Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 1. martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.03.2006., Nr. 40 (3408) https://www.vestnesis.lv/ta/id/129905

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 8. martā

Vēl šajā numurā

09.03.2006., Nr. 40 (3408)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lēmums par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2006. gada 1. martā

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2006.gada 1.martā pulksten 17.00:

1. Deputāta A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums finanšu ministram O.Spurdziņam (jautājumu reģistra nr.94)
“Par ienākumiem no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm 2005.gadā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok.nr.5376)

2. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums finanšu ministram O.Spurdziņam (jautājumu reģistra nr.95)
“Par nodibinājuma “Sorosa fonds– Latvija” projektu ietvaros izmaksātajām stipendijām un atlīdzībām, kuras izmaksātas 2005.gadā ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju– sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sorosa fonds– Latvija””
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok.nr.5364)

3. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums finanšu ministram O.Spurdziņam (jautājumu reģistra nr.96)
“Par nodokļu likumdošanas iespējamo dažu izmaiņu ietekmi uz budžeta ieņēmumu daļu”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok.nr.5377)

4. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, I.Solovjova un S.Fjodorova jautājums finanšu ministram O.Spurdziņam (jautājumu reģistra nr.97)
“Par Valsts kases iespējām apkalpot pakalpojumu sfēras uzņēmumu un organizāciju kontus”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok.nr.5365)

5. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums labklājības ministrei D.Staķei (jautājumu reģistra nr.98)
“Par valsts palīdzību vistrūcīgākajām personām– tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok.nr.5389)

6. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums Ministru prezidentam A.Kalvītim (jautājumu reģistra nr.99)
“Par neatliekamiem pasākumiem inflācijas apturēšanai”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok.nr.5398)

7. Deputātu I.Sokolovska, V.Buzajeva, A.Tolmačova, A.Aleksejeva, N.Kabanova un J.Plinera jautājums ekonomikas ministram A.K.Kariņam (jautājumu reģistra nr.100)
“Par jumtu konstrukciju drošību”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok.nr.5417)

8. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums veselības ministram G.Bērziņam (jautājumu reģistra nr.101)
“Par iespējām samazināt cenu zālēm sirds slimniekiem un diabētiķiem”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5441)

9. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums satiksmes ministram A.Šleseram (jautājumu reģistra nr.102)
“Par VAS “Latvijas Pasts” tarifiem”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5442)

10. Deputātu N.Kabanova, J.Plinera, A.Aleksejeva, J.Sokolovska un V.Buzajeva jautājums vides ministram R.Vējonim (jautājumu reģistra nr.103)
“Par radioaktīvo atkritumu glabātavas celtniecību”
(pilns jautājuma teksts pielikumā). (Atbildes dok. nr.5473)

11. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums labklājības ministrei D.Staķei (jautājumu reģistra nr.104)
“Par pensionāru atbrīvošanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

12. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums izglītības un zinātnes ministrei I.Druvietei (jautājumu reģistra nr.105)
“Par skolotāju neaplikšanu ar ienākuma nodokli”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

13. Deputātu A.Golubova, O.Deņisova, M.Bekasova, S.Fjodorova un I.Solovjova jautājums īpašu uzdevumu ministram elektroniskās pārvaldes lietās J.Reiram (jautājumu reģistra nr.106)
“Par Nacionālās programmas “Informātika” attīstību un tās sociālās daļas realizāciju”
(pilns jautājuma teksts pielikumā).

Saeimas priekšsēdētājas vietā

Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece

Rīgā 2006.gada 27.februārī

 

 

Pielikums

Par ienākumiem no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm 2005.gadā

Godājamais Spurdziņa kungs!

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti uzskata, ka Finanšu ministrija veic nepietiekamus pasākumus, lai iekasētu papildu ieņēmumus valsts budžetā.

Sakarā ar to lūdzam Jūs sniegt atbildi, ar kādām papildu likumdošanas iniciatīvām budžeta ieņēmumu daļas palielināšanā plāno uzstāties Finanšu ministrija un kāds nodokļu apjoms un kādi nodokļi tiek plānoti tuvākajā laikā. Lūdzam arī paziņot, kāds apjoms budžeta ieņēmumu daļā ir iegūts 2005.gadā no hipotekārajām ķīlu zīmēm, kā arī Latvijas valsts un pašvaldību parādzīmēm.

Ar cieņu, LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,

M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 1.februārī

 

 

Par nodibinājuma “Sorosa fonds– Latvija” projektu ietvaros izmaksātajām stipendijām un atlīdzībām, kuras izmaksātas 2005.gadā ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju– sabiedrību ar ierobežotu atbildību
“Sorosa fonds– Latvija”

Godājamais Spurdziņa kungs!

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti uzskata, ka nodokļu likumdošana, kas pašlaik darbojas, un vienlaikus Finanšu ministrija, kas ir atbildīga par nodokļu likumu izpildi, netaisnīgi, tendenciozi uzliek nepanesamu nodokļu slogu sociāli neapgādātajai iedzīvotāju daļai: invalīdiem, pensionāriem, valsts skolu skolotājiem. Nepamatoti zema ir minimālā darba alga un nepamatoti mazs ir šīs algas ar nodokli neapliekamais minimums. Vienlaikus ar to virkne iedzīvotāju ienākumu netiek aplikti ar nodokli un tiem ir nepamatoti atvieglojumi.

Godājamais ministra kungs!

Lūdzam Jūs sniegt atbildi par nodibinājuma “Sorosa fonds– Latvija” projekta ietvaros izmaksātajām stipendijām un atlīdzībām, kuras izmaksātas 2005.gadā ārpus darba tiesiskajām attiecībām ar bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Sorosa fonds– Latvija”.

Ar cieņu, LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,

M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 1.februārī

 

 

Par nodokļu likumdošanas iespējamo dažu izmaiņu ietekmi uz budžeta ieņēmumu daļu

Godājamais Spurdziņa kungs!

Valstī pastāvošā sistēma aplikšanai ar nodokļiem ilgu laiku nežēlīgi aplaupa sabiedrības mazturīgos iedzīvotāju slāņus un sīkos uzņēmējus.

Godājamais ministra kungs, sakiet, lūdzu, kā mainīsies budžeta ieņēmumu daļa, ja:

1) atbrīvot no ienākuma nodokļa maksāšanas visus pensionārus;

2) palielināt ienākuma nodokļa neapliekamo minimumu līdz iztikas minimuma līmenim, t.i., līdz 105 latiem;

3) atbrīvot no ienākuma nodokļa maksāšanas valsts skolu skolotājus;

4) ņemot vērā iepriekš minētos noteikumus, noteikt šādas progresīvās likmes iedzīvotāju ienākumu nodokļiem:

līdz 105 LVL– 0%;

no 105 LVL līdz 200 LVL– 5%;

no 200 LVL līdz 400 LVL– 10%;

no 400 LVL līdz 600 LVL– 15%;

no 600 LVL līdz 800 LVL– 20%;

no 800 LVL līdz 1000 LVL– 25%;

no 1000 LVL un vairāk– 30%;

5) noteikt progresīvo ienākuma nodokli uzņēmumiem pēc šādiem kritērijiem, ja: komersanti un komercsabiedrības, kuru apgrozījumi gadā:

nepārsniedz 45 000 LVL, gadā maksā nodokli– 0% likmi;

ja apgrozījumi gadā ir:

no 45 000 LVL līdz 250 000 LVL– 2,5% likmi;

no 250 000 LVL līdz 1 000 000 LVL– 7% likmi.

Ja apgrozījums gadā ir vairāk nekā 1 000 000 LVL, bet šie uzņēmumi nav iekļauti Finanšu ministrijas Lielo nodokļu maksātāju reģistrā, tad tie maksā nodokli– 15% likmi.

Finanšu ministrijas Lielo nodokļu maksātāju reģistra dalībnieki maksā nodokli– 20% likmi.

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,

M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 1.februārī

 

 

Par Valsts kases iespējām apkalpot pakalpojumu sfēras uzņēmumu un organizāciju kontus

Daudzām pakalpojumu sfēras organizācijām: namu pārvaldēm, “Lattelekom” u.c. ir konti komercbankās. Tas neapmierina pilsoņus, tie sūdzas par nepieciešamību apmaksāt komunālos pakalpojumus, kā arī rēķinus par “Lattelekom” pakalpojumiem komercbankās, kur par to no pilsoņiem papildus iekasē komisijas naudu viņus apkalpojošās bankas labā. Tas pilsoņiem liekas netaisnīgi, tā kā komercbankas bez tā, ka tās acīmredzot ne jau bez maksas to apkalpotajām struktūrām savāc naudu par pakalpojumiem (namu pārvaldēm, “Lattelekom” u.c.), iegūst lietošanā ievērojamas naudas summas, kas palielina šo banku aktīvus.

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti vēlētos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1) Kādi normatīvie akti dod iespēju apkalpojošās sfēras uzņēmumiem un organizācijām izvēlēties apkalpošanai komercbankas?

2) Kādas komercbankas nodarbojas ar pašvaldības uzņēmumu apkalpošanu?

3) Kādas ir līgumattiecības starp pašvaldības uzņēmumiem un komerc-
bankām iedzīvotāju apkalpošanā, cik šāda apkalpošana maksā pašvaldības uzņēmumiem?

4) Kā varētu organizēt darbu iedzīvotāju apkalpošanai Valsts kases struktūrās maksājumu iekasēšanai pakalpojumu sfēras uzņēmumu un organizāciju labā, tajā skaitā namu pārvaldēm un pašvaldības uzņēmumiem bez komisijas naudas iekasēšanas no iedzīvotājiem?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,

M.Bekasovs, I.Solovjovs, S.Fjodorovs

Rīgā 2006.gada 1.februārī

 

 

Par valsts palīdzību vistrūcīgākajām personām– tām, kam jāiztiek ar Ls 0,80 dienā

Cienījamā Staķes kundze!

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.909 no 29.11.2005.g. “Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām” ir noteikuši (6.punkts), ka pie šīm personām pieder tie, “kuru ienākumi iepriekšējos sešos mēnešos uz vienu ģimenes locekli ir zemāki par normatīvajos aktos noteikto garantēto minimālā ienākuma līmeni (24 lati atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.881 no 2005.gada 22.novembra). Tādu personu Latvijā ir apmēram 8% no visiem iedzīvotājiem– 170 000– 180 000 (minētie noteikumi Nr.909 no 2005.g. 29.11., punkts 15). Viņu mēneša ienākumi uz katru ģimenes locekli, kā jau tika atzīmēts, nepārsniedz 24 latus mēnesī, t.i., Ls 0,80 dienā. To skaitā ir personas bez noteiktas dzīvesvietas, tā saucamie bomži. Cienījamā ministre, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kā tiek noteikta Eiropas palīdzības programmas nabadzīgajiem ietvaros pārtikas produktu norma minētajām personu kategorijām Latvijā? Kāds ir šo pārtikas produktu sastāvs un daudzums, aprēķināts uz vienu nelaimīgo iedzīvotāju, kuru pavisam mūsu valstī ir 170 000– 180 000 cilvēku?

2. Kāds ir šo personu precīzāks (ar precizitāti līdz 1000) skaits Latvijā?

Cik viņu dzīvo katrā rajonā un pilsētā?

Cik tai skaitā ir bērnu vecumā līdz 7 gadiem?

Cik bērnu ir vecumā no 7 līdz 15 gadiem?

Cik jauniešu no 18 līdz 21 gadam?

Cik– no 21 līdz 30 gadiem?

Cik iedzīvotāju ir no 40 līdz 50 gadiem?

Cik šajā kategorijā ir cilvēku no 50 līdz 60 gadu vecumam?

Cik iedzīvotāju ir no 60 līdz 65 gadiem?

Cik personu ir vecākas par 65 gadiem?

Cik Latvijā ir personu, kam ienākumi uz katru ģimenes locekli ir:

– no 24 līdz 30 latiem mēnesī?

– no 30 līdz 40 latiem mēnesī?

– no 40 līdz 50 latiem mēnesī?

– no 50 līdz 60 latiem mēnesī?

– no 60 līdz 70 latiem mēnesī?

– no 70 līdz 80 latiem mēnesī?

– no 80 līdz 90 latiem mēnesī?

– no 90 līdz 100 latiem mēnesī?

– no 100 līdz 105 latiem mēnesī?

Kur minētās personas dzīvo Latvijas teritorijā: kuros rajonos un pilsētās un cik?

3. Ņemot vērā, ka Latvija patiesi ir pati nabadzīgākā Eiropas Savienības valsts, vai nevajadzētu radīt kaut kādu jaunu valsts institūciju, kas nodarbotos ar maznodrošināto ļaužu problēmām, vai tomēr viņu problēmas ir pa spēkam risināt Labklājības ministrijai un pašvaldībām?

4. Kādi finanšu un citi resursi nepieciešami, lai atrisinātu problēmas tām personām, kam ienākumi ir mazāki par iztikas minimumu– 105 latiem? Vai ir vajadzīgas dotācijas vietējiem pārtikas produktu ražotājiem, kā arī tām organizācijām, kas tirgojas ar pārtikas precēm, lai aizkavētu pārtikas produktu cenu kāpumu?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,

M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 8.februārī

 

 

Par neatliekamiem pasākumiem inflācijas apturēšanai

Godājamais Kalvīša kungs!

Analizējot atbildi uz mūsu jautājumiem, ko sniedza zemkopības ministrs Roze par inflācijas samazināšanu, rodas šaubas, vai šī problēma ir pienācīgā mērā izstudēta un vai to kontrolē valdība. Kaut vai tāpēc, ka gan Finanšu ministrija, gan Ministru kabinets izvairās pat no atbildes sniegšanas uz Saeimas deputātu jautājumiem.

Savukārt Latvijas Banka (prezidents I.Rimšēvičs un valdes priekšsēdētāja vietnieks H.Ancāns), izskatot šo jautājumu, paziņo, ka “Latvijas Banka vairākkārt ir paudusi bažas par to, ka inflācijas kāpums Latvijā, kas aizsākās jau 2003.gada beigās, ir vērtējams kā nopietna problēma, un ir atkārtoti vērsusi uzmanību uz nepieciešamību šīs problēmas risināšanā iesaistīties arī citām valsts institūcijām, kuru rīcībā ir instrumenti, kas var tikt izmantoti cenu kāpuma mazināšanā”. Kā arī: “Latvijas Banka joprojām uzskata, ka inflācija Latvijā ir būtiska problēma, ka centrālās bankas rīcībā esošo instrumentu izmantošana vien var izrādīties nepietiekama, lai dotu pozitīvu efektu cenu pieauguma mazināšanā. Tādēļ mēs uzskatām, ka problēmas risināšanā būtu jāiesaistās arī citām valsts institūcijām un tikai kopīgiem spēkiem, veicot plašu pasākumu kompleksu, inflācijas problēma Latvijā būtu atrisināma.”

Ņemot vērā, ka jautājums par inflācijas samazināšanu ir dzīvības jautājums ne tikai valsts vienkāršajiem iedzīvotājiem, bet arī valdībai, mēs vēlētos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai valdība, ņemot vērā Latvijas Bankas gatavību iesaistīties, izstrādās kaut kādus ārkārtas pasākumus Ministru kabineta līmenī un pieņems attiecīgus lēmumus? Ja pieņems, tad– kad šie lēmumi tiks pieņemti?

2. Ja tam ir vajadzīgi speciāli likumprojekti, kad tie var tikt iesniegti noteiktajā kārtībā Saeimā?

Ar cieņu, LSP frakcijas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,

M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 8.februārī

 

 

Par jumtu konstrukciju drošību

Pēdējā laikā Eiropā notikušas vairākas traģēdijas, iebrūkot lielu būvju jumtiem. Šajā sakarā lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1. Kādā veidā Latvijā tiek kontrolēta lielu būvju jumtu drošība?

2. Kādā veidā Latvijā tiek kontrolēta būvprojektu atbilstība Latvijas klimatiskajiem apstākļiem?

Ar cieņu, 8.Saeimas deputāti: J.Sokolovskis, V.Buzajevs,

A.Tolmačovs, A.Aleksejevs, N.Kabanovs, J.Pliners

Rīgā 2006.gada 9.februārī

 

 

Par iespējām samazināt cenu zālēm sirds slimniekiem un diabētiķiem

Esošā kārtība ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijai ir mazefektīva sirds slimniekiem un diabētiķiem. Taču šīs slimības, sevišķi sirds slimības, pēc Latvijas Kardioloģijas centra vadītāja Andreja Ērgļa datiem, ir visvairāk izplatītas Latvijā.

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir radusies iespēja iegādāties plašu Eiropas Savienības ražotu zāļu spektru.

Taču šīs zāles, kā likums, nav “pa kabatai” ievērojamai daļai šo slimnieku, un arvien augošās inflācijas apstākļos viņi nevar tās nopirkt.

Godājamais ministr, Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti vēlētos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai tiek plānota kompensācija zālēm sirds slimniekiem un diabētiķiem?

2. Kā ministrija vērtē iespēju kompensēt par 100% medikamentus sirds slimniekiem un diabētiķiem, ja pārdošanā tie maksā vairāk par 15 latiem? Piemēram, tādi kā “Sortis” vai “Plavix”. Kas šim mērķim ir vajadzīgs?

3. Vai tiek plānota invalīdu un maznodrošināto apgāde ar zālēm par atlaidēm? Kā tiek plānota kompensāciju palielināšana zālēm sirds slimniekiem un diabētiķiem?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 15.februārī

 

 

Par VAS “Latvijas Pasts” tarifiem

VAS “Latvijas Pasts” pacēla tarifus saviem pakalpojumiem. Tas neapmierina pilsoņus, tie sūdzas par nesamērīgi lielu cenu kāpumu un lūdz atmainīt tarifus VAS “Latvijas Pasts” iepriekšējā līmenī.

Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas deputāti vēlētos saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kā ir palielinājušies VAS “Latvijas Pasts” tarifi kopš 1991.gada? Lūdzam parādīt to dinamiku.

2. Kā ir pieaugušas pastnieku darba algas kopš 1991.gada?

3. Kā ir pieaugusi darba alga kopš 1991.gada?

a) VAS “Latvijas Pasts” vadītājam?

b) VAS “Latvijas Pasts” nodaļas vadītājam?

c) VAS “Latvijas Pasts” nodaļas inspektoram?

d) sakaru nodaļas priekšniekam?

e) sakaru nodaļas inspektoram?

4. Kā ir palielinājies strādājošo skaits VAS “Latvijas Pasts” no 1991.gada?

5. Kā ir mainījies pakalpojumu apjoms VAS “Latvijas Pasts” no 1991.gfada naudas izteiksmē un pasta sūtījumu fiziskais apjoms?

6. Kādu izdevumu daļu VAS “Latvijas Pasts” plāno turpmāk segt uz tarifu palielināšanas rēķina?

7. Vai ir iespējama VAS “Latvijas Pasts” tarifu samazināšana?

Ar cieņu, LSP frakcijas deputāti: A.Golubovs,
O.Deņisovs, M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 15.februārī

 

 

Par radioaktīvo atkritumu glabātavas celtniecību

Sakarā ar Lietuvas plāniem savā teritorijā netālu no Latvijas pierobežas būvēt radioaktīvo atkritumu glabātavu, kurā tiek plānots glabāt radioaktīvos atkritumus no Ignalinas atomelektrostacijas, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādā veidā notiek mijiedarbība starp Latvijas valsts institūcijām un atbilstošām Lietuvas institūcijām, lai ņemtu vērā Latvijas intereses, plānojot radioaktīvo atkritumu glabātavas celtniecību?

2. Vai Vides ministrijas rīcībā ir vērtējums par dotās glabātavas ietekmi uz hidroloģiskajiem resursiem (ezeriem, upēm, apakšzemes avotiem)?

3. Vai sakarā ar dotās glabātavas celtniecību Latvija var pretendēt uz jebkādu finansiālu kompensāciju vai kādām citām priekšrocībām, saņemot elektroenerģiju no Lietuvas?

Ar cieņu, 8.Saeimas deputāti: N.Kabanovs, J.Pliners,
A.Aleksejevs, J.Sokolovskis, V.Buzajevs

Rīgā 2006.gada 15.februārī

 

 

Par pensionāru atbrīvošanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas

Saskaņā ar Finanšu ministrijas veiktajiem aprēķiniem, atbrīvojot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas visus pensionārus, tiek prognozēts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi kopā (valsts un pašvaldību budžetos) samazinātos aptuveni par 7,1 miljonu latu.

Cienījamā ministre, lūdzam jūs atbildēt:

Vai, ņemot vērā IKP pieaugumu un budžeta proficitu, ministrija piedāvās atbrīvot pensionārus no šā nodokļa maksāšanas, izskatot 2006.gada budžeta labojumus?

Ar cieņu, deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 23.februārī

 

 

Par skolotāju neaplikšanu ar ienākuma nodokli

Dažu Eiropas Savienības valstu likumdošanas akti, kā arī dažas Eiropas Komisijas regulas nosaka nodokļu imunitāti (atbrīvošanu no maksāšanas) dažādiem Eiropas līmeņa ierēdņiem un ierēdņiem struktūrvienībās uz vietām.

Cienījamā ministre, kā Jums zināms, valsts budžeta kopējie ieņēmumi 2005.gadā bija 2,641 miljards Ls, bet izdevumi 2,738 miljardi Ls. Nodokļos iekasēti 1,35 miljardi. Kopējie nodokļu ienākumi 2006.gadā tiek plānoti par 15,7% vairāk nekā 2005.gadā. Salīdzinājumā ar 2005.gadu 2006.gadā pieaugums uzņēmumu ienākuma nodoklim plānots par 32%.

Kāds ir Jūsu viedoklis par iespēju noteikt daļēju nodokļu imunitāti skolotājiem (izņemot privātskolu), atbrīvojot viņus no ienākuma nodokļa maksāšanas. Tas arī tikai daļēji palīdzētu palielināt skolotāju reālos ienākumus.

Ar cieņu, LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 23.februārī

 

 

Par nacionālās programmas “Informātika” attīstību un tās sociālās daļas realizāciju

Kā zināms, “eLatvija” ir sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis ir arī visas sabiedrības un ikviena indivīda labklājības līmeņa augšana, sociāli ekonomisko disproporciju izlīdzināšana un sociālo vajadzību apmierināšana.

Godājamais ministr, lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

Kādas sociālās programmas nacionālās programmas “Inormātika” ietvaros tiek izstrādātas?

Kā tās tiek realizētas?

Kāda līdzdalība šo programmu izstrādē un realizācijā ir Labklājības ministrijai un Īpašu uzdevumu ministrijai elektroniskās pārvaldes lietās?

Kā šo programmu realizācijā piedalās vietējās pašvaldības?

Kā tiek nodrošinātas tehniskās vajadzības: datori, programmēšana, pieslēgšanās internetam pagastos un mazpilsētās, kā arī cita līmeņa pašvaldībās?

Kādus papildu resursus, ņemot vērā paredzamo līdzekļu pieaugumu no Eiropas Savienības fondiem, ministrija plāno novirzīt uz sociāli orientētu problēmu izstrādi un realizēšanu, t.sk. pensionāru, nabadzīgo, maznodrošināto ģimeņu materiālā stāvokļa analīzi; kādas ir viņu iespējas samaksāt ienākumu nodokli; pieaugušo un bērnu izglītības iespējas; komunālās saimniecības stāvoklis; nodrošināšana ar dzīvojamo platību.

LR 8.Saeimas deputāti: A.Golubovs, O.Deņisovs,
M.Bekasovs, S.Fjodorovs, I.Solovjovs

Rīgā 2006.gada 23.februārī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!