Mēs esam daudz tuvāk Eiropas Savienībai, nekā jebkad

Ministru prezidents Andris Bērziņš pēc Vācijas vizītes

Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš un Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts atgriezušies no Vācijas Federatīvās Republikas, kur viņi piedalījās "Eiropas forumā" un Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienības sanāksmē par biznesa iespējām Latvijā.

Preses konferencē Rīgas lidostā tūdaļ pēc atlidošanas no Vācijas Ministru prezidents vispirms dalījās ar žurnālistiem priekā par faktu, ka Berlīnē tagad visos valūtas maiņas punktos iespējams izmainīt Latvijas latu pret vācu markām. Valūtas kurss gan bijis nedaudz sliktāks nekā Rīgā, — tikai DM 3,30 par latu. "Fakts, ka ikvienā Berlīnes naudas mītuvē latu iespējams brīvi apmainīt pret vācu marku, liecina, ka mēs esam daudz tuvāk Eiropas Savienībai, nekā jebkad agrāk," uzsvēra Andris Bērziņš.

Plašāk Ministru prezidents pakavējās pie "Eiropas foruma", ko jau sesto gadu pēc kārtas bija sarīkojis privātais sabiedriskais fonds "Kvant Stiftung" (fonds nosaukts uzņēmuma BMW galvenā akcionāra Herberta Kvanta vārdā) un laikraksta "Financial Times" redakcija. Forumā, kas notika visnotaļ simboliskā vietā — kādreiz slavenajā un pēc Berlīnes atkalapvienošanās atjaunotajā "Adlonas" viesnīcā pie Brandenburgas vārtiem — piedalījušies gandrīz visu Eiropas lielāko dienas laikrakstu redaktori vai politisko nodaļu vadītāji un daudzi pazīstami Eiropas valstu politiķi: Somijas, Lietuvas, Slovēnijas prezidenti, Latvijas un Moldovas premjerministri, Krievijas, Ukrainas un Armēnijas ārlietu ministri, Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs. Diskusiju galvenie temati bijuši Eiropas meti pēc Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas pirmā viļņa, otrā paplašināšanas viļņa eventuālās aprises un jautājums, vai Eiropā šādas konsekventas paplašināšanās rezultātā kādreiz vispār vairs būs robežas. Pārrunātas arī norises pašlaik uz iestāšanās sarunām uzaicinātajās ES kandidātvalstīs. Daudz bija pārspriedumu par decembra nogalē sagaidāmo ES dalībvalstu vadītāju apspriedi Nicā, Francijā, un par šīs konferences eventuālajiem lēmumiem. Latvijas puse forumā akcentējusi mūsu valsts virzīšanos uz Eiropas Savienību.

Īpašs diskusijas temats bijis Krievijas saistība ar ES. "Runājot par Krieviju, mēs vairākkārt uzsvērām, ka viena no mūsu ārpolitikas prioritātēm ir draudzīgas kaimiņattiecības ar Krieviju," teica Latvijas Ministru prezidents. Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Igors Ivanovs, uzstājoties forumā, Latviju nemaz nav minējis. "No tā es secināju — Krievija ir apzinājusies, ka mēs, neatkarīgi no tās viedokļa, vienalga turpināsim savu virzību uz ES," teica Latvijas Ministru prezidents. Krievijas ārlietu ministra uzstāšanās Andrim Bērziņam ļāvusi secināt, ka Krievijas stratēģijā nav paredzēts pievienoties Eiropas Savienībai, taču Krievija tomēr gribētu līdzdarboties ES nostiprināšanā. Krievijas ārlietu ministrs izteicies, ka viens no šādiem nostiprināšanas veidiem varētu būt arī Krievijas līdzdalība "Eiropas enerģētikas neatkarības nodrošināšanā". Krievijas puse arī akcentējusi EDSO lomu un kritizējusi EDSO pievēršanos galvenokārt humanitārajiem jautājumiem, mazāk uzmanības veltot drošībai un ekonomiskas attīstības jautājumiem.

Latvijas Ministru prezidentam bijusi tikšanās arī ar Vācijas finansu ministru Hansu Eihelu, pārrunājot jau notiekošo sadarbību un daudzās sadarbības iespējas. Par īpaši svarīgu šajā sarunā atzīta sadarbība starp finansu ministrijām, konkrēti muitu un Valsts ieņēmumu dienestu. Vācijas puse apsolījusi turpināt savu atbalstu Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Panākta arī principiāla vienošanās par Baltijas jūras partneriāta — īpaša foruma mazajiem un vidējiem uzņēmējiem partneru atrašanai — sarīkošanu nākamgad maijā Latvijā. Paredzēts, ka šo pasākumu savas prezidentūras laikā finansēs Zviedrija, kas arī uzņemsies Ziemeļvalstu dalībnieku koordināciju. Tagad arī Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienība izteikusi gatavību piedalīties šajā projektā. Būtiska bijusi Latvijas valdības vadītāja tikšanās ar Eiropas komisāru ES paplašināšanas jautājumos Ginteru Ferhoigenu, pārrunājot dažādu valstu gatavošanos iestāties ES. "Es šajā sarunā izteicu zināmu neapmierinātību par valstu grupēšanu, kas redzama pēdējā progresa ziņojumā," uzsvēra Ministru prezidents Andris Bērziņš. "Sarunas beigās mēs vienojāmies, ka kritēriji, pēc kuriem kandidātvalstis tiek salīdzinātas, vēl nav pietiekami skaidri izvērtēti, un Ferhoigena kungs ierosināja, ka nākamgad būtu nepieciešams sasaukt īpašu konferenci, kurā piedalītos gan ES amatpersonas, gan arī visu ES kandidātvalstu pārstāvji, lai izvērtētu kandidātvalstu savstarpējās salīdzināšanas kritērijus. Kā piemēru savai neapmierinātībai es minēju progresa ziņojumā pausto apgalvojumu, ka mēs atpaliekam lauksaimniecībā. Taču mēs esam viena no nedaudzām kandidātvalstīm, kuras valdība jau ir formulējusi un apstiprinājusi savas valsts pozīciju ES lauksaimniecības likumdošanas adaptēšanas jomā. Un faktiski mēs esam vienīgā Austrumeiropas valsts, kas šodien jau ir sertificējusi atbilstošu "Sapard" naudas saņemšanas un realizēšanas institūciju atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Bet par to šai ziņojumā nav neviena vārda."

Latvijas Attīstības aģentūras ģenerāldirektors Māris Ēlerts informēja par Vācijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienības sanāksmi par biznesa iespējām Latvijā un ekonomisko situāciju mūsu valstī. Viņš uzsvēra, ka starp mūsu valstīm, pateicoties šīs apvienības pārstāvniecībai Rīgā, notiek regulāra informācijas apmaiņa.

Nozīmīga sanāksmē bijusi Latvijas Ministru prezidenta Andra Bērziņa uzruna. "Sanāksmes rezultātā tika identificēta vācu puses interese par trim projektiem Latvijā," teica M. Ēlerts. Kāds vācu uzņēmums grib pie mums veidot kokapstrādes kopuzņēmumu. Otrs projekts ir tirdzniecība internetā ar lietotām iekārtām, interese ir arī par sadarbību banku jomā.

Bijušas sarunas arī ar lielu Vācijas banku un enerģētikas sabiedrību pārstāvjiem, kas izrādījuši interesi par privatizācijas procesu Latvijā, piemēram, par "Latvijas kuģniecības" privatizāciju. Interese izrādīta arī par "Latvenergo", kas gan vairs nav privatizējamo uzņēmumu sarakstā.

"Latvijas Vēstnesis": — Ministru prezidenta kungs, kādā formā un apjomā jums Eiropas forumā bija iespējams paust Latvijas viedokli par mūsu virzību uz Eiropas Savienību?

Andris Bērziņš: — Foruma pirmajā dienā notika diskusija par Eiropas Savienības paplašināšanos un Eiropas robežām, kuru vadīja Eiropas komisārs ES paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens, un par trim ziņotājiem bija uzaicināti Lietuvas prezidents Valds Adamkus, Slovēnijas prezidents Milans Kučans un Latvijas Ministru prezidents. Pēc manas runas notika plaša diskusija, kurā aktīvi iesaistījās Moldovas premjerministrs un Ukrainas ārlietu ministrs. Taču pašu Latviju šī diskusija īpaši neskāra. Palika iespaids — visi jau zina, ka mēs strauji virzāmies uz ES un ka ES robežu paplašināšanās kontekstā par to vairs nav ko runāt, ka Latvijas virzība uz ES ir pati par sevi saprotama lieta.

"Latvijas Vēstnesis": — Ēlerta kungs, kā jūs nule Berlīnes apspriedē gūto atziņu kontekstā vērtējat Latvijas un Vācijas eksporta un importa bilanci? Un kā jūs vērtējat mūsu valsts eksporta struktūru uz Vāciju? Diemžēl kopējā Latvijas eksporta struktūrā joprojām dominē kokmateriāli, un maz ir preču ar lielāku pievienoto vērtību.

Māris Ēlerts: — Saskaņā ar statistiku Vācija ir mūsu lielākā importa partnere un otra lielākā Latvijas eksporta partnere. Vācija Latvijai ir ļoti nozīmīga eksporta partnere, un ir ļoti svarīgi, ka šogad Vācija kļuvusi arī par otru lielāko investētāju valsti Latvijā. Tādējādi Vācija arī investīciju jomā tuvojas tam svaram un potenciālajām iespējām, kādas ir šai valstij. Latvijas importā uz Vāciju jau parādās arī Vācijas investīciju Latvijā rezultāti, un koks mūsu eksportā uz Vāciju vairs nav pati galvenā prece. Jā, tas aizņem lielu daļu, bet nav tā, kā Latvijas eksportā uz Lielbritāniju, kur kokam ir daudz lielāks īpatsvars. Eksportā uz Vāciju straujāk nekā uz citām valstīm pieaug metālizstrādājumu īpatsvars, kas ir dažādu metālapstrādes uzņēmumu aizvien aktīvākas darbības rezultāts. Šeit kā pozitīvu piemēru gribu minēt "Siegler Maschinen Bau" uzņēmumu Daugavpilī. Latvijā ir vienīgā šī uzņēmuma ražotne, kas izgatavo lauksaimniecības mašīnas, konkrēti lieljaudas pļaujmašīnas. Un ir vēl arī citi pozitīvi piemēri. Arī tas palīdz palielināt Latvijas eksportu uz Vāciju un izmainīt mūsu eksportprodukcijas struktūru.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors