• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.06.2006., Nr. 93 https://www.vestnesis.lv/ta/id/137539

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par vēlēšanu apgabalos ievēlamo deputātu skaitu

Vēl šajā numurā

15.06.2006., Nr. 93

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

 

Ministre B.Rivža

Uz jaut.nr. 142– dok.nr.5992

Par mazākumtautību izglītības reformas atcelšanu, Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībai

Saskaņā ar Ministru prezidenta 2006.gada 22.maija rezolūciju Nr.45/SAN-1498 sniedzu atbildes uz Latvijas Republikas Saeimas frakcijas “Jaunais laiks” 2006.gada 18.maija vēstulē Nr.142 “Par mazākumtautību izglītības reformas atcelšanu, Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībai” jautājumiem:

Atbildot uz deputātu 1.jautājumu, informēju:

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss pozitīvi novērtējis Latvijas sasniegumus sabiedrības integrācijas jomā, kas gūti, izmantojot tieši izglītības jomu.
Latvijas izglītības sistēmas organizācija pilnībā atbilst Eiropā vispārpieņemtajai starptautiskajai praksei un mazākumtautību aizsardzības nosacījumiem. Latvijas izglītības sistēma veidota kā vienota izglītības telpa un šobrīd pastāvošā likumdošana nodrošina visas Latvijas mazākumtautībām Satversmē noteiktās tiesības. Esošajā likumdošanā saistībā ar mazākumtautību izglītības jautājumiem nekādas izmaiņas vai grozījumi nav nepieciešami un netiks ierosināti.

Izglītības kvalitātes nodrošināšana ir viens no svarīgākajiem jautājumiem gan latviešu, gan mazākumtautību skolās, un šis jautājums ir Izglītības un zinātnes ministrijas redzeslokā. Izglītības kvalitātes kā latviešu, tā mazākumtautību izglītības iestādēs vērtēšanai ir izveidota Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra, kuru vada profesionāla un pieredzējusi izglītības speciāliste Evija Papule.

Dialogs ar sabiedrību, tajā skaitā ar mazākumtautību pārstāvjiem, tiks stiprināts. Vārdu “dialogs” izprotu tā tiešajā nozīmē– uzklausīt dažādus viedokļus, analizēt tos, salīdzināt un apmainīties ar informāciju, faktiem un argumentiem, izskaidrot valsts izglītības politiku. Svarīgs ir dialogs ar visu mazākumtautību pārstāvjiem– gan ar poļu mazākumtautību pārstāvjiem, gan ukraiņu, gan ebreju, gan baltkrievu, gan krievu– nevienu neizceļot īpaši. Šim nolūkam tiks izmantotas Izglītības un zinātnes ministrijas Mazākumtautību konsultatīvās padomes izglītības jautājumos sniegtās iespējas. Ja kāds vēlas starp vārdu “dialogs” un vārdu kopu “reformas atcelšana” likt vienādības zīmi, tad tā ir sabiedrības maldināšana, pat musināšana.

Atbildot uz deputātu 2.jautājumu, informēju:

Izglītības un zinātnes ministrijai nav nodoma atteikties no ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu, kas šobrīd atrodas augstskolu apsaimniekošanā, nodošanas augstskolu valdījumā.

Ministrija pašreiz turpina darbu pie koncepcijas par ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeļu izstrādes. Koncepcija saskaņā ar izglītības un zinātnes ministres 2006.gada 11.maija rezolūciju Nr.1-20m/5964 (pielikumā) un atbilstoši Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijai (atbalstīta ar Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojumu Nr.319) paredzēs daļu ministrijai piekritīgā nekustamā īpašuma nodošanu valdījumā universitātēm, kā arī augstskolām pēc to Satversmju apstiprināšanas Saeimā to funkciju un uzdevumu nodrošināšanai. Ievērojot, ka normatīvie akti neparedz iespēju nodot valsts nekustamo īpašumu augstskolām īpašumā bez atlīdzības, koncepcija arī paredzēs uzdevumu ministrijai izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus normatīvajos aktos, paredzot iespēju valstij nodot nekustamos īpašumus bez atlīdzības augstskolām, kurām ir atvasinātas publiskas personas statuss. Pēc grozījumu izdarīšanas normatīvajos aktos, daļa nekustamā īpašuma varētu tikt nodota augstskolām īpašumā.

Daļa ministrijai piekritīgā nekustamā īpašuma tiktu saglabāta ministrijas valdījumā, ministrijas un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbības nodrošināšanai, bet daļa nekustamā īpašuma, kas nav izmantojama ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbības nodrošināšanai, tiktu nodota Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija izvērtē arī iespēju izveidot sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Izglītības un zinātnes nami” valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanai. Lēmums par SIA izveidi tiks pieņemts Ministru kabineta sēdē, skatot ministrijas izstrādāto koncepcijas projektu.

Ministrijai piekritīgā nekustamā īpašuma sadalījums notiks tikai pēc tam, kad būs stingri izvērtēts katrs nekustamā īpašuma objekts, tā nepieciešamība katras iestādes funkciju un uzdevumu veikšanai neatkarīgi no tā, vai tā ir ministrija vai universitāte, vai arī kāda no ministrijas padotībā esošām iestādēm.

Tādējādi kategoriski noraidāms ir viedoklis, ka varētu tikt likti šķēršļi augstskolu un citu izglītības iestāžu darbības attīstībai.

Atbildot uz deputātu 3.jautājumu, informēju:

Jautājums par Latvijas Lauksaimniecības universitātes nekustamo īpašumu turpmākās apsaimniekošanas modeļu atsevišķu izvērtēšanu ir iekļauts Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojuma Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” 8.6.apakšpunktā, un minētais apakšpunkts attiecas uz Zemkopības ministriju un tās padotībā esošām iestādēm.

 Izglītības un zinātnes ministre B.Rivža

Rīgā 2006.gada 25.maijā


 

 

Valsts sekretārs D.Pavļuts

Uz jaut. nr.142 – dok nr.5992a

Par mazākumtautību izglītības reformas atcelšanu, Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas kapitālsabiedrībai

Kultūras ministrija ir saņēmusi Ministru prezidenta 2006.gada 22.maija rezolūciju ar lūgumu Izglītības ministrijai, Finanšu ministrijai un Kultūras ministrijai sniegt saskaņotu atbildi uz deputātu jautājumiem. Atbildot uz deputātu jautājumiem, informēju:

1. Saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 28.jūlija rīkojuma Nr.493 “Par Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā esošu valsts nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā” 1.punktu Finanšu ministrijai uzdots pārņemt valdījumā Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus un, lai nodrošinātu minēto nekustamo īpašumu pārņemšanu Finanšu ministrijas valdījumā, Finanšu ministrijai sagatavot un finanšu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā attiecīgus tiesību aktu projektus. Jautājums par katra nekustamā īpašuma valdījuma maiņu tiek skatīts Ministru kabinetā, pieņemot attiecīgu Ministru kabineta rīkojumu.

2. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojuma Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” 6.punktu Kultūras ministrijai līdz 2007.gada 2.janvārim pabeigt tās valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu valdītāja maiņu un nodot tos Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos noteikts cits nekustamo īpašumu valdītājs vai īpašnieks.

Informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojumu Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju”, Ministru kabineta 2005.gada 5.maija rīkojumu Nr.287 “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Dzirnavu ielā 46, nodošanu Latvijas Kultūras akadēmijas valdījumā”, Ministru kabineta 2003.gada 24.janvāra rīkojumu Nr.49 “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Kalpaka bulvārī 13, saglabāšanu valsts īpašumā” un Ministru kabineta 2000.gada 20.decembra rīkojumu Nr.643 “Par nekustamā īpašuma Rīgā, K.Barona ielā 1, saglabāšanu valsts īpašumā” nekustamo īpašumu valdītāji ir rīkojumos minētās Kultūras ministrijas padotībā esošās augstskolas.

Ņemot vērā, ka Augstskolu likums paredz, ka augstskolu valdījumā var atrasties nekustamie īpašumi, par katru konkrētu augstskolu nekustamo īpašumu ir pieņemti Ministru kabineta rīkojumi, uz kuru pamata iepriekš minētās augstskolas nekustamos īpašumus ir reģistrējušas zemesgrāmatā uz valsts vārda augstskolu valdījumā.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, informējam, ka Kultūras ministrijas padotībā esošo augstskolu nekustamie īpašumi netiks nodoti Finanšu ministrijai.

Informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 26.maija rīkojumu Nr.255 “Par H.Demakovas komandējumu” kultūras ministre Helēna Demakova no 2006.gada 27.maija līdz 3.jūnijam atradīsies komandējumā Indijas Republikā.

Valsts sekretārs D.Pavļuts


 

Ministre B.Rivža

Uz jaut. nr.143 – dok. nr.6000

Par zemas metodiskās kvalitātes ieskaiti

Izglītības satura un eksaminācijas centrs ir iepazinies ar Jūsu 2006.gada 24.maija vēstuli “Par zemas metodiskās kvalitātes ieskaiti” un sniedz skaidrojumus par Jūsu konstatētajām nepilnībām, kā arī atbildes uz Jūs interesējošiem jautājumiem.

Diskā esošajam ierakstam bija zema skaņas kvalitāte, un skolēni slikti dzirdēja tekstu.

Šogad ISEC pirmo reizi valsts pārbaudes darbos klausīšanās prasmes pārbaudei piedāvāja audioierakstus CD formātā, līdz ar to krietni esam uzlabojuši audioierakstu kvalitāti. 6.klases ieskaitē tika izmantots fragments no Marinas Kosteņeckas sarunas ar Ingmāru Līdaku viņas vadītajā radioraidījumā. Teksts bija autentisks. Šobrīd neviena skola nav sūdzējusies par audioieraksta kvalitāti.

Ierakstā esošās programmas viesis runāja ar stipru akcentu, un skolēni slikti uztvēra dzirdēto.

Par stipru akcentu var runāt tad, ja cilvēks pieļauj savā runā būtiskas, komunikācijai traucējošas kļūdas, kā rezultātā klausītājs nevar saprast teikto. Šajā tekstā tādu kļūdu nebija. Ingmāra Līdakas runātajā tekstā bija saklausāms akcents, bet tas netraucēja skolēniem sekmīgi veikt uzdevumu, jo tā mērķis bija pārbaudīt teksta izpratni kopumā. Atbildes uz uzdotajiem jautājumiem bija dzirdamas gan I.Līdakas, gan arī M.Kosteņeckas runātajā tekstā. Klausāmais teksts tika atskaņots divas reizes pa daļām.

Jāņem vērā, ka krieviski runājošie skolēni sabiedrībā dzird cilvēkus, kuriem krievu valoda nav dzimtā, bet runā krieviski. Runa ar akcentu (vieglāku vai vairāk izteiktu) skolēniem nav nekas jauns un nezināms. Viena no mazākumtautību (arī citu) valodas standarta prasībām ir sociokultūras kompetence, kura sevī ietver arī iecietību pret cilvēkiem, kuri runā svešā valodā ar akcentu, tātad cieņpilnu attieksmi pret cilvēku, kurš runā klausītāja valodā, nevis savā dzimtajā. Tā tiek veicinātas starpkultūru attiecības. Spēja skolēnam pilnvērtīgi iesaistīties starpkultūru dialogā – viens no šodienas svarīgākajiem uzdevumiem skolēnu izglītošanā.

Savā tekstā runājošais pieļāva runas kļūdas.

Jā, Ingmāra Līdakas runā ir dažas pareizrunas kļūdas, kas pieļaujamas cilvēkam, kurš nerunā savā dzimtajā valodā. Taču šīs valodas kļūdas netraucēja uztvert tekstu. Klausīšanās uzdevums pārbaudīja teksta izpratni, nevis valodas gramatisko formu lietojumu.

Tika piedāvāts pārāk liels teksta apjoms, un skolēniem bija grūti sniegt atbildes uz uzdotajiem jautājumiem tam atvēlētajā laikā.

Ieskaites uzdevumi (klausīšanās, lasīšanas prasmes un gramatikas) tiek aprobēti, lai noteiktu to kvalitāti un nepieciešamo izpildes laiku. Aprobācijas (apmēram 200 dažādu skolēnu) rezultāti liecināja, ka skolēni veiksmīgi veica lasīšanas prasmes pārbaudes uzdevumus. Problēma, kura patiešām varēja būt, ir saistīta ar skolēnu dažādo un pārsvarā ar ne visai augsto lasītprasmes līmeni. Skolēnu lasītprasmes līmenis gadu no gada kļūst arvien zemāks, jo viņi dažādu, visiem zināmu iemeslu dēļ, ikdienā ļoti maz lasa. Teksta, kas bija iekļauts ieskaitē, apjoms atbilst vēlamajam sestās klases lasītprasmes līmenim. Visus šos gadus, kopš ir ieskaite 6.klasē, teksta apjoms nav mainīts.

5. un 6.uzdevums attiecās uz sadaļu “Sintakse”, kura tiek apgūta tikai 7.– 8.klasē.

Jau no 1.klases skolēns pakāpeniski apgūst zināšanas un prasmes sintaksē. Katru gadu viņiem tiek mācīti arvien sarežģītāki sintakses jautājumi, tāpat pakāpeniski skolēni apgūst arī fonētiku, leksiku, morfoloģiju utt. Beidzot 6.klasi, skolēniem ir jāzina teikuma veidošanas pazīmes, jāatšķir vienkāršos izteicējus no saliktajiem, jāprot veikt vienkārša un salikta teikuma sintaktisko analīzi. Pamatskolas pēdējās klasēs skolēni atkārto un padziļina savas zināšanas un prasmes sintaksē. Katru gadu 6.klases valsts ieskaitē tiek iekļauti uzdevumi, kas pārbauda skolēnu zināšanas un prasmes arī par sintakses jautājumiem. 5.-6. uzdevuma kopējā vērtība bija tikai 2 punkti no 124 punktiem, kurus skolēns varēja iegūt par visu darbu..

Uzskatām, ka darbs gan metodiski, gan saturiski bija izstrādāts atbilstoši valsts pamatizglītības standarta, ieskaites programmas prasībām. Līdzvērtīgas ieskaites skolēni kārto jau kopš 1998.gada.

Vai Izglītības un zinātnes ministrija piedāvās skolām anulēt to uzdevumu rezultātus, kuri bija skolēniem neskaidri un nevarēja tikt izpildīti?

Tā kā ieskaites uzdevumos nebija kļūdu un tie bija izpildāmi, nav pamata anulēt kādu no skolēnu vērtējumiem minētajos uzdevumos.

Kādi pasākumi ir jāveic, lai nākotnē šādas ieskaites tiktu gatavotas daudz rūpīgāk un tajās nebūtu metodiska rakstura kļūdu?

Jau tagad ir aprobēti nākamā gada ieskaites uzdevumi, rudenī darba grupa pētīs rezultātus un pilnveidos ieskaites uzdevumus. Ieskaites saturu izstrādā krievu (dzimtās) valodas un literatūras skolotāji, to ekspertē citi krievu valodas un literatūras skolotāji, kā arī krievu valodas metodiķi, kuri izstrādājuši dzimtās valodas standartu un strādā Latvijas augstskolās.

Izglītības ministre B.Rivža


 

Ministre B.Rivža

Uz jaut. nr.144 – dok.nr.6001

Par ziņu aģentūras BNS izplatīto paziņojumu

Atbildot uz Saeimas deputātu 2006.gada 25.maija vēstuli Nr.8/7-2-152 ar deputātu jautājumu (reģistra Nr.144) par ziņu aģentūras BNS izplatīto paziņojumu, Izglītības un zinātnes ministrija informē, ka ziņu aģentūra BNS 2006.gada 23.maijā ir izplatījusi paziņojumu ar maldinošu informāciju. Norma, kas noteikta Ministru kabineta noteikumu projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumos Nr.97 “Kārtība, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi”” 6.punktā par finansējuma sadali vispārējās izglītības iestādēm, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, ir spēkā līdz 2007.gada 31.decembrim, jo 2007.gadā noslēdzas 2004.gadā aizsāktās vidusskolu pārejas uz vismaz piecu mācību priekšmetu apguvi valsts valodā mazākumtautību vispārējās vidējās izglītības programmās pilns cikls un šim izglītības posmam svarīgāko mācību literatūru valsts valodā skolas būs iepirkušas.

Grozījumi kārtībā, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi, paredz, ka arī 2007.gadā izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās izglītības mazākumtautību programmas, saņems papildus finansējumu Ls 52884 (10% no kopējā finansējuma) mācību literatūras iegādei.

Līdzekļi paredzēti mācību grāmatām, kas nepieciešamas mācību priekšmetu apguvei valsts valodā. Tos saņems pašvaldību dibinātās skolas, kuras īsteno vispārējās izglītības mazākumtautību programmas, atbilstoši izglītojamo skaitam mazākumtautību izglītības programmās iepriekšējā gada 1.septembrī.

Finansējuma mācību grāmatu iegādei šāda sadales kārtība būs spēkā līdz 2007.gadam, kad beigsies Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumos Nr.463 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu” noteiktā pāreja uz vismaz piecu mācību priekšmetu apguvi valsts valodā mazākumtautību vispārējās vidējās izglītības programmās.

Izglītības ministre B.Rivža

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!