Par mūsu pašsajūtu un dzīves apstākļiem

Dr.habil.oec., prof. Oļģerts Krastiņš - "Latvijas Vēstnesim"

Objektīvi iedzīvotāju labklājību raksturo viņu ienākumi, patēriņa izdevumi, mājokļu apstākļi, ilglietošanas inventārs, uztura produktu patēriņš u.c. Visu to pētī statistika un raksturo ar kvantitatīviem rādītājiem. Vēl paliek jautājums, kā cilvēki uztver savu pašreizējo situāciju, kāds ir viņu subjektīvais vērtējums. Atbildi dod mājsaimniecību locekļu savu dzīves apstākļu pašvērtējumi, ko intervētāji ievāc vienlaikus ar datiem par objektīvajiem labklājības rādītājiem.

1998.-1999. gadā šie pašvērtējumi ir uzlabojušies, ja tos salīdzina ar 1996.-1997. gadā iegūtajām atbildēm. Tagad visraksturīgākā ir kļuvusi atbilde "vidējs". Pēdējos gados savu labklājību kā vidēju vērtēja gandrīz katrs otrais aptaujātais. Nebūtu slikti, ja, dodot šo atbildi, aptaujātie būtu domājuši, ka dzīves apstākļi ir "apmierinoši". Taču aiz neitrālas atbildes dažreiz var slēpties arī doma, ka uzdotajam jautājumam nav nozīmes, tāpat labāk nebūs, vai pat "lieciet man mieru!".

Visbiežāk izvēle notiek starp "vidējs" un "slikts"

Veicot aptauju par dzīves apstākļu pašvērtējumu, CSP mājsaimniecību budžeta pētījuma respondentiem piedāvā izvēlēties vienu no piecām iespējamām atbildēm: "ļoti labs", "labs", "vidējs", "slikts" un "ļoti slikts". Pirmais atbildes variants pēdējos gados ir bijis pieņemams tikai vienas mājsaimniecības locekļiem no apmēram 250. Šāda atbilde ir jāuzskata par ļoti retu notikumu. Vai tā būtu pieņemama tikai īsti bagātiem cilvēkiem? Vai arī bagātie raud? Arī kā labus savus dzīves apstākļus vērtē tikai 4-5% mājsaimniecību. Vai šo mājsaimniecību locekļi veidotu daudz meklēto vidusšķiru? Lielākajā daļā mājsaimniecību izvēle notiek starp atbildēm "vidējs" un "slikts".

Kā pozitīva tendence jāvērtē vērtējuma "ļoti slikti" īpatsvara samazināšanās par labu "slikts". 1996.-1997. gadā ļoti neapmierināti ar saviem dzīves apstākļiem bija katras trešās mājsaimniecības locekļi, bet 1999. gadā - tikai katras desmitās.

Kā jau iezīmējām raksta ievadrindkopās, vismazāk derīgās informācijas satur neitrālās, izvairīgās atbildes, kas apkopojas pašvērtējumā "vidējs". Tādēļ apkopojošu rādītāju, ko parasti sauc par konjunktūras saldo, aprēķina, no pozitīvo vērtējumu procentu skaitļu summas atskaitot negatīvo vērtējumu procentu skaitļu summu. Neitrālās atbildes, mūsu gadījumā "vidējs", neņem vērā. Piemēram, 1999. gadā Latvijas mājsaimniecību dzīves apstākļu pašvērtējumu konjunktūras saldo ir 0,4 + 4,6 - 35,1 - 18,8 = -40,9 ( skat. 1. tabulas pēdējo aili - 4.lpp. ).

1998.-1999. gadā šis konjunktūras saldo, salīdzinot ar diviem iepriekšējiem gadiem, ir uzlabojies apmēram par 13 procentu punktiem, kas norāda uz pozitīvām pārmaiņām. Tomēr neapmierināto iedzīvotāju joprojām ir par 41 procentu punktu vairāk nekā apmierināto. Uz to norāda negatīvais konjunktūras saldo, ja to rēķina visā valstī kopumā. Un to nekādi nevar uzskatīt par labu rādītāju.

Visumā pēdējos gados pašvērtējumu konjunktūras saldo ir uzlabojies straujāk nekā galvenie objektīvie labklājības rādītāji. Tas nozīmē, ka ievērojama daļa iedzīvotāju ir pieradusi pie grūtībām, cilvēki kļuvuši pieticīgāki.

Vissliktāk jūtas pensionāri un sociālām pamatgrupām nepiederošie

... Tādu secinājumu iegūstam pēc konjunktūras saldo, aprēķinot to atsevišķām sociālām grupām. Mājsaimniecību grupā, kur galvenais ienākumu avots ir pensija, dzīves apstākļu pašvērtējumu konjunktūras saldo 1999. gadā joprojām bija - 55,2, kaut arī tas ir daudz labāk, nekā bija 1996.-1997. gadā. Tikai 2,5% pensionāru mājsaimniecību 1999. gadā savus dzīves apstākļus vērtēja kā labus vai ļoti labus, no tiem 0,4% kā ļoti labus. Šis procents (varbūt gadījuma dēļ) sakrīt ar pensionāru īpatsvaru, kuru pensijas lielums pārsniedz Ls 200 mēnesī (0,5%). Bet varbūt ka tas nemaz nav gadījums, un 200 latu ienākumi mēnesī ir robeža, sākot no kuras dzīves apstākļus mūsdienās var vērtēt kā ļoti labus? Secinājums vairāk attiecināms uz vientuļiem pensionāriem. Pie šī jautājuma vēl atgriezīsimies.

Lielum lielā daļa pensionāru, un tie ir tie, kuri pensionējās līdz 1996. gadam un nav ieguvuši tiesības pieprasīt pensijas piešķiršanu no jauna, ir spiesti savus dzīves apstākļus vērtēt kā sliktus (1999.gadā 43,7%) vai ļoti sliktus (14%). Jāatzīmē, ka arī pensionāri pēdējos gados daudz retāk ir izvēlējušies savu apstākļu ļoti sliktu pašvērtējumu, biežāk sakot vienkārši, ka tas ir slikts.

Vēl kritiskāk nekā pensionāri savus dzīves apstākļus ir vērtējuši to mājsaimniecību locekļi, kuru galvenais pelnītājs nepieder noteiktai sociālai grupai.

Tas parasti ir cilvēks bez pastāvīga ienākuma avota: bezdarbnieks vai persona, kura vairs necer atrast darbu vai citādi gūt regulārus ienākumus. Šajā grupā ļoti slikti dzīves apstākļu pašvērtējumi 1999. gadā tika reģistrēti divas reizes biežāk nekā pensionāru grupā un četras reizes biežāk nekā algotu darbu strādājošo grupā.

Kā jau tas sagaidāms, dzīves apstākļu konjunktūras saldo parāda, ka vislabāk jūtas uzņēmēju un pašnodarbināto mājsaimniecību locekļi. Šajā grupā daudz biežāk nekā pārējās ir reģistrēti labi un ļoti labi dzīves apstākļu pašvērtējumi, kopā 16,2% no respondentiem. Tomēr ir arī 10,7% uzņēmēju un pašnodarbināto, kuri jūtas ļoti slikti.

Zemnieku mājsaimniecībās uz jautājumu par dzīves apstākļu pašvērtējumu intervētāji biežāk nekā citur saņēma atbildi "vidējs". Kā jau esam rakstījuši iepriekš, pēc objektīvajiem dzīves līmeņa rādītājiem zemnieku stāvoklis ir viens no smagākajiem. Tomēr vai nu atgūtā īpašuma apziņa, vai no senčiem mantotais sīkstums zemnieku vairākumu attur no pesimisma un negatīviem pašvērtējumiem.

Visplašākā sociālā grupa mums ir algotu darbu strādājošie, kur mājsaimniecības galvenais pelnītājs strādā algotu darbu. Īpaši tas sakāms par pilsētām. Tādēļ algotu darbu strādājošo savu dzīves apstākļu pašvērtējumi visumā uzrāda tās pašas likumsakarības un tendences, ko visas Latvijas mājsaimniecības kopā un ko aplūkojām iedaļas sākumā (detalizētāk skat. 1.tabulu).

Vēlreiz par jaunības priekšrocībām

Nesen, 6. oktobrī, notikušajā Latvijas inteliģences 38. konferencē "Tautas attīstība un nabadzības problēmas Latvijā" vairāki runātāji atkal apgalvoja, ka Latvijā visgrūtāk klājas ģimenēm ar bērniem. Daži no viņiem precizēja: ja ģimenē ir 3 un vairāk bērnu vai trūkst viena no vecākiem. Ja ņem vērā pēdējo ierobežojošo atrunu, secinājums ir pareizs, ja to attiecina uz visām ģimenēm ar nepieaugušiem bērniem, statistikas dati, arī mājsaimniecību dzīves apstākļu pašvērtējumi, šādu viedokli neapstiprina.

Spriežot pēc dzīves apstākļu pašvērtējumu konjunktūras saldo visos gados 1996.-1999. gadu periodā, vismazāk neapmierināto ir bijis mājsaimniecībās, ko veido precēts pāris ar nepieaugušiem bērniem, kā arī precēts pāris bez bērniem. Pirmajā no minētajām demogrāfiskajām grupām 1999. gadā pašvērtējumu konjunktūras saldo bija - 28,6 pret - 40,9 visās Latvijas mājsaimniecībās. Grupā, ko veido precēts pāris ar nepieaugušiem bērniem, ir atzīmēti gandrīz divas reizes biežāk nekā citās grupās labi savas dzīves apstākļu vērtējumi (skat. 2. tabulu). Jāpiezīmē, ka šo grupu pārsvarā veido samērā jauni vecāki, jo tikai tādiem bērni vēl nav pieauguši, un parasti ir tikai viens, retāk - divi bērni. Šajā grupā ir ieskaitīti arī precēti pāri ar vairāk nekā diviem bērniem, bet to īpatsvars ir mazs, un grupas vidējos rādītājus viņi ietekmē maz.

Ja ģimenē ir abi vecāki, tie vēl ir samērā jauni un nav bezdarbnieki, viens - divi bērni viņu labklājību neapēd. Kā liecina tiklab objektīvie dzīves līmeņa rādītāji, kā arī subjektīvie dzīves apstākļu pašvērtējumi, šī demogrāfiskā grupa ir labākā situācijā nekā visas pārējās.

Ģimenes materiālie apstākļi strauji pasliktinās, ja ģimenē ir trīs vai vairāk bērnu. Tomēr mājsaimniecību budžetu pētījuma izlasē ir samērā maz šādu ģimeņu, līdz ar to dati par šo apakšgrupu nav īsti reprezentatīvi. Tādēļ 2. tabulā šāda apakšgrupa nav izdalīta.

Daudz plašāka mūsu sabiedrībā ir demogrāfiskā grupa, ko veido viens no vecākiem, parasti māte ar bērniem (parasti - vienu bērnu). Līdz ar to šīs grupas pārstāvju daudz vairāk arī izlasē, un iegūtos datus var vērtēt kā reprezentatīvus.

Kā rāda 2. tabulas dati, mājsaimniecību, ko veido viens pieaugušais ar nepieaugušiem bērniem, dzīves apstākļu pašvērtējumi ir sliktāki nekā visās citās demogrāfiskās grupās. Varētu būt, ka materiālo apstākļu vērtējumam šeit uzslāņojas arī bēdas par neizdevušos ģimenes dzīvi, grūtības ar bērnu audzināšanu un citas raizes, kas tikai netieši saistītas ar materiālo labklājību. Tomēr, kā liecina arī objektīvie dzīves līmeņa rādītāji, nepilnās ģimenes mūsdienās atrodas ļoti grūtos apstākļos.

Sastādot 2. tabulu, esam izmantojuši CSP lietoto mājsaimniecību grupējumu demogrāfiskās grupās. Tādēļ visas vienas personas mājsaimniecības ir apvienotas vienā grupā.

Kā parādījām iepriekšējos rakstos, šo grupu veido vismaz divas būtiski atšķirīgas apakšgrupas: pensijas vecuma vieninieki un par pensijas vecumu jaunāki vieninieki. Pēdējie visbiežāk ir jauni cilvēki, kas savas ģimenes vēl nav izveidojuši. Kā parāda objektīvie dzīves līmeņa rādītāji, gados jauno vieninieku materiālais stāvoklis parasti ir labs, bet veco, pensijas vecuma - slikts. Apvienojot šīs apakšgrupas vienā, kā tas izdarīts 2. tabulā, iegūstam pašvērtējumu sadalījumu, kas diezgan tuvs valsts vidējam. Tomēr konjunktūras saldo 1999. gadā ir par 8 procentu punktiem sliktāks nekā vidēji visās valsts mājsaimniecībās, šajā grupā biežāk uzrādīti slikti un ļoti slikti pašvērtējumi. Negatīvus savu dzīves apstākļu pašvērtējumus galvenokārt būs devuši pensijas vecuma vieninieki. Apstākļos, kad katram jārūpējas pašam par sevi, vecums un slimības ir galvenais ienaidnieks.

Negatīvi pašvērtējumi visur

Mājsaimniecību sava materiālā stāvokļa pašvērtējumi ir aprēķināti arī atsevišķām valsts teritorijām, no kurām lielākā daļa sakrīt ar vēsturiskajiem novadiem. Konjunktūras saldo rādītāji ir apkopoti 3. tabulā.

1999. gadā relatīvi labāki rādītāji bija Vidzemē un Rīgā ar Pierīgas teritoriju. Tomēr arī šeit konjunktūras saldo saglabājās -30 -40 robežās. Šis rādītājs ir negatīvs arī Rīgas pilsētā, kurā objektīvie dzīves līmeņa rādītāji, tādi kā rīcībā esošais ienākums un patēriņa izdevumu kopsumma, ir vislielākie.

Vērtējot četru gadu dinamiku, iedzīvotāju dzīves apstākļu pašvērtējumi sistemātiski uzlabojušies Rīgā ar Pierīgu un Vidzemē. Mazāks uzlabojums saskatāms Kurzemē un Zemgalē, bet Latgalē kādu uzlabošanās tendenci grūti pamanīt.

Cik vajadzētu, lai būtu labi?

Aprēķinot pašvērtējumu konjunktūras saldo labklājības deciļgrupās, var uzskatāmi pārliecināties, ka, pieaugot objektīvajiem labklājības rādītājiem, sistemātiski uzlabojas pašvērtējumi. (4.tabula.)

Korelācijas koeficienti, kas raksturo sakarību ciešumu starp patēriņa izdevumu kopsummu, rēķinot vidēji uz vienu pieauguša patērētāja vienību mēnesī, un konjunktūras saldo 1996.-1999.gadā svārstās no 0,97 līdz 0,99. Tas norāda uz ļoti ciešām sakarībām.

4.tabula

Mājsaimniecību materiālā stāvokļa pašvērtējumu konjunktūras saldo labklājības deciļgrupās

Apstrādājot 1999. gada datus, CSP desmit deciļgrupu vietā ir izmantojusi piecas kvintiļgrupas. Attiecīgie konjunktūras saldo tajās ir šādi: -60,0; -52,1; -47,4; -31,9; -13,5.

Korelācijas koeficienti ir aprēķināti pēc deciļgrupējumu datiem (1999.gadam - pēc kvintiļgrupējuma). Tādēļ tos nevar attiecināt uz atsevišķām mājsaimniecībām, bet tikai uz lielām labklājības grupām. Atsevišķas mājsaimniecības savus dzīves apstākļus vērtē tikai kvalitatīvi (jēdzieniski) un tam konjunktūras saldo vispār nevar rēķināt.

4.tabulā bez vispārējas likumsakarības, ka, pieaugot objektīvai labklājībai, uzlabojas pašvērtējumu konjunktūras saldo, var saskatīt arī virkni noviržu no šīs likumsakarības. Novirzes rada nepietiekams izlases lielums katrā deciļgrupā jeb tā sauktās izlases kļūdas. No tām var atbrīvoties, faktiski novērotos datus izlīdzinot ar piemērotu ekonometrisku modeli.

Ja par faktorālo pazīmi jeb pazīmi - cēloni x pieņemam mājsaimniecību patēriņa izdevumu kopsummu vidēji mēnesī, rēķinot uz pieauguša patērētāja vienību, bet par rezultatīvo pazīmi jeb pazīmi - sekām y - konjunktūras saldo, tad par piemērotiem modeļiem, kas apraksta sakarības, var izmantot šādus:

1998.gadam

y = 6,455x0,5098 - 100,

bet 1999.gadam

y = 7,479x0,4775 - 100.

Tādi paši modeļi ir aprēķināti arī 1996. un 1997. gadam. Vērojams, ka pakāpes rādītāji (elastības koeficienti) no gada uz gadu samazinās, bet reizinātāji (multiplikatori) pieaug.

Modeļus var izmantot dažādu analītisku un prognozēšanas uzdevumu risināšanai.

Interesants ir uzdevums noteikt, kādai vajadzētu būt patēriņa izdevumu kopsummai, rēķinot uz patērētāja vienību mēnesī, lai varētu sagaidīt, ka konjunktūras saldo būs nulle.

No iepriekšējiem modeļiem ir jāatrod tādas x vērtības, kas nodrošina, lai y = 0. 1998. gadā to nodrošina 216 lati, bet 1999. gadā - 228 lati. Arī divos iepriekšējos gados šie lielumi ir diezgan līdzīgi: 1996.gadā - 214 lati un 1997. gadā - 287 lati, kas ir vairāk nekā citos gados.

Tātad, ja kāda ģimeņu grupa saviem patēriņa izdevumiem, rēķinot uz pieauguša patērētāja vienību, mēnesī varētu izdot 230-280 latus, konjunktūras saldo tajā kļūtu neitrāls.

Protams, arī pie šāda labklājības līmeņa būtu gan labi, gan slikti pašvērtējumi. Turībā dzīvot pieradusi ģimene jutīsies slikti, ja tai nāksies iztikt ar 300 latiem mēnesī, bet trūcīgā jutīsies labi, ja varēs izdot 150. Iepriekš aprēķinātie vidējie lielumi vienīgi nodrošina, lai pozitīvie un negatīvie pašvērtējumi savstarpēji līdzsvarotos un izlīdzinātos.

Jau minētās inteliģences konferences paneļdiskusijā Dzintris Kolāts visiem klātesošajiem deputātiem uzdeva vienu jautājumu: kādiem jābūt ģimenes ienākumiem, lai tā sevi drīkstētu pieskaitīt vidusšķirai. Vairāki deputāti palika atbildi parādā.

Vadoties no iepriekšējiem aprēķiniem un ņemot vērā, ka ienākumiem jābūt nedaudz lielākiem nekā izdevumiem, lai kaut ko varētu atlikt nebaltai dienai, var secināt, ka neto ienākumiem jābūt vismaz Ls 300 mēnesī, rēķinot uz pieauguša patērētāja vienību. To netieši ir noteikuši paši iedzīvotāji masveida reprezentatīvā aptaujā.

Vairumam skolotāju, medicīnas, kultūras un sociālās palīdzības darbinieku un citiem inteliģences pārstāvjiem tik daudz pagaidām neiznāks. Līdz ar to tās ir grupas, kur sagaidāms negatīvs konjunktūras saldo, un par vidusšķiru tur pāragri runāt.

1. tabula

Mājsaimniecību dzīves apstākļu pašvērtējumi, procentos

Datu avoti: krājumi "Mājsaimniecības budžets ... gadā". R.: CSP., 1996.g. - 114.lpp.; 1997.g. - 130.lpp.; 1998.g. - 132.lpp.; 1999.g. - 106.lpp.

Piezīme: 1996.gada aptaujā atbilžu varianti nedaudz atšķīrās. "Labs" vietā jālasa "samērā labs" un "slikts" vietā - "samērā slikts", "ļoti slikts" vietā - "slikts".

2. tabula

Mājsaimniecību dzīves apstākļu pašvērtējumi procentos

Šīs un turpmāko tabulu datu aprēķināšanai izmantoti tie paši avoti, kas uzrādīti pie 1. tabulas, tajās pašās vai blakus lappusēs.

3. tabula

Mājsaimniecību sava materiālā stāvokļa pašvērtējumu

konjunktūras saldo Latvijas teritorijās