• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.04.2006., Nr. 56 https://www.vestnesis.lv/ta/id/132203

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkumā

Vēl šajā numurā

06.04.2006., Nr. 56

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 2006.gada 30. marta sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

M.Lasmanis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Frakcija “Jaunais laiks” šodien gribētu akcentēt trīs aktuālus jautājumus.

Pirmkārt. Saeima šodien atbalstīja “Deklarāciju par pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā un sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām”, kuras mērķis ir uzlabot Saeimas un sabiedrības atbalstu savstarpējai sadarbībai normatīvo aktu izstrādē. Frakcija domā, kas tas ir ļoti labs solis uz priekšu savstarpējai sadarbībai ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir būtiski pilsoniskās sabiedrības veicināšanā.

Otrkārt. Vēlētos atzinīgus vārdus teikt Saeimas kolēģiem par to, ka esam kopīgi atbalstījuši likumu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, kurā būtiskākās normas, pēc mūsu skatījuma, ir tās, ka mēs no šī gada veicināsim sabiedrības izpratni par Eiropas līdzekļu izmantošanu. Un kā viens no veidiem, kā to paveikt, ir šo Eiropas un valsts finansējuma saņēmēju publiskošana.

Līdz ar to ar šī gada 1.jūniju būs pieejami šīgada saņēmēju saraksti, un tā būs publiski pieejama informācija, ko publiskos Zemkopības ministrija. Šis likums arī paredz, ka ar šī gada 1.septembri tiks publicēti arī tie saņēmēji, kas ir saņēmuši iepriekš un kuri bija tajā periodā, kad šī informācija bija konfidenciāla.

Līdz ar to ir noslēdzies viens labs darbiņš, un es ceru, ka iedzīvotāji par to būs gandarīti un būs informētāki par notiekošo.

Un trešā lieta, ko es noteikti gribētu uzsvērt frakcijas “Jaunais laiks” vārdā,– izteikt gandarījumu koalīcijas partneriem par to, ka viņi ir atbalstījuši “Jaunā laika” iniciatīvu veikt pārbaudes Satiksmes ministrijā, lai mazinātu draudus sabiedrībā par... sabiedrības izpratni par politikā notiekošo un uzticēšanos politiķiem, un spriest, ka mūsu kolēģi ir mūs izpratuši un atbalstījuši. Notiks pārbaudes, kas mazinās jebkādas aizdomas par to, ka Satiksmes ministrijā ir notikušas kaut kādas ļaunprātības.

M.Bekasovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Šodien Saeimā valdošā koalīcija neatbalstīja mūsu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””, kur 12.pantā mēs piedāvājam, ka invalīdiem sniedzamās medicīniskās palīdzības mērķis ir novērst invaliditāti un tās progresēšanu, samazināt invaliditātes sekas, nodrošināt ambulatoro ārstēšanu mājās un stacionārā vai citu medicīnisko līdzekļu vai metožu pielietošana, arī ārstēšanās sanatorijās ne mazāk kā reizi gadā. Nodrošināt un paredzēt dzirdes aparātus un citus palīglīdzekļus, arī pārvietošanās līdzekļus– invalīdu ratiņus. Medicīniskās palīdzības sniegšanu, izņemot šā panta otrajā punktā minētos pasākumus, nodrošina valsts un pašvaldības ārstēšanas iestādes un prakses ārsti bez maksas. 15.pantā mēs piedāvājam, ka smagas invaliditātes pensijas netiktu apliktas ar ienākuma nodokli, lai smagas invaliditātes invalīdiem ir tiesības bez maksas braukt Latvijas Republikas teritorijā ar visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot taksometru, lai pašvaldības smagas invaliditātes invalīdiem segtu ne mazāk kā piecdesmit procentus no komunālo pakalpojumu izmaksām.

Statistiskie dati liecina, ka Latvija ir Eiropas Savienības valstu līdere inflācijā un nabadzīgā dalībvalsts. Sevišķi smags ekonomiskais stāvoklis ir invalīdiem. Pašlaik Latvijā ir pavisam 52094 pirmās un otrās grupa invalīdu. No viņiem 15871 cilvēks saņem pensiju, kas piešķirta pēc 1996.gada 1.janvāra. Uz personām, kam pensija piešķirta pēc 1996.gada 1.janvāra, netiek attiecināti atvieglojumi saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13.panta pirmās daļas 2.punktu, kurš nosaka, ka neapliekamais minimums ir šīs pensijas apmērā.

Pēc Finanšu ministrijas datiem, 2004.gadā no invaliditātes pensijām kopā tika ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis 160200 latu apmērā, līdz 2005.gadam 1.augustam– 128540 latu apmērā, pie tam vidējās invaliditātes pensijas apmērs bija 61,5 lati mēnesī. Ministru kabineta noteikumu Nr.418 48.pants paredz no 14.jūnija ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensāciju, kārtību individuālo iespēju zāļu iegādei. Mēs prasījām no veselības ministra, cik vajadzētu līdzekļus tādam priekšlikumam. Ministrs atbildēja: “Paredzamie izdevumi, lai pirmās un otrās grupas invalīdiem nodrošinātu pacientu iemaksu kompensāciju, vajadzētu 1800000 un iemaksu kompensācija par aprūpi– 613000.” Kopumā 2411000. Tā nav liela summa.

M.Grīnblats
(frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK):

Šodien “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK savā domes sēdē apspriež jauno pilsonības likumprojektu, kas paredzēs būtiski sašaurināt pilsonības pretendentu skaitu, ņemot vērā to, ka, mūsuprāt, ir būtiskas atšķirības starp personām, kas Latvijā iebraukušas okupācijas laikā, un laikā, kad Latvija bija neatkarīga (pašreizējā Pilsonības likumā tas nav ņemts vērā). Tajā izvirzītas lielākas prasības pilsonības iegūšanas sakarā un prasības, kas atvieglotu un vienkāršotu pilsonības atņemšanu par necienīgu vai valstij kaitīgu uzvedību.

Tomēr, protams, jārisina atsevišķas ar pilsonības iegūšanu saistītās problēmas, kuras risināmas arī pie pašreiz spēkā esošā likuma. Mūsuprāt, būtiski ir likt šķēršļus personām, kuras uzdodas par citām un iet citu vietā kārtot valsts valodas eksāmenus. Diemžēl tādi gadījumi jau ir vairākkārt atklāti un pieķerti. Šādām personām jāliek nopietni sodi. Tas arī bija mūsu frakcijas ierosinājums– grozījumi Krimināllikumā, kur paredzēta nopietna atbildība personām, kas dodas citu vietā uz valodas eksāmenu, kā, piemēram, sods– brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 50 minimālajām algām un nedaudz lielāki sodi gadījumos, ja tas tiek darīts atkārtoti vai mantkārīgā nolūkā vai ja to dara personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Jāsaka, arī visi Saeimas deputāti, protams, izņemot kreisās frakcijas, balsoja par, priekšlikums nodots komisijām, un cerams, ka tas tiks izskatīts pietiekami lietišķi un operatīvi.

Kārtējo reizi saņēmām Ministru prezidenta A.Kalvīša atrakstīšanos par Naturalizācijas pārvaldi. Mūsu ierosinājums bija ne jau par to, vai KNAB veic atsevišķu darbinieku darbību likumības pārbaudi, bet par to, vai Naturalizācijas pārvalde kopumā ir pietiekami saprātīga kā valsts iestāde un vai šeit nav nepieciešamas būtiskas izmaiņas, ko mēs tik un tā piedāvāsim. Diemžēl Kalvīša kunga atbilde (kaut arī šoreiz bija drusciņ garāka nekā iepriekšējās reizēs) par lietas būtību atbildi tomēr nesniedz. Tā ka mēs būsim pacietīgi un turpināsim viņam jautāt vēl un vēl.

Vēl mēs gatavojamies iesniegt priekšlikumus jaunnedēļ Valsts pensiju likumā. Proti, to, ka ar darba stāžu vismaz 30 gadi ir iespējams saņemt piemaksu par katru darba stāža gadu, ja pensija nepārsniedz 105 latus mēnesī un šis stāžs ir uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. Diemžēl šāda iespēja nav invaliditātes pensijas saņēmējiem, ja viņu stāžs ir mazāks par 30 gadiem. Tā kā bieži vien tieši šīs pensijas saņēmējiem veselības stāvokļa dēļ darba stāžs ir mazāks, piedāvājam arī viņiem iespēju saņemt piemaksu (protams, atbilstoši viņu stāžam) uz tādiem pašiem noteikumiem, līdz 105 latiem, ja ir šī pensija, un līdz 2009.gada 31.decembrim. Tas ir mūsu priekšlikums, kurš droši vien būs balsošanā nākamās ceturtdienas Saeimas plenārsēdē.

J.Šmits
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Pie Latvijas Pirmās partijas Saeimas frakcijas vērsās vairāku bērnu tiesību aizsardzības organizāciju pārstāvji ar informāciju, ka, klaji ignorējot Bērnu tiesību aizsardzības likuma, likuma “Par Konvencijas par bērna tiesībām papildu protokolu par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju” un citu likumu un starptautisko konvenciju prasības, Latvijas interneta mājaslapās ir brīvi pieejami bērnu pornogrāfijas materiāli. Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars nekavējoties uzdeva Valsts policijai sākt izmeklēšanu, lai novērstu šādas informācijas turpmāku pieejamību un sodītu tās izplatītājus.

Kā jau atzīmēja bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, Latvijas Pirmā partija uzskata, ka šāda rakstura fotogrāfijas un bērnu pornogrāfija kā tāda ir absolūti nepieņemama un slima cilvēka psihes pretīga izpausme, kas būtu jāapkaro visstingrākajā un principiālākajā veidā. Personas, kas ar šo parādību ir saistītas un izmanto bērnus, ir jāsauc pie atbildības un jāsoda, bet šādi portāli no interneta tīmekļa ir jāizskauž. Savukārt mūsu deputāti Saeimā lems par likumu normu pilnveidošanu, lai pastiprinātu sodu bardzību un lai nākotnē šādu perversiju parādīšanās publiskajā telpā nebūtu iespējama.

Vakar Latvijas Pirmās partijas Saeimas frakcijas deputāti tikās ar ekonomikas ministru Arturu Krišjāni Kariņu, lai izvērtētu šā ministra atbildību par skandālu un nekārtībām saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma sadali. Jūs paši vērojāt televīzijā, bet, iespējams, kāds arī klātienē izbaudīja, cik “demokrātiski un mūsdienīgi” (pēdiņās) Ekonomikas ministrija bija organizējusi šo procesu. Diemžēl mēs no ministra nesagaidījām profesionālas atbildes. Tā vietā nācās uzklausīt tikai personīgus apvainojumus, tukšas pļāpas un runas par politisko tirgošanos. Mēs nezinām, kā ministrs A.K.Kariņš, neizsludinot projektu otro uzsaukumu programmā “Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai”, varēs skatīties acīs tiem uzņēmējiem no Ludzas, Alūksnes, Bauskas, Kuldīgas un daudzām citām Latvijas pilsētām, kuri ir ieguldījuši lielu darbu un līdzekļus projektu sagatavošanā un bija rēķinājušies nodot šos projektus maijā.

Ministram A.K.Kariņam acīmredzot nerūp ekonomiskā attīstība reģionos un valstī kopumā. Eiropas Savienības finansējuma sadales metodes “Jaunā laika” gaumē ir diskreditējušas Latvijas valsti starptautiskā mērogā, tāpēc Latvijas Pirmā partija uzskata, ka ekonomikas ministram Kariņam būtu jāatzīst savas kļūdas un jāuzņemas politiskā atbildība par notikušo, kā arī jāatvainojas tiem cilvēkiem, kuri bija spiesti četras diennaktis pavadīt aukstumā uz ielas, jo tieši Kariņa vadītā Ekonomikas ministrija bija atbildīga par Eiropas fondu līdzekļu sadales plānošanu.

Tāpēc mēs aicinām (aicinājām un aicinām) ministru gļēvi neslēpties aiz savu padoto mugurām un nevainot notikušajā bijušos ministrus, savus padotos, Eiropas Komisiju vai medijus nepareizas informācijas sniegšanā, bet atbilstoši “Jaunā laika” taisnīguma principiem būt vīrišķīgam, atzīt savu totālo izgāšanos, uzņemties politisko atbildību un atkāpties no sava amata.

Lai jums svētīga nedēļas nogale!

J.Sokolovskis
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” iesniedza likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Mūsu projekta būtība bija sekojoša: samazināt nodokļa likmi no 18% līdz 5% gāzei un elektrībai.

Jūs visi maksājat šo nodokli, un šis nodoklis ir ietverts tarifos. Un bieži vien jūs varat vērsties pie politiķiem, un politiķi var plātīt rokas un pateikt: “Ko mēs varam izdarīt? Tā ir tāda pasaules konjunktūra: gāzes cena ceļas, elektrības cena ceļas. Viss kļūst dārgāks. Mēs neko nevaram izdarīt.”

Bet reālā situācija ir šāda: politiķi var izdarīt. Valsts ņem ļoti lielu nodokli no šiem pakalpojumiem. Un jūs šos pakalpojumus apmaksājat.

Otra pasaka, ko jums var iestāstīt politiķi, kāpēc viņi nevar apturēt šo pakalpojumu cenu pieaugumu, ir Eiropas Savienības prasības, kuras mēs nevaram neizpildīt.

Bet! Piemēram, kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā un kad bija sarunas par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, mums bija, mūsu ierēdņiem bija iespēja izvirzīt šos jautājumus un prasīt, lai Eiropas Komisija atļautu mums samazināt šo nodokļa likmi, jo elektrība, apkure un dabasgāze ir ļoti svarīga mūsu apstākļos. Piemēram, tas varētu nebūt tik svarīgi Grieķijai vai Itālijai, kur nav tik gara ziema, bet mums tas ir izdzīvošanas moments.

Diemžēl Saeimas vairākums noraidīja mūsu priekšlikumu, un jūs dzirdēsiet tās pašas pasakas par to, ka diemžēl politiķi nevarēs mainīt un ietekmēt šo cenu pieaugumu.

Otrs. Šodien mūsu frakcija iesniedza grozījumus Ārstniecības likumā, kur mēs piedāvājam iekļaut normu par to, ka bērniem, pensionāriem un invalīdiem valsts sniedz medicīnisko palīdzību noteiktā apjomā bez maksas. Diemžēl arī šis priekšlikums tika noraidīts, un tagad Ārstniecības likumā palika tikai norma par bērniem, bet pensionāriem un invalīdiem diemžēl valsts negarantē likuma līmenī šo medicīnisko palīdzību. Diemžēl tas atspoguļo labējo partiju attieksmi pret saviem iedzīvotājiem.

V.Agešins
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Skaistiem vārdiem nav nekādas nozīmes. Visu izšķir konkrēta rīcība. Un šodien politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija iesniedza Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Proti, mēs piedāvājam papildināt likumu ar diviem jauniem pantiem šādā redakcijā: “Tiesības uz pārdzīvojušā laulātā pensiju. Tiesības uz pārdzīvojušā laulātā pensiju ir laulātā vecuma pensionāram pēc otra laulātā vecuma pensionāra nāves, ja abu laulāto pamatiztikas avots ir bijusi vecuma pensija un laulātajiem bijusi atsevišķa kopīga saimniecība.”

Un otrs priekšlikums– papildināt likumu arī ar vēl vienu jaunu pantu šādā redakcijā: “Pārdzīvojušo laulāto pensijas aprēķināšana. Pārdzīvojušo laulāto pensiju aprēķina 30% apmērā no mirušajam laulātajam noteiktās vecuma pensijas.” Tā ir tā sauktā atraitnes pensija.

Bet man nezināmu iemeslu dēļ valdošais vairākums un viņu atbalstītājs Juris Dobelis noraidīja šo prātīgo un pārdomāto “Saskaņas Centra” likumprojektu. Bet tas nekas, mēs cīnīsimies tālāk.

Bet nākamais likumprojekts, par kuru man gribētos pateikt, tas ir likumprojekts “Likums par valsts kompensāciju cietušajiem”. Šinī gadījumā “Saskaņas Centra” frakcija ir ļoti gandarīta par to, ka šis likumprojekts ir pieņemts otrajā lasījumā, jo likuma mērķis ir nodrošināt fiziskajai personai, kura Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā ir atzīta par cietušo, tiesības saņemt valsts kompensāciju par tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām vai mantisko zaudējumu, ja noziedzīgais nodarījums bijis vērsts pret personas dzīvību vai veselību, iestājusies personas nāve vai cietušajam nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi, vai noziedzīgā rīcība bijusi vērsta pret personas dzimumneaizskaramību.

Un šis likums reglamentē kārtību, kādā juridiskās palīdzības administrācija izmaksā valsts kompensācijas cietušajiem un valsts kompensācijas apmēru.

Vēlu jums veiksmi!

J.Lagzdiņš
(Tautas partijas frakcija):

Tautas partijas frakcijas un Aigara Kalvīša kā Tautas partijas deleģēta premjera galvenais uzdevums šajā nedēļā bija panākt, lai beidzot mūsu valstī būtu jauns satiksmes ministrs.

Diemžēl jāsaka, ka šajā nedēļā iezīmējās jaunas pretrunas starp mūsu koalīcijas partneriem “Jauno laiku” un Latvijas Pirmo partiju. Pavisam negaidīti vakardienas sarunās “Jaunā laika” pārstāvji izvirzīja jaunas pretenzijas Latvijas Pirmajai partijai. “Jaunais laiks” izvirzīja priekšnoteikumu, ka vispirms būtu jāizvērtē Satiksmes ministrijas darbs. Pats par sevi šāds priekšlikums nav nosodāms, bet Tautas partijas viedoklis ir tāds, ka, lai sekmīgi strādātu Latvijā tādas svarīgas nozares kā Satiksmes ministrijas cilvēki, šī ministrija sekmīgi darbotos, ministrijai ir jābūt vadītājam. Tādēļ Tautas partija centīsies panākt nākamās nedēļas un šīsnedēļas laikā to, lai abu strīdnieku– Latvijas Pirmās partijas un “Jaunā laika”– viedokļi tuvinātos un jau nākamajā nedēļā mūsu valstī būtu jauns satiksmes ministrs, un tiktu organizēts darbs, kas jāveic šajā svarīgajā nozarē.

Šīsnedēļas Tautas partijas frakcijas sēdē pats nozīmīgākais bija jautājums, kā konkrēti politiķi, deputāti rīkosies, lai turpmāk nepieļautu to politisko korupciju, kāda notika Jūrmalā. Un Tautas partijas frakcijas deputāti atšķirībā varbūt no politiskajiem populistiem kreisajā un labajā spārnā nevis skaļi un lozungveidīgi izplata kādus nosodījumus vai lozungus, bet ir uzsākuši izstrādāt konkrētus grozījumus vairākos likumos, paredzot tādu noteikumu ieviešanu pašvaldību darbā un arī pašvaldību vadītāju vēlēšanās un procedūrās, lai nepieļautu politisko korupciju, pirmkārt, maksimāli palielinot atklātumu. Mūsu ierosinājums ir noteikt to, ka beidzot mūsu valstī ir jāpāriet uz atklātu pašvaldību vadītāju ievēlēšanu, nevis slepenu, tā kā tas ir bijis līdz šim. Ja šis atklātums tiktu ieviests un būtu bijis arī Jūrmalā, tad mēs esam pārliecināti, ka nebūtu pieļaujamas tās kombinācijas un tie noziegumi, kādi Jūrmalā notika.

Tāpat mēs izvērtēsim to, vai būtu nepieciešams papildināt un precizēt Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu, lai dotu plašākas iespējas prokuratūrai un KNAB novērst, kontrolēt un nepieļaut tādus gadījumus, kādi bija Jūrmalā.

Mēs ceram, ka koalīcijas partneri atbalstīs mūsu iniciatīvas un pēc iespējas ātrāk tās iegūs likuma spēku.

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Protams, mūs kā valdības koalīcijas partnerus uztrauc pašreizējā situācija valdībā. Un mūsu nostāja šajā jautājumā ir skaidra: mēs aicinām šos strīdniekus nedaudz pierimt šajā laika periodā, atvēsināt karstās galvas un saprast, ka līdz vēlēšanām ir palicis nedaudz vairāk par pusgadu. Šajā situācijā mēs nekādu jaunu valdību tāpat neveidosim, un cilvēki, es teikšu, tiešām ir piekusuši un noguruši no šiem visiem strīdiem.

Sēdīsimies un strādāsim tālāk uz priekšu. Ja kāds ir vainīgs, lai tiesa to izšķir un spriež savu sodu. Lai ir kontrole un audits Satiksmes ministrijā, bet dotajā brīdī neatstāsim nozari par ķīlnieci (es runāju konkrēti par Satiksmes ministriju). Un es domāju, ka premjeram ir jāpieņem kardināls lēmums un jāvirza jautājums par satiksmes ministru uz Saeimu, un tad lai Saeima lemj, vai ir cienīgs šis cilvēks, Krišjānis Peters, pildīt satiksmes ministra pienākumus vai ne.
Bet tālāk mēs speciāli satiksmes nozari, tā sacīt, “mērdēt” badā nevaram, jo tiešām ir izveidota vesela virkne projektu. Šī ir ārkārtīgi svarīga tautsaimniecības nozare, un tādā neatrisinātā stāvoklī, kādā tā ir pašreiz, es domāju, tas nevienam nav pa prātam.

Otrs jautājumu bloks. Mūs, protams, ļoti satrauc situācija, kas ir izveidojusies ar šiem projektiem, tās rindas un tās bezjēdzības, kas bija, cilvēkiem, uzņēmējiem, sniedzot šos projektus. Es domāju, ka tā arī ir nepieņemama situācija. Ir izskanējuši vārdi, ka tiks apstiprināti bezmaz visi šie projekti, kuri atbildīs pašreizējai kārtībai. Es domāju, ka no šiem vārdiem nedrīkst atkāpties, nedrīkst cilvēkus mānīt. Un mēs turēsim ministru pie vārda, ka visi šie projekti, kas ir pieņemti un kas atbilst noteikumiem, arī saņems atbilstošo asignējumu.

Bet Zaļo un Zemnieku savienība ir vērsusies ar papildu aicinājumu premjeram. Sarunāts, ka šie jautājumi tiks skatīti valdības sēdē, arī jautājumi par tiem projektiem, kas ir iesniegti Reģionālās attīstības aģentūrā. Proti, ir runa par tiem projektiem, kas skar tieši depresīvos rajonus, par šiem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kas pamatā nāk no Latgales puses, no Vidzemes puses, kur it sevišķi būtu nepieciešams atbalsts uzņēmējiem. Kā mēs zinām, tur arī naudas pietrūka.

Es nevaru piekrist tam, ka ir tāda diskriminējoša attieksme. Mēs tagad, kopš šis lielais skandāls ir, nu beram to “bedri” ciet un mēģinām nolīdzināt problēmas. Bet tajā pašā laikā ir vesela virkne citu uzņēmēju, kas tāpat ir pieteikušies arī citos Eiropas Savienības struktūrfondos. Manuprāt un Zaļo un Zemnieku savienībasprāt, šī problēma jārisina konstruktīvi un kopumā.

Trešā lieta, ko varētu teikt ar gandarījumu. Šodien pēc Zaļo un Zemnieku savienības iniciatīvas ir atbalstīti Jūras svētki kā atzīmējama diena. Faktiski atdots gods tiem cilvēkiem, kas dzīvo pie jūras, kas strādā jūrniecības nozarē. Es ceru, ka tas gūs arī atbalstu pēdējā lasījumā un mums būs vēl vieni labi un krāšņi svētki un pateicības diena mūsu darba cilvēkiem.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!