Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 9. maija rīkojums Nr. 319 "Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.05.2006., Nr. 74 https://www.vestnesis.lv/ta/id/134803

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.320

Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts akciju sabiedrības "Latvijas Loto" akcijas

Vēl šajā numurā

12.05.2006., Nr. 74

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 319

Pieņemts: 09.05.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta rīkojums Nr.319

Rīgā 2006.gada 9.maijā (prot. Nr.25 35.§)

Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju

1. Atbalstīt Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaim­niekošanas koncepcijas (turpmāk — koncepcija) IV nodaļā ietverto risinājuma 2.variantu.

2. Noteikt Finanšu ministriju par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā.

3. Finanšu ministrijai izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par pāreju uz vienotu pieeju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un apsaimnie­košanā un līdz 2007.gada 2.janvārim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā. Vienlaikus izstrādāt programmnodrošinājumu minētā mērķa sasniegšanai.

4. Tieslietu ministrijai izvērtēt grozījumu nepieciešamību koncepcijas III nodaļā minētajos tiesību aktos. Ja nepieciešams, izstrādāt tiesību aktu projektus par attiecīgiem grozījumiem un līdz 2006.gada 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā.

5. Finanšu ministrijai:

5.1. līdz 2008.gada 2.janvārim visus tās valdījumā esošos valsts nekusta­mos īpašumus nodot valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā;

5.2. līdz 2008.gada 2.janvārim sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Satiksmes ministriju izvērtēt valdītāja maiņas ietekmi uz konkrēto institūciju naudas plūsmu un valsts budžetu, rast risinājumu neiegūto līdzekļu kompen­sēšanai un pēc rastā risinājuma īstenošanas nekustamos īpašumus nodot Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā;

5.3. līdz 2009.gada 2.janvārim sadarbībā ar prokuratūru un Valsts kanceleju (Valsts administrācijas skolu) izvērtēt valdītāja maiņas ietekmi uz konkrēto institūciju naudas plūsmu un valsts budžetu, rast risinājumu neiegūto līdzekļu kompensēšanai un pēc rastā risinājuma īstenošanas nekustamos īpašu­mus nodot Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā.

6. Kultūras ministrijai līdz 2007.gada 2.janvārim pabeigt tās valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu valdītāja maiņu un nodot tos Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos noteikts cits nekustamo īpašumu valdītājs vai īpašnieks.

7. Veselības ministrijai līdz 2008.gada 2.janvārim pabeigt tās valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu valdītāja maiņu, par kuriem panākta vieno­šanās, un nodot tos Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos noteikts cits nekustamo īpašumu valdītājs vai īpašnieks.

8. Aizsardzības ministrijai, Ārlietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Vides minis­trijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Zemkopības ministrijai un Labklā­jības ministrijai līdz 2011.gada 2.janvārim organizēt valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu pēc nozaru principa, tai skaitā īstenot vienotu pieeju valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā:

8.1. Aizsardzības ministrijai līdz 2010.gada 2.janvārim pabeigt pāreju uz ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu centralizētu apsaimniekošanu un nodot tos Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrai pārvaldīšanā;

8.2. Iekšlietu ministrijai līdz 2007.gada 1.janvārim izstrādāt tās valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju, un Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrai:

8.2.1. līdz 2010.gada 2.janvārim pārņemt bilancē nekustamos īpašumus Rīgā un nodrošināt to pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;

8.2.2. līdz 2011.gada 2.janvārim pārņemt bilancē visus nekustamos īpašu­mus no Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm un nodrošināt to pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;

8.3. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2006.gada 12.maijam sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā koncepcijas projektu par Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeļiem;

8.4. Labklājības ministrijai:

8.4.1. līdz 2007.gada 1.jūlijam nodot valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Šampētera nams” apsaimniekošanā visus sociālās aprūpes centrus, apsekot tos un izstrādāt tālākās darbības programmas katram objektam;

8.4.2. līdz 2009.gada 2.janvārim pabeigt sociālās aprūpes centru sakārto­šanu atbilstoši Eiropas Savienības normatīviem;

8.5. Tieslietu ministrijai līdz 2009.gada 2.janvārim nodot valsts akciju sabiedrībai “Tiesu namu aģentūra” pārvaldīšanā visus ministrijas un tās padotī­bas iestāžu valdījumā esošos nekustamos īpašumus, izņemot objektus, ko savu tiešo funkciju veikšanai izmanto un turpmāk pārvaldīs Ieslodzījuma vietu pārvalde;

8.6. Zemkopības ministrijai:

8.6.1. līdz 2009.gada 2.janvārim pabeigt visu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu nodošanu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, izņemot šī rīkojuma 8.6.2. un 8.6.3.apakš­punktā minēto institūciju valdījumā esošos objektus;

8.6.2. valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” valdījumā esošos nekustamos īpašumus pakāpeniski ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā un nodot valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā;

8.6.3. atsevišķi izvērtēt Latvijas Lauksaimniecības universitātes, valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra”, Valsts augu aizsardzības dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Valsts meža dienesta, valsts aģentūras “Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts”, valsts aģentūras “Latvijas Valsts augļkopības institūts”, valsts aģentūras “Valsts Stendes graud­augu selekcijas institūts”, valsts aģentūras “Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts” un valsts aģentūras “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra” nekustamo īpašumu turpmākās apsaimniekošanas modeļus.

9. Finanšu ministrijai sadarbībā ar citām ministrijām un valsts institū­cijām, kuru valdījumā ir valsts nekustamie īpašumi:

9.1. reizi gadā (līdz 1.maijam) iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par koncepcijas īstenošanas gaitu;

9.2. līdz 2011.gada 1.jūlijam izvērtēt koncepcijas ieviešanas rezultātus un izstrādāt priekšlikumus turpmākai koncepcijas īstenošanai.

10. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, kuri nepie­ciešami koncepcijas īstenošanai saistībā ar pakāpenisku pāreju uz tirgus nomas maksu, izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu ministriju budžeta pieprasī­jumiem, sagatavojot un izskatot likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

 

(Ministru kabineta

2006.gada 9.maija rīkojums Nr.319)

Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcija

I. Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 21.maija rīkojumu Nr. 319 “Par valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas mehānisma izstrādi”, īpaši izveidota Darba grupa izstrādāja Koncepcijas projektu, kas tika izskatīts Ministru kabineta komitejas sēdē 2005.gada 30.maijā (protokols Nr.21 1.§). Kopumā tika atbalstīta vienota valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeļa ieviešana. Vienlaicīgi, ņemot vērā vairāku ministriju izteiktos iebildumus un ierosinājumus, Finanšu ministrijai tika dots uzdevums veikt divpusēju sarunu procedūru ar katru ministriju, lai vienotos par optimālāku Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeli un laika grafiku tā īstenošanai.

Tiekoties ar ministrijām un apspriežot vienotas valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeļus, tika formulētas sekojošas problēmas:

1. neskaidrības ministriju finansēšanas jautājumā pēc nekustamo īpašumu pārvaldīšanas centralizācijas;

2. pārāk straujie plānotie valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas centralizācijas tempi;

3. ministrijas pagaidām neatbalsta valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas centralizāciju pēc līdzīga nekustamo īpašumu izmantošanas veida, bet ierosina saglabāt nozaru principu;

4. ministrijas neatbalsta to pārraudzībā esošo specializēto kapitātsabiedrību likvidāciju, jo vairumā gadījumu līdztekus nekustamo īpašumu apsaimniekošanai tās veic arī citas ministriju deleģētas funkcijas, piemēram, auto parka uzturēšanu.

Īpašas bažas ministrijām rada sakarā ar nekustamā īpašuma valdītāja maiņu gaidāmās izmaiņas naudas plūsmā.

Šobrīd ministrijas un to padotības institūcijas pašu valdījumā esošos nekustamos īpašumus, pamatā, lieto bez maksas un to apsaimniekošanu un uzturēšanu veic no kopējiem ministrijas funkciju veikšanai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Pie šādiem apstākļiem nereti tieši nekustamā īpašuma uzturēšanai pietrūkst finansējuma, jo ministriju galvenā atbildība ir to pamatfunkciju veikšana.

Kopējā naudas plūsmā tiek ieskaitīta arī par nekustamo īpašumu iznomāšanu saņemtā nomas maksa. Tātad nekustamā īpašuma valdītāja maiņa radīs ministriju kopējo ieņēmumu samazināšanos. Tai pat laikā gaidāms arī izdevumu samazinājums, galvenokārt, uz pārvaldīšanas izmaksu rēķina. Vairumā gadījumu, ņemot vērā saņemto nomas maksu nelielo īpatsvaru ieņēmumu struktūrā, būtiskas izmaiņas naudas plūsmā nav gaidāmas, bet ir atsevišķi gadījumi, kad nepieciešama detalizētāka situācijas izpēte. Īpaši aktuāls turpmākās naudas plūsmas sakārtošanas jautājums ir Ekonomikas un Satiksmes ministrijām, kur ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārsniedz izdevumus to uzturēšanai.

Novērtēt nekustamā īpašuma valdītāja maiņas ietekmi uz ministriju naudas plūsmu ir apgrūtinoši, jo pastāvošā uzskaites sistēma nedod iespēju precīzi konstatēt faktiskos izdevumus iepriekšējā periodā un līdz ar to arī prognozēt tos nākotnē. Vairāki ar nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu saistītie tiešo izdevumu posteņi pilnībā atbilst apstiprinātajai budžeta izdevumu klasifikācijai, bet pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumi ir sapludināti ar citiem līdzīga rakstura izdevumiem un praktiski nav analizējami.

Pamatojoties uz iepriekš teikto, aktuāls kļūst jautājums par vienotas pieejas iedibināšanu valsts nekustamo īpašumu uzskaitei, ar to saprotot gan nekustamo īpašumu skaita un apjoma rādītāju, gan finansiālo rādītāju uzskaites organizēšanu pēc vienotiem principiem, tādējādi radot objektīvus priekšnosacījumus datu analīzei, salīdzināmībai un plānošanai.

Būtisks trūkums nekustamo īpašumu uzturēšanas finansēšanā ir fakts, ka budžeta iestādēs amortizācijas atskaitījumi joprojām ir tikai grāmatvedības kategorija, bet reāli uzkrājumi netiek veidoti. Pastāvošā pieeja, kad remonta un renovācijas darbi tiek finansēti no budžeta, ir novecojusi, jo ierobežoto līdzekļu apstākļos Valsts budžetam vienmēr būs risināmas daudz globālākas valsts pārvaldes problēmas.

Ilgstošs līdzekļu trūkums nekustamo īpašumu sakārtošanai rada arvien lielāku līdzekļu nepieciešamību nākotnē:

1. joprojām saglabājas liels zemesgrāmatā nereģistrēto (apmēram 40%) valstij piekrītošo nekustamo īpašumu skaits. Neno­stiprinātas īpašuma tiesības ierobežo iespējas veikt civiltiesiskos darījumu ar nekustamo īpašumu, t.sk. atsavināt nevajadzīgus objektus, tādējādi radot zaudējumus valdītājam;

2. savlaicīgi neveiktie kārtējā remonta un renovācijas darbi rada nākotnes izmaksu pieaugumu ne tikai ēku stāvokļa tālākas pasliktināšanās, bet arī straujo inflācijas tempu dēļ. Šodien jau vērojama situācija, kad ēku un būvju stāvoklis ir tik slikts, ka kļūst ekonomiski neizdevīgi tos renovēt.

Kā piemēru var minēt ilgstošos meklējumus Valsts kontroles nodrošināšanai ar piemērotām telpām. Par optimālāko risinājumu ir atzīta jaunas ēkas celtniecība. Par labu jaunai būvniecībai liecina arī daudzu veco ēku neatbilstība mūsdienīgas darba organizācijas prasībām. Jāatzīmē arī valsts pārvaldes struktūras mainīgums, kā rezultātā tiek veidotas jaunas un reorganizētas esošās institūcijas, tiek sašaurināts vai paplašināts veicamo funkciju loks, kas rada nepieciešamību veidot jaunas darba vietas un meklēt papildus telpas. Rezultātā vienas institūcijas dažādas struktūrvienības atrodas attālināti viena no otras, kas apgrūtina un sadārdzina komunikāciju un datu aizsardzību, kā arī kavē operatīvu lēmumu pieņemšanu.

Runājot par perspektīvi, vairākas valsts institūcijas ( Ekonomikas ministrija, Veselības ministrija, Vides ministrija, Valsts ieņēmumu dienests) par optimālāko risinājumu uzskata jaunas, īpaši viņu vajadzībām piemērotas biroju ēkas būvniecību, pie tam ministrijas kopumā atbalsta vispārējo tendenci jaunu biroju celtniecībā ārpus Rīgas vēsturiskā centra. Šīs pamatotās vēlmes realizācija kārtējo reizi atduras pie līdzekļu trūkuma. Prakse liecina, ka tiešā finansējuma saņemšana jaunai būvniecībai no valsts budžeta ir visai problemātiska. Savukārt pašu līdzekļu valsts institūciju rīcībā nav un nav arī savas nodalītas mantas, ko varētu izmantot kā hipotekārā kredīta nodrošinājumu. Līdz ar to reālākais risinājums veikt jaunu būvniecību ir, iesaistot specializētas nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas kapitālsabiedrības, pie tam ar pietiekoši lielu likviditāti, kas spēj nodrošināt ievērojamus kapitālieguldījumus būvniecībai, ko ilgākā laika periodā atgūst nomas maksas veidā par telpu lietošanu jaunajā objektā. Šāds risinājums valsts budžetam ir ievērojami saudzīgāks un runā par labu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas centralizācijai.

 

II. Iespējamo seku prognoze problēmas nerisināšanas gadījumā

Esošais valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas mehānisms nav efektīvs: trūkst vienotas pieejas valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai, vairumā gadījumu valsts nekustamo īpašumu tehniskais stāvoklis ir ļoti slikts - īpašumos savlaicīgi netiek veikti kārtējie remonti nepietiekamā valsts budžeta finansējuma dēļ, ministrijas un citas valsts institūcijas nodarbojas ar sev neraksturīgu funkciju veikšanu (valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu) un valsts nekustamie īpašumi tiek apsaimniekoti neprofesionāli. Ja netiks mainīts esošais valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas mehānisms, turpinās pazemināties valsts nekustamā īpašuma vērtība un konkurētspēja nekustamā īpašuma tirgū, jau tā nepietiekošie finanšu resursi tiks izlietoti neefektīvi un valsts institūcijas turpinās strādāt fiziski un morāli novecojušās darba telpās, kas traucē kvalitatīvi veikt tiešās funkcijas.

 

III. Ar problēmas risināšanu saistītie tiesību akti

Darba grupa (izveidota saskaņā ar 2003.gada 27.jūnija Ministru prezidenta rīkojumu Nr.297) ir apkopojusi un izanalizējusi tiesību aktus, kas saistīti ar valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaim­niekošanas nozarē formulēto problēmu risināšanu un izstrādājusi priekšlikumus par grozījumu nepieciešamību vairākos tiesību aktos. Darba grupas izstrādātajos priekšlikumos ir izdarīti precizējumi, ņemot vērā, ka daži tiesību akti ir zaudējuši spēku, šo­brīd saskaņošanā ir jauni likuma projekti — Publisko iepirkumu likums un Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas likums.

Ar koncepcijas realizāciju saistīti sekojoši tiesību akti:

• Valsts pārvaldes iekārtas likums — paplašinot valsts kapitālsabiedrību/valsts aģentūru tiesības veikt komercdarbību. Likuma 88. pants jāpapildina par vēl vienu komercdarbību sfēru vai jomu, ko publiskās personas var veikt, jo jau esošās valsts aģentūras, kas nodibinātas speciāli, lai veiktu valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, veic komercdarbību, piemēram, veic valsts nekustamā īpašuma iznomāšana u.c. darbības;

• Likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” — Darba grupa iesaka atvieglotu reģistrāciju zemesgrāmatā valsts institūciju bilancē esošajiem, saimnieciskajā kārtā vai ar celtniecības organizāciju spēkiem līdz 1991.gadam uzceltajiem objektiem bez pieņemšanas nodošanas akta vai citiem attaisnojošiem dokumentiem. Līdz noteiktam termiņam ministrijas varētu apkopot informāciju par šādiem objektiem, sarakstu varētu publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un noteikt, ka uzaicina pieteikties 3 mēnešu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas visas personas, kurām kā mantiniekiem, kreditoriem vai kā citādi ir kādas tiesības uz sludinājumā minēto nekustamo īpašumu. Pēc noteiktā termiņa beigām nekustamo īpašumu ar Ministru kabineta rīkojumu varētu ierakstīt uz valsts vārda.

 

IV. Problēmas risinājuma varianti

Lai optimizētu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, piedāvājam divus risinājuma variantus.

Izstrādātie risinājumu varianti neskar Bērnu un ģimenes lietu ministriju, Reģionālās un pašvaldību lietu ministriju un Augstāko tiesu, jo to valdījumā nav nekustamo īpašumu, kā arī nekustamos īpašumus, kuru pārvaldītājus nosaka spēkā esoši normatīvie akti (piemēram, meži un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas). Pārvaldāmo objektu specifikas dēļ pagaidām tiek saglabātas pārvaldīšanas funkcijas Latvijas Bankai, Drošības policijai un Saeimas Kancelejai.

1.variants.

Koncepcijas projekta 1.variantu izstrādāja ar 2003.gada 27.jūnija Ministru prezidenta rīkojumu Nr.297 izveidotā Darba grupa, analizējot ministriju iesniegtos datus par stāvokli uz 2003.gada beigām.

1. Valsts a/s “Diplomātiskais serviss” nodot pārvaldīšanā un apsaimniekošanā Ārlietu ministrijas funkciju izpildes nodrošināšanai nepieciešamo valsts nekustamo īpašumu Latvijas Republikā un ārvalstīs. Valsts a/s “Diplomātiskais serviss” risināt jautājumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas valsts institūciju darbībai nepieciešamo nekustamo īpašumu ārvalstīs;

2. Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrai nodot valsts aizsardzības, robežkontroles, uguns apsardzības un glābšanas vienotas sistēmas, atsevišķu drošības funkciju nodrošināšanai nepieciešamo valsts nekustamo īpašumu.

3. Valsts a/s “Tiesu namu aģentūra” nodot tiesu sistēmas funkciju un tai pielīdzināto funkciju nodrošināšanai nepieciešamo valsts nekustamo īpašumu un valsts arhīvu vajadzībām izmantoto nekustamo īpašumu.

4. Valsts a/s “Valsts nekustamie īpašumi” nodot valsts administrācijas, valsts tiesiskās kārtības uzturēšanai un kultūras funkciju (bibliotēkas, muzeji u.c.) nodrošināšanai nepieciešamo valsts nekustamo īpašumu - biroja ēkas, komercobjektus, kā arī daļu nedzīvojamās ēkas.

5. Zemkopības ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu sadalīt, nekustamo īpašumu nododot:

• Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrai uguns apsardzības un glābšanas funkciju veikšanai nepieciešamo valsts nekustamo īpašumu;

• Valsts aģentūrai “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra” lauksaimniecības transporta sertifikācijai un tehniskajai uzraudzībai nepieciešamo valsts nekustamo īpašumu;

• Valsts aģentūrai “Latvijas Zivju resursu aģentūra” zivju resursu racionālai un ilgspējīgai apsaimniekošanai un zivju krājumu atražošanai nepieciešamo valsts nekustamo īpašumu;

• Pārējo nekustamo īpašumu, izņemot valsts meža zemes, Valsts a/s “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā.

6. Izglītības uz zinātnes ministrijai izveidot kapitālsabiedrību “Izglītības un zinātnes nami” un nodot tai izglītības, zinātnes un sporta funkciju nodrošināšanai nepieciešamo valsts nekustamo īpašumu;

7. Veselības ministrijai izvērtēt jaunas valsts kapitālsabiedrības izveidošanas nepieciešamību, slimnīcu un rehabilitācijas centru apsaimniekošanai un pārvaldīšanai.

8. Darba grupa iesaka likvidēt esošās kapitālsabiedrības (VSIA “Šampētera nams”, VSIA “Nams-FM”, VSIA “NĪ”, VSIA “Namzinis”), kuru valdījumā šobrīd ir neliels skaits valsts nekustamo īpašumu un to izmantošanas funkcijas sakrīt ar kādas lielākas kapitālsabiedrības valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu izmantošanas funkcijām.

9. Izveidot vienotu valsts nekustamā īpašuma uzskaites sistēmu - vienotu informācijas sistēmu, lai sagrupētu visus īpašumus pēc to funkcijām un apvienotu datus par nomas līgumiem, brīvajām telpām, ieņēmumiem un izdevumiem no katra atsevišķa valsts nekustamā īpašuma.

10. Izveidot Kontroles un uzraudzības institūciju, kas būtu atbildīga par Vienotas valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas realizāciju.

11. Pakāpeniski pāriet uz tirgus nomas maksu, ievērojot gadskārtējā valsts budžeta finansiālās iespējas.

Papildus nepieciešamais finansējums no valsts budžeta:

1. Kontroles un uzraudzības institūcijas izveidošanas un uzturēšanas izdevumu segšanai Ls 50 000 gadā.

2. Kontroles un uzraudzības institūcijas primārais uzdevums būtu aprēķināt vienotas valsts nekustamā īpašuma informācijas sistēmas adaptēšanas un ieviešanas izmaksas.

3. Par papildus līdzekļu piešķiršanu koncepcijā ietverto pasākumu nodrošināšanai lemj Ministru kabinets, kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta pieteikumiem, izskatot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

1.varianta priekšrocības un trūkumi:

Priekšrocības

Trūkumi

1. Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanu veic 5-6 specializētas valsts kapitālsabiedrības vai valsts aģentūras;

2. Ministrijas tiek atbrīvotas no tām neraksturīgu funkciju veikšanas;

3. Vienota valsts nekustamā īpašuma uzskaites sistēma;

4. Koncepcijas ieviešanas pārraudzību veic speciāli izveidota - Kontroles un uzraudzības institūcija;

5. Iespēja racionālāk izmantot finanšu līdzekļus, materiālos un darbaspēka resursus;

6. Pakāpeniski nekustamā īpašuma apsaimniekošana gan valsts, gan privātā sektorā notiek pēc vienotiem principiem, kas balstīti uz tirgus nomas maksu.

1. Pārāk strauja valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas centralizācija;

2. Vienotas valsts nekustamā īpašuma uzskaites sistēmas ieviešana un Kontroles un uzraudzības institūcijas izveidošanas prasītu papildus līdzekļus no valsts budžeta;

3. Kontroles un uzraudzības institūcijas funkcijas daļēji dublētos ar jau esošo institūciju funkcijām.

2.variants.

Variants izstrādāts, pamatojoties uz Finanšu ministrijai doto uzdevumu - veikt divpusēju sarunu procedūru ar katru ministriju, lai vienotos par optimālāku Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeli un laika grafiku tā īstenošanai. Izstrādātajā modelī ņemtas vērā notikušās izmaiņas kopš 1.varianta izstrādes: Zemkopības ministrija un Iekšlietu ministrija ir izveidojušas specializētas valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas institūcijas, ministrijās ir izstrādātas vai vēl tiek izstrādātas to valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanas koncepcijas un ir uzsākts pārvaldītāju un apsaimniekotāju centralizācijas process.

1. Finanšu ministrijai ( valsts a/s “Valsts nekustamie īpašumi”) līdz 2007.gada 2.janvārim izstrādāt Ministru kabineta noteikumus pārejai uz vienotu pieeju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai un šī mērķa sasniegšanai atbilstošu programmnodrošinājumu, tādējādi radot objektīvus priekšnosacījumus datu analīzei, salīdzināmībai un plānošanai.

2. Finanšu ministrijai līdz 2008.gada 2.janvārim nodot visus tās valdījumā esošos nekustamos īpašumus valsts a/s “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā.

3. Finanšu ministrijai sadarbībā ar ministrijām un valsts institūcijām, kuru pārvaldīšanā atrodas neliels nekustamo īpašumu skaits, izvērtēt valdītāja maiņas ietekmi uz konkrēto institūciju naudas plūsmu un valsts budžetu, rast risinājumu neiegūto līdzekļu kompensēšanai un pēc rastā risinājuma realizācijas nodot nekustamos īpašumus Finanšu ministrijas valdījumā valsts a/s “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā:

3.1. līdz 2008.gada 2.janvārim - Ekonomikas ministrijas un Satiksmes ministrijas valdījumā esošos nekustamos īpašumus;

3.2. līdz 2009.gada 2.janvārim — Prokuratūras un Valsts kancelejas (Valsts administrācijas skola) valdījumā esošos nekustamos īpašumus.

4. Kultūras ministrijai līdz 2007.gada 2.janvārim pabeigt tās valdījumā esošo nekustamo īpašumu valdītāja maiņu, nododot tos Finanšu ministrijas valdījumā valsts a/s “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos noteikts cits nekustamo īpašumu valdītājs vai īpašnieks.

5. Veselības ministrijai līdz 2008.gada 2.janvārim pabeigt tās valdījumā esošo nekustamo īpašumu, par kuriem panākta vienošanās, valdītāja maiņu, nododot tos Finanšu ministrijas valdījumā valsts a/s “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, izņemot gadījumus, kad tiesību aktos noteikts cits nekustamo īpašumu valdītājs vai īpašnieks.

6. Valsts kontroles valdījumā esošā nekustamā īpašuma valdītāja maiņu risināt vienlaicīgi ar jaunas ēkas Valsts kontroles vajadzībām būvniecības jautājumu.

7. Aizsardzības ministrijai, Ārlietu ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Vides ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Zemkopības ministrijai un Labklājības ministrijai līdz 2011.gada 2.janvārim organizēt valsts nekustamo īpašumu apsaim­niekošanu pēc nozaru principa, realizēt vienotu pieeju valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un apsaimniekošanai un veikt pārvaldīšanas centralizēšanu nozares iekšienē, t.sk.:

7.1. Aizsardzības ministrijai līdz 2010.gada 2.janvārim pabeigt pāreju uz ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu centralizētu apsaimniekošanu, nododot tos Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras pārvaldīšanā;

7.2. Iekšlietu ministrijai:

7.2.1. līdz 2007.gada 1.janvārim izstrādāt tās valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju;

7.2.2. Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrai līdz 2010.gada 2.janvārim pārņemt bilancē nekustamos īpašumus Rīgā un nodrošināt to pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;

7.2.3. Iekšlietu īpašumu valsts aģentūrai līdz 2011.gada 2.janvārim pārņemt bilancē visus nekustamos īpašumus no Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm un nodrošināt to pārvaldīšanu un apsaimniekošanu;

7.3. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2006.gada 12.maijam sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā koncepcijas projektu par Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeļiem;

7.4. Labklājības ministrijai:

7.4.1. līdz 2007.gada 1.jūlijam nodot valsts SIA “Šampētera nams” apsaimniekošanā visus Sociālās aprūpes centrus, veikt to apsekošanu un izstrādāt tālākās darbības programmas katram objektam;

7.4.2. līdz 2009.gada 2.janvārim pabeigt Sociālo aprūpes centru sakārtošanu atbilstoši Eiropas Savienības normatīviem;

7.5. Tieslietu ministrijai līdz 2009.gada 2.janvārim nodot valsts a/s “Tiesu namu aģentūra” pārvaldīšanā visus ministrijas un tās padotības iestāžu valdījumā esošos nekustamos īpašumus, izņemot objektus, ko savu tiešo funkciju veikšanai izmanto un arī turpmāk pārvaldīs Ieslodzījumu vietu pārvalde;

7.6. Zemkopības ministrijai:

7.6.1. līdz 2009.gada 2.janvārim pabeigt visu ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu nodošanu valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, izņemot 7.6.2. un 7.6.3. punktos minēto institūciju valdījumā esošos objektus;

7.6.2. valsts a/s “Latvijas valsts meži” valdījumā esošos nekustamos īpašumus pakāpeniski ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā un nodot valsts a/s “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā;

7.6.3. atsevišķi izvērtēt Latvijas Lauksaimniecības universitātes, valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra”, Valsts augu aizsardzības dienesta, Pārtikas un veterinārā dienesta, Lauku atbalsta dienesta, Valsts mežu dienesta, Valsts selekcijas staciju un valsts aģentūras “Tehniskās uzraudzības aģentūra” nekustamo īpašumu optimālākos turpmākās apsaimniekošanas modeļus.

8. Visā Valsts nekustamo īpašumu vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas ieviešanas periodā ministrijām un valsts institūcijām risināt to valdījumā esošo nekustamo īpašumu struktūras optimizēšanu:

8.1. ar tiešo funkciju veikšanu nesaistītus un valsts īpašumā saglabājamus nekustamos īpašumus nodot Finanšu ministrijas valdījumā valsts a/s “Valsts nekustamie īpašumi pārvaldīšanā;

8.2. nekustamos īpašumus, kurus nav lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, noteiktā kārtībā virzīt atsavināšanai, t.sk. pārdot izsolē, privatizēt, ieguldīt komercsabiedrībās vai nodot pašvaldību īpašumā;

8.3. nepieciešamības gadījumā veikt valdījuma vai īpašuma tiesību maiņas darījumus.

9. Pakāpeniski (5-10 gadu laikā) pāriet uz tirgus nomas maksu par valsts nekustamo īpašumu lietošanu, ievērojot gadskārtēja valsts budžeta finansiālās iespējas un saskaņojot katrā konkrētā gadījumā ikgadējo nomas maksas apmēru ar attiecīgo nozaru ministriju un Finanšu ministriju.

10. Finanšu ministrijai (Valsts a/s “Valsts nekustamie īpašumi”) sadarbībā ar ministrijām un citām valsts institūcijām, kuru valdījumā ir valsts nekustamie īpašumi:

10.1. reizi gadā (līdz 1.maijam) noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošanas gaitu;

10.2. līdz 2011.gada 1.jūlijam izvērtēt Koncepcijas ieviešanas rezultātus un izstrādāt priekšlikumus tālākai procesa optimizēšanai.

Papildus nepieciešamais finansējums no valsts budžeta

Par papildus līdzekļu piešķiršanu koncepcijā ietverto pasākumu (izņemot 1.punktā minēto pasākumu) nodrošināšanai lemj Ministru kabinets, kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta pieteikumiem, izskatot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.

Finanšu aprēķinus par ietekmi uz valsts budžetu būs iespējams veikt tikai pēc šajā koncepcijā paredzēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas par vienotas pieejas ieviešanas principu valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.

2.varianta priekšrocības un trūkumi:

Priekšrocības

Trūkumi

1. Ņemts vērā ministriju viedoklis par to valdījumā esošo nekustamo īpašumu optimālāko pārvaldīšanas un apsaimniekošanas modeli;

2. Valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas centralizācija notiek pakāpeniski;

3. Vienota pieeja valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā;

4. Netiek veidota jauna institūcija koncepcijas ieviešanas pārraudzībai;

5. Iespēja racionālāk izmantot finanšu līdzekļus, materiālos un darbaspēka resursus;

6. Pakāpeniski (5-10 gadu laikā) notiek pāreja uz vienotiem tirgus ekonomikas principiem gan valsts, gan privātā nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, t.sk., ieviešot tirgus nomas maksu.

1. Lēns valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas centralizācijas process;

2. Ministrijas ilgāku laiku turpinātu veikt tām neraksturīgas funkcijas;

3. Tirgus nomas maksu ieviešot ilgākā laika periodā, lēnāk veidotos finansiālā bāze valsts nekustamā īpašuma uzturēšanai un atjaunošanai.

V. Nepieciešamo tiesību aktu projektu saraksts

Ministru kabineta noteikumu projekts — pārejai uz vienotu pieeju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Noteikt Finanšu ministriju par atbildīgo institūciju tiesību aktu projektu izstrādē.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!