Privatizācijas aģentūras 29. novembra sēdē

Nosacījumu izskatīšanu atliek

Ministru kabinets (MK) atkal atlicis PVAS "Latvijas kuģniecība" (LK) privatizācijas nosacījumu izskatīšanu — šoreiz līdz 12.decembrim. Līdz tam laikam Privatizācijas aģentūrai (PA) kopīgi ar konsultantiem ir jāsagatavo papildu informācija par tā dēvēto Gdaņskas lietu, kas saistīta ar šīs Polijas pilsētas kuģu būvētavas prasību pret LK grupas uzņēmumu "Latreefers Inc." sakarā ar sešu refrižeratoru būvi. Līgums tika lauzts pirms pasūtījuma izpildes, un poļu firma tagad vēlas saņemt par to kompensāciju. PA uzdots arī izpētīt jautājumu par to, kā jaunu kuģu būve ietekmētu LK privatizāciju, un ar secinājumiem iepazīstināt MK. Šādu informāciju 29.novembrī preses konferencē sniedza PA ģenerāldirektors Jānis Naglis. Viņš arī pastāstīja, ka nedēļas laikā visiem LK privatizācijas pretendentiem tiks izsūtīta informācija par LK deviņu mēnešu darba rezultātiem, ko sagatavojusi auditorfirma "PricewaterhouseCoopers".

Atbilstoši līgumam ar Pasaules banku (PB) PA to informē par visiem plānotajiem pasākumiem un sagatavotajiem projektiem, tai skaitā arī par LK privatizācijas nosacījumu projektu. J.Naglis norādīja, ka no PB ir saņemtas pozitīvas atsauksmes par konsultantu sagatavoto LK privatizācijas nosacījumu projektu un nekādi iebildumi attiecībā uz to nav izteikti. No tā varot izdarīt secinājumu, ka PA precīzi pilda Latvijas valdības un PB noslēgto līgumu attiecībā uz lielo uzņēmumu privatizāciju. PA vadītājs apliecināja, ka PB arī turpmāk tiks informēta par ikvienām izmaiņām vai precizējumiem LK privatizācijas nosacījumu projektā.

Gatavojas akciju pārdošanai

Tā kā ir pieņemts lēmums par divu procentu a/s "Latvijas gāze" (LG) valstij piederošo akciju pārdošanu Rīgas Fondu biržā 18.decembrī, PA juristi aģentūras padomes uzdevumā gatavo atzinumu par to, kā tiek ievēroti uzņēmuma privatizācijas nosacījumi, akcionāru līguma nosacījumi un pirkuma un pārdevuma līguma nosacījumi, kā arī par sekām, kādas varētu radīt valsts izšķiršanās pārdot visus tai piederošos 10 procentus LG akciju. Savukārt PA finansisti gatavo ekonomisko aprēķinu par šo akciju pārdošanu — par iespējamajiem ienākumiem, kā arī ieguvumiem vai zaudējumiem.

Šķīrējtiesneša vārdu vēl nenosauc

Šobrīd PA tiek veikts liels darbs, lai sagatavotos tiesas procesam sakarā ar SIA "Lattelekom" stratēģiskā investora "Tilts Communications" starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegto prasību pret Latvijas valsti, pastāstīja J.Naglis. Latvijas puses konsultanti — Lielbritānijas advokātu birojs "Clifford Chanse" — gatavo atbildes un sniedz papildu informāciju, ko pieprasa starptautiskā šķīrējtiesa. Latvija gan vēl nav iecēlusi savu arbitru, lai gan speciāli izveidota darba grupa jau ir izvēlējusies šķīrējtiesneša kandidatūru. Kā apgalvoja PA vadītājs, šā cilvēka vārds tiks nosaukts, kad būs pienācis īstais brīdis.

Par pilnvarniekiem valsts uzņēmumos

Kā informēja J.Naglis, PA šobrīd iecēlusi valsts pilnvarniekus kopumā 92 statūtsabiedrībās. Pastiprināta interese un vislielākā uzmanība, protams, tiek pievērsta atlīdzībai, ko saņem pilnvarnieki. PA speciālisti ir izstrādājuši matemātisku formulu, pēc kuras šī atlīdzība tiek aprēķināta. Tā balstās uz kompānijas pašu kapitālu, un — jo lielāks šis kapitāls, jo lielāka valsts kapitāla daļa statūtsabiedrībā, jo lielāks arī pilnvarnieku atalgojums. PA vadītājs norādīja, ka aptuveni 80 procentu pilnvarnieku atlīdzība nepārsniedz vienu minimālo darba algu mēnesī, bet atsevišķās sabiedrībās pilnvarnieki savu darbu veicot pat bez atlīdzības. Tajā pašā laikā lielo valsts uzņēmumu pilnvarnieku atalgojums ievērojami pārsniedz atlīdzību valsts pārstāvjiem vidusmēra statūtsabiedrībās. Piemēram, trīs LK valsts pilnvarnieki Druvis Skulte, Māris Kaijaks un Eižens Cepurnieks mēnesī saņem vislielāko atlīdzību — 38 minimālo darba algu apmērā. Lielu atalgojumu ik mēnesi saņem arī SIA "Lattelekom" valsts pilnvarnieki Guntis Bērziņš, Gaidis Bērziņš un Edvīns Karnītis (10 minimālo mēnešalgu apmērā) un a/s "Ventspils nafta" valsts pilnvarnieki Ojārs Kehris, Ilmārs Krūms un Eižens Cepurnieks (9 minimālo mēnešalgu apmērā).

Savukārt a/s "VEF" valsts pilnvarnieka Andra Deniņa atalgojums ir divas minimālās darba algas mēnesī. Tas gan esot tikai pagaidām, teica J.Naglis, kamēr šī akciju sabiedrība vēl ir valsts kontrolē. PA vadītājs pieļāva iespēju, ka nākamnedēļ tiks sasaukta uzņēmuma akcionāru pilnsapulce un tiks ievēlēta tā valde un padome. Tā kā ir parakstīts akciju pirkuma un pārdevuma līgums, pilnīgi iespējams, ka jau nākamnedēļ Uzņēmumu reģistrā tiks iesniegti dokumenti par izmaiņām valsts akciju sabiedrības akcionāru sastāvā. Atlīdzība pilnvarniekam tad, protams, automātiski mainīsies.

No lielajām akciju sabiedrībām, kurās Privatizācijas aģentūrai ir pārstāvniecība, vēl būtu minama a/s "Latvijas balzams", kur pilnvarnieka atlīdzība ir viena minimālā darba alga mēnesī. A/s "Lokomotīve", kuras akciju publiskais piedāvājums tikko beidzās, šobrīd ir viens pilnvarnieks, kurš katru mēnesi atalgojumā saņem divas minimālās darba algas.

Savukārt akciju sabiedrībā "Latvijas gāze", kur valstij pagaidām pieder 10 procentu pamatkapitāla, patlaban strādā divi pilnvarnieki — Māris Gailis un Eižens Cepurnieks, un viņu atlīdzība par šo darbu ir viena minimālā alga mēnesī.

Pilnvarnieku skaits mainās, sacīja PA ģenerāldirektors, jo — tiklīdz valsts kapitāla daļa tiek pārdota, līgums ar pilnvarniekiem tiek lauzts. Ja parādu kapitalizācijas rezultātā izveidojas valsts kapitāla daļa, attiecīgi tiek iecelti pilnvarnieki, skaidroja J.Naglis.

Zemes privatizācijas temps pieaug

PA vadītājs ar gandarījumu atzina, ka zemes privatizācijas temps pieaug. No 1. līdz 28.novembrim apstiprināti 91 objekta privatizācijas noteikumi, un 95 procenti no šā skaita attiecas tieši uz zemesgabaliem. Kā uzsvēra J.Naglis, šis temps tiks kāpināts, lai nākamgad varētu realizēt vēl aptuveni 1400 zemesgabalu. PA plāno nākamgad privatizācijai ik mēnesi sagatavot 120 zemesgabalu. Bet viss ir atkarīgs no tā, cik raiti ritēs zemesgabalu reģistrācija zemesgrāmatā, jo bez zemes reģistrēšanas virzība uz priekšu nav iespējama.

Gita Kronberga,  "LV" informācijas redaktore