• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.11.2000., Nr. 432/434 https://www.vestnesis.lv/ta/id/13196

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkums

Vēl šajā numurā

30.11.2000., Nr. 432/434

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 23. novembra sēdes

Valsts radio

tiešajā raidījumā

A.Poča (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Šī nedēļa Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, kuru es pārstāvu, ir ļoti spraigs darba periods. "Latvijas ceļš" uzskata, ka budžeta apspriešana notiek konstruktīvi, arī šodien izskatītā likumprojektu pakete, kas pavada budžeta likumu, pamatā tika akceptēta galīgajā lasījumā. Gribu pakavēties pie dažiem likumprojektiem, kas klausītājiem varētu būt svarīgi. Viens no tiem ir "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". Šobrīd pieņemtā likuma redakcija pieliks punktu pēdējo dienu spraigajām diskusijām sabiedrībā un masu medijos par to, kāda kārtība jāpiemēro reliģisko organizāciju nekustamajiem īpašumiem. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" sekojošu redakciju: ar nekustamā īpašuma nodokli netiek aplikti reliģisko organizāciju nekustamie īpašumi, kurus neizmanto saimnieciskajā darbībā. Tas nozīmē — ne kulta celtnes, ne kulta celtnēm piekrītošās blakus teritorijas, ne arī tās, kur notiek dažādi reliģiskie rituāli, netiks apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli. Attiecībā uz reliģisko organizāciju nekustamo īpašumu — par saimniecisku darbību nav uzskatāma arī tā izmantošana labdarībai un sociālajai aprūpei, kā arī reliģisko lietu pārvaldē reģistrēta garīgā personāla mācību iestāžu darbība. Vai zemes, kuras neizmanto saimnieciskajā darbībā, ir apliekamas ar nodokli vai nav, atbilde ir viennozīmīga — nav apliekamas.

Es gribu akcentēt, ka pieņemtie grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" saglabā spēkā esošo normu, kas neapliek grāmatas ar pievienotās vērtības nodokli, kā arī iestrādā viesnīcu biznesu veicinošu normu, kas paredz pēc gada tā saucamās tax free sistēmas piemērošanu, tas ir, viesnīcu komerckonkurences veicināšanu. Pozitīvi, ka likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" paredzētas nodokļu atlaides investīcijām, un virkne normu, kas iestrādātas budžeta un finansu vadības likumā, arī pastiprina uzskatāmu budžeta līdzekļu izmantošanas iespēju. Ceru, ka arī turpmākais darbs būs ražīgs un budžeta likumu varēsim pieņemt jau nākamajā ceturtdienā.

P.Tabūns (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Es arī gribētu teikt dažus vārdus par budžetu un budžetu pavadošajiem likumiem, jo budžets daudzējādā ziņā noteiks, kā mēs nākamgad dzīvosim. Diemžēl budžetā tomēr būs jūtams pustukšums vai caurums portfelī. To redzējām, izskatot arī "Grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"", ko jau minēja Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja A.Počas kundze. Viņa teica, ka pielikts punkts diskusijām par baznīcu īpašuma aplikšanu ar nodokli. Domāju, ka diez vai īsti pielikts punkts, jo droši vien baznīcas nebūs apmierinātas ar kompromisa lēmumu, kuru šodien pieņēma Saeima. Mēs, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, vakar frakcijas sēdē ierosinājām un šodien iesniedzām Saeimā priekšlikumu uz nedēļu atlikt likumprojekta izskatīšanu, lai precizētu, kas tiks, kas netiks aplikts ar nodokli, lai izstrādātu baznīcām pēc iespējas labvēlīgāku likumu. A.Počas kundze šodien no tribīnes teica, ka 1926. gadā likums esot bijis pat nelabvēlīgāks baznīcai, bet 50 okupācijas gadi ir tā postījuši baznīcas, ka tāds arguments diez vai noder. Tāpēc mēs darījām visu iespējamo, lai likums baznīcām būtu mazāk sāpīgs. Pēc šodienas debatēm un balsojuma redzams, ka ne visi pēc šiem 50 okupācijas gadiem saprot, kas bija pret baznīcu, baznīcas lomu šodien. Noslēgumā gribu pateikt par J.Vanaga kunga paziņojumu jeb vēstuli — es atbalstu J.Vanaga kunga teikto. Pienācis laiks sabiedrībai likt domāt par to, par ko aicināja domāt J.Vanaga kungs, un ne tikai domāt, bet arī rast izeju. Uzskatu, ka J.Vanaga kungam tā bija svarīga izšķiršanās un liela drosme, lai teiktu savu vārdu būtisko, laicīgo problēmu risināšanai.

P.Salkazanovs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien tika izskatīts likumprojekts "Grozījumi "Alkohola aprites likumā"". Šos grozījumus iesniedza sociāldemokrāti, jo informācija liecina, ka Latvijā tiek izmantots ne Latvijā, no latviešu zemnieku graudiem ražotais spirts. Šo priekšlikumu diemžēl valdošā koalīcija noraidīja.

Par darba kārtības jautājumiem, kas saistīti ar budžetu, jāsaka, ka budžeta ieņēmumu daļas likuma grozījumi paredz interesantu budžeta izmaiņu. 1999. gadā iekšzemes kopprodukts tika sadalīts starp sabiedrisko patēriņu un privāto patēriņu tā, ka sabiedriskajam patēriņam palika 44,4%, bet 2000. gadā — tikai 37,2%, un šo likuma grozījumu kontekstā nākamajā gadā sabiedriskajam patēriņam paliks tikai 34,2% no iekšzemes kopprodukta. Šie likuma grozījumi kopumā radīja interesantu spēku pārgrupēšanu. Šogad 67% no nodokļiem sociālā nodokļa veidā maksā patērētāji — PVN veidā, pērkot preces, akcīzes nodokļa veidā, pērkot degvielu, ienākuma nodokli, maksājot no darba algas, šie nodokļi būtiski nemainījās. Mainījās nodokļi, ko maksā darba devējs, — kopumā sociālais nodoklis nākamajā gadā samazināsies par vienu procentu, no īpašuma nodokļa tiek atņemtas būves un lielie uzņēmumi, kas veido lielu daļu ienākumu, — "Latvenergo", "Latvijas nafta", "Latvijas gāze" un citi lielie uzņēmumi. Tas pašvaldībām radīs būtiskas problēmas, jo īpašuma nodoklis nonāk pašvaldībām. Un uzņēmumu ienākuma nodokļa grozījumi tomēr samazināja ienākuma nodokļa slogu darba devējam.

Mūsu skatījumā budžets, ko izskatīsim jau šo likumu kontekstā nākamajā ceturtdienā, ir sociāli netaisnīgs, ir rinda pozīciju, kurām trūkst finansējuma budžetā. Patīkami, ka šodien netika skatīti likumprojekti "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" un "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"", jo tie saistīti ar grozījumiem, par kuriem mēs Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā vēl strīdamies, lai atrastu naudu un palielinātu bērnu pabalstus. Ceru, ka nākamajā nedēļā to izdosies izdarīt.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Liela daļa no šīsdienas darba bija veltīta ar budžetu saistītiem jautājumiem, likumiem par nodokļiem un pabalstiem. Darbs bijis ražīgs, jo pieņemti astoņi šādi likumi. Lai gan izskanēja kritika, tomēr likumprojekti tika rūpīgi izsvērti, un pamatoti no darba kārtības tika izslēgti divi likumprojekti — "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" un "Grozījums likumā "Par sociālo palīdzību"", jo tajos nav skaidri un saprotami atrisināts bērnu pabalsta jautājums.

Gribu iepazīstināt ar citiem jautājumiem, kas šodien tika izskatīti. Viens no svarīgiem likumiem ir "Grozījumi Augstskolu likumā". Kas tad svarīgs mainās Augstskolu likumā? No 2004. gada uzņemšana augstskolās notiks pēc jaunajiem noteikumiem, pamatojoties uz vidusskolu centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tas nozīmē, ka izdarītās izmaiņas ir vērstas uz to, lai nebūtu iespējama korupcija iestājeksāmenos, par ko dzirdam diezgan bieži un acīmredzot arī pamatoti.

Turpmāk augstskolas varēs noteikt specifiskas papildu prasības tādās jomās kā mūzika, tēlotājmāksla, bet par šīm prasībām augstskolām nāksies informēt sabiedrību laikus — trīs gadus iepriekš. Lai neatkārtotos Rīgas Aviācijas universitātes izsaimniekošanas pieredze, noteikta pastiprināta rektora atbildība par augstskolas finansiālo darbību. Kanclera postenis netiks izveidots, jo tas prasītu papildu izdevumus. Studentiem būs tiesības ne vien uz kredītu sociālo vajadzību nodrošināšanai, bet arī uz kredītu, lai segtu mācību maksu. Tas ir svarīgs jautājums, turklāt Ministru kabinets šos kredītus varēs dzēst, ja absolvents strādās valsts darbā, piemēram, par skolotāju vai policistu.

Vēl jāatzīmē viens no svarīgiem likumprojektiem, kas šodien tika izskatīts "Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likums". Tas tika pieņemts pirmajā lasījumā, un Tautas partija šim likumprojektam veltīja īpašu frakcijas sēdi, uzskatot šo likumprojektu par ārkārtīgi svarīgu, jo tas nosaka, kā stāsies spēkā Komerclikums, kurš tika pieņemts jau aprīlī. Komerclikums ir fundamentāls, nozīmīgs likums ar ilgtermiņa ieguvumiem, bet, lai šie ieguvumi realizētos, svarīga tā precīza un skaidra spēkā stāšanās.

Šim jautājumam veltītajā sēdē Tautas partija izvērtēja likumprojektu. Pārrunas ar tā autoriem ļauj teikt, ka nav un nebūs problēmu lieliem uzņēmumiem, tomēr daudz problēmu varētu rasties vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Izstrādājot šo likumprojektu, nav pievienoti pietiekami aprēķini, nav precīzi regulētas daudzas lietas. Tautas partija gatavojas iesniegt Saeimā nopietnus priekšlikumus gan saistībā ar reģistrācijas atvieglojumiem, gan precizējumiem, kas attieksies uz individuālajiem uzņēmumiem un zemnieku saimniecībām, gan arī, lai precizētu kārtību, kādā vajadzētu reģistrēt ar vienādu nosaukumu reģistrētus uzņēmumus, kādu mūsu valstī, izrādās, ir vairāk nekā tūkstoš divsimt, ne uzņēmēju vainas dēļ, bet gan reģistrācijas kārtības nepilnību dēļ.

Vēlos informēt, ka saistībā ar nākamnedēļ paredzēto budžeta izskatīšanu mūsu frakcija strādās savās sēdēs gan pirmdien, gan otrdien, gan trešdien, lai pietiekami labi un precīzi varētu izvērtēt visus piedāvājumus budžetā.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija): Mani kolēģi jau stāstīja par likumprojektiem, kas šodien tika izskatīti Saeimā. Klausoties plenārsēdi un nopietnāk iedziļinoties situācijā, šķiet, ka Latvija ir kaut kāda sava veida Buratino valsts, kurā mēs apmaksājam interesantus projektus, plānojam nākamajā gadā no budžeta līdzekļiem apmaksāt zviedru kuģi. Domāju, tas maksās Latvijas nodokļu maksātājiem 2 miljonus latu. Tanī pašā laikā mēs cenšamies aplikt baznīcas ar zemes nodokli, īpašuma nodokli, un tad vēl finansu ministrs norāda, ka tur pašvaldības ieņems 200 000 latu. Pašvaldības tagad būs spiestas iekasēt no draudzēm šo nodokli, lai kaut kā izdzīvotu, eksistētu. Vai nebija racionālāk netaisīt zviedru kuģus, un līdz ar to būtu gan iespēja atrast līdzekļus bērnu pabalsta paaugstināšanai, gan arī nebūtu baznīcas jāapliek ar nodokli.

Tuvojas vēl viens interesants process, kuru, iespējams, Latvija skandalozi zaudēs. Tā ir slavenā "Tilts Communication" lieta, kuras izskatīšana Zviedrijas starptautiskajā tiesā sāksies decembrī. Bieži vien šķiet, ka Latvijas Saeima tiek speciāli virzīta, lai ar savām likumdošanas iniciatīvām dotu otrai pusei iespējas saņemt lielāku kompensāciju par zaudēto monopola situāciju. Ja Saeima decembrī pieņems otrajā lasījumā "Likumu par telekomunikācijām", tad būs tiešs pierādījums faktam, ka Latvija lauž vienpusēju vienošanos.

Domāju, ka šī gada beigas būs ļoti spraigas un ka budžetā arī būs ļoti nopietni jautājumi.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija): Informēšu par to, kas noticis Jaunās partijas frakcijā šajā nedēļā, un pēc tam par tām tēmām, kas saistītas ar šodienas plenārsēdi.

Jaunās partijas frakcija pieņēmusi jaunu nolikumu, ņemot vērā to, ka Jaunās partijas frakcijas vairākumā vairs nav Jaunās partijas biedru. Šis nolikums papildus iepriekšējam nosaka, ka ir stingrāki noteikumi par frakcijas sēžu neapmeklēšanu. Domāju, ka tas ir pareizi, un ar balsu vairākumu frakcijas nolikums tika pieņemts.

Vairākās koalīcijas padomes sēdēs, kurās piedalījās Jaunās partijas frakcijas pārstāvji, tika izvirzīts jautājums par valsts a/s "Latvenergo" pilnvarnieku un padomes locekļa iecelšanu. Jaunās partijas frakcija vienmēr bijusi pret valsts pilnvarnieku un sabiedrību ar valsts kapitāldaļu padomi politizāciju.

Taču, ņemot vērā Tautas partijas frakcijas praksi šajā jautājumā, piesakot pilnvarniekus un padomes locekļu kandidātus, arī šajā valsts a/s "Latvenergo", ko apliecina vairākas Tautas partijas frakcijas tā laika priekšsēdētāja Gundara Bērziņa vēstules, kas adresētas Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektoram Jānim Naglim, kā arī ekonomikas ministra šā gada 13.novembra koalīcijas padomes sēdē izteikto prasību koalīcijas partneriem rakstiski sniegt informāciju par amatpersonu kandidatūrām uz šiem minētajiem amatiem, un, ņemot vērā to, ka gan Latvijas Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors, gan Ministru prezidents piekrīt šādai nostājai, tad arī Jaunās partijas frakcija, iespējams, virzīs savus kandidātus minētajiem amatiem.

Šodien sēdē diemžēl nācās secināt, ka Tautas partijas frakcija faktiski izteica neuzticību tieslietu ministrei, nosakot, ka Liepājas tiesas tiesnese A.Jaunskunga rīkojusies neatbilstoši likuma "Par tiesu varu" normām.

Pilnīgi pretējs bija Juridiskās komisijas priekšsēdētāja vietnieka Dzintara Rasnača, kā arī tieslietu ministres apgalvojums, ka likuma normas ir ievērotas. Diemžēl kārtējo reizi nepamatoti gan Tautas partijas, gan arī citu partiju deputāti, kas balsoja pret šīs tiesneses iecelšanu, izlēma vēl viena cilvēka likteni. Jāsaka, ka daži cilvēki sevi uzskata lielākus par dieviem.

Šodien tika pieņemtas vairākas izmaiņas nodokļu likumos. Gribu akcentēt izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodoklī. Šīs būtu pozitīvas izmaiņas, ja nebūtu skaidrības par to, kā tiek pārņemts pirmstaksācijas perioda zaudējums, reorganizējot uzņēmumus, gan tos apvienojot, gan sadalot. Mums vajadzēja šo likumu papildināt — atbalstīt tos uzņēmējus, kas ir nokārtojuši kvalitātes pārbaudi ISSO 9014, ražojuma praksi, kas attiecas vairāk uz farmaceitiskajiem uzņēmumiem, piemēram, "Olainfarm".

Vēl mēs šodien pieņēmām pirmajā lasījumā Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu. Domāju, ka mums pie tā vēl daudz jāstrādā, jo tie līdzekļi, kas paredzēti budžetā, lai šo likumu īstenotu dzīvē, ir absolūti nepietiekami. Saskaņā ar anotāciju 2001.gada budžetā būtu nepieciešami apmēram 860 tūkstoši latu. Uzņēmējiem jāņem vērā, ka šīs nodevas, no kurām gūti ienākumi, sastādīs apmēram 1 miljonu 60 000 latu.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!