• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2006. gada 24. februāra noteikumi Nr. 46 "Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.03.2006., Nr. 35 https://www.vestnesis.lv/ta/id/129249

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidenta rīkojums Nr.85

Par darba grupu

Vēl šajā numurā

01.03.2006., Nr. 35

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Veids: noteikumi

Numurs: 46

Pieņemts: 24.02.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi Nr.46

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
Rīgā 2006.gada 24.februārī padomes sēdes protokols Nr. 10, 2.p.)

Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 7. panta pirmās daļas 1. punktu un 17. panta 2. punktu, Kredītiestāžu likuma 76., 79. un 89. pantu, Finanšu instrumentu tirgus likuma 114. un 115. pantu, Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 75.1 panta pirmo, trešo un ceturto daļu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulas (EK) Nr. 1606/2002 “Par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu” 5. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. “Banku, ieguldījumu brokeru sabiedrību un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas noteikumi” (tālāk tekstā — noteikumi) ir saistoši bankām, kas darbojas saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas darbojas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu, un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kas darbojas saskaņā ar Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumu (tālāk tekstā — banka), sagatavojot gada pārskatu, konsolidēto gada pārskatu un kārtojot grāmatvedību.

2. Banka par katru darbības gadu sagatavo gada pārskatu vai konsolidēto gada pārskatu. Gada pārskats (konsolidētais gada pārskats) kā vienots kopums sastāv no:

2.1. finanšu pārskatiem (konsolidētajiem finanšu pārskatiem);

2.2. vadības (padomes un valdes) ziņojuma (grupas mātesuzņēmuma vadības ziņojuma);

2.3. paziņojuma par vadības atbildību.

3. Finanšu pārskatiem (konsolidētajiem finanšu pārskatiem) jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par bankas finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Finanšu pārskatu (konsolidēto finanšu pārskatu) sagatavošanu veic, pamatojoties uz Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes izdotajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretācijām, kuras apstiprinājusi Eiropas Komisija un kuras ir publicētas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” (tālāk tekstā — Starptautiskie finanšu pārskatu standarti). Informācija par Eiropas Komisijas apstiprinātajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem pieejama interneta mājas lapā — www.europa.eu.int/comm/internal_market/accounting/ias_en.htm, kā arī Latvijas Republikas Finanšu ministrijas interneta mājas lapā — www.fm.gov.lv. Sagatavojot finanšu pārskatus (konsolidētos finanšu pārskatus), var izmantot arī tādus Starptautiskos finanšu pārskatu standartus, kuri publicēti “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” pēc bilances datuma, bet līdz gada pārskata apstiprināšanai. Informācija par Starptautisko finanšu pārskatu standartu apstiprināšanas gaitu Eiropas Komisijā un paredzamo publicēšanu “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” pieejama interneta mājas lapā www.efrag.org.

4. Finanšu pārskati (konsolidētie finanšu pārskati) ietver:

4.1. bilanci (konsolidēto bilanci);

4.2. peļņas vai zaudējumu aprēķinu (konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķinu);

4.3. naudas plūsmas pārskatu (konsolidēto naudas plūsmas pārskatu);

4.4. kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatu (konsolidēto kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatu);

4.5. pielikumu.

5. Paraugs bilances, ārpusbilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu izkārtojumam norādīts šo noteikumu 15. un 21. punktā, bet naudas plūsmas pārskata un kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata paraugs — 2. un 3. pielikumā. Banka var neuzrādīt atsevišķus finanšu pārskatu posteņus, ja tie ir nebūtiski vai to neuzrādīšana padara finanšu pārskatu pārskatāmāku, kā arī izveidot minēto pārskatu posteņu citādu izkārtojumu vai iekļaut papildu posteņus, taču jebkurā gadījumā posteņos atspoguļojamajai informācijai jāatbilst Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām.

6. Pielikumā iekļauj paskaidrojošu informāciju par bilances, ārpusbilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata (konsolidētās bilances, konsolidētā peļņas vai zaudējumu aprēķina, konsolidētā naudas plūsmas pārskata, konsolidētā kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata) posteņu saturu, komentārus par to risku kontroli un pārvaldīšanu, kas saistīti ar bankas darbību, kā arī atklāj citu informāciju, kas ir būtiski ietekmējusi vai var būtiski ietekmēt bankas finansiālā stāvokļa, darbības rezultātu un naudas plūsmas novērtēšanu.

7. Gada pārskatā (konsolidētajā gada pārskatā) lietojamā naudas vienība ir Latvijas Republikas naudas vienība. Gada pārskatā (konsolidētajā gada pārskatā) norāda finanšu pārskatos uzrādīto skaitļu precizitātes pakāpi.

8. Noteikumos lietoto terminu skaidrojums sniegts 1. pielikumā.

II. Gada pārskata iesniegšana un publicēšana

9. Gada pārskatu (konsolidēto gada pārskatu), akcionāru sapulces protokola izrakstu par gada pārskata (konsolidētā gada pārskata) apstiprināšanu, pilnu zvērināta revidenta ziņojumu un vadībai adresētu zvērināta revidenta ziņojumu iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (tālāk tekstā — Komisija) attiecīgi Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteiktajā kārtībā.

10. Gada pārskats (konsolidētais gada pārskats) un revidentu atzinums publicējams attiecīgi Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā vai Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteiktajā kārtībā.

III. Ziņojumi

11. Bankas un ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības (grupas mātesuzņēmuma vadības) ziņojumu par gada pārskatu (konsolidēto gada pārskatu) sagatavo atbilstoši attiecīgi Kredītiestāžu likuma vai Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām. Grupas mātesuzņēmuma vadības ziņojumā par konsolidēto gada pārskatu iekļauj arī grupas finansiālā stāvokļa un saim­nieciskās darbības raksturojumu, kā arī grupas attīstības perspektīvu raksturojumu.

12. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadības (grupas mātesuzņēmuma vadības) ziņojumā norāda:

12.1. ieguldījumu pārvaldes sabiedrības nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru, licences ieguldījumu pārvaldes sabiedrības darbībai numuru un izsniegšanas datumu;

12.2. pārvaldījumā esošo ieguldījumu fondu nosaukumus un fondu veidus, kā arī informāciju par privāto pensiju fondu, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu un individuālo klientu finanšu instrumentu portfeļu pārvaldi un apmēru, kā arī konsultāciju sniegšanu;

12.3. valdes un padomes priekšsēdētāja un valdes un padomes locekļu vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu. Šīs ziņas sniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā atstājušas šos amatus;

12.4. ieguldījumu pārvaldes sabiedrības ieguldījumu politikas aprakstu un tās izmaiņas pārskata gadā, norādot visus būtiskos riskus, t.sk. ar finanšu instrumentu izmantošanu saistīto risku, stratēģijas un politikas;

12.5. informāciju par jebkādiem svarīgiem notikumiem no pārskata gada beigām līdz gada pārskata apstiprināšanas dienai, kas ir nozīmīgi ieguldījumu pārvaldes sabiedrības finansiālā stāvokļa un tās darbības rezultātu izpratnei;

12.6. turpmākās attīstības prognozi, paskaidrojot ikvienu būtisku apstākli un risku.

13. Paziņojumā par vadības (grupas mātesuzņēmuma vadības) atbildību norāda:

13.1. ka vadībai (grupas mātesuzņēmuma vadībai) ir pienākums saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām sagatavot finanšu pārskatus (konsolidētos finanšu pārskatus), kas skaidri un patiesi atspoguļo bankas (grupas) finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī tās pārskata gada darbības rezultātus un naudas plūsmu;

13.2. ka vadība (grupas mātesuzņēmuma vadība) atbild par atbilstošas grāmatvedības kārtošanu, par bankas (grupas) līdzekļu saglabāšanu, kā arī par krāpšanas un citas negodīgas darbības novēršanu;

13.3. vai finanšu pārskati (konsolidētie finanšu pārskati) sagatavoti saskaņā ar konsekventi lietotajiem Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem;

13.4. vai vadības (grupas mātesuzņēmuma vadības) lēmumi un pieņēmumi par finanšu pārskatu (konsolidēto finanšu pārskatu) sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi.

14. Ja kāds padomes vai valdes loceklis uzskata, ka gada pārskats (konsolidētais gada pārskats) nav apstiprināms, vai arī izvirza iebildumus, kurus viņš grib paziņot sapulcei, tas īpaši jānorāda paziņojumā par vadības atbildību.

IV. Bilances un ārpusbilances posteņi

15. Bilances un ārpusbilances posteņu izkārtojuma paraugs

15.1. Aktīvi

15.1.1. Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām

15.1.2. Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

15.1.3. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

15.1.3.1. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

15.1.3.2. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

15.1.3.3. Atvasinātie finanšu instrumenti

15.1.4. Klasificēti kā patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

15.1.4.1. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

15.1.4.2. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

15.1.5. Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

15.1.5.1. Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu

15.1.5.2. Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu

15.1.6. Kredīti un debitoru parādi

15.1.7. Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

15.1.8. Pret procentu risku ierobežotās portfeļa daļas patiesās vērtības izmaiņas

15.1.9. Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi

15.1.10. Pamatlīdzekļi

15.1.11. Ieguldījumu īpašums

15.1.12. Nemateriālie aktīvi

15.1.13. Ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā

15.1.14. Nodokļu aktīvi

15.1.15. Pārējie aktīvi

15.1.16. Kopā aktīvi

15.2. Saistības

15.2.1. Saistības pret centrālajām bankām

15.2.2. Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

15.2.3. Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

15.2.3.1. Kapitāla instrumenti

15.2.3.2. Parāda instrumenti

15.2.3.3. Atvasinātie finanšu instrumenti

15.2.4. Klasificētas kā patiesajā vērtībā novērtētas finanšu saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

15.2.5. Amortizētajā iegādes vērtībā vērtētās finanšu saistības

15.2.5.1. Noguldījumi

15.2.5.2. Pakārtotās saistības

15.2.6. Finanšu aktīvu nodošanas rezultātā radušās finanšu saistības

15.2.7. Pret procentu risku ierobežotās portfeļa daļas patiesās vērtības izmaiņas

15.2.8. Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi

15.2.9. Uzkrājumi

15.2.9.1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām

15.2.9.2. Pārējie uzkrājumi

15.2.10. Nodokļu saistības

15.2.11. Pārējās saistības

15.2.12. Kopā saistības

15.3. Kapitāls un rezerves

15.3.1. Apmaksātais pamatkapitāls

15.3.2. Akciju emisijas uzcenojums

15.3.3. Pašas akcijas

15.3.4. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves

15.3.5. Pārvērtēšanas rezerves

15.3.6. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi

15.3.7. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

15.3.8. Kopā kapitāls un rezerves

15.3.9. Kopā saistības un kapitāls un rezerves

15.4. Ārpusbilances posteņi

15.4.1. Iespējamās saistības

15.4.1.1. Galvojumi (garantijas)

15.4.1.2. Pārējās iespējamās saistības

15.4.2. Ārpusbilances saistības pret klientiem

15.4.2.1. Saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju

15.4.2.2. Pārējās ārpusbilances saistības

V. Paskaidrojumi par bilances un ārpusbilances posteņiem

16. Aktīvi

16.1. Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām

Skaidrā nauda kasē ietver likumīgus maksāšanas līdzekļus, t.sk. Latvijas Republikas naudas vienības, kā arī citu dalībvalstu un ārvalstu valūtas (tālāk tekstā — ārvalstu valūta), kā banknotēs, tā arī monētās.

Šajā postenī uzrāda arī līdzekļus norēķinu kontos Latvijas Bankā un citas prasības pret Latvijas Banku uz pieprasījumu. Pārējās prasības pret Latvijas Banku uzrāda bilances aktīvu 15.1.3., 15.1.4., 15.1.5., 15.1.6. vai 15.1.7. postenī.

Šajā postenī uzrāda arī prasības uz pieprasījumu pret to dalībvalstu un ārvalstu centrālajām bankām, kurās bankai ir filiāles, kā arī pret Eiropas Centrālo banku.

16.2. Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

Šajā postenī uzrāda visas prasības, kas radušās darījumos ar dalībvalstu un ārvalstu kredītiestādēm, kuras var tikt apmierinātas bez iepriekšēja pieprasījuma vai pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darba diena. Kredītiestāde šo noteikumu izpratnē atbilst Kredītiestāžu likuma 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajam.

16.3. Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi

Šajā postenī atspoguļo to daļu no patiesajā vērtībā novērtētajiem finanšu aktīviem ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kuru, ievērojot 39. Starptautiskajā grāmatvedības standartā noteikto, banka var klasificēt kā tirdzniecības nolūkā turētus finanšu aktīvus, piemēram, parāda instrumentus, kapitāla instrumentus un atvasinātos finanšu instrumentus.

16.4. Klasificēti kā patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Šajā postenī atspoguļo to daļu no patiesajā vērtībā novērtētajiem finanšu aktīviem ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kuru, ievērojot 39. Starptautiskajā grāmatvedības standartā noteikto, banka var klasificēt kā klasificētus kā patiesajā vērtībā novērtētos finanšu aktīvus ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, piemēram, parāda un kapitāla instrumentus.

16.5. Kredīti un debitoru parādi

Šajā postenī uzrāda prasības, kas radušās darījumos ar klientiem, t.sk. aizdevumus, finanšu līzingu un citus finanšu aktīvus ar fiksētu termiņu, kurus klasificē kā kredītus un debitoru parādus.

16.6. Līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi

Šajā postenī uzrāda regulētā tirgū tirgotus parāda vērtspapīrus un citus finanšu ieguldījumus ar fiksētu termiņu, kurus klasificē kā līdz termiņa beigām turētus ieguldījumus, kā arī pārējās prasības pret kredītiestādēm un centrālajām bankām, ja tās nav jāuzrāda citos bilances aktīvu posteņos.

16.7. Pret procentu risku ierobežotās portfeļa daļas patiesās vērtības izmaiņas

Šajā postenī uzrāda pret procentu risku ierobežotā finanšu instrumentu portfeļa daļas attiecīgo finanšu aktīvu patiesās vērtības pieauguma vai finanšu saistību samazinājuma daļu saskaņā ar 39. Starptautiskajā grāmatvedības standartā noteikto.

16.8. Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi

Šajā postenī uzrāda ienākumus, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem, bet kuru saņemšanas termiņš bilances datumā vēl nav iestājies, piemēram, vēl nesaņemto, taču aprēķināto komisijas naudu, nomas maksu, procentu ienākumus, izņemot tādus, kurus saskaņā ar Starptautiskajos finanšu pārskatu standartos noteikto iekļauj attiecīgā finanšu aktīva patiesajā vērtībā vai amortizētajā iegādes vērtībā.

Šajā postenī uzrāda arī izdevumus, kuri radušies līdz pārskata gada beigām, bet attiecas uz nākamajiem periodiem.

16.9. Pamatlīdzekļi

Šajā postenī uzrāda bankai piederošos (t.sk. bez izpirkuma tiesībām iznomātos un finanšu līzinga darījumu rezultātā iegūtos) pamatlīdzekļus, t.i., materiālos aktīvus, kurus banka izmanto pakalpojumu sniegšanā, administratīvos nolūkos vai iznomā un paredz lietot ilgāk par vienu gadu, piemēram, zemesgabalus, ēkas, transportlīdzekļus, iekārtas u.tml. aktīvus.

Šeit uzrādāms arī programmnodrošinājums, kas ir attiecīgo elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa, bankai piederošo un bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, kuras uzlabojušas attiecīgo pamatlīdzekļu ekonomiskos rādītājus, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā nav paredzēta šo izmaksu kompensācija.

Šajā postenī uzrāda nepabeigtās būvniecības izmaksas un avansa maksājumus par šajā punktā minētajiem pamatlīdzekļiem.

16.10. Nemateriālie aktīvi

Šajā postenī uzrāda nemateriālos aktīvus, t.i., aktīvus, kam nav materiālas formas, kas tiek turēti pakalpojumu sniegšanai vai citiem mērķiem, ja ir sagaidāms, ka banka nākotnē saņems ekonomiskos labumus, kas ir attiecināmi uz šiem aktīviem, piemēram, par samaksu iegūtas tiesības, t.sk. koncesijas, patentus, licences, tiesības lietot tirdzniecības zīmi, nomas tiesības u.tml. tiesības, programmnodrošinājumu, kas nav elektronisko iekārtu vai ierīču neatņemama sastāvdaļa un citus pēc būtības līdzīgus pret atlīdzību iegūtus aktīvus. Šeit uzrāda arī avansa maksājumus par nemateriālajiem aktīviem.

16.11. Nodokļu aktīvi

Šajā postenī uzrāda atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvus, kā arī tekošos uzņēmumu ienākuma nodokļa aktīvus saskaņā ar 12. Starptautiskajā grāmatvedības standartā noteikto.

16.12. Pārējie aktīvi

Šajā postenī uzrāda aktīvus, kuru saturs neatbilst citiem bilances aktīvu posteņiem (t.sk. dārgmetāli, dārgakmeņi, kustamais un nekustamais īpašums, kas pārņemts kā neatmaksāto kredītu un citu prasību nodrošinājums, ja banka paredz to pārdot, kā arī citi materiālie aktīvi, kurus banka nelieto un plāno atsavināt).

Šeit uzrādāmas arī bez izpirkuma tiesībām nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas, uzlabošanas vai atjaunošanas izmaksas, ja pamatlīdzekļu nomas līgumā paredzēta šo izmaksu kompensācija.

17. Saistības

17.1. Saistības pret centrālajām bankām

Šajā postenī uzrāda visas saistības, kas radušās darījumos ar Latvijas Banku, dalībvalstu un ārvalstu centrālajām bankām, izņemot parāda vērtspapīru emisijas rezultātā izveidojušās saistības, kuras uzrāda bilances saistību 15.2.3.–15.2.5. postenī.

17.2. Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm

Šajā postenī uzrāda visas saistības, kas radušās darījumos ar dalībvalstu un ārvalstu kredītiestādēm, kuras atmaksājamas bez iepriekšēja pieprasījuma vai kuru pieprasījuma termiņš ir 24 stundas vai viena darba diena.

17.3. Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības

Šajā postenī uzrāda finanšu saistības pret kredītiestādēm un citiem klientiem no tirdzniecības nolūkā turētajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, īsās pozīcijas citu komercsabiedrību kapitāla instrumentiem un parāda instrumentiem un pārējās saistības, kuras banka klasificē kā tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības.

17.4. Klasificētas kā patiesajā vērtībā novērtētas finanšu saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Šajā postenī uzrāda finanšu saistības par pakārtotajām saistībām un pārējās saistības, kuras banka klasificē kā patiesajā vērtībā novērtētās finanšu saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā, izņemot saistības pret centrālajām bankām un kredītiestādēm, kuras uzrāda bilances saistību 15.2.1. un 15.2.2. postenī. Šajā postenī uzrāda arī finanšu saistības par pašas bankas emitētajiem finanšu instrumentiem, kuras klasificētas kā patiesajā vērtībā novērtētās finanšu saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

17.5. Amortizētajā iegādes vērtībā vērtētās finanšu saistības

Šajā postenī uzrāda finanšu saistības pret kredītiestādēm un citiem klientiem par norēķinu kontiem un noguldījumiem, pakārtotajām saistībām un pārējām saistībām, kuras banka klasificē kā amortizētajā iegādes vērtībā vērtētās finanšu saistības, izņemot saistības pret centrālajām bankām un kredītiestādēm, kuras uzrāda bilances saistību 15.2.1. un 15.2.2. postenī.

17.6. Finanšu aktīvu nodošanas rezultātā radušās finanšu saistības

Šajā postenī uzrāda saņemtās atlīdzības apmēru par finanšu aktīviem, kuri nodoti kādai citai personai, taču banka saglabā būtisku riska un ieguvumu daļu, kas izriet no nodotā finanšu aktīva saskaņā ar 39. Starptautiskā grāmatvedības standarta 29. punktā noteikto, kā arī bankas saglabāto saistību apmēru par nodotajiem finanšu aktīviem saskaņā ar 39. Starptautiskā grāmatvedības standarta 31. punktā noteikto. Pielikumā sniedz informāciju par attiecīgajiem finanšu aktīvu veidiem un tiem atbilstošajām finanšu saistībām.

17.7. Pret procentu risku ierobežotās portfeļa daļas patiesās vērtības izmaiņas

Šajā postenī uzrāda pret procentu risku ierobežotā finanšu instrumentu portfeļa daļas attiecīgo finanšu aktīvu patiesās vērtības samazinājuma vai finanšu saistību palielinājuma daļu saskaņā ar 39. Starptautiskajā grāmatvedības standartā noteikto.

17.8. Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi

Šajā postenī uzrāda izdevumus, kuri attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem, bet to samaksas termiņš bilances datumā vēl nav iestājies, izņemot tādus, kurus saskaņā ar Starptautiskajos finanšu pārskatu standartos noteikto iekļauj attiecīgo finanšu saistību patiesajā vērtībā vai amortizētajā iegādes vērtībā. Šajā postenī uzrāda arī saskaņā ar 17. Starptautisko grāmatvedības standartu aprēķinātos uzkrātos nomas maksājumus.

Šajā postenī uzrāda arī ienākumus, kurus banka ir saņēmusi līdz pārskata gada beigām, bet kuri attiecas uz nākamo pārskata gadu.

17.9. Uzkrājumi

Šajā postenī uzrāda uzkrājumus paredzamajām pensijām u.tml. saistībām, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējiem gadiem, kuras atbilst 37. Starptautiskajā grāmatvedības standartā noteiktajam.

17.10. Nodokļu saistības

Šajā postenī uzrāda uzkrājumus atliktā uzņēmumu ienākuma nodokļa saistībām, kā arī tekošās uzņēmumu ienākuma nodokļa saistības saskaņā ar 12. Starptautiskajā grāmatvedības standartā noteikto.

17.11. Pārējās saistības

Šajā postenī uzrāda visas pārējās saistības, kas nav jāuzrāda citos bilances saistību posteņos, piemēram, piešķirtās, bet neizmaksātās dividendes.

18. Kapitāls un rezerves

18.1. Šajā postenī uzrāda visus akcionāriem piederošos līdzekļus, kas ieguldīti bankas pamatkapitālā un uzkrāti (zaudēti) tās darbības rezultātā.

18.1.1. Apmaksātais pamatkapitāls

Šajā postenī uzrāda apmaksāto akciju nominālvērtību kopsummu.

18.1.2. Akciju emisijas uzcenojums

Šajā postenī uzrāda akciju pārdošanas cenas pārsniegumu pār to nominālvērtību, izņemot papildmaksu uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai.

18.1.3. Pašas akcijas

Šajā postenī ar mīnusa zīmi uzrāda atgūtās pašas akcijas.

18.1.4. Rezerves kapitāls un pārējās rezerves

Šajā postenī uzrāda rezerves kapitālu, kas izveidots no pārskata gada un iepriekšē­jo gadu peļņas, iemaksām pašu kapitāla atjaunošanai, papildiemaksām uzkrātā rezerves kapitāla apmaksai jauna akciju laidiena gadījumā. Šeit uzrāda arī vispārējo risku rezervi un pārējās rezerves, kas izveidotas no pārskata gada un iepriekšējo gadu peļņas.

18.1.5. Pārvērtēšanas rezervēs uzrāda:

18.1.5.1. pamatlīdzekļu pārvērtēšanas rezervi, kurā iekļauj pamatlīdzekļu pārvērtēšanas patiesajā vērtībā rezultātu saskaņā ar Starptautiskajos finanšu pārskatu standartos noteikto,

18.1.5.2. pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezervi, kurā iekļauj peļņu/zaudējumus no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņām,

18.1.5.3. neto ārvalstu valūtas izmaiņu starpību un šādu izmaiņu starpības gada sākumā un beigās izlīdzinošo summu saskaņā ar 21. Starptautiskajā grāmatvedības standartā noteikto,

18.1.5.4. riska ierobežošanas instrumentu pārvērtēšanas rezervi, kurā iekļauj riska ierobežošanas instrumentu patiesās vērtības izmaiņas, ja banka lieto naudas plūsmas riska ierobežošanu,

18.1.5.5. riska ierobežošanas instrumentu pārvērtēšanas rezervi, ja banka lieto tīrā ieguldījuma ārvalstu uzņēmumā riska ierobežošanu,

18.1.5.6. nemateriālo aktīvu pārvērtēšanas rezervi saskaņā ar 38. Starptautiskajā grāmatvedības standartā noteikto.

18.1.6. Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa/zaudējumi

Šajā postenī uzrāda iepriekšējo darbības gadu nesadalīto peļņu, kas palikusi bankas rīcībā pēc pamatkapitāla, rezerves kapitāla un citu rezervju papildināšanas un dividenžu sadales. Šeit iekļaujami arī iepriekšējo gadu zaudējumi.

18.1.7. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

Šajā postenī uzrāda pārskata gada peļņu pirms tās sadales saskaņā ar akcionāru sapulces lēmumu vai zaudējumus.

19. Ārpusbilances posteņi

19.1. Iespējamās saistības (contingent liabilities)

Šajā postenī uzrāda bankas iespējamās saistības saskaņā ar 37. Starptautiskajā grāmatvedības standartā noteikto, kuras tai rodas dažādu darījumu rezultātā.

19.1.1. Galvojumi (garantijas)

Šajā postenī uzrāda galvojumus (garantijas) un aktīvus, kas ieķīlāti kā trešo personu saistību izpildes nodrošinājums.

19.1.2. Pārējās iespējamās saistības

Šajā postenī uzrāda indosamentus, akceptus, izņemot pašu akceptus, saistības par apstiprinātiem neatsaucamiem akreditīviem u.tml. iespējamās saistības.

19.2. Ārpusbilances saistības pret klientiem (commitments)

Šajā postenī ietver visas neatsaucamās bankas ārpusbilances saistības pret klientiem, kuras var radīt risku.

19.2.1. Saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju

Šajā postenī uzrāda saistības no aktīvu pārdošanas darījumiem ar atpārdošanas iespēju, kuras netiek atzītas bilancē.

19.2.2. Pārējās ārpusbilances saistības

Šajā postenī uzrāda saistības par kredītu izsniegšanu, līgumus par aktīvu pirkšanu nākotnē, līgumus par noguldījumu izvietošanu nākotnē, saistības par atvērtiem akreditīviem, saistības par pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegādi, nomas saistības u.tml. saistības.

20. Speciālie nosacījumi

20.1. Bankas aktīvus uzrāda attiecīgajā bilances postenī pat tad, ja banka ir ieķīlājusi tos kā savu saistību vai trešo personu saistību nodrošinājumu vai citādi nodevusi tos, saglabājot kontroli pār šiem aktīviem, trešajām personām kā nodrošinājumu.

20.2. Banka nedrīkst ietvert savā bilancē tai ieķīlātos vai kā nodrošinājumu nodotos aktīvus, ja vien tie nav radušies, izvietojot noguldījumus šajā bankā.

20.3. Ja vairākas bankas kopīgi izsniedz vienu kredītu (tālāk tekstā — sindicētais kredīts), tad katra banka uzrāda bilancē tikai to sindicētā kredīta daļu, kuru tā pati ir izsniegusi. Ja bankas garantētā sindicētā kredīta summa pārsniedz summu, kuru banka izsniegusi, pārsniegumu uzrāda ārpusbilances sadaļā “Iespējamās saistības”.

20.4. Aktīvus, kurus banka pārvalda savā vārdā klientu labā, ja banka ieguvusi šādu aktīvu īpašuma tiesību juridisku apstiprinājumu, un no tiem izrietošās saistības neuzrāda bankas bilancē, bet norāda pielikumā, sadalot pa attiecīgiem aktīvu un saistību veidiem.

20.5. Aktīvus, kuri iegūti klientu vārdā klientu uzdevumā, neuzrāda bankas bilancē.

20.6. Ja banka iesaistīta vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vai ar atpārdošanas iespēju, tad šādus darījumus uzrāda saskaņā ar 39. Starptautiskajā grāmatvedības standartā noteikto.

VI. Peļņas vai zaudējumu aprēķins

21. Peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņu izkārtojuma paraugs

21.1. Procentu ienākumi

21.2. Procentu izdevumi

21.3. Dividenžu ienākumi

21.4. Komisijas naudas ienākumi

21.5. Komisijas naudas izdevumi

21.6. Neto realizētā peļņa/zaudējumi no amortizētajā iegādes vērtībā vērtētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām

21.7. Neto realizētā peļņa/zaudējumi no pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem

21.8. Neto peļņa/zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām

21.9. Neto peļņa/zaudējumi no klasificētiem kā patiesajā vērtībā vērtētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

21.10. Patiesās vērtības izmaiņas riska ierobežošanas uzskaitē

21.11. Ārvalstu valūtu tirdzniecības un pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi

21.12. Īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, ieguldījumu īpašuma un nemateriālo aktīvu atzīšanas pārtraukšanas peļņa/zaudējumi

21.13. Pārējie ienākumi

21.14. Pārējie izdevumi

21.15. Administratīvie izdevumi

21.16. Nolietojums

21.17. Uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas rezultāts

21.17.1. Izdevumi uzkrājumu veidošanai

21.17.2. Uzkrājumu samazināšanās ienākumi

21.18. Vērtības samazināšanās zaudējumi

21.18.1. Amortizētajā iegādes vērtībā vērtēto, iegādes vērtībā vērtēto un pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumi

21.18.2. Īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, ieguldījumu īpašuma un nemateriālo aktīvu vērtības samazināšanās

21.19. Peļņa/zaudējumi pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas

21.20. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

21.21. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

21.22. Peļņa/zaudējumi uz vienu akciju

VII. Paskaidrojumi par peļņas
vai zaudējumu aprēķina posteņiem

22. Procentu ienākumi

Šajā postenī uzrāda pārskata gadā radušos procentu ienākumus un līdzīgus ienākumus no bankas darbības, ieskaitot visus ienākumus no aktīviem, kas uzrādīti bilances 15.1.1.–15.1.7. postenī, neatkarīgi no ienākumu aprēķināšanas metodes, t.sk. ienākumus, kas radušies, amortizējot diskontu par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru banka saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam. Kā procentu ienākumu samazinājumu iekļauj izdevumus, kas rodas, amortizējot prēmiju par aktīviem, kuri iegūti vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kuru banka saņems, pienākot šo aktīvu atmaksas termiņam.

Kā procentu ienākumus uzrāda ienākumus, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pircējam, amortizējot pozitīvo starpību starp nopirkto aktīvu pārdošanas cenu un pirkšanas cenu.

Kā procentu ienākumus uzrāda riska ierobežošanas nolūkā noslēgto nākotnes līgumu ienākumus, kuri sadalīti atbilstoši faktiskajam līguma termiņam un pēc būtības līdzīgi procentiem.

Šajā postenī ietver arī procentiem līdzīgu komisijas naudu un maksu par pakalpojumiem, kuru aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto prasību summu un/vai līguma termiņu.

23. Procentu izdevumi

Šajā postenī uzrāda pārskata gadā radušos procentu izdevumus un līdzīgus izdevumus no bankas darbības, ieskaitot visus izdevumus par saistībām, kas uzrādītas bilances 15.2.1.–15.2.5. postenī, neatkarīgi no izdevumu aprēķināšanas metodes, t.sk. izdevumus, kas radušies, amortizējot diskontu par saistībām, kuras iegūtas vērtībā, kas mazāka nekā nominālvērtība, kuru banka samaksās, pienākot šo saistību samaksas termiņam. Kā procentu izdevumu samazinājumu iekļauj ienākumus, kas rodas, amortizējot prēmiju par saistībām, kuras iegūtas vērtībā, kas lielāka nekā nominālvērtība, kuru banka samaksās, pienākot šo saistību samaksas termiņam.

Kā procentu izdevumus uzrāda izdevumus, kas radušies vienošanās par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu (repo) rezultātā aktīvu pārdēvējam, amortizējot pozitīvu starpību starp pārdoto aktīvu pirkšanas cenu un pārdošanas cenu.

Kā procentu izdevumus uzrāda riska ierobežošanas nolūkā noslēgto nākotnes līgumu izdevumus, kuri sadalīti atbilstoši faktiskajam līguma termiņam un pēc būtības līdzīgi procentiem.

Šajā postenī ietver arī procentiem līdzīgu komisijas naudu un maksu par pakalpojumiem, kuru aprēķina, pamatojoties uz līgumā noteikto saistību summu un/vai līguma termiņu.

24. Dividenžu ienākumi

Šajā postenī uzrāda no ieguldījumiem, kas atspoguļoti bilances 15.1.3.–15.1.5. un 15.1.13. postenī, saņemtās un saņemamās dividendes un citus līdzīgus ienākumus.

25. Komisijas naudas ienākumi un izdevumi

Šajos posteņos iekļauj pārskata gadā radušās komisijas naudas un citus līdzīgus ienākumus (izdevumus) par sniegtajiem (saņemtajiem) pakalpojumiem, t.sk. komisijas naudu par galvojumu (garantiju) izsniegšanu, kredītu pārvaldīšanu citu aizdevēju uzdevumā, operācijām ar finanšu instrumentiem klientu uzdevumā, par veiktajām maksājumu operācijām, finanšu instrumentu pārvaldīšanu un vērtību glabāšanu, kā arī komisijas naudu par ārvalstu valūtas maiņas darījumiem, monētu un dārgmetālu pirkšanu/pārdošanu klientu uzdevumā u.tml.

26. Neto realizētā peļņa/zaudējumi no amortizētajā iegādes vērtībā vērtētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām

Šajā postenī uzrāda peļņu/zaudējumus no līdz termiņa beigām turēto ieguldījumu un citu amortizētajā iegādes vērtībā vērtēto finanšu aktīvu pārdošanas vai cita veida izslēgšanas no bilances, kā arī amortizētajā iegādes vērtībā vērtēto finanšu saistību realizācijas.

27. Neto realizētā peļņa/zaudējumi no pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem

Šajā postenī uzrāda iepriekšējos pārskata periodos bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves” atspoguļoto peļņu/zaudējumus no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības izmaiņām, ja šādi pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi tiek pārdoti vai citādā veidā izslēgti no bilances.

28. Neto peļņa/zaudējumi no tirdzniecības nolūkā turētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām

Šajā postenī uzrāda pārvērtēšanas rezultātā radušos peļņu/zaudējumus un realizēto peļņu/zaudējumus no minētajiem finanšu instrumentiem.

29. Neto peļņa/zaudējumi no klasificētiem kā patiesajā vērtībā vērtētajiem finanšu aktīviem un finanšu saistībām ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā

Šajā postenī uzrāda patiesās vērtības izmaiņas finanšu aktīviem un finanšu saistībām, kuras klasificē kā patiesajā vērtībā novērtētas ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Šajā postenī uzrāda arī realizēto peļņu/zaudējumus no minētajiem finanšu instrumentiem.

30. Patiesās vērtības izmaiņas riska ierobežošanas uzskaitē

Šajā postenī atspoguļo pārvērtēšanas patiesajā vērtībā rezultātu atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kurus lieto riska ierobežošanas uzskaitē, un pret risku ierobežoto posteņu pārvērtēšanas patiesajā vērtībā rezultātu, izņemot bilances 15.1.8. un 15.2.7. postenī uzrādītās izmaiņas.

31. Ārvalstu valūtu tirdzniecības un pārvērtēšanas peļņa/zaudējumi

Šajā postenī uzrāda peļņu/zaudējumus no tirdzniecības ar ārvalstu valūtu un ārvalstu valūtās denominēto aktīvu un saistību pārvērtēšanas peļņu/zaudējumus.

32. Īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, ieguldījumu īpašuma un nemateriālo aktīvu atzīšanas pārtraukšanas peļņa/zaudējumi

Šajā postenī uzrāda peļņu/zaudējumus no īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, ieguldījumu īpašuma un nemateriālo aktīvu atzīšanas pārtraukšanas, t.i., aktīvus atsavinot vai gadījumos, kad no attiecīgo aktīvu lietošanas vai atsavināšanas nav sagaidāmi nākotnes saimnieciskie labumi.

33. Pārējie ienākumi/izdevumi

Šajos posteņos uzrāda ienākumus un izdevumus, kas saistīti ar bankas pamatdarbību, bet nav uzrādāmi atbilstoši 22.–32. punkta prasībām. Kā citus ienākumus uzrāda saņemto soda naudu. Kā citus izdevumus uzrāda samaksāto soda naudu, bankas dalības maksu un tai pielīdzināmos izdevumus (t.sk. Latvijas Komercbanku asociācijas biedra maksa un maksājumi Komisijai).

34. Administratīvie izdevumi

Šajā postenī uzrāda personāla atalgojumu, sociālās apdrošināšanas izdevumus, nodokļus (t.sk. nekustamā īpašuma nodoklis un pārējie nodokļi, izņemot uzņēmumu ienākuma nodokli) un pārējos administratīvos izdevumus.

35. Nolietojums

Šajā postenī uzrāda īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, ieguldījumu īpašuma un nemateriālo aktīvu amortizāciju.

36. Uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas rezultāts

Šajā postenī uzrāda izdevumus uzkrājumiem nedrošiem parādiem, kas attiecas uz pārskata gadu. Turklāt šajā postenī ietver zaudējumus, kas radušies attiecīgu aktīvu norakstīšanas rezultātā, ja tiem iepriekš nav izveidoti uzkrājumi vai arī izveidotie uzkrājumi izrādījušies mazāki par norakstāmo summu. Šajā postenī uzrāda arī iepriekšējos gados nedrošajiem parādiem izveidoto uzkrājumu samazinājumu, kā arī ienākumus no iepriekšējos gados norakstīto aktīvu atgūšanas.

37. Vērtības samazināšanās zaudējumi

Šajā postenī uzrāda amortizētajā iegādes vērtībā vērtēto, iegādes vērtībā vērtēto un pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumus.

Šajā postenī uzrāda arī īpašuma, iekārtu un aprīkojuma, ieguldījumu īpašuma un nemateriālo aktīvu vērtības samazinājumu.

38. Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Šajā postenī uzrāda uzņēmumu ienākuma nodokli, kas attiecas uz pārskata gadu.

39. Pārskata gada peļņa/zaudējumi

Šajā postenī uzrāda pārskata gada peļņu pirms tās sadales saskaņā ar akcionāru sapulces lēmumu vai zaudējumus.

40. Peļņa/zaudējumi uz vienu akciju

Šajā postenī banka, kuras akcijas ir publiskajā apgrozībā, uzrāda gan pamata, gan koriģēto peļņu/zaudējumus uz vienu parasto akciju saskaņā ar 33. Starptautiskajā grāmatvedības standartā noteikto.

VIII. Naudas plūsmas pārskats

41. Naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudas un tās ekvivalentu ienākumus un izmaksas pārskata gadā, lai novērtētu bankas spēju gūt naudu un tās ekvivalentus saistību izpildei.

42. Par naudu uzskatāms skaidras naudas atlikums bankas kasē, prasības uz pieprasījumu un prasības ar atlikušo atmaksas termiņu līdz trim mēnešiem pret centrālajām bankām un kredītiestādēm. Naudas atlikumu samazina par saistībām pret šajā punktā minētajām institūcijām uz pieprasījumu un ar atlikušo atmaksas termiņu līdz trim mēnešiem.

43. Par naudas ekvivalentiem uzskatāmi augsti likvīdi īstermiņa ieguldījumi, t.i., tie, kurus īsā laika periodā var pārvērst naudā un pastāv maza iespēja, ka to vērtība būtiski mainīsies. Parasti ieguldījumu uzskata par naudas ekvivalentu tikai tad, ja, skaitot no iegādes datuma, līdz dzēšanai (atpirkšanai) tā atlikušais termiņš ir īss, piemēram, trīs mēneši vai mazāk.

44. Banka gada pārskata pielikumā uzrāda un paskaidro naudas plūsmas pārskatā iekļautos naudas un tās ekvivalentu komponentu veidus.

45. Naudas plūsmas pārskatā atsevišķi uzrāda naudas plūsmu bankas pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības rezultātā saskaņā ar 7. Starptautiskajā grāmatvedības standartā noteikto.

46. Naudas plūsmas pārskata paraugs, lietojot netiešo metodi, sniegts 2. pielikumā. Banka var piemērot arī tiešo metodi, sagatavojot naudas plūsmas pārskatu.

IX. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats

47. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatā, kas raksturo izmaiņas bankas tīrajos aktīvos, uzrāda:

47.1. bankas pārskata gada peļņu/zaudējumus;

47.2. peļņu/zaudējumus, kas tieši iekļauti bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves”, un to kopsummu;

47.3. grāmatvedības politikas izmaiņu kumulatīvo ietekmi un būtisku kļūdu labojumus;

47.4. darījumus ar akcionāriem, kas saistīti ar akciju emisiju un dzēšanu, pašas akciju atpirkšanu un pārdošanu, kā arī dividenžu izmaksas;

47.5. iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu/zaudējumus pārskata perioda sākumā un beigās un šo rādītāju izmaiņas pārskata gadā;

47.6. katra apmaksāto pamatkapitālu veidojošo akciju veida uzskaites vērtību, akciju emisijas uzcenojumu, rezerves kapitālu un pārējās rezerves pārskata gada sākumā un beigās, skaidrojot katru izmaiņu.

48. Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskata paraugs sniegts 3. pielikumā.

X. Novērtēšanas noteikumi

49. Finanšu pārskatus sagatavo saskaņā ar šādiem vispārējiem principiem:

49.1. pieņemot, ka banka darbosies arī turpmāk (darbības turpināšanas princips);

49.2. lietojot tās pašas uzskaites un novērtēšanas metodes, kas izmantotas, sagatavojot iepriekšējo gada pārskatu (saskaņotības vai pastāvīguma princips);

49.3. novērtēšanu visos gadījumos veicot ar pienācīgu piesardzību (piesardzības princips), ievērojot šādus nosacījumus:

49.3.1. iekļauj tikai pārskata gadā gūto peļņu, t.i., ienākumus/izdevumus uzrāda, ņemot vērā apstākļus, kuri pastāvējuši bilances datumā,

49.3.2. ņem vērā visas saistības, kas attiecas uz pārskata gadu un iepriekšējo pārskata gadu,

49.3.3. ņem vērā visas vērtības samazināšanas un amortizācijas/nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

49.4. pārskatā atspoguļojot ienākumus un izdevumus, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no saņemšanas vai maksājuma datuma (uzkrāšanas princips);

49.5. pārskatā atspoguļojot visu būtisko informāciju par darījumiem un notikumiem pārskata gadā (būtiskuma princips). Informācija ir būtiska, ja tās neatspoguļošana var ietekmēt gada pārskata lietotāju tālāko lēmumu pieņemšanu;

49.6. novērtējot aktīvu un saistību posteņus un to sastāvdaļas atsevišķi;

49.7. katra pārskata gada sākuma bilance saskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci. Pārskata gada sākuma bilance var atšķirties no akcionāru sapulcē apstiprinātās iepriekšējā gada bilances, ja saskaņā ar Starptautiskajos finanšu pārskatu standartos noteikto tiek veiktas korekcijas iepriekšējos pārskata periodos.

50. Ja, lietojot 49. punktā minētos principus, starp dažiem no tiem rodas pretrunas, atsevišķu darījumu vai notikumu novērtēšanu un uzskaiti veic, dodot priekšroku piesardzības un būtiskuma principam.

51. Sagatavojot finanšu pārskatus, bankas vadība drīkst atkāpties no 49. punktā minētajiem principiem tikai pamatotu iemeslu dēļ, kuru būtību un ietekmi uz bankas finansiālo stāvokli, tās darbības rezultātiem un naudas plūsmu paskaidro pielikumā.

52. Darījumus un notikumus bankas darbībā atspoguļo finanšu pārskatos, ņemot vērā to ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

53. Aktīvus un saistības uzrāda vērtībā, kuru nedrīkst samazināt, atskaitot no aktīvu vērtības saistību vērtību vai atskaitot no saistību vērtības aktīvu vērtību, izņemot gadījumus, kad to pieprasa vai atļauj attiecīgie Starptautiskie finanšu pārskatu standarti.

54. Peļņas vai zaudējumu aprēķinā ienākumus un izdevumus nedrīkst savstarpēji ieskaitīt, izņemot gadījumus, kad to pieprasa vai atļauj attiecīgie Starptautiskie finanšu pārskatu standarti.

55. Aktīvus un ārpusbilances saistības, ja tiem ir izveidoti uzkrājumi nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām, uzrāda, atskaitot šo uzkrājumu vērtību.

56. Aktīvus, saistības un ārpusbilances posteņus ārvalstu valūtā pārvērtē Latvijas naudas vienībās pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā. Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītās aktīvu un saistību vērtības izmaiņas Latvijas naudas vienībās atspoguļo peļņas vai zaudējumu aprēķinā vai bilances postenī “Pārvērtēšanas rezerves” saskaņā ar 21. Starptautiskajā grāmatvedības standartā noteikto.

57. Novērtējot bankas finansiālo stāvokli un tās darbības rezultātus, ņem vērā iespējamos zaudējumus, kuri var rasties neparedzētu notikumu dēļ, ja tos var novērtēt. Neparedzēti notikumi ir nosacījumi vai situācijas, kuru rezultāti (peļņa vai zaudējumi) būs zināmi tikai tad, kad šie nosacījumi vai situācijas nākotnē īstenosies vai neīstenosies. Banku darbībā tas galvenokārt ir saistīts ar ārpusbilances saistību īstenošanos nākotnē. Ja neparedzēto notikumu rezultātus nav iespējams novērtēt un iekļaut bilancē, kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķinā, tad šo notikumu esamību paskaidro pielikumā, t.sk. sniedz informāciju par tādu notikumu būtību un tiem faktoriem, kuri var nākotnē negatīvi ietekmēt bankas darbību, un iespējamajiem zaudējumiem.

58. Ja starp pārskata gada beigām un dienu, kad gada pārskats apstiprināts publiskošanai, ir saņemta informācija, kura sniedz pierādījumus par apstākļiem, kuri pastāvējuši bilances datumā, tad šādus notikumus ņem vērā, veicot attiecīgo aktīvu un saistību novērtēšanu.

59. Grāmatvedības politikā banka nosaka katra finanšu instrumentu veida vērtēšanas metodi un to konsekventi piemēro. Finanšu instrumentus klasificē šādi:

59.1. patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi vai finanšu saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā:

59.1.1. tirdzniecības nolūkā turētie finanšu aktīvi vai finanšu saistības,

59.1.2. klasificēti kā patiesajā vērtībā novērtēti finanšu aktīvi vai finanšu saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā;

59.2. pārdošanai pieejami finanšu aktīvi;

59.3. kredīti un debitoru parādi;

59.4. līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi.

60. Visu finanšu pārskatu posteņu vērtēšanu veic, pamatojoties uz Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, ciktāl tas nav pretrunā ar 3. punkta nosacījumiem.

XI. Pielikuma saturs

61. Pielikumā iekļauj šādu, kā arī citos šo noteikumu punktos par pielikuma saturu norādīto un Starptautiskajos finanšu pārskatu standartos pieprasīto informāciju.

62. Grāmatvedības politiku skaidrojumā sniedz skaidrojumu par visām svarīgākajām grāmatvedības politikām, kas lietotas, sagatavojot finanšu pārskatus, t.sk.:

62.1. kritērijiem un pieņēmumiem, kas piemēroti bilances posteņu atzīšanai bilancē vai izslēgšanai no tās;

62.2. bilances un ārpusbilances posteņu novērtēšanas principiem;

62.3. ienākumu un izdevumu uzkrāšanas un atzīšanas politiku;

62.4. kritērijiem, pēc kuriem notiek finanšu instrumentu klasifikācija 59. punktā minētajās kategorijās, kā arī kritērijiem un ierobežojumiem šādu aktīvu iespējamai pārklasifikācijai;

62.5. metodēm un nozīmīgākajiem pieņēmumiem, kas izmantoti finanšu instrumentu patiesās vērtības noteikšanai;

62.6. riska ierobežošanas attiecību atzīšanas un pārtraukšanas politiku un uzskaites principiem;

62.7. uzkrājumu nedrošiem parādiem veidošanas principiem, neatgūstamo parādu norakstīšanas kārtību;

62.8. būtisku kļūdu, kas attiecas uz iepriekšējiem pārskata periodiem, labojumu kārtību;

62.9. grāmatvedības politiku izmaiņu atspoguļošanas principiem;

62.10. posteņiem, kas izteikti ārvalstu valūtā, uzrāda pārrēķināšanai Latvijas naudas vienībās lietoto kursu.

63. Kredītrisks

Sniedz šādu informāciju par bankas pakļautību kredītriskam:

63.1. ja ir pieejama informācija par to, ka finanšu aktīva uzskaites vērtība neatspoguļo tā reālo pakļautību kredītriskam, tad banka uzrāda šāda finanšu aktīva uzskaites vērtību un vērtību, kas atspoguļo reālo finanšu aktīva pakļautību kredītriskam, t.i., finanšu aktīva vērtību, kura nav samazināta par nodrošinājuma patieso vērtību vai par citu vērtību, kuru nosaka, ņemot vērā vai nu juridiski pamatoto savstarpējo prasību un saistību ieskaites vienošanos, vai citus kredītrisku samazinošus faktorus. Atsevišķi uzrāda nodrošinājuma patieso vērtību;

63.2. ja banka kredītriska novērtēšanai izmanto iekšējos modeļus vai citas metodes, piemēram, iekšējo vai ārējo reitingu sistēmu darījuma partnera novērtēšanai, tad tā sniedz informāciju par minēto modeļu vai citu metožu būtību un bankas pakļautību kredītriskam, kas noteikta, lietojot attiecīgo modeli vai citu metodi;

63.3. atklāj būtisku bilances un ārpusbilances posteņu kredītriska koncentrāciju ģeogrāfisko reģionu (t.i., valstu, valstu grupu, atsevišķu valsts reģionu u.tml.), klientu grupu (t.i., centrālā valdība, pašvaldības, valsts uzņēmumi, privātie uzņēmumi, privātpersonas u.tml.) un tautsaimniecības nozaru dalījumā.

64. Aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījums pēc valūtām

Uzrāda aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījumu pēc ārvalstu valūtām, ievērojot būtiskuma principu, kā arī būtisku ārvalstu valūtu tīro atklāto pozīciju, t.sk. zelta tīrās pozīcijas, attiecību pret pašu kapitālu un bankas ārvalstu valūtas kopējās tīrās pozīcijas un zelta tīras pozīcijas kopsummas attiecību pret kapitālu un rezervēm.

65. Bankas likviditāte

Bankas likviditātes novērtēšanai aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu atlikumus uzrāda atbilstoši to atlikušajiem atmaksas, izpildes vai dzēšanas termiņiem šādos termiņu intervālos: uz pieprasījumu, līdz vienam mēnesim (ieskaitot), no viena mēneša līdz trim mēnešiem, no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, no viena gada līdz pieciem gadiem, pieci gadi un vairāk. Banka var lietot citus termiņu intervālus, sadalot vai apvienojot minētos termiņu intervālus, ņemot vērā būtiskuma principu. Papildus skaidro aktīvu un saistību ar nenoteiktu atmaksas, izpildes vai dzēšanas termiņu iekļaušanai attiecīgajā termiņa intervālā lietotos kritērijus un pieņēmumus.

66. Procentu likmju risks

Lai novērtētu iespējamos zaudējumus, kas bankai var rasties, mainoties procentu likmēm, uzrāda aktīvu, saistību un ārpusbilances posteņu sadalījumu atbilstoši īsākajam no atlikušā atmaksas, izpildes, dzēšanas termiņa vai termiņa līdz nākamajam procentu likmju izmaiņu datumam šādos termiņu intervālos: uz pieprasījumu, līdz vienam mēnesim (ieskaitot), no viena mēneša līdz trim mēnešiem, no trim mēnešiem līdz sešiem mēnešiem, no sešiem mēnešiem līdz vienam gadam, no viena gada līdz pieciem gadiem, pieci gadi un vairāk. Banka var lietot citus termiņu intervālus, sadalot vai apvienojot minētos termiņu intervālus, ņemot vērā būtiskuma principu.

67. Finanšu aktīvi, kuru uzskaites vērtība atšķiras no to patiesās vērtības

Par tiem finanšu aktīviem, kuru uzskaites vērtība atšķiras no to patiesās vērtības, sniedz šādu informāciju:

67.1. ja finanšu aktīvi jānovērtē to patiesajā vērtībā, bet tas netiek darīts, šo faktu atklāj, paskaidrojot, kādu iemeslu dēļ šādi finanšu aktīvi netiek novērtēti to patiesajā vērtībā;

67.2. ja finanšu aktīvi jānovērtē to amortizētajā iegādes vērtībā un to uzskaites vērtība ir lielāka nekā to patiesā vērtība, paskaidro iemeslus, kāpēc netika atzīti finanšu aktīvu vērtības samazināšanās zaudējumi, kā arī sniedz objektīvus pierādījumus, ka finanšu aktīvi tiks atgūti vismaz to uzskaites vērtības apmērā;

67.3. uzrāda 67.1. un 67.2. punktā minēto finanšu aktīvu uzskaites vērtību un patieso vērtību, norādot attiecīgo bilances posteni, kurā iekļauts šis finanšu aktīvs.

68. Ieķīlātie aktīvi

Sniedz informāciju par aktīviem, kurus banka ir ieķīlājusi kā nodrošinājumu savām vai trešo personu saistībām, uzrādot nodrošināto saistību kopsummu, kā arī katram saistību un katram ārpusbilances postenim uzrāda tos aktīvus, kuri ieķīlāti kā nodrošinājums.

69. Aktīvi un saistības pārvaldīšanā klientu uzdevumā

Ja uzticības operāciju apmērs ir būtisks, sniedz informāciju par tiem aktīvu veidiem, kurus banka pārvalda savā vārdā klientu labā, un atbilstošajām saistībām.

70. Darījumi ar saistītām personām

Atklāj to darījumu veidus, būtību, apmēru, kurus banka ir veikusi ar saistītām personām, t.sk. galvojumus (garantijas), kas izsniegti šo personu saistību izpildes nodrošināšanai.

71. Kase un prasības uz pieprasījumu pret centrālajām bankām

Atsevišķi uzrāda naudu kasē un to naudas līdzekļu atlikumu norēķinu kontā un citos kontos centrālajās bankās, kurš bankai ir brīvi pieejams.

72. Kredīti

Sniedz informāciju par kredītu veidiem, t.sk. par finanšu līzingu, uzrādot kredītu vērtību pirms tās samazinājuma par izveidotajiem uzkrājumiem nedrošiem parādiem, izveidotos uzkrājumus nedrošiem parādiem, kā arī citu informāciju, kas atļauj novērtēt kredīta atgūstamības iespēju.

73. Atvasinātie finanšu instrumenti

Sniedz informāciju par atvasināto finanšu instrumentu nosacīto pamatvērtību un uzskaites vērtību, norādot, vai tā ir iekļauta bilances aktīvos vai saistībās. Sniedzot minēto informāciju, atvasinātos finanšu instrumentus sadala pēc to veidiem (procentu, ārvalstu valūtas un zelta, kapitāla vērtspapīru, dārgmetālu (izņemot zeltu) un citu preču atvasinātie finanšu instrumenti), savukārt katru atvasināto finanšu instrumentu veidu sadala šādi:

73.1. ārpus regulētā tirgus tirgotie atvasinātie finanšu instrumenti:

73.1.1. nākotnes līgumi (forwards),

73.1.2. mijmaiņas līgumi (swaps),

73.1.3. nopirktie iespējas līgumi (options),

73.1.4. pārdotie iespējas līgumi (options);

73.2. regulētā tirgū tirgotie atvasinātie finanšu instrumenti:

73.2.1. nopirktie nākotnes līgumi (futures),

73.2.2. pārdotie nākotnes līgumi (futures),

73.2.3. nopirktie iespējas līgumi (options),

73.2.4. pārdotie iespējas līgumi (options).

Papildus sniedz informāciju par katra atvasināto finanšu instrumentu veida raksturu, tajā skaitā par būtiskiem nosacījumiem un līgumā noteiktiem termiņiem, kas var ietekmēt turpmāko naudas plūsmas apmēru, laiku un noteiktību.

74. Emitētie parāda vērtspapīri

Uzrāda pārskata gadā emitēto parāda vērtspapīru skaitu, nominālvērtību un dzēšanas termiņus, minēto parāda vērtspapīru uzskaites vērtību pārskata gada sākumā un beigās. Atsevišķi uzrāda pārskata gada laikā atpirktos parāda vērtspapīrus. Ja banka emitē hipotekārās ķīlu zīmes, tad šeit sniedz pārskatu par hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistru, iekļaujot tajā Komisijas “Noteikumos par hipotekāro ķīlu zīmju seguma reģistru” pieprasīto informāciju.

75. Kapitāls un rezerves

Atspoguļo reģistrētā un apmaksātā pamatkapitāla lielumu, uzrādot akciju veidus un nominālvērtību, kā arī katra akciju veida atpirkto pašu akciju daudzumu un nominālvērtību. Ja pārskata gadā notikušas apmaksātā pamatkapitāla izmaiņas, atklāj tos akcionārus, kas veica būtiskus ieguldījumus pamatkapitālā vai būtiski samazināja savus ieguldījumus tajā. Šeit norāda bankas akcionāru skaitu un sniedz informāciju par tiem akcionāriem un savstarpēji saistītām akcionāru grupām (vārds, uzvārds vai nosaukums, individuālais ieguldījums), kuras tieši vai netieši kontrolē 10 un vairāk procentus pamatkapitāla vai balsstiesību.

76. Pakārtotās saistības

Par katru saņemto pakārtoto aizdevumu, kura apmērs pārsniedz 10 procentus no pakārtoto saistību kopsummas, atklāj aizdevuma apmēru, aizdevēju, procentu likmi, valūtu, aizņēmuma līguma noslēgšanas datumu un atmaksas termiņu, apstākļus, kas ļauj pieprasīt aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, pakārtotības noteikumus, iespēju pārvērst attiecīgās pakārtotās saistības ieguldījumā pamatkapitālā vai cita veida saistībās un šādas iespējas pamatnostādnes. Papildus atklāj pārējo saņemto pakārtoto aizdevumu pamatnosacījumus.

77. Ārpusbilances posteņi

Ārpusbilances saistības sagrupē atbilstoši to būtībai un raksturam, atsevišķi uzrādot saistības trešo personu saistību nodrošināšanai, kā arī citas saistības, kurām piemīt risks, un sniedzot informāciju par saistību summām. Saistībām, kas radušās no darījumiem par aktīvu pārdošanu ar atpārdošanas iespēju, uzrāda arī aktīvu iespējamo atpirkšanas termiņu.

78. Procentu ienākumi un izdevumi

Atspoguļo procentu ienākumus pēc to veidiem (procentu ienākumi no prasībām pret kredītiestādēm un centrālajām bankām, no prasībām pārējiem klientiem par izsniegtajiem kredītiem, no parāda un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu un pārējie līdzīgie ienākumi) un procentu izdevumus pēc to veidiem (procentu izdevumi par saistībām pret kredītiestādēm un centrālajām bankām, par pārējo klientu noguldījumiem, par bankas emitētajiem parāda vērtspapīriem, pakārtotajām saistībām un pārējie līdzīgie izdevumi).

79. Komisijas naudas ienākumi un izdevumi

Uzrāda komisijas naudas ienākumus un izdevumus un maksu par sniegtajiem un saņemtajiem pakalpojumiem pēc to veidiem.

80. Administratīvie izdevumi

Uzrāda administratīvo izdevumu veidus, t.sk. personāla atalgojumu, sociālās apdrošināšanas izdevumus, nodokļus un pārējos administratīvos izdevumus.

81. Zaudējumi no nedrošiem parādiem

Uzrāda izmaiņas uzkrājumos nedrošiem parādiem pārskata perioda laikā, t.i., to atlikumu pārskata gada sākumā, papildu uzkrājumu veidošanu, uzkrājumu samazināšanu, t.sk. norakstīšanu zaudēto parādu dzēšanai, atlikumu pārskata perioda beigās, atsevišķi uzrādot darījumiem ar saistītām personām izveidotos uzkrājumus. Sniedz informāciju par to kredītu, kuriem ir pārtraukta procentu uzkrāšana, kopsummu un skaidro šo kredītu vērtības noteikšanai lietotās metodes. Uzrāda pārskata gadā norakstīto neatgūstamo parādu kopsummu.

82. Nodokļi

Sniedz informāciju par pārskata gadā samaksātajām nodokļu un nodevu summām sadalījumā pa nodokļu un nodevu veidiem un saņemtajiem nodokļu atvieglojumiem un atliktajiem nodokļiem. Bilances posteņos ietvertās nodokļu un nodevu saistību summas, aprēķinātās kavējumu naudas, soda naudas un citas valsts budžetam un pašvaldību budžetiem maksājamās vai pārmaksātās summas uzrāda atbilstoši nodokļu un nodevu veidiem.

83. Ienākumu sadalījums pēc ģeogrāfiskajiem reģioniem

Sniedz informāciju par peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos uzrādīto ienākumu sadalījumu pēc tiem ģeogrāfiskajiem reģioniem, kuros banka veic darbību ar ārvalstu filiāļu palīdzību. Šādu informāciju sniedz, ja ienākumu apmērs attiecīgajos reģionos ir būtisks.

84. Kapitāla pietiekamība

Uzrāda kapitāla pietiekamības aprēķina kopsavilkumu, ievērojot Komisijas “Kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” prasības.

85. Vidējais darbinieku skaits

Uzrāda pārskata gada vidējo darbinieku skaitu sadalījumā pa personāla kategorijām.

86. Atlīdzība bankas padomes un valdes locekļiem un darījumi ar viņiem

Uzrāda padomes un valdes locekļiem izmaksāto kopējo atalgojumu, t.sk. atalgojumu par citu funkciju veikšanu, kā arī padomes un valdes locekļiem izsniegto avansu, aizdevumu, galvojumu (garantiju) u.tml. darījumu kopsummas.

87. Ja starp pārskata gada beigām un dienu, kad gada pārskats apstiprināts publiskošanai, ir bijuši notikumi, kuri norāda uz apstākļiem, kas radušies pēc bilances datuma, un tie ir tik nozīmīgi, ka, nesniedzot informāciju par tiem, tiktu ietekmēta finanšu pārskatu lietotāju spēja novērtēt šos pārskatus un pieņemt lēmumus, tad pielikumā sniedz informāciju par katra šāda notikuma raksturu un finansiālo seku aplēsi vai arī paziņojumu, ka šādu aplēsi nav iespējams veikt.

88. Pielikumā skaidri norāda faktu, ka finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kurus apstiprinājusi Eiropas Komisija, kā arī atklāj informāciju, ja veidojas būtiskas atšķirības starp šādi sagatavotajiem finanšu pārskatiem un finanšu pārskatiem, kuri pilnībā sagatavoti saskaņā ar Starptautiskās grāmatvedības standartu padomes izdotajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un Starptautisko finanšu pārskatu interpretāciju komitejas standartu interpretācijām. Būtisku atšķirību gadījumā sniedz katras šādas atšķirības aprakstu un finansiālo atšķirību aplēsi.

XII. Papildu prasības konsolidētā gada pārskata sagatavošanas un iesniegšanas kārtībai

89. Banka, kura 27. Starptautiskajā grāmatvedības standartā paredzētajos gadījumos ir atbrīvota no konsolidētā gada pārskata sagatavošanas, individuālā gada pārskata pielikumā uzrāda konsolidētā gada pārskata nesagatavošanas pamatojumu, kā arī tās mātesuzņēmuma (bankas), kurš sagatavo konsolidēto gada pārskatu, nosaukumu, reģistrācijas numuru Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un reģistrācijas adresi.

90. Bankai, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, nav jāiesniedz Komisijai bankas individuālais gada pārskats.

91. Konsolidēto bilanci, ārpusbilanci un konsolidēto peļņas vai zaudējumu aprēķinu var sagatavot, pamatojoties uz šo noteikumu 15. un 21. punktā doto paraugu. Konsolidēto naudas plūsmas pārskatu un konsolidēto kapitāla un rezervju izmaiņu pārskatu sagatavo saskaņā ar šo noteikumu VIII un IX nodaļas prasībām. Mazākuma akcionāru līdzdalības daļu atspoguļo kapitāla un rezervju sastāvā atsevišķi no mātesuzņēmuma kapitāla un rezervēm. Konsolidācijas rezultātā iegūto negatīvo nemateriālo vērtību nekavējoties atzīst konsolidētā peļņas vai zaudējumu aprēķina atsevišķā postenī. Banka var neuzrādīt atsevišķus posteņus, ja tie ir nebūtiski vai to neuzrādīšana padara konsolidēto finanšu pārskatu posteņus pārskatāmākus, kā arī izveidot minēto pārskatu posteņu citādu izkārtojumu, taču jebkurā gadījumā posteņos atspoguļojamajai informācijai jāatbilst Starptautisko finanšu pārskatu standartu prasībām.

92. Pamatojoties uz Komisijas normatīvajiem noteikumiem, banka, kas sagatavo konsolidētos finanšu pārskatus, izstrādā un apstiprina konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanas kārtību, kā arī izveido iekšējās kontroles sistēmu, kas nodrošina patiesas informācijas savlaicīgu saņemšanu par grupas uzņēmumiem.

93. Sagatavojot konsolidētos finanšu pārskatus, ievēro lietoto konsolidācijas metožu saskaņotības principus un tos lieto konsekventi no gada gadā. Atkāpties no šā principa drīkst tikai izņēmuma gadījumos. Ikvienu šādu gadījumu, kā arī konsolidācijas metodes maiņas iemeslu un šīs maiņas ietekmi uz konsolidēto finanšu pārskatu posteņiem skaidro konsolidētā gada pārskata pielikumā.

XIII. Konsolidētā gada pārskata pielikums

94. Konsolidētā gada pārskata pielikumā iekļauj skaidrojošu informāciju atsevišķi par grupu un banku. Informāciju par banku un grupu sagatavo atbilstoši šo noteikumu XI nodaļas prasībām. Ja informācija par grupu būtiski neatšķiras no attiecīgās informācijas par banku, šādu informāciju par grupu var atsevišķi neuzrādīt.

95. Pielikumā iekļauj šādu, kā arī citos šo noteikumu punktos par pielikuma saturu norādīto un Starptautiskajos finanšu pārskatu standartos pieprasīto informāciju:

95.1. lietotās konsolidācijas metodes, to noteikšanas kritērijus;

95.2. grupas uzņēmumu nosaukumus un reģistrācijas adreses, katra meitasuzņēmuma darbības veidu, kā arī katra meitasuzņēmuma pamatkapitāla daļu (balsstiesību daļa katrā meitasuzņēmumā), kuru ieguvuši grupas uzņēmumi un personas, kas darbojas savā vārdā, bet grupas uzņēmumu uzdevumā vai labā. Norāda metodes, kas lietotas katra meitasuzņēmuma finanšu pārskatu rādītāju iekļaušanai konsolidētajos finanšu pārskatos;

95.3. grupas kopuzņēmumu un grupas saistīto uzņēmumu nosaukumus, reģistrācijas adreses un to darbības veidus. Sniedz grupas kopuzņēmumu kopīgās vadības pamatojumu. Uzrāda grupas kopuzņēmumu un grupas saistīto uzņēmumu pamatkapitāla daļu, kuru ieguvuši grupas uzņēmumi un personas, kas darbojas savā vārdā, bet grupas uzņēmumu uzdevumā vai labā. Norāda metodes, kas lietotas līdzdalības grupas kopuzņēmumu un grupas saistīto uzņēmumu pamatkapitālā uzrādīšanai konsolidētajos finanšu pārskatos;

95.4. līdzdalības uzņēmumos, kas iekļauti konsolidētajos finanšu pārskatos, bilances vērtību un attiecīgā uzņēmuma nosaukumu;

95.5. tādu uzņēmumu nosaukumu, reģistrācijas adresi un kapitāla un rezervju apmēru, kuros grupas uzņēmumiem nav būtiskas ietekmes vai grupas uzņēmumiem pieder mazāk nekā 20 procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, kā arī šīs līdzdalības bilances vērtību un līdzdalības daļu uzņēmumu pamatkapitālā. Šādu informāciju neuzrāda, ja tā nav būtiska;

95.6. pozitīvās nemateriālās vērtības sadalījumu, norādot konkrētos uzņēmumus, kā arī pozitīvās nemateriālās vērtības apmēru pārskata gada sākumā, tās pārvērtēšanu pārskata gadā un atlikušo vērtību pārskata gada beigās;

95.7. to pašas akciju daudzumu, nominālvērtību un bilances vērtību, kuras ieguvusi pati banka, tās meitasuzņēmumi vai personas, kas darbojas savā vārdā, bet bankas vai tās meitasuzņēmumu uzdevumā vai labā.

XIV. Pārejas noteikums

96. Noteikumu 15.1.8., 15.2.7., 16.7. un 17.7. punkts piemērojams līdz ar Eiropas Komisijas attiecīgās regulas, kas nosaka 39. Starp­tautiskā grāmatvedības standarta piemērošanu attiecībā uz portfeļa riska ierobežošanu (portfolio hedging), spēkā stāšanos.

XV. Noslēguma jautājumi

97. Noteikumi piemērojami, bankai sagatavojot gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu, sākot ar 2006. gadu.

98. Ieteikt bankām piemērot noteikumus, sagatavojot 2005. gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu.

99. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē ar Komisijas padomes 2001. gada 21. decembra lēmumu Nr. 24/3 apstiprinātie “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumi”, ar Komisijas padomes 2001. gada 21. decembra lēmumu Nr. 24/6 apstiprinātie “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumi”, ar Komisijas padomes 2004. gada 30. aprīļa lēmumu Nr. 98 apstiprinātie “Ieguldījumu brokeru sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas noteikumi” un ar Komisijas padomes 2004. gada 16. jūlija lēmumu Nr. 158 apstiprinātie “Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību gada pārskatu sagatavošanas noteikumi”.

Finanšu un kapitāla tirgus

komisijas priekšsēdētājs U.Cērps

 

1.pielikums

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

24.02.2006. noteikumiem Nr. 46

Noteikumos lietotie termini

1. Finanšu instruments (financial instrument) — 32. Starptautiskā grāmatvedības standarta 11. punkta izpratnē.

2. Finanšu aktīvs (financial asset) — 32. Starptautiskā grāmatvedības standarta 11. punkta izpratnē.

3. Finanšu saistības (financial liability) — 32. Starptautiskā grāmatvedības standarta 11. punkta izpratnē.

4. Kapitāla instruments (equity instrument) — 32. Starptautiskā grāmatvedības standarta 11. punkta izpratnē.

5. Atvasinātie finanšu instrumenti (derivative) — 39. Starptautiskā grāmatvedības standarta 9. punkta izpratnē.

6. Patiesajā vērtībā novērtētie finanšu aktīvi vai finanšu saistības ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (financial asset or financial liability at fair value through profit or loss) — 39. Starptautiskā grāmatvedības standarta 9. punkta izpratnē. Tie ietver:

6.1. tirdzniecības nolūkā turētos finanšu aktīvus vai finanšu saistības (financial assets or financial liability held for trading);

6.2. pēc sākotnējās atzīšanas klasificētus kā patiesajā vērtībā novērtētus ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā (noteikumu tekstā — klasificēti kā patiesajā vērtībā novērtēti ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā).

7. Līdz termiņa beigām turēti (held-to-maturity) ieguldījumi — 39. Starptautiskā grāmatvedības standarta 9. punkta izpratnē.

8. Kredīti un debitoru parādi (loans and receivables) — 39. Starptautiskā grāmatvedības standarta 9. punkta izpratnē.

9. Pārdošanai pieejami (available-for-sale) finanšu aktīvi — 39. Starptautiskā grāmatvedības standarta 9. punkta izpratnē.

10. Patiesā vērtība (fair value) — 32. Starptautiskā grāmatvedības standarta 11. punkta izpratnē.

11. Amortizētā iegādes vērtība (amortised cost) — 39. Starptautiskā grāmatvedības standarta 9. punkta izpratnē.

12. Faktisko procentu metode (effective interest method) — 39. Starptautiskā grāmatvedības standarta 9. punkta izpratnē.

13. Vērtības samazināšanās zaudējumi (impairment losses) — 36. Starptautiskā grāmatvedības standarta 6. punkta izpratnē.

14. Uzskaites vērtība (carrying amount) — 36. Starptautiskā grāmatvedības standarta 6. punkta izpratnē.

15. Riska ierobežošana (hedging) — 39. Starptautiskā grāmatvedības standarta 71. punkta izpratnē.

16. Meitasuzņēmums (subsidiary entity) — 27. Starptautiskā grāmatvedības standarta 4. punkta izpratnē.

17. Mātesuzņēmums (parent entity) — 27. Starptautiskā grāmatvedības standarta 4. punkta izpratnē.

18. Asociētais uzņēmums (associate entity) — 28. Starptautiskā grāmatvedības standarta 2. punkta izpratnē.

19. Nemateriālā vērtība (goodwill) — 3. Starptautiskā finanšu pārskatu standarta 51. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

20. Ieguldījumu īpašums (investment property) — 40. Starptautiskā grāmatvedības standarta 5. punkta izpratnē.

 

2.pielikums

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

24.02.2006. noteikumiem Nr. 46

 

Naudas plūsmas pārskats

par 200___.gadu

(pārskata periods)

01.JPG (269021 bytes)

 

3.pielikums

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas

24.02.2006. noteikumiem Nr. 46

 Kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats

02.JPG (64406 bytes)

03.JPG (41613 bytes)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!