66) Padomes 1992.gada 31.marta Direktīvas 92/21/EEK par
M1 kategorijas transportlīdzekļu masām un izmēriem;

67) Padomes 1992.gada 31.marta Direktīvas 92/22/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju neplīstošo stiklojumu un stiklojuma materiāliem;

68) Padomes 1992.gada 31.marta Direktīvas 92/23/EEK par transportlīdzekļu un to piekabju riepu tipiem un to montāžu;

69) Padomes 1992.gada 31.marta Direktīvas 92/24/EEK par ātruma ierobežošanas ierīcēm vai līdzīgām uzstādītām ātruma ierobežošanas sistēmām dažu kategoriju mehāniskos transportlīdzekļos;

70) Padomes 1992.gada 30.jūnija Direktīvas 92/61/EEK par divriteņu vai trīsriteņu motorizēto transportlīdzekļu tipveida apstiprināšanu;

71) Komisijas 1992.gada 2.jūlija Direktīvas 92/62/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/311/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju stūres iekārtu;

72) Padomes 1992.gada 10.novembra Direktīvas 92/97/EEK, ar ko groza Direktīvu 70/157/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo skaņas līmeni un izplūdes sistēmu;

73) Padomes 1992.gada 17.decembra Direktīvas 92/114/EEK par ārējiem izvirzījumiem N kategorijas mehāniskajos transportlīdzekļos uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa;

74) Komisijas 1993.gada 29.oktobra Direktīvas 93/91/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 78/316/EEK par mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācija);

75) Komisijas 1993.gada 17.decembra Direktīvas 93/116/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 80/1268/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu degvielas patēriņu;

76) Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 30.maija Direktīvas 94/20/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju mehāniskajām sakabes ierīcēm un to piestiprināšanu;

77) Komisijas 1994.gada 15.novembra Direktīvas 94/53/EK, ar kuru groza 2.pantu Komisijas Direktīvā 93/91/EEK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 78/316/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācija);

78) Padomes 1994.gada 21.novembra Direktīvas 94/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz bīstamo kravu pārvadāšanu pa autoceļiem;

79) Komisijas 1994.gada 16.decembra Direktīvas 94/68/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 78/318/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējā stikla tīrīšanas un apskalošanas ierīcēm;

80) Komisijas 1994.gada 21.decembra Direktīvas 94/78/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 78/549/EEK par mehānisko transportlīdzekļu dubļu sargiem;

81) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 24.oktobra Direktīvas 95/28/EK par dažu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu iekšējās apdares materiālu ugunsizturību;

82) Komisijas 1995.gada 20.septembra Direktīvas 95/48/EK par Padomes Direktīvas 92/21/EEK pielāgošanu tehnikas attīstībai attiecībā uz M1 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu masu un gabarītiem (teksts attiecas uz EEZ);

83) Komisijas 1995.gada 31.oktobra Direktīvas 95/54/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 72/245/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz to, kā novērst radiotraucējumus, kurus rada mehāniskiem transportlīdzekļiem paredzēti dzirksteļaizdedzes dzinēji, un ar ko groza Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprināšanu;

84) Komisijas 1995.gada 8.novembra Direktīvas 95/56/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 74/61/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pretaizbraukšanas ierīcēm (dokuments attiecas uz EEZ);

85) Eiropas Parlamenta 1996.gada 22.janvāra Direktīvas 96/1/EK par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kas attiecas uz pasākumiem, kuri jāveic, lai novērstu gāzveida un daļiņveida piesārņotājvielu izmešus no kompresijas aizdedzes motoriem, kas paredzēti transportlīdzekļiem, un ar ko groza Padomes Direktīvu 88/77/EEK;

86) Komisijas 1996.gada 27.marta Direktīvas 96/20/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/157/EEK par mehānisko transportlīdzekļu pieļaujamo skaņas līmeni un izplūdes sistēmu (teksts attiecas uz EEZ);

87) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 20.maija Direktīvas 96/27/EK, ar ko nosaka mehāniskajā transportlīdzeklī esošo personu aizsardzību sānu trieciena gadījumā un groza Direktīvu 70/156/EEK;

88) Komisijas 1996.gada 17.jūnija Direktīvas 96/36/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/541/EEK par mehānisko transportlīdzekļu drošības jostām un ierobežotājsistēmām (dokuments attiecas uz EEZ);

89) Komisijas 1996.gada 17.jūnija Direktīvas 96/37/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 74/408/EEK, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (sēdekļu un to stiprinājumu stiprību) (dokuments attiecas uz EEZ);

90) Komisijas 1996.gada 17.jūnija Direktīvas 96/38/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/115/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostu stiprinājumiem (dokuments attiecas uz EEZ);

91) Komisijas 1996.gada 2.oktobra Direktīvas 96/64/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/389/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu jūgierīcēm (dokuments attiecas uz EEZ);

92) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 8.oktobra Direktīvas 96/69/EK, ar ko groza Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu motorizēto transportlīdzekļu radīto gaisa piesārņojumu;

93) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīvas 96/79/EK, ar ko nosaka mehāniskajā transportlīdzeklī esošo personu aizsardzību frontālas sadursmes gadījumā un groza Direktīvu 70/156/EEK;

94) Komisijas 1997.gada 18.aprīļa Direktīvas 97/19/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/221/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju šķidrās degvielas tvertnēm un pakaļējām apakšā pabraukšanas aizsargkonstrukcijām (dokuments attiecas uz EEZ);

95) Komisijas 1997.gada 18.aprīļa Direktīvas 97/20/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 72/306/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu piesārņojuma emisiju no transportlīdzekļu dīzeļdzinējiem (dokuments attiecas uz EEZ);

96) Komisijas 1997.gada 18.aprīļa Direktīvas 97/21/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 80/1269/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu dzinēju jaudu (dokuments attiecas uz EEZ);

97) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 22.jūlija Direktīvas 97/27/EK, kas attiecas uz dažu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kategoriju masām un gabarītiem un ar ko groza Direktīvu 70/156/EEK;

98) Komisijas 1997.gada 11.jūnija Direktīvas 97/28/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/756/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju gaismas un signālierīču uzstādīšanu (dokuments attiecas uz EEZ);

99) Komisijas 1997.gada 11.jūnija Direktīvas 97/29/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/757/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atstarotājiem (dokuments attiecas uz EEZ);

100) Komisijas 1997.gada 11.jūnija Direktīvas 97/30/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/758/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kontūrgaismas lukturiem, priekšējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem, pakaļējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem un bremžu signāllukturiem (dokuments attiecas uz EEZ);

101) Komisijas 1997.gada 11.jūnija Direktīvas 97/31/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/760/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturiem (dokuments attiecas uz EEZ);

102) Komisijas 1997.gada 11.jūnija Direktīvas 97/32/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/539/EEK, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļgaitas lukturiem (dokuments attiecas uz EEZ);

103) Komisijas 1997.gada 24.jūnija Direktīvas 97/39/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes 1975.gada 26.jūnija Direktīvu 75/443/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu atpakaļgaitu un spidometra ierīci (dokuments attiecas uz EEZ);

104) Komisijas 1998.gada 27.janvāra Direktīvas 98/12/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 71/320/EEK par dalībvalstu to likumu tuvināšanu, kuri attiecas uz noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām (dokuments attiecas uz EEZ);

105) Komisijas 1998.gada 6.februāra Direktīvas 98/14/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprināšanu (dokuments attiecas uz EEZ);

106) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 13.oktobra Direktīvas 98/69/EK attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu ar emisijām no mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ar ko groza Padomes Direktīvu 70/220/EEK;

107) Komisijas 1998.gada 2.oktobra Direktīvas 98/77/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu ar emisijām no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

108) Komisijas 1998.gada 30.novembra Direktīvas 98/90/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/387/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju durvīm (dokuments attiecas uz EEZ);

109) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 14.decembra Direktīvas 98/91/EK kas attiecas uz mehāniskiem transportlīdzekļiem un to piekabēm, kuri paredzēti bīstamo kravu pārvadāšanai pa autoceļiem, un ar ko groza Direktīvu 70/156/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprināšanu;

110) Komisijas 1999.gada 26.janvāra Direktīvas 1999/7/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/311/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju stūres iekārtu (dokuments attiecas uz EEZ);

111) Komisijas 1999.gada 16.marta Direktīvas 1999/14/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/538/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējiem miglas lukturiem (dokuments attiecas uz EEZ);

112) Komisijas 1999.gada 16.marta Direktīvas 1999/15/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/759/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju virzienrādītājiem (dokuments attiecas uz EEZ);

113) Komisijas 1999.gada 16.marta Direktīvas 1999/16/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/540/EEK par mehānisko transportlīdzekļu stāvgaismas lukturiem (dokuments attiecas uz EEZ);

114) Komisijas 1999.gada 18.marta Direktīvas 1999/17/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Direktīvu 76/761/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu galvenajiem lukturiem, kuri darbojas kā tālo gaismu un/vai tuvo gaismu galvenie lukturi, un elektriskajām kvēlspuldzēm šādiem galvenajiem lukturiem (dokuments attiecas uz EEZ);

115) Komisijas 1999.gada 18.marta Direktīvas 1999/18/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 76/762/EEK, kura attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējiem miglas lukturiem un kvēlspuldzēm, kas paredzētas izmantošanai šādos lukturos (dokuments attiecas uz EEZ);

116) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 13.decembra Direktīvas 1999/96/EK par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kas attiecas uz pasākumiem, kuri jāveic, lai novērstu gāzveida un daļiņveida piesārņotājvielu izmeti no kompresijaizdedzes motoriem, kas paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotājvielu izmeti no dzirksteļaizdedzes motoriem, kurus darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un ar ko groza Padomes Direktīvu 88/77/EEK (dokuments attiecas uz EEZ);

117) Komisijas 1999.gada 15.decembra Direktīvas 1999/98/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/79/EK, ar ko nosaka mehāniskajā transportlīdzeklī esošo personu aizsardzību frontālas sadursmes gadījumā (dokuments attiecas uz EEZ);

118) Komisijas 1999.gada 15.decembra Direktīvas 1999/99/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 80/1269/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu dzinēju jaudu (dokuments attiecas uz EEZ);

119) Komisijas 1999.gada 15.decembra Direktīvas 1999/100/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 80/1268/EEK par oglekļa dioksīda emisijām no mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to degvielas patēriņu (dokuments attiecas uz EEZ);

120) Komisijas 1999.gada 15.decembra Direktīvas 1999/101/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/157/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu radītās skaņas pieļaujamo līmeni un izplūdes sistēmu (teksts attiecas uz EEZ);

121) Komisijas 1999.gada 15.decembra Direktīvas 1999/102/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/220/EEK attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu ar emisijām no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

122) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 28.februāra Direktīvas 2000/4/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 74/60/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo aprīkojumu (pasažieru nodalījuma iekšējām detaļām, izņemot iekšējos atpakaļskata spoguļus, vadības ierīču izvietojumu, jumtu vai atbīdāmu jumtu, sēdekļu atzveltnes un pakaļējās daļas);

123) Komisijas 2000.gada 22.februāra Direktīvas 2000/3/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 77/541/EEK par mehānisko transportlīdzekļu drošības jostām un ierobežotājsistēmām (dokuments attiecas uz EEZ);

124) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 20.marta Direktīvas 2000/8/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/221/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju šķidrās degvielas tvertnēm un pakaļējām apakšā pabraukšanas aizsargkonstrukcijām;

125) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 26.jūnija Direktīvas 2000/40/EK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējo apakšā pabraukšanas aizsardzību, ar kuru tiek grozīta Padomes Direktīva 70/156/EEK;

126) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 22.janvāra Direktīvas 2001/1/EK, kas groza Padomes Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu ar emisijām no mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

127) Komisijas 2001.gada 10.aprīļa Direktīvas 2001/27/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 88/77/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

128) Komisijas 2001.gada 8.maija Direktīvas 2001/31/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/387/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju durvīm (dokuments attiecas uz EEZ);

129) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.jūnija Direktīvas 2001/43/EK par grozījumiem Padomes Direktīvā 92/23/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju riepām un to montējumu;

130) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 27.septembra Direktīvas 2001/56/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju sildierīcēm, kas groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 78/548/EEK;

131) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 20.novembra Direktīvas 2001/85/EK par īpašiem noteikumiem attiecībā uz transportlīdzekļiem, kurus lieto pasažieru pārvadāšanai un kuros papildus autovadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas, un ar ko groza Padomes Direktīvas 70/156/EEK un 97/27/EEK;

132) Komisijas 2001.gada 8.maija Direktīvas 2001/92/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 92/22/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabes neplīstošo stiklojumu un stiklojuma materiāliem un Padomes Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (dokuments attiecas uz EEZ);

133) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 7.decembra Direktīvas 2001/100/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 70/220/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu ar emisijām no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

134) Komisijas 2001.gada 20.decembra Direktīvas 2001/116/EK, ar kuru tehniskajam progresam pielāgo Padomes Direktīvu 70/156/EEK par to dalībvalstu likumu tuvināšanu, kuri attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (dokuments attiecas uz EEZ);

135) Komisijas 2002.gada 1.oktobra Direktīvas 2002/78/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 71/320/EEK par to dalībvalstu likumu tuvināšanu, kuri attiecas uz noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām;

136) Komisijas 2002.gada 3.oktobra Direktīvas 2002/80/EK, ar kuru tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 70/220/EEK attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu ar emisijām no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

137) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 18.marta Direktīvas 2002/24/EK attiecībā uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 92/61/EEK (dokuments attiecas uz EEZ);

138) Komisijas 2003.gada 21.marta Direktīvas 2003/19/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/27/EK, kas attiecas uz dažu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kategoriju masām un gabarītiem, lai pielāgotu to tehnikas attīstībai (dokuments attiecas uz EEZ);

139) Komisijas 2003.gada 11.augusta Direktīvas 2003/76/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 70/220/EEK attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu ar emisijām no mehāniskajiem transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

140) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 10.novembra Direktīvas 2003/97/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz netiešās redzamības ierīču un ar tām aprīkotu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, ar kuru groza Direktīvu 70/156/EEK un atceļ Direktīvu 71/127/EEK (dokuments attiecas uz EEZ);

141) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 17.novembra Direktīvas 2003/102/EK par gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību pirms sadursmes ar transportlīdzekli un sadursmes gadījumā, ar kuru groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK;

142) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Direktīvas 2004/3/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK un 80/1268/EEK attiecībā uz oglekļa dioksīda emisijas mērījumiem un degvielas patēriņu N1 kategorijas transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

143) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra Direktīvas 2004/11/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/24/EEK par ātruma ierobežošanas ierīcēm vai līdzīgām uzstādītām ātruma ierobežošanas sistēmām dažu kategoriju mehāniskos transportlīdzekļos;

144) Komisijas 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/78/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/56/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju sildierīcēm, kā arī Padomes Direktīvu 70/156/EEK ar nolūku tās pielāgot tehnikas attīstībai (dokuments attiecas uz EEZ);

145) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 2.februāra Direktīvas 95/1/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu maksimālo projektēto ātrumu, maksimālo griezes momentu un maksimālo lietderīgo dzinēja efektīvo jaudu;

146) Komisijas 2002.gada 17.maija Direktīvas 2002/41/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/1/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu maksimālo projektēto ātrumu, maksimālo griezes momentu un maksimālo lietderīgo dzinēja efektīvo jaudu;

147) Eiropas Parlamenta un Padomes 1997.gada 17.jūnija Direktīvas 97/24/EK par dažām divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu detaļām un parametriem;

148) Padomes 1993.gada 29.oktobra Direktīvas 93/93/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu masu un gabarītiem;  

149) Komisijas 2004.gada 5.jūlija Direktīvas 2004/86/EK, ar ko, nolūkā sekot tehnikas progresam, groza Padomes Direktīvu 93/93/EEK par divu vai trīs riteņu motorizēto transportlīdzekļu masu un izmēriem

150) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija Direktīvas 2002/51/EK par divriteņu un trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu radīto piesārņojošo vielu emisijas līmeņa samazināšanu, ar ko groza Direktīvu 97/24/EK (dokuments attiecas uz EEZ);

151) Komisijas 2003.gada 11.augusta Direktīvas 2003/77/EK, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/24/EK un 2002/24/EK, kas attiecas uz divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu (dokuments attiecas uz EEZ);

152) Padomes 1993.gada 5.aprīļa Direktīvas 93/14/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu bremzēm;

153) Padomes 1993.gada 29.oktobra Direktīvas 93/92/EEK par apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

154) Komisijas 2000.gada 22.novembra Direktīvas 2000/73/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 93/92/EEK par apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

155) Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīvas 93/30/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu skaņas signālierīcēm;

156) Padomes 1993.gada 29.oktobra Direktīvas 93/94/EEK par piestiprinājuma vietu pakaļējās numura zīmes uzstādīšanai divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem;

157) Komisijas 1999.gada 20.aprīļa Direktīvas 1999/26/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 93/94/EEK par piestiprinājuma vietu pakaļējās numura zīmes uzstādīšanai divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

158) Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīvas 93/31/EEK par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu atbalsta kājiņām;

159) Komisijas 2000.gada 22.novembra Direktīvas 2000/72/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 93/31/EEK par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu atbalsta kājiņām (dokuments attiecas uz EEZ);

160) Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīvas 93/33/EEK par pretaizdzīšanas ierīcēm, kas paredzētas tam, lai novērstu divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu neatļautu izmantošanu;

161) Komisijas 1999.gada 9.aprīļa Direktīvas 1999/23/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 93/33/EEK par pretaizdzīšanas ierīcēm, kas paredzētas tam, lai novērstu divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu neatļautu izmantošanu (dokuments attiecas uz EEZ);

162) Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīvas 93/32/EEK par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu līdzbraucēja roku turekļiem;

163) Komisijas 1999.gada 9.aprīļa Direktīvas 1999/24/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 93/32/EEK par divriteņu mehānisko transportlīdzekļu līdzbraucēja roku turekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

164) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvas 2000/7/EK par spidometriem, kas paredzēti divriteņu vai trīsriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem, ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/61/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprināšanu;

165) Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīvas 93/29/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikāciju;

166) Komisijas 2000.gada 22.novembra Direktīvas 2000/74/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 93/29/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikāciju (dokuments attiecas uz EEZ);

167) Padomes 1993.gada 14.jūnija Direktīvas 93/34/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ar tiesību aktiem noteikto marķējumu;

168) Komisijas 1999.gada 9.aprīļa Direktīvas 1999/25/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 93/34/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ar tiesību aktiem noteikto marķējumu (dokuments attiecas uz EEZ);

169) Komisijas 2004.gada 14.oktobra Direktīvas 2004/104/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 72/245/EEK par radio traucējumiem (elektromagnētiskā saderība) autotransportā un ar ko izdara grozījumus Padomes Direktīvā 70/156/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz autotransporta un tā piekabju tipizāciju (dokuments attiecas uz EEZ);

170) Komisijas 2005.gada 16.februāra Direktīvas 2005/11/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 92/23/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju riepām un riepu montāžu, lai to pielāgotu tehnikas attīstībai (dokuments attiecas uz EEZ);

171) Komisijas 2005.gada 7.marta Direktīvas 2005/21/EK, ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Padomes Direktīvu 72/306/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu piesārņojuma emisiju no transportlīdzekļiem paredzētiem dīzeļmotoriem (dokuments attiecas uz EEZ);

172) Komisijas 2005.gada 29.marta Direktīvas 2005/27/EK, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/97/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz netiešās redzamības ierīču un ar tām aprīkotu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, lai pielāgotu to tehnikas attīstībai (dokuments attiecas uz EEZ);

173) Komisijas 2005.gada 22.aprīļa Direktīvas 2005/30/EK, ar ko tehniskā progresa piemērošanas nolūkos groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/24/EK un 2002/24/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu (dokuments attiecas uz EEZ);

174) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/39/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 74/408/EEK attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu sēdekļiem, to stiprinājumiem un pagalvjiem (dokuments attiecas uz EEZ);

175) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/40/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 77/541/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostām un ierobežotājsistēmām (dokuments attiecas uz EEZ);

176) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/41/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 76/115/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostu stiprinājumiem (dokuments attiecas uz EEZ);

177) Komisijas 2005.gada 25.jūlija Direktīvas 2005/49/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 72/245/EEK par radio traucējumiem (elektromagnētiskā saderība) autotransportā un Padomes Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu, lai tās pielāgotu tehnikas progresam (dokuments attiecas uz EEZ);

178) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 28.septembra Direktīvas 2005/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem (dokuments attiecas uz EEZ);

179) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra Direktīvas 2005/66/EK, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu frontālās aizsardzības sistēmu izmantošanu un ar ko groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK;

180) Komisijas 2005.gada 14.novembra Direktīvas 2005/78/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/55/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem, kā arī ar ko groza tās I, II, III, IV un VI pielikumu (dokuments attiecas uz EEZ);

181) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra Direktīvas 2005/64/EK par mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu attiecībā uz to otrreizēju izmantojamību, pārstrādājamību un reģenerējamību un ar ko groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK;

182) Komisijas 2005.gada 23.novembra Direktīvas 2005/83/EK, ar ko nolūkā pielāgot tehnikas attīstībai groza Padomes Direktīvas 72/245/EEK I, VI, VII, VIII, IX un X pielikumu attiecībā uz transportlīdzekļu radiotraucējumiem (elektromagnētisko saderību) (dokuments attiecas uz EEZ);

183) Komisijas 2006.gada 17.februāra Direktīvas 2006/20/EK, ar ko groza, pielāgojot tehnikas attīstībai, Padomes Direktīvu 70/221/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju degvielas tvertnēm un pakaļējām drošības konstrukcijām (dokuments attiecas uz EEZ);

184) Komisijas 2006.gada 3.marta Direktīvas 2006/27/EK, ar ko, pielāgojoties tehnikas sasniegumiem, groza Padomes Direktīvu 93/14/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu bremzēm un Padomes Direktīvu 93/34/EEK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu ar tiesību aktiem noteikto marķējumu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/1/EK par divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu maksimālo projektēto ātrumu, maksimālo griezes momentu un motora maksimālo lietderīgo jaudu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/24/EK par dažām divriteņu vai trīsriteņu mehānisko transportlīdzekļu detaļām un parametriem (dokuments attiecas uz EEZ);

185) Komisijas 2006.gada 6.marta Direktīvas 2006/28/EK, ar ko nolūkā pielāgot tehnikas attīstībai groza Padomes Direktīvu 72/245/EEK par transportlīdzekļu radiotraucējumiem (elektromagnētisko saderību) un Padomes Direktīvu 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (dokuments attiecas uz EEZ).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs K.Peters

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 1.jūliju.

Noteikumos minētās direktīvas – Eiropas Savienības tiesību aktu datubāzē

http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm

 

 

 

Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.505

I. Riteņu transportlīdzekļu klasifikācija, kategoriju definīcijas un noteikšanas kritēriji

1. L kategorija – divu, trīs vai četru riteņu transportlīdzekļi:

1.1. L1e kategorija – divriteņu transportlīdzekļi (divriteņu mopēdi) ar maksimālo konstruktīvo ātrumu ne lielāku par 45 km/h un motora darba tilpumu ne lielāku par 50 cm3 (iekšdedzes tipa motoriem) vai maksimālo nominālo jaudu ne lielāku par 4 kW (elektromotoriem);

1.2. L2e kategorija – trīsriteņu transportlīdzekļi (trīsriteņu mopēdi) ar maksimālo konstruktīvo ātrumu ne lielāku par 45 km/h un motora darba tilpumu ne lielāku par 50 cm3 (dzirksteļaizdedzes tipa motoriem) vai maksimālo lietderīgo jaudu ne lielāku par 4 kW (cita veida iekšdedzes tipa motoriem) vai maksimālo nominālo jaudu ne lielāku par 4 kW (elektromotoriem);

1.3. L3e kategorija – divriteņu transportlīdzekļi (solo motocikli), kuru motora darba tilpums (iekšdedzes tipa motoriem) ir lielāks par 50 cm3 vai kuru maksimālais konstruktīvais ātrums ir lielāks par 45 km/h;

1.4. L4e kategorija – trīsriteņu transportlīdzekļi (motocikli ar blakus vāģi), kuru motora darba tilpums (iekšdedzes tipa motoriem) ir lielāks par 50 cm3 vai kuru maksimālais konstruktīvais ātrums ir lielāks par 45 km/h;

1.5. L5e kategorija – trīsriteņu transportlīdzekļi (tricikli) ar simetrisku riteņu izvietojumu, kuru motora darba tilpums (iekšdedzes tipa motoriem) ir lielāks par 50 cm3 vai kuru maksimālais konstruktīvais ātrums ir lielāks par 45 km/h;

1.6. L6e kategorija – četrriteņu transportlīdzekļi (vieglie kvadricikli), kuru nenokomplektētā masa nepārsniedz 350kg (neskaitot elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru bateriju masu) ar maksimālo konstruktīvo ātrumu ne lielāku par 45 km/h un motora darba tilpumu ne lielāku par 50 cm3 (dzirksteļaizdedzes tipa motoriem) vai maksimālo lietderīgo jaudu ne lielāku par 4 kW (cita veida iekšdedzes tipa motoriem) vai maksimālo nominālo jaudu ne lielāku par 4 kW (elektromotoriem). Šiem transportlīdzekļiem tiek attiecinātas tās pašas tehniskās prasības, kas L2e kategoriju transportlīdzekļiem, izņemot gadījumus, kad atsevišķo sastāvdaļu direktīvās ir noteikts savādāk;

1.7. L7e kategorija – četrriteņu transportlīdzekļi (kvadricikli), kas atšķiras no L6e kategorijas transportlīdzekļiem un kuru nenokomplektētā masa nepārsniedz 400kg (550kg, ja tie paredzēti kravu pārvadāšanai), neskaitot elektrisko transportlīdzekļu akumulatoru bateriju masu, un kuru maksimālā lietderīgā jauda nepārsniedz 15 kW. Šiem transportlīdzekļiem tiek attiecinātas tās pašas tehniskās prasības, kas L5e kategoriju transportlīdzekļiem, izņemot gadījumus, kad atsevišķo sastāvdaļu direktīvās ir noteikts savādāk.

2. M kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai un kam ir vismaz četri riteņi:

2.1. M1 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi (vieglie automobiļi), kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai un kas aprīkoti ar ne vairāk kā deviņām sēdvietām (ieskaitot vadītāja sēdvietu). M1 kategorijas transportlīdzekļu veidi definēti šā pielikuma 7.punktā;

2.2 M2 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi (autobusi), kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai, kas aprīkoti ar vairāk kā deviņām sēdvietām (ieskaitot vadītāja sēdvietu) un kuru pilna masa nepārsniedz piecas tonnas;

2.3. M3 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi (autobusi), kas paredzēti pasažieru pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai, kas aprīkoti ar vairāk kā deviņām sēdvietām (ieskaitot vadītāja sēdvietu) un kuru pilna masa pārsniedz piecas tonnas.

3. M2 un M3 kategoriju transportlīdzekļus ar ne vairāk kā 22 pasažieru vietām (neskaitot vadītāja), iedala divās klasēs:

3.1. A klase: autobusi, kuru konstrukcija paredz stāvošu pasažieru pārvadāšanu. Šīs klases autobusos ir sēdvietas un to aprīkojums paredz arī stāvošu pasažieru pārvadāšanu;

3.2. B klase: autobusi, kuros ir tikai sēdvietas un kuru konstrukcija neparedz stāvošu pasažieru pārvadāšanu.

4. M2 un M3 kategoriju transportlīdzekļus, ar vairāk kā 22 pasažieru vietām (neskaitot vadītāja), iedala trīs klasēs:

4.1. I klase: ar pasažieru stāvvietām aprīkoti autobusi, kuru konstrukcija paredz biežu pasažieru pārvietošanos. Šīs klases autobusi parasti tiek paredzēti pasažieru pārvadāšanai pilsētas un piepilsētas maršrutos. Autobuss uzskatāms par I klases autobusu, ja tas atbilst šādām galvenajām konstruktīvajām prasībām:

4.1.1. pirmās ass noslodze ir vismaz 20% (neslogotā stāvoklī) vai 25% (slogotā stāvoklī) no kopējās transportlīdzekļa masas;

4.1.2. minimālais darba durvju skaits, atkarībā no pasažieru skaita, ir šāds:

4.1.2.1. no 9 līdz 45 pasažieriem – 1 gab.;

4.1.2.2. no 46 līdz 70 pasažieriem – 2 gab.;

4.1.2.3. no 71 līdz 100 pasažieriem – 3 gab.;

4.1.2.4. virs 100 pasažieriem – 4 gab.;

4.1.3. darba durvju augstums ir vismaz 1800 mm;

4.1.4. galvenās ejas slīpums garenvirzienā nepārsniedz 8%;

4.1.5. sēdekļa dziļums ir vismaz 35 cm;

4.1.6. attālums garenvirzienā starp sēdekļa atzveltnēm ir vismaz 65 cm;

4.1.7. autobuss ir aprīkots ar stingriem un siksnveida rokturiem stāvošiem pasažieriem;

4.1.8. pirmā pakāpiena augstums nepārsniedz 36 cm (43 cm, ja mehāniskā balstiekārta);

4.1.9. pārējo pakāpienu augstums ir robežās no 12 līdz 25 cm un dziļums ir vismaz 20 cm;

4.1.10. stāvvietu skaits autobusā ir ne mazāks kā 20% no kopējā pasažieru skaita;

4.2. II klase: autobusi, kas galvenokārt paredzēti sēdošu pasažieru pārvadāšanai, tomēr, to konstrukcija paredz stāvošu pasažieru pārvadāšanu galvenajā ejā vai platībā, kas nepārsniedz divu dubultsēdvietu aizņemtu laukumu. Šīs klases autobusi parasti tiek paredzēti pasažieru pārvadāšanai starppilsētu maršrutos;

4.3. III klase: autobusi, kas konstruktīvi paredzēti tikai sēdošu pasažieru pārvadāšanai. Šīs klases autobusi parasti tiek paredzēti pasažieru pārvadāšanai tūrisma pārvadājumos.

5. N kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti kravu pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai un kam ir vismaz četri riteņi:

5.1. N1 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi (kravas automobiļi), kas paredzēti kravu pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai un kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas. N1 kategorijas transportlīdzekļus, atkarībā no to koriģētās pašmasas (KP) iedala šādās klasēs:

5.1.1. I klase ar KP ≤ 1305 kg;

5.1.2. II klase ar 1305 kg < KP ≤ 1760 kg;

5.1.3. III klase ar 1760 kg < KP. 

Piezīme. Transportlīdzekļa koriģētā pašmasa (KP) tiek izmantota transportlīdzekļa ekvivalentās inerces masas noteikšanai, veicot izmēģinājumus uz dinamometriskā stenda. Koriģēto pašmasu nosaka:

1) pieskaitot transportlīdzekļa pašmasai 100 kg, ja, nosakot pašmasu, nav ņemta vadītāja masa (75 kg);

2) atņemot no transportlīdzekļa pašmasas 75 kg un pieskaitot 100 kg, ja nosakot pašmasu, ir ņemta vadītāja masa (75 kg).

5.2. N2 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi (kravas automobiļi), kas paredzēti kravu pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai un kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, bet nepārsniedz 12 tonnas;

5.3. N3 kategorija – mehāniskie transportlīdzekļi (kravas automobiļi), kas paredzēti kravu pārvadāšanai vai speciālu darbu veikšanai un kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas. 

Piezīme: Ja velkošais transportlīdzeklis ir konstruēts tā, lai tas būtu savienojams ar puspiekabi vai piekabi ar centrāli novietotu asi, tad par pilnu masu, pēc kuras nosakāma tā kategorija, jāuzskata braukšanas kārtībā esoša velkošā transportlīdzekļa masu plus masu, kuru puspiekabe vai piekabe ar centrāli novietotu asi pārnes uz velkošo transportlīdzekli, un, kad to var attiecināt, paša velkošā transportlīdzekļa kravas masu.

6. O kategorija – mehānisko transportlīdzekļu piekabes un puspiekabes:

6.1. O1 kategorija – piekabes un puspiekabes, kuru pilna masa nepārsniedz 0,75 tonnas;

6.2. O2 kategorija – piekabes un puspiekabes, kuru pilna masa ir lielāka par 0,75 tonnām, bet nepārsniedz 3,5 tonnas;

6.3. O3 kategorija – piekabes un puspiekabes, kuru pilna masa ir lielāka par 3,5 tonnām, bet nepārsniedz 10 tonnas;

6.4. O4 kategorija – piekabes un puspiekabes, kuru pilna masa pārsniedz 10 tonnas.

7. G kategorija – paaugstinātas pārgājības mehāniskie transportlīdzekļi: 

Piezīme: Šīs transportlīdzekļu kategorijas apzīmējumā lieto kombinēto apzīmējumu t.i. simbolam "M" vai "N" pievieno simbolu "G".

7.1. M1G un N1G kategorija – N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuru pilna masa nepārsniedz 2,0 tonnas, un M1 kategorijas transportlīdzekļi, ja:

7.1.1. transportlīdzeklim ir paredzēta vismaz viena priekšējā un vismaz viena pakaļējā tilta vienlaicīga piedziņa, ieskaitot transportlīdzekļus, kuriem viena tilta piedziņa var tikt atslēgta;

7.1.2. transportlīdzeklim ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai ierīce ar līdzīgu iedarbību un transportlīdzeklis bez piekabes spēj pārvarēt 30% kāpumu;

7.1.3. šo kategoriju transportlīdzekļiem jāatbilst vismaz pieciem no šādiem nosacījumiem:

7.1.3.1. priekšējais pārkares leņķis ir vismaz 25°;

7.1.3.2. pakaļējais pārkares leņķis ir vismaz 20°;

7.1.3.3. garenpārgājības leņķis ir vismaz 20°;

7.1.3.4. klīrenss zem priekšējā tilta ir vismaz 180 mm;

7.1.3.5. klīrenss zem pakaļējā tilta ir vismaz 180 mm;

7.1.3.6. garenpārgājības klīrenss ir vismaz 200 mm;

7.2. N1G; N2G; M2G un M3G kategorija – N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuru pilna masa pārsniedz 2,0 tonnas, un N2, M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekļi, kuru pilna masa nepārsniedz 12 tonnas, ja to konstrukcija paredz visu riteņu vienlaicīgu piedziņu, ieskaitot transportlīdzekļus, kuriem viena tilta piedziņa var tikt atslēgta, vai tiek izpildīti šādi trīs nosacījumi:

7.2.1. transportlīdzekļa konstrukcija paredz vismaz viena priekšējā tilta un vismaz viena pakaļējā tilta vienlaicīgu piedziņu, ieskaitot transportlīdzekļus, kuriem viena tilta piedziņa var tikt atslēgta;

7.2.2. transportlīdzeklim ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai ierīce ar līdzīgu iedarbību;

7.2.3. transportlīdzeklis bez piekabes spēj pārvarēt 25 % kāpumu;

7.3. M3G un N3G kategorija – M3 kategorijas transportlīdzekļi, kuru pilna masa pārsniedz 12 tonnas, un N3 kategorijas transportlīdzekļi, ja to konstrukcija paredz riteņu vienlaicīgu piedziņu, ieskaitot transportlīdzekļus, kuriem viena tilta piedziņa var tikt atslēgta, vai tiek izpildīti šādi nosacījumi:

7.3.1. vismaz puse no riteņu skaita ir velkošie;

7.3.2. transportlīdzeklim ir vismaz viens diferenciāļa bloķēšanas mehānisms vai ierīce ar līdzīgu iedarbību;

7.3.3. transportlīdzeklis bez piekabes spēj pārvarēt 25 % kāpumu;

7.3.4. transportlīdzeklis atbilst vismaz četriem no šādiem nosacījumiem:

7.3.4.1. priekšējais pārkares leņķis ir vismaz 25°;

7.3.4.2. pakaļējais pārkares leņķis ir vismaz 25°;

7.3.4.3. garenpārgājības leņķis ir vismaz 25°;

7.3.4.4. klīrenss zem priekšējā tilta ir vismaz 250 mm;

7.3.4.5. garenpārgājības klīrenss ir vismaz 300 mm;

7.3.4.6. klīrenss zem pakaļējā tilta ir vismaz 250 mm;

7.4. G kategorijas transportlīdzekļu parametru noteikšanai tiek pielietoti šādi kritēriji un nosacījumi:

7.4.1. visu mērījumu laikā N1 kategorijas transportlīdzekļu, kuru pilnā masa nepārsniedz divas tonnas, un M1 kategorijas transportlīdzekļu faktiskajai masai jāatbilst to pašmasai atbilstoši Latvijas standarta LVS 87:1997 "Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas" nosacījumiem;

7.4.2. transportlīdzekļiem, kas nav minēti šī pielikuma 5.4.1.apakšpunktā, jābūt noslogotiem līdz izgatavotāja noteiktajai transportlīdzekļa pilnai masai;

7.4.3. par spēju pārvarēt noteikto kāpumu (25% un 30%) var pārliecināties ar vienkāršas kalkulācijas palīdzību. Tomēr, atsevišķos gadījumos Inspekcija drīkst pieprasīt konkrētā tipa transportlīdzekļa faktiskas pārbaudes veikšanu;

7.4.4. mērot priekšējo un pakaļējo pārkares leņķus un garenpārgājības leņķi, nav jāņem vērā aizsargierīces;

7.4.5. priekšējā un pakaļējā pārkares leņķu, garenpārgājības leņķa, garenpārgājības klīrensa un klīrensa zem tilta definīcijas:

7.4.5.1. priekšējā un pakaļējā pārkares leņķu un garenpārgājības leņķa definīcija atbilstoši Latvijas standartam LVS ISO 612 : 2005 "Motoru transportlīdzekļu un piekabju izmēri";

7.4.5.2. garenpārgājības klīrenss – īsākais attālums starp ceļa plakni un zemāko fiksēto transportlīdzekļa punktu garenvirzienā. Sapārotas asis tiek uzskatītas par vienu asi;

7.4.5.3. klīrenss zem viena tilta – attālums no ceļa plaknes līdz tāda segmenta augstākajam punktam, ko norobežo riņķa līnija, kas vilkta caur vienas ass riteņu (dubulto riteņu gadījumā – iekšējo riteņu) riepu kontaktlaukumu centriem un skar zemāko transportlīdzekļa fiksēto punktu starp asīm.

8. Speciālie transportlīdzekļi – M, N vai O kategoriju transportlīdzekļi, kas paredzēti speciālu darbu veikšanai un kam šim nolūkam ir īpaši pielāgota virsbūve un speciāls aprīkojums:

8.1. dzīvojamais vieglais automobilis – īpaši konstruēts M1 kategorijas transportlīdzeklis, kas paredzēts pasažieru pārvadāšanai, to īslaicīgai dzīvošanai un kam ir vismaz šāds aprīkojums:

8.1.1. sēdekļi un galds;

8.1.2. guļvietas, kas var tikt pārveidotas par sēdvietām;

8.1.3. ierīce ēdiena gatavošanai;

8.1.4. ierīce pārtikas produktu ilgstošai uzglabāšanai; 

Piezīme: šī pielikuma 8.1.1. – 8.1.4.apakš­punktā minētajam aprīkojumam jābūt stacionāri nostiprinātam, tomēr galds var būt saliekams.

8.2. bruņots transportlīdzeklis – transportlīdzeklis, kas paredzēts pārvadājamo pasažieru vai kravas aizsardzībai un kam ir speciāls ložu necauršaujams aprīkojums;

8.3. neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzeklis – M kategorijas transportlīdzeklis, kas paredzēts slimu vai ievainotu cilvēku pārvadāšanai un kam šim nolūkam ir speciāls aprīkojums;

8.4. katafalkautomobilis – mehāniskais transportlīdzeklis, kas paredzēts cilvēku mirstīgo atlieku pārvadāšanai un kam šim nolūkam ir speciāls aprīkojums.

II. M1 kategorijas transportlīdzekļu virsbūvju veidi un to definīcijas

9. Visu M1 kategorijas pabeigtu transportlīdzekļu tehniskajos aprakstos (4.pielikuma I sadaļas 1.nodaļas 9.1.apakšpunktā) un atbilstības sertifikātā (6.pielikuma I sadaļas 1.nodaļas 37.punktā) izgatavotājs, importētājs vai izplatītājs norāda kādu no šādiem virsbūvju veidiem:

9.1. vieglajiem pasažieru automobiļiem:

9.1.1. sedans (AA) – atbilstoši Latvijas standarta LVS 87:1997 "Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas" 1.2.4.1.1.1.apakšpunkta prasībām, ieskaitot arī transportlīdzekļus ar vairāk nekā četriem sānu logiem;

9.1.2. hečbeks (AB) – sedans ar atveramu aizmugurējo daļu;

9.1.3. universāls (AC) – atbilstoši Latvijas standarta LVS 87:1997 "Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas" 1.2.4.1.2.1.apakšpunkta prasībām;

9.1.4. kupeja (AD) – atbilstoši Latvijas standarta LVS 87:1997 "Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas" 1.2.4.1.1.3.apakšpunkta prasībām;

9.1.5. kabriolets (AE) – atbilstoši Latvijas standarta LVS 87:1997 "Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas" 1.2.4.1.1.4.apakšpunkta prasībām;

9.1.6. plašlietojuma transportlīdzeklis (AF) – transportlīdzeklis, kam virsbūve atšķiras no 7.1.1.– 7.1.5.apakšpunktos minētajām virsbūvēm un kas paredzēts pasažieru un viņu bagāžas vai kravas pārvadāšanai, turklāt pasažieru salons nav konstruktīvi atdalīts no kravas telpas. Tomēr, šāds transportlīdzeklis netiek uzskatīts par M1 kategorijas transportlīdzekli, ja izpildās abi turpmākie nosacījumi:

9.1.6.1. sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja vietu, nav lielāks par sešām; 

Piezīmes:

1) sēdvietu uzskata par esošu, ja trans­portlīdzeklī ir sēdvietas stiprinājumu vietas;

2) sēdvietas stiprinājuma vieta tiek uzskatīta par esošu, ja ar vienkāršiem instrumentiem (uzgriežņu atslēgu, skrūvgriezi u.tml.) un vienkāršiem stiprinājumiem (vītņsavienojumiem, skavām, āķiem u.tml.) ir iespējams sēdvietu uzstādīt un nostiprināt.

3) sēdvietas stiprinājuma vieta netiek uzskatīta par esošu, ja tā ir likvidēta (aizmetināta, nogriezta, u.tml.).

9.1.6.2. P – (M + N  68)  N  68 kur:

– P – tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa, kg;

– M – masa braukšanas kārtībā, kg;

– N – sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja sēdvietu;

9.2. Speciālajiem vieglajiem automobiļiem:

9.3. dzīvojamais vieglais automobilis (SA) (skat. 8.1.punktu);

9.4. bruņots transportlīdzeklis (SB) (skat. 8.2.punktu);

9.5. neatliekamā medicīniskā palīdzība (SC) (skat. 8.3.punktu);

9.6. katafalks (SD) (skat. 8.4.punktu).

Satiksmes ministrs K.Peters

 

 

 

Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 20.jūnija noteikumiem Nr.505

Transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas

I. M1 kategorijas transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas

1. Transportlīdzekļa tips – transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes:

1.1. izgatavotājs;

1.2. izgatavotāja noteiktais tips;

1.3. nav fundamentālas konstruktīvas atšķirības šasijā;

1.4. motora veids (iekšdedzes/ elektrisks/ hibrīds).

2. Transportlīdzekļa tipa variants – viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes:

2.1. virsbūves veids (sedans, kupeja, universālis u.tml.);

2.2.motora:

2.2.1. darbības princips (divtaktu, četrtaktu, dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes);

2.2.2. cilindru skaits un izvietojums;

2.2.3. jaudas atšķirība mazāka vai vienāda ar 30% (lielākā 1,3 reizes lielāka par mazāko);

2.2.4. tilpuma atšķirība mazāka vai vienāda ar 20% (lielākais 1,2 reizes lielāks par mazāko);

2.3. dzenošo tiltu skaits, izvietojums un savstarpējais savienojums;

2.4. vadāmo tiltu skaits un izvietojums.

3. Transportlīdzekļa varianta versija – viena varianta transportlīdzekļu grupa, kas identificē atšķirības transportlīdzekļa tipa tehniskajā aprakstā vai testu rezultātu protokolā un kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes:

3.1. pilnā masa;

3.2. motora darba tilpums;

3.3. motora maksimālā lietderīgā jauda;

3.4. pārnesumu kārbas tips un pārnesumu skaits;

3.5. sēdvietu skaits. 

II. M2 un M3 kategoriju transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas

4. Transportlīdzekļa tips – transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes:

4.1. izgatavotājs pēdējā etapā, t.i., transportlīdzekļa izgatavotājs, kurš, pamatojoties uz cita izgatavotāja izsniegto atbilstības sertifikātu nepabeigtam transportlīdzeklim, turpina transportlīdzekļa izgatavošanu nākamajā etapā un izsniedz tam pašam transportlīdzeklim atbilstības sertifikātu kā pabeigtam transportlīdzeklim;

4.2. transportlīdzekļa kategorija;

4.3. nav fundamentālas atšķirības autobusu konstrukcijā:

4.3.1. virsbūves veids (vienstāvu, divstāvu, posmainais, ar zemu grīdas novietojumu u.tml.);

4.3.2. tiltu skaits un savstarpējais izvietojums (priekšā/ vidū/aizmugurē);

4.3.3. motora veids (iekšdedzes/ elektrisks/ hibrīds);

4.3.4. transmisijas veids (mehāniska, hidromehāniska, elektromehāniska u.tml.).

5. Transportlīdzekļa tipa variants – viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes:

5.1. autobusa klase (pilsētas, starppilsētu vai tūrisma autobuss);

5.2. pabeigtības pakāpe (izgatavošanas etaps);

5.3. motora:

5.3.1. darbības princips (divtaktu, četrtaktu, dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes);

5.3.2. cilindru skaits un izvietojums;

5.3.3. jaudas atšķirība mazāka vai vienāda ar 50% (lielākā 1,5 reizes lielāka par mazāko);

5.3.4. darba tilpuma atšķirība mazāka vai vienāda ar 50% (lielākais 1,5 reizes lielāks par mazāko);

5.3.5. izvietojums (priekšā/ vidū/ aizmugurē);

5.4. pilnas masas atšķirība mazāka vai vienāda ar 20% (lielākā 1,2 reizes lielāka par mazāko);

5.5. dzenošo tiltu skaits, izvietojums un savstarpējais savienojums;

5.6. vadāmo tiltu skaits un izvietojums;

5.7. pasažieru ietilpības diapazons (≤12; >12 un ≤22, >22 un ≤45; >45 un ≤50; >50 un ≤70; >70 un ≤100; >100 un ≤140; >140).

6. Transportlīdzekļa varianta versija – viena tipa varianta transportlīdzekļu grupa, kas identificē atšķirības transportlīdzekļa tipa tehniskajā aprakstā vai testu rezultātu protokolā.

III. N1, N2 un N3 kategoriju transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas

7. Transportlīdzekļa tips – transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes:

7.1. izgatavotājs pēdējā etapā, t.i., transportlīdzekļa izgatavotājs, kurš, pamatojoties uz cita izgatavotāja izsniegto atbilstības sertifikātu nepabeigtam transportlīdzeklim, turpina transportlīdzekļa izgatavošanu nākamajā etapā un izsniedz tam pašam transportlīdzeklim atbilstības sertifikātu kā pabeigtam transportlīdzeklim;

7.2. transportlīdzekļa kategorija;

7.3. nav fundamentālas atšķirības automobiļa konstrukcijā:

7.3.1. automobiļi ar rāmi un automobiļi bez tā;

7.3.2. automobiļi ar nesošo virsbūvi un automobiļi bez tās;

7.3.3. automobiļi ar atsevišķu kabīni un automobiļi bez tās;

7.4. tiltu skaits un savstarpējais izvietojums (priekšā/ vidū/aizmugurē);

7.5. motora veids (iekšdedzes/ elektrisks/ hibrīds);

7.6. transmisijas veids (mehāniska, hidromehāniska, elektromehāniska u.tml.).

8. Transportlīdzekļa tipa variants – viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes:

8.1. kravas automobiļa veids (seglu vilcējs vai kravas transporta) vai kravas automobiļa virsbūves veids (kravas kaste, furgons, cisterna, konteinervedējs, kokvedējs, autovedējs u.tml.); 

Piezīme: Ja transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pārstāvis kravas automobiļa veidu iekļauj varianta identifikācijā, tad virsbūves veids obligāti iekļaujams versijas identifikācijā, turklāt, šādā gadījumā, norādāmas arī visu pieļaujamo variantu un versiju kombinācijas.

8.2. pabeigtības pakāpe (izgatavošanas etaps);

8.3. motora:

8.3.1. darbības princips (divtaktu, četrtaktu, dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes);

8.3.2. cilindru skaits un izvietojums;

8.3.3. jaudas atšķirība mazāka vai vienāda ar 50% (lielākā 1,5 reizes lielāka par mazāko) ;

8.3.4. darba tilpuma atšķirība mazāka vai vienāda ar 50% (lielākais 1,5 reizes lielāks par mazāko);

8.4. pilnas masas atšķirība mazāka vai vienāda ar 20% (lielākā 1,2 reizes lielāka par mazāko);

8.5. dzenošo tiltu skaits, izvietojums un savstarpējais savienojums;

8.6. vadāmo tiltu skaits un izvietojums;

9. Transportlīdzekļa varianta versija– viena tipa varianta transportlīdzekļu grupa, kas identificē atšķirības transportlīdzekļa tipa tehniskajā aprakstā vai testu rezultātu protokolā. 

IV. O1, O2, O3 un O4 kategoriju transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas

10. Transportlīdzekļa tips – transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes:

10.1. izgatavotājs pēdējā etapā, t.i., transportlīdzekļa izgatavotājs, kurš, pamatojoties uz cita izgatavotāja izsniegto atbilstības sertifikātu nepabeigtam transportlīdzeklim, turpina transportlīdzekļa izgatavošanu nākamajā etapā un izsniedz tam pašam transportlīdzeklim atbilstības sertifikātu kā pabeigtam transportlīdzeklim;

10.2. transportlīdzekļa kategorija;

10.3. nav fundamentālas atšķirības transportlīdzekļa konstrukcijā:

10.3.1. velkamā transportlīdzekļa veids (piekabe/piekabe ar centrāli novietotu asi/ puspiekabe);

10.3.2 acīmredzamas un būtiskas atšķirības šasijas un nesošās daļas (rāmja) konstrukcijā;

10.3.3. tiltu skaits un savstarpējais izvietojums (priekšā/ vidū/aizmugurē);

10.3.4. bremžu iekārtas esamība un galvenie konstruktīvie elementi:

10.3.4.1. enerģijas uzkrāšanas veids (hidraulisks/ pneimatisks/ elektrisks/ kombinētais);

10.3.4.2. bremzēšanas spēka radīšanas veids (frikcijas/ elektromagnētisks/ hidraulisks);

10.3.4.3. darba bremžu sistēmas darbības tips (nepārtauktas darbības/ puspārtrauktas darbības / inerces).

11. Transportlīdzekļa tipa variants – viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes:

11.1. piekabes veids (kravas kaste, furgons, konteinervedējs, kokvedējs, cisterna, autovedējs u.tml.);

11.2. pabeigtības pakāpe (izgatavošanas etaps);

11.3. pilnas masas atšķirība mazāka vai vienāda ar 20% (lielākā 1,2 reizes lielāka par mazāko);

11.4. vadāmo tiltu skaits un izvietojums.

12. Transportlīdzekļa varianta versija – viena tipa varianta transportlīdzekļu grupa, kas identificē atšķirības transportlīdzekļa tipa tehniskajā aprakstā.

V. L kategoriju transportlīdzekļa tipa, varianta un versijas definīcijas

13. Transportlīdzekļa tips – transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem ir kopīgas šādas pazīmes:

13.1. transportlīdzekļa kategorija;

13.2. izgatavotājs;

13.3. izgatavotāja noteiktais tips;

13.4. šasija.

14. Transportlīdzekļa tipa variants – viena tipa transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem var būt atšķirīgas šādas pazīmes:

14.1. virsbūves (rāmja) forma;

14.2. pašmasa un tehniski pieļaujamā maksimālā masa (atšķirība vairāk par 20%);

14.3. motora veids (dzirksteļaizdedzes, kompresijas aizdedzes, elektrisks/ hibrīds);

14.4. motora darbības ciklu skaits (divtaktu vai četrtaktu);

14.5. cilindru darba tilpums (atšķiras vairāk par 30%);

14.6. cilindru skaits un izvietojums;

14.7. jauda (atšķiras vairāk par 30%);

14.8. darbības veids (tikai elektromotoriem);

14.9. vilkmes bateriju skaits un ietilpība.

15. Transportlīdzekļa varianta versija – viena tipa vai varianta transportlīdzekļu grupa, kurā transportlīdzekļiem var būt atšķirīgas šādas pazīmes:

15.1. transmisijas veids (automātiska vai neautomātiska pārnesumu kārba, pārnesumu skaitļi, pārnesumu pārslēgšanas metode, u.tml.);

15.2. cilindru darba tilpums (atšķirība mazāka par 30%);

15.3. jauda (atšķirība mazāka par 30%);

15.4. pašmasa un tehniski pieļaujamā maksimālā masa (atšķirība mazāka par 20%);

15.5. citas nebūtiskas atšķirības, kas neattiecas uz augstāk minētajām, bet ir minētas transportlīdzekļa tipa tehniskajā aprakstā.

Satiksmes ministrs K.Peters

 

Pielikumi 3-12

ZIP 252 kb

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!