Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par ES pakalpojumu direktīvu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.02.2006., Nr. 28 (3396) https://www.vestnesis.lv/ta/id/128270

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumu Nr.746 "Pedagogu darba samaksas noteikumi" atsevišķu normu piemērošanu

Vēl šajā numurā

16.02.2006., Nr. 28 (3396)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par ES pakalpojumu direktīvu

Direktīva paredz brīvu pakalpojumu kustību, kas ir viena no Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus pamatvērtībām līdzās brīvai preču, darbaspēka un kapitāla kustībai. Taču dalībvalstu uzlikto administratīvo šķēršļu dēļ iekšējais tirgus pakalpojumu jomā līdz šim nedarbojās.

Eiropas Komisijas (EK) direktīvas projekts paredzēja atvieglot uzņēmēju iespējas sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī, tikai pēdējo nedēļu Eiropas lielo partiju savstarpējās konsultācijas liecina, ka direktīvas būtiskākie panti var tikt noraidīti.

Pēc pašreizējās informācijas, divas lielākās politiskās grupas – Eiropas Tautas partija un sociālisti – panākušas vienošanos par savstarpēju kompromisa variantu. Komisijas varianta direktīvas atbalstītāji Eiropas Tautas partijā ir piekāpušies un atteikušies no pretrunīgākā – valsts izcelsmes – principa minēšanas. Kompromisa būtība ir tā, ka jaunajā redakcijā direktīvas 16. pants paredz dalībvalstīm tiesības sniegt pakalpojumus otras valsts teritorijā, bet tekstā vairs nav atsauces uz to, vai pakalpojumu sniedzējam jāvadās pēc savas valsts likumiem vai tās valsts likumiem, kur pakalpojums tiek sniegts. Oriģinālais direktīvas teksts paredzēja to, ka pietiek uzņēmumam būt reģistrētam viena valstī, lai tas varētu brīvi sniegt pakalpojumus visā ES teritorijā.

Tā vietā dalībvalstīm ir atļauts izvirzīt prasības, kas atbilst sabiedrības drošības un aizsardzības mērķiem un arī veselības un vides aizsardzības apsvērumiem.

Jauns elements direktīvas tekstā ir ierobežojumu veidi, kādus dalībvalstis nedrīkst lietot, piemēram, nedrīkst likt pakalpojumu sniedzējiem reģistrēties profesionālajās organizācijās, lietot konkrētus materiālus vai instrumentus, ja tas nav saistīts ar iedzīvotāju drošību vai veselības aizsardzību.

Ja kompromiss tiks pieņemts pirmajā lasījumā, tad direktīva varētu tikt skatīta ES Ministru padomes marta sanāksmē.

Eiropas Parlamenta balsojums pirmajā lasījumā par EP un Padomes direktīvu par pakalpojumiem iekšējā tirgū notiek šodien, 16.februārī.

Latvijas EP deputāts Guntars Krasts

(Nāciju Eiropas grupa)

14.februāra plenārsēdē Briselē

“Pašreiz, skatot pēdējos labojumus, kurus kopīgi iesniegušas Tautas partija un sociālistu grupa, top žēl, ka pakalpojumu direktīva netika pieņemta vēl pirms Eiropas Savienības pēdējās paplašināšanās. Acīmredzot sabiedriskā doma vecajās dalībvalstīs, kurā ieklausījušās abas Parlamenta frakcijas, šobrīd visus tirgus liberalizācijas pasākumus uztver kā draudus, lai gan tieši šo pasākumu mērķis ir padarīt ES stiprāku.

Tāpēc vēlos noraidīt maldīgo uzskatu, ka pakalpojumu tirgus liberalizācija ir labvēlīga tikai tirgus “lētajam galam”. Jau šobrīd augstas pievienotās vērtības pakalpojumu sektoros – finanšu, biznesa, konsultāciju pakalpojumos – šī plūsma ir no vecajām uz jaunajām dalībvalstīm.

Pakalpojumu plūsmai pēc liberalizācijas nav un nevar būt vienvirziena raksturs. Tā, piemēram, veco dalībvalstu īpatsvars kopējā Eiropas Savienības celtniecības nozares pievienotajā vērtībā ir 95%, biznesa pakalpojumu jomā tas ir vēl lielāks – 98%.

Tādēļ veco dalībvalstu pakalpojumu sektoram ar augstu pievienoto vērtību, jaudām un kapitālu noteikti atradīsies stabila vieta jauno dalībvalstu tirgos.

Izcelsmes valsts principa lietošana pakalpojumu sniegšanai atvērtu Eiropas Savienības iekšējo tirgu nozīmīgākajam pakalpojumu sniedzējam dalībvalstīs – mazajam un vidējam uzņēmumam.

Saglabājot izcelsmes valsts principu, daļa no konkurences spriedzes darba tirgū tiktu novirzīta uz uzņēmumu jomu. Tas veicinoši ietekmētu uzņēmējdarbības attīstību Eiropā kopumā. Ārpus savas valsts nodarbinātie caur nacionālo uzņēmumu saglabātu tiešu saikni ar izcelsmes valsti.

Viens no argumentiem pret izcelsmes valsts principu ir bažas, ka tiks apdraudēti labklājības standarti vecajās dalībvalstīs. Taču izcelsmes valsts principa svītrošana vai būtiska ierobežošana padara pakalpojumu direktīvu neefektīvu, kas nākotnē noteikti drupinās šos standartus.

Kopumā vērtējot Parlamenta abu lielāko politisko partiju grupu priekšlikumus, jāsecina, ka tie iezīmē ierobežotu un ārkārtīgi gausu pakalpojumu sektoru atvēršanu konkurencei, līdz ar to apdraudot ES konkurētspējas mērķu sasniegšanu.

Visbeidzot vēlos uzsvērt, ka ceturtdienas balsojums parādīs Parlamenta attieksmi pret Lisabonas mērķiem un to, vai šie mērķi un to sasniegšanas līdzekļi neprasa revīziju.

Iveta Bojāra, EP Nāciju Eiropas grupas

preses administratore

Latvijas EP deputāts Valdis Dombrovskis

(Nāciju Eiropas grupa)

14.februāra plenārsēdē Briselē

EP deputāts, uzrunājot savus kolēģus, norādīja, ka pašlaik liels daudzums administratīvo šķēršļu bremzē efektīvu Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus funkcionēšanu. Administratīvie šķēršļi un ar to saistītās izmaksas visnegatīvāk ietekmē mazo un vidējo uzņēmumu sektora iespējas sniegt pakalpojumus ārpus savas valsts. Pakalpojumu sektors veido ap 70% no ES ekonomikas, tāpēc administratīvo šķēršļu novēršana šajā sektorā dotu ievērojamu impulsu ES ekonomikas attīstībai.

“Eiropas Komisijas analīze parāda, ka laika posmā no 1992. līdz 2002.gadam veiktie pasākumi Eiropas Savienības iekšējā tirgus darba uzlabošanai un iekšējo robežu atvēršanai ir palielinājuši Eiropas Savienības IKP par 1,8% un radījuši 2,5 miljonus jaunu darba vietu. Šis pieaugums ir panākts, galvenokārt pateicoties brīvas preču kustības nodrošināšanai un liberalizācijai telekomunikāciju un enerģētikas sektoros. Eiropas Komisijas analīze arī parāda, ka līdzvērtīgu ekonomikas un darba vietu pieaugumu varētu nodrošināt arī reāli funkcionējošs ES iekšējais pakalpojumu tirgus,” runā uzsvēra Valdis Dombrovskis.

V.Dombrovskis akcentēja, ka “ir svarīgi balsot par spēcīgu pakalpojumu direktīvu, saglabājot izcelsmes valsts principu vismaz EP Iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzības komitejas nobalsotajā variantā, saglabājot direktīvas pantus, kas atrunā pakalpojumu sniedzēju tiesības darbinieku nosūtīšanai uz pakalpojumu sniegšanas valsti, kā arī ierobežojot izņēmumu sarakstu. Bez šiem principiem pakalpojumu direktīvas jēga tiek ievērojami sagrozīta un papildu ES ekonomiskās izaugsmes iespējas tiks palaistas garām. (..) Daļa Eiropas Parlamenta deputātu cenšas nopietni izkropļot pakalpojumu direktīvas jēgu un īstenot protekcionistisku politiku attiecībā pret jauno dalībvalstu pakalpojumu sniedzējiem, neraugoties uz ekonomiskajiem zaudējumiem, ko tas nesīs ES kopumā.”

Zane Lielķikute, EP deputāta

Valda Dombrovska preses sekretāre

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!