• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Piedaloties ES, Latīņamerikas un Karību valstu samitā Vīnē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.05.2006., Nr. 75 https://www.vestnesis.lv/ta/id/135025

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

16.05.2006., Nr. 75

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidente, atklājot ES, Latīņamerikas un Karību valstu galotņu sanāksmes otro plenārsēdi Vīnē 2006.gada 12.maijā

 

00.JPG (12545 bytes)
Valsts prezidnete 12.maijā Vīnē piedalījās ES, Latīņamerikas un Karību valstu galotņu sanāksmē, kur vadīja arī sanāksmes otro plenārsēdi. Austrijas kanclers Volfgangs Šisels sveic Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu
Foto: Juris Krūmiņš

(Valsts prezidente arī vadīja šo, otro plenārsēdi)

Ekselences, kolēģi no Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību valstīm!

Apsveicu jūs ar šodienas ievērojamo pasākumu. Mēs, Eiropas Savienība, augstu vērtējam mūsu kopējo tikšanos un domu apmaiņu. Latvija ir uzmanīgi sekojusi līdzi mūsu reģionu attiecību attīstībai un cenšas iesai-stīties šajā nozīmīgajā darbā. Man ir tas gods jau otro reizi piedalīties ES, Latīņamerikas un Karību valstu formāta tikšanās reizē, un ar katru reizi mūsu apspriežamie jautājumi padziļinās.

Ar Latīņameriku Eiropas Savienību vieno kopīgs viedoklis attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātiju un multilaterālo sadarbību. ES interesēs ir privileģētu sabiedroto attiecību izveidošana ar Latīņamerikas un Karību valstīm starptautiskā mērogā. Pasaulē nav daudz tādu reģionu, ar kuriem Eiropas Savienībai ir tik daudz iemeslu veidot patiesu savienību.

Mūsu attiecības kopš Gvadalaharas samita ir ievērojami attīstījušās. Nozīmīgs progress jau sasniegts daudzās jomās. Šī mūsu darba sesija dod iespēju apmainīties domām un viedokļiem par sasniegto un turpmāko sadarbību, lai mēs varētu virzīt uz priekšu mūsu kopējo dialogu. Mūsu šodienas pēcpusdienas sesijas darba kārtībā ir vairāki jautājumi.

Pirmais. Asociācijas līgumi; reģionālā integrācija; tirdzniecība; savstarpējā saistība (investīcijas, infrastruktūra, informācijas sabiedrība). Šī ir ļoti svarīga daļa mūsu sarunās, jo mūsu galvenais mērķis ir radīt drošu, stabilu un taisnīgu tirdzniecības vidi un atbalstīt integrāciju, veicinot sakaru un infrastruktūras attīstību.

Otrais. Attīstība un nodarbinātība. Abu reģionu interesēs ir veicināt ilgstošu ekonomisko izaugsmi, lai radītu vairāk un labākas darba vietas, tādā veidā samazinot nabadzību un sociālo atstumtību.

Trešais. Cīņa pret nabadzību, nevienlīdzību un izslēgšanu no sabiedrības. Risinot sociālās problēmas, ir svarīgi nodrošināt līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi un sociālo aizsardzību, tādējādi sekmējot arī darba ražīguma un sociālās aizsardzības mehānismu ieviešanu.

Ceturtais. Attīstības sadarbība un starptautiskā attīstības finansēšana. ES un Latīņamerikas – Karību valstu attīstības sadarbības stratēģiju pamatā ir jābūt kompleksam risinājumam, kas apvienotu cilvēku, ekonomikas, politikas un sociālo dimensiju.

Piektais. Migrācija. Mums nepieciešams pārvērtēt migrācijas nozīmi abiem reģioniem, lai veicinātu sadarbību un savstarpēju izpratni par migrācijas jautājumu problemātiku visās dimensijās abos reģionos.

Sestais. Kopējā zināšanu un cilvēku iespēju sfēras attīstība augstākās izglītības, pētniecības zinātnes un tehnoloģiju, kultūras jomā

Zināšanu bāze un pieredzes apmaiņa ir svarīgs garants abu reģionālo attiecību veiksmīgai attīstībai. Ir jāapvieno ES, Latīņamerikas un Karību valstu centieni zināšanu un tehnoloģiju jomā, lai veidotu vienotu zināšanu, tehnoloģiju un inovāciju telpu. Kultūru daudzveidība, kas savā būtībā ir vēstures un demogrāfijas mijiedarbības rezultāts, mūsdienās vairāk nekā jebkad agrāk ir kļuvusi par mūsu sabiedrības realitāti. Savstarpējās cieņas veicināšana starp kultūrām varētu būt efektīvs līdzeklis, kā veicināt attiecību progresu un mieru starp tautām.

02.JPG (27472 bytes)
Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga
(trešā 1.rindā no labās) kopā ar citu valstu un valdību vadītājiem Vīnē 12.maijā
03.JPG (18110 bytes)
Samita laikā Vīnē 12.maijā: Vaira Vīķe–Freiberga, Meksikas prezidents Vinsents Fokss un Eiropas Komisijas prezidents Hosē Manuels Barozu

Uzruna ES, Latīņamerikas un Karību valstu samitā Vīnē 2006. gada 12.maijā

 

Jūsu ekselences! Cienījamās dāmas un kungi!

Man ir liels prieks un gods piedalīties šajā Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību reģiona galotņu tikšanās pasākumā. Vēlos paust atzinību Austrijas valdībai par šā foruma rīkošanu, kā arī par neatlaidīgiem centieniem virzīt uz priekšu pirms diviem gadiem Gvadalaharā, Meksikā, apstiprināto rīcības prog-rammu.

Esmu ļoti gandarīta, ka demokrātijas un cilvēktiesību tēmai ierādīta svarīgākā vieta mūsu dienaskārtībā. Tas ir pelnīti, jo demokrātiskas institūcijas, likuma vara un konsekventa cilvēktiesību ievērošana nodrošina labu pārvaldību, kam ir izšķiroša nozīme, lai gūtu panākumus tādās visiem svarīgās jomās kā ekonomiskā izaugsme, nodarbinātība, cīņa pret nabadzību, sociālo nevienlīdzību un sociālo izstumtību. Eiropas Savienības, Latīņamerikas un Karību reģiona valstu sadarbībai demokratizācijas un cilvēktiesību jomā, manuprāt, ir lieliskas attīstības perspektīvas. Mūs saista senas vēsturiskas un kultūras saites, kā arī kopēja izpratne par vērtībām. Tas dod iespēju aktīvāk nekā līdz šim sadarboties, stiprinot demokrātiskas institūcijas un vairojot respektu pret cilvēktiesībām.

Latvija prot novērtēt, ko nozīmē demokrātija un cilvēktiesības. 1940.gadā tā zaudēja savu neatkarību un tika iekļauta tirāniskā impērijā. 1991.gadā, atgūstot neatkarību, mēs par svarīgu uzdevumu izvirzījām demokrātijas atjaunošanu un atgriešanos Eiropā. Lai to panāktu, bija jāveic grūtas politiskas un ekonomiskas reformas. Tas prasīja gan nepopulārus lēmumus no politiķiem, gan sapratni un pacietību no mūsu iedzīvotājiem. 1995.gadā mūsu iekšzemes kopprodukts (IKP), salīdzinot ar 1991.gadu, bija krities teju vai uz pusi, kas liecina, ka bijām tiešām lielās grūtībās. Taču mēs tās pārdzīvojām.

Tagad ir labi redzams, kādus rezultātus spēj dot konsekventi īstenotas reformas. Šodien, tikai piecpadsmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas, Latvija ir valsts ar visstraujāk augošo ekonomiku Eiropas Savienībā. Pērn mūsu IKP pieaugums pārsniedza 10%, un prognozes apliecina, ka veselīgs pieaugums saglabāsies arī turpmākajos gados. Latvija ir sasniegusi divus svarīgus ārpolitiskos mērķus, 2004.gadā kļūstot par pilntiesīgu ES un NATO dalībvalsti, kas vienlaikus ir apliecinājums mūsu demokrātijas briedumam.

Mēs esam izdzīvojuši reformu pieredzi, mums ir labi saprotamas reformu grūtības, un mēs esam sākuši plūkt to augļus. Mēs esam gatavi dalīties savā pieredzē, esot stingri pārliecināti, ka reformas ir vienīgais drošais ceļš uz labklājību, drošību un stabilitāti.

Dāmas un kungi!

Mēs visi tiecamies pēc taisnīgas starp-tautiskas kārtības, kas balstīta tiesiskās valstīs. Mēs visi vēlamies risināt tādas pasaules problēmas kā jauni drošības apdraudējumi, ekonomiskās attīstības nevienmērība, nabadzība un apkārtējās vides degradācija.

Nozīmīga loma šo mērķu sasniegšanā ir ANO. Biju gandarīta, ka pagājušogad kā ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtne reformu jautājumos varēju aktīvi strādāt, lai veicinātu organizācijas attīstību. Tagad mums kopīgi jāstrādā, lai ANO samitā pagājušogad septembrī pieņemtie lēmumi par reformām tiktu arī īstenoti. Cilvēktiesību padomes izveidošana ir svarīgs solis ANO samita lēmumu izpildē un, cerams, nodrošinās nepieciešamo dinamiku turpināt kritiski nepieciešamo organizācijas reformu procesu. Līdz šim ir panākts apsveicams progress, taču nedrīkst apstāties.

ES, Latīņamerikas un Karību valstīm ir kopīgi jāstrādā, lai nupat, 9.maijā, ievēlētā Cilvēktiesību padome (CTP) būtu efektīva un ticama cilvēktiesību veicinātāja. Esam gandarīti, ka ANO dalībvalstis ir atbildīgi pildījušas pienākumu stiprināt ANO darbu cilvēktiesību jomā un padomē ievēlējušas valstis, kas veicinās cilvēktiesību ievērošanu pasaulē. Tomēr ceram, ka jaunizveidotā CTP stiprinās ANO cilvēktiesību sistēmu un cilvēktiesību instrumentus, īpaši akcentējot savstarpēju dialogu, sadarbību un atbalstu cilvēktiesību kapacitātes celšanā, tādējādi reāli uzlabojot cilvēktiesību situāciju pasaulē.

ES, Latīņamerikas un Karību valstu līdzšinējā sadarbība ANO ietvaros cilvēktiesību jomā ir bijusi cieši saistīta ar bērnu tiesībām. Arī turpmāk, ņemot vērā reģionu ieinteresētību bērnu tiesību jautājumu risināšanā un šā jautājuma neapšaubāmo svarīgumu ikvienā pasaules reģionā, sadarbība šajā jomā ir jāturpina.

Mūsu valstīm ir daudz kopēju vērtību, ieskaitot uzticību demokrātijai un sociālajai solidaritātei. Mūsu kopējie mērķi ir miers, stabilitāte un labklājība. Tādi samiti, kāds šodien norit Vīnē, sniedz vērtīgas atziņas, un es ceru, ka pēc tam tiks veikti nozīmīgi, kopīgi pasākumi šo mērķu sasniegšanā.

 

Tiekoties ar Čīles Republikas prezidenti

 

Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai 12.maijā Vīnē Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību valstu galotņu tikšanās laikā notika divpusēja tikšanās ar Čīles prezidenti Mišelu Bašelē (Michelle Bachele).

Prezidente izmantoja tikšanās iespēju, lai vēlreiz oficiāli sveiktu Čīles prezidenti pēc ievēlēšanas amatā, uzsverot, ka pēdējā laikā Čīle ir ļoti daudz sasniegusi, un novēlēja viņai sekmīgu prezidentūru. Abas prezidentes pauda gandarījumu par to, ka, lai arī lēni, tomēr pasaulē arvien vairāk kļūst sieviešu valstu un valdību vadītāju un tas liecina, ka pasaule kļūst demokrātiskāka. Čīles prezidente arī izteica ieceri par tiešāku sadarbību starp sievietēm valstu vadītājām pasaulē.

Sarunā abas prezidentes pauda ieinteresētību izvērst Latvijas un Čīles sadarbību izglītībā un zinātnē, kā arī ekonomiskajās attiecībās un zivsaimniecībā. Abas prezidentes pārrunāja iespējas, kā pārņemt abu valstu pieredzi svešvalodu apmācībā. Čīles prezidente atzinīgi uztvēra Latvijas prezidentes ideju attīstīt abu valstu universitāšu kontaktus, lai Latvijas studenti varētu plašāk apgūt spāņu valodas zināšanas un savukārt Čīles studenti labāk iepazītu Latviju.

Abas prezidentes apspriedās par sociālās drošības jautājumiem. Latvijas prezidente atzīmēja, ka savulaik Latvija pārņēmusi no Čīles lietderīgu pieredzi pensijas sistēmas reformēšanā, kas nesusi labus augļus, un abas prezidentes vienojās, ka ir jāturpina pieredzes apmaiņa gan pensijas sistēmas jautājumos, gan citās nozarēs, kas saistītas ar sabiedrības sociālo drošību.

01.JPG (10833 bytes) 04.JPG (14322 bytes)

Latvijas Republikas Valsts prezidente tikšanās laikā Vīnē 12.maijā: ar Čīles prezidenti Mišelu Bašelē; ar Meksikas Savienoto Valstu prezidentu Vinsentu Foksu
Foto: Juris Krūmiņš

Tiekoties ar Meksikas Savienoto Valstu prezidentu

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pagājušajā nedēļā, 12.maijā, Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību valstu galotņu sanāksmē tikās ar Meksikas prezidentu Vinsentu Foksu (Vinsente Fox).

Abu prezidentu tikšanās laikā panākta vienošanās, ka jau drīzumā starp abām valstīm ir jānoslēdz vairāki līgumi ekonomikas un kultūras jomā, kas būtiski paplašinātu abu valstu līgumu tiesisko bāzi un būtu labs stimuls abu valstu attiecību padziļināšanai. Meksikas prezidents pauda ieinteresētību stiprināt abu valstu ekonomiskos sakarus un palielināt Meksikas uzņēmēju interesi investēt Latvijā, kā arī aicināt Latvijas uzņēmējus gan veidot kopuzņēmumus ar Meksikas uzņēmējiem, gan arī izmantot Meksiku kā Latvijas uzņēmēju investīciju pamatu Latīņamerikas reģionā. Abas puses pārrunāja Eiropas Savienības un Latīņ-amerikas attiecības, uzsverot, ka pēdējos gados tās ir būtiski paplašinājušās dažādās jomās un ir panākta nozīmīga attiecību paplašināšanās kopš iepriekšējās galotņu sanāksmes Meksikā, Gvadalaharā.

Tikšanās laikā prezidente arī informēja Meksikas prezidentu par investīciju iespējām Latvijā, raksturojot Rīgu kā ziemeļaustrumu Eiropas reģiona centru ar plašām iespējām sadarbībai tranzīta, pakalpojumu un infrastruktūras jomā. Latvijas prezidente ielūdza Vinsentu Foksu oficiālā vizītē apmeklēt Latviju. Meksikas prezidents pateicās par ielūgumu un pauda lielu ieinteresētību par Latvijas apmeklējumu.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!