Valsts sekretāru 2006.gada 16.februāra sanāksmē

Par grozījumiem Ceļu satiksmes likumā un līdzfinansējumu Saldus sporta kompleksa būvniecībai

Valsts sekretāru 16.februāra sanāksmē pieteikti divi Aizsardzības ministrijas (AM) projekti – par līdzfinansējumu Saldus sporta kompleksa būvniecībai un likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Izvērtējot pieteiktos projektus, Aizsardzības ministrija ir radusi iespēju 2006.gadā atbalstīt Saldus sporta kompleksa būvniecību, paredzot līdzfinansējumu 693 000 latu. Finansējuma piešķiršana sporta kompleksa būvniecībai atbalstīta, lai ieinteresētu sabiedrību, īpaši jaunatni, veselīga dzīvesveida un kvalitatīva brīvā laika pavadīšanā, kā arī lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīru un jaunsargu iespējas attīstīt savu fizisko sagatavotību.

Ceļu satiksmes likuma grozījumi paredz klasificēt tos NBS specializētos militāros transporta līdzekļus, kurus iepriekš nevarēja reģistrēt Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā. Grozījumi paredz noteikt atšķirīgu šo transportlīdzekļu reģistrācijas kārtību, kādā šiem transportlīdzekļiem tiek veikta tehniskā apskate, kā arī specializēto militāro transportlīdzekļu vadītāju apmācību un īpašu vadītāju apliecību izsniegšanu.

Par finansiālo atbalstu Saldus sporta kompleksam no AM budžeta un likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” tiks uzklausīti arī pārējo ministriju un īpašo uzdevumu ministru sekretariātu atzinumi.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

Par grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā

Sākot ar 2007.gada 1.aprīli, fondēto pensiju shēmas dalībniekiem vairs netiks dota iespēja par valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldītāju izvēlēties Valsts kasi (VK), jo VK ieguldījumu plāna portfelis tiks nodots privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem, to paredz plānotie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā. Grozījumi Valsts sekretāru 16.februāra sanāksmē izsludināti saskaņošanai ministrijās.

Grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā ir sagatavojusi Finanšu ministrija atbilstoši Ministru kabineta (MK) rīkojumam, ar kuru Finanšu ministrija noteikta par atbildīgo institūciju koncepcijas par VK ieguldījumu plāna portfeļa nodošanu privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem īstenošanā un nepieciešamo tiesību aktu projektu izstrādē.

Paredzams, ka grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, nodrošinot vienādus konkurences apstākļus.

Valsts kases pārvaldīšanā esošo fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos reģistrētā fondētās pensijas kapitāla nodošana citiem fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem notiks konkursa kārtībā. Konkursa noteikumus un kapitāla nodošanas kārtību noteiks Ministru kabinets – grozījumi likumā paredz, ka atbilstoši MK noteikumi jāizdod līdz 2006.gada 1.oktobrim. Tāpat līdz šim datumam jāizdara nepieciešamie grozījumi MK 2003.gada 27.maija noteikumos Nr.272 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību”.

Grozījumi likumā ir izstrādāti atbilstoši MK rīkojumam, kurš paredz Valsts kases (VK) ieguldījumu plāna portfeli nodot privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem, portfeli sadalot tādā veidā, lai katrs pretendents, kas atbilst noteiktajiem kritērijiem, saņemtu identisku ieguldījumu plāna aktīvu daļu. Šo rīkojumu MK izdeva pērnā gada novembrī, apstiprinot vienu no koncepcijas “Par Valsts kases turpmāko darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā” risinājuma variantiem.

Koncepcijā “Par Valsts kases turpmāko darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā” tika konstatētas vairākas problēmas valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldē. Pašlaik šos līdzekļus pārvalda VK un privātie līdzekļu pārvaldītāji – ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. Valsts kasi pārrauga Finanšu ministrija, bet privātos līdzekļu pārvaldītājus licencē un uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Tādējādi uz VK un privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem attiecas atšķirīgas normatīvo aktu prasības.

Tā kā VK funkcijas valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā pilnā mērā spēj nodrošināt privātie līdzekļu pārvaldītāji, kā arī lai nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus, koncepcijā tika piedāvāti četri varianti VK darbības nosacījumu pārveidošanai šajā jomā: esošās kārtības saglabāšana; VK lomas samazināšana; valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas nodalīšana no VK; VK ieguldījumu plāna portfeļa nodošana privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem.

No koncepcijā piedāvātajiem variantiem problēmas risināšanai valdība atbalstīja ceturto variantu, kas paredz, ka uz līdzšinējā VK ieguldījumu portfeļa daļu tiek rīkots konkurss, kurā varētu piedalīties privātie līdzekļu pārvaldītāji. Šim variantam koncepcijā kā iespējami bija norādīti divi attīstības virzieni – VK ieguldījumu plāna portfeļa nodošana, to sadalot starp pretendentiem, un Valsts kases ieguldījumu plāna izsole. No šiem attīstības virzieniem valdība atbalstīja pirmo scenāriju.

Valsts fondēto pensiju shēma sāka darboties 2001.gada 1.jūlijā. Sākotnēji valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvadīšanas funkcija tika deleģēta tikai Valsts kasei. Valsts fondēto pensiju likuma pārejas noteikumu 1.punktā noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim sagatavo un iesniedz Saeimai priekšlikumus par VK turpmāko darbību fondēto pensijas shēmas līdzekļu pārvaldīšanā.

No 2003.gada 1.janvāra ar šo līdzekļu pārvaldīšanu drīkst nodarboties arī privātie līdzekļu pārvaldītāji – ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām FKTK ir izsniegusi licenci valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanai.

Par Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas padomes nolikumu

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas (IAUI) padomes nolikumu. Ceturtdien, 16. februārī, noteikumu projekts Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts saskaņošanai ministrijās.

MK noteikumi regulēs IAUI padomes darba organizāciju, noteiks padomes būtību, mērķus, funkcijas, uzdevumus, tiesības, struktūru, vadību, darba organizāciju un lēmumu pieņemšanas kārtību. Nolikums reglamentēs padomes sastāvu, padomes priekšsēdētāja pienākumus un padomes sēdes sasaukšanas termiņu.

Padome ir konsultatīva institūcija, kura veicina sabiedrības interešu ievērošanu, izložu, azartspēļu un loteriju tirgus attīstību un stabilitāti. Nolikums paredzēs, ka padomes sastāvā darbojas pieci locekļi – pa vienam pārstāvim no Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, biedrības, kura pārstāv vairāk nekā 50 procentus no Latvijas Republikas azartspēļu organizētājiem, kā arī no Latvijas Pašvaldību savienības. Padomes sastāvs būs jāapstiprina Ministru kabinetam.

MK noteikumos “Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas padomes nolikums” paredzēts, ka padomei ir šādi uzdevumi:

• izvērtēt izložu, azartspēļu un loteriju organizēšanu regulējošo normatīvo aktu projektu atbilstību izstrādātajiem politikas plānošanas dokumentiem;

• sagatavot priekšlikumus finanšu ministram par nepieciešamajām pārmaiņām azartspēļu, izložu un loteriju tirgus uzraudzības kontroles darbību veikšanā;

• izskatīt priekšlikumus par normatīvo aktu projektu izstrādi izložu, azartspēļu un loteriju organizēšanas jomā;

• apspriest prioritāros virzienus izložu, azartspēļu un loteriju tirgus attīstībai un stabilitātei.

Par darbu IAUI padomē tās locekļi atalgojumu nesaņems.

Par muitas procedūras – tranzīta – piemērošanu

Valsts sekretāru 16.februāra sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par muitas procedūras – tranzīta – piemērošanas kārtību.

Noteikumi reglamentēs muitas procedūras – tranzīta – piemērošanas un noformēšanas kārtības atsevišķus noteikumus par galvotāja statusa piešķiršanas procedūru, skaidras naudas iemaksas kārtību, atļaujas piešķiršanu izmantot vispārējo galvojumu, samazināto galvojumu un atbrīvojumu no galvojuma, kā arī “Uzņēmēju moduļa” izmantošanu elektroniskajā deklarēšanā.

MK noteikumi “Muitas procedūras – tranzīts – piemērošanas kārtība” tika izstrādāti atbilstoši Muitas likuma prasībām, kas paredz, ka muitošanas un muitas kontroles kārtība ir jānosaka Ministru kabinetam. Šajos noteikumos pēc būtības ir iestrādātas divu Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumu – “Par kopējo tranzīta procedūru” un “Par atļaujām Uzņēmēju moduļa izmantošanai” – ārējās tiesību normas.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par bērnu noziedzības novēršanu un bērnu aizsardzību pret noziegumu

Iekšlietu ministrija (IeM) ceturtdien, 16.februārī, pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziegumu programmas 2006.–2008.gadam projektu.

Programmas mērķis ir mazināt bērnu noziedzību, novērst noziedzīgu uzvedību veicinošus faktorus, kā arī uzlabot bērnu drošību un pasargāt bērnus no jebkāda veida vardarbības.

Programmas ietvaros paredzēts apkopot un analizēt informāciju par nepilngadīgo noziedzības stāvokli un noziedzības novēršanas problēmām, kā arī, pamatojoties uz secināto, izstrādāt projektus un veikt preventīvus pasākumus bērniem, kas veicinātu nepilngadīgo tiesisko apziņu un izglītotu drošības jautājumos. Programmas mērķis ir arī sekmēt sadarbību starp valsts, pašvaldību un sabiedriskā sektora institūcijām, lai uzlabotu darbu ar riska grupas bērniem, mazinātu vardarbību pret nepilngadīgajiem un to vidū, laikus konstatētu un risinātu bērna uzvedības un socializācijas problēmas, kā arī novērstu nepilngadīgo noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

Lai gan Latvijas Republikas spēkā esošajos tiesību aktos jau ir iestrādāti konvencijas par bērna tiesībām pamatprincipi, programma paredz pilnveidot normatīvo bāzi un normatīvo aktu piemērošanu praksē, lai nodrošinātu bērnu tiesību aizsardzību. Tā arī nosaka veikt to speciālistu, kas strādā bērnu tiesību aizsardzības jomā, izglītošanu, kā arī organizēt pieredzes apmaiņas pasākumus kopā ar valsts un citu valstu bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem.

2006.gadā IeM sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju un citām atbildīgajām institūcijām īstenos Bērnu noziedzības novēršanas un bērnu aizsardzības pret noziegumu programmu 2006. – 2008.gadam pieejamo budžeta līdzekļu, kas ir ap 800 tūkstošiem latu, un iespējamo budžeta grozījumos paredzēto līdzekļu ietvaros.

Papildus nepieciešamais finansējums programmas paredzētajām aktivitātēm laikā no 2006. līdz 2008.gadam ir ap septiņiem miljoniem latu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

Par Latvijas likumu saskaņošanu ar ES direktīvu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu

Valsts sekretāru 16.februāra sanāksmē izskatīti grozījumi vairākos likumos, kas nepieciešami, lai varētu ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa direktīvu 2004/48/EK par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu Latvijas normatīvajos aktos.

Lai ieviestu šo direktīvu, nepieciešami grozījumi Civilprocesa likumā, jo pašlaik nav detalizēta regulējuma saistībā ar intelektuālā īpašuma jautājumiem, savukārt minētā direktīva ļoti detalizēti apraksta veicamos pasākumus. Piemēram, trūkst norādes, ka prasību var nodrošināt arī nemantiska rakstura prasībās, proti, intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Tāpat grozījumu projekts paredz precizēt pierādījumu nodrošināšanu intelektuālā īpašuma tiesību jomā un pamatojumus, kas būtu norādāmi pieteikumā par prasības nodrošināšanu. Grozījumi nepieciešami arī zaudējumu atlīdzības jautājumā, ja pierādījumu vai prasības nodrošināšanas līdzekli atceļ.

Lai direktīvu ieviestu, nepieciešami arī grozījumi Dizainparaugu likumā. Grozījumu projekts paredz papildināt atsevišķus likumā norādītos pasākumus, savukārt atsevišķas normas (piemēram, informācijas sniegšanu par pretlikumīgi izgatavotiem dizainparaugiem) tiks ieviestas no jauna.

Grozījumu projekts likumam par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtiski papildinās ģeogrāfisko norāžu aizsardzības iespējas, jo līdz šim tās galvenokārt varēja aizsargāt, atsaucoties uz normatīvajiem aktiem par negodīgu konkurenci.

Savukārt ar grozījumiem likumā par pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzību paredzēts precizēt Patentu valdes Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzības kārtību.

Likumu grozījumi nodoti saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Veselības, Satiksmes un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei un Valsts kancelejai.

Par NATO un ES sniegtās neklasificētās informācijas aizsardzību

Valsts sekretāru 16.februāra sanāksmē izskatīts grozījumu projekts Informācijas atklātības likumā, kuri paredz NATO informāciju “Unclassified” un Eiropas Savienības (ES) informāciju “Limite” atzīt par atsevišķu ierobežotas pieejamības informācijas kategoriju.

Likuma grozījumi nepieciešami, jo līdz šim veikti pasākumi, kas nodrošina NATO un ES klasificētās informācijas drošību, taču sadarbības laikā tiek saņemta arī informācija, kura apzīmēta kā “Unclassified” un “Limite”. Lai gan NATO un ES neuzskata šo informāciju par klasificētu, tā nav vispārpieejama informācija.

Veicot šos grozījumus likumā, tiktu nodrošināts, ka ar šo informāciju iepazīstas tikai ierobežotu personu loks darba vai dienesta pienākumu veikšanai.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras un Labklājības ministrijai, kā arī Zemkopības, Vides, Veselības un Satiksmes ministrijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās un Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Ģenerālprokuratūrai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas  Sabiedrisko attiecību nodaļa

Par Valsts kancelejas darbības stratēģiju 2007. – 2009. gadam

Valsts sekretāru 16.februāra sanāksmē Valsts kanceleja pieteica izskatīšanai programmas projektu “Valsts kancelejas darbības stratēģija 2007. – 2009.gadam”.

Valsts kancelejas darbības stratēģija 2007. – 2009.gadam ir izstrādāta, lai efektīvi nodrošinātu Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Ministru kabineta iekārtas likumā un Valsts kancelejas nolikumā noteiktās funkcijas un uzdevumus, kā arī sasniegtu Valsts kancelejas kompetencē esošo politikas plānošanas dokumentu noteiktos mērķus.

Valsts kancelejas virsmērķis ir kļūt par mūsdienīgu valsts pārvaldes centru, kas strādā visas sabiedrības interesēs.

Valsts kancelejai, saskaņā ar likumos un Ministru kabineta noteikumos tai doto mandātu, ir trīs darbības virzieni:

- Ministru kabineta un Ministru prezidenta darba organizatoriskā un saturiskā nodrošināšana;

- valsts pārvaldes politikas plānošana un realizēšana;

- specifisku funkciju īstenošana.

Atbilstoši noteiktajiem darbības virzieniem ir definēti arī Valsts kancelejas darbības stratēģijas īstenošanas mērķi:

- Valsts kanceleja ar savu darbu cenšas panākt, lai valdības lēmumi būtu informatīvi nodrošināti, vispusīgi izvērtēti un saskaņoti, sabiedrībai zināmi un izskaidroti, kā arī pēctecīgi un tiktu pildīti.

- Valsts kanceleja savas kompetences ietvaros cenšas panākt, lai valsts pārvalde būtu tiesiska, vienota, racionāli organizēta, vērsta uz attīstību, kā arī atklāta un klientiem draudzīga.

- Valsts kanceleja, īstenojot specifiskas funkcijas, cenšas nodrošināt valsts interesēm atbilstošākos, lietderīgākos, kvalitatīvākos, kā arī finansiāli izdevīgākos rezultātus.

Katram darbības virzienam ir noteiktas vairākas vidēja termiņa prioritātes, uz kurām balstoties Valsts kanceleja ik gadu izstrādā savu darba plānu, kas satur informāciju par konkrētiem pasākumiem (atbildīgajām struktūrvienībām un darbiniekiem), kas vērsti uz stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanu. Par darba plāna izpildi visas Valsts kancelejas struktūrvienības atskaitās divas reizes gadā, bet reizi gadā tiek publicēts Valsts kancelejas gada publiskais pārskats.

Valsts kancelejas darbības virzieni tiek īstenoti ar piecām budžeta programmām, no kurām divas attiecināmas uz Valsts kancelejas padotībā esošajām iestādēm – Valsts administrācijas skolu un Eiropas Savienības informācijas aģentūru.

Tiešās pārvaldes iestādes darbības stratēģija ir ministrijas darba organizācijas un budžeta plānošanas rīks, kas saskaņā ar Ministru kabineta Kārtības rulli visām ministrijām un īpašu uzdevumu sekretariātiem ir jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā līdz šā gada martam. Stratēģiju programmu daļā izveidotā ministrijas/sekretariāta budžeta programmu struktūra būs par pamatu 2007.gada valsts budžeta veidošanā. Līdz šim brīdim savas darbības stratēģijas ir izstrādājušas un Ministru kabinetā iesniegušas Vides ministrija un Bērnu un ģimenes lietu ministrijas.

Atbilstoši Ministru kabineta Kārtības rullim politikas joma, uz kuru attiecas projekts, ir publiskās pārvaldes politika. Katru gadu Valsts kancelejas darbības stratēģija tiks koriģēta budžeta plānošanas procesa ietvaros.

Programmas projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, biedrībā “Latvijas Pilsoniskā alianse”.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par valdības un sabiedrības komunikāciju ES jautājumos

Valsts sekretāru 16.februāra sanāksmē Valsts kanceleja pieteica izskatīšanai pamatnostādņu projektu “Pamatnostādnes komunikācijai ar sabiedrību Eiropas Savienības jautājumos 2006.–2011.gadam” (Pamatnostādnes).

Pamatnostādnes ir izstrādātas, lai uzlabotu valdības komunikāciju un koordināciju Eiropas Savienības (ES) jautājumos. To mērķis ir vairot Latvijas iedzīvotāju zināšanas par iespējām, tiesībām un pienākumiem ES un piederības sajūtu tai.

Projektā definēti jauni mērķi, darbības virzieni un sasniedzamie rezultāti valdības un sabiedrības komunikācijai par ES jautājumiem, kā arī paredzētas komunikācijas prioritātes un svarīgākās mērķa grupas.

Balstoties uz situācijas analīzi, noteikti trīs galvenie darbības virzieni komunikācijas politikas īstenošanā ES jautājumos: sabiedrības informēšana un līdzdalības veicināšana jautājumos par ES un Latvijas dalību tajā; valsts pārvaldes institūciju darba koordinācijas pilnveidošana ES komunikācijas jautājumos un starpnieku kapacitātes celšana.

Pamatnostādnēs definēti politikas rezultāti, darbības rezultāti un izvirzīto darbības virzienu prioritāri veicamie pasākumi, kā arī komunicējamās tēmas – vispusīga informācija par ES pamatjautājumiem, aktualitātēm, valstij un sabiedrībai kopumā nozīmīgiem jautājumiem.

Īpaša uzmanība pievērsta svarīgākajām mērķa grupām: skolēniem un jauniešiem vecumā līdz 25 gadiem; ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 63 gadiem; bezdarbniekiem; lauku iedzīvotājiem un pensionāriem. Šīm grupām ir noteiktas komunikācijas prioritātes, kuras paredzēts regulāri aktualizēt, ņemot vērā sabiedrisko domu, ES un Latvijas aktualitātes.

Valdības komunikācijā ES jautājumos noteikti vairāki pamatprincipi: informācija ir patiesa un objektīva; komunikācija ir vienkārša un saprotama; valdības institūciju komunikācija ES jautājumos ir vienota un koordinēta; valdība iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanā par ES jautājumiem.

Pamatnostādņu īstenošanai paredzēts izstrādāt rīcības programmu, nosakot konkrētus uzdevumus, atbildīgās institūcijas un detalizētus aprēķinus par ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās un īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā tīspusējās sadarbības padomē, Eiropas Savienības informācijas aģentūrā un sabiedriskajā organizācijā “Eiropas kustība Latvijā”.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Par grozījumiem Augu šķirņu aizsardzības likumā

Valsts sekretāru 16.februāra sanāksmē izskatīti grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā. Grozījumi paredz ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu.

Veicot grozījumus, paplašināsies Augu šķirņu aizsardzības likuma darbība, jo ir paplašināts to likumā noteikto personu loks, kas var iesniegt prasību tiesā par selekcionāra tiesību aizskārumu un nolēmumu veidiem, kādus tiesa var pieņemt, kā arī zaudējumu apmēra aprēķināšanas veidiem. Likumprojektā norādīts, ka selekcionāra tiesību īpašnieks, tā tiesību pārņēmējs vai tā pilnvarota persona var iesniegt prasību tiesā par selekcionāra tiesību aizskārumu.

Likumprojekts neietekmēs Latvijā aizsargāto šķirņu ražošanas apjomus, to cenas, nodarbinātību un bezdarba līmeni, kā arī importa apjomu un konkurenci.

Par kvalitātes prasībām ābolu un bumbieru sidram

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības ābolu un bumbieru sidram”, lai aizsargātu un nemaldinātu patērētāju, aizsargātu cilvēku veselību un arī aizsargātu sidra izcelsmes nosaukumu.

Eiropas Savienībā (ES) nav normatīvo aktu attiecībā uz sidru, tādēļ ES noteikusi: ja dalībvalsts vēlas kontrolēt ražotā sidra kvalitāti, tai ir iespēja izstrādāt savus nacionālos noteikumus. Šādi nacionālie noteikumi ir izstrādāti Zviedrijai un Dānijai.

Sidrs ir produkts, ko iegūst dabīgā fermentācijas procesā no ābolu vai bumbieru sulas un kam netiek pievienots etilspirts. Savukārt dzērieni, kuros produktā ietilpstošā alkohola saturs ir radies etilspirta pievienošanas rezultātā, ir dēvējami par alkoholiskiem dzērieniem vai kokteiļiem. Šobrīd Latvijas uzņēmumi ražo vairākus šāda veida dzērienus, piemēram, “Dzērveņu sidrs” vai “Kivi sidrs” u.tml., kuru sastāvs neatbilst tā nosaukumā minētajam. Ar jauno normatīvo aktu tiks regulēta šo dzērienu kvalitāte, nosakot, ka tie ražojami no dabīgajiem augļu ekstraktiem, tādējādi to garšu un sastāvu maksimāli tuvinot dabīgajam.

Par licenču izsniegšanu traktortehnikas un piekabju mazumtirdzniecībai

Valsts sekretāru 16.februāra sanāksmē izskatīja Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu mazumtirdzniecības atļauju (licenču) izsniegšanas kārtība, prasības traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu mazumtirdzniecībai, kā arī tirdzniecības valsts reģistrācijas numura zīmju izmantošanai, valsts nodevas apmērs par atļaujas saņemšanu traktortehnikas, tās piekabju un numurēto agregātu mazumtirdzniecībai un maksāšanas kārtība”.

Noteikumu projekts paredz nodrošināt komersantiem vieglāku valsts pārvaldes iestādes sniegtā pakalpojuma pieejamību un samazināt licences saņemšanai iesniedzamo dokumentu skaitu.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa