Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 20.jūnija sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2006., Nr. 97 (3465) https://www.vestnesis.lv/ta/id/138130

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Tiekoties ar Amerikas Ebreju komitejas delegāciju

Vēl šajā numurā

22.06.2006., Nr. 97 (3465)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 20.jūnija sēdē

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 20.jūnija sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 686 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 42 viņu nepilngadīgie bērni.

No 644 pilsonības pretendentiem 71% ir krievi, 11% – ukraiņi, 9% – baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.

21% pilsonības pretendentu ir pamata, 51% – vidējā, 27% – augstākā izglītība.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 110 645 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 6124 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

ĀM: Par Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju

Ministru kabineta 20.jūnija sēdē par Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju apstiprināts satiksmes ministrs Krišjānis Peters.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis 13.jūnijā, 10. Sanktpēterburgas starptautiskā ekonomiskā foruma ietvaros tiekoties ar Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu un iepriekš ar Krievijas Federācijas premjerministru Mihailu Fradkovu, vienojās, ka ir jāstiprina starpvalstu dialogs un jāuzsāk Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darbība. Krievijas prezidents solīja aicināt Krievijas Federācijas premjerministru jau tuvākajā laikā nozīmēt Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju no Krievijas puses.

Nozīmējot starpvaldību komisijas Latvijas puses līdzpriekšsēdētāju, Latvija ir apliecinājusi gatavību Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darba uzsākšanai. Starpvaldību komisijas Latvijas puses līdzpriekšsēdētāji arī iepriekš bijuši satiksmes ministri.

 

ĀM: Par pabalstiem un kompensācijām Latvijas diplomātiem

Ministru kabinets 20.jūnija sēdē apstiprināja Ārlietu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.764 “Pabalstu un kompensāciju izmaksas noteikumi diplomātiskajā un konsulārajā dienestā””. Noteikumu projekts paredz risināt problēmas, kas konstatētas dienesta gaitā, kopš pieņemti Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumi Nr.764 “Pabalstu un kompensāciju izmaksas noteikumi diplomātiskajā un konsulārajā dienestā”.

Ministru kabineta noteikumu projekts regulē darbinieka un dzīvesbiedra pastāvīgo un periodisko uzturēšanos ārvalstīs, kā arī nosaka, ka par diplomātu bērniem, kuri sasniedz pilngadību, līdz vecāku kadences beigām tiek saglabāts pabalsts par bērnu uzturēšanos ārvalstīs. Noteikumu projekts arī paredz segt maksu par diplomāta bērnu pirmsskolas izglītības iestādi, ja dienesta valstī uzturas abi vecāki. Ņemot vērā degvielas cenas celšanos, palielināts arī pabalsts par dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumiem.

Papildus tiek precizētas Ministru kabineta noteikumu normas atbilstoši juridiskajai tehnikai, lai novērstu neviennozīmīgus interpretācijas gadījumus.

 

ĀM: Par valsts nodevas atcelšanu Baltkrievijas pilsoņiem par vīzu pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu

Ministru kabineta 20.jūnija sēdē atbalstīts Ārlietu ministrijas priekšlikums atbrīvot Baltkrievijas pilsoņus no valsts nodevas samaksas par visu veidu un kategoriju vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu. Maksa par valsts nodevām atcelta, sākot no šā gada 21.jūnija, līdz laikam, kad Latvija pievienosies Šengenas līgumam.

Ar šādu iniciatīvu Ārlietu ministrija nāca klajā, uzskatot par nepieciešamu veicināt kontaktu un sadarbību visplašākajās sabiedrības grupās. Atbrīvošana no maksas par valsts nodevu būs nozīmīgs ieguldījums Latvijas un Baltkrievijas divpusējo attiecību attīstībā, kas veicinās kontaktus starp pašvaldībām, nevalstiskajām un citām sabiedriskajām organizācijām, kā arī sekmēs daudzpusējas informācijas apriti par Latviju un Eiropas Savienību Baltkrievijā kopumā.

Tuvākajā laikā tiek plānotas Latvijas un Baltkrievijas konsulārās konsultācijas, kurās paredzēts apspriest Baltkrievijas puses līdzīga lēmuma pieņemšanu, kas atvieglos Latvijas iedzīvotāju ieceļošanu Baltkrievijā.

Pašlaik maksa par Latvijas vīzas izsniegšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu Baltkrievijas pilsoņiem bija 35 eiro par vienreizējās vīzas noformēšanu un 70 eiro par daudzkārtējās vīzas noformēšanu. Savukārt Baltkrievijas noteiktā maksa par vienreizējās vīzas izsniegšanu Latvijas pilsoņiem ir 32 ASV dolāri un 100 ASV dolāri par daudzkārtējās vīzas izsniegšanu.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par muitas deklarācijas formēšanas noteikumiem

Ministru kabinets (MK) otrdien, 20.jūnijā, pieņēma Finanšu ministrijas sagatavotos MK noteikumus, kas līdz nākamajam gadam būs jāievēro, formējot muitas deklarāciju – vienoto administratīvo dokumentu.

Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par papildus aizpildāmajām ailēm vienotajā administratīvajā dokumentā” noteiks, kā formējama muitas deklarācija jeb vienotais administratīvais dokuments un kuras ailes šajā dokumentā ir aizpildāmas papildus:

• lai pieteiktu preces muitas procedūrai, kā arī ja tas paredzēts citos muitas jomu regulējošajos normatīvajos aktos;

• preču izvešanai (eksportam), izvešanai pārstrādei, atpakaļizvešanai;

• tranzītam;

• muitas procedūrām, preces ievedot (izņemot muitas procedūru “ievešana muitas noliktavā”);

• muitas procedūrai “ievešana muitas noliktavā”.

Noteikumi paredzēs – ja persona iesniegusi rakstisku pamatojumu, muitas amatpersona atļauj vienoto administratīvo dokumentu iesniegt pirms preču uzrādīšanas, nosakot preču uzrādīšanai termiņu, kas nepārsniedz 31 dienu.

Paredzams, ka MK noteikumi būs spēkā līdz 2007.gada 1.janvārim, jo saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu ar nākamo gadu mainīsies deklarēšanas kārtība un līdz ar to arī noteikumi, kas jāievēro, formējot vienoto administratīvo dokumentu.

 

FM: Par struktūrfondu uzraudzības un izvērtēšanas kārtību

Lai noteiktu kārtību struktūrfondu uzraudzībai un izvērtēšanai, Ministru kabineta (MK) 20.jūnija sēdē apstiprināti Finanšu ministrijas izstrādātie MK noteikumi “Kārtība, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina struktūrfondu uzraudzību un izvērtēšanu”.

MK noteikumi regulēs kārtību, kādā pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas, otrā līmeņa starpniekinstitūcijas un maksājumu iestādes sagatavo ziņojumu par struktūrfondu uzraudzību, kā arī noteiks termiņus ziņojumu iesniegšanai vadošajā iestādē – Finanšu ministrijā.

Noteikumi paredzēs, ka institūcijām ir jāsagatavo ziņojums par struktūrfondu līdzfinansēto pasākumu un aktivitāšu ieviešanas gaitu vai struktūrfondu finansējuma izlietojumu, kā arī jāanalizē problēmas struktūrfondu ieviešanā un jāsniedz priekšlikumi par struktūrfondu ieviešanas uzlabošanu.

Atbilstoši noteikumiem pirmā līmeņa starpniekinstitūcijai ziņojums vadošajai iestādei jāiesniedz divas reizes gadā, bet otrā līmeņa starpniekinstitūcijai un maksājumu iestādei – četras reizes gadā. Ziņojums jāiesniedz gan rakstveidā, gan elektroniski. Ziņojumu veidlapu paraugi pievienoti MK noteikumu pielikumā.

MK noteikumi arī regulēs kārtību, kā notiek ziņojuma apstiprināšana vadošajā iestādē un kā tiek veikta tematiskā izvērtēšana.

 

FM: Par tiesību aktiem fizisko personu ienākumu gūšanas kontrolei

Lai pilnveidotu fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles sistēmu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi projektu Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumam un grozījumus vairākos likumos – par iedzīvotāju ienākumu nodokli, par nodokļiem un nodevām, par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kā arī Kredītiestāžu likumā. Ministru kabineta (MK) 20.jūnija sēdē nolemts, ka ministrijām atzinumi par likumprojektiem jāsniedz nedēļas laikā.

Likumprojektus izskatīšanai Finanšu ministrija iesniedza kopā ar informatīvo ziņojumu par risinājumu fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanas mērķu sasniegšanai.

Informatīvo ziņojumu sagatavoja ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotā starpinstitūciju darba grupa, kuras sastāvā darbojas Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) speciālisti, kā arī pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja.

Valdības 30.maija sēdē darba grupai tika uzdots pabeigt risinājuma izstrādi fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanas mērķu sasniegšanai un risinājumā noteikt, ka deklarācijas iesniedz elektroniski, pa pastu vai personīgi Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, bet turpmākajos gados deklarācijas iesniedz tikai tās personas, kuru mantiskajā stāvoklī notikušas izmaiņas atbilstoši konkrētiem kritērijiem, risinājuma izklāstu strukturējot atbilstoši deklarēšanas mehānisma sastāvdaļām un iekļaujot izklāstā precīzu īstenošanas aprakstu katrai no tām.

Informatīvajā ziņojumā sniegts izklāsts, kā paredzēts organizēt iedzīvotāju ienākumu kontroles sistēmu un mantiskā stāvokļa deklarēšanas sistēmu, kā arī kā notiks amatpersonu ienākumu un mantiskā stāvokļa kontroles nodrošināšana un skaidras naudas aprites ierobežošana.

Iedzīvotāju ienākumu kontrole tiks nodrošināta, pamatojoties uz informāciju, kas norādīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa gada ienākumu un fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarācijās, kā arī uz VID rīcībā esošo informāciju, kuru tas saņem darba algas un citu paziņojumu veidā.

Mantiskā stāvokļa deklarēšanai iedzīvotājiem būs jāiesniedz pirmreizējā mantiskā stāvokļa deklarācija jeb t.s. sākumdeklarācija. Deklarācija būs jāiesniedz VID teritoriālajā iestādē līdz 2008.gada 1.aprīlim par mantisko stāvokli uz 2007.gada 31.decembri, un tas būs jāveic visām personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika, kā arī ārvalstniekiem, ja tiem Latvijā ir noteikts īpašums. Deklarēšanas pienākumu to nepilngadīgo personu vietā izpildīs vecāki vai persona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem realizē vecāku varu (aizbildņi), bet aizgādnībā esošu personu vietā deklarēšanas pienākumu izpildīs aizgādņi.

Sākumdeklarācijā būs jānorāda šādas ziņas par Latvijā un ārvalstīs esošo mantu, saistībām vai veiktajiem darījumiem:

• par piederošu, valdījumā, lietojumā, kopīpašumā esošu nekustamo īpašumu;

• par īpašumā esošiem transportlīdzekļiem;

• informāciju par to, ka persona ir individuālais komersants, kā arī par tai piederošo zemnieku vai zvejnieku saimniecību;

• par kapitāla daļām vai līdzdalības daļām komercsabiedrībās;

• par līdzdalības daļām kooperatīvajās sabiedrībās;

• par vērtspapīriem un finanšu instrumentiem;

• par skaidras vai bezskaidras naudas uzkrājumiem, ja to kopējā vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas nacionālajā valūtā vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā;

• par aizdevumiem, ja to kopējā vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;

• par veiktajiem darījumiem (izņemot tādus darījumus, kurus veic saimnieciskās darbības ietvaros), ja katra atsevišķā darījuma vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas;

• par citu pēc pašas personas ieskatiem vērtīgu mantu, ja vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.

Savukārt ikgadējā mantiskā stāvokļa deklarēšana būs jāveic tādā gadījumā, ja mantiskajā stāvoklī, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būs notikušas izmaiņas un ja šīs izmaiņas atbildīs vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

• iegūts nekustamais īpašums, kurš nav reģistrēts Latvijas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā (ieskaitot ārzemēs reģistrēto), kā arī ja tai ir nepabeigti celtniecības objekti, arī kopīpašumā;

• iegūts transportlīdzeklis, kurš nav reģistrēts;

• Latvijā vai ārvalstīs iegūtas kapitāla daļas vai līdzdalības daļas komercsabiedrībās;

• iegūtas līdzdalības daļas kooperatīvajās sabiedrībās;

• iegūti vērtspapīri un finanšu instrumenti;

• uzkrāta skaidra vai bezskaidra nauda, kuras kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas;

• veikti aizdevumi, kuru kopējā summa pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas;

• veikti darījumi, kuru apmērs pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas (izņemot darījumus, kurus veic saimnieciskās darbības ietvaros);

• veikti darījumi, kuru rezultātā ir mainījušās īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu, kurš vēl nav reģistrēts normatīvo aktu noteiktajā kārtībā;

• personas īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir cits vērtīgs īpašums, kura vērtība pēc fiziskās personas ieskatiem pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas vai to ekvivalentu valūtā;

• Latvijā vai ārvalstīs veikto iepriekšējā kalendāra gada laikā gūto ienākumu, iegūtās mantas un veikto darījumu kopējais apjoms pārsniedz 300 minimālās mēnešalgas.

Darba grupas izstrādātais risinājuma variants nodrošinās šādu mērķu sasniegšanu:

• tiks radīts atskaites punkts fizisko personu uzkrājumu, ienākumu un izdevumu atbilstības novērtēšanai;

• tiks nodrošinātas visaptverošas fizisko personu uzkrājumu, ienākumu un izdevumu atbilstības un attiecīgi nodokļu nomaksas un ienākumu legalitātes kontroles iespējas;

• tiks novērsta iespēja slēpt ienākumus, izmantojot citas personas identitātes datus (t.i., “norakstīt” uz citām fiziskajām personām naudu un īpašumus).

Deklarāciju veidlapu formas un to aizpildīšanas kārtības noteikšanai tiks izdoti MK noteikumi, kuru projektu paredzēts izstrādāt līdz 1.oktobrim. Par deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā personu varēs saukt pie atbildības, piemērojot sankcijas naudas soda veidā.

Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likumā arī tiks nodrošināta skaidras naudas aprites ierobežošana. Likumprojekts paredz, ka par skaidras naudas uzkrājumiem, kas pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, fiziskā persona, kas līdz kalendāra gada 31.decembrim nav ieskaitījusi šos uzkrājumus savā kontā, 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas samaksā skaidras naudas uzkrājumu nodokli 3% apmērā no uzkrājumiem, kas pārsniedz 100 minimālās mēnešalgas. Bet saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” tiek paredzēts, ka jādeklarē fizisko personu darījumi ar skaidru naudu, ja tie pārsniegs 50 minimālās mēnešalgas.

Fizisko personu ienākumu gūšanas kontroles pilnveidošanai nepieciešamos likumdošanas aktus Finanšu ministrija atbilstoši saņemtajiem ministriju atzinumiem precizēs un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegs trīs nedēļu laikā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par nekustamā īpašuma nodokļa normu piemērošanas kārtību

Ministru kabineta (MK) apstiprināta Finanšu ministrijas izstrādātā kārtība, kas regulēs likumā “Par nekustamo īpašumu” iekļauto normu piemērošanu. 20.jūnijā izskatītie MK noteikumi apstiprina nodokļa maksāšanas paziņojuma paraugu un nosaka kārtību, kādā Valsts zemes dienests saņem datus par nodokļa maksātājiem un objektiem, kas tiek aplikti vai neaplikti ar nekustamā īpašuma nodokli.

Noteikumi arī regulēs kārtību, kādā notiek nodokļa aprēķināšana un uzskaite, kā arī nodokļa maksāšana un atvieglojumu piemērošana.

Noteikumos iekļauts punkts, kurā noteikts, ka pēc pašvaldības rakstveida iesnieguma Valsts ieņēmumu dienests MK noteiktajā kārtībā nodod attiecīgajai pašvaldībai ar īpašuma nodokļa parādu administrēšanu saistītās funkcijas attiecībā uz tiem nodokļa maksātājiem, kuru ar nodokli apliekamās ēkas vai būves atrodas vienas pašvaldības teritorijā.

Līdz ar noteikumu stāšanos spēkā par spēku zaudējušiem tiks atzīti MK 2000.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.131 “Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”.

 

IeM: Par nekustamo īpašumu “Robežsardze” Krāslavas rajonā

Ministru kabinets 20.jūnijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas izstrādāto rīkojuma projektu, kas paredz saglabāt valsts īpašumā nekustamo īpašumu “Robežsardze” Krāslavas rajona Piedrujas pagastā, kur plānots izbūvēt helikopteru nosēšanās laukumu Valsts robežsardzes (VRS) Aviācijas dienesta vajadzībām.

Aviācijas dienests tiek veidots, īstenojot VRS attīstības koncepciju, kas paredz paaugstināt valsts robežas apsardzības efektivitāti, kā arī sniegt atbalstu citām valsts institūcijām – Katastrofu medicīnas centram, Nacionālās aviācijas un jūras glābšanas dienestam, pašvaldībām un neatliekamās medicīnas palīdzības iestādēm, Valsts policijai – specifisku uzdevumu pildīšanai. Zemesgabala kopējā platība ir 2,52 hektāri.

 

IeM: Par robežsardzes pulkveža pakāpes piešķiršanu

Ministru kabinets otrdien, 20.jūnijā, atbalstīja robežsardzes pulkveža dienesta pakāpes piešķiršanu diviem robežsardzes pulkvežleitnantiem – Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšniekam Normundam Garbaram un Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes priekšniekam Arvīdam Liepiņam.

Saskaņā ar Robežsardzes likuma 30.panta piekto daļu vecākos virsniekus pulkveža dienesta pakāpē paaugstina Ministru kabinets.

Robežsardzes pulkvežleitnants Normunds Garbars no 2002.gada 19.jūnija līdz 2006.gada 31.martam ieņēma Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieka amatu, bet 2006.gada 1.aprīlī iecelts Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes priekšnieka amatā.

N.Garbars iesaukts Latvijas Republikas Aizsardzības spēkos 1992.gada 20.janvārī. 1994.gada 21.oktobrī viņam piešķirta kapteiņa dienesta pakāpe, 1997.gada 11.decembrī – majora, bet 2001.gada 18.jūnijā – robežsardzes pulkvežleitnanta.

Savukārt robežsardzes pulkvežleitnants Arvīds Liepiņš kopš 2003.gada 8.janvāra ieņem Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes priekšnieka amatu, veiksmīgi pildot arī Valsts robežsardzes pilnvarotā vietnieka pienākumus uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežlīnijas.

A.Liepiņš iesaukts Latvijas Republikas Aizsardzības spēkos 1992.gada 13.februārī. 1992.gada 3.jūnijā viņam piešķirta kapteiņa dienesta pakāpe, bet 1998.gada 29.maijā – robežsardzes majora. 2002.gada 12.novembrī A.Liepiņam piešķirta robežsardzes pulkvežleitnanta dienesta pakāpe.

 

IeM: Par pabalsta piešķiršanu Krievijas militārajiem pensionāriem

Ministru kabinets (MK) otrdien, 20.jūnijā, piešķīra Iekšlietu ministrijai 3600 latu, lai izmaksātu izceļošanas pabalstu diviem Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas. Pabalsts Krievijas militārajiem pensionāriem tiek izmaksāts saskaņā ar MK 2005.gada 18.oktobra noteikumiem “Kārtība, kādā militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem izmaksājams izceļošanas pabalsts”. Saskaņā ar MK 2005.gada 18.oktobra sēdes protokola Nr.60 23.§ 3.punktu jautājumus par finansējumu Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem izmaksājamiem pabalstiem 2006.gadā MK izskata atsevišķi – atbilstoši saņemtajiem iesniegumiem. Apstiprinātajā 2006.gada valsts budžetā Iekšlietu ministrijā šiem mērķiem finanšu līdzekļi nav paredzēti.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par mācību sasniegumu vērtēšanu speciālās izglītības programmās

Ministru kabineta (MK) 20.jūnija sēdē izskatīts un apstiprināts MK noteikumu projekts “Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība speciālās izglītības programmās”.

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 5.panta 3.punktu šobrīd mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību speciālajās izglītības iestādēs nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 1999.gada 27.augusta rīkojums Nr.434 “Par speciālo internātskolu (skolu) skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu”, kas neatbilst Valsts pārvaldes likumā un Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17.panta otrajā daļā noteiktajam.

Lai veicinātu un nodrošinātu izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem humānu un katra individualitātei atbilstošu mācību sasniegumu vērtēšanu, ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība speciālās izglītības iestādēs”.

Vienotā vērtēšana paredzēta atbilstoši licencētai speciālās pamatizglītības programmai, kuru īsteno izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem neatkarīgi no tā, vai viņi mācās speciālās izglītības iestādē vai vispārējās izglītības iestādes atsevišķā klasē (speciālās izglītības klasē) vai arī mācās integrēti vispārējās izglītības iestādes jebkurā klasē.

Normatīvā akta projekts paredz noteikt mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem, ievērojot viņu attīstības līmeni, spējas un veselības stāvokli.

 

IZM: Par grozījumiem Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijā

Ministru kabineta (MK) 20.jūnija sēdē izskatīts un apstiprināts MK rīkojuma projekts “Grozījums MK 2006.gada 9.maija rīkojumā Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju””.

Rīkojuma projekts paredz pagarināt termiņu, līdz kuram Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir jāsagatavo un noteiktā kārtībā jāiesniedz MK koncepcijas projekts par IZM valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeļiem. Rīkojuma projekts ir sagatavots, ievērojot to, ka pašlaik IZM precizē jau izstrādāto koncepcijas projektu, lai izveidotu optimālāku IZM valdījumā esošā valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeli, paredzot daļu no IZM valdījumā esošā valsts nekustamā īpašuma nodot Finanšu ministrijas valdījumā.

IZM: Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ganību dambī 26, saglabāšanu valsts īpašumā

Ministru kabineta (MK) 20.jūnija sēdē izskatīts un apstiprināts MK rīkojuma projekts “Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 9.augusta rīkojumā Nr.394 “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ganību dambī 26, saglabāšanu valsts īpašumā””.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 9.augusta rīkojumā Nr.394 “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ganību dambī 26, saglabāšanu valsts īpašumā”” sagatavots, lai nodrošinātu nekustamā īpašuma Rīgā, Ganību dambī 26, ierakstīšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda IZM personā atbilstoši veiktajām korekcijām zemes robežu plānos. Pašreiz objekts ir ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.

MK 2000.gada 9.augusta rīkojumā Nr.394 “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ganību dambī 26, saglabāšanu valsts īpašumā” norādītā zemesgabala platība ir 8626 m².

Ņemot vērā to, ka sūkņu stacijai ir uzmērīts atsevišķs zemesgabals 54 m² platībā, kā arī zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā ierakstīts zemesgabals 10 008 m² platībā, nepieciešams izdarīt grozījumu MK 2000.gada 9.augusta rīkojumā Nr.394 “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Ganību dambī 26, saglabāšanu valsts īpašumā”.

 

IZM: Par valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroli

Ministru kabineta (MK) 20.jūnija sēdē izskatīts un apstiprināts MK noteikumu projekts “Kārtība, kādā veicama valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontrole”.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13.panta otrās daļas 3.punktu un tas nepieciešams, lai noteiktu kārtību, kādā veicama valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma un tā lietderības kontrole.

Projekts paredz, ka programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu un tā lietderības kontroli nodrošina IZM sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi. Lai kontrolētu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu un tā lietderību, ministrija izveido programmas uzraudzības padomi.

Padomē iekļauj ministrijas, attiecīgās nozares ministrijas un to ieteiktus ražotāju un zinātnes pārstāvjus. Padome uzrauga, lai pētījumu virzieni atbilstu programmā noteiktajiem mērķiem un plānotajai programmas izpildes gaitai, kā arī lai laikus tiktu sagatavoti un iesniegti pārskati par programmas izpildi. Pēc pārskatu saņemšanas padome sagatavo ziņojumu izglītības un zinātnes ministram, kurš pieņem lēmumu par programmas turpināšanu vai pārtraukšanu.

 

IZM: Par zinātnisko institūciju darba efektivitātes vērtēšanas kritērijiem

Ministru kabineta (MK) 20.jūnija sēdē izskatīts un apstiprināts MK noteikumu projekts “Zinātnisko institūciju darba efektivitātes vērtēšanas kritēriji”.

Noteikumu projekts izdots saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13.panta otrās daļas 2.punktu un nosaka kritērijus, pēc kādiem izvērtējama zinātnisko institūciju darba efektivitāte, kā arī tas paredz, ka katras zinātniskās institūcijas darba efektivitāti izvērtē atsevišķa ekspertu komisija. Komisiju izveido un tās darbu organizē Latvijas Zinātnes padome. Komisijā iekļauj vismaz trīs kvalificētus ekspertus no padomes ekspertu datu bāzes. Ekspertu komisijā iekļauj tikai tādus ekspertus, kuri nav nodarbināti vai citādi saistīti ar attiecīgo zinātnisko institūciju. Institūcijas darba efektivitāti eksperti izvērtē atbilstoši šādām vērtēšanas kritēriju grupām: institūcijas piesaistītais finansējums, zinātnisko rezultātu efektivitātes kritēriji un akadēmiskajos amatos strādājošā zinātniskā personāla attīstības kritēriji.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par atbalstu jauna Tiesu iekārtas likuma projektam

Ministru kabinets otrdien, 20.jūnijā, akceptēja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto Tiesu iekārtas likumprojektu.

Tā mērķis ir nodrošināt tiesas spriešanu neatkarīgā un objektīvā tiesā, tāpēc likumprojektā salīdzinājumā ar spēkā esošo tiesu iekārtas regulējumu paredzētas būtiskas izmaiņas.

Izstrādātais likumprojekts paredz izveidot konsultatīvu un koordinējošu institūciju – Tieslietu padomi, kas piedalītos valsts tiesu sistēmas politikas un stratēģijas attīstībā un tiesu sistēmas darba pilnveidošanā. Tās sastāvā būtu Augstākās un Satversmes tiesas priekšsēdētājs, TM pārstāvis, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, augstskolu rektoru padomes deleģēts pārstāvis, Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnesis un seši tiesnešu konferences ievēlēti tiesneši.

Saskaņā ar jauno likumprojektu tiesu darbu organizatoriski un materiāltehniski tāpat kā līdz šim, nodrošinās Tiesu administrācija.

Izstrādātais likumprojekts arī paredz, ka valdība pēc Tieslietu padomes viedokļa saņemšanas noteiks rajona tiesu un administratīvo rajona tiesu skaitu un atrašanās vietu, kā arī reorganizēs un likvidēs rajona un administratīvās rajona tiesas. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu sabiedrībai pieejamāko un aktuālajai situācijai atbilstošāko rajona tiesu izvietojumu un nepieciešamo rajona tiesu skaitu, teikts likumprojekta anotācijā. Lai nodrošinātu, ka tiesneša amata vakances gadījumā ir iespējams ātri un efektīvi aizpildīt vakanto tiesneša amata vietu, likumprojektā paredzēta tiesneša amata kandidātu rezervju veidošana, kā arī elastīga tiesnešu aizstāšanas un pārcelšanas kārtība.

Likumprojektā paredzēta detalizēta tiesnešu atlases kārtība, kas nodrošinās ievērojami stingrāku un objektīvāku tiesnešu atlases procedūru. Piemēram, paredzēts, ka pretendenti, kas pieteiksies uz tiesneša amata kandidātu atlasi, kārtos atlases pārbaudījumus, kuru procedūru noteiks Ministru kabinets, bet saturu un vērtēšanas kritērijus – attiecīgi tieslietu ministrs vai Augstākās tiesas plēnums pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma. Persona, kas nokārtos atlases pārbaudījumus, iegūs tiesneša amata kandidāta statusu. Tiesneša amata kandidāta atbilstību tiesneša amatam vērtēs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija, pieņemot kvalifikācijas eksāmenu. Kvalifikācijas eksāmena apjomu un saturu pēc saskaņošanas Tieslietu padomē noteiks Augstākās tiesas priekšsēdētājs.

Paredzēts arī līdz šim praksē formāli piešķirtās kvalifikācijas klases aizstāt ar izdienas stāžu un regulāru atestāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu objektīvu un pārredzamu tiesnešu karjeras attīstību.

Likumprojekts nosaka, ka atbrīvot tiesnesi no amata pēc paša vēlēšanās, beidzoties pilnvaru termiņam vai sasniedzot likumā noteikto maksimālo tiesneša pienākumu pildīšanas vecumu, varēs attiecīgi ar tieslietu ministra vai Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīkojumu.

Tiesnesi no amata varēs atbrīvot arī gadījumos, kad tas ievēlēts vai iecelts amatā, kas nav savienojams ar tiesneša amatu, sakarā ar tiesnešu skaita samazināšanu, veselības stāvokļa dēļ, kā arī sakarā ar neatbilstību tiesneša amatam, ja tas nav nokārtojis tiesneša darba atestācijas pārbaudi, papildpārbaudi un atkārtoto papildpārbaudi. Šajos gadījumos tiesnesi no amata varēs atbrīvot Saeima, pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārkolēģijas vai Disciplinārkomisijas lēmumu, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojektā iekļauta arī nodaļa par tiesnešu saukšanu pie disciplinārās atbildības, bet, lai veicinātu ētikas lomu tiesnešu darbā un tiesnešu izpratni par ētikas normu saturu un nozīmi, paredzēta jaunas tiesnešu pašpārvaldes institūcijas – Ētikas komisijas – izveide.

Izstrādātajā likumprojektā paredzēts tiesu piesēdētāju institūta regulējums, kā arī vadlīnijas pārejai uz tiesu sistēmu, kurā lietas pirmajā instancē skata rajona tiesas, apelācijas instancē – apgabaltiesas un kasācijas instancē – Augstākā tiesa. Pāreja uz šādu sistēma plānota apmēram 10 gadu laikā.

Pašlaik tiesu organizatorisko struktūru, darbības principus, tiesnešu apstiprināšanu amatā, karjeru, sociālās garantijas, atcelšanu no amata un tiesnešu pašpārvaldes institūciju darbību regulē 1992.gadā pieņemtais un vairākkārt grozītais likums “Par tiesu varu”. Bet tiesnešu saukšanu pie disciplinārās atbildības paredz likums par tiesnešu disciplināro atbildību. Arī tiesas piesēdētāju institūta regulējums daļēji iekļauts atsevišķā likumā par tiesas piesēdētāju vēlēšanām.

Likumprojekta autori uzskata, ka jaunajā likumprojektā ietvertās normas vērstas uz sabiedrībai pieejamākas tiesu sistēmas izveidošanu, kas sekmēs tiesas nolēmumu kvalitāti un līdztekus jau noteiktajam tiesas nolēmumu pieejamības regulējumam veicinās sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai un līdz ar to arī valsts varai kopumā.

Līdz ar tiesu iekārtas likumprojektu nepieciešams veikt grozījumus vairākos citos normatīvajos aktos. Piemēram, pašreiz spēkā esošais Prokuratūras likums paredz, ka prokuroriem tiek piešķirtas amata pakāpes, kas atbilst tiesnešu kvalifikācijas klasēm. Grozījumi prokuratūras likumā paredz jaunas prokurora amata pakāpes izveidi, vienlaikus izslēdzot atsauces uz tiesnešu kvalifikācijas klasēm.

Izstrādāts arī Zemesgrāmatu likuma grozījumu un Satversmes tiesas likuma grozījumu projekts.

Tiesu iekārtas likums jāpieņem Saeimai.

 

TM: Par grozījumiem likumā par valsts un pašvaldību kapitālu daļām

Ministru kabinetā otrdien, 20.jūnijā, izskatīti projektu grozījumi likumā par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām, kuri nepieciešami, lai to saskaņotu ar Komerclikumu. Šā gada martā tika pieņemti grozījumi Komerclikumā, nosakot, ka Uzņēmumu reģistrs no 1.jūlija veiks arī parakstu apliecināšanu. Līdz ar to likums par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām ir jāsaskaņo ar Komerclikumu.

Izstrādātais grozījumu projekts paredz, ka likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā valdes locekļu parakstu paraugus varēs apliecināt pie notāra vai Uzņēmumu reģistrā.

Pašlaik likumā noteikts, ka valsts vai pašvaldību kapitāla daļu turētāja pārstāvja paraksts uz statūtiem nav publiski jāapliecina. Savukārt Komerclikums šobrīd vairs neparedz notariāli apliecinātu parakstu nepieciešamību uz dibināšanas līguma un statūtiem nevienai kapitālsabiedrībai, tādēļ jāveic grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”.

Ievērojot to, ka valsts vai pašvaldību kapitāla daļu turētāja pārstāvis ir valsts pārvaldes iestādes amatpersona, grozījumu projektā ir paredzēts arī noteikt, ka valsts vai pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja paraksts uz pieteikuma valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā nav publiski jāapliecina. Šis grozījums paredzēts tādēļ, ka nav nepieciešams publiski apliecināt parakstus tiešās valsts pārvaldes vai pašvaldības iestāžu amatpersonām, kas ar likumu ir pilnvarotas veikt kapitāla daļu turētāja funkcijas.

Grozījumi likumā jāpieņem Saeimai.

 

TM: Par Latvijas nacionālo nostāju intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanā

Ministru kabinetā otrdien, 20.jūnijā, apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projektam par krimināltiesiskajām sankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu.

2006.gada aprīlī Eiropas Komisija izstrādāja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projektam par krimināltiesiskajām sankcijām, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību ievērošanu. Direktīvas projekta mērķis ir cīnīties pret viltošanu un pirātismu, kas kaitē iekšējā tirgus darbībai, kā arī novērst atšķirības dalībvalstu tiesību aktos īpaši attiecībā uz sodu apmēriem, kas intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekiem liedz saņemt līdzvērtīgu aizsardzību visā Eiropas Savienībā (ES). Direktīvas projekts paredz, ka personai, kas komerciālā mērogā ir izdarījusi nodarījumu, kas vērsts pret personas tiesībām uz intelektuālo īpašumu, ir piemērojams kriminālsods, teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Latvijas nostāju šajā jautājumā.

Direktīvas darbības joma skar vairākus intelektuālā īpašuma tiesību veidus – autortiesības, ar autortiesībām saistītās tiesības, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju autora tiesības, tiesības uz preču zīmi, dizainparauga tiesības, patenttiesības, tostarp no papildu aizsardzības sertifikātiem iegūtās tiesības, tiesības attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, lietderīgā modeļa tiesības, augu šķirņu selekcionāra tiesības, tiesības uz firmu u.c.

Informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvija nevar piekrist, ka kriminālatbildība tiek paredzēta par pilnīgi visiem intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, kā tas šobrīd izriet no direktīvas projekta.

Teorētiski intelektuālā īpašuma tiesības ir vairāk civiltiesiska rakstura strīdi, un, pirms tie tiek kriminalizēti, nepieciešams izvērtēt jau esošo instrumentu efektivitāti. Šobrīd civiltiesību sfērā tiek papildināts intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības mehānisms. Līdz brīdim, kamēr nav izvērtēta šā civiltiesību instrumenta efektivitāte, pāragri secināt, ka ir nepieciešams regulējums krimināltiesību sfērā, paredzot konkrētas kriminālas sankcijas, norādīts informatīvajā ziņojumā.

Ar direktīvas projektu paredzēts noteikt sankciju veidus un apmēru, kādi piemērojami par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem. Direktīvas projekts paredz noteikt konkrētu naudas soda apmēru, t.i., līdz 300000 eiro, par noziedzīgiem nodarījumiem intelektuālā īpašuma tiesību jomā gan fiziskām, gan juridiskām personām, kā arī ieslodzījuma termiņus fiziskām personām. Paredzēts arī noteikt mantas konfiskāciju noziedzīgā nodarījuma izdarītājiem.

Latvija uzskata, ka Eiropas Kopienas direktīvās varētu paredzēt dalībvalstīm nodrošināt sodus vai citus mehānismus, lai tiktu ievēroti ES tiesību nosacījumi, tomēr atstājot katrai dalībvalstij iespēju izvēlēties savai tiesību sistēmai atbilstošus soda veidus un to apmērus.

Latvija arī nevar atbalstīt principu, ka direktīvas projektā tiek noteikts konkrēts sankciju apmērs gan juridiskajām, gan fiziskajām personām, paredzot konkrētus ieslodzījuma termiņus un naudas soda apmērus, jo uzskata, ka šis jautājums būtu jārisina tikai dalībvalstu tiesību aktos. Latvija nepiekrīt naudas sodu apmēru harmonizācijai ES līmenī nedz fiziskām, nedz juridiskām personām, jo dalībvalstīm ir pārāk atšķirīga finansiālā situācija, būtiski atšķiras naudas sodu aprēķināšanas kārtība un krimināltiesību sistēma vispār.

Tomēr Latvija atbalsta ierosinājumu, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai daļēji vai pilnībā konfiscētu mantu, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai, kura notiesāta par noziedzīgu nodarījumu intelektuālā īpašuma tiesību jomā.

 

TM: Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju

Ministru kabineta 20.jūnija sēdē apstiprināti noteikumi par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikāciju un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtību.

Noteikumos ietverts procedūru apraksts, kas paredz precīzu nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas kārtību. Klasificēšana balstīta uz Eiropas Komisijas regulu par ekonomiskās darbības statistisko klasifikāciju Eiropas Savienībā un nekustamā īpašuma tirgus datu analīzes rezultātiem. Lietošanas mērķu klasifikācija izstrādāta atbilstoši nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas prasībām.

Noteikumos regulēta arī lietošanas mērķu klasifikācija un skaidrota tās piemērošana, lai nodrošinātu vienotu lietošanas mērķu noteikšanu visās pašvaldībās.

Noteikumi neparedz masveida lietošanas mērķu maiņu, taču līdz ar stāšanos spēkā valstī kopumā metodiski un procesuāli tiks pilnveidots nekustamo īpašumu kadastrālās vērtēšanas process un nekustamo īpašumu izmantošanas uzskaite dažādām valsts un sabiedrības vajadzībām.

Saskaņā ar noteikumiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķis ir noteiktā zemes un būvju pašreizējā izmantošana vai zemes plānotā (atļautā) izmantošana, ko kadastrālās vērtēšanas vajadzībām nosaka zemes vienībai, zemes vienības daļai atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves izmantošanai. Lietošanas mērķi nosaka visām Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajām zemes vienībām un zemes vienības daļām un reģistrē kadastra informācijas sistēmā.

Lietošanas mērķu grupas, ņemot vērā vērtību veidojošos faktorus, klasificēs divās klasēs. 1.klasē ietilps zeme, uz kuras apbūve nav primārā zemes izmantošana jeb uz kuras apbūve pieļaujama gadījumos, ja tā nepieciešama atļautās izmantošanas nodrošināšanai. Šajā klasē būs piecas mērķa grupas: lauksaimniecības zeme, mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu, ūdens objektu zeme, derīgo izrakteņu ieguves teritorijas un dabas pamatnes un rekreācijas nozīmes zeme.

2.klasē ietilps apbūves zemes, tai atbildīs septiņas zemes lietošanas mērķa grupas – individuālo dzīvojamo māju apbūves zeme, daudzdzīvokļu māju apbūves zeme, komercdarbības objektu apbūves zeme, sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme, ražošanas objektu apbūves zeme, satiksmes infrastruktūras objektu apbūves zeme un inženiertehniskās apgādes tīklu un objektu apbūves zeme.

Noteikumi stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī, līdz tam laikam paredzēta īpaša pārejas kārtība, kas aprakstīta noteikumu noslēguma jautājumos.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību

Ministru kabineta (MK) 20.jūnija sēdē akceptēti Vides ministrijas izstrādātie MK noteikumu projekti “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība” un “Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem un par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem”.

Vides ministrijas izstrādātajā MK noteikumu projektā “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība” pamatā saglabātas normas, kas šobrīd noteiktas MK 2004.gada 29.jūnija noteikumos Nr.555 “Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība”, kuri zaudēs spēku šā gada 1.jūlijā, no jauna paredzot:

– videi kaitīgu preču svara noteikšanas kārtību, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav nepieciešamo videi kaitīgu preču svaru apliecinošu uzskaites dokumentu;

– vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veida un svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiāla veidu un svaru apliecinošu uzskaites dokumentu.

Tāpat paredzēts, ka nodokļa maksātājiem, kuri maksā nodokli par elektriskajām un elektroniskajām iekārtām (EEI) saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likuma 6.pielikumu un šo noteikumu 7.pielikumu, kā arī mazumtirgotājiem, kuri Latvijā realizē EEI, līdz 2006.gada 1.jūlijam jāveic saražoto vai no citām valstīm ievesto, bet nerealizēto un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai neizmantoto EEI inventarizācija, lai dokumentāri pamatotu EEI apjomu, par kurām nodoklis netiks maksāts.

Savukārt MK noteikumu projektā “Noteikumi par dabas resursu nodokļa maksāšanas un atmaksāšanas kārtību par transportlīdzekļiem un par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par transportlīdzekļiem” no jauna noteikta kārtība, kādā maksājams dabas resursu nodoklis un atmaksājams samaksātais nodoklis par transportlīdzekli, ja tas tiek noņemts no uzskaites izvešanai no Latvijas sešu mēnešu laikā pēc tā pirmās pastāvīgās reģistrācijas.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par Latvijas pievienošanos Eiropas konvencijai par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību

Valdība otrdien, 20.jūnijā, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādāto rīkojumu par pievienošanos Eiropas konvencijai par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un tās protokolu.

Konvencijas mērķis ir nodrošināt to dzīvnieku aizsardzību, kuri tiek audzēti un turēti pārtikas ražošanas, vilnas, ādu vai kažokādu iegūšanai vai kādos citos lauksaimnieciskos nolūkos. Dokuments ir nepieciešams, lai uzlabotu sabiedrības dzīves vidi kopumā un nodrošinātu vienotas prasības Eiropas Savienības dalībvalstīs dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā.

Konvencija un protokols nosaka pienākumus un tiesības personām, kuras ir iesaistītas lauksaimniecības dzīvnieku labturības nodrošināšanā. Dokumentā iestrādātas vispārējās prasības lauksaimniecības dzīvnieku labturības nodrošināšanā un atsevišķām dzīvnieku sugām (cūkām, vistām, liellopiem, pīlēm, to skaitā muskuspīlēm, skrējējputniem, kazām, aitām, kažokzvēriem, zosīm, tītariem un zivīm) papildu īpašās labturības prasības.

Konvencija paredz, ka dzīvnieki jāizmitina un jānodrošina ar barību, ūdeni un aprūpi atbilstoši dzīvnieku sugai un to attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpei, kā arī atbilstoši to fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām saskaņā ar atzītu pieredzi un zinātniskajām atziņām. Tāpat dzīvniekam jānodrošina atbilstoša kustību brīvība, turklāt to nevar ierobežot tik lielā mērā, lai radītu nevajadzīgas ciešanas un ievainojumus.

 

ZM: Par veterinārajām prasībām mājlopu embriju, olšūnu un spermas tirdzniecībai

Valdība otrdien, 20.jūnijā, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātās veterinārās prasības govju, cūku, aitu, kazu un zirgu embriju un olšūnu un ērzeļu, āžu un teķu spermas tirdzniecībai Eiropas Savienības dalībvalstīs un ievešanai no trešajām valstīm.

Normatīvais akts nosaka embriju un olšūnu iegūšanas, apstrādes, uzglabāšanas un pārvadāšanas nosacījumus, veterinārās prasības embriju transplantācijas uzņēmumam, spermas sagatavošanas centram, kā arī prasības spermas, olšūnu un embriju ievešanai no trešajām valstīm un tirdzniecībai ES dalībvalstīs. Noteikumi paredz, ka ievest mājdzīvnieku spermu, olšūnas un embrijus var tikai no Eiropas Komisijas atļautajām valstīm.

Veterinārās prasības stāsies spēkā ar 2006.gada 30.jūniju.

 

ZM: Par nekaitīguma prasībām nefasēta jēlcukura pārvadāšanai pa jūru

Valdība otrdien, 20.jūnijā, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādātās obligātās nekaitīguma prasības nefasēta jēlcukura pārvadāšanai pa jūru. Prasības paredzētas jēlcukuram, ko pārvadā pa jūru tilpnēs, konteineros vai cisternās, kuras paredzētas ne tikai pārtikas produktu pārvadāšanai. Normatīvais akts paredz, ka jēlcukuru pārvadā tilpnēs, konteineros vai cisternās, ja tās ir tīras, tajās nav iepriekšējās kravas atlikumu un ir veikta attiecīga pārbaude, kā arī ja tilpnēs, konteineros vai cisternās pirms tam nav pārvadāts nefasēts šķidrums.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!