2006. gada 23. februāra stenogramma

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 23.februāra sēdi.

Pirms sākam izskatīt sēdes darba kārtību, daru zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumu izsludinātajā Saeimas šā gada 23.februāra sēdes darba kārtībā un darba kārtības 26.punktu– likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””– izskatīt pēdējo. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā ir mainīta.

Cienījamie kolēģi! Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 55, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 61, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot Juridiskajai komisijai un visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 23, pret– 41, atturas– 8. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Valsts sociālās palīdzības trūcīgajiem fonda likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jevgenija Stalidzāne... Es atvainojos, deputāte Jevgenija Stalidzāne ir pieteikusies runāt “pret”.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi!

Šodien mēs atkal izskatām vienu no tādiem iesniegtiem projektiem, uz kuriem paskatoties, ir skaidri redzams, ka aiz skaista virsraksta, kurš liek domāt, ka likumprojekts ir iesniegts it kā tādēļ, lai domātu par trūcīgiem cilvēkiem, grib veidot atkal kaut kādu veidojumu, par kuru nav skaidrs, ko tas darīs, kā darīs un kāpēc darīs.

Ja mēs runājam par to, vai ir vajadzīgs Valsts sociālās palīdzības trūcīgajiem fonda likums, tad jāteic, ka es neredzu iemesla, kāpēc būtu vajadzīgs šāds likums, jo fondu kā tādu izveidot šodien nav nekādu problēmu. Jebkuru palīdzības fondu var izveidot, balstoties uz tiem likumiem, kas jau šodien mums darbojas. Tieši tādā veidā jau darbojas tādi fondi kā Bērnu fonds un Palīdzības fonds sportistiem. Ja grib šādu fondu trūcīgajiem veidot, tad– lūdzu!– šādu fondu var veidot, bet atsevišķs likums šādam fondam nav nepieciešams. Tāpēc jau ir likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”, kurš ļauj to darīt.

Otrām kārtām jāteic, ka, ieskatoties šajā sagatavotajā likumprojektā, ir skaidri redzams, ka šā fonda mērķis ir pilnīgi un galīgi dublēties ar tām institūcijām, kuras mūsu valstī jau ir un kuras jau darbojas, un tās ir Sociālo pakalpojumu pārvalde un Sociālās apdrošināšanas aģentūra. Ja dublētu šo sistēmu un lietotu vēl valsts līdzekļus administrēšanai un tā tālāk, diez vai tas dotu to efektu, kas ir, kā te ierakstīts, it kā šā fonda mērķis.

Ja runājam par to, kādas lietas ir valstī jau izdarītas, lai šo jautājumu risinātu, tad pirmām kārtām jāteic, ka jau ir sagatavots Nacionālais rīcības plāns nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai. Tad, kad tika veidots šis pasākumu plāns, tika iesaistītas visas ministrijas, lai katra no tām varētu tieši šajā jomā izdarīt tās lietas, kas varētu novērst nabadzību un atstumtību.

Varu minēt diezgan daudz piemēru. Piemēram,– jau to vien, ka tika savulaik grozīts Pensiju likums un tika pazemināts inflācijas slieksnis, pie kura ir jābūt divreizējai pensiju indeksācijai, un ka šī indeksācija tika veikta pēc paaugstinātiem koeficientiem. Ja salīdzinām, tad redzam, ka 2001.gadā no janvāra līdz decembrim pensionāri sakarā ar indeksāciju saņēma klāt 1,55 latus, bet 2004.gadā, tad, kad jau tika veikta divreizējā indeksācija, pensionāri saņēma pie vidējās pensijas klāt 9,67 latus un 2005.gadā– 9,14 latus. Taču šeit vēl nav ieskaitīta pēdējā piemaksa– tā, kas ir par darba stāžu līdz 1996.gadam.

Protams, par šo nabadzības likvidēšanu ir ļoti daudz jādomā, jāstrādā. Tas jautājums nevar palikt otrā plānā. Taču ne jau šāds palīdzības fonds atrisinās šo jautājumu. Kā jau es teicu,– vēl jo vairāk tad, ja tur ir paredzēts ieskaitīt valsts līdzekļus (un turklāt vēl noteiktus procentus katru gadu). Tad ir patiešām jautājums: kāpēc vajag dublēt Sociālo pakalpojumu pārvaldes darbu un kāpēc vajag dublēt Sociālās apdrošināšanas aģentūras darbu?

Protams, mums ir ļoti daudz jādomā par to, kā varētu arī turpmāk atrisināt– un vēl labāk atrisināt– mūsu pensionāru jautājumus un, protams, uzlabot arī strādājošo cilvēku situāciju. Taču to mēs varam uzlabot, paaugstinot algas (paaugstinot minimālo algu, līdz ar to ceļas arī visas pārējās algas), un tādējādi paaugstinot neapliekamo minimumu katrai personai, kura strādā, un strauji palielinot neapliekamo minimumu tām personām, kuru apgādībā ir citi cilvēki.

Sociālo un darba lietu komisija ir apkopojusi visu to informāciju, kas no iedzīvotājiem saņemta par dažādām lietām, kurās viņi vēlētos uzlabojumus. Un, ja analizējam tās lietas, tad redzam, ka ir četras galvenās lietas, četri galvenie jautājumi, kas noteikti būtu tuvākajā laikā jāatrisina.

Pirmām kārtām tātad būtu jāatrisina jautājums par to, ka vajadzētu dot iespēju tiem pensionāriem, kuri ir strādājuši un kuri ir noformējuši priekšlaicīgās pensijas, bet nav šīs pensijas saņēmuši, tās pārrēķināt.

Otrs jautājums ir tāds, ka tomēr ir jādomā par šo ieturēto pensiju atmaksāšanu visiem pensionāriem– nevis tikai tiem, kuri nebija paziņojuši, ka viņi strādā.

Un, protams, ir jārisina arī jautājums par to, lai pēc iespējas lielāka ietekme uz pensijas lielumu būtu apdrošināšanas stāžam.

Tomēr, kā es jau teicu, šis valsts sociālās palīdzības fonds nekādā veidā neatrisinās šos jautājumus. Šis sociālās palīdzības fonds tikai radīs liekus izdevumus valsts un arī sociālajā budžetā, tāpēc es gribu teikt, ka arī no Latvijas Pirmās partijas...

Sēdes vadītāja.

Cienījamā kolēģe! Jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies.

J.Stalidzāne.

Jā, no Latvijas Pirmās partijas puses es gribu teikt, ka mēs esam par to, lai nopietni strādātu pie visiem jautājumiem, kas atrisina lietas attiecībā uz nabadzības novēršanu, bet nerada nevajadzīgas, liekas institūcijas.

Tāpēc aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs runās “par”.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija piedāvā likumprojektu “Valsts sociālās palīdzības trūcīgajiem fonda likums”. Jūs ļoti labi zināt, ka, raugoties pēc statistikas, Latvija varbūt ir viena no pašām nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā, kurā mēs tagad esam. Mums ir vislielākā– mēs esam līderi– inflācija. Jūs varbūt arī nezināt šo statistiku, tāpēc es jums paziņošu, kā pēdējā gadā dažiem produktiem ir cēlušās cenas. Es nosaukšu dažus skaitļus: par 17,5%– maizei, piena produktiem– gandrīz par 15%, zivju produktiem– gandrīz par 17 procentiem.

Mēs paņēmām statistiku, kura ir Labklājības ministrijā, un uzzinājām, ka Latvijā ir 370 tūkstoši trūcīgu personu. Un vēl mēs uzzinājām, ka Ministru kabinets 2005.gada novembrī ir pieņēmis Ministru kabineta noteikumus Nr.881, kuros ir atzīts, ka mums ir ne tikai trūcīgas personas, bet ir arī vistrūcīgākās personas, kuras dzīvo... kuru ienākumi mēnesī ir mazāki par 24 latiem uz vienu cilvēku. Un tādas personas ir gandrīz 10% no mūsu Latvijas iedzīvotājiem. Ieklausieties šajā ciparā! Gandrīz 10% cilvēku dzīvo ar 80 santīmiem dienā, rēķinot uz vienu cilvēku.

Mēs jau vairākas nedēļas pēc kārtas gaidām šeit, šajā zālē, trešdienās labklājības ministri, kura ir atrakstījusies, ko viņa domā darīt saistībā ar šo problēmu. Viņa nav atradusi laiku atnākt šeit un atbildēt uz deputātu jautājumiem. Līdz šim brīdim jau trīs nedēļas pēc kārtas mēs viņu neesam sagaidījuši.

Stalidzānes kundze! Jūs runājāt par visādiem fondiem. Ļoti labi! Bet ko dara tas pats Kultūrkapitāla fonds? Kāpēc nevarētu veidot tieši tādu pašu fondu, lai palīdzētu trūcīgām personām?

Es vēlreiz atkārtoju: 370 tūkstoši cilvēku Latvijā ir trūcīgas personas.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 35, atturas– 12. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 13, pret– 42, atturas– 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Martijana Bekasova, Sergeja Fjodorova un Igora Solovjova iesniegto likumprojektu “Ekonomikas krīzes likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Ko es varētu ieteikt šā priekšlikuma autoriem? Ietinieties, lūdzu, baltos palagos un sāciet lēnām rāpot uz tuvāko kapu pusi! Tas būtu vispareizākais, ko jūs varētu šodien darīt.

Ko jūs te esat sacepuši? Tur vispār nav iespējams cilvēkam... Es nezinu, kādai izglītībai ir jābūt un ar kādu domāšanu jābūt apveltītam, lai kaut ko tādu sarakstītu.

Nu par to, ka jums ir vienalga, vai ir Ministru kabinets vai Valsts prezidents, es nebrīnos. Tas jums vienmēr ir bijis viens un tas pats. Un kad nu viens sadomātu vienādi rīkoties, bet otrs– otrādi, interesanti, kāds tad būtu rezultāts?

Kādi ekonomiskie brīnumi tagad ir parādījušies? Tie ir visinteresantākie. Ko tad nu dara Ministru kabinets? Atceļ ierobežojumus, kuri kalpo budžeta deficīta ierobežošanai. Nu, uzrakstiet labāk precīzāk: Ministru kabinets saķēza valsts budžetu.

Tālāk: atbrīvo no nodokļiem pārtikas produktu ražotājus un tirgotājus. Tur vēl ilgi un dikti ir jāpadomā– kurus. Bet vienā teikumā te varētu pateikt: iztīra valsts kasi.

Un tālāk nāk: izmaksā dotācijas pārtikas produktu ražotājiem. Tad, kad jūs esat sekmīgi iztīrījuši valsts kasi, tad parādās interesants jautājums par dotāciju izmaksām. No kurienes tad jūs ņemsiet līdzekļus šo dotāciju izmaksām? Ļoti, ļoti veiksmīgi!

Nu tālāk būs pavisam interesanti: apliek ar nodokļiem ienākumus, kuri normālā ekonomikas stāvoklī (kas tas tāds vēl par teicienu– normālais ekonomikas stāvoklis?) ir atbrīvoti no nodokļu maksāšanas.

Nu, un kas tad tagad notiks? Visi tie mazie ražotāji un tā vidusslāņa veidošanās, par ko mēs tik ļoti esam satraukušies un ko mēs gribam atbalstīt... Cauri! Nodokļus virsū! Ļoti skaisti! Tātad mēs atņemam tiem, kuri kaut ko vēl grib izdarīt un izķepuroties, un dodam nezin kam šo naudu, jo atbrīvot no nodokļiem savukārt citus — tas tikai lieki ir iedomāts, lai veicinātu kaut kādu paniku. Vispār, godīgi sakot, panikas cēlājus uz jūras vienkārši pārmet pāri pār bortu.

Tālāk– ģeniāls teikums: nepieciešamos pasākumus sabiedriskās kārtības uzturēšanai nosaka Ministru kabinets. Nu tas tā velk uz tādu nelielu diktatūru, jo, redziet, jau tiek paredzēts, ka ir kaut kāda sabiedriskā kārtība jāuztur, un to nu tad noteiks Ministru kabinets.

Un beigās... tā pērle ir pašas beigas. Pēc ekonomiskās krīzes izbeigšanās Ministru kabinets... banka– labi, Dievs ar viņu!– mēneša laikā demisionē. Jūs esat devuši lieliskas tiesības Ministru kabinetam rīkoties ar visu ko– ar nodokļiem, ar došanu, nedošanu, ar Valsts kases iztīrīšanu, ar budžeta pieķēzīšanu... Beigu beigās– ar to, ka Ministru kabinets nosaka nepieciešamos pasākumus sabiedriskās kārtības uzturēšanai, un pēc tam pats Ministru kabinets demisionē. Nu, es domāju, kaut ko spocīgāku ir ļoti grūti iedomāties.

Es saprotu iesniedzējus. Jums ir tāda lavierēšanas nepieciešamība– vienā pusē ir PCTVL, otrā pusē ir tas mērenais “Saskaņas Centrs” un tie sociālisti– nevar pat saprast, kas jūs tādi šobrīd esat. Un līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka jums ir jāmēģina ar tādiem ārkārtīgi pievilcīgiem paņēmieniem piesaistīt vēlētājus.

Nu šis, protams, ir viens no tādiem varbūt, teiksim, jaunrades pasākumiem. Var jau būt, ka arī tā var turpināt, bet nu tomēr, ja jau kaut ko iesniedz, tad vismaz kaut kādai loģikai ir jābūt apakšā. Pagaidām šā projekta loģika ir ļoti vienkārša– tracināt cilvēkus un visu laiku draudēt ar kaut ko.

Līdz ar to šādu dokumentu atbalstīt nevar.

Sēdes vadītāja.

“Par” pieteicies runāt Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Uzstājoties šodien no šīs tribīnes, es jau nosaucu dažus skaitļus, kā mums aug cenas, kāda mums ir inflācija, un atkārtoties es negribu. Jūs laikam, uzliekot roku uz sirds, tagad katrs pateiksiet, ka ekonomiskā krīze Latvijā ir, bet Ministru kabinets neko līdz šim nav izdarījis, lai mazinātu inflāciju, lai kaut kādā veidā apturētu cenu kāpumu. Viņi neko neizdarīja.

Mēs redzam tieši tādu ceļu krīzes situācijas risināšanai. Var būt, ka mēs kaut kur kļūdāmies, bet pat Dobelis apliecināja, ka krīze ir, kaut gan viņš domā par okupāciju, bet tas nebija... Nu labi, tas nu tā! Bet krīze ir, un mēs piedāvājam tieši tādu krīzes risinājumu, kā atrisināt šo krīzi, novērst šo krīzi.

Padomājiet par to! Varbūt tomēr nodosim šo likumprojektu komisijai, lai komisija uzsāk kaut kādu darbību?

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 58, atturas– nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andreja Aleksejeva, Nikolaja Kabanova un Andra Tolmačova iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot... Es atvainojos, “par” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Likums “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” paredz, ka regulators nodrošina tās informācijas aizsardzību, kas ir tā rīcībā par sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem un to darbību. Šī norma neļauj izpaust tarifu aprēķina projektā iekļauto informāciju, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noteicis tai komercnoslēpuma statusu.

PCTVL frakcija ierosina noteikt, ka tarifu aprēķina projektā iekļautā informācija uzskatāma par vispārpieejamu informāciju Informācijas atklātības likuma izpratnē. Šis priekšlikums ļaus sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem pilnā apjomā iepazīties ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iesniegtajiem tarifu projektiem un to pamatojumu. Šis PCTVL frakcijas priekšlikums ir frakcijas “Jaunais laiks” cienīgs. Pierādījums– citāts no partijas “Jaunais laiks” priekšvēlēšanu programmas: “Valsts pārvaldē tiks nodrošināta pilnīga atklātība.” Un vēl viens citāts no tā saucamās vērtību deklarācijas: “Valsts amatpersonu pienākums ir iespējami ātri sniegt godīgu, atklātu un izsmeļošu informāciju jautājumos, kuri attiecas uz amatpersonu darbu.”

Cienījamie Saeimas deputāti! Var jau būt, ka mūsu priekšlikums neattiecas tieši uz sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem, bet tomēr... sabiedrisko pakalpojumu regulēšana ir viena no svarīgākajām valsts pārvaldes sastāvdaļām. Tieši siltumapgādes tarifu un citu tarifu paaugstināšana skar jebkuru Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no tā, vai viņš balso par partiju “Jaunais laiks” vai par PCTVL vai arī viņam vispār atņemtas politiskās tiesības. Un, ja mēs gribam nodrošināt tautas uzticību Saeimai un valstij, tad tieši šajā jautājumā ir nepieciešama pilnīga atklātība.

Cienītās dāmas un godātie kungi! Vakar Jelgavas domē starptautiskās “Ēnu dienas” ietvaros vairāku Jelgavas skolu skolēni kļuva par “ēnām” gan domes deputātiem, gan pašvaldības administrācijas darbiniekiem. Pēc būtības tā bija tukša un liekulīga PR akcija, jo februāra sākumā apmēram 300 viņu vecāku bija sapulcējušies pilsētas centrā, lai protestētu pret siltumtarifu paaugstināšanu. Bija arī savākts apmēram tūkstotis protesta parakstu.

Tieši šodien vai rīt Jelgavas regulators pieņems lēmumu par tarifiem– varbūt pilnīgi pamatotu un pilsētai nepieciešamu. Jelgavas iedzīvotāji par lēmuma lietderīgumu nevar spriest, jo, kaut gan jautājuma formāla publiska apspriešana it kā bija, regulators atteicās dot iedzīvotāju pārstāvjiem pamatinformāciju par tarifiem, atteikumu motivējot ar komercnoslēpumu.

Cienījamie kolēģi! 2004.gada decembrī līdzīgā situācijā Saeima atbalstīja PCTVL frakcijas deputāta Jura Sokolovska priekšlikumu likumam “Par dzīvojamo telpu īri”– konkrēti, ka īrnieks ir tiesīgs rakstveidā saņemt informāciju par pakalpojumu maksu un tās finansiālo pamatojumu. Atbalstīja situācijā, kad jau 60.dienu turpinājās cilvēktiesību aizstāvja Vladimira Bogdanova badastreiks ar analoģisku pieprasījumu– dot informāciju par maksas aprēķināšanas metodiku un sākotnējiem datiem. Bogdanovs, viens no Latvijas Tautas frontes dibinātājiem, daļēji zaudēja redzi un spēju pārvietoties, tādējādi samaksājot par brīvu pieeju informācijai pārāk lielu cenu. Tajā gadījumā mēs tomēr pieņēmām pareizu lēmumu par vitāli svarīgas informācijas– informācijas par maksu par pakalpojumiem un tās finansiālo pamatojumu– atklātumu, tādējādi ierobežojot namīpašnieku tiesības uz komercnoslēpumu.

Un šodien es lūdzu atbalstīt praktiski analoģisku PCTVL frakcijas priekšlikumu, kas skar ne tikai strīdus starp īrnieku un izīrētāju, bet vairāk skar plašu problēmu– strīdu starp regulatoru un visiem attiecīgās pilsētas iedzīvotājiem.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 49, atturas– 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Jura Dobeļa, Pētera Tabūna, Imanta Kalniņa, Annas Seiles un Dzintara Rasnača iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Cienījamie kolēģi, pārslēdziet savus mobilos telefonus klusuma režīmā!

Deputāts Māris Grīnblats ir pieteicies runāt “par”.

M.Grīnblats (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Labdien, godātie deputāti! Šoreiz ir runa par Darba likumu. Darba likuma 61.pants deleģē tiesības Ministru kabinetam risināt jautājumus, kas saistīti ar darba minimālo samaksu, jautājumus, kas, protams, Saeimas deputātus tiešā veidā ikdienā neskar. Tomēr, ja paskatāmies jaunākos statistikas datus, tie liecina par to, ka ļoti lielai Latvijas sabiedrības daļai algas jautājums– darba alga, kas ir zem vidējās, zem minimālās, minimālā alga vai tikai nedaudz lielāka par minimālo– diemžēl ir rūgta ikdienas realitāte.

Svaigi iznākusī 2005.gada statistika liecina, kas 2004.gadā, kad Latvijā valdīja pietiekami aktīva ekonomiskā dzīve, saņēma šīs algas privātajā un sabiedriskajā sektorā kopumā. Privātajā sektorā mazāk par minimālo algu, minimālo algu vai līdz 10 latiem vairāk par minimālo algu saņēma 126,9 tūkstoši no pilnu laiku strādājošajiem; sabiedriskajā sektorā, protams, situācija ir nedaudz labāka– 26,1 tūkstotis. Kopā– krietni vairāk par 150 tūkstošiem.

Ja skatāmies nozaru griezumā, tad redzam, ka privātajā sektorā ir vesela virkne nozaru, kurās apmēram 30% līdz 35% darbinieku saņem algu, kas ir zem minimālās, minimālo algu vai tikai līdz 90 latiem, tas ir, nedaudz vairāk par minimālo algu.

Piemēram, viesnīcās, restorānos un citos sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumos apmēram 51% strādājošo saņem šīs neticami zemās algas.

Protams, lielā mērā tas izskaidrojams ar to, ka privātajā sektorā ir samērā augsts neuzrādīto darba algu līmenis, tātad– aplokšņu algas.

Uzskatām, ka visu mūsu kopīgs uzdevums ir šīs lietas risināt šajā– 2006.gadā. Diemžēl likumdošana ir tāda, ka, deleģējot šīs tiesības valdībai, Saeimas deputāti ne ar diskusijām, ne ar priekšlikumiem nevar tiešā veidā ietekmēt minimālās darba algas līmeni.

Mūsu priekšlikuma jēga ir ļoti vienkārša– to pašu, ko Saeima ir valdībai jau pirms kāda laika deleģējusi ar Darba likumu, mēs ierosinām Darba likumā noteikt šādi:

“61.pants. Minimālā darba alga.

(1) Minimālās mēneša darba algas apmērs nedrīkst būt mazāks par 50 procentiem no Finanšu ministrijas prognozētās strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu.”

Tādējādi šie skaitļi būtu noteikti nevis kaut kā patvaļīgi, bet gan saskaņā ar to, kā mainās tautsaimniecība kopumā, kāda ir vidējā darba samaksa valstī.

Noslaucīsim putekļus no kāda visai veca dokumenta, ko droši vien neviens vairs neatceras! Tas pieņemts ārkārtīgi sen– 2003.gada 22.jūlijā, tātad gandrīz pirms trim gadiem, kurš gan to vairs atceras! Taču tas dokuments ir ļoti labs, jo tur valdība apņemas minimālo darba samaksu tieši saistīt ar vidējo darba samaksu valstī. Tajā dokumentā 2.punkts ir tieši tāds, kādu mēs piedāvājam iekļaut likumā,– minimālās mēneša darba algas paaugstināšanai tiek noteikts septiņus gadus ilgs pārejas periods, kurā minimālās darba algas apmēram jāsasniedz līdz 50% no Finanšu ministrijas prognozētās strādājošo vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu.

Tie septiņi gadi beidzas 2010.gadā.

Mēs ierosinām pārejas noteikumos paredzēt, ka šā likuma 1.pants, tas ir, tie 50%, stājas spēkā ar 2010.gada 1.janvāri. Attiecīgi pārejas periodā apmērs būtu šāds: 2007.gadā– ne mazāk par 45%, 2008.gadā– 47%, 2009.gadā– 49%; tas jau šobrīd būtu, neapšaubāmi, vairāk par 100 latiem mēnesī.

Paskatīsimies statistiku! 2004.gadā vidējā bruto darba samaksa bijusi 211 latu, tātad 45% līmenis jau ir tuvu simtam.

2005.gada 2.ceturksnis. Ir precīzi fiksēti skaitļi– 240 lati. Tātad 108 lati ir 45%.

Tas nozīmē tikai vienu– ka Latvijā šī vidējā, šī minimālā darba samaksa, tā kā tā būtu mazāka nekā Igaunijā un Lietuvā, bet mēs viņu līmenim tomēr būtu krietni tuvāk.

Tāds ir šis mūsu ieteikums, mūsu pragmatiskais piedāvājums, kas neizvirza nekādus neizpildāmus, grūtus nosacījumus. Šeit ir paredzēts pārejas periods trīs gadu garumā– pārejas periods, ko iepriekšējās valdības jau ir noteikušas un neviena no vēlākajām nav atcēlusi. Starp citu, paredzam arī to, ka minimālās algas līmenis tiktu noteikts katru gadu valsts budžetā, un 61.panta trešā daļa tad skanētu šādi: “Minimālās mēneša darba algas pārskatīšana notiek reizi gadā.” Tātad, nepieļaujot nekādu populismu ne no opozīcijas, ne no pozīcijas deputātu puses, tas notiktu pietiekami organizēti un saprātīgi.

Varbūt tas ir samērā vienaldzīgi cilvēkiem, kuru darba samaksa ir krietni liela– mērāma simtos vai tūkstošos latu, taču tas, kā mēs redzam, nav vienaldzīgi vairāk nekā 150 tūkstošiem vai droši vien pat vēl lielākam skaitam, turklāt arī veselai virknei to cilvēku– bērnu, vecu cilvēku –, kas no šo cilvēku izpeļņas ir atkarīgi. Viņi katrā ziņā būtu priecīgi, ja Latvija spertu kādu soli, lai nostātos ja ne līdzās Igaunijai un Lietuvai, tad vismaz lai mazinātu to negaidīti lielo minimālās darba algas līmeņa atstarpi– apmēram pusotras reizes salīdzinājumā ar šīm abām kaimiņvalstīm –, kura no ekonomiskā viedokļa ir, mūsuprāt, pilnīgi neizskaidrojama.

Šā likumprojekta mērķis, neapšaubāmi, tātad ir veicināt lielākas legālās darba algas un līdz ar to arī lielākus nodokļus valsts un pašvaldību kasē.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, neviens deputāts nerunā “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 23, pret– 17, atturas– 34. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Cienījamie kolēģi! Pirms tālāk izskatām Saeimas sēdes darba kārtību, daru jums zināmu, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Šadurska, Lagzdiņa, Šmita, Brigmaņa, Kampara, Dalbiņa, Zommeres un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 23.februāra sēdes darba kārtībā un sadaļā “Prezidija ziņojumi” iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Baltkrievijā īstenoto varas struktūru represiju pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem nosodījumu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības maiņu? (No zāles: “Ir!”) Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības maiņu, iekļaujot minēto lēmuma projektu Saeimas sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 53, pret– 19, neviens neatturas. Darba kārtība ir mainīta. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jakova Plinera, Jura Sokolovska, Nikolaja Kabanova, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova un Andreja Aleksejeva iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mūsu frakcija kārtējo reizi vēlas pievērst jūsu, kolēģu no valdošajām partijām, uzmanību, kā arī varbūt preses un mūsu sabiedrības uzmanību tam, ka pieprasījumu noraidīšanas komisijas eksistence Saeimā, atbilžu sniegšana mūsu deputātiem, kā arī savstarpējā vienošanās par opozīcijas priekšlikumu un likumprojektu neatbalstīšanu nav tā īstā demokrātija, ar kuru jūs, kolēģi, lepojaties. Jūs mēģināt daudz ko kopēt no citām Rietumeiropas valstīm ar gadsimtiem ilgām tradīcijām, taču to, kas jums nav izdevīgi, jūs nepiemērojat mūsu it kā demokrātiskajā valstī. Es neatkārtošos, saucot piemērus, jo tos vairākkārt jau pieminēja no šīs tribīnes, bet ceru, ka mani kolēģi no pozīcijas partijām jau ir izstāstījuši jums par vienu no tiem. Ja ne, tad, lūdzu, varbūt tuvākajā laikā frakciju sēdēs tomēr painformējiet savus biedrus par Eiropas valstu pieredzi šajā ziņā. Tur opozīcijai tiek dotas iespējas uzklausīt jebkura ranga politiķus un ierēdņus, uzaicināt viņus un uzdot viņiem savu vēlētāju vārdā jautājumus un nosūtīt pieprasījumus. Jums ir jāapzinās, ka šie jautājumi un pieprasījumi nav vērsti pret kādu. Tieši otrādi! Paveras iespēja tiešā dialogā rast izeju no kaut kādas problemātiskas situācijas, un mēs šeit nesaredzam kaut kādu traģēdiju. Nekas traģisks nenotiks, ja Ministru kabineta loceklis nāks uz Saeimas sēdi un tāpat kā budžeta apstiprināšanas laikā informēs deputātus par to, kas tiek darīts lietas labā, lai risinātu kādu problēmu savā nozarē. Saeimas kārtības rullis gan neparedz, ka Ministru kabineta loceklim, kam adresēts pieprasījums, ir obligāti jāpiedalās Saeimas sēdē, kurā pieprasījums tiek izskatīts, tāpēc mēs tomēr piedāvājam noteikt, ka šim Ministru kabineta loceklim, kam adresēts pieprasījums, obligāti būtu jāpiedalās Saeimas sēdē, kurā lemj par pieprasījuma pieņemšanu vai noraidīšanu, lai tomēr šeit, sēžu zālē, atrisinātu jebkuru problēmu mūsu sabiedrībā un mūsu valstī. Un tāpēc mēs piedāvājam šo grozījumu Kārtības rullī un aicinām jūs balsot “par” mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 12, pret– 41, atturas– 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Borisa Cileviča, Jāņa Urbanoviča, Valērija Agešina, Alekseja Vidavska un Vitālija Orlova iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija aicina pastiprināt noziedznieku upuru aizsardzību. Apvienības “Saskaņas Centrs” Saeimas frakcija uzskata, ka Latvijas likumdošana nepietiekami aizsargā noziedznieku upurus. Līdz ar to mēs piedāvājam veikt grozījumus Kriminālprocesa likumā.

Patlaban saskaņā ar Kriminālprocesa likumu personu ir iespējams atzīt par cietušo tikai ar šīs personas piekrišanu, taču ir arī tādi gadījumi, kad izmeklēšanas rezultātā tiek pierādīts, ka cilvēks ir nozieguma upuris, bet viņš pats atsakās to atzīt. Visbiežāk tas notiek aiz bailēm. Piemēram, sievietes, kuras vardarbīgi tiek nosūtītas uz citām valstīm un nodarbinātas kā prostitūtas, neatzīst sevi par upuriem, jo baidās no suteneriem. Tas bremzē izmeklētāju darbu, un noziedznieki, kuri nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību, paliek nesodīti. Izmeklētāji šādā situācijā esot bezspēcīgi: ja nav cietušā, nav arī nozieguma. Šī situācija būtu jānovērš.

Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija rosina grozīt Kriminālprocesa likuma 96.panta trešo daļu un paredzēt kriminālprocesa virzītāja tiesības atzīt personu par cietušo arī bez tās piekrišanas. To var darīt gadījumos, kad procesa virzītājs ir konstatējis, ka personas brīvas gribas izpausme kļūt par cietušo tiek ierobežota, kā rezultātā cietušā tiesībām un interesēm kriminālprocesā var tikt nodarīts būtisks kaitējums.

Lūdzu atbalstīt mūsu piedāvāto likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Neviens deputāts nav pieteicies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 28, atturas– 27. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kārļa Šadurska, Jāņa Lagzdiņa, Jāņa Šmita, Augusta Brigmaņa, Arta Kampara, Jura Dalbiņa, Ērikas Zommeres, Gunta Bērziņa un citu deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par Baltkrievijā īstenoto varas struktūru represiju pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem nosodījumu”. Vai deputātiem ir iebildumi, ka šo lēmuma projektu mēs šodien iekļaujam sēdes darba kārtībā? (No zāles: “Ir!”) Ja deputātiem ir iebildumi, tad mums saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli mums balsojot ir jāpieņem lēmums par šā lēmuma projekta izskatīšanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret– 17, neviens neatturas. Lēmuma projekts tiks izskatīts nākamās sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mareka Segliņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 16.februārī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Marekam Segliņam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret un atturas– nav. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Silvas Bendrātes lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 23.februārī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret un atturas– nav. Bezalgas atvaļinājums deputātei Silvai Bendrātei ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Krišjāņa Petera iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 16.februārī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 54, pret un atturas– nav. Bezalgas atvaļinājums deputātam Krišjānim Peteram ir piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Valda Ģīļa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 23.februārī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret un atturas– nav. Deputātam Valdim Ģīlim bezalgas atvaļinājums ir piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Arņa Stroda atbrīvošanu no Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta Otrā sektora vadītāja amata”.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Māra Ceriņa.

M.Ceriņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi lēmuma projektu “Par Arņa Stroda atbrīvošanu no Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta Otrā sektora vadītāja amata”.

Lūdzu atbalstīt Arņa Stroda atbrīvošanu no Valsts kontroles Ceturtā revīzijas departamenta Otrā sektora vadītāja amata.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par šo lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret un atturas– nav. Lēmums pieņems. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Jura Sokolovska, Vladimira Buzajeva, Andra Tolmačova, Andreja Aleksejeva, Nikolaja Kabanova, Jakova Plinera, Aleksandra Golubova, Oļega Deņisova, Sergeja Fjodorova un Martijana Bekasova pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par zinātniskās darbības finansējumu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā– deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Izskatījusi šo pieprasījumu, komisija uzskatīja, ka šādam pieprasījumam nav pamata. Procesi Izglītības un zinātnes ministrijā virzās normāli, arī zinātnes finansējuma jautājumi pašreiz risinās pozitīvi. Līdz ar to pieprasījums tiek noraidīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Sa­eimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Gan mums, gan zinātniekiem, gan Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai ir cits viedoklis par to, cik labi strādā ministrija.

Vai viss ir kārtībā ar bāzes finansējumu?

Kā es pagājušajā reizē jums jau stāstīju, mēs iedalījām valsts budžetā finansējumu– zinātnes bāzes finansējumu. Diemžēl vēl līdz šim brīdim zinātnieki nav saņēmuši šo naudu.

Līdz ar to institūtiem rodas problēmas ar algām, problēmas ar komunālajiem maksājumiem un tā tālāk.

Taču galvenā problēma ir pat ne tā, ka šī niecīgā nauda kaut kādā veidā palīdzēs zinātniekiem vai izglābs viņus. Galvenā problēma ir tā, ka viņi cerēja uz to, ka no 1.janvāra šī nauda būs.

Kā jūs zināt, ir tāda grantu sistēma. Līdz šim valsts īpaši neinteresējās par zinātniekiem, un zinātnieki tātad izdzīvoja paši, saņemot grantus. Un no šiem grantiem viņi ir spiesti maksāt institūtiem kādus 25%–30%, lai, teiksim, uzturētu šo institūtu infrastruktūru. Lai institūts varētu samaksāt par apkuri, par visiem komunālajiem pakalpojumiem un izmaksāt algu saviem darbiniekiem.

Tagad, cerot uz to, ka šis finansējums ir iedalīts (Saeima nobalsoja par šīs naudas piešķiršanu, ministrija apsolīja, ka šī nauda būs), institūti izdarīja grozījumus un zinātniekiem piedāvāja maksāt no grantiem nevis 25%, kā viņi to maksā tagad, un nevis jau 30%, bet 10%. Un tagad, kad ir šī situācija, ka institūti nav saņēmuši šo naudu, rodas problēma.

Dažiem institūtiem tagad ir problēmas samaksāt par apkuri, un viņiem skaita soda naudu par šo summu, un viņi lūdz šo pakalpojumu sniedzēju, tā teikt, noņemt šo soda naudu.

Godātie kolēģi! Par kādu pareizu ministrijas darbību šeit ir runa? Jā, vakar Pieprasījumu komisijā ministrijas pārstāvji teica, ka ir kādas birokrātiskas problēmas, ka institūtiem tagad ir statusa problēma, ka tie tagad ir bezpeļņas uzņēmumi, bet tiem jāpārveidojas vai nu par valsts aģentūru, vai universitātes sastāvdaļu.

Situācija ir šāda: neskatoties uz to, ka šī statusa problēma pagaidām nav atrisināma, risinājums tomēr tika atrasts. Šajā nedēļā tomēr Ministru kabinets pieņēma lēmumu par šīs naudas piešķiršanu.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, ka ir šī statusa problēma, šīs universitātes, šie institūti šo naudu tomēr dabūs. Bet kāpēc ministrija neparedzēja to savlaicīgi?

Mēs nerunājam tagad par to, vai viņi šo naudu saņems vai nesaņems (es domāju, ka galu galā saņems); mēs runājam par attieksmi pret cilvēkiem. Cilvēki cerēja uz to, ka uz valsts varu var paļauties un ka valsts vara izpilda savus solījumus. Bet diemžēl tā tas nenotiek, un mēs tagad mēģinām “piesegt” tādu neizdarību, neprofesionalitāti, pateikdami: “Nu ko viņi sūdzas, tik un tā šī nauda būs, tik un tā!”

Kā mēs zinām, bija diskusija pie Valsts prezidentes. Stratēģiskās analīzes komisija sniedza savu ziņojumu par to, kāpēc cilvēki brauc strādāt uz Īriju. Viens no iemesliem bija tas, ka cilvēki neuzticas valsts varai. Tas bija viens no pašiem būtiskākajiem aspektiem, kāpēc cilvēki brauc prom.

Situācija mainās. Agrāk cilvēki nevarēja brīvi pārvietoties, nevarēja izvēlēties citu dzīvesvietu, izvēlēties citu valsti dzīvošanai, bet tagad, braucot uz citu valsti, viņi izvēlas efektīvāku valsts pārvaldi– mazāk birokrātisku sistēmu. Cilvēkiem ir tagad tiesības izvēlēties. Un, ja mēs tādā veidā turpināsim arī tālāk, tad ļoti liela daļa mūsu zinātnieku aizbrauks.

Godātie kolēģi! Runa ir par attieksmi pret cilvēkiem, runa ir par profesionalitāti. Kādā veidā Izglītības un zinātnes ministrija varēs apgūt Eiropas Savienības fondus vairāk nekā pusmiljarda eiro apmērā, ja tagad viņa nevar atrisināt vienkāršu problēmu ar valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem? Lūdzu, godātie kolēģi, padomājiet! Protams, jūs noraidīsiet šo pieprasījumu. Ar to, ka jūs noraidīsiet šo pieprasījumu, problēma diemžēl neatrisināsies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Kā jūs labi zināt, Komerclikums lika pārreģistrēt zinātniskos institūtus un noteikt tiem citu statusu, jo bezpeļņas organizācijas statuss vairs nebija iespējams. Protams, šī reorganizācija nav notikusi tik gludi un tik vienkārši, kā mēs to būtu gribējuši. Jā, vienam otram institūtam radās zināmas problēmas pārejas periodā, bet tās visas ir atrisināmas, un viss tiek darīts.

Godātie kolēģi! Šajā brīdī es ar nepacietību gaidu katru ziņu no Briseles, katru jaunu ziņu no Briseles, kur tieši šobrīd Eiropas Ministru padome lemj par tiešām vēsturiskām lietām. Mūsu izglītības un zinātnes ministre tur pastāv uz to, lai Lisabonas stratēģija tiktu papildināta ar jaunu normu, ka Eiropas Savienības valstīs līdz 2010.gadam augstākās izglītības finansējumam ir jāsasniedz 2 procentus no iekšzemes kopprodukta. Latvijā šobrīd ir 0,56. Es ļoti ceru, ka Eiropas Ministru padome pieņems šo normu. Arī mūsu ministre tur uzstājas un dara visu, lai šo vēsturisko lēmumu Eiropa pieņemtu. Ziniet, godātie kolēģi, šādā brīdī šī sīkmanīgā kašķēšanās man vienkārši šķiet nenopietna!

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Uzmanīgi uzklausīju cienījamā Šadurska kunga uzstāšanos. Protams, viņš aizstāvēja savas partijas izvirzītās ministres godu, un mēs dzirdējām ļoti labas pasakas par to, ka 2 procenti no IKP tiktu zinātnei. Bet pat tad, ja dotu jums 10 procentus no IKP, tomēr pārvaldes kļūdu dēļ nebūtu savlaicīga algas saņemšana nedz zinātniekiem, nedz arī, kā jūs zināt, skolotājiem, klašu audzinātājiem un tā tālāk!

Šodien krievu laikrakstā “Čas” ir publicēta intervija ar partijas “Jaunais laiks” ģenerālsekretāru Jaunupa kungu, un tur ir runa par Ministru kabineta darbību. Ja to visu gribētu pateikt ļoti īsi, tad tas skanētu apmēram tā: ļoti vājš premjers un Ministru prezidents, un ļoti slikti strādā visi ministri, izņemot sešus partijas “Jaunais laiks” izvirzītos ministrus.

Diemžēl šajā intervijā ir tikai puse taisnības, jo acīm redzams, ka izglītības un zinātnes ministre cienījamā Ina Druviete var pārvaldīt tikai Valodas komisiju, bet ne Izglītības un zinātnes ministriju.

Cienījamie kolēģi! Tomēr mūsu pieprasījums ir cienīgs tikt adresēts visam mūsu Ministru kabinetam, jo, ja problēma ir pacēlusies Saeimas līmenī, tad ir cerība, ka ministre tomēr par šo problēmu lems un nebūs šo kļūdu turpināšanās.

Sakarā ar to lūdzu atbalstīt divu frakciju pieprasījumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Sokolovskis. Otro reizi.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Jā, Šadurska kungs, dzīve diemžēl sastāv no sīkumiem, un cilvēka attieksme pret valsts varu arī sastāv no sīkumiem. Tieši šādos sīkumos ir atspoguļota šī attieksme. Mēs, pieņemot šeit, Saeimā, lēmumus, bieži vien pazemojam cilvēkus, dažādas cilvēku kategorijas, dažādas profesijas. Mēs nedomājam par viņu jūtām, par to, ko viņi jūt. Protams, mēs sakām: “Nu ko viņiem uztraukties? Tik un tā viņi saņems savu naudu.”

Vakar Pieprasījumu komisijā izskanēja no ministrijas puses tādas domas, ka, pirmkārt, paši esot vainīgi.

Otra tēze bija tā, ka piecpadsmit gadu laikā šī problēma ar institūciju statusu nebija atrisināma. Bet tad nu es uzdodu jautājumu: kas ir vainīgs pie tā, ka piecpadsmit gadu laikā to nevarēja izdarīt? Vai gan ne ministrija?

Nākamais apgalvojums bija tas, ka viņi tik un tā dzīvojot labi. Un visbeidzot– šāds apgalvojums: “Ko viņi tur ceļ troksni?! Mēs pat piešķīrām beidzot šo bāzes finansējumu. Varējām vispār nepiešķirt.”

Es domāju, ka tā nav pareiza pieeja un mums ir jāiedziļinās šajos sīkumos, lai nevienu neapvainotu un lai ikviens cilvēks justos labi.

Un otrs aspekts, kuram es gribu pievērst jūsu uzmanību. Ziniet, tagad Latvijas bankas izveido īpašas struktūras. Galvenais šo struktūru uzdevums ir sekot, kādas problēmas ir tieši šajā bankā, vai šī banka atbilst noteiktiem normatīviem. Viņas uzmanīgi skatās un ceļ troksni, kad ir kādas problēmas konkrētajā bankā. Kāpēc viņas to dara? Lai uzlabotu banku konkurētspēju, lai konkurenti nevarētu tās pārspēt; lai tās varētu rīkoties fleksibli– atrodot trūkumus, ļoti ātri izmainīt situācijas.

Diemžēl mūsu valsts pārvaldes sistēma ir viena milzīga problēma. Opozīcijas uzdevums ir mēģināt atrast šādas problēmas. Diemžēl pozīcijas partijas bieži vien izliekas, ka nekādas problēmas neeksistē, un– galvenais!– neizdara secinājumu. Varbūt uzreiz tam nebūs nekādu seku, bet ar laiku šīs problēmas krājas un diemžēl rada negatīvu efektu. Un diemžēl mēs tad uztveram šo negatīvo efektu kā stihisku nelaimi, nevis mūsu pašu roku darbu.

Balsojiet pēc sirdsapziņas!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Kārlis Šadurskis– otro reizi.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais Sokolovska kungs! Patiesībā jutos drusku aizskarts no jūsu runas. Arī es gribu runāt par sīkumiem. Tajā laikā, kad notika debates par Zinātniskās darbības likumu, nevis jūs, bet frakcija “Jaunais laiks” bija tā, kas gāja pie visām frakcijām, arī pie kreisajām, un aicināja atbalstīt zinātnes finansējuma pieaugumu. Un daža laba frakcija, ne jūsējā, bet kāda cita, prasīja: “Labi, atbalstīsim, bet kas mums par to būs?”

Tā ka parunāsim kādreiz arī par sīkumiem!

Tagad runāšu no zinātnieka pozīcijām. Es domāju, es drīkstu par to visu runāt, jo, strādādams Rīgas Tehniskajā universitātē par profesoru, es apmēram jūtu izmaiņas zinātnes finansējuma un zinātnes jomā. Ir ļoti liela starpība– ir parādījies bāzes finansējums, kas dod zinātniekiem kaut kādas cerības. Un tieši par šo bāzes finansējumu, Zinātniskās darbības likumu pieņemot, bija vislielākās debates, un tieši Druvietes kundze bija tā, kas to ļoti dedzīgi aizstāvēja.

Un, runājot par jauniem grantiem, kas ir parādījušies augstskolās un zinātniskajos institūtos, jāteic: jā, tie varbūt ir pirmie pavasara asni, to vēl ir ļoti maz. Taču, pirms partija “Jaunais laiks” nebija sākusi strādāt ar zinātnes jautājumiem, tad, piedodiet, Sokolovska kungs, bija pilnīga ziema.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par pieprasījumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 51, atturas– 1. Pieprasījums ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Otrajam lasījumam priekšlikumi nav iesniegti. Es jūs aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– 2, neviens neatturas.

I.Solovjovs.

Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītāja.

Likums “Par Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Iekšējā audita likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Vilnis Edvīns Bresis.

V.E.Bresis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5429– “Grozījumi Iekšējā audita likumā”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis.

2.– finanšu ministra Spurdziņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis.

4.– finanšu ministra Spurdziņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles: “Pietiek! Pietiek! Cik tad var!”)

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! PCTVL frakcija iebilst pret 4.– finanšu ministra Spurdziņa kunga priekšlikumu. Visa vara ir jūsu rokās– jums ir iespēja šādus sarežģītus un neviennozīmīgus priekšlikumus iesniegt kā atsevišķu likumprojektu, nevis dot pēdējā brīdī, kad likumprojekts tiek gatavots izskatīšanai trešajā lasījumā.

Praktiski priekšlikuma būtība ir tā, ka ir, tā teikt, pieprasīta iekšējā auditora kvalitātes būtiska paaugstināšana. Praktiski šis priekšlikums nozīmē, ka no priekšlikuma pieņemšanas brīža nepilsoņiem ir liegts strādāt iekšējā auditā. Kādēļ? Viņi strādāja, varēja mierīgi strādāt šeit pēdējos desmit gadus. Kur ir pamatojums, cienījamie kungi?

Es gribu atgādināt jums, ka 8.Saeimas laikā bija pieņemts tikai viens ierobežojums nepilsoņiem– tas bija Farmācijas likumā– un pēc trim gadiem un ilgstošām debatēm mēs tomēr šo starpību starp pilsoņu un nepilsoņu tiesībām izslēdzām no likuma. Es aicinu jūs neturpināt šo kļūdu un neatbalstīt 4.– finanšu ministra priekšlikumu.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu balsot par 4.– finanšu ministra priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 48, pret– 8, atturas– 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.E.Bresis.

5.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

V.E.Bresis.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 57, pret– 4, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Iekšējā audita likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā”. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Dziesmu un deju svētki ir unikāls notikums Latvijas kultūras dzīvē, un tāpēc likumprojekts paredz papildināt Dziesmu un deju svētku padomes sastāvu ar jaunu locekli– Saeimas deputātu, kuru deleģētu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Lūdzu jūs šo komisijas atbalstīto likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 56, pret– 1, atturas– 11. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par atbalstu! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 28.februārim.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– šā gada 28.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Grozījumu likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja savā sēdē pirmajam lasījumam.

Likumprojektā ietvertais grozījums paredz noteikt, ka par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī tādi līdzekļi vai manta, kuru, citu starpā, kontrolē vai kuras īpašnieks ir persona, kas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā ir iekļauta kādā no Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajiem valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem šādu personu sarakstiem.

Likuma grozījums precizēs Ministru kabinetam doto pilnvarojumu noteikumu pieņemšanai.

Komisija šo grozījumu ir atbalstījusi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 7.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 7.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Mihails Pietkevičs. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Meitenes pēc tam!”)

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 15.februārī savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” un pieņēmusi lēmumu– atbalstīt minētā likumprojekta izskatīšanu Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 59, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Pietkevičs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 10.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 10.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim tos priekšlikumus, kuri tika iesniegti uz otro lasījumu.

1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

2.– daļēji atbalstīts un iestrādāts 3., kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

4.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

5.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

6.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 65, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš.

1.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 1.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Likumprojektam “Par Latvijas valsts ģerboni” ir saņemts viens priekšlikums, un Juridiskā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš.

1.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 1.aprīlis.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Mobilizācijas likumā”, otrais lasījums. Ir saņemti divi priekšlikumi.

1.– veselības ministra G.Bērziņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

2.– veselības ministra G.Bērziņa priekšlikums. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

J.Dalbiņš.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 23.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 23.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Konvenciju par piespiedu darbu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojektu “Par Konvenciju par piespiedu darbu” izskatīja Ārlietu komisija, un es komisijas vārdā lūdzu jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

6.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 6.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Konvenciju par minimālo vecumu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Arī tagad komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

Arī 6.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 6.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Konvenciju par bērnu darba ļaunākajām formām”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

Arī 6.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas
termiņš– 6.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Konvenciju par maternitātes aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Es jūs aicinu arī šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

6.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 6.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Konvencijas par bērnu minimālo vecumu denonsēšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Jau pašā nosaukumā likumprojekts paredz denonsēt Konvenciju par bērnu minimālo vecumu. Komisijas vārdā es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

6.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 6.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Konvencijas par bērnu minimālā vecuma noteikšanu, pielaižot tos darbā kā kurinātājus vai kā ogļu padevējus, denonsēšanu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

6.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 6.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Konvencijas par minimālā vecuma noteikšanu bērniem, tos pielaižot darbā uz jūras, denonsēšanu”.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Igors Solovjovs.

I.Solovjovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Arī šoreiz es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Solovjovs.

6.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 6.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Pirmais lasījums.

Likumprojekts paredz sakārtot industriālās drošības sertifikāta izsniegšanas kārtību un komersanta pārbaudes veikšanu. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē apsprieda šo likumprojektu un to atbalstīja.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Dalbiņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 7.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 7.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts statistikas likumā”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Madars Lasmanis.

M.Lasmanis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un otrajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Valsts statistikas likumā”. Saņemti četri priekšlikumi.

1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Lasmanis.

4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Lasmanis.

Ir izskatīti visi otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

M.Lasmanis.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 3.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 3.marts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu labklājības ministrei Dagnijai Staķei “Par pensionāru atbrīvošanu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas”. Jautājumu nododam ministrei.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par skolotāju neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Jautājumu nododam ministrei.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu īpašu uzdevumu ministram elektroniskās pārvaldes lietās Jānim Reiram “Par Nacionālās programmas “Informātika” attīstību un tās sociālās daļas realizāciju”. Jautājumu nododam ministram.

Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi! Gribu jūs informēt, ka šodien pulksten 8.20 Rīgas 1.slimnīcā 93 gadu vecumā ir miris izcilais latvju dzejnieks Andrejs Eglītis. Lūdzu visus ar klusuma brīdi atcerēties viņa piemiņu. (Klusuma brīdis.) Paldies!

Dzīvē viss notiek kā jau dzīvē,– cilvēki aiziet mūžībā, bet citiem ir prieki, jo viņiem ir dzimšanas diena. Un šodien mūsu kolēģim ir apaļa un skaista jubileja. Tādēļ es gribētu apsveikt mūsu kolēģi Oļegu Deņisovu viņa dzimšanas dienā. (Aplausi.)

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds Aigaram Pētersonam.

A.Pētersons (frakcija “Jaunais laiks”).

Godājamie kolēģi! Latvijas un Korejas Republikas parlamentu sadarbības grupas dalībniekus lūdzu Dzeltenajā zālē uz nelielu apspriedi.

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi tūlīt. Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienītie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļi! Mums pulksten 12.00 sēde komisijas telpās. Jāskata Augstskolu likums.

Sēdes vadītāja.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Jānis Esta, Valērijs Karpuškins, Andrejs Klementjevs, Liene Liepiņa, Krišjānis Peters, Valdis Ģīlis, Jakovs Pliners, Vjačeslavs Stepaņenko un Vaira Paegle.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Turpināsim sēdes darba kārtības izskatīšanu!

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Bāriņtiesu likums”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Izskatīsim otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

1.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

2.– atbalstīts daļēji un iekļauts 3.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 2. un 3.priekšlikumu.

M.Segliņš.

4.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

5.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

6.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

7.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

8.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

9.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

10.– atbalstīts daļēji un iekļauts 11.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 10. un 11.priekšlikumu.

M.Segliņš.

10.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

10.priekšlikums? 12.priekšlikums...

M.Segliņš.

12.priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

M.Segliņš.

13.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

14.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

M.Segliņš.

15.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

16.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

17.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

18.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

19.– atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas iesniegtajā 20.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

M.Segliņš.

21.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

22.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

23.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

24.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

25.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

26.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

27.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Likuma 17.pantā ir uzskaitīti bāriņtiesu pienākumi. Pavisam– 8 punkti, kuros dominē vārdi “izskata”, “piedalās”, “sadarbojas”, “noskaidro”, “pārstāv”. Politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” ierosina papildināt šo visai nekonkrēto pienākumu loku arī ar vienu konkrētu un ļoti būtisku normu: bāriņtiesas “rūpējas, lai ikvienam bērnam būtu nodrošinātas tiesības uz dzīvībai un veselībai nekaitīgu mājokli”. Tas nebūt nenozīmē, ka bāriņtiesām būtu jāpiešķir dzīvokļi bērniem, bet bāriņtiesai ir jābūt kā sargsunim, kas nedod mieru iestādēm, kurām šie dzīvokļi ir. Pārāk daudz bērnu Latvijā iet bojā vai sagandē veselību, dzīvojot nepiemērotos apstākļos vai pat uz ielas.

Pārāk bieži bāriņtiesas atrunājas, ka rūpēties par bērnu dzīves apstākļiem nav viņu pienākums. Vieglāk ir bīdīt papīrus, piedalīties, sadarboties– un tā tālāk. Tad nu uzticēsim bāriņtiesām šo pēc būtības vienkāršo un saprotamo pienākumu!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 27.– deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 39, atturas– 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

28.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

29.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

30.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

31.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

M.Segliņš.

32.– daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 34.priekšlikumā. Arī 33.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas iesniegtajā 34.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates par 32.priekšlikumu. Deputāts Pēteris Simsons.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Lūdzu pievērst uzmanību 32.priekšlikuma būtībai.

Pašreizējā redakcijā likums paredz, ka tad, ja vecāks nerūpējas par savu bērnu sešus mēnešus jeb pusgadu, bāriņtiesa var lemt jautājumu par viņa tiesībām vispār par šo bērnu rūpēties. Tagad šeit ir piedāvāts grozījums, ka sešus mēnešus ilga nerūpēšanās– tas vēl nav nekas, tas ir pārāk īss laiks. Ka tikai tad, ja viņš gadu jeb 12 mēnešus nerūpējas, var tikt skatīts jautājums par to, vai tas vecāks vispār grib savu bērnu audzināt un par savu bērnu rūpēties.

Manuprāt, ir nopietni jāpadomā, vai seši mēneši jau nav tomēr pietiekami ilgs laiks, kurā var konstatēt, ka vecāks vai nu rūpējas, vai nerūpējas par bērnu. Jo, redziet, procedūra ir tāda, ka ik pēc sešiem mēnešiem var šo jautājumu atkal pārskatīt. Taču, likumu šādi grozot– sešu mēnešu vietā ierakstot 12 mēnešus –, mēs šo pārskatīšanas termiņu pagarinām uz gadu. Tas nozīmē bērna neaprūpēšanu veselu gadu. Tas tomēr ir bērnam lielāks kaitējums nekā viņa neaprūpēšana sešus mēnešus. Saskaņā ar pašreizējo redakciju tomēr valsts ar savu varu var iejaukties šajā procedūrā un šajā procesā, un tāpēc, mūsuprāt, 32.priekšlikums nav pat daļēji atbalstāms, tas vispār ir noraidāms, tāpat kā 33. un 34.priekšlikums. Jo, kā jūs saprotat, būtībā 33. un 34.priekšlikuma atšķirība ir tikai tā, ka vienā gadījumā ir runa par 12 mēnešiem, bet otrā gadījumā– par vienu gadu. Divpadsmit mēneši vai viens gads– tas ir viens un tas pats.

Tātad es ierosinu noraidīt32.priekš­likumu– pilnībā noraidīt! Lai paliek šie seši mēneši, kas ir tas termiņš, kurā var konstatēt, vai vecāks rūpējas par savu bērnu vai nerūpējas.

Un līdz ar to es lūdzu balsojumu gan par 32.priekšlikumu, gan arī par 33. un 34.priekšlikumu un aicinu visos šos trīs priekšlikumus noraidīt.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 32.– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 20, atturas– 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par 33.– deputātes Lienes Liepiņas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 14, pret– 20, atturas– 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par 34.– Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 38, pret– 19, atturas– 11. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Segliņš.

35.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

36.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

37.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

38.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

39.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

40.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

41.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

42.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

43.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

44.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

45.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

46.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

47.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

48.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Pārāk bieži pēc pilngadības sasniegšanas un izrakstīšanās no bērnunama vai internātskolas bāreņi un bez vecāku aprūpes palikušie bērni pazūd no atbildīgo institūciju redzesloka. Nesaņēmuši dzīvojamo platību no pašvaldības vai vieglprātīgi to pazaudējuši, viņi kļūst par klaidoņiem un likumpārkāpējiem. Tāpēc, mūsuprāt, katrā pašvaldībā ir vajadzīga viena koordinējoša institūcija, kura neļautu šiem bērniem pazust no valsts redzesloka.

Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija piedāvā šo pienākumu uzticēt bāriņtiesām.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, tad lūdzu deputātus balsot par 48.– deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 41, atturas– 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Segliņš.

49.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

50.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

51.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

52.– atbalstīts daļēji un iekļauts 53.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret 52. un 53. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

54.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

55.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

56.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

57.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

58.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 72, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts otrajā lasījuma pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

M.Segliņš.

1.aprīlis.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 1.aprīlis. Paldies.

Nākamas darba kārtības jautājums– likumprojekts “Zemes ierīcības likums”. Otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Minētajam likumprojektam Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir saņēmusi un izskatījusi 46 priekšlikumus.

No tiem 1.priekšlikumu komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

2.– atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

3.priekšlikumu komisija atbalstīja daļēji, iestrādājot 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 3. un 4. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

5.– atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

6.– atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

7.– atbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

8.– neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

9.– atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

10.– atbalstīts daļēji un iekļauts 11.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 10. un 11.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

12.– atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

13.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

14.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

15.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

16.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

17.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

18.– atbalstīts daļēji un iekļauts 19.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret 18. un 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

20.– redakcionāli precizēts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

21.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

22.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

23.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

24.– atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

25.– atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

26.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

27.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

28.– atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

29.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

30. un 31.– atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

32.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

33.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

34. un 35.– atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

36. un 37.– atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

38.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

39. un 40.– atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

41. un 42.– atbalstīti.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

P.Kalniņš.

43.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

44.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

45.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

46.– nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

P.Kalniņš.

Lūdzu kolēģus pieņemt minēto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

P.Kalniņš.

24.marts.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 24.marts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija, izskatījusi otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus, 1.priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

2.– neatbalstīja.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

3.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

4.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

5.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

6.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

7.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.

8.– atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.

Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemts. Paldies.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Atgādinu, ka pirmdien pulksten 11.10 no Saeimas aties autobuss uz Rīgas jauno arēnu. Pulksten 11.10 pie Saeimas būs autobuss.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Pulksten 12.30 komisijas telpās notiks komisijas sēde.

Sēdes vadītāja.

Vārds paziņojumam deputātam Uldim Mārtiņam Klausam. Klausa kungs, lūdzu!

U.M.Klauss (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie deputāti! Vēlos paziņot, ka šodien pulksten 15.45 notiks tikšanās ar Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu parlamentu sadarbības grupu. Šī tikšanās notiks Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zālē Jēkaba ielā 10. Pulksten 15.45.

Sēdes vadītāja.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Ingunai Rībenai.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Silva Bendrāte, Boriss Cilevičs, Ingrīda Circene, Jānis Esta, Pēteris Kalniņš, Valērijs Karpuškins, Andrejs Klementjevs, Liene Liepiņa, Krišjānis Peters, Valdis Ģīlis, Kārlis Strēlis un Vaira Paegle.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 23.februāra Saeimas sēde ir slēgta.

Paldies.