Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2006. gada 11. maija stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.05.2006., Nr. 77 (3445) https://www.vestnesis.lv/ta/id/135226

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pieteikumu pieņemšanu ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu balsošanai 9.Saeimas vēlēšanās pa pastu

Vēl šajā numurā

18.05.2006., Nr. 77 (3445)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

2006. gada 11. maija stenogramma

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas8.Sa­eimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Kolēģi! Sākam Saeimas 11.maija sēdi.

Pirms izskatām sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šmita, Lagzdiņa, Brigmaņa, Stalidzānes, Nagļa, Pietkeviča un citu deputātu lūgumu izdarīt Saeimas šā gada 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– Pieprasījumu komisijas atzinumu “Par Saeimas deputātu Arta Kampara, Kārļa Šadurska, Lindas Mūrnieces, Gunta Bērziņa, Māras Ceriņas, Dzintara Zaķa, Pētera Ontužāna, Lienes Liepiņas, Pauļa Kļaviņa un Ingrīdas Circenes pieprasījumu iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram “Par Iekšlietu ministrijas vadības rīcību saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētiem policijas darbiniekiem”” skatīt kā pirmo darba kārtības punktu, tas ir, pirms sadaļas “Prezidija ziņojumi” izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem nav iebildumu, darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– kā nākamo jautājumu pēc Pieprasījumu komisijas viedokļa izskatīšanas iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Ainas Verzes 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Latvijas Pirmās partijas kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– kā nākamo jautājumu aiz lēmuma projekta “Par Ainas Verzes 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku...” iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Māra Krastiņa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā grozījumus– iekļaut izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” kā pirmo jautājumu darba kārtības piektajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– iekļaut lēmuma projektu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums Ārstniecības likumā” trešajam lasījumam līdz šā gada 12.maijam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis frakcijas “Jaunais laiks” lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā grozījumus– aiz lēmuma projekta “Par Māra Krastiņa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas kandidātu saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus” iekļaut sēdes darba kārtībā šādu punktu: “Paziņojums par Ainara Latkovska, Artura Krišjāņa Kariņa, Solvitas Āboltiņas, Jāņa Reira un Inas Druvietes deputātu pilnvaru atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– darba kārtības 83.jautājuma, tas ir, lēmuma projekta “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei darbības laika pagarināšanu līdz 2006.gada 1.novembrim”, izskatīšanu pārcelt pirms darba kārtības 50.jautājuma (Pieprasījumu komisijas atzinuma par Saeimas deputātu Jāņa Urbanoviča, Andreja Klementjeva un citu deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par likuma pārkāpumiem grantu shēmas “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai” sagatavošanā un finansējuma sadalē”). Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības maiņu, lūdzu, balsosim par šo darba kārtības maiņu– pārcelt šo lēmuma projektu, tas ir, darba kārtības 83.jautājumu, pirms 50.jautājuma, tātad pirms Pieprasījumu komisijas atzinuma. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret– 24, atturas– 2. Darba kārtība ir mainīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Pirmais darba kārtības jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Arta Kampara, Kārļa Šadurska, Lindas Mūrnieces, Gunta Bērziņa, Māras Ceriņas, Dzintara Zaķa, Pētera Ontužāna, Lienes Liepiņas, Pauļa Kļaviņa un Ingrīdas Circenes pieprasījumu iekšlietu ministram Dzintaram Jaundžeikaram “Par Iekšlietu ministrijas vadības rīcību saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētiem policijas darbiniekiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā runās deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Šis jautājums tika izskatīts Pieprasījumu komisijas sēdē, un komisijas atzinums ir, ka tas ir noraidāms. Jāatzīmē, ka Jaundžeikara kungs, kas sēdē piedalījās, sniedza izsmeļošu informāciju par šo viedokli. Arī Zaļo un zemnieku savienības viedoklis ir tas, ka šajā brīdī valstij ir vajadzīga stabilitāte, vajadzīgs ir ministrs, vajadzīga aktīva rīcība noziedzības apkarošanā un kārtības ieviešanā. Un arī es domāju, ka, kolēģi, šis Pieprasījumu komisijas atzinums ir atbalstāms.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Man te priekšā ir nolikts deputāta zvēresta teksts, bet es esmu laikam jau divas reizes šīs Saeimas laikā to zvērestu izteicis. Paldies. (Smejas.) Paldies! Nu labi. Turpināsim darbu. Tātad runāsim par šo dokumentu un par attieksmi pret to.

Pirmkārt, mūsu, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, attieksme pret valdību ir pragmatiski miermīlīga. Un, ja te būtu klāt arī premjers, es viņam to pašu varētu pateikt. Nav mūsu nolūks nedz šo valdību šūpot, nedz arī gāzt. Šeit ir pavisam cita lieta. Šeit ir runa par valdības darba uzmundrināšanu. Un tas ir nopietns jautājums, jo, lasot un klausoties, ko runā koalīcijas partneri viens par otru, man rodas šaubas par šīs valdības partneru nopietno attieksmi pret savu darbu. Un tāpēc reizēm ir vajadzīgi šādi pieprasījumi, lai uzmundrinātu viņus strādāt saliedētāk.

Laikrakstā “Latvijas Avīze” 13.aprīlī “zemnieks” Strazdiņš saka šādus vārdus: “...pašreizējo situāciju ļoti labi raksturoja Jurkāna kungs.” Nu tātad Strazdiņa kungam un Jurkāna kungam ir daudz kopīga viņu darbībā. Nu var jau būt, ka tas ir vajadzīgs, bet Jurkāna kungs it kā nav valdībā... Tālāk Strazdiņa kungs saka, ka ir jāpiedāvā acīmredzot kāda vieta Urbanoviča kunga frakcijai: “Par to nākotnē, protams, būs jārunā.” Nu, redziet, šādi pagriezieni valdības darbā mani dara uzmanīgu. Šī intervija ir spilgts piemērs tam, kādas aizmugures darbības varētu notikt valdībā, un parāda to, ka ir vēlēšanās nevis kopīgi strādāt, kā te teica, Latvijas labā, bet gan klusi un mierīgi vienam otru “durstīt”. Un tāpēc jums ir nepieciešams saņemt no opozīcijas veselīgu kritiku, lai jūs drusku nopietnāk skatītos uz darbu.

Tas, ka Strazdiņa kungs tur Ozoliņa kungu “aiz rokas” Saeimas sēžu laikā,– nu, tā ir jūsu personīga darīšana, un var jau būt, ka reizēm tas ir jādara. Tas varbūt liecina par “zaļo” un “zemnieku” sadarbību, taču tas nu ir koalīcijas jautājums. Bet, redziet, tas, ka jūs runājat par to, ka Andris Šķēle un Ainārs Šlesers “gribētu būt premjeri”, jo ir “sajutuši lielās naudas “smaržu””,– tas acīmredzot nozīmē to, ka jums nepatīk šie divi cilvēki. (No zāles: “Dobeli par premjeru! Par prezidentu Dobeli!”) Kā tad var runāt par valdības koalīciju un par nopietnu darbu valdībā? Lūk, te jau ir tā lieta, par ko mēs esam jau vairākas reizes runājuši un ko mēs turpināsim atgādināt! Ja mēs, opozīcija, jutīsim valdības partneru slēpto vēlēšanos “kniebt” viens otram un strādāt valdībā nevis tāpēc, lai Latvijā stāvoklis uzlabotos, bet lai viens otru varētu pastumt malā pirms nākamajām vēlēšanām, tad gribot negribot mums būs jāatbalsta dokumenti, kuri disciplinē valdības darbu. Un šķiet, ka tas nav nekas briesmīgs. Kas tās ir par bailēm no pieprasījuma?

Man liekas, ka ir ļoti solīda sadarbība starp pozīciju un opozīciju. Pieprasījums ir ļoti labs šīs sadarbības paraugs. Uz minēto pieprasījumu godātais ministrs atbildēs likumā noteiktajā laikā, un mēs varēsim šo sarunu turpināt. Pārvēršot pieprasījumu par jautājumu, tas viss kļūst par formalitāti, un, kā es redzu, turpināsies šīs aizkulišu intrigas, kad valdības partneri nevis godīgi savā starpā publiski izskatīs savus jautājumus, bet pa kluso skries uz avīzēm, skries varbūt uz kādu televīziju un “kniebs” viens otram. Un tad iznāks tā, ka atnāks te uz tribīni un pateiks: “Mēs esam stingra koalīcija, mēs gribam strādāt te visi kopā, bet aizmuguriski plānos, kā cits citam varētu “iekniebt”.

Līdz ar to mans personīgais viedoklis ir tāds (No zāles: “Pietiek, Dobeli, mēs jau zinām!”), ka pieprasījums ir jāsaglabā kā pieprasījums. Tas nav jāpārvērš ne par jautājumu, ne par ko citu. Un es labprāt uzklausītu šodien ministra kunga viedokli par šo stāvokli, kāds tur ir izveidojies. Lai viņš paskaidro! Un nebūs nekādas vainas, ja arī uz šo pieprasījumu ministra kungs mums oficiāli atbildēs.

Man liekas, ka tie, nu var teikt, nepilni pieci mēneši, kas atlikuši līdz 7.oktobrim, ir jāizmanto lietderīgi, nevis vienkārši kaut kā atrakstoties un izliekoties, ka valstī nekas nenotiek.

Taisni otrādi! Pie reizes ir jāizmanto tribīne un jāatgādina arī tas, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK taču ierosināja saīsināt šo pārtraukumu starp sesijām, tomēr vairākums mūs neatbalstīja. Tāpēc mums šodien ir šāda darba kārtība, kura varēja arī nebūt.

Lūdzu, esiet tik laipni un iedziļinieties pieprasījuma būtībā! Tam nav nekādas vainas, un tas nav nekāds uzbrukums, ne arī kāda vēlēšanās te kādam kaut ko nodarīt. Nē! Tā ir vienkārši vēlēšanās stabilizēt valdības darbu, uzlabot attiecības starp koalīcijas partneriem, lai viņi šādi vairs nerīkotos,– lai viņi nerunātu šeit vienu, bet aiz muguras– pavisam kaut ko citu, tādā veidā cenšoties izcelt savu partiju uz pārējo koalīcijas partiju rēķina. Tas katrā ziņā nav sevišķi godīgi.

Jebkurā gadījumā mūsu apvienība šodien balsos “par” šo pieprasījumu cerībā, ka tas uzlabos valdības darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Anita Kalniņa.

A.Kalniņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Man ļoti patika komisijas vadītāja Brigmaņa teiktais tajā ziņā, ka tas, ko mēs gaidām no iekšlietu ministra, ir aktīva rīcība. Un īstenībā tad, kad nomainījās iekšlietu ministri, tas, ko mēs gaidījām no iepriekšējā iekšlietu ministra, arī bija aktīva rīcība.

Ko mēs redzējām šā ministra darbībā un vai mēs uzskatām, ka tādas lietas ir pieļaujamas? Vai ir pieļaujama tāda situācija, ka cilvēki, kuri ir pieķerti korupcijā, joprojām atrodas amatos un pat tiek paaugstināti šajos amatos?

Mēs redzam to, ka konkursā par mašīnu iegādi robežsargiem Iekšlietu ministrijā uzvar drēbju šuvēju firma.

Mēs esam saņēmuši arī dažus faktus par to, kādā veidā ir noticis konkurss saistībā ar pasēm, lai tās būtu atbilstošas Eiropas Savienības prasībām. Un šie materiāli ir nodoti KNAB un Valsts iepirkumu uzraudzības birojam.

Mums komisijā– Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā– tika skatīts jautājums par nelegālā alkohola tirdzniecību un par organizēto noziedzību šajā sakarā.

Tad, kad mēs bijām šo jautājumu skatījuši un mēģinājuši rast kādus risinājumus, Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs teica, ka nav vērts šajā brīdī runāt par šiem jautājumiem, ja šajā brīdī Iekšlietu ministrijā nevienam nav politiskās gribas šos jautājumus risināt, jo šobrīd policists vienu dienu strādā, lai nopelnītu sev iztiku un apkaro kādu, kurš ir korumpēts, bet trīs dienas strādā tam, kuru viņš apkaro.

Mēs gaidījām no iekšlietu ministra aktīvu rīcību, un es gribētu pat teikt, ka mēs šo aktīvo rīcību neredzam. Tieši otrādi! Mēs redzam ļoti dīvainus gadījumus, kas īstenībā nevar mūs atstāt vienaldzīgus.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Labrīt! Atminieties, kolēģi, to dienu– un tā nemaz nav tik sen–, kad šeit par ministru tika apstiprināts Jaundžeikara kungs.

Es toreiz pateicu skarbus vārdus, paredzēdams, ka Jaundžeikara kungs, ņemot vērā to, ka viņš šajā lietā nav profesionālis, faktiski neko nezina, izņemot to, ka policiju braucot redz caur mašīnas logu... Es toreiz tā teicu, ka viņš šo ministriju nespēs vadīt tādā līmenī, kādā tas ir nepieciešams.

Jā, taisnība! Lai nu kam, bet Iekšlietu ministrijai un iekšlietu ministram visupirmām kārtām šodien ir vajadzīga ļoti, ļoti aktīva rīcība. Šodien te jau izskanēja šie vārdi, bet šādas rīcības diemžēl nav. Parādiet, lūdzu, pasakiet man kāds, kur ir šī rīcība! Faktiski ir tikai tāda čammāšanās, un faktu par to ir atliku likām.

Mēs atceramies nelaimi, ugunsgrēku, kad cilvēki lēca pa logu ārā un aizgāja bojā, palika tikai viens bērniņš... Ko teica Jaundžeikara kungs? “Ugunsdzēsēji ir rīkojušies normāli. Viss ir pareizi, un nemēģiniet viņiem ko pārmest!” Pēc brīža, kad sekoja sūdzība no kāda pietiekami pazīstama cilvēka, kas darbojās ugunsdzēsības sfērā, Jaundžeikara kungs atkal rīkojās gluži
pretēji– viņš atstādināja ugunsdzēsības priekšnieku. (No zāles: “Jaundžeikars ir īsts vīrietis!”) Nu kur tad... Kāda ir jūsu nostāja? Vienā dienā– tā, otrā dienā– šitā! Un tas ir tāpēc, ka jūs nedz spējat, nedz arī iedziļināties ne tikai ugunsdzēsības lietās, bet arī visās citās. Un es šodien esmu pārliecināts, ka jūs lielāko daļu no vadošajiem policijas darbiniekiem Latvijā vēl nepazīstat.

Par 16.martu vispār nebūtu pat ko runāt, bet ir jārunā gan! Jo tik bezpalīdzīga rīcība, kāda bija vērojama no Iekšlietu ministrijas un no Jaundžeikara kunga puses, kad žurnālisti viņu daudzreiz aicināja pie mikrofona... Viņš nevarēja pateikt itin neko, tikai minēja kaut kādus mistiskus draudus, drausmīgas nekārtības, asinsizliešanas un tā tālāk... Esot saņemti kaut kādi mistiski signāli... Taču faktiski mēs, “pateicoties”, pēdiņās, Jaundžeikara kungam, kritām ārkārtīgi lielā kaunā 16.martā. Tas tika parādīts, latvieši tika apsmieti, par leģionāriem pat nerunājot. Tika pierādīts, ka latvietim savā zemē nav tiesību pat pie sava Brīvības pieminekļa ierasties un nolikt ziedus. Nedrīkstēja nolikt ziedus pat pie žoga. Es nezinu, vai jūs, Jaundžeikara kungs, teicāt tiem policistiem, kuri atradās ap Brīvības pieminekļa žogu, lai ziedus, kurus noliek tantiņas, viņi piesprauž vai piesien pie žoga, un tas būtu absolūti normāli un nekaitīgi. Taču viņi plēsa tos nost! Un vai jūs uzskatāt, ka tas nav kauns? Tas ir vislielākais kauns, kāds vispār var būt, ka tantiņa atnes ziedus kritušajiem varoņiem un dzīvajiem, bet mūsu policisti neatkarīgajā Latvijā rauj šos ziedus nost, it kā tur būtu mīnas saliktas iekšā ziedos! Kā tad vēl?

Un tā 16.marts parādīja Iekšlietu ministrijas absolūtu nespēju... Absolūtu nespēju, es vēlreiz atkārtoju! Tika parādīts un pierādīts, ka šajā valstī latvietim ir ierādīta vieta pie slitas. Tā sakot, stāviet malā un nečīkstiet, un nepīkstiet! Te krievi ko gribēs, to darīs. Ko gribēs, to darīs! Un darīja 16.martā to, kas viņiem ienāca prātā. Jūsu uzdevums bija šos strīpainos un rūtainos, tādus un šitādus savākt visus kopā un ielikt tuptūzī, lai viņi zina, kur atrodas, kur viņi dzīvo, kāda te ir kārtība un kas te ir saimnieks. Tā taču ir nenormālība! Absolūta nenormālība! Vai tagad tā turpināsies visu mūžu?

Ko tad jūs darīsiet nākamajā, aiznākamajā un pārējos gados? Vai atkal jozīsiet žogu ap Brīvības pieminekli?

Redziet, leģionāri ir pateikuši, ka viņi neies, un tie pārējie latvieši, kuri grib godināt leģionārus... viņi tiek represēti faktiski. Tad nu es atvainojos: vai mēs 16.martu vispār aizmirsīsim? Izsvītrosim to no kalendāra? Šie cilvēki visi ir veci, un vai tad, kad viņi aizies, mēs vairs neizrādīsim viņiem godu? Vai man un jebkuram citam latvietim nebūs tiesību iet pie Brīvības pieminekļa, ja jūs nespēsit tikt galā ar šiem Latvijas ienaidniekiem, ja nespēsit viņus nolikt pie vietas?

Tas nozīmē, ka jūs esat ne tikai neprofesionālis. Tur jau lielu profesionālismu nevajadzēja. Tur vajadzēja ciešu gribu– nolikt viņus pie vietas. Bija jau dzirdētas runas no Drošības policijas puses, ka viņi nemaz nepietuvosies Brīvības piemineklim, ka viņi tiks, tā sakot, laikus savākti, ielikti mašīnās un aizvesti tur, kur viņiem ir vieta, lai viņi pasēž diennakti, divas vai piecpadsmit diennaktis un pārdomā savu rīcību Latvijā. Bet nē! Nē! Jūs ņēmāt priekšā, jūsu cilvēki ņēma priekšā un aizturēja pat Saeimas deputātu. (No zāles: “Ozoliņu!”) Pat Saeimas deputātu! Ar kādām tiesībām viņš divsimt metrus tuvojās Brīvības piemineklim! Ārprāts! Šausmas! Kā tad jūs vēl viņu neaizvedāt uz... (No zāles: “Atskurbtuvi!”) ...atskurbtuvi? Jā! Tas taču ir ārprāts! Un jūs mierīgi sēžat savā krēslā, priecājaties, ka jūs esat ministrs, saņemat lielu algu, un viss ir kārtībā.

Redzot to jūsu nespēju, jums sen jau vajadzēja pateikt: “Ziniet, es gribēju, mēģināju tā un šitā, bet nu nekas neiznāca. Nu neiznāca! Nu nemāku! Paldies par uzmanību! Meklēsim stiprāku iekšlietu ministru!” Taču tagad nīkuļos– vēl līdz vēlēšanām nīkuļos!– Iekšlietu ministrija.

Redziet, viņa galvenais uzdevums esot panākt algu palielināšanu Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, jo tā ir it kā ļoti, ļoti būtiska lieta. Bet, es atvainojos, ne jau jūs paaugstināsiet viņiem algu! Algu var paaugstināt valdība, un finanšu ministrs var iedot naudu. Un jūsu līdzdalības tur nav nekādas. Absolūti nekādas! Jūs varat tikai pateikt: “Nu, man vajag tik un tik, un tik...”

Tādas ir tās lietas! Es te varētu runāt vēl un vēl, un vēl, bet vienkārši labāk būs, ja... Patiešām, nāciet šurp, tribīnē, un pasakiet, pastāstiet mums par jūsu labajiem darbiem, vai arī nāciet šeit, tribīnē, un nolieciet ministra portfeli, un atdosim to kādam citam! Tā, lūk!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienot tomēr jūsu laiku, es runāšu ļoti īsi un kodolīgi.

“Jaunais laiks”, kurš parakstīja šo pieprasījumu, nav apmierināts ar Jaundžeikara kunga atbildēm, tomēr mēs aicinām joprojām atbalstīt viņu, jo tomēr ir dažas lietas, kuras jau ir notikušas labi, un paldies Dievam, ka tas tā ir bijis.

Tātad: tikai pēc Saeimas deputātu pieprasījuma 6.aprīlī policists Meimanis pēc paša vēlēšanās ir atkāpies no amata, un tieši to pašu ir darījis, gan 7.aprīlī, policists Poližajevs. Tātad, lai šie divi korupcijā pie rokas pieķertie cilvēki tiktu aizvākti no policistu rindām un principā kauna traips tiktu kaut nedaudz pamazgāts, bija nepieciešams Saeimas deputātu pieprasījums. Es domāju, ka jau šobrīd mēs esam gandarīti par to, ka kaut kāds būtisks rezultāts ir. Tā ir viena lieta– tā ir tā pozitīvā puse.

Otra puse diemžēl nav tik pozitīva. Kā Jaundžeikara kungs komisijā stāstīja, diemžēl divi citi cilvēki– Šabanovs un Ņižincevs– joprojām strādā policijas struktūrās. Viņi ir vienkārši pārcelti uz citām vietām, un joprojām ministrs un viņa struktūras nav bijušas spējīgas izskatīt iespēju, kā viņus no turienes aizvākt. Pretēji ir rīkojusies Drošības policija: burtiski mēneša laikā, ātri, izskatīja disciplinārlietu, un tika pieņemts lēmums par atlaišanu no dienesta sakarā ar neatbilstību policijas dienestam. Ļoti precīzi, ļoti skaidri, bez jebkādiem jautājumiem!

Tātad tas, ka šobrīd vēl divi policisti, kuri ir apvainoti tiešā kukuļdošanā un kukuļņemšanā, strādā policijas struktūrās, nevar būt apmierinošs fakts, lai gan, paldies Dievam, vismaz kaut kas ir sakustējies.

Jaundžeikara kungs, vai tiešām mums vajadzēs rakstīt pieprasījumus regulāri, lai tādas elementāras lietas kustētos uz priekšu?

Sēdes vadītāja.

Deputāte Inguna Rībena.

I.Rībena (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi!

“Es noteikti neesmu vienīgā, kas atceras Atmodas laika raidījuma “Labvakar” sākuma kadrus– tautastērpā ģērbušos jaunu latviešu meiteni, kas augstu paceltu galvu gāja pie Brīvības pieminekļa likt ziedus. Tolaik nebija grūti simbolizēt viņu ar Latviju un identificēt ar sevi un savām emocijām.

Ir pagājuši 15 gadi. Ir 16.marts– latviešu leģionāru piemiņas diena, un Brīvības pieminekli milzīgā diametrā ieskauj dzelzs žogs, uz tā uzraksts “Policija”, policijas mašīnas patrulē kā ap pieminekli, tā visos stratēģiski svarīgos Rīgas punktos, un šī valsts man oficiāli– laipni, mierīgi un, acīs skatoties, paskaidro– tas nepieciešams kārtības uzturēšanai, sīku ekstrēmi noskaņotu grupu konfrontācijas neiespējamībai... un Brīvības pieminekļa apkārtnes labiekārtošanai, gatavojoties tūrisma sezonai. Es esmu pret to, ka demokrātijas augstākā izpausme ir iecietība pret publisku Amerikas Savienoto Valstu karoga dedzināšanu. Bet es drīz būšu par to, jo meli, blefošana, iztapība, liekulība, bailes un pašpazemošanās, kas nebeidzas un nebeidzas, man liek kaunēties par savu valsti un tās politiķiem. Vai nebūtu pienācis laiks skaļi pateikt, ka mēs neesam brīva, tiesiska un demokrātiska republika, bet okupēta (un ir vienalga, de jure vai de facto, politiski, ekonomiski vai garīgi) valsts. Tad 16.marta notikumi, kad par notikumu izvēršas centieni par varītēm novērst uzmanību no notikuma, būtu, mazākais, saprotami, kaut arī sāpīgi. To nu tiešām laikam neviens, (ne)valdot saviļņojuma asaras tautas manifestācijās vai sagaidot neatkarības balsojumu, nevarēja iedomāties, ka 2006.gadā gribēsies kaukt no aizvainojuma. Tie tūkstoši, kas leģiona rindās savas cīņas veltīja Latvijas brīvībai, bija pelnījuši savu bērnu un mazbērnu aizstāvību, nevis nodevību.” Tā rakstīja Ieva Zole laikrakstā “Kultūras Forums” pēc 16.marta.

Skaidrs, ka par to nav atbildīgs vienīgi un tikai Jaundžeikara kungs. Atbildības spektrs ir daudz plašāks un daudz augstāks. Un arī situācija ir daudz smagāka un daudz nopietnāka.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Es nebūtu nācis šodien uz šīs augstās tribīnes runāt, ja man nebūtu jāsastopas ar tādu faktu, ka mūsu kolēģi atļaujas, nu, varētu teikt, tā rupji sakot, izkropļot mūsu teikto intervijās– izmantot atsevišķus uzvārdus un atsevišķu partiju nosaukumus, saliekot tos pēc sava prāta un vēlēšanās. Tādā veidā paužot melus no šīs tribīnes, būtībā maldina mūsu vēlētājus, mūsu klausītājus, mūsu kolēģus.

Iesaku jums visiem izlasīt, ja tiešām jums ir laiks, šo manu 13.aprīļa interviju, ko devu “Latvijas Avīzei”. Šeit piedalās arī laikraksta “Latvijas Avīze” korespondenti, kas, es domāju, arī kaut kādā veidā reaģēs uz šo teikto... (No zāles dep. J.Dobelis: “Par tēmu lai runā!”)

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi, es tiešām aicinu runāt par Pieprasījumu komisijas atzinumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Viņš jau neprot runāt!”)

J.Strazdiņš.

Jā, paldies.

Katrā ziņā es paužu savu sašutumu par tādu visatļautību no šīs tribīnes.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis. Otro reizi? Lūdzu! (No zāles: “Beidz, Juri, laiku kavēt! Pamēģini par tēmu nerunāt!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es vēl vienu reizi uzsvēršu, kāpēc es šo un to citēju. Mūsu frakcijas rūpes ir par to, lai valdība varētu stabili strādāt Latvijas labā. Mēs esam uztraukušies... Redziet, ne visiem tas patīk... Mēs esam uztraukušies par to, ka valdības koalīcijā esošie deputāti demagoģiski sniedz neglītas informācijas cits par citu. Un tas ir tas galvenais, kāpēc es šodien šo un to atļāvos citēt.

Atbalstīt pieprasījumu kā tādu– tas nenozīmē uzbrukumu valdībai. Vajag taču to saprast! Un tieši tāpēc, ja nebūtu šo šaubu par koalīcijas partneru nesaticību, mēs varbūt citādi varētu rīkoties arī attiecībā uz pieprasījumu. Nekā cita te vairāk nav. Diemžēl šad un tad parādīsies dažnedažādas intervijas, kurās katrs vēlēsies sevi parādīt kā “gaišo tēlu”. Par to nav ko brīnīties. Bet ne jau uz citu rēķina! Un, ja mēs jūtam, ka valdībā kaut kas nav kārtībā, ka tur kaut kas šķobās, tad, neapšaubāmi, mēs ar pieprasījuma atbalstīšanu vēlamies stabilizēt valdības darbu. Vai tiešām tas nav skaidrs?

Un tāpēc tie, kuri sniedz šādas intervijas, pirms jūs runājat, padomājiet, vai jūs esat spējīgi tādas intervijas sniegt un vai jūs tajās nesarunājat kaut ko tādu, kas kaitē Latvijas valstij, kas kaitē valdībai. (No zāles dep. J.Strazdiņš: “Runā par tēmu!”) Tas ir arī viss! Un nekas vairāk.

Paldies!

Sēdes vadītāja.

Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars.

Dz.Jaundžeikars (iekšlietu ministrs).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Atvainojiet, ka man ir aizsmakusi balss, bet pavasaris ir ķēris...

Tātad, klausoties šīs šodienas runas, es brīnos, kā tik brīvi un mierīgi var atkal melot. “Jaunā laika” deputāti un Tabūna kungs, izbeidziet melus vienmēr paust sabiedrībai!

Stājoties iekšlietu ministra amatā, es par prioritāti sev izvirzīju pirmām kārtām celt policistu, ugunsdzēsēju un robežsargu prestižu sabiedrībā. Un arī palielināt viņu atalgojumu, segt iepriekšējo ministru darbības laikā nesamaksātos parādus, uzlabot viņu darba apstākļus, materiāli tehnisko bāzi. Tātad vispirms novērst cēloņus, nevis cīnīties tikai ar sekām, jo ir vajadzīgs pats pamats, lai pēc tam vienlaicīgi paaugstinātu arī prasības pret cilvēkiem, kuri šajā sistēmā strādā.

Vispirms par parādiem.

Latvijā vēl daudziem ir mazas algas un par algu palielināšanu cīnās skolotāji, kultūras darbinieki un citi. Taču tā ir nenormāla situācija, ka valsts policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem ne tikai maksāja mazas algas, bet arī bija viņiem palikusi parādā gandrīz 20 miljonus latu. Tāpēc pagājušā gada nogalē, izmantojot budžeta grozījumos piešķirtos līdzekļus plus vēl ministrijas iekšējās rezerves, tika segts viss parāds saistībā ar bērnu piedzimšanas pabalstiem, kā arī atvaļinājumu pabalstu parāds par 2001. un 2002.gadu, kuru pabeidza izmaksāt līdz šā gada februārim.

Valdība ir atbalstījusi arī ministrijas piedāvāto parādu izmaksas grafiku, kādā tiks segti atvaļinājumu pabalsti arī par 2003., 2004. un 2005.gadu. Atvaļinājumu pabalstus policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem par 2003.gadu šogad izmaksā jau maijā... daļu izmaksā, un, cik es runāju ar ierindas policistiem, viņi esot jau saņēmuši. Par 2004.gadu šo parādu izmaksās augustā, lai vismaz tieši pirms skolas laika arī būtu zināma summa parādu segšanai... lai būtu bērnus ar ko skolai sagatavot.

Un pārējā summa... šo divu gadu kopējā summa ir 5,2 miljoni latu, bet atvaļinājumu pabalsti– 3,8 miljonu latu apmērā. Piemaksa robežsargiem par virsstundu darbu un darbu naktī 2005.gadā– 2,3 miljonu latu apmērā, piemaksa ugunsdzēsējiem par darbu smagos apstākļos– 600 000 latu apmērā. Tur jau iekrājies parāds pat no 1997.gada... Bet atvaļinājuma pabalsts 1,37 miljonu latu apmērā bijušajiem Iekšlietu ministrijas dienesta darbiniekiem tiks izmaksāts šā gada decembrī. Un tas nozīmē, ka šajā gadā tiks segti visi parādi, kuri valstī bija sakrājušies attiecībā uz iekšlietu struktūrās strādājošajiem. Un arī valdībā šis grafiks ir apstiprināts. Jau pašreiz arī notiek parādu izmaksa.

Policijas un robežsardzes darbinieki šo naudu kopā ar algu aprīlī jau ir saņēmuši, un es lūdzu Saeimu šodien steidzami divos lasījumos pieņemt šos grozījumus Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, lai varētu segt atvaļinājuma pabalstus ugunsdzēsējiem un glābējiem, kam nauda budžetā jau ir paredzēta.

Par algu palielināšanu. No šā gada policistu un ugunsdzēsēju, un robežsargu atalgojums ir palielināts par 40 latiem mēnesī (uz rokas), palielinot uzturdevas kompensāciju. Dabiski, ka tā pagaidām ir maza summa, un tā bija panākta jau iepriekšējā ministra darbības laikā, tika iestrādāta budžetā. Taču pašlaik valdība jau ir atbalstījusi jaunu darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem, kas paredz, ka no nākamā gada policisti, robežsargi un ugunsdzēsēji uz rokas saņems vismaz vairāk nekā 60 latus plus arī grafiku, kā samaksa palielināsies 2008.gadā.

Par materiāli tehnisko bāzi. Maija sākumā mēs nodevām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam desmit jaunas mašīnas. Tas ir maz! Tas tiešām ir maz, un tāpēc ir jālieto pavisam cita sistēma, lai varētu ugunsdzēsības un glābšanas dienestu nodrošināt ar speciālo tehniku.

Tāpat pagājušā gada nogalē policija saņēma astoņdesmit vieglās un speciālās automašīnas, un arī tas ir maz, lai gan skaitījās lielākais iepirkums, tāpēc es mainīju visu sistēmu, kā ar autotransportu tiek nodrošināti iekšlietu struktūrās strādājošie– tieši policisti un ugunsdzēsības inspektori.

13.aprīlī tika izsludināts operatīvā līzinga konkurss, lai policijas vajadzībām saņemtu automašīnas, kuru skaits varētu būt no 1200 līdz 1700 automašīnām. Dati salīdzināšanai: ja policijā ir vajadzīgs 3000 automašīnu, tad pašlaik ir 1300 automašīnu, no kurām 40 procenti ir nelietojamas un stāv. Tas parāda, ka beidzot policijā praktiski tiks atrisināts autotransporta jautājums un septembrī jau viss autotrans­ports varētu būt saņemts. Tas būs pirmo reizi iekšlietu sistēmas pastāvēšanas laikā, kad iekšlietu struktūrās strādājošie: inspektori, kriminālinspektori, lauku iecirkņu inspektori būs nodrošināti ar autotransportu, un tad arī būs iespējams darbiniekiem izvirzīt citas prasības. Un mums jau nav jāizgudro jauns velosipēds, jo tādā veidā– ņemot automašīnas uz operatīvā līzinga noteikumiem– rīkojas visā pasaulē.

Šogad pirmo reizi kopš 1997.gada visi ugunsdzēsēji saņems arī pilnu uniformu, kuru viņi nav saņēmuši. Pašlaik norit konkurss, un jau pagājušajā gadā tika sagādāti arī finanšu līdzekļi– 600 000 latu, lai beidzot pirmo reizi ugunsdzēsēji būtu apģērbti, lai viņiem būtu pilns apģērba komplekts.

Protams, tas pats attiecas arī uz policistu formām, jo, ja ar budžetā paredzētajiem 350 000 latu ir jāapgādā deviņsimt policistu, tad parēķiniet! Par 38 latiem būtu jāiegādājas viss tērps– sākot ar apaviem un beidzot ar kaklasaitēm un atšķirības zīmēm. Un, dabiski, tas nav izdarāms, tāpēc tiek meklētas iekšējās rezerves, kā arī tiek pārkārtota sistēma, lai varētu arī šajā gadījumā sarūpēt policistiem nodrošinājumu.

Par telpām, par celtniecību. Šogad Liepājas policisti ir sākuši darbu jaunā policijas pārvaldes ēkā, un es domāju, ka viņi ir priviliģētā stāvoklī, ka viņi jūtas daudz labāk nekā citi, kuri strādā vecās un darbam neatbilstošās telpās.

Drīz tiks īstenots arī vēl viens variants– valsts un privātās partnerības pirmais pilotprojekts– Ventspils policijas pārvaldes ēkas celtniecība. Un tā tālāk. Ir saplānota un izstrādāta vesela šāda sistēma visā Latvijā, kura tiks apstiprināta valdībā. Izmantojot jaunus principus, tas ir, Valsts nekustamā īpašuma aģentūru, valsts un privāto partnerību, vienlaicīgi tiks sākta šo pārvalžu ēku un izolatoru celtniecība daudzu rajonu pilsētās.

Ir atsākta arī Iekšlietu ministrijas ēku kompleksa būvniecība Gaujas ielā. Tā ir ne tikai atsākta, bet apmēram pirms mēneša tika svinēti arī spāru svētki.

Tikai jāsaka viens– šīs celtniecības izmaksu sadārdzinājums pa šiem gadiem ir 5,6 miljoni. Un tad ir jājautā: “Kas ir saņēmis kukuli, lai apturētu šo celtniecību? Kas apturēja celtniecību Liepājā, kur šis sadārdzinājums ir 600000? Kas apturēja celtniecību arī Rēzeknes koledžā, kuru vēl tagad mēs nevaram pabeigt un cīnāmies ar celtniekiem par šo sadārdzinājumu? Kas atbildēs par to? Un daudzi no tiem, kuri ar skaļiem lozungiem kliedz par valsts naudas izlaupīšanu, sēž šeit, zālē. Dažs braukā riņķī un tagad stāsta par godīgumu un par labklājību. Es domāju: kas par to atbildēs? Un kur skatās šinī gadījumā mūsu KNAB? Es domāju, ka par to kādam vēl būs jāuzņemas atbildība.

Lai nodrošinātu to, ka policisti pašreiz neatstāj savu darbu, es ierosināju policijas struktūrās atgriezties atpakaļ pie 24 stundu darba režīma tajās vietās, kur tas ir iespējams, jo cilvēki pagaidām bieži vien ir apvienojuši darbu, lai uzlabotu savas dzīves apstākļus, lai viņi varētu apgādāt savu ģimeni līdz tam brīdim, kamēr darba samaksa un visa sistēma tiks sakārtota.

Šodien tiek izskatīts pieprasījums saistībā ar korupcijas gadījumiem Valsts policijā. Kā dzirdējāt no iepriekš paveikto darbu saraksta, par prioritāti esmu izvirzījis korupcijas cēloņu novēršanu, nevis tikai cīņu ar sekām, jo nesamaksātie parādi tiek dzēsti. Ir ieviesta skaidrība arī attiecībā uz algu palielināšanu.

Pašlaik Saeimā virzās Dienesta gaitas likums, visa šī pakete. Es domāju, ka Saeima to atbalstīs un ka līdz Saeimas brīvdienām tas tiks pieņemts. Tur skaidri būs redzams iekšlietu struktūrās strādājošo nodrošinājums un viņu sociālās garantijas. Tad arī viņiem pašiem būs skaidrs, kas un kurā dienestā viņus sagaida, tur strādājot. Un šādā situācijā mēs varēsim prasīt arī daudz augstākus darba rezultātus, izvirzīt augstākas prasības, kā arī panākt, ka policijā paliek tie un nāk strādāt tiešām tie, kuri tur grib strādāt, nevis šie atsevišķie policisti, kuri ar negodīgām metodēm grib nopelnīt, nomelnojot visus savus kolēģus, no kuriem lielais vairākums ir sava darba un Latvijas patrioti. Un to ir pierādījuši arī visi šie notikumi, arī pasaules hokeja čempionāts, kas pašlaik notiek Latvijā. Mūsu policisti, ugunsdzēsēji, robežsargi godam pilda savus pienākumus. Neskatoties uz to, ka viņu algas nav lielas, viņi arī nepamet savu darbu, kā to dara daudzi citi, arī šeit, Saeimā, sēdošie.

Protams, sliktie darba apstākļi nekad nav attaisnojums korupcijas gadījumiem. Tāpēc man bija ļoti smaga saruna arī ar policijas vadību par neapmierinošo darbu korupcijas apkarošanā. Speciāli šim nolūkam izveidotajā Iekšējās drošības birojā darbs vispār ir zem katras kritikas. Kā redzams arī no man iesniegtajiem materiāliem par konkrēto gadījumu (tur bija uzdots jautājums, ko izskatīja komisijā), birojs ir pildījis tikai pastnieka funkcijas un neko nav darījis, lai gadījumu izmeklētu.

Kā teica mans Somijas kolēģis, Somija ir pārāk nabadzīga valsts, lai uzturētu milzīgus kontroles dienestus katrā dienestā atsevišķi. Vai Latvija ir tik bagāta, ka to var atļauties? Un tāpēc es esmu nolēmis reorganizēt šo jomu. Kontrole ir jāpadara neatkarīga attiecībā uz visām iekšlietu struktūrām. To visu uzraudzītu prokuratūra.

Deputātu runās arī ir izskanējuši pārmetumi par 16.martu. Tagad varu jūs informēt, ka Valsts policijas, Drošības policijas un citu drošības iestāžu rīcībā esošā informācija liecināja par radikālu grupējumu vēlmi Krievijas televīzijas un citu ārvalstu televīziju kameru priekšā rīkot plašas provokācijas un pat asiņainas sadursmes tieši uz Latvijas galvenā simbola– Brīvības pieminekļa– fona. Drošības iestādēm to izdevās veiksmīgi novērst, par ko es izsaku vislielāko pateicību mūsu struktūrām.

Šobrīd pat negribu apspriest, kas būtu noticis, ja provokācijas izdotos. Būtu cietuši vai pat gājuši bojā cilvēki. Būtu kārtējo reizi izdevies nomelnot Latvijas valsti starp­tautiski. Un pavisam droši es jau vairs nebūtu ministrs, kā to daļa no jums arī tiešām vēlas.

Ja jūs man prasāt, vai es vēlējos uzstādīt žogu ap Brīvības pieminekli, es atbildu: “Nē, es to nevēlējos, bet tā bija vienīgā iespēja novērst provokācijas un sadursmes.” Es esmu leģionāra dēls, tāpēc man šis lēmums bija divtik grūts. Mans tēvs kopā ar mazdēliem godināja savu cīņu biedru piemiņu Brāļu kapos Lestenē, pa ceļam apmeklēja arī sava brāļa kapu, kas ir Baldonē: viņš savukārt krita Sarkanajā armijā.

Tāpēc es izsaku pateicību sirmajiem vīriem– karavīriem, leģionāriem un arī tiem, kas pulcējās 9.maijā, kas nepadevās provokācijām, bet kopā ar saviem kolēģiem godināja savus kritušos draugus, pieminēja baznīcā un karavīru atdusas vietās.

Un tagad ir jūsu, deputātu, izvēle. Vai jūs vēlaties, lai situācija iekšlietu sistēmā kārtējo reizi tiktu destabilizēta, lai apstātos daudzi uzsāktie darbi tikai tāpēc, ka kādai partijai galvenais princips ir nestrādāt un neļaut strādāt citiem?

Es esmu gatavs atbildēt arī turpmāk uz jautājumiem, tikai atvainojos, ka šodien man tūlīt jābrauc uz Somiju– uz Baltijas valstu un Ziemeļvalstu iekšlietu ministru sanāksmi. Es esmu gatavs... Viss paliek jūsu rokās, un esmu gatavs atbildēt arī nākamajā sēdē.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Māris Gulbis.

M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Jāsaka: jā, nu Jaundžeikara kunga runa, protams, liecināja par to, ka viņš ir vājš ministrs vājā sistēmā, jo pusi no teiktā jau nevarēja dzirdēt.

Jāsaka gan, ka jūs, Jaundžeikara kungs, tiešām kaut ko esat darījis un esat pat labāks nekā “skrejlapu speciālists” Segliņš, kurš, manuprāt, bija pats neveiksmīgākais ministrs.

Taču es gribētu parunāt par vienu citu lietu. Manā rīcībā ir nonākusi informācija– tā ir Policijas akadēmijas vēstule Ministru prezidentam, kurā izsaka šaubas un aizdomas par to, ka jūsu iniciatīva, Iekšlietu ministrijas vēlme reorganizēt Latvijas Policijas akadēmiju, maskējoties aiz policistu izglītības sistēmas sakārtošanas un attīstības plīvura, ir saistīta ar pavisam cita tuvākajā nākotnē paredzēta mērķa realizāciju– ar Rīgas pilsētas attīstības plānu 2006.–2018.gadam, kurš skaidri un gaiši definē ar dabu saistītas pilsētvides idejas īstenošanu teritorijā pie Ķīšezera un paredz dzīvojamo namu būvi.

Jūs, Jaundžeikara kungs, jau mēnesi nespējat pieņemt Meikališas kundzi, jūs nespējat izskaidrot Latvijas Policijas akadēmijas personām, kas tā ir par rīcību. Un tajā pašā laikā Valsts policijas priekšnieks raksta savā vēstulē: likvidēt Latvijas Policijas akadēmiju, tās resursus (to skaitā zinātniskā un pētnieciskā darba veikšanai) un personālu nododot attiecīgi Robežsardzes koledžai, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai un Valsts policijas koledžai.

Lūk, veidojas jauni fakti par jūsu darbību vai bezdarbību! Un tas jau parāda, ka jūs, Jaundžeikara kungs, esat vājš ministrs vājā sistēmā.

Tad, kad bija runa par jūsu apstiprināšanu, es tiešām toreiz novēlēju Latvijas Pirmajai partijai izvēlēties Daini Turlo, kurš reāli vadījis šo ministriju un vismaz pārzina no Aizsardzības un iekšlietu komisijas jautājumiem tos jautājumus, kas tiešām ir sasāpējuši.

Tā ka es atbalstīšu pieprasījumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man jāpiekrīt Ingunai Rībenai, man arī bija kauns 16.martā skatīties, kas notiek Latvijas neatkarības atjaunošanas 15.gadadienā. Taču klausoties visas šīs runas, es domāju: vai tiešām galvenais vaininieks šeit ir Jaundžeikara kungs, viņa vadītā ministrija un policijas darbība vai rīcība?

Vai policija ir vainīga pie tā, ka kaut kādā mērā tiek Latvijā provocētas nekārtības? Vai policijas darbība ir tas iemesls, kas šīs provokācijas izraisa, un vai Iekšlietu ministrijas darbība ir tas iemesls, kas šīs provokācijas izraisa?

Es gribētu teikt, ka sakne ir jāmeklē Satversmē neregulētajā Nacionālās drošības padomē, kura mākslīgi sāka uzkurināt ažiotāžu un kurā, kā mēs zinām, darbojas Valsts prezidente, Ministru prezidents Kalvītis un ārlietu ministrs Pabriks, un citi. Un pirmais signāls, kas, manā izpratnē, ārkārtīgi pazemoja nacionālos karavīrus, bija Tautas partijas izvirzītā ministra Pabrika paziņojums 16.martā, ka viņš nosoda holokaustu. Ar to viņš visai pasaulei deva signālu, ka leģionāriem ir kaut kāds sakars ar ebreju šaušanu. Ka nacionālajiem karavīriem ir kaut kāds sakars ar to. Lūk, šī ir tā melīgā tendence, kas Latvijā turpinās jau vairākus gadus, un es neesmu ievērojis, ka Jaundžeikara kungs pie tā būtu kaut kādā mērā vainīgs.

Tad, kad tiek rīkoti homoseksuālistu gājieni, tad mūsu ārlietu ministram vienmēr ir ko teikt, cik tas ir labi. Tad, kad ir jāizsludina afroamerikāņu kultūras mēnesis Latvijā, tad mums priekšā ir atkal ārlietu ministrs. Taču tad, kad ir jāgodina Latvijas nacionālie karavīri, tad krūmos ir gan ārlietu ministrs, gan Valsts prezidente, gan Ministru prezidents!

Es domāju, ka mums nevajadzētu šeit runāt par to, ka jāmaina iekšlietu ministrs, bet padomāt, kāds ir vajadzīgs nākamais Valsts prezidents. Es domāju, ka mums ir jāpadomā, ka Valsts prezidentam ir jābūt cilvēkam, kas lepojas ar nacionālajiem karavīriem, nevis kautrējas un katrā piemiņas dienā slapstās kaut kur pa kaktiem.

16.marta ažiotāža... Kur tad bija Zemessardze? Kāpēc pakāpeniski Latvijā tika likvidētas Zemessardzes funkcijas? Mums ir jāpadomā par to. Kas pie tā ir vainīgs? Tie ir tieši tie pasākumi, kuros vajadzētu lielāku lomu spēlēt tieši Zemessardzei, nevis Iekšlietu ministrijai.

Es gribētu pateikt šeit atklāti, ka galvenais iemesls tām nekārtībām, kas bija šeit pēdējos divos gados un turpināsies arī nākamajos gados, ir valdības absolūtā nespēja veicināt repatriāciju, it sevišķi to 17 000 padomju virsnieku un viņu ģimenes locekļu repatriāciju, kuri ir iesaistījušies dažādās antilatviskās organizācijās un veic šeit aktīvu darbību.

Es domāju, ka šodien ļoti svarīgi ir arī šeit mums pateikt– nevis kritizēt Iekšlietu ministriju–, kura bija tā partija, kas saņēma rīkojumu iedabūt Eiropas Parlamentā Ždanoku, kura paziņoja, ka viņa aizstāvēs Krievijas intereses. Tas ir ārkārtīgi interesanti, ka “Jaunais laiks”, kas ir savā ziņā ļoti nacionāls... Taču, kad es šīs frakcijas biedriem vaicāju: “Kā tad jūs te nobalsojāt par tādu lēmumu?”, tad viņi saka: “Ziniet, mums lika... mums lika nobalsot, pateica, ka mums tas ir jādara, jo pretējā gadījumā mēs zaudēsim Eiropas tiesā.” Tieši otrādi! Eiropas tiesa atzina, ka Latvijas lēmums nepielaist Ždanoku vietējās vēlēšanās ir pamatots, un tieši tāds pats spriedums būtu bijis attiecībā uz Eiropas Parlamentu. Kamēr mēs neuzzināsim, kuri uzspieda “Jaunajam laikam” šo lēmumu iedabūt Ždanoku Eiropas Parlamentā, mēs arī neuzzināsim visus, kas šeit vada šos procesus Latvijā.

Attiecībā uz ministriju es domāju, ka tur klimats ir normāls, cilvēki netiek “raustīti”. Es domāju, ka Jaundžeikara kungs var strādāt mierīgi tālāk, nekādu neuzticību viņam, protams, šeit pašreiz neviens neizteiks.

Piekrītot tam, ko teica Inguna Rībena, es gribētu vēlreiz atgādināt: ja mēs turpināsim šeit melot, ja mums būs tāda valdība, kas nevarēs pat pirkstu pakustināt, lai veicinātu milzīga skaita– es nesaku, ka tie ir simts tūkstoši, varbūt tie ir daži tūkstoši, varbūt daži desmiti tūkstošu– ārkārtīgi naidīgu Latvijā iefiltrētu cilvēku repatriāciju, varbūt pat samaksājot viņiem kaut kādas kompensācijas, ja viņi brauc prom, šīs provokācijas turpināsies. Es šoreiz nācu tribīnē tikai tāpēc, lai mēs šeit neizliktos, ka pie tā visa ir vainīgs iekšlietu ministrs. Mums visiem, kas esam šeit, vajadzēs atbildēt, ko mēs esam darījuši, lai šī okupācija reiz beigtos un lai sešpadsmitajā atjaunotās neatkarības gadā neatkārtotos šie notikumi.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns– otro reizi.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Žēl, ka ministrs Jaundžeikars ir jau aizgājis, jo laikam jau šie patiesie vārdi un taisnība ir tik nepatīkama, ka viņa vājais policista raksturs neizturēja un nācās aiziet no zāles. Bet ir skaidrs viens– ka viņa sacītais liecina patiešām, ka viņš ir vājš ministrs. Un visbēdīgākais ir tas, ka viņš nesaprot to. Viņš nesaprot savas kļūda, un tas ir ārkārtīgi bēdīgi!

Redziet, viņš saka, ka gribējis celt un ceļot policijas prestižu. Ja policijas prestižu var celt fakts, par kuru es jau teicu,– ka neļauj sieviņām, tantiņām un onkuļiem nolikt, piespraust ziedu pie Brīvības piemineklim apjoztā žoga... ja tā ir prestiža vairošana, nu tad es atvainojos, te ir kaut kas absolūti šķērsām. Absolūti!

Es saprastu, ja Jaundžeikara kungs būtu ķēries pie nopietnākām lietām, kaut vai pie tā, lai beidzot, sešpadsmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas, policisti spētu runāt latviski. Viņam tālu nevajadzētu braukt– tepat uz Latgales priekšpilsētu, pie Latgales priekšpilsētas policistiem, kuri neprot ne nieka runāt latviski, runā faktiski tikai krieviski. Nemaz nevajag viņam braukt uz Daugavpili, uz Rēzekni un citām tālākām vietām.

Lūk, tad varētu būt runa par prestižu. Bet ne jau šādā veidā.

Redziet, viņš atkal šeit atgādināja par provokācijām. Provokācijas varēja būt, bet tāpēc jau ir policija, lai tās novērstu. “Šausmīga asinsizliešana tur varēja būt!” Nu labi, iedotu viens otram tur drusciņ pa aci, ak tu Die’s Kungs,– tad zinātu, ar ko mums ir darīšana un kas tie ir. Bet nē– šausmas, provokācija! Un patiešām– ne jau tikai viens Jaundžeikara kungs ir vainīgs pie visām šīm lietām, it īpaši 16.marta sakarā. Nelaime ir tā, ka Valsts prezidenti (un šeit jau par to tika sacīts), Ministru prezidentu un ministrus, ārlietu ministru visupirms, ir pārņēmusi šī bailības sērga, kas mums ir iedzīta piecdesmit okupācijas gados un nav iznīdēta.

Pret latvieti var vērst jebkādas represijas, tas nekas! Viņu var apkaunot, kā tik jūs vēlaties, tas nekas, bet pasarg’ Die’s, ja 16.martā kāds krievs būtu dabūjis pa purnu (es atvainojos!)... (No zāles: “Tu dabūsi pa purnu!”)

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi, lūdzu, izvēlieties izteicienus!

P.Tabūns.

(Zālē troksnis.)... par to, ka viņš šeit, pie Brīvības pieminekļa, būtu cēlis nekārtības!

Tas nav nekāds... ne lamuvārds, ne kaut kas tāds... Tas ir pilnīgi normāli...

Sēdes vadītāja.

Nevajag kurināt starpnacionālu naidu.

P.Tabūns.

Draugi mīļie, bēda ir patiešām daudz dziļāka, un par to mums vajadzētu domāt visiem, pilnīgi visiem. Absolūti! Jo, ja tā turpināsies, tad latvieti neatkarīgā Latvijā pazemos aizvien vairāk un aizvien vairāk.

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi Tabūna kungs, man ļoti žēl, ka jūs neklausījāties uzmanīgi to, ko runāja iekšlietu ministrs. Viņš šodien, šobrīd dodas komandējumā uz Somiju, uz Baltijas valstu un Ziemeļvalstu iekšlietu ministru tikšanos, un viņš izteica savu gatavību arī citās reizēs uzstāties Saeimā vai atbildēt uz deputātu jautājumiem.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, ka šodienas sēde apliecina to, ka ir pienācis priekšvēlēšanu laiks. Protams, ir politiķi, kas izvēlas aktīvi strādāt un reāli darīt tos darbus, kuri šai valstij ir nepieciešami, un ir arī politiķi, kuri, protams, vēlas vairāk tikai runāt, nevis reāli strādāt. Un vispirms es gribētu teikt to, ka, protams, Saeimas deputātiem ir jārunā (un tās ir Saeimas deputātu tiesības), bet ir jāsaprot tas, ka šīm runām ir jābūt konstruktīvām, nevis destruktīvām.

Pirmkārt. Attiecībā uz Tabūna kunga izteicieniem par Jaundžeikara kunga profesionalitāti. Es domāju, ka jums, Tabūna kungs, tomēr nav taisnība– vērtēt cilvēku, vadoties tikai no tā, ka viņš nav jūsu partijā. Es gribu atgādināt, ka viens no ļoti veiksmīgajiem iekšlietu ministriem bija ārsts pēc profesijas. Viņš ļoti veiksmīgi strādāja. Nu viņš jau ir aizsaulē. Es domāju, ka Jurdža kungs ir pelnījis tikai tos labākos vārdus. Tā ka pārmest cilvēkam tikai tāpēc, ka viņš nenāk no konkrētās profesijas, nav korekti. Jurdža kungs darīja labi savu darbu.

Un līdz ar to pārmetumi Jaundžeikara kungam ir pārmetumi arī Jurdža kungam par to, ka viņš šo profesiju nav pārstāvējis.

Attiecībā uz Jaundžeikaru jāteic, ka cilvēks ir veiksmīgi vadījis lielu uzņēmumu. Un es domāju, ka pašreiz tas darbs, ko viņš ir uzsācis, un tie rezultāti ir vairāk nekā redzami. Es domāju, ka ministrs šodien atskaitījās par uzsāktajiem un jau padarītajiem darbiem. Un viena no lielajām problēmām ir tiešām tā, ka daudzu gadu garumā no valdības puses tika pieļauta nelikumība– neizmaksāja bērna piedzimšanas pabalstus un neizmaksāja algas policijā un policijas struktūrās strādājošajiem. Un tieši tagad ir noticis pozitīvais lūzums– pašreiz šī nauda tiek atmaksāta reāli, ne tikai tiek doti kādi priekšvēlēšanu solījumi.

Protams, katrā iestādē, to skaitā arī policijā, ir arī problēmas, ar kurām ir jācīnās. Taču ir svarīgi, lai ministra darbs nav tikai populistisks, priekšvēlēšanu stilā, bet darbs, kas ir vērsts uz konkrētiem rezultātiem un situācijas uzlabošanu. Un es domāju, ka šajā laikā, kad notiek daudzi starptautiski pasākumi, to skaitā Latvijā arī šis hokeja čempionāts, un valstī ir ieradušies daudzi ārvalstu pārstāvji, ir svarīgi nedestabilizēt situāciju un šajā gadījumā ļaut iekšlietu ministram strādāt.

Un ir jānovērtē tas, kas izskanēja arī Dobeļa kunga runā. Neskatoties uz to, ka viņam kā opozīcijas pārstāvim arī ir savs viedoklis jāpauž, viņš ir gatavs atbalstīt Dzintaru Jaundžeikaru viņa darbā. Bet uzlabot pozīcijas darbu, protams, vienmēr ir bijis opozīcijas uzdevums.

Bet, ja mēs tagad runājam par morāli, par tieši “Jaunā laika” uzstādījumu, es domāju, ka ir jārunā atklāti. Un ir pienācis laiks runāt atklāti par to, kā tad jūs vērtējat sava iekšlietu ministra darbu. Un es nebūtu to runājis, ja Gulbja kungs nebūtu nācis šeit tribīnē. Es domāju, Gulbja kungs, jūs pats labi zināt, cik neveiksmīgi jūs esat darbojies ministrijā, cik neveiksmīgi jūsu vadībā, ar “Jaunā laika” atbalstu, valsts ir “ieguvusi” lielus zaudējumus šajos daudz piesauktajos būvniecības projektos, un pašreiz daudzi miljoni valstij ir jāmaksā par šo kaitniecisko lēmumu izpildi.

Taču ir dažas lietas, attiecībā uz kurām es gribētu, lai jūs, Gulbja kungs, atnāktu uz šo tribīni un atbildētu, vai šajā gadījumā es maldinu vai nemaldinu sabiedrību.

Lūdzu, pastāstiet, cik veiksmīgi jūs strādājāt 2003.gada pavasarī tad, kad, būdams dzēruma stāvoklī, vienā no “Latvijas” naktsklubiem kopā ar pārējiem “Jaunā laika” domubiedriem jūs rīkojāties diezgan neadekvāti– izsaucāt specdienestu ar suņiem, lai ķertu narkodīlerus. Un kāds tad ir rezultāts? Ja es nebūtu bijis personīgi aculiecinieks šim notikumam... Tad, kad suņi jau bija klāt, naktsklubā “Latvija”, jāsaka, skandāls bija liels. Un kāpēc šī informācija neparādījās sabiedrībai? Tikai tāpēc, ka blakus jums bija “Jaunā laika” premjera tuvs līdzgaitnieks Titava kungs, kurš veiksmīgi šo lietu nomenedžēja, lai informācija nenonāktu presē.

2003.gada pavasaris. Un šajā gadījumā runāsim ne tikai par jums personīgi, bet arī par “Jaunā laika” morāli, kāpēc šādi notikumi pēc jūsu rīcības nenonāca atklātībā. Nāciet un paskaidrojiet!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Lagzdiņš... Nē! Deputāts Māris Gulbis, otro reizi.

M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Man jārunā tagad ir par pieprasījumu. Man jāsaka tas, ka Šlesera kungs ir ar Jaundžeikara kungu vienā partijā.

Šlesera kungs, atbildiet jūs uz jautājumu! Kad es aizgāju no “Jaunā laika” un vēl kāds, cik jūs man piedāvājāt kukuli un cik lielu? (Zālē liels troksnis. Starpsaucieni.) (No zāles: “Vai! Cik? Cik solīja?”)

Šlesera kungs, pasakiet, vai nebija tāda runa! Un es teicu: “Šlesera kungs, mums šī tēma ir jāaizmirst!”

Šlesera kungs, ja jūs metat akmeni citā lauciņā, paskatieties, lūdzu, uz sevi!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu visus deputātus runāt par pieprasījumu, jo mēs pašreiz izskatām tieši Pieprasījumu komisijas atzinumu par pieprasījumu iekšlietu ministram. Un es aicinu jūs iztikt bez personīgiem apvainojumiem. Ja ir kādi konkrēti dati, lūdzu iesniegt šos datus vai nu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, vai atbilstošajām tiesībsargājošajām iestādēm, bet nevajag mētāties ar vārdiem šeit no Saeimas tribīnes.

Nākamais debatēs ir pieteicies Andrejs Klementjevs. (No zāles: “Cik tev deva?”)

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Es uzskatu, ka Tabūna izteiciens– tas ir liels ne tikai Kārtības ruļļa, bet arī Deputāta ētikas kodeksa pārkāpums.

Es pieprasu sanākt... Es rakstiski iesniegšu Prezidijā lūgumu sasaukt Prezidiju un atrisināt jautājumu, kāpēc Tabūns atrodas zālē pēc tādiem izteikumiem (No zāles dep. J.Dobelis: “Par pieprasījumu jārunā!”), un, izmantojot Kārtības rulli, izmest viņu no zāles līdz šīs Saeimas darba beigām vai kā minimums uz trim sēdēm. Arī Buzajeva kungs pateica “ņe po ģelu”. Atvainojiet, arī es izmantošu viskautkādus vārdus... Taču viņu momentāni izmeta no zāles, un viņš nepiedalījās sēdēs. Bet Tabūns atļaujas visu kaut ko. Un nevajadzēja balsot par Deputāta ētikas kodeksu, ja viņš tā izteicās.

Es nerunāju par krimināllietu, par tās ierosināšanu, bet viņš uzvedās cūcīgi. Un par šo cūcību viņam vajag ne tikai mutiski to pateikt, bet arī ar “rubli”, ko viņš tā mīl un ir saņēmis gan no vieniem, gan no otriem, gan no trešiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamais Klementjeva kungs! (Aplausi.) Ja jums ir iebildumi pret Tabūna kunga uzstāšanos– lūdzu, jums ir tiesības iesniegt savu iesniegumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, un tad šī komisija šo jautājumu izskatīs.

Tabūna kungs saņēma aizrādījumu, un, atšķirībā no Buzajeva kunga, viņš šo aizrādījumu ievēroja– pārtrauca savu uzstāšanos. (No zāles: “Viņš vispār ir labs cilvēks!”)

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pēc šīm vētrainajām runām es mēģināšu atgriezties pie apskatāmā jautājuma, proti, pie iekšlietu ministra darbības.

Ziniet, šodien man visinteresantākā bija iekšlietu ministra Jaundžeikara kunga atbildes runa. Slavējams nodoms– policijas prestiža celšana, bet man liekas, ka ministrs īsti neizprot šo jautājumu. Palabojiet mani, ja es kļūdos, bet man liekas, ka policijas prestižs galvenokārt ir nevis algas un spožas pogas, nevis algas un mundieri, kā ministra kungs sacīja, bet laikam gan morālā stāja un profesionalitāte. Un par šīm lietām ministra runā nebija nekā. Sakiet, lūdzu, vai tas var tiešām celt policijas prestižu, ja kukuļņēmējs, pret kuru ir uzsākta kriminālvajāšana, turpina strādāt Kriminālpolicijas pirmstiesas izmeklēšanas nodaļas priekšnieka vietnieka amatā? Lūdzu, ieklausieties nodaļas nosaukumā! Pirms­tiesas izmeklēšanas nodaļa! Tagad šis kungs pats ir šīs nodaļas klients pēc kriminālvajāšanas uzsākšanas. Ja policisti, kuru svētākais uzdevums ir ķert noziedzniekus, paši organizē noziedzīgas shēmas, tad tas taču apkauno visu institūciju kopumā!

Par 16.martu runājot. Diemžēl ministra kunga nav klāt, un es nevaru viņam tieši uzdot šo jautājumu: kur ir krimināllietas par asiņaino provokāciju organizētājiem, kuri gribēja tās organizēt uz Brīvības pieminekļa fona, kā ministra kungs to sacīja? Ja šīs krimināllietas ir, tad varbūt ministra rīcību var saprast.

Bet nobeigumā ļaujiet man parunāt “ne par tēmu”. Paldies Šlesera kungam par jauko runu. Un Gulbja kungam jāsaka, ka Šlesera kungs jau laikam ir speciālists šajos jautājumos, bet mani pašu tikai tīra zinātkāre moka: vai tā bija standarttakse– 20 000 eiro, kā esam dzirdējuši, vai vairāk vai mazāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Ainārs Šlesers. Otro reizi.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Gulbja kungs! Man ir jāizsaka nožēla, ka no šīs tribīnes jūs tā arī nepateicāt, ka tā bija taisnība– ka jūs dzērumā izsaucāt specrotu ar suņiem, lai tramdītu narkodīlerus pēc tam, kad jūs, starp citu, neielaida bez biļetes “Woodoo” naktsklubā.

Kas attiecas par kukuļiem. Ja jūs neesat griezies tiesībsargājošajās iestādēs ar sūdzību, ka kāds mēģina jums dot kukuļus, jūs vismaz varējāt šo ziņu nosūtīt Romas pāvestam tajā vēstulē, ko jūs sūtījāt jau vienu reizi. Arī tur jūs esat to aizmirsis.

Tā ka šajā gadījumā, protams, visvieglāk ir mētāties ar vārdiem, nevis atbildēt par konkrētiem faktiem. (No zāles dep. M.Gulbis: “Ainār, es tevi toreiz pasau­dzēju.”) Jūs esat dzērumā šādus uzdevumus devis, un tāpēc es domāju, ka jums vienkārši ir jākaunas par savu rīcību. Un trakākais...

Sēdes vadītāja.

Cienījamais, jums ir jārunā par pieprasījumu!

A.Šlesers.

... ka godājamais “Jaunais laiks” to zina.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par pieprasījuma pieņemšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 50, pret– 46,
atturas– 1. Pieprasījums ir pieņemts, un mēs to nosūtām Ministru prezidentam un iekšlietu ministram. Tātad mēs gaidīsim atbildi nedēļas laikā.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputātu Kampara, Šadurska, Mūrnieces, Krastiņas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu pirms pārtraukuma izskatīt jautājumu par Saeimas deputātu mandātu atjaunošanu, kā arī izskatīt lēmuma projektus par Saeimas deputāta mandāta apstiprināšanu uz laiku. Vai deputātiem ir iebildumi?

Ja deputātiem nav iebildumu, tad nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Ainas Verzes 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Latvijas Pirmās partijas kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā– deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Krišjāņa Petera iesniegumu par to, ka viņš noliek deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputātu kandidāts no Latvijas Pirmās partijas Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta ir Aina Verze. Komisija ir saņēmusi Ainas Verzes iesniegumu, ka viņa piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Ainas Verzes 8.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Latvijas Pirmās partijas Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu Verzes kundzi dot svinīgo zvērestu.

A.Verze.

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es, Aina Verze, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja.

Paldies, Verzes kundze! Lūdzu, parakstiet svinīgo zvērestu, un pēc tam es aicināšu jūs ieņemt vietu Saeimas sēžu zālē. Taču pirms tam mēs balsosim par deputāta pilnvaru apstiprināšanu nu jau mūsu kolēģei deputātei Ainai Verzei. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 92, pret un atturas– nav. Mēs apsveicam mūsu jauno kolēģi Verzes kundzi ar deputāta amata pilnvaru uzņemšanos un pateicamies deputātam Krišjānim Peteram par veiksmīgo sadarbību Saeimā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par Māra Krastiņa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas deputātu kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā– deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi Ata Slaktera iesniegumu par to, ka viņš noliek deputāta mandātu uz ministra amata pildīšanas laiku. Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputātu kandidāts no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Kārlis Greiškalns. Komisija ir saņēmusi Kārļa Greiškalna iesniegumu, ka viņš atsakās pieņemt deputāta mandātu.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputātu kandidāts no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Aivars Tiesnesis. Komisija ir saņēmusi Aivara Tiesneša iesniegumu, ka viņš atsakās pieņemt deputāta mandātu.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamais deputātu kandidāts no Tautas partijas Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Māris Krastiņš. Komisija ir saņēmusi Māra Krastiņa iesniegumu, ka viņš piekrīt uzņemties deputāta amata pienākumus.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz apstiprināt Māra Krastiņa 8.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no Tautas partijas saraksta Vid­zemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu Krastiņa kungu dot svinīgo zvērestu.

M.Krastiņš.

Es, Māris Krastiņš, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja.

Paldies! Es aicinu Krastiņa kungu parakstīt zvērestu.

Lūdzu deputātus balsot par Māra Krastiņa deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no Tautas partijas deputātu kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 92, pret un atturas– nav.

Es apsveicu mūsu jauno kolēģi Māri Krastiņu un aicinu viņu ieņemt vietu Saeimas sēžu zālē. Tāpat es pateicos kolēģim deputātam Atim Slakterim, kas pašreiz ir uzņēmies pildīt aizsardzības ministra pienākumus. Paldies viņam par sadarbību Saeimā!

Nākamais darba kārtības jautājums ir paziņojums par Ainara Latkovska, Artura Krišjāņa Kariņa, Solvitas Āboltiņas, Jāņa Reira un Inas Druvietes deputāta pilnvaru atjaunošanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā– deputāts Pāvels Maksimovs.

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5.panta otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību ziņo, ka, pamatojoties uz Ainara Latkovska 2006.gada 10.aprīļa iesniegumu, Artura Krišjāņa Kariņa 2006.gada 10.aprīļa iesniegumu, Solvitas Āboltiņas 2006.gada 10.aprīļa iesniegumu, Jāņa Reira 2006.gada 10.aprīļa iesniegumu un Inas Druvietes 2006.gada 10.aprīļa iesniegumu par viņu deputāta mandāta atjaunošanu, kuru viņi bija nolikuši uz ministru amatu pildīšanas laiku, tiek atjaunotas viņu deputāta pilnvaras.

Vienlaicīgi deputāta pilnvaras izbeidzas Igoram Aleksandrovam, kurš iestājās Saeimas sastāvā no frakcijas “Jaunais laiks” saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētais deputāts pildīja ministra pienākumus; Mārai Ceriņai, kura iestājās Saeimas sastāvā no frakcijas “Jaunais laiks” saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētais deputāts pildīja ministra pienākumus; Anitai Kalniņai, kura iestājās Saeimas sastāvā no frakcijas “Jaunais laiks” saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētais deputāts pildīja ministra pienākumus; Madaram Lasmanim, kurš iestājās Saeimas sastāvā no frakcijas “Jaunais laiks” saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētais deputāts pildīja ministra pienākumus; Inesei Krastiņai, kura iestājās Saeimas sastāvā no frakcijas “Jaunais laiks” saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā uz laiku, kamēr no šā saraksta ievēlētais deputāts pildīja ministra pienākumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Es aicinu zālē deputātus, kuriem ir atjaunoti mandāti.

Es gribu izteikt pateicību mūsu kolēģiem, kuri šodien beigs pildīt deputāta pienākumus. Tie ir Igors Aleksandrovs, Māra Ceriņa, Anita Kalniņa, Madars Lasmanis un Inese Krastiņa. Paldies par jūsu ieguldījumu Saeimas darbā un par mūsu veiksmīgo sadarbību. Paldies! (Aplausi.)

Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Ingrīdai Circenei.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Pēc 5 minūtēm Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde notiks komisijas telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Sociālo un darba lietu komisijas sēde notiks komisijas telpās pēc 5 minūtēm.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Neskatoties uz mūsu lielajām debatēm, šodien ir arī dzimšanas diena– apaļa jubileja mūsu kolēģim Andrejam Aleksejevam, un tāpēc es visas Saeimas vārdā apsveicu deputātu Andreju Aleksejevu viņa dzimšanas dienā! (Aplausi.)

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Roberts Jurķis, Paulis Kļaviņš, Staņislavs Šķesters un Inese Šlesere.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi, atgriezīsimies zālē pulksten 11.00, lai turpinātu sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām Saeimas sēdi.

Lūdzu visus vēlreiz pārliecināties, vai jūs esat piereģistrējušies ar savām kartītēm. Vienkārši vēlreiz izmēģiniet savas kartītes reģistrācijas aparātā!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautas partijas frakcijas deputātu Lagzdiņa, Pietkeviča, Paula un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– iekļaut tajā pirms Ministru kabineta noteikumiem Nr.288 “Apcietinājumā turēšanas kārtības likums” Saeimas lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Māra Krastiņa ievēlēšanu Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja nav iebildumu, darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Lagzdiņa, Pietkeviča, Krastiņa, Rugātes un Šņepstes lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– iekļaut tajā pirms Ministru kabineta noteikumiem Nr.288 “Apcietinājumā turēšanas kārtības likums” Saeimas lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Māra Krastiņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jurķa, Ķikustes, Liepiņas, Rībenas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Strēļa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav iebildumu. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šadurska, Bērziņa, Ontužāna, Krūmiņa, Strēļa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Strēļa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Rībenas, Ontužāna, Krūmiņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Solvitas Āboltiņas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Rībenas, Ontužāna, Krūmiņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Solvitas Āboltiņas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ķikustes, Šadurska, Kampara, Ontužāna, Šiliņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Inas Druvietes ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ķikustes, Aleksandrova, Kampara, Ontužāna, Šiliņa un citu deputātu lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputātes Inas Druvietes ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ķikustes, Kļaviņa, Krūmiņa, Ontužāna, Rībenas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Artura Krišjāņa Kariņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ķikustes, Klausa, Krūmiņa, Ontužāna, Rībenas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Artura Krišjāņa Kariņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mūrnieces, Rībenas, Ontužāna, Jurķa, Latkovska un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ainara Latkovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kampara, Circenes, Šiliņa, Ontužāna, Rībenas un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Ainara Latkovska ievēlēšanu Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Krūmiņa, Rībenas, Ontužāna, Ķikustes un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Liepiņas, Ķikustes, Šadurska, Bērziņa, Strēļa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– iekļaut tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Paldies.

Cienījamie kolēģi! ... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Aleksandram Golubovam. Par procedūru.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi un Prezidij! Visi šie iesniegumi ir saņemti pulksten 9.25, tātad šos iesniegumus parakstījuši tie cilvēki, kuriem tajā laikā vēl nebija deputātu mandātu.

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi! Prezidijs šos iesniegumus nolasīja tādēļ tikai tagad– brīdī, kad šie Saeimas deputāti ir ieguvuši savus mandātus. (No zāles dep. J.Dobelis: “Redzēji?”) Jūs esat apmierināts? Iesniegumi ir nolasīti brīdī, kad Saeimas deputāti ir jau saņēmuši savus mandātus.

Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Māra Krastiņa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 61, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts“Par Saeimas deputāta Māra Krastiņa ievēlēšanu Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 55, pret– 17, neviens neatturas. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums. Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.288 “Apcietinājumā turēšanas kārtības likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju...

Lūdzu pirms balsošanas ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam...

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam!

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Es vēlētos noteikt pie reizes arī priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam. Jo Satversmes 81.panta kārtībā...

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas laiku mēs noteiksim pēc nobalsošanas.

J.Dalbiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par šo noteikumu nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Tātad likumprojekts, kā tiek uzskatīts, ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jurim Dalbiņam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 18.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 18.maijs. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.340 “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par noteikumu nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Tātad likumprojekts, kā tiek uzskatīts, ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Zaķim, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Zaķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 23.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 23.maijs. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Vēlētāju apvienību finansēšanas likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Nikolaja Kabanova, Jura Sokolovska, Andreja Aleksejeva, Vladimira Buzajeva un Andra Tolmačova iesniegto likumprojektu “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Jakovs Pliners ir pieteicies runāt “par”. (No zāles dep. J.Dobelis: “Turies, Jaška! Es arī iešu runāt!”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien PCTVL frakcija kārtējo reizi ierosina Saeimai nodot komisijai likumprojektu “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu”. Mēs jau iepriekš paredzam visus tos lētos argumentus, kurus šeit, pazemojot mūsu valsts cieņu, pauž pret šādiem likumprojektiem Waffen SS leģiona piekritēji.

Pirmkārt. Viņi runā par Rapallo līgumu starp PSRS un Veimāras Demokrātisko Republiku. Par to, ka miljoniem tonnu krāsainā metāla plūda no Padomju Savienības uz Vāciju. Tomēr piemirst par to, ka analoģisks līgums pastāvēja arī starp PSRS un Latvijas Republiku. Vai tad tas nozīmē, ka PSRS atbalstīja Ulmaņa autoritāro režīmu? Vai tad tas nozīmē, ka ASV, Lielbritānija un Francija, kuru firmas enerģiski tirgojās ar Krupu, līdz ar PSRS un pat vairāk nekā Hitlers ir vainīgas Otrā pasaules kara uzsākšanā?

Otrkārt. Šeit bieži piemin Ribentropa-Molotova paktu, bet aizmirst par Minhenes vienošanos, ar kuru Rietumu demokrātijas “izgrieza rokas” Čehoslovākijai un piespieda valsti kapitulēt Hitlera priekšā.

Tāpat aizmirst arī par to, ka Polija saņēma savu daļu Čehoslovākijas sadales rezultātā, bet Lietuva, piemēram, saņēma savu daļu Polijas sadales rezultātā. Piemirst arī par to, ka Kārlis Ulmanis pavēlēja slēgt Polijas vēstniecību Latvijā, faktiski atbalstīdams Polijas sadali.

Treškārt. Atsaukdamies uz vēsturniekiem– analfabētiem un avantūristiem–, runā par to, ka 1941.gadā Staļins bija gatavs uzbrukt visai Rietumeiropai, kaut gan ne tikai PSRS, bet arī visas citas Eiropas valstis intensīvi apbruņojās, saprazdamas, ka uz kārts ir likta katras tautas eksistence.

Visi šie melīgie argumenti tiek minēti tā, it kā jautājums par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu ir vienīgi padomju vai krievu jautājums. It kā līdzās PSRS pret Hitleru nebūtu karojušas trīs ceturtdaļas mūsu tagadējo NATO sabiedroto! It kā Čērčils 1941.gada 22.jūnijā nebūtu teicis (citēju): “Ikviens cilvēks vai valsts, kas iet kopā ar Hitleru, ir mūsu ienaidnieks.” It kā pret Hitleru nebūtu karojuši apmēram 80 000 etnisko latviešu Sarkanās armijas rindās! It kā lielākā daļa pretendentu uz šo statusu, antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu, nebūtu Latvijas pilsoņi, pamatnācijas pārstāvji, kuri ar savu izvēli glāba Latvijas godu!

Latviešu strēlnieku 130.korpuss, Samsona, Ratiņa un Oškalna partizānu brigādes pagrīdnieks Imants Sudmalis, nacistu iznīcinātājs pirmā Latvijas Valsts prezidenta dēls Konstantīns Čakste, četru pirmskara Saeimas sasaukumu priekšsēdētājs Pauls Kalniņš, ebreju glābēji Žanis Lipke, Vladislavs Vuškāns, Anna Pole, Marija Lindberga, Elvīra Rone, Zelma Pāvile, Pauls Krūmiņš, Skaidra Vanaga, Mārtiņš Pētersons– lai jau šie vārdi atskan no Saeimas tribīnes pirms tam, kad ģenerāļa Bangerska, kā arī Arāja un Cukura šāvējkomandu piekritēji ar savu balsojumu kārtējo reizi iespļauj šiem īstajiem varoņiem sejās!

Lūdzu atbalstīt mūsu likumprojektu un nodot to komisijai!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Pliners ir aplējis katedru... Kā es varu runāt? Te viss ir slapjš... Jaša, kāpēc tu aplēji katedru ar ūdeni?... (No zāles dep. J.Pliners: “Ej mājās!”) Kā mājās...?

(Pliners no zāles kaut ko atbild.)

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! No zāles izsaucieni ir atļaujami, bet nav atļauts atbildēt uz šiem izsaucieniem no tribīnes. Lūdzu, ievērojiet normālas pieklājības noteikumus šeit, Saeimā.

J.Dobelis.

Nu nevajag slapināt uz katedras! Nu labi...

Cienītie kolēģi! Redziet, tā sarkanā krāsa pēdējās dienās ir kārtīgi izvazāta, šnabis ir izdzerts, un uzkodas ir apēstas. Lentītes arī ir noņemtas, un tagad mēs nopietni turpināsim sarunu par vēsturisko patiesību.

Starp citu, kas tad notika ar to lielo ieroču žvadzinātāju, ar to uzvarētāju Otrajā pasaules karā, ar to galveno Otrā pasaules kara vaininieku– PSRS? Kas ar to notika? Tā sabruka. Tātad kaut kas tai kārtībā nebija. Ir palikusi tikai tiesību pārmantotāja– Krievija. Bet tas jau ir cits stāsts.

Ko jūs tagad atkal gribat? Jūs gribat attaisnot Polijas iekarošanu, jo jūs neesat atteikušies no 1939.gada 1.septembra? Kā tad bija ar to zvērisko poļu virsnieku nogalināšanu Katiņā? Tas ir fakts, kuru savā laikā atzinuši pat Gorbačovs un Jeļcins, bet no šā fakta kratās vaļā pašreizējais Krievijas prezidents Putins. Kāpēc?

Tālāk. Ko tad jūs te piedāvājat? To, ka šie cīnītāji ir karojuši regulārajās bruņoto spēku vienībās. Jā, protams, Polijā 1939.gadā pēc pilnīgas tās iekarošanas vācu fašisti un krievu komunisti rīkoja kopīgu parādi. Vēsturiski zināms fakts!

Tagad kādus dokumentus jūs piedāvājat? Tas labākais dokuments ir tāds, ka, lūk, šo cīnītāja statusu piešķir, balstoties uz PSRS izsniegtās Lielā Tēvijas kara dalībnieka apliecības pamata. Kaut kāds vecs blagūzis kaut ko “saceps” jums, un tas jums būs dokuments? Un kas tā PSRS tāda ir? Tā ir politisks mironis. Uz šādu te miroņu bāzes izsniegta apliecība, liekas, nevarētu vairs būt nopietns dokuments. Tos jau “cepa” pa labi un pa kreisi.

Starp citu, okupācijas laikā saradās ļoti daudz cīnītāju pret Kārli Ulmani. Faktiski to komunistu tur bija pāris simti, bet šo cīnītāju, kuri pretendēja uz speciālo pensiju, saradās vairāki tūkstoši. Tā ka šādi te dalībnieki var “saražoties” arī desmitiem tūkstošu.

Vēl viens ļoti jocīgs arguments ir Latvijas valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izsniegtie dokumenti. Ko tad nozīmē tādi vārdi kā “citu valstu”? Vai tas varētu būt Senegālas izsniegts dokuments? Varbūt kaut kāds Birmas izsniegts dokuments? Kaut kādas cilvēkēdāju koalīcijas valdības izsniegts dokuments? Lūk, tā! Starp citu, Senegālas valsts pārstāvji piedalījās Otrajā pasaules karā. Viņi toreiz bija Francijas kolonija, un senegālieši maršēja Francijas armijas rindās. Tas tā, zināšanai.

Lūk! Jebkurā gadījumā, cienītie kolēģi... Es atkārtoju vēl vienu reizi: mums Saeimā ir vesela rinda deputātu, kuriem ir jāmāca vēsture, kuriem ir jādod regulāri grāmatas. (No zāles dep. J.Pliners: “Piemēram, Dobeļa kungam!”) Sāksim ar bilžu grāmatām, kur vajag iekrāsot pareizajā krāsā, lai viņi vismaz zina, kādi izskatās karogi, lai viņi vismaz zina, kurus karogus kā karināja. Lai neiznāk tā, kā notika PSRS tad, kad Ribentrops ieradās Maskavā parakstīt paktu. Toreiz nezin kāpēc izkarināja nepareizos Vācijas karogus. Tātad šādas vājas zināšanas vēsturē godu jums nedara.

Tā ka, iesniedzēji, ņemiet to vērā! Jūs varat lietot sarkano krāsu laikrakstos, jūs varat kabināt klāt visādas lentītes tur, kur jums patīk, bet vēsturisko patiesību jums šeit neviens neļaus sagrozīt. To jūs ņemiet vērā! Mēs šeit cīnīsimies par to, lai vēsturiskā patiesība regulāri ierauga dienasgaismu, tāpēc nekāda šāda atbalsta nebūs. Balsosim “pret”! (No zāles dep. J.Pliners: “Pareizi, Juri, nekad nesaki “nekad”!”)

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 61, atturas– 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Andreja Aleksejeva, Nikolaja Kabanova, Andra Tolmačova un Vladimira Buzajeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jakovs Pliners...

Sistēma parāda, ka jūs esat pieteicies! Jūs runāsiet vai nerunāsiet?

Ja jūs nerunāsiet, tad “par” ir pieteicies runāt Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie likumdevēji! PCTVL frakcijas piedāvātais likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” sastāv no divām daļām: pirmā regulē likumprojektu izskatīšanu Saeimas sēdē tā saucamajā “nulles” lasījumā, otrā– likumprojektu izskatīšanas termiņus komisijās.

Cienījamie draugi! Visas frakcijas, izņemot laimīgos no Zaļo un zemnieku savienības, 8.Saeimas pilnvaru laikā paspēja pabūt opozīcijā, un visi lieliski zina, kā tas vai cits koalīcijas vairākums izturas pret opozīcijas iesniegtajiem likumprojektiem. Piecas minūtes– “par”, piecas minūtes– “pret”, un viss beidzas. Ej un staigā! Neviens neskatās uz to, vai šis likumprojekts sastāv no trim rindiņām un ir “izzīsts no pirksta” dažu minūšu laikā vai arī tas ir 100 lappušu apmērā un ar to mēnešiem ir strādājusi ekspertu grupa. Abos gadījumos šo likumprojektu liktenis ir vienādi bēdīgs, kaut gan runa nebūt nav par likumprojekta atbalstīšanu, bet tikai par tā nodošanu komisijām.

Jūs jau zināt, kolēģi, ka atbildīgā komisija uzmanīgi pēta likumprojektu pirms pirmā lasījuma un ka tiek pieprasīta ieinteresēto ministriju atsauksme. Jebkurā gadījumā ar opozīcijas likumdošanas iniciatīvām iepazīstas valdība, kura pat likumprojekta noraidīšanas gadījumā no tā var pasmelt visas racionālās idejas.

Pastāvošā kārtība, ka bez izskatīšanas tiek noraidīts viss pēc kārtas, savā būtībā ir pretrunā ar Satversmi, kurā ir rakstīts, ka “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”. Tomēr īstenībā daļa tautas, kuras deputāti konkrētajā brīdī atrodas opozīcijā, ir pilnībā atstādināta no likumdošanas iniciatīvas. Tas nav pareizi un taisnīgi, tāpēc mēs piedāvājam šo nejēdzību izskaust.

Otra PCTVL frakcijas iesniegtā likumprojekta daļa attiecas uz galīgā termiņa noteikšanu, kādā likumprojekts tiek izskatīts atbildīgajā komisijā. Normatīvā akta projekts paredz, ka atbildīgā komisija likumprojektu pirms otrā un trešā lasījuma izskata divu nedēļu laikā pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa beigām un iesniedz izskatīto likumprojektu Prezidijam divu nedēļu laikā pēc izskatīšanas.

Pagaidām komisijām likumprojektu izskatīšanas termiņi nav noteikti vispār, ko tās bieži vien ļaunprātīgi izmanto. Derētu atcerēties likumprojektu par “čekas maisiem”, robežlīguma ar Krieviju bēdīgo likteni vai arī, teiksim, bēdīgo likteni, kas piemeklēja “tēvzemiešu” priekšlikumu– pasludināt par svētku dienu ne tikai 25. un 26., bet arī 24.decembri.

Komisija, kurā iestrēgst Saeimas atbalstītie likumprojekti, praktiski anulē likumdevēja vairākuma gribu, kas arī ir pretrunā ar Satversmi, kur ir rakstīts, ka “Saeima pieņem lēmumus ar vairākuma balsīm”. Taču šeit veto tiesības faktiski ir vienam deputātam– komisijas priekšsēdētājam.

Dāmas un kungi! Šodien, kad valdības opozīcijā atrodas deputātu lielākā daļa, PCTVL frakcijas likumprojektam ir labas izredzes gūt atbalstu. “Pret” var nobalsot tikai tie opozīcijas deputāti, kuri nodarbojas nevis ar likumdošanas darbību, bet gan ar tās imitāciju; tie deputāti, kurus apmierina situācija, ka viņu piedāvātie likumprojekti netiek pieņemti un pat netiek izskatīti.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 50, atturas– 13. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– 1, neatturas neviens. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valsts materiālajām rezervēm”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Statūtu grozījumiem” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– nav,
atturas– 5. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valērija Agešina, Andreja Klementjeva, Vitālija Orlova, Borisa Cileviča un Jāņa Urbanoviča iesniegto likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mūsu likumprojekta būtība ir ļoti vienkārša: politisko organizāciju apvienība “Saskaņas Centrs” piedāvā izdarīt Ministru kabineta iekārtas likuma 29.pantā šādu grozījumu: “Ja Ministru kabineta loceklis, kā arī parlamentārais sekretārs ir atkāpies no amata pēc paša iniciatīvas, [..] Ministru kabineta loceklis un parlamentārais sekretārs atalgojumu pēc amata pienākumu izbeigšanās nesaņem.”

Lūdzu atbalstīt mūsu likumprojektu, pretējā gadījumā Latvijas tauta jūs, cienījamie kolēģi, vienkārši nesapratīs.

Savukārt “Jaunā laika” bijušos ministrus, tagad jau deputātus, kuriem brīžiem ļoti patīk spriest par morāli, es aicinu ziedot savu kompensācijas naudu internātskolām.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– 1, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jura Dobeļa, Pētera Tabūna, Imanta Kalniņa, Dzintara Rasnača, Jāņa Straumes un Annas Seiles iesniegto likumprojektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! 2005.gada 1.martā ir veikts grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kurš papildina šo likumu ar jaunu pantu, kas nosaka, ka šā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām ir paredzama izdienas pensija saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Taču, tā kā šādi normatīvie akti vēl nav pieņemti, tad šīs pensijas nevar arī tikt piešķirtas, nevar stāties spēkā, jo pārejas noteikumos ir noteikts, ka šī norma stājas spēkā reizē ar atbilstoša Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensijas likuma pieņemšanu. Šādu likumu mēs tad arī piedāvājam. Tas ir tapis faktiski ar paša Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma ziņu, lai likvidētu situāciju, ka veselai virknei tiesībaizsardzības un valsts drošības iestāžu darbinieku šādas izdienas pensijas ir paredzētas, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, uz kuru tiek likti gan lieli pienākumi, gan lielas cerības, diemžēl šādas pensijas nav paredzētas. Tādējādi, konkurējot par darbiniekiem, ne visas valsts iestādes ir vienādā situācijā, jo, piemēram, pārejot strādāt no KNAB uz citām drošības iestādēm, šis birojā iegūtais darba stāžs tiek ieskaitīts izdienas pensijā, strādājot arī citur, savukārt, ja darba maiņa notikusi pretējā virzienā, darbinieks būtībā šo stāžu zaudē.

Domāju, ka visi– gan Saeimas deputāti, gan ministri, gan citi valsts darbinieki– ir ieinteresēti, lai šī iestāde, kas tapusi pēc garām un sarežģītām diskusijām, efektīvi strādātu un lai tajā būtu iespējami labākie darbinieki, protams, nenoplicinot arī citas iestādes.

Tādējādi mēs piedāvājam šādu likumu nodot komisijām un iespējami īsākā laikā arī pieņemt, jo, kā liecina arī paša KNAB vadītāja Loskutova kunga sacītais, tad tuvākajā laikā nav paredzama šo pensiju izmaksa. KNAB darbinieki vēl nav tik veci, ne arī ar tik lielu darba stāžu, lai tuvāko divu gadu laikā būtu vajadzīgi grozījumi budžetā. Iespējams, tikai sākot ar 2008.gadu, kādi līdzekļi būs vajadzīgi, lai šādas pensijas izmaksātu, bet likuma savlaicīga pieņemšana vienkārši nāktu par labu tam, lai šajā iestādē varētu koncentrēt kvalificētus un profesionālus darbiniekus.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret - nav, atturas– 10. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– 2, neviens neatturas. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– 2, neviens neatturas. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Andoras Firstisti” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Lihtenšteinas Firstisti” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Sanmarīno Republiku” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ieviešanu Latvijas Republikā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 2005.gada 13.aprīļa Starptautisko konvenciju par kodolterorisma apkarošanu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu, Beļģijas Karalisti, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti un Šveices Konfederāciju” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Latvijas Baptistu Draudžu Savienības likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Jānis Šmits ir pieteicies runāt “par”.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Šodien mēs visi stāvam lielas un nopietnas vēsturiskas izvēles priekšā. Šī izvēle un mūsu balsojums lielā mērā noslēgs kādu ļoti ilgstošu procesu, proti, Baznīcas un valsts attiecību galīgo sakārtošanu. Kāpēc es to saucu par procesu? Tāpēc, ka tas ir laikposms, kurā, sākot ar Latvijas valsts neatkarības atgūšanu, Latvijas valsts beidzot skaidri formulējusi savu attieksmi pret tradicionālajām kristīgajām konfesijām– luterāņiem, baptistiem, vecticībniekiem, metodistiem un adventistiem. Šis process, kas aizsākās ar Augstākās padomes pieņemto likumu “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām”, vēlāk turpinājās ar jau 5.Saeimas laikā pieņemto Reliģisko organizāciju likumu un visbeidzot noslēdzās ar 7.Saeimas laikā pieņemto Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līgumu. Tad iepriekšējās Saeimas deputāti solīja pārējām tradicionālajām konfesijām izstrādāt līdzīgus līgumus vai speciālos likumus. 8.Saeima, neraugoties uz politisko spēku lielo dažādību un nemitīgo savstarpējo cīņu, ir spējusi saglabāt šo pēctecības principu un turpinājusi savu priekšteču iesākto sakārtošanas procesu.

Es neteikšu, ka tas ir bijis viegls darbs. Mēs paši esam bijuši liecinieki tam, ka šo procesu pabeigt gan 7.Saeimas sasaukuma, gan arī šā Saeimas sasaukuma laikā ir traucējušas personīgās ambīcijas– bažas par to, ka panākumu lauri var tikt citam politiskajam spēkam,– vai arī gluži vienkārši bailes no sev nepazīstamā, no Baznīcas, kuras pastāvēšana Latvijas teritorijā ir ilgstošāka nekā pašas Latvijas valsts pastāvēšana.

Šā Saeimas sasaukuma laikā skolās ir ieviests vērtīborientējošs mācību priekšmets– kristīgā mācība. Tā skolēnam jau no 1.klases ļauj iegūt priekšstatu par to, kas ir pareizs, kas nepareizs. Kas ir labs vai ļauns, vadoties no nemainīgajiem Dieva baušļiem, kuri ir ierakstīti katra cilvēka sirdī.

Ir sagatavoti un noslēgti līgumi starp Latvijas valsti un tradicionālajām kristīgajām konfesijām, kā arī veikti nopietni grozījumi daudzos likumos, lai uzlabotu un sakārtotu reliģisko organizāciju darbību mūsu valsts teritorijā.

Un pats īpatnējākais apstāklis ir tas, ka katra valdība, vai tā būtu Einara Repšes vai Induļa Emša, vai Aigara Kalvīša valdība, ir devusi savu artavu Baznīcas un valsts attiecību sakārtošanā.

Kāpēc vajag tik daudz likumu? Vai nepietiek ar vienu, kas īpaši sakārtotu un regulētu visu tradicionālo konfesiju darbību, kā tas ir dažās Eiropas Savienības valstīs? Atbilde ir: nē! Tāpēc, ka Latvija ir multikonfesionāla valsts. Jo katra no šīm konfesijām ir atšķirīga un unikāla kā savā mācībā, tā arī savas Baznīcas iekārtā. Un tā, mīļie deputāti, ir mūsu nacionālā bagātība, ka mēs spējam savu Trīsvienīgo Dievu pielūgt un godāt dažādos veidos, saglabājot toleranci citam pret citu.

Šie atsevišķie speciālie likumi katrai konfesijai ir tapuši uz 2004.gada 8.jūnijā noslēgto līgumu bāzes. Minētie līgumi tika noslēgti starp Latvijas valsti un tradicionālajām konfesijām, ar katru atsevišķi. Varbūt jūs atceraties– tieši šo līgumu ratificēšanas forma bija par iemeslu tam, ka tapa šie speciālie likumi.

Gribētos atgādināt, ka nevienai no Saeimā esošajām frakcijām nebija iebildumu pret šo līgumu juridisko saturu, bet tām bija gan iebildumi pret šo līgumu juridisko formu. Uzsvēra to, ka tiem jābūt speciāliem likumiem saskaņā ar Reliģisko organizāciju likumu.

Tāpēc, ņemot vērā Saeimas Juridiskās komisijas un Saeimas Juridiskā biroja ieteikumus, Tieslietu ministrijas paspārnē bija izveidota darba grupa, kas gada laikā, cieši sadarbojoties ar tradicionālo kristīgo konfesiju un atbildīgo ministriju pārstāvjiem un ārvalstu ekspertiem, ir sagatavojusi un nosūtījusi tagad Saeimai izskatīšanai šo speciālo likumu projektus.

Ko šie likumi dos valstij? Ko tie dos Baznīcām? Es domāju, ka tie beidzot skaidri definēs un noteiks kompetenču un atbildības robežas, pilnveidos jau sekmīgi uzsākto sadarbību mūsu valsts garīgās un laicīgās labklājības celšanā un– pats galvenais– veicinās stabilas ilgtermiņa attiecības starp Latvijas valsti un tradicionālajām kristīgajām konfesijām.

Godātie kolēģi! Šodien no jūsu balsojuma un politiskās gribas ir atkarīgs tas, vai mēs ieiesim vēsturē kā tas Saeimas sasaukums, kura laikā mūsu valsts ir kļuvusi ne tikai par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, pabeigusi privatizācijas procesu, bet arī pielikusi punktu Baznīcas un valsts attiecību sakārtošanas procesam.

Ņemot vērā šo likumu īpašo nozīmību, es aicinu deputātus atbalstīt iesniegto likumprojektu nodošanu atbildīgajām komisijām un izskatīt tos ar lielu atbildības sajūtu, ieklausoties Baznīcu pārstāvju viedoklī, kā arī pieņemt tos galīgajā lasījumā vēl šā Saeimas sasaukuma laikā. Rīkosimies tā, lai ar šiem likumiem tiktu pagodināts Trīsvienīgais Dievs un svētīta mūsu valsts un mūsu tauta!

Dievs, svētī Latviju!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts ir komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālās Padomes likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts ir komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Septītās Dienas Adventistu Latvijas draudžu savienības likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāte Ināra Ostrovska ir pieteikusies runāt “par”? “Pret”. Tātad deputāte Ināra Ostrovska ir pieteikusies runāt “pret”.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Mums šodien priekšā ir pieci likumprojekti, kuri dos iespēju ar likumu reglamentēt un noteikt Baznīcas likumīgo statusu.

Pavisam nesen mēs komisijā skatījām jautājumu par baznīcām, par sektām, kas darbojas Latvijā, un to ir pāri par trīsdesmit. Mūsu Latvija vienmēr ir bijusi kristīga valsts, bet pēdējā laikā mūsu valsti tieši Latvijas neatkarības laikā ir pārplūdinājuši sektantu plūdi. Šie sektanti ir saplūdinājušies visās lielajās pilsētās, gan Rīgā, gan Daugavpilī... Turklāt tas nav vienkārši tāpat. Tā ir tautas apmuļķošana, hipnotizēšana, bērnu aicināšana (bērni aiziet no savām ģimenēm, no savām mājām)... Uzmācas iedzīvotājiem brīvdienās... Būtībā atkal nāk kaut kas jauns, un es gribu atgādināt, ka šādi plūdi ir nākuši arī Rietumeiropā un pēc tam ļoti daudzas reliģiskās organizācijas ir nostājušās pret valsts iekārtu un beigās ir nonākušas līdz terora aktiem.

Es esmu pret šādu sektu, šādu viltus baznīcu apstiprināšanu ar likumu, tāpēc ka gan Pareizticīgo Baznīca, gan Vecticībnieku Baznīca, gan luterāņi vienmēr ir bijuši pret šīm vērtībām, kuras nesakrīt ar kristīgajām vērtībām. Es nevaru saprast, kāpēc mums Saeimā vajag atbalstīt kārtējos sektantus.

Mēs esam runājuši par to ļoti daudz, bet, lai nostiprinātu viņus ar likumu, mums vēl ir ļoti daudz jāpadomā. Ja mēs tagad apstiprināsim šīs divas Baznīcas, priekšā mūs gaidīs vēl vairāk nekā divdesmit. Tātad padomāsim, vai mums dot vaļu šīm organizācijām, kuras Latvijai būtībā ir ļoti svešas!

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 55, pret– 3, atturas– 3. Likumprojekts ir komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts ir komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Latvijas Apvienotās Metodistu Baznīcas likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 54, pret– 2, atturas– 1. Likumprojekts ir komisijām nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Mihaila Gruzdova atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Mihaila Gruzdova atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Marisa Jansona atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Irinas Jansones atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts apbalvojumu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Silvas Bendrātes, Anitas Kalniņas, Gunta Bērziņa, Sarmītes Ķikustes un Arta Kampara iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Vēlos pievērst jūsu uzmanību “Jaunā laika” iesniegtajiem grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Tie pozitīvi skar visu sabiedrības spektru. Pirmkārt, tie attiecas uz nodokļu sistēmu kopumā. Otrkārt, tie dotu jūtamu atbalstu ģimenēm ar bērniem. Treškārt, tie dotu reālu atbalstu pensionāriem.

Pagājušajā pavasarī, būdams iepriekšējā koalīcijā, “Jaunais laiks” piedāvāja šo likumu aktīvāk izmantot strādājošo ģimeņu atbalstam. Mūsu ideju deputāti atzina par interesantu, un tā tika konceptuāli atbalstīta. Ja tā, tad šī ideja ir cienīga, lai arī citi ar to iepazītos. Vēl jo vairāk tāpēc, ka veselu gadu “Jaunais laiks” nevarēja sagaidīt, kad nu jau bijušās koalīcijas konceptuālais atbalsts izvērtīsies par reālu atbalstu.

Idejas būtība ir šāda: Latvijā likums paredz ar ienākuma nodokli neapliekamu ienākuma daļu par apgādībā esošām personām. Mēs piedāvājam rīkoties aktīvi un ietekmīgi un no šīs kopējās apgādībā esošo personu grupas atsevišķi izdalīt apgādībā esošus bērnus, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu, turpmāk tieši šai grupai ievērojami straujāk palielinot bērna apgādātāja vai vecāku ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo daļu.

Likuma grozījumos mēs esam ietvēruši arī šīs grupas atvieglojumu pieauguma grafiku līdz 2010.gadam, un šie skaitļi, kaut arī tie ir lieli, nav nocelti no mākoņiem, tēlaini izsakoties. Mēs esam izpētījuši valdības 2004.gada 20.maija lēmumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām optimizēšanas iespējām”. Šī optimizēšana, plānojot palielināt ienākumu neapliekamo daļu, paredz un akceptē turpat vai 157 miljonus latu lielu neiegūtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjomu līdz 2010.gadam.

Mēs aicinām jau nākamgad vairāk nekā dubultot šā nodokļa atvieglojumus par bērnu, tas ir, līdz 58 latiem mēnesī, kas vecāku maciņā atstātu 14,5 latus līdzšinējo 5,5 latu vietā, bet 2010.gadā tie būtu jau 175 lati mēnesī jeb turpat vai 44 lati maciņā par katru nepilngadīgu bērnu. Šī būtu ļoti skaidra pozīcija, kas nepārprotami liecinātu par valsts atbalstu ģimenei bērnu audzināšanā, iedrošinot veidot kuplas ģimenes.

Otrs iesniegtais iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījums ir saistīts ar atbalstu pensionāriem, invalīdiem un represētajiem. Pensiju indeksācija netiek līdzi straujajam inflācijas tempam, kas “apēd” pensiju reālo pirktspēju. No tā cieš lielākā daļa Latvijas pensionāru– turpat 300000–, jo viņu pensija ir zem iztikas minimuma līmeņa, kas šobrīd ir nepilni 114 lati. Tāpēc ir nepieciešams ievērojami paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo pensijas daļu.

Par šo jautājumu daudzkārt ir debatēts arī Sociālo un darba lietu komisijā, konceptuāli vienojoties, ka to patiešām nepieciešams darīt. Tikai diemžēl tālāk par runām tikuši neesam, kaut tad, kad sākām šo jautājumu kustināt, līdz Saeimas vēlēšanām vēl bija ļoti daudz laika. Tātad tas ir mūsu nepadarītais darbs, ko vajadzētu padarīt.

Mēs piedāvājam arī pensijām piemērot iepriekš jau minēto nodokļa atvieglojumu līdz 175 latiem mēnesī. Bez tam mēs rosinām vairāk atbalstīt strādājošos pensionārus, tāpat invalīdus un– goda lieta!– arī represētos, kuri ir gatavi savām mazajām pensijām paši piepelnīt klāt, negaidot, kamēr valsts labos agrāk pieļauto netaisnību pensiju aprēķinos. Īpaši aktuāli tas ir šobrīd, kad ievērojams skaits strādājošo, būdami spēka gados, aizbrauc no Latvijas darba meklējumos uz ārvalstīm. Tāpēc tiek piedāvāts ar 2007.gadu paaugstināt pensionāru, invalīdu un represēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo summu, kuru veido valsts pensija kopā ar legāli nopelnīto, līdz 175 latiem mēnesī jeb 2100 latiem gadā.

Visbeidzot. Šajos likuma grozījumos tiek piedāvāts veidot nodokļus maksātspējīgu pilsoņu sabiedrību, konsekventi turpinot nodokļu samazināšanas ceļu. Kā atceramies, savulaik bija bažas par uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu no 25 līdz 15 procentiem, kas varētu ievērojami samazināt iekasēto naudas masu, bet izrādījās, ka bažas ir pilnīgi maldīgas, jo sekoja straujš ieņēmumu pieaugums: 2004.gadā– par 36 procentiem, 2005.gadā– par 33 procentiem, bet šāgada pieauguma prognoze ir 40 procenti.

“Jaunais laiks” vairākkārt dažādās auditorijās ir runājis par šo pašu principu piemērošanu arī iedzīvotāju ienākuma nodoklim, tas ir, trīs gadu laikā šo nodokli samazināt no 25 līdz 15 procentiem. Ir prieks, ka par to beidzot tika lemts arī Ministru kabinetā. Tad jau mums šā lēmuma pieņemšana grūtības neradīs.

Kolēģi! Darba gaitā, lemjot par šiem priekšlikumiem, mēs, protams, varam diskutēt par piedāvātajiem finanšu apjomiem un termiņiem, bet ļoti svarīgi būtu īstenot labas idejas, kā mazināt nabadzību mūsu valstī. Un mums nav tiesību sēdēt līdz 9.Saeimas vēlēšanām, nekam būtiski svarīgam neķeroties klāt.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šā likumprojekta nodošanu Saeimas komisijām tālākam darbam.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 46, pret– nav, atturas– 41. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas Einara Repšes finansiālo darbību pārbaudei darbības laika pagarināšanu līdz 2006.gada 1.novembrim”. Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret– 24, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Pirms mēs tālāk izskatām sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 11.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Mihaila Gruzdova atzīšanu par Latvijas pilsoni”, likumprojektu “Par Marisa Jansona atzīšanu par Latvijas pilsoni” un likumprojektu “Par Irinas Jansones atzīšanu par Latvijas pilsoni” bez atkārtotas izskatīšanas komisijas sēdē. Tiek ierosināts tos iekļaut pirms darba kārtības piektās sadaļas “Likumprojektu izskatīšana” 53.punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem nav iebildumu, darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 11.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Eksporta kredītu garantēšanas likums” izskatīšanu pirmajā lasījumā kā darba kārtības pēdējo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja iebildumu nav, darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 11.maija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” izskatīšanu pirmajā lasījumā kā darba kārtības pēdējo punktu. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja iebildumu nav, darba kārtība ir mainīta.

Turpināsim izskatīt darba kārtību!

Nākamais darba kārtības jautājums ir Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Jāņa Urbanoviča, Andreja Klementjeva, Ivana Ribakova, Vitālija Orlova, Valērija Agešina, Alekseja Vidavska un citu deputātu iesniegto pieprasījumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par likuma pārkāpumiem grantu shēmas “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai” sagatavošanā un finansējuma sadalē”.

Pieprasījumu komisijas vārdā– deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Šo jautājumu izskatīja Pieprasījumu komisija un sagatavoja izsmeļošu atbildi. Līdz ar to komisija aicina šo pieprasījumu noraidīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par šo pieprasījumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 64, neviens neatturas. Pieprasījums ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likums “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”. Likumprojekta otrreizēja caurlūkošana.

Cienījamie kolēģi! Vai ir ziņotājs? Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Tātad komisija uzskata par nepieciešamu izskatīt Valsts prezidentes atgriezto likumprojektu un lūdz noteikt 18.maiju par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja.

Vai ir kādi citi priekšlikumi? Tātad 18.maijs ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu ir sagatavojusi Sociālo un darba lietu komisija sakarā ar to, ka ir atsevišķas normas, kas būtu jāuzlabo attiecībā uz bezdarbnieku un darba meklētāju konkurētspējas paaugstināšanu, tās dažādu veidu noteikšanu. Šajā likumprojektā ir paredzēts, ka pēc bērna kopšanas atvaļinājuma beigām termiņš, kura laikā šīs māmiņas varēs meklēt darbu, tiek pagarināts no diviem uz sešiem mēnešiem.

Tāpat šajā likumprojektā ir noteikts, ka varēs samaksāt stipendiju arī neformālās izglītības iegūšanas laikā. Tas ir vērsts uz to, lai tie strādājošie, kuri šodien vēl nav zaudējuši darbu, tomēr varētu papildināt zināšanas un celt savu kvalifikāciju, lai noturētos darba tirgū.

Tāpat šajā likumprojektā ir paredzēta aktīvo nodarbinātības pasākumu individuālā plāna pārkārtošana, jo tagad individuālais plānojums būs nevis tikai jāsagatavo, bet arī aktīvi jāpiedalās darba meklēšanas plāna sagatavošanā.

Likumprojektā tiek precizēts arī jautājums par to, kas tiek finansēts no sociālā budžeta un kas– no valsts budžeta.

Lūdzu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Vai komisija ierosina arī šo likumprojektu atzīt par steidzamu?

J.Stalidzāne.

Jā, komisija lēma atzīt arī šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Tad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret– 1, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

J.Stalidzāne.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 18.maijs, izskatīšana– 25.maijā.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 18.maijs, izskatīšana– 25.maija sēdē. Paldies.

Cienījamie kolēģi, pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šmita, Stalidzānes, Nagļa, Maksimova un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 11.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Šmita atsaukšanu no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja iebildumu nav, darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī deputātu Kastēna, Turlā, Šlesera, Strazdiņa, Mackeviča un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 11.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Stalidzānes, Nagļa, Šmita, Mackeviča un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 11.maija sēdes darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ainas Verzes ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Maksimova, Kastēna, Turlā, Šlesera, Mackeviča un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu mainīt Saeimas 11.maija sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ainas Verzes ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, darba kārtība ir mainīta.

Turpināsim izskatīt darba kārtību.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Mihaila Gruzdova atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā– deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Labdien, godātie kolēģi! Atļaujiet pateikt vienu emocionālu teikumu, iekams esmu sākusi šo triju likumprojektu izskatīšanu: likteni neizvēlas, un gadās, ka likuma rāmjos liktenis neietilpinās.

Šie trīs likumprojekti, kurus ir sagatavojusi un jums šodien piedāvā Pilsonības likuma izpildes komisija, lūdzot tos izskatīt arī steidzamības kārtā, liecina par manis iepriekš pateikto emocionālo teikumu saturu.

Mihails Gruzdovs, par kuru Pilsonības likuma izpildes komisija ir sagatavojusi likumrojektu viņa atzīšanai par Latvijas pilsoni un ir atbalstījusi šā likumprojekta virzību, ir dzimis Valmierā, Latvijā, 1953.gadā. Viņa vecāmamma Emma un viņa vecaistēvs Andrejs savulaik bija devušies laimes un savu bērnu nodrošinājuma meklējumos uz tālo Krieviju, kad viņiem gadsimta sākumā radās šī iespēja.

Tā rezultātā ir izveidojušies tādi likteņu samezglojumi, ka vienas ģimenes locekļu atrašanās vieta šobrīd ir likusi Mihailam Gruzdovam, šobrīd visiem labi pazīstamajam Latvijas teātra mākslas un Latvijas kultūras vides cilvēkam, Latvijas kultūras veidotājam, Latvijas kultūras tēla spodrinātājam (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag runāt!”), atrasties situācijā, kurā viņš ir Krievijas Federācijas pilsonis.

Kopš 1993.gada viņš, paralēli būdams vēl Pēterburgas teātra vadītājs, sāka strādāt arī Latvijā, Valmieras drāmas teātrī, bet vēlāk– kopš 1996.gada– arī Dailes teātrī. Un tā šos trīspadsmit gadus (patiesību sakot, desmit gadus) viņš ir uzturējies Latvijā un veidojis savus mākslas projektus, iebraucot un uzturoties Latvijā ar vīzām (No zāles dep. J.Dobelis: “Balsojam!”), jo, kā jūs saprotat, izbraukšana no Pēterburgas 1992.gadā nebija citādi iespējama, kā vien saņemot Krievijas Federācijas pilsoņa pasi, lai viņš legāli varētu iebraukt Latvijā. Šobrīd šķiet patiesi arī saucieni no zāles, kas liecina, ka ir vēl kādi pierādījumi tam, ka Mihails Gruzdovs ir īpaši pelnījis, lai mēs viņu atzītu par Latvijas pilsoni arī no mūsu morālās puses. Mums atliek to tikai likumiski un juridiski apstiprināt.

Tāpēc es ļoti lūdzu godātos kolēģus vispirms atbalstīt komisijas lēmumu par to, ka šis likumprojekts būtu atzīstams par steidzamu, un tikai pēc tam skatīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

A.Rugāte.

Godātie kolēģi! Ne tikai personīgi savā, bet arī komisijas vārdā es lūdzu jūs uzskatīt par iespējamu pēc tik pārliecinoša balsojuma atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā, ja jums nebūtu pret to iebildumu.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 89, pret un atturas– nav. Likums par Mihaila Gruzdova atzīšanu par Latvijas pilsoni ir pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Darbu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Igoram Solovjovam.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu jums atvainoties, tāpēc ka nepareizi nobalsoju par likumu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā”. (No zāles: “Kauns!”) Uzskatiet manu balsi kā “par”...

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi, es lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus tūlīt uz sēdi. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedrei nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Paulis Kļaviņš un Inese Šlesere.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Par Marisa Jansona atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā– deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Aicinu jūs pievērst uzmanību nākamajam likumprojektam, ko ir sagatavojusi Pilsonības likuma izpildes komisija. Ir runa par Marisa Jansona atzīšanu par Latvijas pilsoni ar īpašu likumu, ņemot vērā viņa izcilos nopelnus Latvijas labā. Pievienotajos dokumentos jūs redzat arī Kultūras ministrijas ieteikumu (gluži tāpat tas bija ar iepriekšējo un nu jau Saeimas apstiprināto likumprojektu Mihaila Gruzdova (paldies!) atzīšanai par Latvijas pilsoni). Kultūras ministrija ir devusi savu ieteikumu, savu vērtējumu Marisa Jansona izcilajai darbībai. Viņš patiešām ir viens no pasaules līmeņa diriģentiem. Viņš ir dzimis Rīgā 1943.gadā, taču 1956.gadā Jansonu ģimene apstākļu dēļ bija spiesta atstāt Latvijas teritoriju un pārcelties uz dzīvi toreizējā Ļeņingradā– tagadējā Sanktpēterburgā. Mariss Jansons, Latvijas izcelsmes diriģents, vienmēr ir uzsvēris to, ka viņš ir latvietis, ka viņš ir Latviju pārstāvošs pasaules mūziķis. Taču viņa dzīvesvieta arī šobrīd vēl aizvien ir Sanktpēterburgā.

Par Marisu Jansonu arī daudz neteikšu. Jūs visi labi zināt viņa nopelnus un zināt par atzīšanu, kādu viņš guvis pasaules līmenī, arī par viņa nominēšanu Grammy balvai un viņa šābrīža aktivitātēm arī Latvijas kultūras telpā, kur ierodoties viņš zināmā mērā darbojas arī kā mecenāts, sponsorējot mūsu kultūras telpas piepildījumu un arī mūsu kultūras līmeņa apzināšanos. Tas ir mūsu lepnums, ka tas ir Latvijas cilvēks! Un nupat ar Ordeņa kapitula lēmumu viņš ir atzīts arī par cienīgu saņemt Triju Zvaigžņu ordeņa otro pakāpi.

Tāpēc ļoti lūdzu atbalstīt arī šo likumprojektu, kas komisijā ir atbalstīts kā steidzami virzāms. Lūdzu atbalstīt vispirms tā steidzamību!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par– 52, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

A.Rugāte.

Pateicos augsti godājamajiem deputātiem par tik vienprātīgu atbalstu pirmajā lasījumā!

Ja nebūtu iebildumu, vai komisijas vēlmi es varētu šeit šobrīd izteikt? Vai jūs varētu to atbalstīt un balsot par šā likumprojekta pieņemšanu arī otrajā lasījumā?

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu kolēģus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likums pieņemts. Paldies.

Pirms turpinām izskatīt sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt 11.maija sēdes darba kārtībā izmaiņas– pirms darba kārtības 53.punkta (likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””) iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums Ārstniecības likumā” trešajam lasījumam” līdz šā gada 12.maijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, darba kārtība ir mainīta.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Irinas Jansones atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā– deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Arī trešais likumprojekts, ko ir sagatavojusi Pilsonības likuma izpildes komisija, ir par pilsonības atzīšanas faktu.

Komisija ir vienbalsīgi, vienprātīgi nolēmusi atzīt Irinu Jansoni par Latvijas pilsoni. Irina Jansone ir jūsu nule atbalstītā Marisa Jansona dzīvesbiedre. Dzīvē mēs taču nekad neesam vieni! Mums ir labi zināms par šo viņas līdzdalību Marisa Jansona, nekautrēšos teikt, izcilajā karjerā, kas apliecina Latvijas tēlu pasaulē. Viņa ir tajā piedalījusies un turpina piedalīties, un viņas nodoms ir arī turpmāk balstīt Marisu Jansonu viņa aktīvajās mākslinieka gaitās. Abu ģimenes locekļu– abu šīs ģimenes locekļu!– vienāda pilsonība, ja tā drīkstētu teikt, neierobežotu viņiem pārvietošanos Eiropas un pasaules telpā. Šobrīd viņiem šī pārvietošanās sagādā patiesi lielu problēmu.

Irina Jansones kundze ir latviešu valodas apguves ceļā, ar viņu jau var sazināties. Tā ir viņas apņemšanās. Tā ka zināmā mērā varētu teikt, ka viņi abi ir motivēti šādam solim pilnīgi un neatgriezeniski.

Komisijas vārdā es ļoti lūdzu atbalstīt, pirmkārt, šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts ir pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.

A.Rugāte.

Godātie kolēģi! Es atkal paužu komisijas lūgumu un komisijas attieksmi... Ja jums nebūtu iebildumu, arī šo likumprojektu mēs varētu izskatīt šodien arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem iebildumu nav, lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likums “Par Irinas Jansones atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemts. Paldies.

A.Rugāte.

Paldies kolēģiem par atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījums Ārstniecības likumā” trešajam lasījumam līdz šā gada 12.maijam”.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu– pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 12.maijam.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5721. Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Ģīlis.

Arī 2.priekšlikumu komisija arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Ģīlis.

Paldies. Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisijā likumprojekts ir izskatīts, saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Buzajeva kungs. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Buzajev, nu pietiek, pietiek!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs atbalstījām tikai trīs cilvēkiem pilsonību piešķiršanu steidzamā kārtībā, bet paliek vēl četri simti piecpadsmit tūkstoši, par kuriem arī jārūpējas. Es gribētu atgādināt jums, ka šis milzīgais nepilsoņu skaits ir lielāks nekā katras Saeimā pārstāvētās partijas atbalstītāju loks, kuri pieder pie pilsoņiem, bet diemžēl neviens deputāts formāli nepārstāv šos mūsu Latvijas iedzīvotājus.

Mans priekšlikums ir atcelt kārtējo nepamatoto ierobežojumu nepilsoņiem– ierobežojumu saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Es gribētu šo savu priekšlikumu aizstāvēt to septiņdesmit ierobežojumu kontekstā, kuri ir noteikti nepilsoņiem. Varbūt jūsu rīcībā, cienījamie kolēģi likumdevēji, ir informācija, ka Latvijas Cilvēktiesību komiteja aprīlī pabeidza pētījumu par tiesību ziņā pastāvošo atšķirību starp Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, par esošo stāvokli. Prese latviešu valodā diemžēl nepublicēja par šo pētījumu ne rindkopu (kaut gan atskaites sastādīšanas gaitā mēs izmantojām par pamatvalodu nevis krievu vai angļu valodu, bet tieši latviešu valodu!). Un, pirms sūdzēties Eiropas Padomē vai Eiropas Parlamentā, es izplatīju pētījumu Saeimā, Sabiedrības integrācijas apakškomisijas sēdē, un velti lūdzu komisiju izskatīt pētījumu oficiālajā kārtībā.

Starp minētajām septiņdesmit atšķirībām mēs atradām trīsdesmit aizliegumus ieņemt tos vai citus amatus un izpildīt noteiktus darbus. Arī ierobežojums saistībā ar pieeju valsts noslēpumam attiecas uz tieši šo minēto atšķirību sarakstu. Bez tam parasti ir tā, ka attiecīgos darbus nevar izpildīt ne tikai nepilsoņi, bet arī Latvijas Republikas pilsoņi ar ierobežotu rīcībspēju un tādi, kuri pastrādājuši kriminālnoziegumus, pagātnē sadarbojušies ar VDK vai bijuši PSKP aktīvisti tās legālās darbības laikposmā. Pavisam šādu nepilsoņus pazemojošu un starpnacionālā naida kurināšanu sekmējošu ierobežojumu dažādās sfērās ir 22 jeb vairāk nekā 30% no visiem.

Ierobežojumam, kuru es ierosinu atcelt, ir universāls un iepriekš neparedzams raksturs, jo jebkādu darbību var pēkšņi pasludināt par valsts noslēpumu un cilvēks, kas visu savu mūžu strādājis attiecīgajā amatā, tiks nekavējoties izstumts ārā. Situācijas absurds ir acīm redzams. Un tieši sakarā ar konkrētiem cilvēkiem, pārsvarā bruņoto spēku virsniekiem, likums tika mainīts četras reizes jau 8.Saeimas pilnvaru laikā. Konkrēti, mēs pilnvarojām Satversmes aizsardzības biroja direktoru izņēmuma gadījumā pielaist valsts noslēpumam gan bijušos kriminālnoziedzniekus, gan bijušos čekistus un komunistus, gan pat esošos ārvalstu izlūkdienestu aģentus. Bet tikai ne Latvijas nepilsoņus! Pēc Latvijas likumdevēju viedokļa, iznāk tā, ka nepilsonis pat nav tiem pielīdzināms, bet ir sliktāks nekā kriminālnoziedznieks, komunists, čekists vai ārvalstu spiegs.

Man ir kauns par valsti un par Saeimu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 1.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 60, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

2.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi arī šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 59, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– 6, atturas– 1. Likums “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Par šo likumprojektu tika saņemts viens priekšlikums un izskatīts Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē.

Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Likumprojektā ir iesniegti četri priekšlikumi. Komisija tos izskatīja.

1.priekšlikumu iesniegusi toreizējā aizsardzības ministre Mūrnieces kundze. Komisija to ir atbalstījusi savā 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 1. un 2.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

3.– toreizējās aizsardzības ministres Mūrnieces kundzes priekšlikums. Atbalstīts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Mobilizācijas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”, ko Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sagatavojusi trešajam lasījumam.

Trešajam lasījumam saņemti divi priekšlikumi.

1.– deputāta Agešina priekšlikums. Komisija nolēmusi to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Satversmes tiesa pagājušā gada decembrī ierosināja lietu par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likuma atbilstību Satversmei. Sūdzības iesniedzējs– Valsts cilvēktiesību birojs– uzskata, ka šajā likumā ir pārkāpts vienlīdzības princips, jo daļai pašvaldību dzīvokļu īrnieku būs iespēja tos privatizēt, bet daļai– nebūs.

Es uzskatu, ka šis likumprojekts ir tieši saistīts ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Valsts cilvēktiesību birojs 2004.gada 7.aprīlī apstrīdēja pieņemto grozījumu likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”– tā 13.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Satversmei.

Lieta ir tāda, ka apstrīdētā norma ļauj pašvaldībai nenodot privatizācijai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un atsevišķus dzīvokļus, kuri ir nepieciešami likumā paredzēto pašvaldības funkciju veikšanai un par kuriem ir pieņemts lēmums, ka tos vajag saglabāt pašvaldības īpašumā.

Politisko organizāciju (partiju) apvienība “Saskaņas Centrs” uzskata, ka apstrīdētā norma nenodrošina vienlīdzīgas tiesības privatizēt dzīvojamo telpu personām, kuras īrē dzīvojamās telpas pašvaldībai piederošās mājās. Proti, daļai no šīm personām tiek atļauts privatizēt dzīvojamo telpu, bet daļai tas tiek liegts, un tādējādi tiek pārkāpts Satversmes 91.pantā ietvertais vienlīdzības princips. Turklāt pašvaldībām esot paredzētas arī citas iespējas saglabāt savā īpašumā daļu dzīvojamo telpu, kuras nepieciešamas pašvaldību funkciju īstenošanai.

Saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju un saņemtajām sūdzībām šobrīd vairāki šādi lēmumi par konkrētu dzīvojamo māju nenodošanu īpašumā ir pieņemti Liepājas un Ventspils pašvaldībās. Tādējādi desmit gados, kopš valstī ir sākusies dzīvokļu privatizācija, tūkstošiem liepājnieku un ventspilnieku tā arī nav dota iespēja savā dzīvoklī justies kā savā īpašumā.

Piemēram, laikā no 2002. līdz 2004.gadam vairākas tiesu instances ir konstatējušas, ka, teiksim, Ventspils dome ir rīkojusies pretlikumīgi, atsakot dzīvokļu privatizāciju. Nešaubos, ka arī Liepājas pilsētas dome ir rīkojusies netaisnīgi.

Satversmes tiesa līdz 6.jūnijam vērtēs pašvaldību tiesības neļaut privatizēt izīrētos dzīvokļus.

Līdz ar to es lūdzu jūs atbalstīt mūsu priekšlikumu, jo uzskatu, ka taisnīgumam ir jāuzvar mūsu valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Ja komisijas vārdā nekas nav sakāms, tad lūdzu deputātus balsot par 1.– deputāta Agešina priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 52, atturas– 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Pietkevičs.

Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Agešins, un arī šo 2.priekšlikumu komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 53, atturas– 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Pietkevičs.

Līdz ar to visi komisijā saņemtie priekšlikumi ir izskatīti un nobalsoti. Lūdzu Saeimu balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret– 14, atturas– 4. Likums “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Apsardzes darbības likums”. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojektam “Apsardzes darbības likums” komisija trešajam lasījumam saņēma 32 priekšlikumus, kuri tika izskatīti 5.aprīļa sēdē.

1.priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 4. un 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi savā 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 6. un 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

8.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

9– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

12.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

13.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

14.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi savā 15.priekšlikumā. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Par kuru priekšlikumu jūs lūdzat balsojumu? Tātad lūdzu deputātus balsot par 14.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Par 14.priekšlikumu mēs balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret– 19, atturas– 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

Tātad 15.priekšlikums vairs nav balsojams.

J.Dalbiņš.

16.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

17.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

18.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

19.– Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra D.Turlā priekšlikums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

20.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

21.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

22.– Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra D.Turlā priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

23.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

24.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

25.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

26.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

27.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

28.– Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra D.Turlā kunga priekšlikums. Komisija to atbalstījusi savā 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 28. un 29.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

30.– Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra D.Turlā priekšlikums. Komisijā atbalstu tas nav guvis.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

31.– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

32.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumi nav.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– 7, atturas– 1. Likums “Apsardzes darbības likums” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi, strādāsim ar dokumentu Nr.5742.

Saeimas Juridiskā komisija pirms trešā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā”. Ir saņemts viens priekšlikums, un tas ir deputāta Buzajeva priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi likumdevēji! Mana priekšlikuma būtība– atļaut nepilsoņiem strādāt par dzimtsarakstu nodaļu darbiniekiem. Starp septiņdesmit ierobežojumiem, kuri nepilsoņiem ir iekļauti mūsu likumdošanā, šis apspriežamais ir pats absurdākais un droši var pretendēt uz ierakstīšanu Ginesa rekordu grāmatā.

Es šeit jau minēju Latvijas Cilvēktiesību komitejas pētījumu par nepilsoņu tiesībām. Starp citu, pētījumā tiek novērtēts nepilsoņu skaita zudums. Tika ņemti vērā nelatviešu dzimstības un mirstības koeficienti, emigrācijas saldo, kā arī esošie naturalizācijas tempi. Tika ņemts vērā arī efekts, ka nelatviešu kopums nelabvēlīgu dzīves apstākļu dēļ ir samazinājies trīs reizes ātrāk nekā latviešu. Tātad, ja naturalizācijas noteikumi saglabāsies bez izmaiņām (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Pietiek!”), tad ap 2020.gadu Latvijā dzīvos apmēram divsimt tūkstošu, bet 2034.gadā apmēram simts tūkstošu nepilsoņu. Šajā laikā jau varbūt būs nodibinātas pirmās cilvēku kolonijas uz Marsa, bet kaunpilnais nepilsoņu institūts saglabāsies kaut sašaurinātā veidā. 2034.gada jaunlaulātie, kurus darbinieki– nepilsoņi pagaidām nedrīkst reģistrēt, šobrīd nav pat vēl piedzimuši.

Godātie likumdevēji un demokrātijas piekritēji! Trešā reiha laikā ebrejiem bija aizliegts ieņemt dažus amatus valsts institūcijās, bet pat hitleriešu izkropļotajās smadzenēs nebija idejas aizliegt ebrejiem strādāt par apkopējiem dzimtsarakstu nodaļās. Mūsu demokrātija ir aizgājusi pārāk tālu pat salīdzinot ar režīmu, kuru daži klātesošie likumdevēji ņem par paraugu. Es varu tikai brīnīties, kāpēc mūsu nelielajā valstī ir tik daudz rasistu, kuri ir gatavi atbalstīt šo ierobežojumu nepilsoņiem un kādēļ viņi visi ir koncentrēti Saeimas sēžu zālē.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, tad lūdzu deputātus balsot par 1.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 56, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R.Jurķis.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret– 6, atturas– 7. Likums “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” pieņemts. Paldies.

R.Jurķis.

Paldies!

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija minētā likumprojekta trešajam lasījumam saņēma un izskatīja piecus priekšlikumus.

1.– zemkopības ministra Mārtiņa Rozes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Sergejs Fjodorovs...

Nē, deputāts Sergejs Fjodorovs ir atteicies no debatēm. Tātad deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

2. un 3.– atbildīgās komisijas priekšlikumi. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

4.– zemkopības ministra priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 5.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

P.Kalniņš.

Lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5748 un šorīt no rīta visiem izsniegto tam pievienoto dokumentu Nr.5748-a, kur ir labojumi... Tātad 10., 19. un 20.lappuse ir nomainīta.

Kopumā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi šā likumprojekta trešajam lasījumam 13 priekšlikumus.

1.– Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Krišjāņa Petera priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 1. un 2.priekšlikumu.

M.Pietkevičs.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Pietkevičs.

4.– deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.

Komisija ir izskatījusi... Vajag skatīties uz izsniegtajām lapām. Tātad lapa Nr.19-a: 5.priekšlikums, deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums, nav atbalstīts.

Komisija vairākkārt skatīja šo jautājumu, piesaistot arī airBaltic prezidentu Bertoldu Flika kungu, un noskaidroja to, ka būtībā, atbalstot šādu priekšlikumu, Latvijas nacionālā aviosabiedrība airBaltic varētu palikt nespējīga konkurēt ar citām Eiropas vai pasaules aviokompānijām, jo tām nav šādu ierobežojumu, ka viņas nevarētu izmantot, teiksim, citu valstu pilotu pakalpojumus un arī vispār jebkāda cita personāla. Kompānija airBaltic šobrīd ir saskārusies ar šo problēmu: pilotu nepietiek, viņi netiek pietiekamā daudzumā apmācīti. Un šobrīd jau tiek pieņemti darbā piloti no citām valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis vai arī tā sauktās Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalstis. Tiek jau pieņemti darbā piloti, teiksim, arī no Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādas, Austrālijas. Un tāpēc komisija uzskatīja, ka būtībā šo priekšlikumu atbalstīt nevar, un nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Mēs runājam par deputāta Madara Lasmaņa priekšlikumu, kurš nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja.

Deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums ir priekšlikums Nr.5, jā?

Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Līdz pat pagājušā gada 15.decembrim spēkā bija apmēram tāda pati redakcija, kādu ir iesniedzis tagad deputāts Madars Lasmanis. Un nebija nekādu pārpratumu, un varēja labi strādāt gaisakuģu apkalpes un šo apkalpju sastāvā arī kā gaisakuģu kapteiņi varēja būt Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, personas, kuras darbojas Eiropas ekonomiskajā telpā, kā arī Eiropas Savienības pilsoņi.

Ja mēs noraidām deputāta Madara Lasmaņa priekšlikumu, tādā gadījumā arī visu trešo valstu pilsoņi var tikt iekļauti gaisakuģu apkalpēs un kļūt arī par mūsu gaisakuģu kapteiņiem.

Komisija daļēji atbalstīja šo deputāta Madara Lasmaņa priekšlikumu un sagatavoja mazliet precizētu redakciju, bet tikai vakar komisija savā sēdē no jauna izskatīja airBaltic iesniegumu, kurā komisijai lūdza šo priekšlikumu svītrot un lūdza sakarā ar to, ka nepietiek pilotu, nepietiek personāla, ļaut pilnīgi brīvu konkurenci darba tirgū arī attiecībā uz Latvijas aviokompānijām.

Vai tas patlaban ir nepieciešams? Manuprāt, Eiropas Savienības pilsoņu vidū var atrast ļoti daudz vērtīgu cilvēku, kuri var darboties. Kamēr Latvijā darbaroku nav pilnīgi aptrūcis un cilvēki meklē darbu (pie tam arī pilotu mums ir pietiekami daudz, un arī Eiropas Savienībā tādi ir), kāpēc vajadzētu atvērt šo darba tirgu aviokompānijām, padarīt to pilnīgi brīvu?

Un šajā gadījumā, man liekas, svarīgi ir apsvērt arī to, ka gaisakuģa kapteiņa tiesībās ietilpst ārkārtīgi daudz nosacījumu, situāciju, kurās viņš var rīkoties drošības interesēs. Ja mēs jebkuras valsts, jebkuras trešās valsts pilsonim atļausim kļūt par mūsu aviokompānijas lainera kapteini, tad, manuprāt, tā būs lieka pretimnākšana, kura nav nepieciešama pašlaik. airBaltic sagatavotajos iesniegumos, ko viņi sniedz komisijai, ir teikts, ka pašlaik strādā šajā aviokompānijā viens Austrālijas pilsonis. Labi, viņš arī varēs turpināt strādāt, jo likuma pārejas noteikumos nekas nav minēts par to, ka tie cilvēki, kuri jau pašlaik, starplaikā starp pagājušā gada decembri un šodienu, ir pieņemti darbā, nevarētu turpināt savu darbu.

Šis likuma grozījums, ko ir sagatavojis deputāts Madars Lasmanis un ko komisija savā pirmajā izskatīšanas sēdē bija atbalstījusi, paredz tikai turpmāku ierobežošanu šajā darba tirgū. Un tas nav bijis pretrunā nedz ar visiem Eiropas Savienības likumiem, nedz ar Latvijas Darba likumu. Manuprāt, ir jāizsver šīs iespējas nodrošināt pie mums tādu darba tirgu, kurā mūsu pilsoņiem, kā arī citiem Latvijas iedzīvotājiem būtu lielākas tiesības attiecībā pret trešo valstu pilsoņiem.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Indulis Emsis. (No zāles: “Induli, pasaki visu!”)

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Šobrīd tiešām mēs runājam par nacionālās aviokompānijas konkurētspēju. Šobrīd tā ir samazināta, jo šāds ierobežojums ir tikai nacionālajai aviokompānijai. Turpretī Rīgas lidostā mēs redzam daudz, daudz citu aviokompāniju, kuras uztur satiksmi no Latvijas uz citām pasaules pilsētām. Un iznāk tā, ka šīs visas citas aviokompānijas var brīvi vervēt sev darbaspēku jebkurā valstī, turpretim mūsu, Latvijas, aviokompānijai šādas iespējas ir liegtas. Līdz ar to viņa ir nevienādos konkurences apstākļos. Tas ir viens arguments.

Otrs arguments ir tas, ka mūsu nacionālā aviokompānija veido savas filiāles citās valstīs, to skaitā NVS valstīs. Un, lūk, būtu grūti iedomāties, ka Latvijas aviokompānijai, kad tā izveidojusi savu bāzi, piemēram, Ukrainā, būtu pienākums visus lidotājus darbā pieņemt tikai no Latvijas (Latvijas pilsoņus un nepilsoņus) un no Eiropas, bet nepieņemt, piemēram, no Amerikas vai no Austrālijas.

Un tādējādi mēs komisijā šo jautājumu izdiskutējām. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka mūsu komisijā ieradās aviokompānijas pārstāvji un ļoti, ļoti lūdza mūs neradīt tai konkurences problēmas, ļaut tai strādāt brīvi, kā visām citām aviokompānijām tas ir šodien iespējams.

Un tāpēc šis aprobežojums ir jānoņem, un tāpēc komisijas lēmums ir pareizs un atbalstāms.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Pilotu sagatavošana ir ļoti garš un dārgs process. Viena pilota sagatavošana izmaksā apmēram 40 000 eiro. Protams, jebkuram uzņēmējam lētāk un izdevīgāk ir nopirkt gatavu pilotu par lētu naudu nekā sagatavot savējos. Bet kas valstij ir izdevīgāk? Nopirkt svešus vai sagatavot savējos?

Šā priekšlikuma, kuru iesniedza deputāts Madars Lasmanis, mērķis ir veicināt Latvijas pilotu audzināšanu un sagatavošanu.

Es aicinu atbalstīt deputāta Madara Lasmaņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāte Anna Seile. Otro reizi.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Ilgstošais mans kolēģis Indulis Emsis ir arī Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs. Es brīnos par tiem izteikumiem, ka tikai tādēļ, lai varētu dabūt lētāku darbaspēku šajā ļoti atbildīgajā postenī, mēs vairs nedomājam par savas valsts drošību.

Šeit nav runa nedz par Eiropas Savienības valstu pilsoņiem, kuri jau tagad var kļūt par mūsu gaisakuģu apkalpes locekļiem, nedz par mūsu nepilsoņiem, bet ir runa par pilnīgi visām trešajām valstīm, to skaitā par Krieviju un ļoti daudzām citām valstīm, no kurām tad varēs lētais darbaspēks ieplūst. Vai lēta darbaspēka dēļ mēs varam likt riskēt ar drošību, ar pasažieru drošību?

Pie tam nebija saņemts arī pēdējā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē nekāds atzinums pat no Satiksmes ministrijas. Bija ieradusies tikai airBaltic administrācija, kura izvirzīja šo prasību.

Es aicinu atbalstīt deputāta Lasmaņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Indulis Emsis. Otro reizi.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka šim jautājumam nav nekādas saistības ar drošību. Es nevaru iedomāties, ka pilots no Austrālijas vai Amerikas Savienotajām Valstīm būtu nedrošāks par nepilsoni no Latvijas. Un es apsveicu “Tēvzemei un Brīvībai” ar to, ka viņi ļoti bieži tagad veido tādu ļoti nu... sadarbību ar Tolmačova kungu. Jums ir pilnīgi viens viedoklis šajā jautājumā, un ar to es jūs apsveicu.

Taču es gribu pateikt, ka tam nav nekāda sakara ar šīm lietām. Šoreiz mēs runājam vienkārši par konkurenci un par to, ka mēs pret vienu aviokompāniju izturamies savādāk nekā pret citām. Un, ja mēs tādu formulējumu pieņemsim, tad jebkurā tiesā to varēs apstrīdēt kā diskriminējošu, jo tas ir vienkārši pretrunā ar normālām tiesībām. Diskriminējošas normas nevar pieņemt!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Atcerieties, Latvijā bija tāda Rīgas Aviācijas universitāte, kur sagatavoja ļoti augstas klases pilotus ne tikai Latvijai, bet visai pasaulei. Ļoti daudzi piloti, kuri mācījās Rīgas Aviācijas universitātē, tagad lido savās valstīs un strādā starptautiskās aviolīnijās. Atcerieties! Jā, tagad šīs universitātes vairs nav. Manuprāt, tās likvidēšana bija ļoti liela kļūda. Šīs diskusijas nebūtu, ja mums būtu augstskola, kurā sagatavotu augstas klases pilotus. Tagad, redziet, mēs esam spiesti diskutēt par to, vai aicināt ārzemniekus strādāt mūsu aviokompānijās. Mēs varējām pilotus sagatavot paši. Mēs paši izdarījām šo kļūdu pirms apmēram desmit, piecpadsmit gadiem– nepievērsām uzmanību šai augstskolai, un tagad ir jūtamas sekas.

Pievērsiet tam uzmanību, godātie kolēģi!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Ainārs Šlesers.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godājamie deputāti! Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Ir jāsaprot, ka aviācija ir tas bizness, kas darbojas starptautiskajā telpā. Protams, mēs tagad varam runāt par to, ka ir jāizglīto cilvēki tepat Latvijā, bet tā ir atsevišķa tēma– runāt par konkrēto mācību iestādi, kura principā diezgan neveiksmīgi darbojusies pēdējo gadu laikā. Un vēl viena būtiska problēma ir tā, ka aviācijas jomā šo daudzo gadu laikā pēc neatkarības atgūšanas ir bijusi stagnācija un ka tieši šajā brīdī, kad notiek attīstība šajā sektorā un kad tiek atvērti aizvien jauni reisi, mūsu nacionālajai aviokompānijai ir jābūt iespējai konkurēt ar pārējām.

Kas īsti notiek pašreiz tirgū? Kā redzam, jaunās aviokompānijas, tādas kā Ryanair, principā jau šogad sasniegs tādu pašu apgrozījumu, kādu airBaltic ir sasniegusi daudzu gadu garumā, un tā ir viena liela problēma. Ja mēs neļausim tai ātri attīstīties, nedosim tai iespēju veikt normālu komercdarbību, tad principā airBaltic kļūs daudz nespējīgāka konkurēt, nekā viņa varētu būt...

Tieši tāpēc atbalstīsim komisijas viedokli! Domāsim, protams, par to, kā izglītot šīs nozares pārstāvjus Latvijā. Taču ir jāsaprot tas, ka daudzi piloti, kas ir ieguvuši attiecīgo izglītību Latvijā, pašreiz strādā citās aviokompānijās, kuras vada citas valstis, un tieši tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai tie izvirzītie mērķi, ko lidosta pašreiz lidostā ir nodefinējusi– līdz 2015.gadam sasniegt desmit miljonu lielu pasažieru apgrozījumu–, tiktu sasniegti arī saistībā ar airBaltic attīstību, jo, ja mēs neļausim šai kompānijai darboties tāpat kā visām pārējām, tad es domāju, jau nākamajā gadā šī kompānija būs nevis lielākā pārvadātāja, bet tikai otrā vai pat trešā. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns. (No zāles dep. A.Klementjevs: “Lidotājs! Runā, runā, runātāj! Pasaki savu pēdējo vārdu!”)

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Tā nu mēs te visādi izlokāmies un veidojam... Šleseram galvenais ir bizness. Skaidrs! No sākta gala. Pārējais viņu neinteresē. Pārējais viņu neinteresē– ne drošība, ne valoda, ne patriotisms, ne kaut kas cits šajā valstī. Viņam tas viss ir vienaldzīgs.

Emša kungam ir bailes no visa kaut kā. Viņš redz bailes iespējamās un arī neiespējamās lietās. Nu, lūk! Bet es atgādināšu pavisam vienkāršu lietu, Šlesera kungam it īpaši. Šo normu izslēdza tikai pērnā gada decembrī. Atceraties? Un kas tad notika līdz tam? Vai kaut kas notika– kaut kas nepieņemams, slikts? Nekas nenotika! Lūk!

Nu nedrīkst tā darīt! Nu nedrīkst būt tā, ka katrs, kam ienāk prātā, brien šeit, Latvijā, un strādā aviācijā, kur cilvēku drošība ir ārkārtīgi svarīga. Vai jau nepietiek ar to, ka nepilsoņiem ir atļauts vadīt lidmašīnas? Vai nepietiek ar to? Pilnīgi pietiek! Vai tad no Eiropas valstīm cilvēki, kuri ir pieredzējuši piloti, no turienes nevar nākt? Vēl nepietiek! Vēl vajag no visas pasaules. Vajag absolūti no visas nedrošās pasaules, lai viņi nāk šurp! Galvenais esot bizness. Galvenais ir bizness, Šlesera kungs!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Ainārs Šlesers, otro reizi.

A.Šlesers (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Tabūna kungs, es ļoti labi saprotu, ka ir jāizmanto katra iespēja, lai runātu no šīs tribīnes. Bet iedziļinieties ciparos! Rīgas lidosta daudzu gadu garumā– līdz pat 2003.gadam– strādāja ar 5–10 procentu pieaugumu. Ļoti lēns bija pasažieru pieaugums! 2004.gadā pasažieru apgrozījums tika palielināts par 50 procentiem, pagājušajā gadā– par 77 procentiem. Un tas ir daudz lielāks nekā kaimiņu republikās– Igaunijā un Lietuvā. Šogad atkal ir 40–50 procentu pieaugums. Ja mēs runājam par Eiropas Savienību, tad redzam, ka Igaunijā un Lietuvā ir 10–15 procentu pieaugums. Tātad Rīgas lidosta acīm redzami var kļūt par starptautisko lidojumu centru.

Un šajā gadījumā, lai mēs saglabātu šos attīstības tempus, mums ir jādomā, kā pēc iespējas vairāk atvērt tiešos reisus. Es gribētu teikt to, Tabūna kungs, ka ikviens reiss šodien ved gan uz austrumiem, gan uz rietumiem. Ir jāsaprot tas, ka mēs šodien no šīs tribīnes nevaram runāt par to, vai ir labi braukt uz Krieviju vai ir labi braukt uz Ukrainu, vai ir jābrauc tikai tepat– Latvijas iekšienē.

Aviācija ir tas bizness, kas ir saistīts ar cilvēku pārvietošanos, un, ja gadījumā mums šodien nav šo speciālistu– šodien, tas ir, 2006. gadā–, tad mums ir jārīkojas. Un jau pašreiz šajā pašā kompānijā strādā pilsoņi no citām valstīm, bet, tā kā šajā sektorā notiek dinamiska attīstība, problēma ir tāda, ka cilvēku pietrūkst, un es domāju, ka mēs viennozīmīgi būsim tikai un vienīgi ieguvēji, ja mēs tik daudz domājam par Latvijas sabiedrību, ja mēs domājam par pensionāriem, studentiem un pārējiem. Šie cilvēki, kas tātad varēs braukt, lidot uz Latviju, viņi šeit tērēs naudu, viņi maksās nodokļus, kā rezultātā pieaugs kopprodukts un valsts veiksmīgi attīstīsies. Ja jūs citādi uzskatāt, tad veidosim aviācijas biznesu kā nacionālo biznesu un darīsim visu, lai būtu tikai lokālie reisi, bet diemžēl vienīgais šāds reiss, kas sāk šajā gadā atkal darboties, ir Rīga–Liepāja. Visi pārējie ir saistīti ar ārvalstīm.

Tā ka es aicinu tomēr nenodarboties ar demagoģiju, bet atbalstīt pozīciju, kas ir vērsta uz to, lai Rīgas lidosta kļūtu par lielāko lidostu šajā reģionā. Neļaujot aviokompānijām normāli attīstīties, mēs viennozīmīgi bremzēsim šo nozari.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Andris Tolmačovs, otro reizi.

A.Tolmačovs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Es varu paskaidrot, kādēļ ir vajadzīgi šie priekšlikumi. Galvenā to būtība– lai šantažētu Latvijas pilotus. Jo kā tad attīstās mūsu nacionālā aviokompānija? Ja salīdzinām viņu algas ar kompartijas Ryanair pilotu algām, tad redzam, ka tur alga ir apmēram 7000 eiro un airBaltic– ap 2000 eiro. Uz kā rēķina? Uz Latvijas pilotu rēķina attīstās aviokompānija. Kāpēc airBaltic aviokompānijā ārzemju piloti saņem divreiz lielāku algu nekā Latvijas piloti? Tādēļ, ka Latvijas pilotam var pateikt: “Negribi? Ej prom!”

Mums ir atvērts likums. No NVS valstīm nāk vēl lētāks darbaspēks, lētāki piloti. Turklāt mums pat nevajag ieguldīt līdzekļus viņu apmācībai. Viņi jau ir gatavi darbam, ar sertifikātu un ar visu pārējo. Ar tādu aprēķinu– ar darba algu samazināšanu– mēs varam attīstīties, bet tas, man liekas, diez vai Latvijai nāk par labu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es nebūtu nācis runāt par šo lietu, bet man tie lidostas pakalpojumi diezgan bieži ir jāizmanto. Pēc Aināra Šlesera dižā patosa, runājot par milzīgo apgrozījuma pieaugumu, jāsaka, ka šis pieaugums pamatā ir saistīts nevis ar kādu amatpersonu vai ar kaut kādu īpašu apstākli, bet šis pieaugums pamatā ir tikai tāpēc, ka mēs esam Eiropas Savienībā un ka mēs ģeogrāfiski atrodamies ļoti ērtā vietā. Un nevajag mūs te salīdzināt ar Igauniju, jo Igaunija... tādā gadījumā salīdzināsim prāmju satiksmi Latvijā un prāmju satiksmi Igaunijā. Igaunija ir izvēlējusies šo variantu, un tas viņai ir prioritārs, salīdzinot ar Latviju, kura ir izvēlējusies gaisa satiksmi un tranzīta pārvadājumus, tā ka nevajag te vienpusēji tās lietas pasniegt.

Otrs– par to brīvo tirgu. Es gan nezinu... Varbūt jums, Emša kungs, vajadzētu pakonsultēties ar Savienoto Valstu pārstāvjiem par to, kādā veidā privātajās kompānijās tiek veikta pilotu atlase un kādi ir galvenie kritēriji pilotu atlasē pēc 11.septembra traģēdijas. Šodien, starp citu, vienā no televīzijas kanāliem tiks rādīta filma, kura tika uzņemta pirms 11.septembra traģēdijas un kurā it kā paredzēti šie notikumi. Tā ka varbūt pakonsultējieties! Tirgus ir tirgus, bet kaut kādiem drošības kritērijiem tomēr ir jābūt. Vismaz minimālais drošības kritērijs ir Eiropas Savienība.

Protams, ka šo normu var pilnveidot, bet, ja te brauks “Aeroflot” piloti un vadīs mūsu lidmašīnas, tad es nezinu, vai tas ir normāli. Man liekas, ka “Aeroflot” ir tā kompānija, kura cietusi visvairāk zaudējumu un kurai bijušas problēmas, ja neskaita dažas trešo valstu aviokompānijas.

Nu vajadzētu tomēr te atrast risinājumu un pagaidām atbalstīt Madara Lasmaņa priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, tad mums pašreiz ir jābalso par 4. ... Nē, mēs runājam par deputāta Madara Lasmaņa priekšlikumu, kas vienā no dokumentiem ir minēts kā Nr.4, bet citā dokumentā, kas kā papilddokuments ir izdalīts Saeimas deputātiem, ir minēts kā Nr.5. Kas, kā man paziņoja komisijas priekšsēdētājs, sagatavojot šos papildpriekšlikumus, ir radusies kļūda, te tāpēc tas ir 4.– deputāta Madara Lasmaņa priekšlikums.

Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 40, pret– 28, atturas– 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Pietkevičs.

Nākamais tabulā ir priekšlikums Nr.6...

Sēdes vadītāja.

Nē, Nr.5– atbildīgās komisijas priekšlikums.

M.Pietkevičs.

Atbildīgās komisijas priekšlikums tika noņemts. Tā nav.

Sēdes vadītāja.

Kāpēc tā nav?

M.Pietkevičs.

Tāpēc, ka komisija vakardienas sēdē tā nobalsoja, un nu šis priekšlikums ir noņemts. Komisija atsauca savu priekšlikumu. Jā, re, kur komisijas priekšsēdētājs to apstiprina.

Sēdes vadītāja.

Komisijai ir tiesības atsaukt savu priekšlikumu. Ja komisija ir atsaukusi savu priekšlikumu, tad es saprotu, ka šā priekšlikuma vienkārši nav, un tad nākamais priekšlikums ir Nr.6.

M.Pietkevičs.

6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs.

7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Pietkevičs.

8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Pietkevičs.

9.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Pietkevičs.

10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs.

Arī 11.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Pietkevičs.

12.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Pietkevičs.

Un arī 13.– atbildīgās komisijas priekšlikums– ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Pietkevičs.

Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi. Es lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1510. Komisija ir saņēmusi četrdesmit priekšlikumus.

Tātad 1. ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

2.– “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Kādā valstī tad mēs dzīvojam? Latvijā vai kur citur? Neviena nav nosaukta... Konstitūcijā ir paredzēts, ka tā ir nacionāla valsts un ka valsts valoda šeit ir latviešu valoda. Tas ir pavisam elementārs mūsu priekšlikums. Paklausieties! Tātad papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Valsts valoda priekšvēlēšanu aģitācijā.” Tas ir panta nosaukums. Un tālāk: “Priekšvēlēšanu aģitācijā ir jānodrošina iespējami plaša valsts valodas lietošana. Ja kāda politiskā organizācija vai politisko organizāciju apvienība priekšvēlēšanu aģitācijā izmanto citu valodu, tad tai ir jānodrošina, lai ne mazāk kā puse informācijas būtu valsts valodā.”

Es gribu sacīt, ka tā jau ir milzīga piekāpšanās. Pēc būtības visai aģitācijai vajadzētu notikt tikai latviešu valodā, jo galu galā balso un vēlēšanās piedalās tikai pilsoņi, nevis visi, kuri šeit sanākuši Latvijā. Pilsoņi! Un pilsoņu svēts pienākums ir zināt latviešu valodu. Vai tas nav loģiski? Tātad– kas te ir jāaģitē? Cilvēki, kuriem ir jāprot un kuri faktiski arī prot valsts valodu. Protams, mēs tagad esam pieļāvuši, ka ir arī kādi vismaz 100000 jaunpilsoņu, kuri to jau ir aizmirsuši, lai gan ir nokārtojuši eksāmenus, par ko Rugātes kundze un viņas kolēģi ļoti priecājās. Bet nu jau viņi to sen ir aizmirsuši. Nu ko lai dara...

Tā ka mūsu priekšlikums ir ārkārtīgi pieņemams, tā ir pat piekāpšanās. Nē, komisija to ir noraidījusi. Nu tad paskaidrojiet, lūdzu!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Vispirms ir tāds savāds jautājums: kāpēc jums nepatīk tas, ka informācijai ir jābūt valsts valodā? Kāds tam ir iemesls? Kāpēc jūs gribat pieļaut, lai priekšvēlēšanu aģitācija būtu kādā citā valodā, kuru varbūt daudzi nesapratīs? Un tagad mēs varam šo principu pārvērst par absurdu. Iedomājieties, ka ir kaut kāda priekšvēlēšanu aģitācija kādā no tādām valodām, kuru Latvijā vispār tikai retais saprot, un šajā aģitācijā tiek izmantoti dažnedažādi neglīti paņēmieni, jebkura slēpta veida informācija. Tulkojuma nav, un cilvēki var ieplūdināt priekšvēlēšanu aģitācijas laikā visu to, kas viņiem tikai ienāk prātā. Vai tiešām tas nav skaidrs?

Tik mērens priekšlikums, ka labo, lai vismaz puse informācijas būtu tulkota latviešu valodā! Kur te ir problēma? Kādi ir argumenti, ka šāds priekšlikums nav pieņemams? Tiešām būtu interesanti dzirdēt jebkuru argumentu.

Ja mēs paskatāmies jebkuru normālu valsti, kurai ir sava valsts valoda, tad šajā valstī nezin kāpēc pieļaujam iespēju, ka priekšvēlēšanu laikā tur var parādīties arī jebkura cita valoda. Kur tad ir tā cieņa pret latviešu valodu? Kur te ir tā latviešu valodas mīlēšana? August Brigmani, tu patlaban neklausies nopietni! Bet tajā pašā laikā es gribu redzēt, kā tu balsosi par šo priekšlikumu, cik liels latvietis tu būsi. Un arī jūs pārējie– “zemnieki” un “zaļie”.

Ja mēs te runājam par nacionālām lietām, plātāmies ar savu mīlestību pret Latviju, tad pierādīsim savu mīlestību darbos, kā to jums mūsu tautas dzejnieki ir likuši darīt: “Tēvu zemes mīlestību mēs ar darbiem rādīsim.” Nu tad šis darbs būs arī būs jūsu balsojums par mūsu priekšlikumu. Nekā ļauna tur nav, nekā kaitinoša. Vienkārši ir maziņa vēlēšanās priekšvēlēšanu laikā lietot valsts valodu vismaz zināmos apmēros.

Tā ka es aicinu atbalstīt mūs tos Saeimas deputātus, kuriem rūp valsts valoda un kuriem liekas, ka valsts valodai tomēr ir jāizrāda attiecīga cieņa arī priekšvēlēšanu laikā.

Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Latviešu valoda priekšvēlēšanu aģitācijā ir pārāk svarīgs faktors, lai to ignorētu. Diemžēl arī 8.Saeimā, kad daudzas politiskās partijas brauca uz mazpilsētām vai uz citām pilsētām, tur, kur auditorijā bija daudz gan krievu tautības cilvēku, gan arī latviešu cilvēku, latviešu valoda vienkārši tika ignorēta. Un, ja jau topošā Saeima aģitē un par to tiek runāts, vēlēšanu aģitācijā pilnīgi ignorējot latviešu valodu, tad, dabiski, arī iedzīvotāji savās pilsētās, savās dzimtajās vietās var nerunāt latviešu valodā. Un tā tālāk.

Latviešu valodas ignorēšana pēdējā laikā valstī notiek ļoti lielā apjomā, un cilvēki vienkārši nevēlas pat paskaidrot, kāpēc viņi neievēro valsts likumu. Un līdz ar to, ja mēs nevaram atbalstīt... kā es saprotu, arī komisija nav atbalstījusi šādu priekšlikumu, kas paredz tomēr pēc iespējas nodrošināt latviešu valodas lietojumu, tad būtībā mums nākotnē vairs nebūs šīs patriotiskās attieksmes ne pret savu valsti, ne pret nākamo parlamentu.

Šeit nav runa par to, ka mums vairs nebūs iespējas kādreiz izteikties arī citā valodā, bet šeit ir runa par to, lai vēlēšanās nevarētu ignorēt latviešu valodu.

Lūdzu, ieklausieties šajā priekšlikumā!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamiem kolēģi! Es būtu ar abām rokām “par” šo TB/LNNK priekšlikumu, ja šeit runa būtu par valstij piederošiem masu saziņas līdzekļiem, teiksim, par laikrakstu “Latvijas Vēstnesis” (ja nemaldos, tas ir vienīgais masu saziņas līdzeklis, kas pieder valstij). Un šeit, “Latvijas Vēstnesī”,– vismaz pusi priekšvēlēšanu informācijas latviešu valodā... Es būtu par, protams!

Bet, ja ir runa par privātiem masu informācijas līdzekļiem, tad es gribētu atgādināt cienījamiem kolēģiem no TB/LNNK, ka jau ir bijis Satversmes tiesas spriedums, ar kuru tika atcelti visi ierobežojumi privātām raidorganizācijām.

Un sakarā ar to šis TB/LNNK priekšlikums ir pretrunā ar Satversmi. Es domāju, ka tieši šis arguments bija izšķirošais, kad komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Aicinu tomēr cienīt mūsu Satversmi un noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

S.Šķesters.

Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka valsts valodas lietošanu aģitācijā, kā arī pārējo valodas lietošanu nosaka Valodas likums, kurā ir atrunātas visas šīs lietas– kā valsts valodu pielieto, kurās vietās un kādā kārtībā. Taču faktiski šī norma arī netraucētu, ja pieņemtu to tādā redakcijā, kāda ir priekšlikumā... Bet komisija tomēr nobalsoja pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus balsot par 2.– apvienības TB/LNNK frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 29, pret– 20, atturas– 40 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters.

3.– deputātu Kalniņas, Brigmaņa, Šadurska, Ceriņas, Kampara, Bendrātes, Jurķa, Gunta Bērziņa un Šiliņa priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 6.– komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 3.priekšlikumu.

S.Šķesters.

4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

S.Šķesters.

5.– arī tas ir šo iepriekš minēto deputātu priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 6.– komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 5. un 6.priekšlikumu. (No zāles: “Ir iebildumi! Ir!”)

Vai deputāti vēlas balsojumu par 6.priekšlikumu? (No zāles: “Jā!”) Lūdzu, savlaicīgi un skaidri paziņojiet par to! Lūdzu deputātus balsot par 6.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 43 deputāti, pret– 34, atturas– 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Šķesters.

Paldies.

7.– deputāta Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli.

S.Šķesters.

8.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

9.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 42, pret– 38, atturas– 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Šķesters.

10.– apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 27, pret– 21, atturas– 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

Vai deputāts Andrejs Klementjevs vēlas teikt kaut ko par procedūru?

S.Šķesters.

11.– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Es baidos, ka mēs pieļaujam lielu kļūdu, ierobežojot vēlētāju tiesības zināt par politiskajiem spēkiem, kuri plāno iekļūt parlamentā.

Es uzskatu, ka vēlētājiem ir tiesības zināt par politiskajiem spēkiem, kuri grib piedalīties vēlēšanās. Un politiskā reklāma– tas ir normāls veids, lai reklamētu savu pozīciju, savu programmu un savus cilvēkus.

Es saprotu, ka ZZS, “Jaunais laiks” un citas partijas, kuras atbalstīs ierobežojumus, izmantos slēptu reklāmu un savus administratīvos resursus. Viņi parādīsies visos radio un televīzijas raidījumos kā kaut kādi eksperti vai vēl kaut kā, bet jauniem politiskajiem spēkiem ļoti grūti būs iekļūt šajos raidījumos, tāpēc ka viņi nav pārstāvēti parlamentā.

Es uzskatu, ka vēlētājiem ir tiesības pašiem spriest. Viņi var izslēgt televizoru, ja viņiem nepatīk reklāma. Un, ja negribam traucēt viņiem pēdējā dienā izvēlēties, par kuru partiju balsot, es lūdzu atbalstīt mūsu frakcijas deputāta priekšlikumu– ieviest ierobežojumu uz vienu dienu, lai cilvēki var mierīgi pasēdēt pie reklāmu bukletiem, pie biļeteniem un pieņemt lēmumu. Bet ierobežot viņu izvēli 30, 60 vai 90 dienas, kā ir likumprojektā,– tas ir pilnīgi demokrātijas ierobežojums.

Es dzirdēju no viena mūsu deputāta, ka tādi ierobežojumi ir tikai Baltkrievijā. (No zāles: “Uzvārds kāds? Pasaki uzvārdu!”) Neatceros, kurš no deputātiem to pateica... Es atbalstu šo deputātu, tāpēc ka, saprotiet, arī ar reklāmas rullīšu palīdzību cilvēkus informē par to, kad vēlēšanas notiek, kurā datumā, kā strādā iecirkņi, un deputāti dažreiz izdara to pēdējo grūdienu tam vēlētājam, kurš varbūt ir pasīvs todien. Es baidos, ka, ja mēs tik pasīvi reklamēsimies, tad vēlētāji neaizies uz iecirkņiem un pie mums vēlētāju aktivitāte būs ne vairs 50%, kā šodien, bet vēl zemāka. Un tad parlamentā nebūs pārstāvēti visi mūsu Latvijas iedzīvotāji–pilsoņi šajā konkrētajā gadījumā.

Es domāju, ka tas nav godīgi, ka šodien elektroniskajiem masu saziņas līdzekļiem– televīzijai un radio– ir vieni noteikumi, bet presei jeb rakstošajiem, tas ir, avīzēm, žurnāliem,– citi. Es jau vienreiz brīdināju Kampara kungu– tad, kad mēs runājām par azartspēlēm–, ka nedrīkst sadalīt elektroniskajos un rakstošajos! Viņš nenoticēja man. Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga atsūtīja atpakaļ šo likumprojektu, un šodien mēs par to nobalsojām. Es otro reizi brīdinu jūs, ka, ja tagad likumā ieliksim šīs normas un neatbalstīsim mūsu priekšlikumus, būs tas pats: Valsts prezidente likumu neizsludinās, un atkal iznāks tā, ka parlaments būs pieļāvis brāķi savā darbā.

Es domāju, ka tagad vajag atmest visas mūsu politiskās domstarpības un neskatīties, vai tas priekšlikuma iesniedzējs ir pozīcijas vai opozīcijas deputāts.

Aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamais Klementjeva kungs! Jūs nupat no tribīnes pasacījāt tādu teikumu: ““Jaunais laiks” vēlēšanu kampaņā izmantos slēpto reklāmu un administratīvos resursus.” Un izteicāt to nevis pieļāvuma, bet apgalvojuma formā. (No zāles: “Vot, tā ir izmantošana!”)

Es vienkārši aicinu jūs būt godavīram un atvainoties!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka mums, izskatot 11.priekšlikumu, ir jāņem vērā sekas, kādas būs, ja nobalsosim “par”.

Kā es saprotu, balsojums par 12.priekšlikumu vairs nav iespējams. Ja mēs par 12.priekšlikumu nebalsojam, tad, ja es pareizi saprotu, mēs radām zināmu labvēlīgu situāciju Tautas saskaņas partijai, jo, cik man ir nācies skatīties Baltijas 1.kanāla ziņas, ko raida Latvijas televīzijas raidījuma “Panorāma” laikā un ko ļoti maz latviešu redz, pārsvarā Baltijas 1.kanāls nodarbojas ar apvienības “Saskaņas Centrs” reklamēšanu. Varbūt man tā ir sagadījies, taču pārsvarā tātad tur figurē tādi personāži kā Andrejs Klementjevs, kolēģis Vitālijs Orlovs. (No zāles: “Paldies par reklāmu!”) Tās ir sejas, kas tur regulāri figurē. Protams, tā ir privāta TV kompānija– lai viņa rāda, ko viņa grib! Taču es tomēr negribētu, ka dienu pirms vēlēšanām šim kanālam būtu kaut kādas īpašas tiesības aktivizēt šo vēlētāju daļu.

Tā ka man šķiet, ka 12.priekšlikums ir daudz pieņemamāks, jo tas vismaz dod cilvēkiem klusu piektdienu pirms vēlēšanām, lai mierīgi savāktu domas un aizietu un nobalsotu vēlēšanu dienā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Protams, ļoti glaimojošs ir tas fakts, ka Rasnača kungs tik uzmanīgi seko līdzi tam, kā apvienības “Saskaņas Centrs” darbība tiek atspoguļota dažos kanālos. Paldies, Rasnača kungs! Es ceru, ka jūs arī turpmāk tā darīsiet!

Protams, privātajiem kanāliem un raidorganizācijām, kā jūs pats teicāt, var būt savs politiskais viedoklis, un neviens nevar aizliegt to aizstāvēt.

Cita lieta ir tā, es esmu drusciņ izbrīnīts par tādu asu Šadurska kunga reakciju. Vienkārši man nav skaidrs... Šis jautājums tika vairākkārt apspriests Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Kāpēc mums nav statistikas? Nu paskatīsimies un parēķināsim, cik ziņās– nevis apmaksātajā reklāmā un nevis komentāros, bet ziņās!– tiek rādīti vienas vai otras partijas darboņi! Piedodiet, nekādas proporcionalitātes tur nav!

Patiešām, es varu vienīgi pievienoties Klementjeva kunga teiktajam, ka reklāmas aizliegums nozīmē, ka dažām politiskajām partijām būs priekšrocības, jo attiecīgie to pārstāvji tik un tā parādīsies: tiks rādīts, kā viņi cep olas, kā viņi runājas ar bērniem, kā viņi pilda savus pienākumus. Diemžēl mūsu valstī notiek šādas lietas... Dažas sabiedriskās organizācijas gan mēģina pret to cīnīties, bet bez īpašām sekmēm. Un to dara nevis komerctelevīzijas, bet sabiedriskā televīzija, kas tiek uzturēta no nodokļu maksātāju naudas! Un statistikas nav! Vēl līdz šim brīdim es neesmu dzirdējis atbildi uz vienkāršu jautājumu: kāpēc nav statistikas? Tas nemaz nav tik grūti...

Tāpēc, kolēģi, nebūsim liekulīgi un tomēr pieļausim daudzmaz normālu, cik vien iespējams, priekšvēlēšanu konkurenci!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Pirms turpinām debates, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mihaila Pietkeviča, Elitas Šņepstes, Jāņa Porieša, Māra Krastiņa un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 11.maija sēdes darba kārtībā iekļauto jautājumu izskatīšanu līdz galīgai to izskatīšanai, kā arī pasludināt sēdē pārtraukumu no pulksten 15.00 līdz 15.30. Vai deputātiem ir iebildumi?

Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu deputātus balsot par sēdes pagarināšanu līdz galīgai darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Par to balsosim vispirms, un pēc tam– par pārtraukuma ierosināšanu.

Tātad vispirms– par visu darba kārtības jautājumu izskatīšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret– 16, atturas– 1. Tātad mēs šodien izskatīsim visus darba kārtībā iekļautos jautājumus– līdz pat pēdējam jautājumam.

Un otrs ierosinājuma punkts. Tātad deputāti lūdz izsludināt pārtraukumu no pulksten 15.00 līdz 15.30. Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem ir iebildumi, lūdzu balsot par pārtraukuma izsludināšanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret– 24, neviens neatturas. Tātad izsludinām pārtraukumu no pulksten 15.00 līdz pulksten 15.30, un tad turpināsim debates.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi. Un turpinām debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””.

Nākamais debatēs ir pieteicies deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Es gribu vērst jūsu uzmanību uz vienu juridiska rakstura problēmu, kas šobrīd ir radusies, visu izvērtējot, un arī uz to, kas jāņem vērā, balsojot par 11., 12. un arī 14.priekšlikumu. Proti, atšķirībā no šobrīd spēkā esošā Aģitācijas likuma 2.panta otrās daļas, kura definē priekšvēlēšanu aģitāciju kā ... tikai kā priekšvēlēšanu aģitāciju, mēs tagad esam nobalsojuši un tātad atbalstījuši 3.priekšlikumu un 5.priekšlikumu, kas atdala priekšvēlēšanu aģitāciju no priekšvēlēšanu reklāmas. Nākamajos priekšlikumos ir runa par termiņiem, kādos šie ierobežojumi ir spēkā, un viens no šiem priekšlikumiem ir tas, par ko es šobrīd runāju,– proti, 11.priekšlikums... Arī 12. un 14.priekšlikums... Diemžēl divos priekšlikumos, tas ir, 11.priekšlikumā, kurā ir paredzēts vienu dienu ilgs ierobežojums, proti, vēlēšanu dienā, un arī 12.priekšlikumā,– divos šajos priekšlikumos, šajās redakcijās, ir runa ne tikai par reklāmas aizliegumu šajā periodā, bet arī par aģitācijas aizliegšanu, tas ir, faktiski par preses brīvības ierobežošanu.

Godātie kolēģi, mēs faktiski esam tātad nonākuši zināmā mērā tādā kā strupceļā– tie deputāti, kuri neatbalsta garākus ierobežojumu termiņus.

Es aicinu kolēģus ņemt vērā, ka, iespējams, tālākie balsojumi faktiski novedīs strupceļā šā likumprojekta tālāko virzību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Šķiet, ka Lagzdiņa kungs tikai tagad ir attapies... Jo, ja mēs paskatāmies vispār uz visu to, kas šajā likumā ir “iecepts” iekšā un ko jūs taisāties šodien atbalstīt, tad ko mēs redzam? Jau pats aizliegums kā tāds ir absurda lieta. Vai tiešām tas nav skaidrs? Kāda jēga, ka tagad mēs aizliegsim dienu pirms tam vai 30 dienas?... Tā ir pati šā likuma negatīvā būtība. Jūs tagad atradāt, varētu teikt, nelielas pretrunas, bet ja mēs te sāktu izvērst šā likuma pētīšanu? Vienkārši nav jēgas ar to nodarboties. Bet jau no sākta gala, sākot jau ar šo aizliegumu ieviešanu... Pēc tam sāksim strīdēties, kas ir priekšvēlēšanu aģitācija, kas ir viena runāšana, kas– otra. Mēs neatbalstījām vispār nekādus aizliegumus. Mums ir pārliecība: nepilsoņi– tie lai stāv pie ratiem! Lai nepilsoņi stāv pie ratiem, viņiem vēlēšanās nav jāpiedalās! Šeit es runāju par skaidru lietu. Rokas nost no jebkura aizlieguma! Nepārvērtīsim šo te sociālistiskās sacensības kaut kādu izpausmi par normu, kuru taisāmies iestrādāt šajā likumā! Tā ir tā lietas būtība. Visprātīgākais būtu likt mieru šim likumam. Vienkārši likt tam mieru! Tas ir samežģīts un samezglots. Šeit ir redzamas pretrunas starp televīziju un presi, starp radio un presi, starp aizliegumu un atļauju, starp aģitāciju un reklāmu. Ja jūs rūpīgi analizēsiet šos tekstus, jūs visu to tur atradīsiet. Tik daudz taču vajadzēja saprātam būt!

Savulaik es jūs ļoti lūdzu paskatīties, kas būs ar tām azartspēlēm. Sabalsojāt!... Ko jūs ieguvāt ar to? To, ka met atpakaļ likumu un pēc tam no jauna jāsāk par to visu strīdēties. Šeit ir vēl trakāk! Tagad iedomājieties, ka Valsts prezidente var mierīgi neizsludināt šo likumu. Ļoti mierīgi viņa to var izdarīt! Ko tad jūs darīsiet tālāk? Šajā karstajā, varētu teikt, priekšvēlēšanu laikā, kad ir sākusies dažādu idiotisku interviju publicēšana (paši intervējamie nesaprot, ko viņi saka, un pēc tam nāk taisnoties),– šādā brīdī sāksim nodarboties ar pilnīgi pretrunīgu normu pieņemšanu? Jūs padomājiet! Jau 270 dienas pirms vēlēšanām jābūt spēkā visai šai priekšvēlēšanu darbībai. Cik tad tagad ir atlicis? (No zāles: “Simt četrdesmit deviņas.”) Nav vairs pat pieci mēneši atlikuši. Un šādā brīdī no jauna šitādi te visādi smadzeņu brīnumi parādās!

Lūdzu, esiet tik laipni un nāciet pie prāta, un metiet mieru visiem tiem aizliegumiem! Atgriezīsimies pie normālas priekšvēlēšanu darbības, kas ir bez jebkādiem aizliegumiem! Tas ir vienīgais, ko mēs šeit varam normāli izdarīt. Jebkurā citā gadījumā būs sastrādātas muļķības. Es jūs vēl vienu reizi brīdinu, ka Valsts prezidente, ja viņai būs saprātīgi konsultanti, nekādā ziņā šo likumu neizsludinās. Un pareizi darīs!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Pēteris Tabūns. (No zāles: “O-o-o!”)

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienījamie kolēģi! Komisijas locekļi! Šķestera kungs! Pirmām kārtām jūsu komisija ir strādājusi tā, ka jūs esat sagatavojuši nelikumības. Jūs noteikti sagaidīsiet Satversmes tiesas procesu, jo ar kādām tiesībām jūs varat aizliegt reklāmu vai aģitāciju raidorganizācijās un atļaut to presē? Ar kādām tiesībām? Kur ir argumenti? Šādu argumentu jums nav!

Tātad, ja tiks izsludināts šis likums– un raidorganizāciju vadītāji to jau ir pateikuši–, viņi vērsīsies Satversmes tiesā, un, kā tas jau daudzkārt ir bijis, Satversmes tiesa noliks visu savā vietā. Arī šajā gadījumā. Nemaz nerunājot par to, ka jūs gribējāt, lai 90 dienas tiktu aizliegta reklāma un aģitācija. Tagad te figurē 30 dienas.

Ir arī piedāvājumi par vienu, divām, piecām dienām... Tas būtu normāli, lai cilvēki drusciņ attopas no šīm trakajām reklāmām un aģitācijas. Tas būtu normāli! Bet neba jau atkal 30 dienas! Atkal jājautā: ar kādām tiesībām?

Valdošā koalīcija uzurpēs aģitāciju un propagandu savā labā, izmantojot visus tās rīcībā esošos resursus. (No zāles: “Uzvārdus!”) Tā plātīsies visādos veidos... Visādos veidos plātīsies, jo mēs taču strādājam. Par mūsu darbu taču ir jāstāsta! Vai ne tā? Un visādā slēptā un atklātā veidā koalīcija to darīs, noliekot, tā sakot, malā opozīcijas partijas. Nemaz jau nerunājot par tām partijām, kuru nav Saeimā. Tātad šāds “brīnums”, kas ir tapis Šķestera vadībā, ir patiešām tikai brīnums.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Staņislav!

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka visiem tik ļoti nepatīk reklāma. Es domāju, ka šis aizliegums attiecas, kā Lagzdiņa kungs minēja, gan uz reklāmu, gan uz aģitāciju, bet diemžēl tas tā nav. Šis aizliegums attiecas tikai uz reklāmu raidorganizācijās. To laikam vajadzētu saprast, un tāpēc šis priekšlikums ir atbalstīts, ka šis aizliegums attiecas tikai uz reklāmu radio un televīzijā.

Komisija kopumā izskatīja visus šos priekšlikumus: 11., 12., 13., 14. un, daļēji atbalstot 14.priekšlikumu, nonāca pie kopēja viedokļa, ka šis aizliegums attiecas uz 30 dienām... Vienu mirkli!... Šajā pantā tas ir spēkā līdz trīsdesmitajai dienai pirms vēlēšanu dienas. Tātad pēc šā termiņa politisko organizāciju apvienību vai atsevišķu deputātu kandidātu priekšvēlēšanu reklāma ir aizliegta.

Kā jūs zināt, sākumā bija minētas 90 dienas, turpretī tagad komisija, konceptuāli vienojoties, nonāca līdz 30 dienām. Paldies. (No zāles: “Kauns par tādu darbu!”)

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Tagad mēs balsosim par 11.– deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 47, pret– 33, atturas– 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Pārējie priekšlikumi vairs nav balsojami.

S.Šķesters.

Tātad 12., 13., 14. un 15.priekšlikums vairs nav balsojams.

Tālāk. 16.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

17.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

18.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

19.– deputāta Kiršteina kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

20.– deputāta Stepaņenko priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Būtībā šis likums... tas, ko izvirza valdošās koalīcijas politiskās partijas un arī tie, kas tur bijuši, faktiski ir absurds.

Es uzskatu, ka priekšlikums ieviest informācijas pieejamības blokādi jebkurā veidā un tās kontroli spilgtu ieradumu un uzskatu izpausmē, bez šaubām, bremzē demokrātijas attīstību Latvijā. Mani pārsteidz partijas, kuras uzrunā sevi kā demokrātiskas partijas... ka arī labējās partijas spēj ieviest šādus priekšlikumus. Ir jāsaprot, ka mēs dzīvojam 21.gadsimta sākumā– informācijas tehnoloģiju attīstības gadsimtā, tāpēc šāds informācijas kontroles mēģinājums mums nav saprotams. Informācijas tehnoloģijas ir aktīvi sekmējušas varas decentralizāciju un demokrātiskos procesus.

Elektroniskie masu informācijas līdzekļi ir spēlējuši vienu no galvenajām lomām despotisko režīmu krišanā, to skaitā arī PSRS sabrukumā. Piecpadsmit gadus pēc brīvības atjaunošanas Latvijā mūsu parlamentā vēl ir pietiekami daudz deputātu, kuri mēģina kontrolēt un bloķēt tos spēkus, kuri ir izcīnījuši mums šo brīvību. Vai tiešām visu šo priekšlikumu iesniedzēji nesaprot, ka šī uzskatu sistēma 21.gadsimta likumdošanas vajadzībām pilnīgi neatbilst? Attīstot likumdošanu šādā virzienā, mēs neizbēgami nonāksim situācijā, kad patiesību par mūsu valdību, par mūsu parlamentu mēs varēsim uzzināt no ārzemju radio, kas raidīs latviešu valodā.

Ir jāsaprot, ka, ieviešot informācijas pieejamības kontroli, parlaments būtībā vislielāko ļaunumu nodara pats sev.

Balsojums pret brīvu pieeju informācijai ir balsojums pret brīvību un pret parlamentāro demokrātiju kā šīs brīvības nodrošinātāju. Tas ir mēģinājums atkāpties no varas dalīšanas principa, kas ir ļoti svarīgs demokrātijas un brīvības nodrošināšanai. Šeit mēs redzam partiju mēģinājumu pakļaut vienu no varas zariem– brīvo presi un medijus. Tas ir tiešs partiju mēģinājums ietekmēt nākamo vēlēšanu rezultātus par labu sev. Ir jāsaprot, ka valstīs, kur valdība, kā arī politiskās partijas spēj ietekmēt vēlēšanu rezultātus sev par labu... ka šajās valstīs parlamenti ir atteikušies nodrošināt vissvarīgāko demokrātijas sastāvdaļu– brīvību. Un deputāti to ir darījuši paši: balsojot, skatoties un iesniedzot priekšlikumus, gluži tāpat kā šodien. Šādā ceļā varu ir ieguvis ne viens vien autoritārs despots. Un tas nav tālu jāmeklē.

Cilvēkiem, kuriem nepiemīt sociālās prasmes, kas nepieciešamas demokrātiskas veiksmīgas darbības nodrošināšanai, parlaments bieži vien ir nesaprotams un nevajadzīgs. Parlaments neietilpst viņu uzskatu sistēmā, un tāpēc tas ir jāatlaiž bezgalīgās brīvdienās, bet tā vietā no kapiem ir jāpieceļ viens vai otrs autoritārs diktators, kas viņiem ir pierastāks un saprotamāks. Brīvība, lai arī kāda tā būtu, izzūd pakāpeniski, un tā bieži vien izzūd reizē arī ar šādiem likumiem. Brīvību, ko izcīnīja visa mūsu tauta, mēs sākam izmantot savu politisko mērķu sasniegšanai. Un tas nav pieļaujams!

Es esmu pret jebkuriem ierobežojumiem, jo tas ir pret demokrātiju, kas veidojas mūsu valstī.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par 20.priekšlikumu?

S.Šķesters.

20.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un praktiski iestrādāts atbildīgās komisijas 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par 20.– deputāta Stepaņenko priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim 20.– deputāta Stepaņenko priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 23, pret– 11, atturas– 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters.

Paldies.

21.– Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 23.priekšlikumā.

22.– deputātu Kalniņas, Brigmaņa, Šadurska, Ceriņas, Kampara, Bendrātes, Jurķa, Bērziņa un Šiliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 21., 22. un 23.priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīti, deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

24.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

25.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

26.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

27.– deputāta Stepaņenko priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

28.– deputātu Kalniņas, Brigmaņa, Šadurska, Ceriņas, Kampara, Bendrātes, Jurķa, Bērziņa un Šiliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 28. un 29.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

30.– deputāta Solovjova priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

31.– Latvijas Pirmās partijas priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iestrādāts atbildīgās komisijas 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

32.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

33.– deputāta Emša priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

Ir balsojams.

Sēdes vadītāja.

Tas nav atbalstīts, un deputāti nelūdz balsojumu.

S.Šķesters.

34.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

35.– deputātu Kalniņas, Brigmaņa, Šadurska, Ceriņas, Kampara, Bendrātes, Jurķa, Bērziņa un Šiliņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 35. un 36.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Šķesters.

37.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

S.Šķesters.

38.– Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 39.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav... (Starpsauciens: “Balsot!”) Es atvainojos! Cienījamie kolēģi! Pret kuru priekšlikumu jums ir iebildumi?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Man ir priekšlikums balsot par 39.priekšlikumu, kuru atbildīgā komisija ir atbalstījusi un kurš nosaka, ka, atšķirībā no raidorganizācijām, presei šie ierobežojumi ir divas dienas. Tātad vienu dienu arī pirms vēlēšanu dienas...

Es aicinu balsot “par” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par 39.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 9, pret– 54, atturas– 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Šķesters.

40.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Paldies tomēr daudziem tiem, kuriem pietika drosmes saprast, cik kļūdaina ir bijusi Saeimas rīcība, strādājot pie šā likumprojekta, un tāpēc es, runājot par 40.priekšlikumu, kuru es neatbalstīšu, pie reizes aicinu, balsojot par likumu kopumā, balsot “pret” šā likuma pieņemšanu. Ticiet man! Ar to mēs drusciņ saglābsim savu godu, jo man tagad gandrīz vai ir radusies pārliecība pēc mūsu šā pozitīvā balsojuma, ka šinī brīdī šis likums nav izsludināms. Vienkārši tas nav... Nu paskatieties, lūdzu, šo tekstu, kas te ir sabalsots! Nu paskatieties un paanalizējiet! Lūk! No jebkuras demokrātijas viedokļa raugoties, šis likums nevar tikt izsludināts. Tad labāk mīļā miera dēļ vienkārši to nepieņemsim! (No zāles: “Pareizi!”)

270 dienas pirms vēlēšanām– es atkārtoju vēl vienu reizi– jau ir sākusies šī priekšvēlēšanu spēlīte. Kā mēs tagad varam mainīt šos spēles nosacījumus? Tagad mēs iebalsojām, ka tā viena diena tur ir palikusi kā aizliegums, bet citi putrojumi ir likumā iekšā.

Es ļoti aicinu, kolēģi... nu vismaz tie, kuri prot analītiski domāt un kuri kaut cik juridiski seko šai formai: nu nepieņemsim šinī brīdī šo likumu, metīsim to atpakaļ un liksim šai lietai mieru! Tāpat jau lielais deputātu vairākums Saeimā strādāt sen vairs negrib: jo garāki pārtraukumi starp sēdēm– jo labāk. Tagad pat! Cik tad vairs mums tās sēdes ir atlikušas līdz Jāņiem? Ja nemaldos, sešas. Maksimāli sešas! Un ne vairāk!

Kas notiks pēc augusta– to tikai mīļais Dievs vien zina un neviens cits! Nebalsojiet, lūdzu, “par” šā likuma pieņemšanu šajā lasījumā! Nebalsojiet! Un liksim šai lietai mieru! Varbūt nodarbosimies vēl ar kaut ko jēdzīgu, kur mēs protam sevi parādīt, bet nekritīsim kaut kādās galējībās!

Es aicinu balsot “pret” 40.priekšlikumu un aicinu balsot “pret” arī par likumu kopumā!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es aicinu balsot par šo likumprojektu, jo tomēr lielākais šā likumprojekta trūkums ir novērsts– mediji šobrīd faktiski ir padarīti vienlīdzīgi. Pirms tam bija radīti nevienlīdzīgi spēles noteikumi presei un elektroniskajiem masu medijiem. Ar ko tas beidzās– to mēs redzējām, pieņemot Azartspēļu likumu.

Es gribu par to pateikt pāris vārdos. Tātad, pieņemot Azartspēļu likumu, tas beidzās ar to, ka šis likums no Valsts prezidentes kancelejas tika atsūtīts atpakaļ uz Saeimu.

Jā, protams, sākumā Latvijas Pirmā partija atbalstīja šo reklāmas moratoriju, taču tad, kad mēs bijām tikušies gan ar raidorganizāciju pārstāvjiem, gan ar drukāto mediju un televīzijas pārstāvjiem, mēs sapratām, ka faktiski šajā gadījumā medijus nevar pretstatīt un ka mediji savā ziņā ir vienoti. Un viņu pārstāvji vienā balsī teica, ka viņi griezīšoties Satversmes tiesā, ja tiks radīti dažādi nosacījumi.

Protams, es domāju, ka šāds aizliegums veicinās arī slēptās reklāmas pieaugumu. Dzeltenajā presē varēs redzēt dažādus politiķu izbraucienus uz jahtām un tā tālāk un tā joprojām... Kāds cits atkal televīzijā taisīs un rādīs savus mīļākos ēdienus, tad ej nu pēc tam un atklāj, ka tā ir slēptā politiskā reklāma. Un arī Eiropas raidorganizāciju apvienības, tā dēvētās EBU, televīzijas departamenta direktors ir teicis, ka politiskās reklāmas aizliegums nav pieļaujams, jo galu galā politiskā reklāma ir daļa no politiskā procesa.

Arī man liekas, ka tas ir labi, ka šobrīd šī nevienlīdzība starp medijiem ir izlīdzināta, un kopumā man pat liekas, ka politiskā reklāma mazliet tiek pielīdzināta azartspēļu, tabakas un alkohola reklāmai. Un tad vēl vienīgais, ko mums vajadzētu ielabot šajā likumā, būtu tas, ka, rādot reklāmas rullīšus televīzijā, apakšā vajadzētu ievietot plakātu, ka pirmsvēlēšanu reklāma izraisa lēnu un mokošu izvēli vēlēšanu dienā.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Artis Kampars.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Nu atkal mēs esam tādā interesantā situācijā, kad pēc garām diskusijām politiskās partijas kārtējo reizi ir parādījušas, ka tās nevis vēlas strādāt, rādot vēlētājiem, saviem cilvēkiem, padarītus darbus un rezultātus, bet rīkojas gluži otrādi– dara visu, lai ar reklāmas aģentūru, ar “smagu” reklāmas rullīšu palīdzību vienkārši iebalsotu sevi Saeimā, kā tas ir noticis līdzšinējos gadus.

Kolēģi, īstenībā ir diezgan skumji! Mēs esam runājuši gari un daudz, un mēs visi labi zinām sabiedrības viedokli šajā jautājumā, bet tomēr mēs šeit, tie cilvēki, kuriem ir dota šī likumdošanas iespēja, nobalsojām par to, ka vēlēšanu rezultātu atkal noteiks milzīga nauda. Atkal Dolgopolova kungs sēdēs laikraksta “Vesti” pirmajā lappusē, it kā pašreklāma ar sunīti, atkal milzīga nauda no Latvijas Pirmās partijas tiks grūsta jebkurā vietā un tālāk, 88% no LNT atlaides saņems tikai viena partija, atkal matrjoškas un “Krievi nāk!” būs uz katra stūra, un atkal tas viss notiks kā vienmēr. Tas, ko mēs vēlējāmies, bija viena lieta– lai mēs, politiķi, runājot ar saviem vēlētājiem, varētu stāstīt un rādīt, kas mēs esam, lai mēs varētu pateikt, ko mēs vēlamies darīt šajā valstī un ko esam izdarījuši. Taču to var izdarīt tikai lielas un spēcīgas politiskās partijas, to var izdarīt tikai tās partijas, kurām ir struktūra, kurā ir reāli atbalstītāji un cilvēki, kas stāv aiz tām un kas ir spējīgi katru dienu atrasties pie vēlētāja, runāt un stāstīt par savām iespējām... Diemžēl mēs esam pierādījuši, ka to šī politiskā situācija vēl nepieļauj.

Kolēģi! “Jaunais laiks” diemžēl, redzot, ka šis likums ir sapurgāts, to nevar atbalstīt, jo situācija reāli nav mainījusies. Tikai un vienīgi šī viena diena ir palikusi presei un videi, kura nez kāpēc tagad būs kaut nedaudz, bet tomēr ierobežota.

Es jūs aicinu vismaz uz vienu lietu. Kolēģi! Pietiekami ātri un drīz mums visiem priekšā būs šo te aģitācijas 20 santīmu soda palielināšana. Tas ir ļoti būtiski! Mēs ļoti labi redzējām pašvaldību vēlēšanās Latvijas Pirmās partijas piemēru, kad, brutāli pārkāpjot šos likumus, principā melojot gan sabiedrībai, gan visiem pārējiem, Latvijas Pirmā partija tika pie šiem dažiem deputātiem Rīgas Domē.

Ja mēs palielināsim šo sodu, tad tas būs reāls solis uz priekšu Latvijas politiskās sistēmas attīstībā un es aicinu atbalstīt vismaz šo ideju– šo soda palielināšanu, kā to vēlas sabiedrība, nevalstiskās organizācijas un KNAB.

“Jaunais laiks” balsos “pret”.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Šīs lielās cīņas rezultāts ir tāds, ka mēs esam sabalsojuši diemžēl... diemžēl ļoti pretrunīgas normas šajā svarīgajā likumā, kas reglamentē būtiskus priekšvēlēšanu noteikumus. Es minēšu tikai vienu piemēru, kam pieskārās arī kolēģis Kampars: proti, attiecībā uz ierobežojumu termiņu televīzijā un radio mēs esam iebalsojuši, ka vēlēšanu dienā ir aizliegta aģitācija un reklāma. Savukārt attiecībā uz presi mēs esam iebalsojuši, ka presei vispār nav šādu ierobežojumu– ne vēlēšanu dienā, ne arī pirms vēlēšanām, savukārt vidē, proti, brīvā dabā, parkos un ielās, reklāma un aģitācija ir ierobežota vēlēšanu dienā un vienu dienu pirms vēlēšanām. Turklāt normās, kas reglamentē šos ierobežojumu termiņus, ir runa gan par reklāmu, gan par aģitāciju. Šā likuma izpratnē, pieņemot “Jaunā laika” un Zaļo un zemnieku savienības priekšlikumus, proti, likumprojektā balsojot par 3. un 5.priekšlikumu, mēs esam atdalījuši reklāmu no aģitācijas. Tas nozīmē, ka faktiski šajos ierobežojuma termiņos mēs reklāmu un aģitāciju aizliedzam divos gadījumos... tātad elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un vidē mēs aizliedzam presei vārda brīvību.

Tautas partija nevar atbalstīt šādu juridisku absurdu, kāds ir radies balsojot. Mēs balsosim “pret” šā likuma pieņemšanu. Mēs balsosim par to, lai šajā priekšvēlēšanu periodā arī atbildīgā komisija nevirzītu šo absurdo likumu tālākai izskatīšanai un lai šobrīd priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumi būtu skaidri gan masu medijiem, gan arī politiskajām partijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/ LNNK).

Godātie deputāti! Čiks vien sanāca! Bet no tā čika kreisās partijas kopā ar Latvijas Pirmo partiju un Zaļo un zemnieku savienību vēl kaut ko varēs mēģināt uztaisīt. Es sapratu, ka jaunā “koalīcija”: “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Tautas partija un “Jaunais laiks” balsos “pret”.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Augusts Brigmanis. (No zāles dep. J.Dobelis: “Kā ar to latviešu valodu, August?”)

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Jāsaka tā: sākot virzīt šo likumprojektu, Zaļo un zemnieku savienība piedāvāja alternatīvu– vai nu sakārt savus ģīmjus uz visiem stabiem, rēgoties visās televīzijas kamerās, stāstīt par matrjoškām un par visiem saviem pārējiem labajiem darbiem, vai arī reāli strādāt ar vēlētājiem. Šī saruna mums te virzījās jau bezmaz vai divus mēnešus, un mēs vēl pagājām solīti pretī. Mēs cienījamajiem kolēģiem iedevām priekšlikumu par trīsdesmit dienām, bet laikam šausmīgā vēlme sevi redzēt visos tajos masu medijos ir tik šausmīgi liela un arī vēlme reklamēt savus labos darbus ir tik liela... Laikam partiju kasēs ir tik šausmīgi daudz naudas, ka tā nauda spiež kabatu, kā tautā saka, un nu tā nauda ir jātērē... Es saprotu šo kolēģu vēlmi, jo, ja ar ko citu sevi nevar parādīt, tad laikam par naudu ir jānopērk tā iespēja sevi parādīt.

Un šajā sakarā es gribu sacīt, ka mūsu apvienības viedoklis ir skaidrs: likums šajā situācijā ir galīgi nepieņemams! Viena diena, kolēģi,– tā ir ļoti liela liekulība no jūsu puses, ko jūs esat sabalsojuši, jo ir skaidrs, ka pirms tam ies vaļā vēlēšanu kampaņa, kas apdullinošā garā virzīsies uz priekšu. Un šajā sakarā mēs varam izteikt tikai nožēlu, ka tiešām vēlme iet cilvēkos un sevi parādīt mierīgos, piezemētos toņos diemžēl ir izplēnējusi, bet vēlme tērēt naudu laikam ir pārņēmusi visus mūs, kolēģi!

Šajā situācijā Zaļo un zemnieku savienība saka skaidri un gaiši: mēs neatbalstīsim šādu likumprojektu! Mēs nepiekrītam arī viedoklim, ka šis likumprojekts tiek “norakts” līdz nākamajai Saeimai. Tas atgriežas atpakaļ mūsu komisijā, un mēs rosināsim komisiju ar šo likumprojektu strādāt tālāk. Tas atgriežas otrajā lasījumā!

Un pēdējā lieta, ko es gribu pateikt. Mēs visnotaļ apsveicam “Jaunā laika” ierosinājumu par to, ka partijām būtu jāatmaksā šie tēriņi, kas ir virs noteiktās normas.

Mēs atbalstām arī steidzamību šim likumprojektam. Un, protams, tie, kam šī nauda ir un kam ir šī milzīgā vēlme to pārtērēt, lai tad arī jūt, par ko ir runa.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā ir runa par demokrātiskiem principiem un par vārda brīvības principiem. Tāpēc mēs arī iestājāmies par tiem. Kampara kungs! Man jums ir jāatgādina, ka vislielākās politiskās partijas ne vienmēr ir taisnīgas. Un es jums gribu atgādināt, ka vislielākās politiskās partijas pasaulē ir Komunistiskā partija un “Jedinaja Rossija”. (No zāles: “Jaunais laiks!”) Un tas nebūt nenozīmē, ka lielākais ir arī labākais!

No demokrātijas principiem raugoties, arī mazākajam var būt taisnība, un to nosaka šie principi. Tas nenozīmē– jo lielāka valsts, jo tai ir lielāka taisnība. Jūs pārkāpjat šos principus! Palasiet, lūdzu, ko runā demokrāti!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis, otro reizi. (No zāles dep. J.Dobelis: “Bet ne pēdējo!”)

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es šeit sēžu jau vairāk nekā sešpadsmit gadus (No zāles: “O-o-o-o!” Aplausi.) un reizēm tiem, kam ir mazāka pieredze, sirsnīgi iesaku ieklausīties tajā, ko es saku. Reizēm manis teiktais ir domāts Saeimas goda aizstāvēšanai, nevis kam citam.

Atcerieties, kā mēs spriedām par šo likumprojektu pirmajā lasījumā un kas te viss notika! Jā, jā, Induli, arī tu te sēdi ilgi! Pareizi ir! Arī tu esi kaut ko sapratis šinī lietā! Lūk!

Līdz ar to ir jāsaka tā: paldies Dievam, ka vismaz šodien veselīgais saprāts ir guvis virsroku. Uz cik ilgu laiku– nezinu. Bet tanī pašā laikā jūs šo likumprojektu tagad atkal taisāties pieņemt otrajā lasījumā, to stiķēt un kombinēt... Laiks taču iet uz priekšu! Vispirms kaut kāds priekšlikumu iesniegšanas laiks būs jānosaka... Un tā tālāk. Nu kam jums tas viss ir vajadzīgs? August, nu nāc pie prāta taču vienreiz! Nu nedrīkst tā darīt!

Es jūs vienkārši aicinu: liksim visu mierā un strādāsim ar tiem spēles noteikumiem, kādi mums ir šodien! Pie vēlētājiem gribi braukt? Lūdzu! Es tev pat apmaksāšu vienu braucienu uz kaut kurieni! Nu tas tā– humora pēc. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Uz Turciju!”) Jebkurā gadījumā mums ir iespēja strādāt ar vēlētājiem. Cits citam netraucē. Jā, kāds var braukt arī uz Strenčiem, tur labu cilvēku ir diezgan daudz...

Jebkurā gadījumā, nobeidzot visu to, jāsaka tā: paldies Dievam, ka vismaz šodien... Labi, mēs notērējām laiku, bet vismaz kaut ko labu izdarīsim. Nu liksim mieru šitai te mocīšanai!

Sēdes vadītāja.

Deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Es šodien varētu vārds vārdā atkārtot to, ko es teicu jums tad, kad mēs skatījām šā likumprojekta pirmo lasījumu. Es toreiz jūs aicināju par to nebalsot– neierobežot informāciju, nedalīt medijus un beigu beigās saprast, ka vēlēšanu periodā nekas nav vērtīgāks par informētu sabiedrību.

Un jāsaka tā, ka saprāts jau parasti atmaksājas. Ja mēs nebūtu jau pirmajā lasījumā un arī vēlāk atbalstījuši šo likumprojektu, tad mums nenāktos tik daudz enerģijas tērēt šodien, ne arī tik milzīgi daudz strādāt, kā mēs to darījām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, apspriežot šo projektu, kam bija milzīgs skaits priekšlikumu, kurus mēs mēģinājām sakārtot tā vai citādi. Mēs patiešām šo laiku varējām izmantot, lai skatītu citus likumprojektus, kas ir ārkārtīgi svarīgi valsts pārvaldes pilnveidošanai. Un tad gan mums būtu vairāk ko parādīt, ko mēs šajā Saeimā esam spējuši paveikt.

Bet nu ir jāsaka tā: informācijas ierobežošana, protams, nav raksturīga demokrātiskai sabiedrībai, un arī šodienas pretrunīgie balsojumi, kas parādās šajā brīdī... Šie balsojumi parāda, ka vienlaikus deputātiem tomēr gribas būt demokrātiem, bet ne vienmēr viņiem pietiek politiskās gribas, lai tādi būtu.

Un tāpēc es jūs aicinu balsot “pret” gan par šo likumprojektu, gan arī par šo pēdējo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šoreiz es teikšu tā: cienījamie kolēģi no Zaļo un zemnieku savienības! Es runāšu atklātu valodu. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Okei!”) Īstenībā tās jūsu ierosinātās pārmaiņas šajā Vēlēšanu likumā bija tāds ļoti lēts priekšvēlēšanu triks. Īstenībā jūs vēlējāties presei vienkārši aizbāzt muti. (No zāles dep. A.Bērziņš: “Nu, nu, nu!”) Un tad, kad jūs sapratāt, ka jums tas neizdosies, jūs izdarījāt visu– gan ar sava partijas biedra, komisijas vadītāja, starpniecību, gan ar visu savu turpmāko rīcību–, lai šo likumu samuļļātu tā, ka tik tiešām nav jēgas to pieņemt. Un šobrīd secinājums ir viens: tādu likumu atbalstīt nevar! Bet cēlonis tam ir jūsu sākotnējā rīcība. (No zāles: “Ļoti “zaļš” likums!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Jā, godātie kolēģi! Daži šajā zālē, kad likums nu ir izgāzts, ir ļoti laimīgi. Jo izrādās, ka arī 9.Saeimā partijas, kas ir pieradušas sevi deputātu krēslos iepirkt ar ļoti lielu naudu, drīkstēs to darīt.

Es ļoti labi atceros 7.Saeimas vēlēšanu kampaņu. Kāpēc es runāju par 7., nevis par 8.Saeimu? Ejot uz 8.Saeimu, “Jaunais laiks” pats piedalījās kā dalībnieks šajā kampaņā, turpretī 7.Saeimas priekšvēlēšanu laikā es biju vienkārši šīs reklāmas patērētājs, lai neteiktu– upuris. Un, ziniet, kādā dienā, iebraucis kādā Latvijas mazpilsētā, es jutos šausmīgi labi. (No zāles: “Strenčos biji, ja?”) Es sākumā pat nesapratu, kāpēc man ir tik jauka, gaiša sajūta. Nu nav taču to “trejgalvīšu”! Toreiz kādam sabiedrisko attiecību guru bija mānija tos trīs portretus visur likt. Dāma pa vidu– kungi malās! Drausmīgi skaisti. Cits uz ķeblīša, cits pietupies, bet visi– ļoti labi! Mazpilsētā nebija šīs vides reklāmas, un es jutos šausmīgi labi.

Godātie Latvijas pilsoņi! Kad jūs sastapsieties vēlēšanu kampaņas laikā ar šo masīvo reklāmu, tad tas aptuvenais aprēķins, cik daudz var parādīt godīgi par šo atļauto tēriņu– 280 tūkstošiem, kas apmēram būs katrai partijai, kura piedalīsies visos piecos apgabalos, ir apmēram desmit dienas tāda pieticīga reklāma televīzijā. Tie, kuri rādīs vairāk, būs pārkāpuši likumu, kā Latvijas Pirmā partija pašvaldību vēlēšanās to darīja, pēc “Providus” aprēķiniem, pārkāpjot likumu par apmēram 280 tūkstošiem latu, tas ir, bija iztērējusi līdzekļus dubulti, vai, kā KNAB to ir mācējis pierādīt,– par apmēram 50 000. Tātad: vai nu tiks pārkāpti limiti, vai arī tiks pārkāpti vienlīdzības principi.

Te man atkal jāmin Latvijas Pirmā partija, kas saņēma 88% atlaidi LNT kanālā pašvaldību vēlēšanās– tātad tā parādīja apmēram 9 reizes vairāk, nekā citi godīgi drīkstēja.

Tātad, ja jūs redzēsiet šīs masveida kampaņas, tad šīs būs tāda veida blēdības. Žēl drusku tā laika, ko mēs iztērējām, strādājot pie šā likuma. Žēl arī enerģijas, žēl to iztērēto līdzekļu...

Ja ir taisnība Ābiķa kungam, ka tas ir bijis lēts triks no Zaļo un zemnieku puses, tad man laikam ir godīgi jāatzīst, ka “Jaunais laiks” bija uzķēries uz šā trika, jo mēs tiešām cerējām, ka strādājam nopietni.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Attiecībā uz tiem lētajiem trikiem. Ja jūs atceraties, kāpēc un kā tas viss sākās? Es gribu atgādināt, ka tā galvenā doma bija tieši saistīta ar šiem reklāmas rullīšiem, lai šajās pēdējās, vismaz dažās nedēļās, atbrīvotu sabiedrību no šo reklāmu rullīšu masīvā uzbrukuma. Un šie reklāmas rullīši, kā jau es teicu arī sākumā, kad šo likumprojektu skatīja pirmajā lasījumā, nav vienkārši tādi reklāmas rullīši. Tā ir ļoti nopietna lieta– tā ir vesela zinātne ar savām krāsām, ar struktūrām, ar mūziku un tā tālāk. Un, ja jūs paši kādreiz nejauši nopērkat vienu vai otru preci, tad tirgotāji šos miljonus jau ir iztērējuši komercsabiedrībā savu preču, pamatā sliktu preču, reklamēšanai. Ne jau tādēļ, lai naudu izšķiestu, bet acīmredzot lai iegūtu šo efektu. Tas ir skaidri pierādīts, ka šādu rullīšu iedarbība uz psihi un psiholoģiju ir vardarbīga. Un šādai reklāmas rullīšu masveida griešanai ir vajadzīgi arī milzīgi naudas resursi.

Un par demokrātiju. Ja parādīsies kāda jauna partija, tai taču nebūs simtiem tūkstošu... trīs tūkstoši par vienu minūti, un tā tālāk... Tai nebūs tādas naudas, lai varētu sevi reklamēt. Un viņu neredzēs, jo demokrātija šajā ziņā ir dota tikai lielajām naudām. Kam būs lielās naudas, tie griezīs lielos reklāmas rullīšus. Tie griezīs lielos reklāmas rullīšus no rīta līdz vakaram. Jūs nedabūsiet nemaz attapties. Cilvēkus zināmā veidā apdullinās... Un tieši tāpēc vajag vismaz kādas pāris nedēļas nedot iespēju šiem reklāmas rullīšiem šo vardarbību realizēt. Tāds bija tas mūsu mērķis! Kāds te ir sakars ar kaut kādu aizliegumu presei, aizliegumu runāt vai kaut ko tamlīdzīgu?

Aicinu neatbalstīt likumprojektu, jo tas faktiski ir “izgāzts” pašos pamatos, pašā galvenajā lietā, ko mēs gribējām: lai partijas, kurām nav lielu naudas resursu, nebūtu atkarīgas no kaut kādiem finansētājiem. Lai tās varētu šo reklāmas kampaņu godīgi realizēt savu iespēju ietvaros. Lai lielās naudas viņas nepārmāc un nepārvar.

Un tas ir ļoti efektīvs rullītis... Paši jūs it kā smejaties par tiem citiem, bet tad paši sevi arī pieķersiet, ka arī jūs tomēr “iekrītat” uz tiem... Tā nav tāda vienkārša rullīšu “laišana”, par kuru visi var pavīpsnāt.

Aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs. (No zāles dep. J.Dobelis: “Boris, runā!”)

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir ļoti būtiska informācija Zaļo un zemnieku savienības frakcijas pārstāvjiem. Ziniet, laikam jūsu televizorā ir vairāk nekā viens kanāls un ir tāda īpaša podziņa uz jūsu televizora pults, uz kuras uzspiežot jūs varat pārslēgties uz citu kanālu. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Viņi neprot!”) Un tā ir tā izvēles brīvība, kas ir katram skatītājam. Nu ko jūs gribat? Pasargāt tos skatītājus? Parādāt tādas rūpes par cilvēkiem, lai viņiem nebūtu iespējas kaut ko, jūsuprāt, kaitīgu paskatīties! Nu, piedodiet, visi ir pieauguši cilvēki. Un tas attiecas ne tikai uz politiku. To pašu, ko jūs sakāt, var pateikt par visādām reklāmām– un īpaši par Zaļo reklāmām!– un visu ko.

Tā ka tā ir daļa no tirgus dzīves. Nu ko jūs gribat? Ja nepatīk, pārslēdziet uz citu kanālu, bet neatņemiet iespējas!... Protams, tas bija jūsu priekšvēlēšanu triks. Nu nekas nesanāca!

Kolēģi! Es saprotu šo nostāju. Jā, visi tagad ir neapmierināti. Iniciatoriem neizdevās panākt to, ko viņi domāja. Tie, kas sākotnēji bija “pret”, bet nevarēja to nostāju uzreiz izteikt,– arī tie nav apmierināti. Un tagad visi iet uz šo tribīni un aicina balsot “pret”. Nu, un kas būs tālāk? Tas nozīmē, ka tāda nenoteiktība situācijā saglabāsies un atkal tie mediji nezinās, kādi ir spēles noteikumi, ko viņiem darīt, jo tas tomēr nav līdz galam konsekventi... Ja jūs patiešām piekrītat, ka šī ideja nebija tā labākā un ka savas kļūdas nekad nav par vēlu labot, man ir konkrēts priekšlikums tiem, kas šeit aicināja balsot “pret”. Ja tā tas ir, tad noteiksim par termiņu priekšlikumu iesniegšanai šā gada 6.oktobri (No zāles: “7.oktobri!”) vai 7.oktobri, lai visiem būtu pilnīgi skaidrs, ka spēles noteikumi līdz vēlēšanu dienai paliek tādi, kādi tie ir šobrīd! Nemuļķosim žurnālistus! Viņiem, protams, tas ir darbs, viņiem tas ir bizness. Piedodiet,– jūs, labējās partijas, aizstāvat privātbiznesu! Šobrīd ar šīm politiskajām spēlēm jūs vienkārši traucējat strādāt ļoti būtiskai biznesa nozarei Latvijā.

Tā ka būsim konsekventi līdz galam! Ja jau jūs balsojat “pret”, tad aicinu jūs: balsosim tā, lai patiešām visiem būtu skaidrs, kādi spēles noteikumi ir spēkā līdz vēlēšanu dienai! Un lai tad 9.Saeima tiek galā ar šo mūsu izgudroto problēmu– pareizāk sakot, ar dažu mūsu kolēģu izgudroto problēmu! Lai ar to tiek galā nākamā Saeima!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jakovs Pliners. (No zāles dep. J.Dobelis: “Jaša, kur ir Kabanovs?”)

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Klausos jūs, un man “ausis vīst”... Smieklīgi un vienlaicīgi diezgan skumīgi! Atvainojiet, bet liekas, ka daudziem no mums galvā haoss, rīcība destruktīva, pat kaitīga tautai. Jūs lepojaties: mēs tautai izdarījām vienu, otru, trešo. Es jums gribu atgādināt, ka Birkava kungs, jūs visi viņu pazīstat, izteicās, ka Repšes valdība ir viskaitīgākā latviešiem... Nē, viņš teica– Latvijai. Paidera kungs, mūsu publicists, Latvijas un latviešu publicists, rakstīja, ka Kalvīša kunga valdība ir antilatviska. Tie nav mani vārdi, es atsaucos uz Birkavu un Paideru.

Atcerēsimies,– pirms pāris mēnešiem “zaļie” un “zemnieki” izvirzīja šo ideju ieviest šādus ierobežojumus, un Latvijas Pirmā partija to pirmā atbalstīja. Es piekrītu iepriekšējam runātājam, ka tas bija pirmsvēlēšanu triks. Un, starp citu, rādīja televīzijā to veco reklāmu, kur cienījamā Ingrīda Ūdre– es nevaru atcerēties, man ir slikta atmiņa– laikam skūpstījās ar zirgiem tur vai arī staigāja ar zirgiem, atvainojiet... atvainojiet, latviešu valoda nav mana dzimtā valoda... Es skatos uz vēl vienu otru godāto kungu: viens tur krāsojas, smērē ar zaļu krāsu... (No zāles: “Plineru uz sešām sēdēm izslēgt!”) Tātad jau tomēr bija drusciņ pirmsvēlēšanu reklāma... Kā vienmēr– domājat vienu, bet darāt otru, un nekas diemžēl mums nemainās.

Mēs tik ilgi runājam, tik ilgi tērējam tautas naudu! Es domāju, ka likumprojekta būtība tagad ir pilnīgi izkropļota un mums vajadzētu vai nu to izņemt no darba kārtības, vai nobalsot “pret”. No šā likumprojekta pāri palicis “pšik!”, un es nezinu, par ko mēs šeit runājam. Balsosim “pret” vai noņemsim no izskatīšanas! Un jo ātrāk, jo labāk!

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ingrīda Ūdre. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Nu tu, Pliner, dabūsi!”)

I.Ūdre (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man patiesi ir ļoti nepatīkami šodien klausīties daudzu jūsu uzstāšanos. Ideja, kādēļ Zaļo un zemnieku savienība virzīja šo likumprojektu, bija padarīt reklāmas kampaņu skaidru, saprotamu sabiedrībai. Pirmkārt, ierobežot tos līdzekļus, kurus partijas lieto, lai šīs reklāmas kampaņas nodrošinātu, ierobežot iespēju partijām saņemt vēl kaut kādus citus neuzskaitītus partijas līdzekļus, kurus varētu izmantot papildu reklāmām, kā mēs to redzējām pašvaldību vēlēšanās, un padarīt vienlīdzīgas tiesības un vienlīdzīgas iespējas visām, arī jaunām partijām, kuras neatrodas Saeimā; strādāt ar vienādiem kritērijiem un ar vienādiem noteikumiem.

Šis ierobežojums, ko ierosināja Zaļo un zemnieku savienība (kopā to pārrunājot un strādājot komisijā, mēs šo laiku samazinājām līdz vienam mēnesim), bija ļoti normāls, jo vienlaicīgi arī Latvijas sabiedriskās televīzijas un radio raidījumu programmas varētu palielināt to informatīvo programmu un analītisko raidījumu skaitu un diskusiju iespējas. Tieši šajos raidījumos visskaidrāk var redzēt, ko var katra partija piedāvāt vēlētājam un ko katrs kandidāts var pateikt par savas partijas piedāvājumu.

Un tāpēc es absolūti noraidu jebkurus apvainojums, kuri ir izskanējuši no šīs tribīnes,– ka mūsu vēlme esot kaut kādā nepareizā veidā ierobežot preses brīvību vai mediju vai plašsaziņas līdzekļu brīvību Latvijā.

Ļoti žēl, ka šis lielais darbs, ko ir darījuši deputāti– un pietiekami ilgu laiku–, ir sagandēts un pašreiz tiešām šo likumprojektu mēs atbalstīt nevaram.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Sa­eimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Es arī runāšu pavisam īsi, teikšu tikai dažus vārdus par šo reklāmu un aģitāciju.

Es vairākkārt esmu uzsvēris un uzsveru, ka tāda vienkāršota, bet iedarbīga reklāma šodien faktiski tiek izmantota patēriņa sabiedrībai, lai, kā Arvīds Ulme teiktu, cilvēks nopirktu tādu mantu, kuru viņam tiešām nevajag. Man liekas, ka Latvijas iedzīvotājs arī politikā diemžēl iegādājas tādu “mantu” jeb, respektīvi, nobalso par tādiem deputātiem, kurus viņam patiesībā nevajag. Viņš to izdara šā masīvā reklāmas spiediena dēļ, kas iedarbojas uz zemapziņu. Tur taču strādā ļoti daudz reklāmas triku meistaru, kas pieprot šo lietu, zina, kā cilvēku ietekmēt, zina, kā “kompostrēt” smadzenes!

Un nu vēršos pie jums, Plinera kungs. Jā, mēs izmantojām šos reklāmas rullīšus arī iepriekš, un, ja šis likums netiks pieņemts (un es arī rosinu to nepieņemt), tad mēs arī turpmāk tos izmantosim. Jums ir jāsaprot, ka spēles noteikumus jau nosakām mēs šeit. Un tie nebūs tādi, kā jūs varbūt cerējāt,– ka tagad nu mēs vairs neizmantosim reklāmas un tikai jums vienam būs iespēja to darīt. Nē, tā nebūs! Visi izdarīs tieši tāpat, jo visi saprot, ka, ja jau šī reklāma ir atļauta, tad šis apstāklis ir jāizmanto. Un tāpēc tā pasmaidīt par šīm iepriekšējām reklāmām nav nekādas vajadzības, jo tas ir vienkārši... tāda bija pastāvošā kārtība, un mēs ierosinājām šo kārtību mainīt. Ja šī kārtība netiks mainīta, tad mēs strādāsim pēc tādiem principiem, par kādiem šeit nobalsosim.

Tā bija patiesa vēlme cilvēkus atbrīvot no reklāmas, vairāk nodarboties ar aģitāciju, vairāk veidot dialogus. Lai prese un visi citi mediji vairāk nodarbojas ar analītisko darbu un mazāk ar to, ka vienkārši pārvērš deputātu par kaut ko līdzīgu ikdienā lietojamai precei, kā, piemēram, reklāmā par “Always”!

Paldies par uzmanību.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Ābiķis– otro reizi.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Zaļo un zemnieku savienība! Tā bija jūsu vēlme– aizbāzt muti brīvajai presei un brīvajiem televīzijas kanāliem un atstāt iespēju masveidā aģitēt angažētajos izdevumos. (No zāles dep. L.Ozoliņš: “Kura ir brīva televīzija? Kurš ir brīvs laikraksts?”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

S.Šķesters.

Cienījamie kolēģi! Es gribētu pirmām kārtām pateikties visiem komisijas locekļiem, kuri strādāja pie šā likumprojekta.

Ir ļoti slikti no šīs tribīnes dzirdēt vārdus, ka šī reklāma bijusi kaut kāds farss vai ka šis projekts esot tāda lieta, kuru nevajadzēja risināt. Komisija kopumā ir gājusi uz lieliem kompromisiem šā jautājuma risināšanā. Es negribētu atkārtot jau sacīto, tomēr jāuzsver, ka darbs tika veikts ar domu, ka mēs gribam uzlabot to situāciju, kāda ir priekšvēlēšanu periodā. (No zāles: “Viņš nerunā par lietu!”) Un ļoti žēl, ka dažas partijas jau no paša sākuma izvirzīja to motivāciju, ka nevajag darīt to, ka tas viss ir lieks, tas nav vajadzīgs. Un šis tā saucamais uzstādījums diemžēl šodien ir daļēji arī piepildījies.

Būdams komisijas vadītājs, es saprotu, ka iebalsotās normas šodien neatbilst kopumā likuma būtībai un ir pretrunīgas. Skaidrs, ka šāds likumprojekts nevar tikt virzīts tālāk, nevar tikt pieņemts. Un tāpēc es lūdzu apsvērt to, ka mēs varētu šādu likumprojektu tālāk nevirzīt.

Sēdes vadītāja.

Tātad, cienījamie kolēģi, vispirms mēs balsosim par 40.– Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 45, atturas– 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un tagad mums ir jābalso par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 10, pret– 68, atturas– 16. Likumprojekts trešajā lasījumā ir noraidīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

S.Šķesters.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 1.jūnijs. 2006.gada 1.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 2006.gada 1.jūnijs. Vai ir citi priekšlikumi?

Cienījamie kolēģi! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam. Lūdzu.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Priekšlikums– 7.oktobris. 2006.gada 7.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Rasnača kungs jau manu priekšlikumu faktiski izvirzīja: 7.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

4.oktobris.

Sēdes vadītāja.

Tātad mums ir trīs priekšlikumi, un visradikālākais no tiem ir priekšlikums noteikt par termiņu 2006.gada 7.oktobri.

Tātad, cienījamie kolēģi, balsosim par šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75... (Aplausi.) Pret– 17, neviens neatturas. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– šā gada 7.oktobris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Pēteris Ontužāns.

P.Ontužāns (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojekta “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (reģistrācijas numurs 1104) trešajam lasījumam ir saņēmusi 11 priekšlikumus, par kuriem arī izteikusi savus atzinumus.

1.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns.

2.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns.

3.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns.

4.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns.

5.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns.

6.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns.

7.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns.

8.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns.

9.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns.

10.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Ontužāns.

11.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Ontužāns.

Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā””. Trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu. Trešajam, galīgajam, lasījumam priekšlikumi nav saņemti.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– 4, neviens neatturas. Likums “Grozījums likumā “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”” pieņemts. Paldies.

S.Ķikuste.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Alberts Krūmiņš.

A.Krūmiņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Ir saņemti 75 priekšlikumi.

1.priekšlikums– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

2.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

3.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

4.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

5.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

6.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

7.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

8.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

9.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

10.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

11. un 12.– atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

13.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

14.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

15.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

16.– daļēji atbalstīts un iestrādāts atbalstītajā 17.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 16. un 17.priekšlikumu.

A.Krūmiņš.

18.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

19.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

20.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

21.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

22.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

23.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

24. un 25.– daļēji atbalstīti un iestrādāti atbalstītajā 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

27.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

28.– daļēji atbalstīts un iestrādāts 29.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

30.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

31.– daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Krūmiņš.

32. - atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

33.– daļēji atbalstīts un iestrādāts atbalstītajā 34.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Krūmiņš.

35., 36. un 37.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

38.– daļēji atbalstīts un iestrādāts 39.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

40.– daļēji atbalstīts un iestrādāts atbalstītajā 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

42.– daļēji atbalstīts un iestrādāts atbalstītajā 43.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

44.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

45.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

46.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

47.– daļēji atbalstīts un iestrādāts atbalstītajā 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

49. un 50.– komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

51.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

52.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

53. un 54.– komisijas priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

55.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

56. un 57.– daļēji atbalstīti un iestrādāti atbalstītajā 58.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

A.Krūmiņš.

59.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

60.– atbalstīts un iestrādāts 61.priekšlikumā... daļēji atbalstīts un iestrādāts 61.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

A.Krūmiņš.

62.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

63.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

64.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

65.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

66. un 67.– Juridiskā biroja priekšlikumi. Atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

68.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

69.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

70.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

71.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

72.– daļēji atbalstīts un iestrādāts atbalstītajā 73.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Krūmiņš.

74.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Krūmiņš.

Un 75.– atbalstīts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nebija iebildumu pret 75.priekšlikumu.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likums “Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums” pieņemts. Paldies.

A.Krūmiņš.

Paldies par atbalstu. Gribu pateikt paldies komisijas deputātiem par darbu, pateikt paldies Valsts kancelejas darbiniekiem, Juridiskajam birojam un Valsts civildienesta pārvaldei. Paldies!

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par 1973.gada 2.novembra Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978.gada Protokolu, 1997.gada 26.septembra Protokolu (konvencijas MARPOL 73/78 VI pielikums)”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu. Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret un atturas– nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību””. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Arī šo likumprojektu izskatīja Ārlietu komisija savā sēdē. Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Ķikuste.

17.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 17.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” un atbalstījusi pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– 6, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 17.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 17.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Tiesu ekspertīzes likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Roberts Jurķis.

R.Jurķis (frakcija “Jaunais laiks”).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu “Tiesu ekspertīzes likums” pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R.Jurķis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 17.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 17.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par vides aizsardzību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Ministru kabinets ir sagatavojis grozījumu likumā “Par vides aizsardzību”. Likuma 9.pants tiek papildināts ar 18.punktu, kas paredz jaunu pilnvarojumu Ministru kabinetam– noteikt “prasības ģenētiski modificētu kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību”. Šā likumprojekta būtība ir ieviest jauno Eiropas Savienības direktīvu attiecībā uz ģenētiski modificētiem kultūraugiem. Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisija to izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– nav, atturas– 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Emsis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 22.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 22.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Otrajam lasījumam no Saeimas Juridiskā biroja ir saņemts viens priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 17.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 17.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likums”. Kopumā tika saņemti 12 priekšlikumi.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

4. un 5.priekšlikums ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

6. un 7.priekšlikums ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

8. un 9.priekšlikums ir atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

10.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

11.priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.Stepaņenko.

Un arī 12., pēdējais priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

V.Stepaņenko.

Komisijas vārdā lūdzu deputātus nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

22.maijs.

Sēdes vadītāja.

Tātad 22.maijs ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Jaunatnes likums”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ingrīda Circene.

I.Circene (frakcija “Jaunais laiks”).

Komisija izskatīja likumprojektu “Jaunatnes likums” un konceptuāli atbalstīja pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– nav, atturas– 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Circene.

5.jūnijs.

Sēdes vadītāja.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 5.jūnijs. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu””. Pirmais lasījums.

Ziņotāja Sociālo un darba lietu komisijas vārdā nav... Ja ziņotāja nav, skatīsim nākamo darba kārtības jautājumu.

Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija šim likumprojektam ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Buzajev, pietiek!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Šeit ir vesela manu priekšlikumu virkne, kuri būtībā tieši dod iespēju mūsu godīgajiem nodokļu maksātājiem baudīt arī kaut kādu peļņu no šiem nodokļiem un ieņemt dažādus tehniskus amatus mūsu karaspēkā. Protams, runa ir par nepilsoņiem, un es gribu demonstrēt Saeimai manas likumdošanas iniciatīvas avotus.

Tā ir Latvijas Cilvēktiesību komitejas veidotā grāmata, kurā ir apkopoti ap 70 esošie un 43 atsauktie ierobežojumi nepilsoņiem– strādāt, dzīvot, elpot un tā tālāk. Šeit es runāju jau par 18. pēc kārtas ierobežojumu, kas grāmatā iekļauts attiecībā uz dzimtsarakstu nodaļu, par 19., kurā ir runa par valsts noslēpumu. Un šodien ir runa par 26., kas ierobežo nepilsoņu tiesības bez ieročiem mierīgi strādāt mūsu karaspēkā.

Ņemot vērā to, ka apmēram ceturtā daļa no visiem šiem ierobežojumiem atrodas tieši Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārziņā, es gribētu dāvināt cienījamajam Dalbiņa kungam šo krājumu. Viņš varbūt to mierīgi izlasīs, un viņa viedoklis, iespējams, mainīsies uz labo pusi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 1.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 63, atturas– 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

2.– Buzajeva kunga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

3.– Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija noraidīja.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

4.– Buzajeva kunga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

5.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

6.– deputāta Buzajeva kunga priekšlikums. Tika noraidīts komisijā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

J.Dalbiņš.

7.– Buzajeva kunga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

8.– Buzajeva kunga priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsot par 8.– Buzajeva kunga priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 68, atturas– 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Dalbiņš.

9.– aizsardzības ministra Slaktera priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

10.– aizsardzības ministra Slaktera priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 25.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 25.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Andrejs Naglis.

A.Naglis (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Augsti godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” un ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 47, pret– 8, atturas– 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

A.Naglis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 12.maijs, izskatīšanas laiks– 18.maijs.

Sēdes vadītāja.

Tātad citu priekšlikumu nav. Es atvainojos... Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Vjačeslavam Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 15.jūnijs, un izskatīšana– šogad 15.septembrī.

Sēdes vadītāja.

Tātad ir divi priekšlikumi. Vispirms mēs balsosim par deputāta Stepaņenko priekšlikumu, jo tas paredz tālāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu– 15.jūniju, bet izskatīšanu 15.septembra sēdē. Lūdzu deputātus balsot par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 12, pret– 50, atturas– 23. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.

Un līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12.maijs, bet izskatīsim šo likumprojektu 18.maija sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Austrijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja minēto likumprojektu. Šā normatīvā akta projekta būtība ir nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī.

Lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Ķikuste.

17.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 17.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.1609– likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Par likumprojektu priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

2006.gada 22.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– šā gada 22.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Arī par šo likumprojektu priekšlikumi nav saņemti. Lūdzu Saeimu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

22.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 22.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” un atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

22.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 22. maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Valērija Agešina saukšanai pie administratīvās atbildības”. (No zāles dep. J.Dobelis: “Atkal vēl viens! Ko tas nozīmē? Kauns!”) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā– deputāts Pāvels Maksimovs. (No zāles: “Ko viņš izdarīja?”)

P.Maksimovs (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes iesniegumu, administratīvā pārkāpuma protokolu un ziņojumu par deputāta Agešina veikto ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu un nolēma piekrist deputāta Valērija Agešina saukšanai pie administratīvās atbildības.

Lūdzu Saeimu izskatīt komisijas iesniegto lēmuma projektu. (No zāles: “Brīvību Agešinam! Lai dzīvo Agešins!”)

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– 1, atturas– 4. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības dalībai Eiropas Savienības vadītajā militārajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret– 4, atturas– 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Strēļa atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– 1, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Strēļa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputātes Solvitas Āboltiņas ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputātes Solvitas Āboltiņas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputātes Inas Druvietes ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputātes Inas Druvietes ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Artura Krišjāņa Kariņa ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Artura Krišjāņa Kariņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”.

Atklājam debates. Deputāts Oskars Kastēns.

O.Kastēns (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie deputāti! Es gribētu jums citēt vienu teikumu no Saeimas kārtības ruļļa: “Eiropas lietu komisijas sastāvā ir vismaz viens deputāts no katras Saeimā esošās frakcijas.” Tātad šis punkts ir kārtīgi ievērots.

Taču tur ir vēl viens teikums: “Komisijas sastāvs ir atbilstošs Saeimas frakciju proporcijām.” Ja paskatāmies, kāds ir no partijas “Jaunais laiks” ievēlēto deputātu skaits, tad redzam, ka Eiropas lietu komisijā šobrīd ir seši no 17, un tas ir krietni daudz. Protams, tur var pieskaitīt arī Māri Gulbi, kurš vairs nav partijas “Jaunais laiks” biedrs, taču tik un tā šī proporcija– aptuveni trešā daļa no visa šā skaita– faktiski tagad ir zināmā mērā Saeimas kārtības ruļļa pārkāpums.

Un man ir arī zināmas aizdomas par... ne biedra Kariņa, bet Kariņa kunga vēlmi kārtīgi strādāt komisijā. Jo, piemēram, tad, kad mēs komisijā skatījām tos pārkāpumus, kas bija saistībā ar Eiropas struktūrfondu programmu un ar šo skandālu (bija runa par to, ka uzņēmēji stāvēja četras dienas uz ielas), Kariņa kungs neuzskatīja to par savu pienākumu– atnākt un aprunāties ar komisiju par šo jautājumu, atsūtīja vien tikai savas ministrijas cilvēkus, kuri faktiski tur nebija pie lemšanas.

Tā ka es ierosinu atturēties šajā jautājumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Es jūs tomēr uzrunāšu kā sirms demokrātijas piekritējs.

Nu, ja jau tas deputāts grib tanī komisijā strādāt, nu lai taču viņš strādā, darbojas tanī komisijā! Tad jūs redzēsiet, vai viņš labāks vai sliktāks ir un kā viņš tur strādā. Vai viņš nāks uz tām sēdēm vai nenāks.

Es tiešām gribētu, lai mēs saglabātu zināmu līdzsvaru– nerunātu cits par citu nesmukas lietas ne radio, ne televīzijā, ne presē. Es visus aicinu to darīt! (No zāles: “Bravo!”) Un aicinu neierobežot nevienam darbību komisijās! Cik tad mums ir atlicis laika? Jūs gribat, lai mēs pēc kādiem pieciem sešiem mēnešiem cits citam vispār roku nedotu vai gāztu pa ģīmi, tikko ieraudzītu uz ielas?

Nu nevajag to darīt!

Es tomēr aicinu neierobežot neviena deputāta tiesības. Izņēmums ir tikai tas, ka viena ir galvenā– likumdošanas komisija, bet otra– nu, tāda drusciņ mazāk nozīmīga komisija... Tas ir jāievēro.

Netraucējiet cilvēkiem strādāt tajās komisijās, kurās viņi grib strādāt! Nevajag šādas normas ieviest!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Arturs Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (frakcija “Jaunais laiks”).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Kastēna kungs! Nav jābaidās! “Jaunā laika” plānos nav nomainīt komisijas vadību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Kolēģi no “Jaunā laika”! Šobrīd notiek deputātu rotācija. Tā ir izdarīta. Jūs esat atguvuši savus mandātus. Tie cilvēki, kuri iet prom, saņems trīs mēnešu pabalstu. Varbūt kādreiz atkal atgriezīsies. Par ko ir šis stāsts? Šis stāsts ir par likumu. Šā likuma nosaukums ir Saeimas kārtības rullis. Šajā likumā ir 185.2 pants.

Kariņa kungs, izlasiet, lūdzu, to pantu! Man nav nekas pret jūsu partijas dalību: kaut vai 15 cilvēki no jums lai nāk iekšā šajā komisijā! Bet Kārtības rullis divām komisijām– Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai un Eiropas lietu komisijai– reglamentē šīs lietas... (No zāles dep. K.Šadurskis: “Bet sekretāru mēs noteikti nemainīsim.”) Jūs neuztraucieties! Es esmu vietnieks, nevis sekretārs. Sekretārs ir Kāposts.

Kolēģi! Jūs paši iestājāties par šo proporcionalitāti, tad ko jūs tagad darāt? Tas ir nihilisms augstākajā mērā! Ja jūs atzīstat principu, tad balsojiet un izvirziet vēl kādu... tas ir, ja neatzīstat... Nu tad izvirziet vēl kādu! Bet šeit vienkārši ir runa par pašu šo principu, un, ja jūs reiz virzāt šos cilvēkus– viena vietā divus–, tad jums no 17 deputātiem ir 5 pārstāvji. Nu nav tādas proporcijas parlamentā! Jums nav 32 mandāti šajā parlamentā. Nav! Varbūt būs nākamajās vēlēšanās. Tā ka jūs varat, protams, uzjautrināties.

Bija vēl viena problēma mums Eiropas lietu komisijā, un šī problēma ir tāda, ka ir ļoti bieži jānāk un jāstrādā, Kariņa kungs! Tad, kad mēs jūs aicinājām, mēs jūs redzējām tikai divas vai trīs reizes pa visu šo laiku. Nu tas ir skumji, jo šī problēma turpinās. Un tā ir kvoruma problēma. Tad mēs meklējam šos cilvēkus... No jūsu partijas ir divi cilvēki, kuri konsekventi nāk uz visām sēdēm. (No zāles: “Uzvārdus!”) Es pat neatceros, ka kāds no viņiem nebūtu atnācis. Tas ir gan Paulis Kļaviņš, gan Liene Liepiņa. Viņi ir regulāri bijuši.

Ja jūs esat gatavs regulāri, Kariņa kungs... Kariņa kungs, ja jūs šeit, no šīs tribīnes, apliecināsiet, ka jūs regulāri nāksiet uz komisijas sēdēm (No zāles: “Zvērestu!”), tad es balsošu “par” proporciju pārkāpšanu, bet principā tas, ko jūs ierosināt, ir Kārtības ruļļa pārkāpšana. Nu nevajag tā darīt!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Nu tagad mēs redzam “Jaunā laika” īsto seju. (Zālē troksnis.) Viņi bija tie, kad mēs sākām strādāt 8.Saeimā, kuri piedāvāja pieņemt kārtību, kādā veidā Saeima formē komisijas. Tieši jūs bijāt tie, kuri to piedāvāja! Nu kur ir jūsu solījumi pildīt likumus un Saeimā pieņemtos lēmumus? Nav!

Jūs šodien atļāvāties iesniegt Saeimā tādus divus dokumentus, kur pulksten 12.00 kā deputāts ir parakstījies cilvēks, kurš pulksten 10.30 ir zaudējis savu mandātu... (No zāles: “Kauns! Fui! Atkal viltoti dokumenti Saeimā!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Šadurska kungs! Āboltiņas kundze! Es gribēju griezties pie jums kā pie visgodīgākās, viskristāldzidrākās un visaugstākās tikumības latiņas izvirzošās partijas pārstāvjiem.

Tikai pirms vienas stundas jūs man teicāt, ka nebalsosiet “par” Šmita kunga iebalsošanu Juridiskajā komisijā, ja tur paliek Inese Šlesere, jo tad, redz, būšot pārkāpta Kārtības ruļļa kārtība, nebūs proporcijas. Jūs abi man to teicāt. Un, ja Inesi Šleseri atsaukšot, tikai tad jūs par to balsosiet. Tas bija tikai pirms vienas stundas.

Es vienkārši jūs aicinu šīs konsekvences ievērot gan stundu atpakaļ, gan stundu uz priekšu un, vēlams, arī, ja gadu atpakaļ, tad arī gadu uz priekšu. (No zāles dep. S.Āboltiņa: “Labprāt, Segliņa kungs!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie deputāti! Jūs, bez šaubām, esat lieliski aktieri. Žēl, ka viens otrs no mums ir līdzīgs klaunam. Jūs taču dzirdējāt, ka Kariņa kungs stāvēja šajā augstajā tribīnē un kā pionieris solīja negāzt komisijas priekšsēdētāju. Arī Šadurska kungs, tikai no vietas, kā pionieris svinīgi solīja negāzt komisijas sekretāru. (No zāles: “Neaiztikt!”) Var smieties, bet arī jūs dzirdējāt, kā Dobeļa kungs aicināja ievērot demokrātiju. Es domāju, ka mums ir jānobalso un jāvirzās tālāk... Es atkārtoju: ir jābeidz šī izrāde. Starp citu, drīz sāksies ļoti nopietna lieta– hokejs. Latvija spēlēs ar Kanādu. Nokavēsiet!

Es aicinu balsot.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

(No zāles: “Šadurski, kā tad tur ir? Ir viens likums visiem vai nav?” No zāles dep. A.Bērziņš: “Pasaki vienreiz taisnību, kas te būs!”)

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Mēs, protams, esam jau daudzas stundas strādājuši, nu jau vairs nekāds darbs nenotiek, bet ir vella dzīšana... Bet, ja Segliņa kungs bija tik ļoti precīzs, ka atgādināja te sarunu pirms stundas, tad arī es būšu precīzs. Mēs ar Āboltiņas kundzi nobalsojām “par” Šmita kunga ievēlēšanu Juridiskajā komisijā, absolūti nemaz negaidot Šleseres kundzes atsaukšanu no Juridiskās komisijas.

Tā ka būsim precīzi, Segliņa kungs!

Sēdes vadītāja.

Deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ja ar Saeimas lēmumu ir pieņemts nolikums par to, kā tiek veidotas komisijas, tad ar Saeimas lēmumu šo iepriekš pieņemto lēmumu var arī mainīt. Un tieši tas attiecas gan uz Juridisko komisiju, gan arī uz jebkuru citu komisiju, kura pašreiz strādā Saeimā. Taču Kārtības rullī, kas ir likums mums visiem, ir speciāla sadaļa par Eiropas lietu komisiju. Tātad Eiropas lietu komisijas sastāvā ir vismaz viens deputāts no katras Saeimā esošās frakcijas, bet pats komisijas sastāvs atbilst frakciju proporcijām Saeimā.

Es tomēr aicinu nepārkāpt likumu, jo ar šo balsojumu mēs pārkāpsim likumu, “Jaunā laika” frakcija varbūt tiešām var pārdomāt, kurš no jūsu deputātiem ir vislabākais kandidāts, kas varētu strādāt šajā komisijā. (No zāles: “Sazvaniet Repši, lai dod atļauju!”)

Es aicinu nepārkāpt likumu, jo mēs paši esam likumdevēji, tāpēc nedrīkstam pārkāpt to, kas ir likumā noteikts.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Debates ir slēgtas.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par deputāta Artura Krišjāņa Kariņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”, ņemot vērā likuma nosacījumus. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 4, pret– 2, atturas– 53. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Ainara Latkovska ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Ainara Latkovska ievēlēšanu Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Reira ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.

Pirms tālāk izskatām sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Verzes, Stalidzānes, Nagļa, Turlā, Maksimova, Breša un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu papildināt Saeimas šā gada 11.maija sēdes darba kārtību, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par deputātes Ineses Šleseres atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir mainīta.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Eksporta kredītu garantēšanas likums”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Radzevičs.

A.Radzevičs (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Eksporta kredītu garantēšanas likums”.

Likuma galvenais mērķis ir veicināt mūsu produktu eksportu uz trešās pasaules valstīm, kā arī ieviest attiecīgās Eiropas Savienības direktīvas.

Lūgums likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Radzevičs.

16.maijs.

Sēdes vadītāja.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 16.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Andrejs Radzevičs.

A.Radzevičs (Tautas partijas frakcija).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””. Likumprojekts paredz precizēt terminoloģiju, kā arī nosaka to, kādā veidā tiks nodrošināta fizikālo mērvienību uzglabāšana.

Komisija minēto likumprojektu atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Radzevičs.

16.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 16.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Šmita atsaukšanu no Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Tagad būs jurists!”) Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Saeimas Juridiskajā komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret– nav, atturas– 2. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputātes Ainas Verzes ievēlēšanu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputātes Ainas Verzes ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputātes Ineses Šleseres atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par personu noziedzīgu darbību rezultātā, kā arī organizāciju vainas dēļ cietušo ārstēšanai izlietoto līdzekļu atlīdzināšanu””. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāts Valdis Ģīlis. Lūdzu!

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izmaiņas likumā nepieciešamas tādēļ, lai to sakārtotu atbilstoši Administratīvā procesa likumam. Komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 90, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Ģīlis.

22.maijs.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 22.maijs. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva un Jakova Plinera jautājumu tieslietu ministram Guntaram Grīnvaldam “Par valsts amatpersonu pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas prasmi”. Šo jautājumu mēs nododam tieslietu ministram.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to mūsu šīsdienas darba kārtība ir izskatīta.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedrei nolasīt reģistrācijas rezultātus!...

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Visi klātesošie deputāti ir reģistrējušies. Līdz ar to šodienas 11.maija sēde ir beigusies.

Paldies.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!