Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Latvijas Banka
Latvijas Banka publicē noteikumus un normatīvos norādījumus par kredītiestāžu darbību regulējošajām prasībām, kredītiestāžu darbību raksturojošo rādītāju aprēķināšanas un komercsabiedrību pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas Bankas 2006. gada 31. marta informācija "Latvijas maksājumu bilance 2005.gada 4. ceturksnī un 2005.gadā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.04.2006., Nr. 56 https://www.vestnesis.lv/ta/id/132236

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā

Vēl šajā numurā

06.04.2006., Nr. 56

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Latvijas Banka

Veids: informācija

Pieņemts: 31.03.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Bankas informācija

Rīgā 2006.gada 31.martā

Latvijas maksājumu bilance 2005.gada 4. ceturksnī un 2005.gadā

 

Tekošā konta deficīts

(% no IKP)

LB.JPG (25435 bytes)

 

Maksājumu bilances vērtējums

Kapitāla ieplūdēm pārsniedzot tekošā konta deficītu, Latvijas maksājumu bilance 2005.gadā bija pozitīva. Tekošā konta deficīts (12,5% no IKP) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (12,9% no IKP) būtiski nesamazinājās, lai gan ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās. Svarīgi, ka tekošā konta deficīts pilnībā tiek finansēts ar ilgtermiņa kapitālu (t.sk. ceturtā daļa — ārvalstu tiešās investīcijas). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augsto līmeni ārvalstu tiešo investīciju apjoms nedaudz samazinājās. Turpināja augt banku aizņēmumi no ārvalstu bankām un to nozīme tautsaimniecības kreditēšanas un tekošā konta deficīta finansējumā.

2005.gadā ārējās tirdzniecības izaugsme bija īpaši strauja. Preču eksporta kāpums apsteidza importa pieaugumu, atspoguļojot Latvijas ražotāju konkurētspējas noturību noieta tirgos, galvenokārt jauno ES valstu un Krievijas tirgū, ko gada pirmajā pusē veicināja arī labvēlīgie tirdzniecības nosacījumi. Gada otrajā pusē eksporta kāpums nedaudz palēninājās, bet imports turpināja augt. Divas trešdaļas gada eksporta pieauguma noteica fiziskā apjoma kāpums. Cenu faktoram bija lielāka ietekme importa pieaugumā, un to noteica augošās pasaules cenas (naftas produktiem, metāliem u.c.).

Arī 2006.gadā būtisks tekošā konta bilances uzlabojums nav gaidāms. Augošais ārējais un iekšzemes pieprasījums noteiks augsta importa pieprasījuma saglabāšanos, ko nespēs kompensēt gaidāmais eksporta kāpums. Importa pieprasījumu būtiski ietekmēs arī paredzētie rekonstrukcijas darbi energosektorā un AS “Latvijas Kuģniecība” flotes atjaunošana. Straujas izaugsmes apstākļos svarīgi nodrošināt augstus kredītu izsniegšanas standartus un ierobežojošas fiskālās politikas īstenošanu. Nozīmīgs Latvijas maksājumu bilances uzlabošanas priekšnoteikums ir ražojošo un pakalpojumus sniedzošo nozaru sekmīga izaugsme, ko veicina ES fondu līdzekļu apgūšana.

 

 

Skaidrojumi maksājumu bilancei 2005.gada 4. ceturksnī un 2005.gadā

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2005.gada 4.ceturksnī bija 387,1 milj. latu jeb 15,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP; iepriekšējā gada atbilstošajā periodā — 10,0%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu preču negatīvā saldo attiecība pret IKP palielinājās un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība samazinājās. Nedaudz pieauga pakalpojumu pozitīvā saldo un saruka ienākumu negatīvā saldo attiecība pret IKP.

Latvijas ārējā tirdzniecība 4.ceturksnī turpināja strauji attīstīties, sasniedzot 2 214,0 milj. latu apgrozījumu, lai gan salīdzinājumā ar gada iepriekšējiem ceturkšņiem eksporta gada pieaugums (29,4%) palēninājās, bet importa gada kāpums turpināja augt (32,1%).

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu vislielākais bija lauksaimniecības un pārtikas preču, mehānismu un mehānisku ierīču, elektroiekārtu un satiksmes līdzekļu eksporta kāpums. 4.ceturksnī uz piecām nozīmīgākajām partnervalstīm — Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Krieviju un Lielbritāniju — izveda pusi no eksporta kopapjoma. Visvairāk eksports pieauga uz ES valstīm.

Augstākais ieveduma kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija mehānismu un mehānisku ierīču, elektroiekārtu, minerālproduktu, satiksmes līdzekļu un lauksaimniecības un pārtikas preču grupās. Arī pusi no importa kopapjoma 4. ceturksnī ieveda no piecām nozīmīgākajām partnervalstīm — Lietuvas, Vācijas, Krievijas, Igaunijas un Polijas.

Pakalpojumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 4.ceturksnī pieauga, jo lielāks bija visu sniegto pakalpojumu apjoma kāpums — visvairāk pieauga pārvadājumu pakalpojumu apjoms autotransportā un dzelzceļā. Pakalpojumu eksportā dominēja pārvadājumu pakalpojumi (54,4% no pakalpojumu eksporta kopapjoma). Savukārt saņemto pakalpojumu apjomā palielinājās braucienu pakalpojumu, bet samazinājās pārvadājumu pakalpojumu (galvenokārt jūras transportā) īpatsvars. Braucienu pakalpojumu negatīvais saldo pieauga, jo lielāks bija saņemto braucienu pakalpojumu apjoma kāpums.

Ienākumu negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nedaudz samazinājās, jo būtiski (par 21,9 milj. latu) palielinājās rezidentu ārvalstīs saņemtā atlīdzība nodarbinātajiem, liecinot, ka Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk darba meklējumos dodas uz ārvalstīm. Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo saruka par 46,8 milj. latu, un to galvenokārt noteica darījumi valdības sektorā, samazinoties saņemto ES fondu līdzekļu apjomam un palielinoties iemaksām ES budžetā. Arī citos sektoros izmaksu pieaugums pārsniedza saņemto pārvedumu apjoma kāpumu.

4.ceturksnī kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo bija 502,9 milj. latu.

Ārvalstu tiešo investīciju pozitīvais saldo (46,3 milj. latu; 1,8% no IKP) sedza 12,0% no tekošā konta deficīta. Investīciju apjoms Latvijā palielinājās tikai par 54,1 milj. latu galvenokārt reinvestētās peļņas veidā. Tiešo investīciju apjoms pieauga galvenokārt no Norvēģijas, Dānijas un Somijas (finanšu starpniecībā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē).

Portfeļieguldījumu saldo 4.ceturksnī bija pozitīvs, jo Latvijas bankas samazināja parāda vērtspapīru portfeli ārvalstīs.

Citu ieguldījumu pozitīvais saldo (336,6 milj. latu) bija galvenais tekošā konta negatīvā saldo finansējuma avots. Ārējo prasību un saistību kāpumu veicināja galvenokārt banku sektora veiktie darījumi. Pieauga gan banku ilgtermiņa, gan īstermiņa saistības pret mātesbankām. Bankas vienlaikus palielināja īstermiņa aizdevumu apjomu nerezidentu bankām un pieprasījuma noguldījumu apjomu ārvalstu kredītiestādēs.

2005.gadā maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo sasniedza 12,5% no IKP (2004.gadā — 12,9%). Tekošā konta negatīvais saldo joprojām bija augsts, lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās preču un ienākumu negatīvā saldo attiecība pret IKP, bet vienlaikus saruka pakalpojumu un kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo attiecība pret IKP.

Ekonomiskā izaugsme Eiropā, galvenokārt ES 10 valstīs, noteica augošu Latvijas preču pieprasījumu ārējos tirgos. Kopumā preču konkurētspēja bija noturīga un Latvijas ārējā tirdzniecība strauji attīstījās. Preču eksporta kāpums (33,8%) bija lielāks nekā importa pieaugums (27,3%), lai gan eksporta gada kāpuma temps 2005.gada 2.pusgadā palēninājās augstā bāzes efekta ietekmē un pasliktinoties tirdzniecības nosacījumiem, bet imports turpināja palielināties.

Preču eksporta kāpumā 2005.gadā dominēja koks un koka izstrādājumi, parastie metāli un parasto metālu izstrādājumi, lauksaimniecības un pārtikas preces, minerālprodukti, mehānismi un mehāniskas ierīces, elektroiekārtas, kā arī tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi. Pieaugumu vairākās preču grupās noteica preces ar augstāku pievienoto vērtību (dziļāk apstrādāta koksne, dažādi mehānismi un elektroiekārtas, satiksmes līdzekļi). 76,3% eksporta kop­apjoma 2005.gadā nonāca ES 25 valstīs, uz kurām eksports salīdzinājumā ar iepriek­šējo gadu palielinājās par trešdaļu.

Nozīmīgākās importa preces bija mehānismi un mehāniskas ierīces, elektroiekārtas, minerālprodukti, lauksaimniecības un pārtikas preces, satiksmes līdzekļi un parastie metāli un parasto metālu izstrādājumi. Trīs ceturtdaļas importa kopapjoma ieveda no ES 25 valstīm.

Pakalpojumu pozitīvais saldo 2005.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga tikai par 15,9 milj. latu, un kāpumu noteica lielāks sniegto pakalpojumu apjoma pieau­gums salīdzinājumā ar saņemto pakalpojumu apjoma kāpumu. Vairāk nekā pusi no sniegto pakalpojumu apjoma pieauguma nodrošināja pārvadājumu pakalpojumi, bet pusi no saņemto pakalpojumu kāpuma — braucienu pakalpojumi. Tādējādi palielinājās pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo un braucienu pakalpojumu negatīvais saldo.

Pārvadājumu pakalpojumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 93,5 milj. latu, galvenokārt palielinoties sniegto kravu pārvadājumu pakalpojumu apjomam autotransportā un dzelzceļā un augot citu ar pārvadājumiem saistītu pakalpojumu apjomam jūras transportā. Savukārt braucienu pakalpojumu negatīvais saldo palielinājās par 77,6 milj. latu, jo būtiski pieauga Latvijas ceļotāju izdevumi ārvalstīs.

Ienākumu negatīvais saldo 2005.gadā salīdzinājumā ar 2004.gadu samazinājās par 48,3 milj. latu. To noteica rezidentu ārvalstīs gūto ienākumu lielāks kāpums: saņemtā atlīdzība nodarbinātajiem pieauga par 91,4 milj. latu un ieguldījumu ienākumu apjoms — par 72,6 milj. latu. Savukārt nerezidentu Latvijā gūto ienākumu (galvenokārt tiešo investīciju un citu ieguldījumu ienākumu veidā) apjoms palielinājās par 111,9 milj. latu.

Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo saruka, jo valdības maksājumi ES budžetā pieauga vairāk nekā šajā postenī atspoguļoto saņemto ES fondu līdzekļu apjoms.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 2005.gadā bija 1 251,5 milj. latu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinoties saņemto ES fondu līdzekļu apjomam, kapitāla konta pozitīvais saldo pieauga par 31,0 milj. latu.

Tekošā konta negatīvo saldo sedza ilgtermiņa kapitāls, no kura ceturtā daļa bija ārvalstu tiešās investīcijas. Ārvalstu tiešo investīciju pozitīvais saldo 2005.gadā bija 3,1% no IKP. Tiešo investīciju apjoms galvenokārt reinvestētās peļņas un pašu kapitāla veidā visvairāk pieauga no Igaunijas, Dānijas, Krievijas, Lietuvas, Zviedrijas un Norvēģijas (finanšu starpniecībā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē, kā arī būvniecībā un apstrādes rūpniecībā).

Portfeļieguldījumu saldo bija negatīvs. Latvijas bankas palielināja ieguldījumus parāda vērtspapīros ārvalstīs vairāk, nekā nerezidenti palielināja parāda vērtspapīru portfeli Latvijas banku emitētajos vērtspapīros.

Citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 1 272,7 milj. latu. Ārējās prasības pieauga par 208,5 milj. latu, bet ārējās saistības — par 1 481,2 milj. latu. Ārējie aktīvi pieauga, jo uzņēmumi palielināja pieprasījuma noguldījumu apjomu ārvalstīs un īstermiņa tirdzniecības kredītu apjomu. Savukārt banku sektorā ārējās prasības saruka, bankām samazinot īstermiņa aizdevumu apjomu nerezidentu kredītiestādēm vairāk nekā palielinot ilgtermiņa aizdevumu apjomu nerezidentiem. Ārējo saistību apjoma kāpumu galvenokārt noteica banku sektora darījumi. Bankas veica ilgtermiņa aizņēmumus galvenokārt no mātesbankām. Nedaudz saruka nerezidentu pieprasījuma noguldījumu apjoms Latvijas bankās.

Latvijas Bankai veicot darījumus valūtas tirgū, rezerves aktīvi 2005.gadā palielinājās par 294,1 milj. latu.

Latvijas Bankas preses sekretāra vietnieks K.Otersons

 

 

Latvijas maksājumu bilance

(tūkstošos latu)

2004

2005

I

II

III

IV

I

II

III

IV

TEKOŠAIS KONTS

-151 620

-336 529

-259 010

-210 004

-200 615

-228 810

-295 866

-387 079

Preces

-296 993

-431 522

-373 386

-401 046

-320 523

-367 373

-432 778

-564 614

Kredīts (eksports)

481 411

556 328

587 986

652 413

655 405

754 388

765 263

824 723

Debets (imports)

-778 404

-987 850

-961 371

-1 053 460

-975 928

-1 121 761

-1 198 041

-1 389 337

Pakalpojumi

77 222

90 921

88 135

69 240

76 908

75 233

94 242

95 035

Kredīts (eksports)

199 501

242 037

262 047

257 783

254 650

292 302

331 983

344 221

Debets (imports)

-122 279

-151 116

-173 913

-188 543

-177 743

-217 069

-237 741

-249 186

Ienākumi

-9 069

-71 039

-51 377

-16 541

-24 448

-34 722

-31 533

-9 036

Kredīts

54 561

57 664

69 010

88 091

89 110

100 804

118 030

125 446

Debets

-63 630

-128 703

-120 387

-104 632

-113 557

-135 526

-149 563

-134 481

Kārtējie pārvedumi

77 220

75 110

77 618

138 343

67 448

98 052

74 203

91 535

Kredīts

143 489

154 935

159 543

236 211

164 993

194 293

184 818

226 167

Debets

-66 268

-79 825

-81 926

-97 868

-97 544

-96 241

-110 614

-134 631

KAPITĀLA KONTS

13 947

12 657

38 127

13 016

28 766

14 898

36 119

28 925

Kredīts

14 386

13 901

38 956

14 164

29 109

17 255

37 079

29 738

Debets

-439

-1 245

-830

-1 147

-343

-2 357

-960

-813

FINANŠU KONTS

171 826

225 194

194 084

246 845

157 388

186 008

325 407

474 015

Tiešās investīcijas

61 836

83 174

73 583

103 268

108 567

31 660

90 939

46 348

Ārvalstīs

-17 790

-21 699

-9 770

-6 517

-13 819

-20 414

-34 055

-7 744

Latvijā

79 625

104 874

83 353

109 785

122 385

52 074

124 993

54 092

Portfeļieguldījumi

48 385

110 438

-114 831

84 894

-37 431

53 574

-182 609

97 381

Aktīvi (ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros)

34 483

-20 439

-107 979

81 798

-47 532

-8 746

-191 322

99 551

Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

-2 055

-776

-2 676

-6 244

-4 683

-4 193

-12 343

-12 077

Parāda vērtspapīri

36 538

-19 663

-105 303

88 042

-42 849

-4 553

-178 979

111 628

Obligācijas un parādzīmes

36 229

15 986

-107 345

64 290

-45 814

-4 109

-176 243

106 104

Naudas tirgus instrumenti

309

-35 649

2 042

23 752

2 964

-444

-2 736

5 525

Pasīvi (ārvalstu ieguldījumi Latvijas vērtspapīros)

13 902

130 876

-6 852

3 096

10 101

62 320

8 713

-2 171

Līdzdalību apstiprinošie vērtspapīri

14 469

-1 565

461

-836

729

5 733

633

262

Parāda vērtspapīri

-567

132 441

-7 313

3 932

9 372

56 587

8 080

-2 433

Obligācijas un parādzīmes

-960

132 834

-7 313

3 148

9 372

56 587

8 864

-2 433

Naudas tirgus instrumenti

392

-392

0

784

0

0

-784

0

Atvasinātie finanšu instrumenti

-7 802

-3 979

2 005

-15 656

9 816

-18 532

-24 511

-11 029

Aktīvi

-521

-1 268

1 465

-18 118

26 149

1 438

-4 607

8 912

Monetārās iestādes

-561

-1 993

565

-17 189

27 800

3 886

3 057

6 937

Valdība

0

0

0

0

0

0

0

0

Bankas

39

733

1 085

-961

-421

-885

-1 416

1 057

Citi sektori

0

-7

-185

31

-1 230

-1 563

-6 247

918

Pasīvi

-7 281

-2 712

540

2 462

-16 333

-19 970

-19 905

-19 941

Monetārās iestādes

-5 335

-1 102

1 515

1 470

-14 838

-19 719

-18 697

-21 281

Valdība

0

0

0

0

0

0

0

0

Bankas

-1 946

-1 714

-978

1 011

-1 496

-251

-1 208

1 402

Citi sektori

0

105

3

-19

0

0

0

-63

Citi ieguldījumi

50 241

110 625

311 322

155 147

151 636

206 009

578 450

336 601

Aktīvi (Latvijas aizdevumi ārvalstīm u.tml.)

-238 087

-116 972

-396 164

-201 353

-38 458

79 405

84 511

-333 929

Monetārās iestādes

-60

-808

59

-101

63

-781

48

171

Valdība

174

-17 601

208

346

-12 273

7

9

0

Bankas

-195 290

-98 375

-376 349

-192 393

56 513

110 174

139 269

-225 080

Citi sektori

-42 911

-188

-20 082

-9 206

-82 761

-29 995

-54 814

-109 020

Pasīvi (ārvalstu aizdevumi Latvijai u.tml.)

288 328

227 597

707 486

356 501

190 093

126 605

493 939

670 530

Monetārās iestādes

-1 687

8 505

-3 028

16 685

-16 389

-3 076

-710

173

Valdība

41

14 725

-1 515

-2 037

4 924

-24 691

-6 163

-7 323

Bankas

264 368

118 245

653 481

331 995

213 784

130 716

416 587

663 293

Citi sektori

25 606

86 121

58 548

9 857

-12 226

23 656

84 224

14 387

REZERVES
AKTĪVI

19 167

-75 063

-77 995

-80 808

-75 198

-86 703

-136 862

4 714

NOVIRZE

-34 153

98 679

26 799

-49 857

14 461

27 904

-65 659

-115 861

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!