Par EP finansējumu arī staļinisma upuru piemiņai

“Trešdienas, 5.aprīļa, balsojums, atbalstot finansējumu projektiem, kas saistīti ar staļinisma un nacisma upuru piemiņas uzturēšanu Eiropā, ir apliecinājums progresam Eiropas Parlamenta (EP) domāšanā, ko diemžēl nevar teikt par Eiropas Komisijas gatavotiem formulējumiem,” uzskata Latvijas deputātsĢirts Valdis Kristovskis. Eiropas Parlaments finansējamo projektu sarakstu programmā “Eiropa iedzīvotājiem” 2007.–2013.gadam papildinājis ar pasākumiem arī staļinisma masu iznīcināšanas un masu deportāciju upuru piemiņai, kā arī memoriālu un arhīvu saglabāšanai, kuros šie notikumi dokumentēti. Minētajiem projektiem varētu atvēlēt 4% no 235 miljoniem eiro septiņu gadu laikā, tādējādi atbalstot ap 60 projektus gadā. Kā uzsvēra Ģ.V.Kristovskis, šis var būt ļoti reāls finansējuma avots, piemēram, Okupācijas muzeja projektiem, lai dokumentētu mūsu valsts vēstures liecības, kurām nauda nav atradusies valsts budžetā.

Uzstājoties debatēs, Ģ.V.Kristovskis uzsvēra, ka “somu deputāta Hannu Takulas ziņojums ir labs, nu jau kārtējais apliecinājums tam, kavēsturiskā patiesība kļūst patiesa, un EP deputātu vairākums nešķiro nacistiskos no komunistiskajiem noziegumiem”.

Vienlaikus Latvijas deputāts izteica nožēlu parKomisijas nostāju, kurasiesniegtajā dokumenta tekstā par staļinismanoziegumiem netika runāts. “Neticami, bet tās formulējumi ir saglabājuši aukstā kara gadiem raksturīgo iecietību pret totalitārā komunistiskā režīma uzspiesto puspatieso Eiropas vēsturi!Ir jāatgādina Komisijai, ka arī staļinisms ir bijis totalitārs, Eiropas tautu upuriem ne mazāk iznīcinošs režīms. Noziegumi ir un paliek noziegumi neatkarīgi no to piederības.”

“Mani pārsteidz, ka šajā demokrātijas, taisnības un patiesības citadelē var rasties ziņojuma priekšlikumi, kas joprojām mēģina holokaustā vai gulagā bojāgājušo piemiņu izsvērt svarīguma kausos,” teica Ģ.V.Kristovskis debatēs plenārsēdē.

Ģ.V.Kristovskis atgādināja, ka Eiropai ne tikai jārunā par ES iedzīvotājiem nozīmīgām kopējām vērtībām, bet arī aktīvi jāiedzīvina 5.aprīlī pieņemtā ziņojuma saturs. Deputāts aicināja aktīvi veicināt kā nacisma, tā arī staļinisma masu deportāciju un upuru piemiņas pasākumus, jo ir jāsaglabā šo noziegumu liecības.

5.aprīlī pieņemtais Hannu Takulas ziņojums ir EP vērtējums priekšlikumam izveidot programmu “Eiropa iedzīvotājiem” 2007. līdz 2013.gadam, lai veicinātu aktīvāku Eiropas dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības veidošanos. Programmas mērķis – sekmēt aktīvāku pilsoņu iesaistīšanos Eiropas veidošanā, tādējādi kaut daļēji risinot pašreizējo sabiedrības atbalsta krīzes situāciju. Uzskatot, ka staļinisma un nacisma ietekme nevar tikt reducēta uz kādu atsevišķu Eiropas valsti, Parlaments ierosināja finansēt projektus ar mērķi saglabāt ar masu deportācijām un senākajām koncentrācijas nometnēm saistītās galvenās vietas un memoriālus un citas liela mēroga nacisma mocīšanas un iznīcināšanas vietas, kā arī arhīvus, kuros šie notikumi ir dokumentēti, un saglabāt minēto vietu upuru piemiņu; projektus ar mērķi saglabāt to cilvēku piemiņu, kuri ārkārtējos apstākļos paglāba citus no holokausta; projektus staļinisma masu iznīcināšanas un masu deportāciju upuru piemiņai, kā arī memoriālu un arhīvu saglabāšanai, kuros šie notikumi ir dokumentēti.

“Iesniegtajiem projektiem jābūt starptautiski nozīmīgiem, un to maksimālais darbības ilgums nevarēs pārsniegt trīs gadus. Plānots, ka ar šo naudu varētu atbalstīt ap 60 projektus gadā, un līdzekļu apgūšanai projektus varēs iesniegt jau nākamajā gadā,” skaidro Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Pīks.

Viņš arī atzīst, ka cīņa par staļinisma upuru piemiņas projektu iekļaušanu vispirms programmā “Kultūra 2007” un tagad programmā “Eiropa pilsoņiem” bijusi sīva: “Programmas papildināšana ar jaunu sadaļu – aktīvas Eiropas atmiņas veicināšanu –- Latvijai un citām Austrumeiropas valstīm, kas cietušas zem staļinisma jūga, ir svarīga gan dziļi simboliski, gan gluži praktiski. Pirmo reizi Eiropas Parlaments ne tikai ar vārdiem –- deklarācijām vai rezolūcijām, bet ar konkrētu naudas summu ir atbalstījis staļinisma upuru piemiņu. Parlaments ir atzinis, ka nacisma un staļinisma noziegumi ir vienlīdz nosodāmi, kas ir principiāls solis vēsturiskās patiesības atzīšanai.

Es aicinu Latvijas organizācijas – Okupācijas muzeju, Latvijas Politiski represēto apvienību, Totalitārisma seku dokumentācijas centru – jau tagad sākt domāt par savām vajadzībām un formulēt iespējamo projektu idejas, kā arī apsvērt sadarbību ar saviem Lietuvas un Igaunijas kolēģiem.”

Deputāts Rihards Pīks pie Eiropas Savienības finansējuma paredzēšanas staļinisma upuru piemiņai strādājis kopīgi ar Latvijas kultūras ministri Helēnu Demakovu, kura šo jautājumu aizstāv Eiropas Savienības Ministru padomē, kas kopā ar Eiropas Parlamentu lemj par finansējuma apstiprināšanu.

Iveta Bojāre, EP Nāciju Eiropas grupas preses administratore, Mārtiņš Zemītis, EP deputāta R.Pīka palīgs