Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2006. gada 9. februāra stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.02.2006., Nr. 28 (3396) https://www.vestnesis.lv/ta/id/128220

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem 2006. gada 8. februārī

Vēl šajā numurā

16.02.2006., Nr. 28 (3396)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

2006. gada 9. februāra stenogramma

Stenogramma – pēc Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas

Sēdi vada Latvijas Republikas8.Sa­eimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 9.februāra sēdi.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 58, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplinārās atbildības likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 61, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Vai deputāts Jānis Lagzdiņš ir pieteicies runāt par procedūru? Nē. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Urbanoviča, Ivana Ribakova, Andreja Klementjeva, Vitālija Orlova un Valērija Agešina iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Dzintars Ābiķis. Nē... “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Godātā priekšsēdētāja! Godātā Saeima! Zālē diez vai ir kāds, kas pēc būtības iebildīs un teiks, ka ar miruša cilvēka audiem, ar to apriti pēc nāves viss ir kārtībā. Saprotot, ka tas ir ļoti jutīgs jautājums medicīnas iestādēm, kur transplantējamie audi ir nepietiekamā daudzumā, mēs ļoti uzmanīgi un ilgi sarakstījāmies ar atbildīgajām iestādēm un mēģinājām atrast kādu mazāk kaitīgu priekšlikumu, un tādu mēs esam radījuši. Es gribu īsumā aicināt jūs... Izmantojot motivāciju, kas ir šajos mūsu priekšlikumos, es gribu aicināt jūs nodot likumprojektu komisijai, un tur tad varbūt bez īpašas steigas un politiskām kaismēm mēs varētu izstrādāt tādu variantu, kas mūsu sabiedrībā pirmām kārtām noņemtu spriedzi, kura aug augumā, un, protams, netraucētu medicīnas iestādēm strādāt un glābt cilvēku dzīvības.

Redziet, Rikavā pavisam nesen bija bēres, un tur bērētāji konstatēja mirušā cilvēka audu vietā... teiksim, kāju stumbeņu vietā mietus, bet vēl citās ķermeņa daļās, kur vajadzēja atrasties ķermeņa audiem, netīrus maisus. Jūs varat iedomāties, kādu mums, kristiešiem, rada, tā teikt, “prieku” šis notikums un kādu uzticību tas vairo pret valsts varas iestādēm, kuras jau daudzus gadus, zinot, ka ir bijuši vairāki skandāli, arī Latgalē un Rīgā, kas ir ieguvuši starptautisku skanējumu... Mēs joprojām neesam atraduši iespēju, cienījamie deputāti, četru gadu garumā nevienu reizi atgriezties pie šā jautājuma. Tāpēc šis mums ir parāds, kas ir atdodams vēl šogad, un mēs aicinām nodot šo likumprojektu komisijām un izskatīt šo jautājumu tiešām mierīgi, bez steigas, lai par to nevajadzētu skaļi runāt īsi pirms vēlēšanām.

Mēs esam paredzējuši medicīnas iestāžu vadītājiem lielāku atbildību par to kārtību, kāda būtu ievērojama attiecībā uz miruša cilvēka audu izņemšanu un, piedodiet, apriti.

Visbeidzot ir jāatrod kompromiss starp medicīniskām vajadzībām un katra indivīda tiesībām būt neskartam pēc nāves un mirušā tuvinieku un radinieku vēlmi likt šķēršļus šādai aiztikšanai. Man liekas, tas būtu ļoti pareizi, un, ziniet, tas būtu arī ļoti pozitīvs signāls tiem daudzajiem... nu jau ir četrsimt piecdesmit cilvēku... tās ir ģimenes, kas ir rakstījušas vēstules un gatavas vērsties Satversmes tiesā un daudz kur citur. Ko mēs tad darīsim? Vai mēs gribam to visu izskatīt pēc sabiedrības spiediena? Aicinu nodot likumprojektu komisijām un strādāt atbilstoši likumdevēja kompetencei, nevis sekot kādiem, piedodiet, populistiem.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Valdis Ģīlis ir pieteicies runāt “pret”.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es mēģināšu nedaudz atgādināt mūsu opozīcijai to, ka šis likums ir izstrādāts jau pirms apmēram desmit gadiem un ne vienā vien Saeimā ir notikusi tā apspriešana (pēdējās izmaiņas bija tikai pirms pusotra gada). Toreiz strādāja vesela darba grupa, vairākus mēnešus pavadīja šajā darbā, trijos lasījumos likuma projekts tika skatīts, grozīts. Likuma pašreizējā kvalitāte ir tāda, ka konkrētajā jomā šis ir viens no pašiem labākajiem likumiem Eiropā. (Aplausi.) Tajā ir paredzētas pacienta tiesības izteikt savu gribu. To nosaka viens pants.

Otrs pants noteic, ka, ja Iedzīvotāju reģistrā nav attiecīgo ziņu, tad laulātais, vecāki, pilngadīgie bērni, brāļi un māsas ir tiesīgi rakstveidā informēt ārstniecības iestādi. Aprunājoties ar profesoru Rozentālu, kuram ir vislielākā pieredze orgānu transplantācijā Latvijā, konstatēts, ka praktiski visos gadījumos pirms orgānu izņemšanas tiek radinieki aptaujāti un astoņdesmit procentos gadījumu viņi piekrīt transplantācijai.

(No zāles: “Bet divdesmit procenti!”)

Sakarā ar to, ka bija ažiotāža presē, pēdējo divu nedēļu laikā ir pilnībā pārtraukta orgānu transplantācija Latvijā. Sakarā tikai ar to, ka bija dažas publikācijas presē!

Kārtību, kādā tiek izņemti orgāni un kādā tie tiek uzglabāti, un kādā tiek veiktas tālākās darbības, nosaka arī Ministru kabineta noteikumi. Ja kāds ir pārkāpis šīs likuma normas, tad tā ir krimināllieta. Attiecībā uz Rēzeknes rajonā notikušajiem konkrētajiem gadījumiem jāteic, ka izmeklēšana divu gadu garumā nav parādījusi likuma pārkāpumus.

Otrs jūsu piedāvājums attiecas uz to, ka nedrīkst prasīt samaksu par audiem un orgāniem. To jau nosaka ne tikai Latvijas likums. To nosaka arī Eiropas Savienības direktīvas. Eiropas Savienībā nav nevienas tādas valsts, kura ņemtu samaksu par audiem un orgāniem.

Tagad– maza informācija. No visiem iespējamajiem donoriem, kuri Latvijā gada laikā parādās (tie ir apmēram divi simti cilvēku), sakarā ar dažādām fona saslimšanām– C hepatītu, HIV, dažādām citām saslimšanām –, kā arī sakarā ar vecumu, par donoru var reāli izmantot tikai katru trešo šādu pacientu.

Vienkārši informācijai: šobrīd uz nieru transplantāciju rindā gaida apmēram sešdesmit cilvēku, uz radzenes transplantāciju– simt astoņdesmit cilvēku. Tātad tikai preses saceltā trokšņa dēļ vien šie cilvēki paliek bez palīdzības.

Atgādinu, ka pirms pusotra gada mēs par šo tēmu ļoti plaši diskutējām un pieņēmām lēmumu. Aicinu balsot “pret” šādu likumprojektu, jo tāda kārtība, kāda ir šobrīd, ir pilnīgi pieņemama.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”.

Lūdzu deputātus balstot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 16, atturas– 45. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Strazdiņa, Dzintara Ābiķa, Jāņa Estas, Valērija Karpuškina, Pētera Tabūna, Valda Ģīļa, Jakova Plinera, Leopolda Ozoliņa, Jāņa Škapara un Ulda Brieža iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 68, pret– 3, atturas– 11. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valērija Agešina, Andreja Klementjeva, Ivana Ribakova, Vitālija Orlova un Alekseja Vidavska iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot Juridiskajai komisijai un visām pārējām Saeimas komisijām un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Juris Dobelis ir pieteicies runāt “pret”.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Mūsu senči bija ļoti godājami un cienījami cilvēki– visādā ziņā. Un viņi tāpēc ar lielu nopietnību izveidoja nopietnu pamatlikumu, kam arī nosaukums jauks un atbilstošs– Latvijas Republikas Satversme. Pie šīs Satversmes tapšanas strādāja rūpīgi un pārdomāti, jo tas taču bija pamats Latvijas valsts turpmākajai attīstībai.

Un kas notiek tagad? Katrs, kam tikai ienāk prātā, ķer, grābj, stiķē un piestiķē kaut ko klāt. Kāpēc? Lai parādītu, ka arī viņš kaut ko var izdarīt. Bet faktiski tas nozīmē kaut ko samudžināt un sajaukt. Jo, ja nevar ar savu darbu sevi parādīt, tad vismaz ķeras klāt pie Satversmes un iebaksta kaut ko tur iekšā.

Un pat Satversmi pilnībā studēt ir bijis slinkums, un tāpēc ķeras uzreiz jau pie paša 1.panta– tas ir vistuvākais, un tur var vienkārši kaut ko pielikt klāt. Nu tik daudz taču vajadzēja saprast, ka 1.pants nevar būt garš un izplūdis, tam ir jābūt īsam un izteiksmīgam. Un patlaban Latvijas Republikas Satversmes 1.pants tāds arī ir. Nē, vajag kaut ko piekabināt, piedot šim pantam kaut kādu samākslotu garšu, kura ir galīgi neatbilstoša un nevajadzīga!

Nu kāds tad nolūks ir tādiem iesniedzējiem? Kaut kā patricināt Satversmi, padrebināt, parādīt sevi, pieteikt publiskai apskatei: “Nu jūs tur, nabadziņi, klausieties! Mēs tagad būsim sociāli, varbūt vēlāk kļūsim par sociālistiskiem. Ja ne citādi, tad vismaz parunāsim.”

Tas, ka ir iespēja sevi parādīt sociālajā sfērā– likumu pilnveidošanā, izstrādāšanā, noteikumu izstrādāšanā –, nav būtiski. Galvenais ir uzbrukt Satversmei! Ziniet, iesniedzēji, šis piedāvātais Satversmes grozījums man kaut kā īpatnēji sasaucas ar kaut ko tādu, kas notika pagājušajā Saeimas sēdē. Šī liekvārdība un tukšvārdība atgādina to, ko mēs nesen publiski redzējām. Vai tikai arī te vienam otram nav tās pašas nesaturēšanas problēmas, kādas ir, kā mēs konstatējām, biedram Kabanovam? Un tad jūs arī sāksiet skraidīt ar pamperiem, ar autiņbiksēm un lielīties, ka jums tādas ir paņemtas līdzi.

Tā ka, godātie iesniedzēji, nekļūstiet jūs arī par tādiem pašiem pamperistiem!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Valērijs Agešins ir pieteicies runāt “par”.

V.Agešins (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Labdien, cienījamie kolēģi!

Latvijas Republikas 4.Saeimas deputāts Bergs savā runā uzsvēris: “Ko līdz juridiska vienlīdzība, ja ekonomiskā nevienlīdzība velk strīpu pāri šai juridiskajai vienlīdzībai, ja ekonomiskā nevienlīdzība samin kājām juridisko vienlīdzību?”

Politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcijas iesniegtā likumprojekta būtība ir iekļaut Latvijas Republikas Satversmē sociālas valsts principu, kas ļaus pastiprināt visas valsts likumdošanas sistēmas sociālo orientāciju.

Vajadzētu atzīmēt, ka daudzu valstu pamatlikumu vadošie principi ir republika, demokrātija, tiesiska valsts, sociāla valsts, personas brīvība un neaizskaramība.

Latvijas Republikas Satversmē vēl līdz šim brīdim nav iekļauts sociālas valsts princips, lai gan, ņemot vērā vispārējo nabadzības un atstumtības līmeni valstī, šī problēma ir ļoti aktuāla. Ar sociālu valsti parasti saprot valsts sistēmu, kas palīdz vājākajiem, cenšoties ietekmēt ekonomisku labumu sadali taisnīguma principu garā, lai katram indivīdam nodrošinātu cilvēka cienīgu eksistenci. Sociālas valsts idejas fiksācija konstitūcijā saskaņo sociālo attiecību dalībnieku konstantās pretrunas. Sociālas valsts jēdziens ir nostiprināts, piemēram, Polijas Konstitūcijā, Vācijas Federatīvās Republikas Pamatlikumā un vēl vairāku citu valstu pamatlikumos. No tā izriet, ka, piemēram, Vācijas Federatīvā Republika nodrošina saviem iedzīvotājiem sociālās tiesības un sniedz materiālu palīdzību ar sociālās apdrošināšanas sistēmas palīdzību. Un tie nav nekādi tukši solījumi, bet gan viens no Vācijas demokrātijas pamatprincipiem! Vācu doktrīna par visbūtiskākajiem sociālas valsts elementiem atzīst cilvēka cieņai atbilstošu iztikas minimumu, sociālu vienlīdzību, sociālu aprūpi un vispārēju labklājību.

Sociālas valsts pamatā ir sociālās cilvēktiesības, kas uzliek valstij pienākumu veikt pasākumus, kuri veicinātu šo tiesību īstenošanu. Sociālā vienlīdzība jāsaprot kā valsts pienākums nodrošināt visiem iedzīvotājiem vienādas iespējas gūt sociālus labumus.

Cilvēka cieņai atbilstošs iztikas minimums ietver personas brīvas tiesības uz darbu, katra atbildību par ģimenes labklājību, iespēju saņemt indivīdam pienākošos sabiedrības labumu daļu, nepieciešamību apgādāt daļu cilvēku ar viņam vajadzīgajiem labumiem un pakalpojumiem, brīvas tiesības apvienoties kolektīvos, lai iegūtu vajadzīgos labumus.

Attiecībā uz Poliju jāteic, ka poļi savu republiku 1997.gada Konstitūcijā definē kā demokrātisku, tiesisku, vienotu valsti, kas īsteno sociālā taisnīguma principu. Poļi, deklarējot nepieciešamību ievērot sociālā taisnīguma principu, ir vēlējušies nostiprināt Poliju kā sociālu valsti, taču apzinājušies, ka vismaz pagaidām tās nostiprināšana Konstitūcijā, sekojot Vācijas piemēram, Vācijas Pamatlikuma tēzēm, būtu deklaratīva un realitātē grūti īstenojama, jo valsts, kura tikai mēģina nostiprināt demokrātiskas republikas un tirgus ekonomikas pamatprincipus, vēl nespēj garantēt saviem iedzīvotājiem visus sociālas valsts labumus.

Tieši tāpēc poļi ir uzsvēruši tikai sociālas valsts pamatiezīmi, uz kuras, kad Polija sasniegs Rietumvalstu līmeni, tiks būvēti pārējie sociālas valsts principi.

Politisko organizāciju apvienība “Saskaņas Centrs” uzskata, ka valsts sociālās funkcijas atzīšana un nostiprināšana konstitūcijās izriet no valsts sistēmas darbības tautas interesēs, kas var nodrošināt tautas saskanīgu attīstību un organisku vienotību pagātnē, tagadnē un nākotnē.

Lūdzu atbalstīt mūsu likumprojektu!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot arī atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 57, atturas– 1. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Annas Seiles, Māra Grīnblata, Jāņa Straumes, Jura Dobeļa, Pētera Tabūna, Dzintara Rasnača un Imanta Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāts Andris Bērziņš ir pieteicies runāt “pret”.

A.Bērziņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Kolēģi! Es būtībā negribu runāt “pret”. Es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti labs un vajadzīgs, un labi, ka mēs šādus priekšlikumus, tuvojoties nākamās Saeimas vēlēšanām, izskatām.

Taču Labklājības ministrija uz šodienu ir izskatījusi četrus nopietnus jautājumus, kurus ir nepieciešams atrisināt, lai mainītu Pensiju likumu– respektīvi, lai mainītu šinī likumā vairākus pantus. Kopējā summa, kura uzlabotu pensionāru dzīvi, varētu pārsniegt 20 miljonus. Šis jautājums ir nopietni apsverams, izdiskutējams komisijā, un es domāju, ka šo risinājumu atbalstīs gan pozīcija, gan opozīcija.

Es negribētu, lai tiktu tikai šis viens jautājums skatīts un diskutēts šodien Saeimas sēdē. Labklājības ministrija sagatavos visus šos priekšlikumus, un, es ceru, tuvākajā laikā tie nonāks šeit pie mums un mēs tos visus četrus kopējā paketē varētu izdiskutēt un pieņemt attiecīgu lēmumu, ja piekritīsim šos vairāk nekā 20 miljonus iestrādāt nākamā gada budžetā.

Tāpēc es nerunāju “pret”, bet iesaku šo jautājumu uz neilgu laiku atlikt un skatīt to visu jau kopējā paketē.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāte Anna Seile ir pieteikusies runāt “par”.

A.Seile (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Mēs jau neizdomājām šos priekšlikumus. To lūdz Latvijas iedzīvotāji. Noklausījos iepriekšējos argumentus, ko izteica Bērziņa kungs, un man gribas atzīmēt, ka arī pirms vēlēšanām vienai daļai vistrūcīgāko Latvijas iedzīvotāju gribas ēst un gribas apģērbties.

Nevienam nav nekāda labuma no tā sauktajām “vidējām pensijām”, jo katrs saņem savu pensiju, kuru viņš ir nopelnījis. Un, ja runājam par to, cik miljonu varētu būt vajadzīgs šo mūsu ierosināto priekšlikumu īstenošanai, es gribu teikt, ka tie ir pavisam nedaudzi tūkstoši.

Labklājības ministrija ir aprēķinājusi, ka ik gadu dodas pensijā tikai daži desmiti cilvēku, kuri ir politiski represētās personas. Mūsu priekšlikumi paredz, ka piecus gadus pirms likumā noteiktā termiņa varētu pensijā aiziet politiski represētās personas, ja tās ir nostrādājušas 30 gadus. Trīsdesmit gadus tās ir maksājušas līdzekļus sociālās apdrošināšanas budžetā, un šajā budžetā iztrūkuma nav, kā ziņo valdība un kā mēs redzam no statistikas rādītājiem. Sociālās apdrošināšanas budžetā ir nemitīgs pieaugums. Vai šie daži desmiti cilvēku, kuri varētu aiziet pensijā piecus gadus ātrāk, lai viņi nepavairotu bezdarbnieku rindas,– vai viņi varētu iecirst šajā budžetā milzīgu robu? Protams, ne. Es gribu pateikt, ka šobrīd, pēc mūsu izveidotā un Saeimā apstiprinātā likuma, pensijā var aiziet tās personas, kuras ir dzimušas 1944. un 1945.gadā. Piecus gadus vēlāk– politiski represētās personas, tie ir Sibīrijā dzimušie bērni. Kāpēc mēs liegsim šiem cilvēkiem, kuru ir tikai daži desmiti gadā, aiziet ātrāk pensijā? Viņi nevar gaidīt gadu vai divus gadus, ja ir grūti atrast darbu. Viņi jau tā ir cietuši tajos padomju represiju gados!

Mūsu priekšlikums paredz arī to, ka arī tie cilvēki, kas ir strādājuši veselībai kaitīgos darbos, varētu aiziet piecus gadus ātrāk pensijā, ja viņi vismaz desmit gadus ir strādājuši tādās nozarēs, kurās ir bijis veselībai kaitīgs darbs. Priekšlikumā ir paredzēts, ka to varētu regulēt ar Ministru kabineta noteikumiem. Proti, Ministru kabinets noteiktu, kuras ir tās profesijas, ko varētu atzīt par veselībai kaitīgām. Un arī pakāpeniska aiziešana pensijā varētu tikt attiecīgi regulēta.

Ja mēs nenodosim likumprojektu Saeimai izskatīšanai, tad mums paliks vienīgi labklājības ministres Dagnijas Staķes solījumi. Ministre visu laiku saka: “Jā, mēs šīs lietas kārtosim, mēs tās kārtosim nākamajā gadā.” Taču jārisina šīs lietas ir tūlīt!

Taču vislielākā netaisnība, mūsuprāt, skar tās personas, kuras pieteicās, ka vēlas aiziet priekšlaicīgi pensijā, jo presē bija sacelta tāda neliela ažiotāža un arī no deputātu skaidrojumiem varēja noprast, ka tūlīt, tūlīt izbeigsies, vispār izbeigsies, priekšlaicīgā aiziešana pensijā. Cilvēki pieteicās, ka viņi vēlas aiziet pensijā, tomēr, kad likumā izdarīja labojumus un pagarināja termiņu priekšlaicīgai aiziešanai pensijā, viņi turpināja strādāt. Taču šīm personām vairs nevar aprēķināt pensiju no jauna.

Cienījamie deputāti! Manuprāt, jūs visi, visās frakcijās, esat saņēmuši Balvu rajona pašvaldību vēstuli, kura lūdz novērst šo netaisnību. Ja cilvēks nav saņēmis priekšlaicīgo pensiju– tas ir, ja viņš ir lūdzis to piešķirt, bet nav saņēmis –, kādēļ viņam attiecībā uz savas pensijas aprēķināšanu jācieš šīs represijas, kuru dēļ viņš zaudē vairākus desmitus latu?

Godātie deputāti! Aicinu jūs šajos aizvien pieaugošās inflācijas apstākļos domāt arī par tiem, kuri savos maciņos saņem tikai dažus latus vai kuri ir grūtajā pirmspensijas stāvoklī, kad viņi vispār nesaņem nekādu algu. Un tāpēc lūdzam atbalstīt mūsu priekšlikumus, vadoties vienkārši no cilvēcības principiem, un pēc tam komisijās, protams, varēsim apspriest. Aicinu visus godīgos deputātus atbalstīt mūsu sagatavotos priekšlikumus!

Sēdes vadītāja.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens– “pret”.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– nav, atturas– 50. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– 1, atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Šleseres lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 9.februārī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Inesei Šleserei. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 53, pret– 2, neviens neatturas. Bezalgas atvaļinājums deputātei Šleserei piešķirts.

Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par izmaiņām Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Vai komisijas vārdā kāds vēlas runāt? Nē.

Cienījamie kolēģi! Tā kā mums bija izvirzīti divi kandidāti, tad viens kandidāts lēmuma projektā ir atsaukts, bet otrs kandidāts lēmuma projektā ir apstiprināts. Līdz ar to mums par katru no šiem kandidātiem ir jābalso atsevišķi.

Tātad pirmais ir lēmuma projekts par to, lai atsauktu no Centrālās zemes komisijas sastāva līdzšinējo Valsts zemes dienesta pārstāvi Gunti Grūbi. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Un ir vēl otrs lēmuma projekts, kas paredz apstiprināt Centrālās zemes komisijas sastāvā Valsts zemes dienesta pārstāvi Oļģertu Leščinski. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– 2, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs ir 1324.

1.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

2.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

3.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

4.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

5.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

6.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 9.– atbildīgās komisijas priekšlikumā. Līdzīgi kā 8.– Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Pret 7., 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 11.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

12.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

13.– deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 57, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis.

14.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Jautājums par augstskolas ārkārtas akreditāciju un par akreditācijas atcelšanu jeb anulēšanu ir ļoti sāpīgs, tāpēc būtu lietderīgi par šo problēmu lemt koleģiāli, nevis vienkārši to regulēt ar izglītības un zinātnes ministres individuālu rīkojumu, kā tas ir paredzēts likuma esošajā redakcijā. It īpaši ņemot vērā to, ka lēmumu par augstskolas primāro akreditāciju ministre pieņem tikai pēc koleģiālas speciālistu struktūras– Augstākās izglītības padomes– atzinuma.

Es piedāvāju arī akreditācijas atsaukšanas gadījumā rīkoties tādā pašā veidā un lēmumu saskaņot ar Augstākās izglītības padomi. Tas ir normāli, ka demokrātiskā sabiedrībā lēmumu pieņemšanā tiek iesaistīti cilvēki un organizācijas, kuru tiesības ir skartas. Arī starp Augstākās izglītības padomes locekļiem, bez šaubām, ir cilvēki, kas sava intelektuālā un atbildības līmeņa ziņā nestāv zemāk par cienījamo profesori Inu Druvieti, nemaz nerunājot par iepriekšējiem ministriem, no kuriem vienam pat nebija augstākās izglītības.

Protams, visi augstskolu pārstāvji manu priekšlikumu pilnībā atbalstīja, un es šo priekšlikumu iesniedzu tikai pēc ieinteresēto personu attiecīga lūguma, tāpēc visi demokrātisko partiju pārstāvji droši varētu balsot “par”.

Es lūdzu atbildīgās komisijas referentu paskaidrot, kādu apsvērumu dēļ šis priekšlikums tika noraidīts atbildīgās komisijas sēdē, un ceru, ka komisijas viedoklis un tā pamatojums kļūs zināms arī plašam akadēmisko speciālistu lokam.

Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Akadēmiskais personāls jeb akadēmiskie spēki bija plaši pārstāvēti komisijas sēdē. Tur bija gan valsts augstskolu pārstāvji, gan privāto augstskolu pārstāvji, gan Augstākās izglītības padomes pārstāvji, gan Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti. Un viņu viedoklis bija tāds, ka tomēr nevar atbalstīt šo Buzajeva priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par 14.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 15, pret– 61, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis.

15.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

16.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst... Es atvainojos! Par 16.priekšlikumu atklājam debates.

Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Šis 16.– Juridiskā biroja priekšlikums faktiski sakārto tīri juridisku lietu, jo akadēmija kā augstskolas tips juridiski faktiski ne ar ko neatšķiras no universitātes vai no augstskolas.

Bet šeit, mēģinot sakārtot juridisku jautājumu, ir drusciņ radusies viena neliela kolīzija, kuru es tūlīt paskaidrošu. Protams, šis ir tikai otrais lasījums, un visas lietas var sakārtot arī trešajā lasījumā, bet labāk būtu izdarīt uzreiz otrajā lasījumā to, ko var, jo šie grozījumi ir izdoti Satversmes 81.panta kārtībā. Tātad šī norma šobrīd jau ir spēkā, un, ja iepriekšējā likumā bija minētas universitātes tipa un neuniversitātes tipa augstskolas, tad šobrīd tāda jēdziena vairs nav. Šobrīd mums ir universitātes, akadēmijas un augstskolas.

Bija jautājums par akadēmijām– vai tās attiecībā uz rektora vēlēšanām ierindot universitāšu kategorijā un attiecināt uz tām šīs prasības, vai ierindot augstskolu kategorijā.

Izglītības un zinātnes ministrija ir gājusi tādu ceļu, ka pielikusi akadēmijas it kā pie universitātēm, un vienas akadēmijas, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas, rektors jau ir ievēlēts pēc jaunās kārtības, pareizāk sakot, nav ievēlēts.

Pēc iepriekšējām normām līdzšinējā Liepājas Pedagoģijas akadēmijas rektore varēja pretendēt uz rektora amatu, turpretī pēc šā likuma normām, kas ir stājušās spēkā Satversmes 81.panta kārtībā, viņa vairs nevarēja pretendēt, un nu Liepājā ir cits rektors.

Es iesaku pārdomāt, vai attiecībā uz akadēmijām ir jānosaka tas regulējums, kas ir visām augstskolām, vai tas regulējums, kas ir universitātēm. Un es, ņemot vērā to, cik mums to akadēmiju ir (mēs visi tās zinām, pazīstam arī rektorus un redzam situāciju), es ierosinu neatbalstīt šo Juridiskā biroja priekšlikumu, bet atstāt likumā to normu, kas šobrīd ir spēkā, ka Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi ir ar likuma spēku, un attiecībā uz akadēmijas rektoru pieprasīt viņam gan doktora grādu, gan profesora nosaukumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Līdzīga rakstura debates bija arī komisijā, un faktiski tas ir juridiskas dabas strīds, kas neskar tieši studiju procesus. Un mēs tomēr respektējām Saeimas Juridiskā biroja viedokli, jo, es vēlreiz atkārtoju, tas ir juridiskas dabas strīds, bet, iespējams, arī trešajā lasījumā šīs lietas varēs vēl pārskatīt un vēlreiz iedziļināties. Tomēr šobrīd es aicinu jūs respektēt Juridisko biroju un atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, balsosim par 16.– Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 39, pret– 21, atturas– 11. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Ābiķis.

17.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

18.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas19. priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

20.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

21.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

22.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 23.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

24.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

25.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 27.priekšlikumā.

Līdzīgi arī deputāta Solovjova 26.priekšlikums ir iekļauts atbildīgās komisijas 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

28.– deputāta Solovjova priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 59, atturas– 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis.

29.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas precizētā redakcijā 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

31.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu piebilst par 30.priekšlikumu. (No zāles dep. J.Dobelis: “Tas ir par citu tēmu!”) Jā, tā saturs tik un tā ir saistīts ar centralizēto eksāmenu nozīmīgumu, un tas tik un tā ir pakārtots.

Protams, mēs visi zinām centralizēto eksāmenu lomu un zinām arī to, cik mēs iepriekšējā Saeimā grūti un sūri strādājām, lai tiktu pie šā kopsaucēja, ka augstskolas, uzņemot studentus, respektē un pamatā balstās uz centralizētajiem eksāmeniem. Un mans piedāvājums ir šāds: gatavojot Augstākās izglītības likuma grozījumus uz trešo lasījumu, padomāt par tādu jautājumu, kāpēc augstskolas, uzņemot studentus savās mācību iestādēs, centralizētos eksāmenus attiecina tikai uz pilna laika studiju programmām, jo mēs taču nedrīkstam tik ļoti sašaurināt šo studentu loku.

Nenoliedzami, centralizētie eksāmeni ir ar ļoti lielu nozīmi, un skolēni tos novērtē. Patiesībā to skolēnu loks, kuri piedalās centralizētajos eksāmenos un kuru eksāmenu rezultātus respektē augstskolas, būtu jāpaplašina, nevis jāsašaurina. Man nekādā ziņā nav skaidrs, kāpēc tas neattiecas uz nepilna laika studijām.

Tā ka aicinu uz trešo lasījumu padomāt par šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Mēs gan pašreiz runājam jau par 31.– Juridiskā biroja priekšlikumu. Vai deputātiem ir iebildumi?

Dz.Ābiķis.

Jā, kolēģi...

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vispirms komisijas vārdā runās deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis.

Jā, komisijas vārdā maza replika. Arī es personīgi piekrītu tam, ka centralizēto eksāmenu lomai ir jābūt lielākai, un es aicinu deputātus, kuriem vēl ir iebildes, kā šeit arī Zommeres kundze norādīja, iesniegt uz trešo lasījumu konkrētus priekšlikumus.

Mēs jau esam izskatījuši 31.priekšlikumu un, kā es saprotu, to atbalstījuši.

Sēdes vadītāja.

Pret 31.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Ābiķis.

32.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

33.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātie kolēģi! Sākšu ar to pašu, ko sacīja Zommeres kundze. Es pilnīgi viņai piekrītu, jo šis jautājums par centralizētajiem eksāmeniem attiecībā uz nepilna laika studijām tiešām uz trešo lasījumu ir jāsakārto, jo dažas augstskolas ar to vienkārši spekulē, pilna laika studijas nosaukdamas par nepilna laika studijām, un tur ir visādas ķibeles ar to.

Bet nu konkrēti par 33.priekšlikumu. Kādreiz mums darba likumdošanā bija termins “pamatdarbavieta”, un tā joprojām. Šobrīd mums tā vairs nav, un līdz ar to loģiski bija izņemt arī to no Augstskolu likuma. Ir termins, kas tiek piedāvāts,– “ievēlēšanas vieta”, jo jebkuru akadēmiskā personāla pārstāvi var ievēlēt tikai vienā augstskolā. Visās citās augstskolās viņš būs tikai darba apvienotājs.

Un šeit tātad ir jārunā par augstskolas trim uzdevumiem. Nu, vienu mēs visi zinām– mācīt studentus. Arī otru mēs visi zinām– strādāt zinātniskajā darbā. Un trešais– ne mazāk svarīgs– ir izaudzināt profesūru. Dažās augstskolās to dara, bet dažās to nedara. Un, ja augstskola izaudzina sev arī nākamo maiņu– profesūru, tad šī izglītība, protams, ir dārgāka. Tā augstskola, kas to nedara... te var runāt par nevienmērīgu konkurenci.

Jā, profesoru var nopirkt arī “gatavu”, piedodiet par vienkāršrunu, bet tad par viņu ir jāmaksā dārgāk. Tās augstskolas, kas to nedara, faktiski izglītības programmas pārdod par neatbilstošu cenu un neatbilstošas kvalitātes, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija bija ierosinājusi ielikt likumā terminu “ievēlēšanas vieta”. Tādā gadījumā akadēmiskā personāla pārstāvis jeb profesors varētu dot pozitīvus punktus tikai vienai augstskolai. Tādā veidā mēs izvairītos no tiem profesoriem, kas apskrien piecas augstskolas un strādā visās un kvalitāte cieš.

Juridiskā biroja ieteiktais formulējums 21.priekšlikumā bija pietiekami veiksmīgs, turpretim šeit Juridiskais birojs, nepārzinādams šo akadēmisko problēmu, ir neveiksmīgu formulējumu izvēlējies, jo teksts “pieci augstskolas profesori” nenozīmē “pieci šajā augstskolā ievēlēti profesori”. Tie var būt arī darbu apvienotāji.

Tāpēc es varu ierosināt rīkoties divējādi: vai nu sakārtot šo lietu uz trešo lasījumu, vai... Kāpēc atlikt uz nākotni to, ko var izdarīt jau šodien? Un tāpēc es ierosinu noraidīt šo Juridiskā biroja ierosināto formulējumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Man ir jāpauž komisijas viedoklis, un tas ir tomēr šāds: atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu. Un es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un, ja nepieciešams, vēl precizēt šīs lietas trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par 33.– Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 42, pret– 22, atturas– 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

Dz.Ābiķis.

34.– Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Ābiķis.

35.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir dot iespēju izmantot valsts augstskolās ne tikai latviešu, bet arī mazākumtautību valodas. Nu, tas ir, tā teikt, pretvalstiska krievu ekstrēmista priekšlikums, it īpaši, ja ņem vērā priekšlikuma ierobežoto sfēru– pedagoģiskā personāla sagatavošanu tām izglītības iestādēm, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Pat Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis komisijas sēdē teica: “Taisnība ir Buzajeva pusē, bet mēs tomēr neatbalstīsim.” Kādēļ, cienītās dāmas un godātie kungi? Raivis Dzintars taču pagaidām vēl nav Latvijas Ministru prezidents, nav pat Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas loceklis. Tieši viņa partijas “Visu Latvijai!” īsajā programmā ir teikts, ka sen ir laiks vispār izbeigt izglītību krievu vai kādā citā mazākumtautību valodā valsts finansētās skolās.

Jā, var to aizliegt ar likumu un panākt Eiropas monitoringa atjaunošanu un to, ka tūkstošiem demonstrantu iziet ielās, bet var arī klusi žņaugt, nesagatavojot krievu skolām pasniedzējus. Rezultāts taču būs tāds pats, tikai bez jebkāda trokšņa.

Kolēģi, mana priekšlikuma neatbalstītāji! Jūs varētu droši papildināt partijas “Visu Latvijai!” rindas, jo, neskatoties uz jūsu formālo partijas piederību, naidīgā attieksme pret krievu kopienu jums ir tāda pati.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis.

Jā, nu, cienījamie kolēģi, šo žēlošanos par mazākumtautību valodu diskrimināciju mūsu izglītības sistēmā šeit var dzirdēt regulāri, tas nav nekāds jaunums. Gribu atgādināt, ka visdažādākās starptautiskās institūcijas mūsu pieeju valodas jautājuma risinājumam izglītības sistēmā vienmēr ir atzinušas par pareizu. Gribu arī atgādināt, ka mums, starp citu, ir speciālas studiju programmas, tādas kā krievu filoloģija, angļu filoloģija un ķīniešu filoloģija, kurās mācības pārsvarā notiek citās valodās, un tas nav nekas slikts. Un gribu arī atgādināt, ka valodu lietojumu augstākās izglītības ieguvē nosaka Izglītības likums, un nevajadzētu mums mainīt šo pieeju.

Turklāt gribu informēt, ka Izglītības un zinātnes ministrija šobrīd gatavo trešajam lasījumam priekšlikumus, kas sīkāk reglamentēs valodas lietas augstākās izglītības sistēmā. Mums visiem es iesaku tās ļoti nopietni izdiskutēt visās frakcijās.

Tāpēc aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par 35.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 66, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis.

36.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 37.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 36. un 37.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis.

38.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

39.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

40.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 41.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 40. un 41.priekšlikumu.

Dz.Ābiķis.

42.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

43.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 44.– atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par minētajiem priekšlikumiem.

Dz.Ābiķis.

45.– izglītības un zinātnes ministres Druvietes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

46.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu balsot par likumprojektu kopumā un rūpīgi sagatavot priekšlikumus trešajam lasījumam, jo, nepārprotami, tādi vēl ir nepieciešami.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu! Aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 16.februārim.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 16.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” . Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāte Anita Kalniņa.

A.Kalniņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Uz trešo lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalniņa.

2.– tieslietu ministres Āboltiņas priekšlikums, kas ir noraidīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Kalniņa 3. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.

A.Kalniņa.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 62, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā” pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi! Juridiskā komisija likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajā lasījumā. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Vai deputāts Vladimirs Buzajevs vēlas runāt par procedūru? Nē. Viņa šeit nav. Paldies.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš.

15.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 15.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Likums par valsts kompensāciju cietušajiem”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.

M.Segliņš (Tautas partijas frakcija).

Juridiskā komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par valsts kompensāciju cietušajiem”. Komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Segliņš.

15.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 15.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta vēlēšanām””. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Būtībā šodien mums ir piedāvāti grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām...”.

Es lasu šo anotāciju un tiešām nevaru saprast ļoti daudzus jautājumus. Piemēram, šajā anotācijā ir kandidāts aicināts biežāk tikties ar vēlētājiem. Man liekas, ka mums ar vēlētājiem ir jātiekas visus četrus gadus, kamēr esam Saeimas deputāti. Mēs esam ne jau tikai ar likumu aicināti tikties ar vēlētājiem. Daudzi deputāti to dara, to daru arī es, bet tāpēc vien jau nav jāpieņem šis likums.

“Likums veicinātu analītisku raidījumu un publikāciju pieaugumu...” Man ir tāds jautājums: vai tiešām ar to nav jānodarbojas pašiem televīzijas programmu veidotājiem un pašām televīzijām?

Uz jautājumu, kāda varētu būt šo likuma grozījumu ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību, atbilde skan: tas “šo jomu neskar”. Tas skar– un ļoti tieši skar! Ja cilvēkiem ir liegta šī informācija un ja cilvēki diezgan smalki nezinās– varbūt neilgi pirms vēlēšanām, varbūt mēnesi pirms vēlēšanām– daudzas būtiskas lietas, tas tiešām var skart tautsaimniecību, jo var tikt ievēlēta, tā teikt, pavisam cita Saeima, un tā tālāk. Būtībā šie jautājumi ir skarti ļoti virspusēji, nav sakārtoti.

Runājot par šo likumu, es gribu teikt, ka vēlēšanas– tā ir būtiska demokrātijas parādība, kuru mēs esam izcīnījuši šajos 15 gados. Un būtībā– brīvība. Un tas, ko mēs darām,– tā ir konkurence. Un, lai tiktu ievēlēta nākamā Saeima, mums visiem ir jābūt konkurētspējīgiem. Cilvēks tikai šādas konkurences apstākļos un tikai demokrātiskā valstī tad, kad notiek partiju konkurence, var cilvēkiem parādīt, kuri ir tie, ko viņš vēlas redzēt nākamajā Saeimā. Vārda brīvība– tas ir pats galvenais, ko mēs gribam aizstāvēt un par ko es šodien runāju. Mūsu Satversmes 100.pantā ir skaidri un gaiši pateikts: “Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus.”

Deviņdesmit dienas pirms vēlēšanām aizliegt šo kampaņu– tas nav prātīgi, jo šādā gadījumā mēs cilvēkam nedodam šo izvēles iespēju, cilvēkam atņemam šo iespēju konkurēt. Visiem ir jābūt vienlīdzīgiem. Visām politiskajām partijām ir jābūt vienlīdzīgām, ar vienādiem noteikumiem. Te nevar būt tā, ka daži gulēs uz baltiem palagiem un, kā teica Orvels, vieni būs vienlīdzīgāki par otriem. Te nevar būt pat runa par to, ka daži ir nevienlīdzīgāki nekā tie, kuri šodien ir valdošajās partijās, varas partijās. Jā, varbūt ir ļoti izdevīgi, ka sarakstos parādās kādi jauni cilvēki, kuri par sevi nespēs neko pateikt... pat pastāvošajās partijās... vai arī tie spēki, kuri varētu izteikt kādas pretenzijas... Ja nav ievēroti šie vienlīdzības principi brīvajā konkurencē, tad šeit nav arī nekādas demokrātijas, tad mēs nevaram runāt par brīvības jēdzienu. Brīvības jēdziens tad ir izkropļots.

Reklāmas tirgū ir jābūt vairāk dalībnieku. Cits jautājums ir tad, ja šī reklāma ir pārspīlēta. Cits jautājums ir tad, ja šie līdzekļi tiek iedoti par daudz lieli. Tāpēc mēs varam runāt par šo līdzekļu ierobežošanu, nevis par to, ka 90 dienas, tas ir, trīs mēnešus, pirms Saeimas vēlēšanām cilvēki nevarētu uzzināt daudzas lietas.

Mēs šodien pasakām, ka cilvēkiem tas nepatīk. Es neesmu dzirdējusi šādus paziņojumus, neesmu redzējusi šādu pētījumu, ka cilvēkiem nepatīk. Pagājušonedēļ mums notika liela konference, un es ar ļoti daudziem cilvēkiem runāju. Viņi vispār nesaprot, jo, no vienas puses, tiek pieminēti tikai tie plakāti, kuri ir uz ielas... Dabiski, ja šo plakātu ir daudz, jebkuram cilvēkam tiešām ir grūti orientēties, bet tas nenozīmē, ka šie plakāti tur ir visu gadu. Cilvēks tikai šajā laikaposmā uzzina par to, kādi cilvēki tiks virzīti uz Saeimu. Katram cilvēkam ir tiesības zināt, kādu parlamentu viņš vēlēs, un viņam ir tiesības saņemt šo informāciju.

Saprātīgi tēriņi un šo pārlieku lielo tēriņu ierobežošana ir tas, kas mums tiešām būtu jāatbalsta. Mums ir jābūt adekvātai rīcībai.

Dabiski, ka daudziem šodien negribas runāt par tiem jautājumiem, kas sasāpējuši valstī. Mums ir jāatgādina tas, ka mēs vēl esam pati nabadzīgākā valsts Eiropas Savienībā, un varbūt tiešām nav izdevīgi zināt daudzus punktus un jautājumus laikā, kad tieši pirms vēlēšanām notiek šīs debates.

Uzskatu, ka tas ir jauns diktatūras veids, un tā ir cenzūra. Tātad brīvībai un šīs brīvības vārdam, kas mums ir demokrātija, ir jābūt pieejamam jebkuram Latvijas pilsonim, kas piedalās vēlēšanās. Ja šāda norma pastāv, tad arī vēlēšanas var apstrīdēt ļoti daudzās instancēs– gan Satversmes tiesā, gan arī Eiropas Tiesā. Es domāju, ka, izpildot šo likumu, tieši jūs cilvēkiem mūsu valstī nedodat iespēju tikt pie vārda un uzklausīt daudzus cilvēkus.

Padomājiet par to!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Māris Gulbis.

M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Jāteic, ka šo grozījumu autori acīmredzot ir noguruši, un, ziniet, politikā sagurums vai nogurums– tā ir tāda ļoti slikta zīme.

Manā rīcībā ir arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas vēstule, kurā tās prezidents raksta, ka tas ir mēģinājums izmantot jaunā priekšvēlēšanu aģitācijas likuma neveiksmi, lai uz tā fona kādi politiskie spēki iegūtu šķietamu popularitāti vai sev izdevīgu mediju fonu sabiedriskās domas ietekmēšanai, apgalvojot, ka tas atbilst iedzīvotāju vēlmei, bet patiesībā tiek izvirzīti pēc būtības nepārdomāti priekšlikumi.

Es domāju, ka ir ļoti daudz piemēru arī pasaules praksē un tiesu praksē par to, ka preses brīvība sniedz publikai vislabāko veidu, kā atklāt un radīt viedokli par savu politisko līderu idejām un attieksmi. Īpaši tā dod politiķiem iespēju pārdomāt un komentēt sabiedrības viedokli. Tā dod iespēju ikvienam piedalīties brīvās politiskās debatēs, kas ir demokrātiska un sabiedriska jēdziena pamatkodols. Es domāju, ka ļoti daudzas kompānijas, protams, būs vīlušās, tās televīzijas kompānijas, kuras jau ir noslēgušas līgumus, vadīdamās pēc tiesiskās paļāvības principa, un rēķinās ar to, ka tām ir konkrētas summas, kas ir jāapgūst un jāizvieto politiskajās reklāmās.

Un es domāju, ka tiešām var piekrist tiem, arī oponentiem, kuri ir pret šo ideju un kuri tomēr saka, ka spēles laikā noteikumus nemaina. Es arī domāju, ka būs tiesas process. Un atkal ir jautājums: kurš par to atbildēs? Diemžēl mums Latvijā tā jau ir pierasta prakse, ka politiķi jau neatbild neko, ne ar ko. Viņi runā, ko grib, un dara, ko grib. Ne ar ko īpaši nav jāatbild.

Es balsošu “pret”.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (Tautas partijas frakcija).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es nesākšu šeit runāt par vārda brīvību, kas man patiešām ir svarīga, bet nu ir sācies priekšvēlēšanu periods, un, protams, populisms sit augstu vilni. Bet, ja mēs arī nerunājam kaut vai par vārda brīvību, kas šodien ir svarīga visā pasaulē un par ko notiek plašas debates, tad tomēr patiešām pēc šā likuma parādīšanās ir sācies priekšvēlēšanu periods, un šajā periodā, mainot spēles nosacījumus, mēs principā varam iedzīvoties lielās konstitucionālās problēmās, tāpēc aicinu kolēģus balsot “pret” šiem priekšlikumiem, jo beigu beigās sāk izskatīties, ka kādam labāk patīk neinformēts, nevis informēts vēlētājs. Es domāju, ka mūsu likumdošana šajā mirklī jau ir pietiekami sabalansēta, kampaņu tēriņi ir ierobežoti, tā ka Tautas partija balsos “pret”.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Cienītie kolēģi! Tās priekšvēlēšanu spēlītes taču ir sākušās. Ir atlikušas mazāk nekā 270 dienas, cieti mazāk, līdz vēlēšanām. Tātad runāt par to, ko darīt ar šādu likumu, un izvirzīt jautājumu, kādēļ grozījumi likumā ir vajadzīgi, ir lieki. Es domāju, ka ir jāizvirza jautājums nevis par to, kādēļ grozījumi ir vajadzīgi, bet kam tie ir vajadzīgi. Un tad varbūt var meklēt arī atbildi. Ja man jautā, kādēļ grozījumi ir vajadzīgi, man ir skaidrs, ka tie nav vajadzīgi.

Kurš tad tā dara? Kurš nopietns cilvēks maina spēles noteikumus, Saeimā sēdēdams? Tikai tādā gadījumā, ja viņam tas ir personīgi vajadzīgs.

Tā ir pavisam cita lieta, un tad iesniedzējam vajadzēja atnākt un godīgi pateikt: “Mūsu grupējumam, tādiem un tādiem cilvēkiem, šāds likuma grozījums ir vajadzīgs.” Un tad lai pārējie izšķiras. Bet nu tas, godīgi sakot, liekas, mūsu Saeimas darbības laikā ir viens no negodīgākajiem piedāvājumiem, ja ne pats negodīgākais. Diemžēl.

Tagad par argumentiem. Kādi argumenti? Kā redzat: “... lai veicinātu dialogu starp deputātu kandidātiem un vēlētājiem.” “Ko jūs te četrus gadus esat darījuši?” man jautājums. Kāds tad jums bija tas dialogs? Ar ko jūs te runājāt, ko? Tad jūs nekur nebraucāt, tad jums neviens nebija vajadzīgs. Nu jums ir ievajadzējies vēlētājs. Beidzot! Pagājuši vairāk nekā trīs gadi, un nu: “Mīļo vēlētāj, nāc šurp! Es gribu ar tevi risināt dialogu!” Tā nu ir, draugi mīļie. Slaisti! Pēdējie slaisti! Lūk, tā!

Vajadzēja strādāt! Un tagad tiešām iznāks tā, kā mums žurnālisti pārmet: Saeimas Lieldienu brīvdienas, Saeimas Ziemassvētku brīvdienas, Saeimas vasaras brīvdienas... Vai mums vispār pienākas brīvdienas, ko? (No zāles: “Sen vajadzēja! Uz pensiju!”) Nepienākas! Šodien mēs nobalsojām... Šodien mēs nobalsojām par atvaļinājuma piešķiršanu. Jā, tādos gadījumos, ja piešķiram Saeimas deputātam atvaļinājumu, mēs šeit par to balsojam. Nekādu citu brīvdienu nav un nedrīkst būt!

Tagad nu jāsaka tā... Šitas teikums: “Likums veicinātu analītisku raidījumu un publikāciju pieaugumu masu medijos.” Man liekas, tur trīsreiz galdam vajadzēja riņķī apkārt apiet, lai kaut ko tādu izdomātu. Kā jūs to praktiski iedomājaties, ka šis likums tagad veicinās raidījumu pieaugumu? Tas jau pirmām kārtām nozīmē, ka jūs bāžaties iekšā plašsaziņas līdzekļu darbā. Sāksim ar to! Viņiem jau tāpat nepatīk, ka viņus komandē un lien iekšā viņu darbā. Bet nē! Vēl ar likumu veicinās kaut ko! Atradušies veicinātāji! Labāk veiciniet savu darbību un savu aktivitāti un neslaistieties! Nebrauciet brīvdienās uz savām saimniecībām, bet brauciet pie vēlētājiem!

Tālāk vēl viena “pērle” (šitas te grozījums sastāv no vienām “pērlēm”– viena jaukāka par otru): “Likums ļautu daudz racionālāk izmantot naudas līdzekļus, kas paredzēti vēlēšanu izdevumiem.” Jāsaka tā: acīmredzot iesniedzēji baidās par to, ka viņu rindās būs tādi stulbeņi, kas bez šāda likuma nesapratīs, kā ir jāizmanto naudas līdzekļi. Viņiem ir vajadzīgs grozījums priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, lai saprastu, kā izmantot naudas līdzekļus. Diemžēl.

Redziet, un tāpēc tās “āža kājas” un citu dzīvnieku kājas lien ārā no katra teikuma. Safabricēts, bet ļoti labi safabricēts– ar noteiktiem nolūkiem noteiktiem grupējumiem, kam ir skaidrs, kāpēc tādi grozījumi ir vajadzīgi.

Un tas, ko jūs uzrakstījāt: “Uzklausīt iedzīvotāju neapmierinātību ar politisko reklāmu piesātinātību plašsaziņas līdzekļos priekšvēlēšanu periodā...” Piedošanu! Savā laikā bija tādi komunistiskie aģitatori, kas braukāja uz rūpnīcām, uz kopsaimniecībām un lasīja referātus par esošo starptautisko stāvokli. Šitas teikums ir no turienes paņemts. Precīzi, gandrīz vārds vārdā viņi tur tā runāja! Mierīgi, lasot lekcijas. Jo tas, ko jūs ar to domājāt... Paklausieties, tas ir apmēram tā, kā iebruka okupācijas karaspēks Čehoslovakijā. Pamatojums, lai iebruktu šis karaspēks, bija tāds: “Biedru grupa vēlas nodibināt kārtību Čehoslovakijā.” Uz šāda “ģeniāla” iesnieguma pamata viss arī notika.

Ko nozīmē– “uzklausīt iedzīvotāju neapmierinātību”? Es pieņemu, ka viens iedzīvotājs šodien no rīta man pienāca klāt, parādīja šito un teica: “Kurš idiots to ir sacerējis?” (No zāles: “Nelieto psihiatrijas terminus!”) Tā ir iedzīvotāju neapmierinātība vai nav? (No zāles: “Ir!”) Es esmu uzklausījis, iedzīvotājs ir bijis neapmierināts. Nevajag šādas te muļķības rakstīt iekšā! Ja jums ir konkrēti fakti, lūdzu, uzrakstiet: “Tāda un tāda organizācija, tāds un tāds pārstāvis...” He!

Uzraksta šādu te teikumu: “Vairāk nekā miljons vēlētāju, viņu bērni...” Tie visi ir Latvijas Republikas iedzīvotāji, un katram ir savas domas. Tad, lūdzu, arī fiksējiet skaitliski, procentus vai kaut ko tamlīdzīgu, nevis cepiniet iekšā šitādu teikumu!

Tagad, protams, šeit balsojot parādīsies tīri personiskas intereses. Ļoti žēl, ka mēs esam tik tālu nonākuši, ka, gatavojoties 9.Saeimas vēlēšanām, interese ir mākslīgi sakāpināta. Un tiešām man ar dziļu nožēlu ir jāsaka, ka visaugstākais profesionālisms, kādu es esmu redzējis, sākot no Augstākās padomes līdz šai Saeimai, bija Augstākās padomes deputātu vidū. Bija profesionāls darbs! Tiešām bija ļoti nopietns darbs. Sasprindzināts bija. Diemžēl plikais politikānisms, kas sāka spēlēt lomu ar visādām frizūrām, ar visādiem skaistiem vārdiem, ar veciem banāniem, ar visādiem solījumiem: “Visus neliešus sasēdināt cietumā!” un tamlīdzīgi, ir novedis pie tā, ka Saeimā iekļūst arvien mazāk profesionāļu.

Saeimā vairs neiekļūst cilvēki, kam ir attiecīgā profesionālā izglītība politikā, jurisprudencē, un līdz ar to liela daļa Saeimas deputātu diemžēl nav spējīga strādāt pie likumiem. Diemžēl! Valstij par labu tas nenāk. Un, protams, ko tāds deputāts darīs, aizbraucis pie vēlētāja. Viņš jau neko pateikt viņiem nevar! Viņš var tikai vispārīgi pļurkstēt, bet tad, kad runa nonāk līdz konkrētu tēmu apspriešanai, viņam jau nav profesionālo zināšanu, lai viņš par šo tēmu runātu.

Es ļoti aicinu kolēģus... Es redzu, ka arī koalīcijā viedokļi ir dažādi. Un es arī saprotu, kāpēc tas tā ir. Tāpēc es aicinu: nu nepiecūkosim taču likumus! Es tomēr aicinu... Nu ir tās egoistiskās intereses! Cilvēks ir vājš, un katrs kaut ko grib. Nu nevar šādu atbalstīt!

Protams, ja šāds projekts tiks atbalstīts pirmajā lasījumā, tad nāksies uz otro lasījumu iesniegt simt un vienu priekšlikumu varbūt... Es nezinu, kas te notiks tālāk... Bet kā jūs vispār iedomājāties mainīt spēles nosacījumus? Kāpēc jūs gribat tik publiski parādīt atsevišķo grupējumu, pie tam zināmu grupējumu, intereses? Kam tas ir vajadzīgs? Tik un tā 9.Saeimā jums būs jāstrādā kopā ar tiem, kuri gribēs izdarīt kaut ko par labu valstij. Vajadzēs strādāt! (Starpsaucieni.) Nevajadzēs bļaut un pārdot savus krēmus tantiņām, lai smērētu nagus. Nevajadzēs to te darīt! Te vajadzēs pie likumiem strādāt!

Ar vienu vārdu sakot, es diemžēl uzskatu, ka šis te ir gara vājš darbs diemžēl, ka šā darba autorus ir vadījusi tikai egoistiska baudkāre... es neteicu miesaskāre, bet gara kāre gan... vēlēšanās par katru cenu tikt pie varas nākamajā Saeimā. Diemžēl!

Ļoti bēdīgs! Ļoti bēdīgs projekts! (No zāles: “Kauns!”) Un es neticu, ka viens nopietns jurists varētu par tādu balsot.

Sēdes vadītāja.

Cienījamais Dobeļa kungs, es gribētu jums citēt par Saeimas brīvdienām! Jūs vienmēr esat teicis, ka Saeimai un deputātiem nav brīvdienu. Saeimā ir pārtraukumi starp sesijām, kā jūs labi zināt, un to iesaka Frakciju padome. Pēc tam Saeima balsojot lemj par pārtraukumu beigām un sākumu.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Es taču neteicu, ka ir brīvdienas!”)

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).

Paldies, kolēģi! Teikšu skaidri un gaiši: šo priekšlikumu nevajadzēja nodot komisijām, un līdz ar to mēs šodien te netērētu laiku šīm muļķībām un nepieklājībām, un punkts. Bet nē! Vairākums nobalsoja, ka šis priekšlikums, kas ir “zaļo” un zemnieku priekšlikums, ir virzāms uz priekšu, un mēs tagad runājam par to.

Skaidrs ir viens, ka tautai faktiski riebjas totālā reklāma, kas sākas un jau ir sākusies. Tā tas ir bijis arī iepriekšējās Saeimās pirms vēlēšanām, un nu tā, tuvojoties vēlēšanām, griežas ar aizvien lielāku ātrumu, pārplūdina televīziju, radio, presi, pārplūdina pilsētas. Ik uz krustojuma rēgojas reklāmas, laukos– uz siena ķīpām un tā tālāk.

Jā! Bet, draugi mīļie, nedrīkst rīkoties arī nedemokrātiski, jo šis priekšlikums faktiski ir domāts tām partijām, kuras ir pie varas. Jā, tieši tā! Un par to ir rakstījusi jau arī prese... Jums, koalīcijas partijām, pirms vēlēšanām būs iespējas reklamēties visdažādākajos veidos, atļautos un neatļautos, jo par valdības darbu stāstīs, par ministriju darbu stāstīs, par jūsu ierēdņiem stāstīs, griezīs lentītes pie visām iespējamajām vietām, aizlāpīs uz ceļiem neaizlāpītos miljonus bedrīšu un pie katras bedrītes griezīs lentīti un teiks: “Redziet, to mēs izdarījām!” Lai gan tas ir nevis gods, bet kauns... Par bedrītēm runājot, godīgi sakot, tās nav aiztaisītas, bet ir likvidēts ceļu fonds...

Lūk! Šīs reklāmas, protams, ir tik totālas tiem, kuriem ir daudz naudas, un tad iestāsta, kā mēdz sacīt, dzīvu gaili vēderā, kas vēlāk izrādās sprāgusi vista.

Protams, koalīcijas partiju arsenālā ir ļoti daudz līdzekļu. Tie ir budžeta līdzekļi, kurus jūs dalāt un dalīsiet gan budžetā... šim gadam jūs iedalījāt vairākus miljonus, tagad taupāt. Jūs budžetā neieslēdzāt iespējamos ienākumus, lai varētu dalīt naudiņu priekšvēlēšanu kampaņas laikā vasarā, kad būs budžeta grozījumi, tādā veidā faktiski piekukuļojot attiecīgās iestādes, pašvaldības un tā tālāk. Tas viss jau ir izvērties par veselu kampaņu. Un to jūs ļoti labi zināt!

Bet, redziet, jūs gribat nobīdīt malā tās partijas, kuras nav koalīcijā, nemaz nerunājot par tām, kuras nav Saeimā. Tās lai stāv pie ratiem vai pie slitas! Tā, draugi mīļie, rīkoties nedrīkst! Un “zaļo” un zemnieku izgudrojums ir vienkārši fantastisks! Nezinu, kurš jums bija tas “kuļibins”, kas izgudroja šo brīnumu, šo buldozeru, kurš tagad gribēs braukt pāri un nolīdzināt visu... nolīdzināt jums skaistu ceļu uz nākamo Saeimu. Uz nākamo Saeimu ceļu vajag bruģēt citādāk, draugi mīļie! Strādājot tautas labā! (Smiekli.) Nevis tā, kā darāt jūs.

Nupat vakar ziņoja, ka inflācija atkal vēl vairāk uzlēkusi. Nu tā ir 7,5 procenti. Bet jūs taču nedomājat! Jūs taču noraidījāt... Jūs teicāt, ka inflāciju sāks apkarot tad, kad inflācija būs sasniegusi divciparu skaitli. Tad cilvēki jau būs absolūti bezcerībā iedzīti. Un nekas netiek darīts. Absolūti nekas netiek darīts! Bet, lūk, ar ko jūs nodarbojaties! Jau esat iecerējuši, tā sakot, bariņā atkal ienākt nākamajā Saeimā un darīt brīnumus– brīnumus, kuri tā arī nav notikuši. Nav notikuši, un ir skaidrs, ka ar šādu attieksmi arī nenotiks.

Nupat jūs noraidījāt mūsu priekšlikumu– grozījumus Pensiju likumā. Tas ir bezkaunīgi, nepieklājīgi un apvainojoši pensionāriem. Pirms vēlēšanām jūs visādi skraidīsiet pie viņiem, vēl iedosiet kādus dažus tūkstošus pensionāriem, lai viņi varētu vispār funkcionēt, vadība, tā sakot, tādā veidā it kā pielabināsies, bet faktiski cilvēkus turēs absolūtā badamaizē.

Vai tad cilvēki to nav pelnījuši? Tie, kuri ir strādājuši kaitīgu darbu? Es pats esmu runājis, un arī Anna Seile ir runājusi ne reizi vien... Un arī pārējie mūsu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti... Vai šie cilvēki nav pelnījuši, lai piecus gadus agrāk aizietu pensijā? Vai represētie to nav pelnījuši? Vai nav pelnījuši arī tie cilvēki, kuri mums vēl aizvien raksta, it īpaši no Latgales? Viņi toreiz, Šķēles valdības sabaidīti, ka vairs nebūs priekšlaicīgas pensionēšanās, aizgāja pensijā, bet turpināja strādāt. Turpināja strādāt, nesaņemdami nevienu santīmu no šīs pensijas.

Un tagad jūs negribat viņiem... ne par ko negribat viņiem pārrēķināt pensiju, dot iespēju normāli aiziet pensijā. Ne par ko un nekādā gadījumā! Vai tas ir normāli, draugi mīļie? Tas ir absolūti nekaunīgi! Un tā jūs noraidāt visus normālos priekšlikumus, kuri ir nākuši katru nedēļu. Tie ir bijuši pilnīgi normāli, reāli un tautai nepieciešami priekšlikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu un par dažādām citām lietām, kas tautai beidzot drusciņ, drusciņ ļautu uzelpot, izdzīvot, lai sagaidītu jūsu lielo brīnumu, uz kuru jūs tagad atkal gribat aicināt cilvēkus. Bet nē, jūs visu noraidāt! Visu jūs noraidāt!

Šadurska kungs, jūs nemāciet mani, vai man pietiks runāt vai nepietiks!...

Sēdes vadītāja.

Cienījamais kolēģi, no zāles var būt izteikti izsaucieni, bet jūs nedrīkstat uz tiem atbildēt!

P.Tabūns.

Jūs radījāt šo brīnumu! Tauta gaidīja jūsu brīnumu, kur tad tas ir? Repšes brīnums tagad ir... Tas, ko pēdējās dienās ir paziņojis Repšes
kungs– tā ir fantastika! Viņš saka: “Paklausieties, tauta! Ja jūs gribat dzīvot laimīgi, tad sekojiet man. Aiciniet saziedot naudiņu man!” Tas ir, katram lai tauta saziedo, tad uzpirks īpašumus, ieguldīs līdzekļus akcijās ārzemēs– Amerikā, pirks īpašumus un pārdos, un tā katrs cilvēks kļūs laimīgs.

Paklausieties, tāda nekaunība vēl vispār nav dzirdēta! Tā ir kaut kāda fantastika! Un jūs tagad man sakāt: “Nerunāt!” Padomājiet, kā jūs rīkojaties, kā jūs balsojat un kā jūs balsosiet! Un tagad jūs gribat aiztaisīt muti 90 dienas pirms vēlēšanām, lai cilvēki neko nezinātu!

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, es gribu mūsu visu vārdā šodien sveikt mūsu kolēģi Andreju Nagli viņa jubilejas dienā! (Aplausi.)

Paziņojumam vārds deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijas sēde notiks tūliņ Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus uz sēdi tūlīt. Paldies!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Ingunu Rībenu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).

Cienījamie kolēģi! Nav klāt Juris Dalbiņš, Igors Aleksandrovs, Raimonds Pauls, Jakovs Pliners, Inese Šlesere, Dainis Turlais un Aleksejs Vidavskis.

Paldies, tas ir viss.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu labklājības ministrei Dagnijai Staķei “Par valsts palīdzību vistrūcīgākajām personām– tām, kam jāiztiek ar 80 santīmiem dienā”. Jautājumu nododam ministres kundzei.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Golubova, Deņisova, Bekasova, Fjodorova un Solovjova jautājumu Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim “Par neatliekamiem pasākumiem inflācijas apturēšanai”. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.

Paldies. Tiekamies zālē pulksten 11.00!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Mēs turpinām Saeimas sēdi.

Atgādinu, ka izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām un Eiropas Parlamenta velēšanām”” pirmajā lasījumā. Turpinām debates.

Debatēs nākamais pieteicies deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs nupat uzmanīgi uzklausījām četras pēc kārtas uzstāšanās, kas bija vērstas pret šo likumprojektu. Es līdzsvara dēļ tā kā runāšu “par”.

Šeit iepriekšējie debatētāji runāja par konkurences ierobežošanu. Jā, tā tas ir! Likumprojekts ierobežo konkurenci. Bet kādu konkurenci? Nevis politisko ideju konkurenci, bet partiju sponsoru konkurenci, naudas maisiņu konkurenci! Mēs– PCTVL–, kurai aiz muguras nav neviena oligarha, protams, esam par šādas konkurences ierobežošanu.

Mani kolēģi runāja arī par vārda brīvību, taču šeit ir runa nevis par vārda brīvību, bet par reklāmas kampaņas brīvību brīvi nopelnīt naudu. Vai mums vajadzīga tāda brīvība? Mēs negribam, lai pirms vēlēšanām mūsu idejas un jūsu idejas, cienījamie kolēģi, reklamētu kā bērnu pamperus. Mēs esam pret šiem reklāmas rullīšiem. Mēs esam gatavi nopietnai diskusijai par jebkuru jautājumu. Tā, piemēram, tieši PCTVL šeit, no Saeimas tribīnes, uzsāka diskusiju par ekonomisko migrāciju uz Īriju, Lielbritāniju un tā tālāk. Tieši PCTVL bija pirmā, kas izveidoja savu šūniņu gan Lielbritānijā, gan Īrijā, un pēc tam arī “Jaunais laiks” sekoja mūsu pēdās. Mēs esam gatavi diskutēt par jebkuru jautājumu. Teiksim, par tādu svarīgu jautājumu kā iedzīvotāju ienākuma nodoklis esam gatavi diskutēt, teiksim, ar partiju “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kura grib samazināt nodokļa likmi pat līdz 15%, bet nerūpējas par mūsu pašvaldību budžetiem. Un esam gatavi ar lielu interesi izpētīt arī “Jaunā laika” priekšlikumu turpināt šo procesu trīs gadus, pakāpeniski pārdalot pašvaldību un valsts nodokļu likmi (it īpaši ņemot vērā, ka tas bija PCTVL priekšlikums, kuru mēs iesniedzām Saeimā vēl pērn– martā).

Par saistību ar vēlētājiem.

Cienījamie kolēģi! Mēs varbūt esam valstī vienīgā partija, kas par saiknēm ar vēlētājiem rūpējas nevis pēdējās 90 dienās pirms vēlēšanām, bet gan visā savu pilnvaru laikā. Jūs varējāt par to pārliecināties, teiksim, 2004.gadā, kad pēc jebkura mūsu aicinājuma mēs varējām savākt nākamajā dienā 10 tūkstošus mūsu atbalstītāju.

Par mūsu ciešo saikni ar vēlētājiem jūs varējāt pārliecināties arī pērnajā rudenī, kad tieši Rīgas ielās mēs apspriedām jautājumu par uzņēmuma “Rīgas Siltums” privatizāciju. Varējāt par to pārliecināties arī iepriekšējā sestdienā Jelgavā, kad mēs savācām šajā ne īpaši lielajā pilsētā stundas laikā 500 parakstus pret siltumenerģijas tarifa paaugstināšanu.

Cienījamie kolēģi! Mēs esam gatavi atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, kaut gan ne visi šā likumprojekta punkti mūs apmierina (teiksim, var šo dienu skaitu– 90 dienas– samazināt divas vai trīs reizes, izslēgt drukāto presi no aizliegumiem un tā tālāk). Mēs negribam, lai mūsu un jūsu idejas tiktu reklamētas kā bērnu pamperi.

Cienījamie kolēģi! Iepriekšējā Saeimas sēdē jūs saņēmāt nelielu pamperu krājumu no mana kolēģa Kabanova, un, ja jums šis krājums ir beidzies, mēs varam dot jums vēl.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Godājamie kolēģi! Jāteic, ka tiešām nebijām gaidījuši, ka šis mūsu, Zaļo un zemnieku savienības, ierosinājums izraisīs tik milzīgu pretestību. Jo visur un vienmēr mēs vārdos esam par to, ka politiķiem ir jāiet pie tautas, politiķiem ir jāstāsta sava programmatiskā nostādne, tauta jāinformē par labiem un sliktiem darbiem.

Man šodien rodas jautājums, noklausoties šīs jūsu uzstāšanās. Es citēšu šos spārnotos teicienus: “Kas notiks tad, ja tiks pieņemts Zaļo un zemnieku savienības priekšlikums aizliegt politisko reklāmu 90 dienas pirms vēlēšanām? Ko tas nozīmēs vēlētājiem?” Tas nozīmēs, ka tad praktiski ne televīzijas ekrānos, ne radio, ne uz ielu stūriem, ne avīzēs nerēgosies politiķu ģīmji, nebūs stāstu par hameleoniem un donnām beižām.... netiks parādīts kāda mūsu cienīta politiķa darbs– tas, kā viņš skalda malku vai staigā gar kaut kādām tur jūrām, vai jāj uz zirgiem.

Jāteic, ka jautājums, kas man rodas, ir tāds: ko tajās trīsdesmit sekundēs būs mūsu cienījamais vēlētājs zaudējis? Ko viņš nebūs uzzinājis par savu mīļoto partiju tajās trīsdesmit sekundēs, ja pirms televīzijas raidījuma “Panorāma” nebūs ieraudzījis šīs partijas reklāmu? Es domāju, ka viņš neko nebūs zaudējis, viņš būs dziļi pateicīgs politiķiem, ka viņam būs ļauts mierīgi pavadīt savu laiku pie televīzijas ekrāna, nevis būs jāklausās, kā uzbāzīgi kāds viņam dienu un nakti stāstītu par saviem varoņdarbiem.

Manuprāt, šeit izskanēja satraukums arī par to, ka tiks mainīti “spēles noteikumi”. Jā, tātad mēs visi jau jūtam, ka tā ir milzīga spēle un ka tikai spēle ir tas, ar ko mēs ejam pie saviem vēlētājiem. Es domāju, ka pie vēlētājiem ir jāiet ar tiešām fundamentāliem saviem padarītajiem darbiem, un tad, protams, nepietiek ar trīsdesmit sekundēm, kurās varbūt varam izreklamēt kādu veļas pulveri vai, teiksim, kaut kādus grīdas slaucīšanas līdzekļus. Lai partija pastāstītu par savu darbu un deputāti atskaitītos par savu darbu, ir vajadzīgi ļoti dziļi, analītiski raidījumi, kādi, es ceru, būs gan televīzijā, gan radio; arī, teiksim, masu laikrakstos var par to stāstīt.

Protams, es saprotu dziļo satraukumu, kas pašreiz ir arī masu medijos. Mūsu mīļotajiem masu medijiem, protams, šis jautājums nav izdevīgs– protams, zūd šo partiju reklāmu nauda. Nu, tā tas ir, un tur neko nevar padarīt! Un droši vien tā partiju reklāmu nauda tad aizies kaut kādiem citiem daudz vērtīgākiem pasākumiem, kas cilvēkiem varētu būt nepieciešami.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Būs slēptā reklāma!”)

Es gribētu teikt vēl arī to, ka ir tas mīts, milzīgais mīts, ka nu tagad varas partijas kaut ko milzīgi iegūs ar šiem grozījumiem. Nu, paskatīsimies, kādas ir šīs varas partijas, kas ir bijušas, kas ir reklamējušās, kam ir bijuši premjeri, kam ir bijuši dažādi ministri... Nu, kur šīs varas partijas ir pašreiz? Atcerēsimies kaut vai “Latvijas ceļu”! Bija premjers, bija ministri, bija visa politiskā bagāža, visas iespējas reklamēties ar saviem, kā mēs sakām, varas resursiem pirms iepriekšējās Saeimas vēlēšanām. Nu nav šīs partijas Saeimā! Un kur ir tāda varas partija kā “Saimnieks” ar visiem saviem varas resursiem? Nu nav viņas Saeimā! Tā ka, es domāju, ne jau tās trīsdesmit sekundes vai tie ģīmji uz ielu stūriem noteiks to, kurš politiskais spēks un kurš deputāta kandidāts vēlētājiem būs pieņemamāks. Ja cilvēks gribēs nobalsot par ideju, viņš nobalsos vai nu par “zaļo” ideju, vai par “tēvzemiešu” ideju, vai, teiksim, par korupcijas apkarošanas ideju; viņš nobalsos ne jau tāpēc, ka viņam uzbāzīgi kāds no ekrāna būs visus savus labos varoņdarbus stāstījis.

Tātad– ko es gribētu ar šo lietu pateikt? Dārgie kolēģi, būsim konstruktīvi un tātad virzīsim šo jautājumu, tālākā lasījumā spriedīsim par to! Es gribu noraidīt izskanējušās bažas, ka Zaļo un zemnieku savienība atkāpsies no saviem principiem. Nē. Mēs neatkāpsimies. Citus priekšlikumus mēs neiesniegsim, mēs esam gatavi diskutēt par priekšlikumiem, kas skar vēlēšanu tēriņu pārtēriņu, ja tādi priekšlikumi būs. Mēs esam gatavi par tiem runāt un, es pieņemu, arī atbalstīt to, ka tie jāatmaksā valstij atpakaļ. Mēs esam gatavi runāt arī par citiem tādiem loģiskiem priekšlikumiem. Taču mēs fundamentāli esam par to, ka deviņdesmit dienas pirms vēlēšanām šī reklāmas kampaņa ir jāaizliedz.

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu īsts viltnieks ir Brigmaņa kungs, liels viltnieks! Viņš mūs te grib iemidzināt un apmānīt. Viņš zina, ka zemnieki balso par “zemniekiem” un viņiem nekāda aģitācija nav vajadzīga. Kreisie balsos par kreisajiem, jo viņiem tāpat ir tikai viens punkts– visu atņemt un pārdalīt –, un arī viņiem nav vajadzīga ne nauda, ne aģitācija. Un arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nav vajadzīga aģitācija, jo nacionālie spēki tāpat zina, ka jāaizstāv nacionālās intereses. Brigmaņa kungs, jūsu nežēlība un negodīgums izpaužas tādējādi, ka jūs aizmirstat, ka Latvijā ir ļoti daudz dažādu partiju, kuras nevar nekādā veidā atšifrēt pēc nosaukuma.

Ko darīt tām partijām, kurām nav skaidras ideoloģijas un kuru nosaukums, piemēram, ir atvasināts no gadalaikiem vai kalendāriem laikiem, vai no vēl kaut kādiem laikiem? Ko darīt tām partijām, ja nav skaidrs, kādu tautu viņas pārstāv– padomju tautu, Latvijas tautu, latviešu tautu? Ko darīt partijām, kuras ir sanumurētas? Teiksim, pirmā– gudrinieku partija, otrā– muļķu partija, trešā– skopuļu partija, ceturtā– veģetāriešu partija, kas mīl zemenītes ar putukrējumu. Saprotiet, tām atliek tikai reklāma!

Un tagad te nāk, saprotiet, tāds Brigmaņa kungs un ņirgājas par visiem un saka: “Mēs neļausim šiem cilvēkiem izskaidrot viņu ideoloģiju.” Bet kā tad viņus ievēlēs? Kā tad jūs cīnīsieties pret nabadzību, Brigmaņa kungs? Kā izskaidrosiet taupības programmu? Kā palīdzēsiet trūcīgajiem?

Mani ļoti aizkustināja Repšes kunga teiktais, ka trūcīgie Latvijā esot tāpēc, ka viņi vienkārši ir muļķi. Lai man atvaino, ja neprecīzi citēju, bet doma bija apmēram tāda: “Trūcīgie, kāpēc jūs pērkat automobili “Mercedes-Benz”, ja jūs varat nopirkt automobiļu “Mercedes-Benz” ražotāju akcijas? Kāpēc jūs nemācāties no Abramoviča vai no Belokoņa un tērējat naudu futbola spēļu biļetēm, ja varat nopirkt futbola klubu? Un sakiet, lūdzu,– ja jums ir četri motocikli, nu kāpēc jūs tērējat naudu un pērkat piekto un sesto motociklu? Katra zemnieku saimniecība un katrs zemnieks gadā var ietaupīt vienu miljonu, ja viņš nedzers franču šampanieti par sešpadsmit tūkstošiem latu, bet apmierināsies ar pudeli piecsimt latu vērtībā.” Tātad– kāda ir morāle? Ja jūs apmierināsieties, zemnieki dārgie... Un Brigmaņa kungs to labi zina, un viņš te nāk un mūs muļķo, ka ar četriem motocikliem, divām jahtām (No zāles: “Ar lidmašīnu!”), divām lidmašīnām, trim automašīnām un trim sievām pilnīgi pietiek... (Aplausi.)

Primitīvo lozungu laiks, godājamie deputāti, ir pagājis. Kuru jūs Saeimā iebļausiet ar lozungu “Kaulu par Ministru prezidentu!”, ko skandināja desmitreiz dienā? Ir taču daudz smalkāki lozungi,– piemēram, “Mēs mīlam šo valsti”. Un atcerieties, ka šim, kā jau katram lozungam, ir otrā daļa, ko nevajag pateikt: “...tāpēc, ka viņa ļauj nemaksāt nodokļus no miljonus vērtiem īpašumiem, un finanšu ministrs mums to garantēs.”

“Mēs mīlam mazos hesus”, “Mēs mīlam mākoņus”... “Kopā mēs varam vairāk dabūt”– vai tas nav skaists lozungs? Nē, piedošanu: “Kopā mēs varam vairāk.” Vārds “dabūt” ir jāpatur prātā. (Zālē smiekli.)

Tad vēl tā ārkārtīgi skaistā reklāma.... Es ļoti cienu Stendzenieka
kungu– reklāmistu, “piāristu”. [Ar vārdu “piārists” šeit jāsaprot “sabiedrisko attiecību speciālists”; P.R.– saīsin. no “public relations” (angļu val.).– Red. piez.] Es domāju, viņš ir labākais Latvijā. Saprotiet, es gandrīz apraudājos, kad redzēju to reklāmu: nāk zemenīte ar karotīti... Un es domāju: “Nenobalsošu par Latvijas Pirmo partiju– un zemenīte aizies garām!” Un cilvēki nobalsoja. Un, es domāju, Šlesera kungs apliecinās (žēl, ka viņa šeit nav), ka viņš ne tikai zemenīti, bet arī putukrējumiņu dabūja.

Brigmaņa kungs saka: “Nē, nedabūja!” Nu ko jūs, Brigmaņa kungs, muļķojat cilvēkus? Bet– nu, labi, tas nu tā.

Mēs negribam, lai būtu trūcīgie, lai mums garām ietu zemenītes ar putukrējumu, mēs negribam arī, lai iznīktu mazie hesi... Ko tur– štrunts ar tām zivīm un tiem sabrukušajiem upju krastiem. Vienīgi tie trīs mēneši... Varbūt, Brigmaņa kungs, jūs piekritīsiet, ka trīs mēneši– tas nu ir par traku. Varbūt uz kādām divām nedēļām varētu, jā... Ja tā nopietni runājam, tad es domāju, ka varētu tomēr komisijā apsvērt un varbūt to vienu nedēļu vēlētājiem ļaut padomāt, par kuru zemenīti, par kuru mākonīti, par kuru hesiņu viņi tomēr grib balsot... lai viņi tomēr spētu orientēties tajos daudzajos nosaukumos.

Aicinu nosūtīt uz komisiju.

Paldies par uzmanību.

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja.

Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Diemžēl problēma ir daudz dziļāka, nekā mēs šeit apspriežam. Problēma ir stratēģijā: kādu partiju finansēšanas modeli mēs izvēlamies. Protams, ir dažādi modeļi, bet mēs diemžēl izvēlējāmies kādu daļiņu no eksistējošajiem modeļiem, un mums iznācis tāds “mutants”, “hibrīds”, un diemžēl mēs nesasniedzam to galveno rezultātu.

Kāpēc šis likums nav viens no svarīgākajiem? Tāpēc, ka galvenais... To var salīdzināt ar situāciju, kad mēs gribam būvēt māju. Mēs tagad ļoti karsti apspriežam, kāda būs santehnika dzīvoklī 36.stāvā, bet tanī pašā laikā mēs nezinām, kur atradīsies šī māja, no kādiem materiāliem tā tiks uzbūvēta, kādu firmu mēs paņemsim, lai būvētu šo māju, kādu projektu pasūtīsim un tā tālāk.

Un tāpat ir ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu. Eksistē dažādi modeļi. Pirmais modelis ir amerikāņu modelis, un šā modeļa galvenā priekšrocība ir atklātība. Tātad visi zina, kam šie uzņēmumi vai privātpersonas ziedo, kādiem mērķiem un ko šis politiķis pēc tam lobēs, piemēram, Senātā vai citā palātā. Un tātad galvenais noziegums tieši šajā sistēmā ir tas, ka politiķis vai politiskā partija slēpj savus finansēšanas avotus.

Ir arī cits modelis– Eiropas modelis, kad partiju finansē valsts... Tad partiju finansēšanu uzņemas valsts, un līdz ar to valsts var prasīt un ierobežot slēpto reklāmu un citus finansēšanas avotus.

Godātie kolēģi! Mēs neesam izdarījuši pašu galveno– mēs neesam pateikuši, kādu modeli mēs izvēlamies, un līdz ar to mums rodas problēmas ar pašu šo likumu– ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, jo vienu daļu mēs tātad paņēmām no viena modeļa, bet otru daļu mēs paņēmām no otra modeļa, tāpēc galvenais ir noteikt, ko mēs gribam sasniegt: vai mēs gribam sakārtot visu tāpat kā Eiropā vai arī gribam atklātību, kā to piedāvā Amerika. Mums ir jādod atbilde uz šiem jautājumiem.

Es, piemēram, esmu par to, lai politiskās partijas tomēr finansētu valsts. Tas nodrošinātu partiju neatkarību no sponsoriem, no dažādiem ekonomiskajiem grupējumiem. Tad partijas tomēr būtu ieinteresētas strādāt vēlētāju labā, nevis meklētu pirms vēlēšanām sponsorus, pirktu visu šo reklāmu un reklāmas rullīšus, zombētu vēlētājus...

Piedāvāju tomēr diskutēt par visiem šiem jautājumiem, nevis tikai par šo vienu, kā es uzskatu, nebūtiskāku, jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK).

Godātie deputāti! Vai jums neliekas, nešķiet savādi, ka šodien vienu dziesmu dzied Brigmanis no Zaļo un zemnieku savienības un Buzajevs no PCTVL?

(No zāles dep. A.Bērziņš: “Ārprāts!”)

Man tas šķiet savādi tikai viena iemesla dēļ. Un man šķiet, ka Brigmaņa padomnieki vienkārši nesaprot, ko ir iesnieguši.

Un es mēģināšu paskaidrot, ko viņi ir iesnieguši. (No zāles dep. A.Brigmanis: “Kaut ko par pensiju pastāsti!”) Viņi ir iesnieguši likumprojektu, ar kuru viņi izdara pakalpojumu latviešu tautai. Šis likumprojekts nosaka stingrus ierobežojumus ne jau tikai tiem diezgan triviālajiem un nenopietnajiem video rullīšiem, kuri tiešām būtu jāierobežo. Šis likumprojekts nosaka ierobežojumus arī nopietnām lietām– informācijas
telpai– par to, kas kandidēs, kur kandidēs, kāpēc kandidēs.

Šie ierobežojumi, kā mūsu prakse parāda, ir saistoši vienai mediju grupai, bet galīgi nav saistoši citai. Latviešu mediji jeb plašsaziņas līdzekļi, kā tagad pareizi ir teikt, savā starpā karo, dalās sorosiešos un antisorosiešos un bieži vien publicē negatīvu informāciju viens par otru vai viens par otra simpātiju partiju, savukārt latviski nerakstošie mediji jeb, teiksim tieši, krieviski runājošie, raidošie un translējošie mediji līdz šim ir šķaudījuši virsū visiem šiem ierobežojumiem. Latviešu mediji šos ierobežojumus ir centušies ievērot un viens otru ir kontrolējuši, turpretī ne “Vesti”, ne “Telegraf”, ne “Čas” šos ierobežojumus nav ievērojuši. Tas ir mans viedoklis. Un tie ir šķaudījuši virsū šīm likuma prasībām. Un ne “delnas”, ne “providusi”, ne “sorosi”, ne vēl kāds cits tiem nav pamatoti aizrādījuši.

Dažos pētījumos gan ir minēts, ka, jā, nu tur viena radiostacija... Bet paskatieties, kas bija pirms pagājušajām pašvaldību vēlēšanām un ko šie mediji rakstīja! Paskatieties, kas bija pirms tam! Paskatieties Baltijas 1.kanālu!

Indulis Emsis ir sašutis par to, ka Krievija ietekmēs Latvijas informatīvo telpu. Jā, bet nevajag gausties, Emša kungs! Vajag rīkoties! Bet sankciju mehānisma jūsu likumprojektā nu galīgi nav. Tā ka tas, ko jūs esat sagatavojuši, vienkārši ir lāča pakalpojums latviešu tautai.

Atsauciet savu priekšlikumu, iesniedziet jaunu par septiņām dienām pirms vēlēšanām– nekādas videoreklāmas!

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Māris Gulbis, otro reizi.

M.Gulbis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Jāsaka, ka Brigmaņa kungs man ir sens, labs draugs, es nekad viņam nenovēlētu nelaimi, bet vēlētu tieši veiksmi arī vēlēšanās. Teikšu, ka jūs arī manai sievai patīkat, kad jūs ar ūsām nākat uz darbu.

Taču, ja runājam nopietni, es ļoti ceru, ka jūs klusībā un arī ZZS frakcija cer, ka šos grozījumus nepieņems. Un kā gan tos var pieņemt? Jo pavisam nesen arī daži politologi uzsvēra, ka šajās vēlēšanās, kas būs, piedalīsies mazāk nekā 50% vēlētāju, varbūt pat 45% vēlētāju. Un šie grozījumi, kas ir varbūt pat ar labu anotāciju, tomēr pavērs ceļu kreisajām partijām, kuru elektorāts noteikti aizies vēlēt, un tās iegūs lielāku ietekmi parlamentā.

Tāpēc es vēlreiz aicinu arī tos, kuri domā balsot “par”, apsvērt šos argumentus un varbūt pieslieties tiem, kuri klusībā cer, ka šos grozījumus nepieņems.

Es vēlreiz aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja.

Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka šī diskusija ir ļoti pamācoša arī no tā viedokļa, ka... Lai arī kādu jautājumu mēs apspriestu, kolēģiem no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Kiršteina kungam un diemžēl vēl arī citiem kolēģiem problēma ir tikai viena: krievi ir vainīgi pie visa!

Tikko Rasnača kungs teica, ka nav problēmu ar latviešu medijiem, bet ir problēmas tikai ar tiem medijiem, kuri raida vai publicē tieši krievu valodā. Bet, Rasnača kungs, ļaujiet jums atgādināt, ka visiem medijiem ir viens likums, un gan “Čas”, gan “Vesti”, gan “Telegraf” darbojas strikti saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu.

Uz ko jūs aicināt? Jūs gribat aizliegt privātajiem medijiem, lai tiem būtu kaut kāds savs viedoklis? Lai tie atbalstītu vienu vai otru politisko ideoloģiju? Lai tie atbalstītu vienu vai otru politisko partiju? Piedodiet, jūs to nedrīkstat! Arī tā ir vārda brīvības sastāvdaļa. Ja privātie mediji publicē par savu īpašnieku naudu, tad īpašniekiem ir visas tiesības izteikt arī savu viedokli, un viņi nav spiesti sniegt tikai tā saucamo neitrālo informāciju. Informācija nemēdz būt neitrāla! Nekad! Un es domāju, ka, ja jūs drusciņ padomāsiet, arī jūs ļoti labi sapratīsiet, kāpēc mediji, kas publicē krievu valodā, ne īpaši mīl jūsu partiju, jo jūs gribat ierobežot to dzīves telpu. Jūs visu laiku gribat kaut ko ierobežot, aizliegt, aprobežot kaut kādā veidā krievu valodas lietošanas jomu. Kāpēc tad tie jūs mīlēs? Nav par ko apvainoties!

Un privātie mediji– tā ir svēta lieta. Tā ir vārda brīvība!

Kas attiecas uz sabiedriskajiem medijiem, tad tur ir pavisam cita problēma. Un man šeit ir jautājums šo grozījumu iesniedzējiem: vai jūs mēģinājāt izdarīt ļoti vienkāršu lietu– kontentanalīzi? Te Brigmaņa kungs mums solīja: nē, valdošajām partijām nekādu priekšrocību nebūs, arī “Latvijas ceļš” zaudēja vēlēšanās... Zaudēja tad, piedodiet, kad šādu ierobežojumu nebija! Toreiz “Latvijas ceļa” konkurentiem, tam pašam “Jaunajam laikam” un Tautas partijai, bija visas iespējas par savu naudu visos medijos ar to konkurēt. Tagad jūs gribat likvidēt šādu iespēju. Un kas tad notiks? Nu, piedodiet, par rupjību, bet tie nav mani vārdi! Kāds no šo grozījumu aizstāvjiem presē teica, ka tauta negrib redzēt mūsu purnus reklāmās... (No zāles: “Pareizi!”) Piedodiet, bet vai tauta grib redzēt jūsu purnus ziņās un tā saucamajās analītiskajās pārraidēs? Jo, parēķiniet...

Sēdes vadītāja.

Cileviča kungs, nevajadzētu citēt tādus izteicienus, kas neatbilst Saeimas...

(No zāles dep. J.Dobelis: “Boriss!”)

B.Cilevičs.

Es lūdzu piedošanu, bet es tikai... Es pats to neizdomāju.

Tagad par kontentanalīzi. Izanalizējiet, cik daudz, cik bieži ziņās tiek pieminēts, piemēram, Brigmaņa kunga vārds un cik bieži, piemēram, kāda kreisās opozīcijas deputāta vārds, un tad arī izdariet secinājumus, jo sabiedriskie mediji pastāv uz visu nodokļu maksātāju naudas... uz visu nodokļu maksātāju rēķina, atšķirībā no privātajiem medijiem, tāpēc sabiedriskajai televīzijai un sabiedriskajam radio nevar būt, teiksim, nekādas savas politiskās ievirzes vai gaumes. Tie nevar dalīt politiķus vai partijas labajos un sliktajos. Bet tā tas diemžēl notiek, un jūsu priekšlikums nekādā ziņā to nevarēs atrisināt.

Jūsu grozījums ir noteikti vērā ņemams, un mēs to atbalstīsim, bet jūs labu domu esat izteikuši galīgi ačgārnā formā. Jo kas tad ir politiskā reklāma? Jūs visu laiku runājat par klipiem, bet vai klips, teiksim, ar sejām, ir vienīgā politiskās reklāmas forma? Vai patiešām nejauši gadās tā, ka pēkšņi Brigmaņa kungu aicina parādīt, kā viņš cep olas mājās un tā tālāk? Vai tas patiesi ir vienkārši tāpēc, ka šim medijam un skatītājiem tas ir interesanti un ka tas absolūti nav saistīts ar kaut kādiem tur darījumiem, kas nekur netiek pēc tam atspoguļoti? Vai jūs tiešām esat tik naivs? Nu, ja esat, tad aizstāviet savu pozīciju, bet neesiet divkosīgs, lūdzu! Nevajag liekuļot! Jo ir pilnīgi skaidrs, ka tas, ko jūs saucat par analītiskajām pārraidēm, ļoti bieži tiešām pārvēršas par slēpto reklāmu. Tā tas bija, un tā tas būs, un tas ir pilnīgi likumsakarīgi. Izskaust to nevarēs! Tātad es domāju, ka patiešām samazināsies šādas atklātās reklāmas daļa, bet tas nozīmē, ka palielināsies slēptās reklāmas daļa, un tāpēc man ļoti gribētos, lai uz otro lasījumu jūs ļoti skaidri definētu, ko jūs tiešām gribat aizliegt un kas būs atļauts.

Jūs aicinājāt tikties ar vēlētājiem. Jā, visi tiekas un tā tālāk, bet salīdzināsim divas situācijas! Ir klips, kas saka: tāda un tāda partija ir vislabākā. Un ir otrs klips vai sludinājums, kas vēsta, ka tāda un tāda partija, kas ir vislabākā, aicina vēlētājus uz tikšanos tur un tur. Tādā veidā... Vai ir principiāla atšķirība? Tātad– vai jūs gribat aizliegt arī sludinājumus, arī ielūgumus uz tikšanās pasākumiem un tā tālāk? Tas nekur nav definēts!

Tātad es domāju, ka, lai īstenotu jūsu ideju, ir ļoti nopietni jāstrādā, un es ļoti ceru, ka iesniedzēji uz otro lasījumu sagatavos tādus priekšlikumus, kas patiešām varēs atrisināt visas šīs problēmas. Šobrīd mēs esam gatavi avansēt jūs, cerot, ka jūs pratīsiet savu pareizo ideju pareizi īstenot. Un es ļoti ceru, ka jums pietiks intelektuālo spēku, lai to panāktu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Arvīds Ulme.

A.Ulme (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Patiešām šis Zaļo un zemnieku savienības priekšlikums ir sacēlis tādas runas, par kurām man ļoti liels brīnums. Un arī veselu apvainojumu gūzmu es šeit esmu dzirdējis. Tāpēc es gribu nedaudz precizēt mūsu nodomu attiecībā uz “lāča pakalpojumiem” un tā tālāk. Lācis ir viena no brīnišķākajām būtnēm un dzīvnieciņiem mūsu mežos, un es viņu pēdējo reizi redzēju Gaujienā pirms pāris mēnešiem. Un tas bija viņa pakalpojums man, ka es dabūju uz viņu paskatīties...

Bet nu attiecībā uz šo likumprojektu. Lieta ir tāda, ko neviens gan nepieminēja, ka tā rullīša viena sekunde izmaksā aptuveni piecdesmit latus. Viena sekunde! Un šitāds rullītis trīsdesmit sekundēm... Tas jau izmaksā tūkstots piecsimt latu. Un tad šos rullīšus tikai rullē, rullē, rullē, un liekas, viss ir kārtībā. Un tas izskatās tik nevainīgi, un lai tas tā turpinās.

Tā video rullīšu rullēšana nemaz nav tik vienkārša lieta. Tur ir izstrādāta psiholoģiski ļoti precīza formula, kas iedarbojas uz mūsu zemapziņu, un tas nebūt nav tā, ka tas ir vienkārši tikai tāds naudas izšķiešanas veids, un tāpēc ierosinājums faktiski šo rullīšu rullēšanas vietā izmantot šos citus līdzekļus, lai patiešām ierastos deputāti pie vēlētājiem... Es atceros, ka Augstākās padomes laikā pirms vēlēšanām deputātu kandidāti tur cēlās un gūlās, kur bija viņu vēlēšanu apgabals. Viņi strādāja diendienā, stāstīja, diskusijas bija gan mājās, gan fermās, gan visur citur.

Un nu par zaudējumu, ko varētu piedzīvot, piemēram, veģetāriešu partija. Šai veģetāriešu partijai, lai arī cik naudas tai dotu zemeņu audzētāji un krējuma ražotāji, tik un tā nebūs tik daudz naudas, lai maksātu piecdesmit latus par sekundi, ko rullēt un rullēt, un rullēt, un rullēt, lai viņi kļūtu slaveni, pazīstami un tā tālāk. Viņi nopelnīs savu vēlētāju balsis tādā gadījumā, ja labi sarīkos izstādes, koncertus, apaļos galdus, ja viņi brauks uz tiem pagastiem. Par viena šitā reklāmas rullīša līdzekļiem tūkstots piecsimt latu apmērā viņi kādā pagastā var uztaisīt tādu vēlēšanu kampaņu, ka viss pagasts ēdīs zemenes ar krējumu (No zāles: “Putukrējumu!”) un neko citu. Un tādā gadījumā es domāju, ka tā vis nav, ka būs neatpazīstamas partijas, ja nebūs šo rullīšu... ka tās nevarēs atpazīt. Rullīšu ražošana un līdzekļu ieguldīšana visā šajā lietā ir ļoti smalka un ļoti...

Dabīgi, šis ir pirmais lasījums... Te jau mēs varētu runāt arī par to, ka varbūt nevajag trīs mēnešus vai divus vai ka te varēs vēl... Tāpēc jau ir pirmais lasījums! Bet uz otro lasījumu būs priekšlikumi, un tad varbūt patiešām mēs varētu precizēt, cik ilgi un kādi... vai tie būs plakāti un tā tālāk... Taču tagad es gribētu, lai jūs atbalstītu likumprojektu pirmajā lasījumā un tad, redzot, kādi priekšlikumi tiek pieņemti otrajā lasījumā, attiecīgi arī izlemtu. Bet kāpēc nevarētu palaist likumu pirmajā lasījumā?

Un ko jūs, zaļie un zemnieki, kuriem vispār ir naudas... kā te izrādās, mums naftas vads kabatā nepārtraukti līst, bet Latvijas Pirmā partija vispār tur naudā vārās... Un mēs nu pēkšņi kaut kā negribam šos rullīšus raidīt. Vai tad mums ir kaut kāda interese?

Tāpēc es patiešām domāju un aicinu vēlreiz: atbalstiet šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet otrajā lasījumā jau redzēs konkrēti, un tad par konkrētiem priekšlikumiem varēs balsot.

Sēdes vadītāja.

Ināra Ostrovska, otro reizi.

(No zāles dep. A.Bērziņš: “Ināriņ, pasaki, kas ir kas!”)

I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamie kolēģi! Mēs tiešām runājam par ļoti nopietnu likumu. Būtībā šeit ir ļoti nopietna atšķirība starp reklāmas rullīšiem un ziņām. Būtībā šajā gadījumā ir izkropļota informācija, kas tiek sniegta pirms vēlēšanām. Pilnīgi piekrītu, ka šī vēlēšanu reklāma varētu apstāties nedēļu vai divas nedēļas pirms balsojumiem. Taču reklāmas rullīši– tas ir tikai viens jautājums, jo tās ziņas, kuras nāk un kurām tiek izmantoti administratīvie resursi, kad katra partija parāda savus cilvēkus, šajā gadījumā nav aizliegtas. Tas nozīmē, ka tā ir diskriminācija pret citiem cilvēkiem.

Es gribu atzīmēt to, ka visi Latvijas pilsoņi, visi cilvēki, kas piedalās vēlēšanās, viņi visi maksā nodokļus, un katram no viņiem ir tiesības aizstāvēt arī savu motivāciju un tos cilvēkus, kurus viņi grib atbalstīt. Tātad būtībā šī ir negodīga nostāja pret Latvijas cilvēkiem. Līdz ar to zaudētāji būs Latvijas iedzīvotāji. Un, ja mēs šodien runājam par to, ka nebūs zaudētāju, tad gribu sacīt, ka zaudētāja būs tā Saeima, kura sanāks no jauna, jo varbūt notiks tas, par ko visvairāk runā mūsu vēlētāji,– viņi Saeimā atkal redzēs vienas un tās pašas sejas. Tur jau ir tā problēma!

Un tāpēc parunāsim par rullīšiem, jo tie var arī nebūt rullīši, tas var būt jebkurš reklāmas vai informācijas izpausmes veids. Un šos resursus, administratīvos resursus, kuri ir par velti un uz kuriem jūs te spiežat... tos nesaņems tie, kuri gribēs ar jums konkurēt. Tātad jūs izspiežat cilvēkus no šīs normālās, demokrātiskās konkurences.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

(No zāles dep. A.Bērziņš: “Beidzot pieliks treknu punktu!” Dep. L.Ozoliņš: “Pasaki, ka tā ir okupācija!”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kad šeit uzstājās visādi tie, kuri runāja “pret” šo likumprojektu, viņi uztraucās, ka viņu reklāma 90 dienas pirms vēlēšanām neparādīsies. Šeit pat “tēvzemieši” uztraucās par to un it kā viņi liecināja, ka viņi tiekas ar vēlētājiem. Ja jūs tiekaties– nu par ko tad jūs uztraucaties? Jūsu vēlētāji varbūt zina. Nu bet jūs zināt arī to, ka bez jūsu reklāmas 90 dienas pirms vēlēšanām jūs šeit neievēlēs. Un nevajag uztraukties par to, ka nezina tieši deputātus. Vajag padomāt arī par jauniem spēkiem– par tiem, kuri varētu ieiet šajā zālē un veidot normālu, saprātīgu politiku, lai mūsu valstī būtu labklājība. Padomājiet arī par to!

Un nu es izteikšu arī savas domas. Es būtu gatavs varbūt uz otro lasījumu iesniegt tādu priekšlikumu, ka neviens Ministru kabineta loceklis nevar rādīties televīzijā 90 dienas pirms vēlēšanām.

(No zāles: “Pareizi! Atbalstām!”)

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Šķestera kungs!

S.Šķesters.

Cienījamie kolēģi! Es izteikšu varbūt dažas domas, par ko mēs komisijā spriedām un runājām un kas šodien arī debatēs izskanēja– un tas ir jautājums par demokrātiju.

Ja mēs skatāmies Eiropas Savienības valstu kontekstā, tad redzam, ka daudzās Eiropas demokrātiskajās valstīs pastāv šie priekšvēlēšanu aizliegumi, sākot no 90 līdz pat 160 dienām vai kā citādi. Tā tas, piemēram, ir Francijā, Zviedrijā un daudzās citās valstīs, arī Čehijā, Īrijā, Austrijā. Tāpēc es domāju, ka šeit runāt par to, ka tā nav demokrātiska norma, ir pilnīgi nepareizi.

Arī viens no zviedru politologiem šo parlamenta vēlēšanu, šo augstākās varas vēlēšanu, nozīmi uzskata pat par tik lielu, ka cilvēku ietekmēšana tieši ar reklāmām nav ētiska. (No zāles: “Reklāma!”) Tātad faktiski šī milzīgā “prātu skalošana” nav vajadzīga un tā nav ētiska.

Otra lieta. Es domāju, ka šajā periodā likums jau šodien ļauj sabiedriskajā televīzijā un radio politiskajām partijām izmantot jebkuru iespēju piedalīties šajā priekšvēlēšanu aģitācijā uz vienlīdzīgiem nosacījumiem. Tās, teiksim, var piedalīties šajās diskusijās, komentāros, aģitācijā un tamlīdzīgi, un šiem politiskajiem spēkiem reāli netiek liegta iespēja izteikties mūsu valsts sabiedriskajā televīzijā un radio. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Pietiek! Balsot!”) Un tāpēc, cienījamie kolēģi, es domāju... Es neatkārtošos, bet es domāju, ka jums katram ir visas iespējas uz otro lasījumu iesniegt priekšlikumus un piedāvāt labākus risinājumus šajā likumprojektā.

(No zāles dep. Dz.Rasnačs: “Atsauc priekšlikumu!”)

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 60, pret– 23, atturas– 3. (Aplausi.) Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Šķesters.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 15.februāris.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 15.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un nolēma atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” pirmajā lasījumā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts kultūrkapitāla fonda likumā” pirmajā lasījumā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– nav, atturas– 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

E.Šņepste.

14.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 14.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Pēteris Kalniņš.

P.Kalniņš (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie kolēģi! Minēto likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– nav, neatturas neviens. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

P.Kalniņš.

17.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 17.februāris.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Mihails Pietkevičs.

M.Pietkevičs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā šā gada 1.februāra sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā” un pieņēmusi lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā. Lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– nav, neatturas neviens. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

M.Pietkevičs.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu tiek ierosināts noteikt 24.februāri.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 24.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. Kopumā tika saņemti četri priekšlikumi.

1.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 59, atturas– 4. Priekšlikums noraidīts.

V.Stepaņenko.

2.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Atvainojiet... Uzsākam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

(Starpsaucieni no zāles. Dep. J.Dobelis: “Šurik, par okupāciju tagad nebūs jārunā!”)

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Ja jūs par to uztraucaties, tā ir jūsu darīšana... Man par to nav jāuztraucas... Okupācijas nebija...

Šis mūsu priekšlikums ir iesniegts sakarā ar to, ka pirmajā lasījumā pieņemtā redakcija būtiski samazina iespējas pēc tam pārsūdzēt pieņemtos lēmumus. Mūsu frakcijas vārdā mēs lūdzam atgriezties pie 5.panta iepriekšējās redakcijas, kura pašreiz darbojas. Jo, tā teikt, spēles laikā mēs nevaram mainīt spēles noteikumus. Ir 270 dienas... Sen jau ir iestājies priekšvēlēšanu periods.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

V.Stepaņenko.

Nē.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 57, atturas– 3. Priekšlikums noraidīts.

Vai deputāts Roberts Jurķis vēlas runāt? Nē. Paldies.

V.Stepaņenko.

3.priekšlikums. Nav atbalstīts.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

V.Stepaņenko.

4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

V.Stepaņenko.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– 5, neviens neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

15.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 15.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likums”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslasvs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja un apstiprināja likumprojektu “Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likums”. Lūdzu Saeimu nobalsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

Šā gada 15.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 15.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Vjačeslavs Stepaņenko.

V.Stepaņenko (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”. Lūdzu Saeimu nobalsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Eiropas Parlamenta deputāts no “Jaunā laika” saraksta, godātais Aldis Kušķis, 26.janvārī iepazīstināja sabiedrību ar savu pētījumu par pārspīlējumiem ES normu pārņemšanā. Pētījumā tika apkopoti vairāki gadījumi, kuros mūsu ierēdņi pārāk paplašināti un stingri tulkoja ES normās iekļautos ierobežojumus. Tas ir ļoti interesants pētījums, kas apstiprina kādu pazīstamu krievu sakāmvārdu “Zastavj duraka bogu moļitsa, on i lob razobjot! ”. Latviski tas skan apmēram tā: “Nedod skaitīt lūgšanas tādam pamuļķim, kas iepriekš nav parakstījis drošības tehnikas instrukciju.” Un burtiski: “Liec muļķim lūgt Dievu, un viņš sasitīs pieri.” Diemžēl šajā pētījumā nav minēta 2003.gada 25.novembra direktīva par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir pastāvīgi dzīvojošas personas, kura ir apspriežamā likumprojekta avots un pamats.

Ja runā par pašu direktīvu, tad jāatgādina, ka tā tika apspriesta un pieņemta laikā, kad mums Eiropas Komisijā jau bija savi novērotāji ar padomdevēja tiesībām– konkrēti, toreizējais iekšlietu ministrs Gulbja kungs un toreizējais tieslietu ministrs Aksenoka kungs. Direktīvas tekstā diemžēl nevar atrast viņu darbības pēdas. Neskatoties uz to, ka mūsu pārstāvji visur ārzemēs stāsta par mūsu sarežģīto vēsturi, par Latvijas nepilsoņu īpašo statusu viņi toreiz nepateica nevienu vārdu. Rezultāts ir tas, ka gan direktīvas, gan likumprojekta tekstā parādījušās tādas “pērles” kā, pirmkārt, nepilsoņa pienākums individuāli lūgt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu, kaut gan nepilsoņa statuss pirms vairāk nekā desmit gadiem tika ar likumu uzreiz piešķirts visiem simtiem tūkstošu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju.

Otrkārt– nepieciešamība pierādīt nepārtrauktas uzturēšanās Latvijas Republikā piecu gadu laikā faktu, kaut gan likumā par nepilsoņa statusu jau ir noteikts, ka viņš vai nu dzīvo šeit vismaz kopš 1992.gada, vai ir piedzimis Latvijā.

Treškārt– cilvēku pazemojošā prasība pierādīt, ka viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai uzturētu sevi un savā apgādībā esošos ģimenes locekļus.

Tās ir, cienījamās dāmas un godātie kungi, ES direktīvas prasības, un mēs savā iekšējā likumdošanā diemžēl nevaram tās ignorēt vai mīkstināt. Taču mūsu centīgie ierēdņi šīs jau tā absurdās prasības ir papildinājuši, pēc pašu iniciatīvas iekļaujot likumā vēl vienu prasību– vēl vienu reizi nokārtot latviešu valodas eksāmenu. Ļoti interesanti! (It īpaši– ja ņem vērā to, ka Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statuss ir vajadzīgs tikai tiem nepilsoņiem, kuri vēlas ilgstoši dzīvot ārzemēs.) Šī pēdējā prasība saskaņā ar direktīvu nav obligāta, taču tā it kā veicina sabiedrības integrāciju.

Cienījamie kolēģi, es pats trīs reizes nokārtoju latviešu valodas eksāmenu. Divreiz– lai saglabātu esošo un lai ieņemtu jauno amatu, lai, kā likumprojektā teikts, uzturētu sevi un manā apgādībā esošos ģimenes locekļus. Nu, un trešo reizi es nokārtoju eksāmenu jau naturalizācijas procesa gaitā, lai gan augstākās pakāpes apliecība man jau bija. Kā šis process veicina sabiedrības integrāciju– par to jūs varat spriest, analizējot manas uzstāšanās no Saeimas tribīnes. Esmu pārliecināts, ka visi pārējie esošie un bijušie nepilsoņi uztver šo likuma normu ar līdzīgu gandarījumu.

Nu, un visbeidzot jūs gribat, lai nepilsonis vēl samaksā valsts nodevu– maksu par svešām kļūdām direktīvas apspriešanas gaitā un par ņirgāšanos jau no mūsu, likumdevēju, puses. Lai labāk varētu to saprast, iedomājieties uz mirkli, ka visas šīs prasības tiktu piemērotas Latvijas pilsoņiem, lai saņemtu speciālo ārzemju– Eiropas Savienības– pasi un mierīgi izbrauktu uz Īriju vai Lielbritāniju naudas pelnīšanas nolūkā. Piepildoties šādai hipotētiskai situācijai, 9.Saeimā nebūtu pārstāvēta neviena partija, kura atbalstītu šo absurdo likumprojektu.

Sakarā ar minētajiem argumentiem aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja.

Turpinām debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija).

Cienījamie kolēģi! Kā jau tika teikts, šis likumprojekts ir izstrādāts, balstoties uz 109.direktīvu, kas faktiski stājās spēkā jau 23.janvārī un jau darbojas– darbojas bez šāda likuma, kura projektu šobrīd izskatām. Un no paša sākuma jau rodas jautājumi attiecībā uz to, cik kvalitatīvi šis likumprojekts ir sagatavots.

Paskatīsimies uz likumprojekta nosaukumu! Tas saucas “Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”, kaut gan direktīvas nosaukums ir “Par to trešo valstu pilsoņu statusu, kas ir Eiropas Kopienā pastāvīgi dzīvojošas personas”. Un, kā parasti, mūsu valdība vēlas likumā ielikt nepilsoņus un pielīdzināt viņus trešo valstu pilsoņiem. No labas iniciatīvas, kas faktiski sākās Eiropas Savienībā, mēs iztaisām sliktu likumprojektu.

Kādā ziņā sliktu? Nepilsoņi nepavisam nav tie cilvēki, kas ir trešās valsts pilsoņi, un viņiem ir pavisam cits statuss šeit, Latvijā, un viņiem ir tiesības uz to, lai valsts nevis pasliktinātu ar katru reizi viņu stāvokli, bet– tieši pretēji– labotu šo stāvokli. Un no šā viedokļa un no šīs loģikas es varu secināt, ka nevis nepilsoņi ir parādā valstij, bet valsts ir parādā nepilsoņiem: viņiem līdz šim brīdim ir ierobežojumi profesijās, viņi nevar Eiropas Savienībā ceļot bez vīzām, un ir vēl arī vairāki citi ierobežojumi, kas eksistē šobrīd. Tāpēc pavisam neloģiski būtu prasīt, lai nepilsoņi maksātu valsts nodevu par šā statusa iegūšanu, jo principā neviens taču neprasa, lai pilsonis šo nodevu maksātu, ja viņš piedzimstot šeit saņem pilsoņa statusu. Man liekas, ka pilnīgi loģiski ir attiecināt arī šajā gadījumā uz nepilsoņiem šo principu– neņemt valsts nodevu. Protams, mēs vēlamies, lai šī valsts nodeva par statusu netiktu ņemta vispār. Neskatoties uz to, ka 109.direktīvā ir skaidri norādīts, ka dalībvalstis nedrīkst lieki un nepamatoti sarežģīt Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa saņemšanas procedūru, likumprojekta autori rīkojas tieši pretēji– viņi vēlas pēc iespējas vairāk sarežģīt procedūru. Un šajā ziņā arī prasība visiem pretendentiem kārtot valsts valodas prasmes eksāmenu nav pamatota. Un kāpēc? Mēs ilgi apspriedām šo jautājumu Juridiskās komisijas sēdē, un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes speciālisti, kas piedalījās komisijas sēdē, skaidri pateica, ka šā likumprojekta paredzētās priekšrocības var izmantot tikai ārpus Latvijas. Tātad šis eksāmens faktiski neko tam cilvēkam nedos, jo principā viņš visas priekšrocības var izmantot tikai ārpus Latvijas, kur latviešu valoda principā nav vajadzīga. Tomēr mēs iekļaujam... neskatoties uz to, ka pašā direktīvā ir skaidri teikts, ka dalībvalsts pieprasa, lai trešo valstu pilsoņi sniedz pierādījumus par to, ka viņu rīcībā ir stabili un regulāri ienākumi un viņiem ir veikta apdrošināšana slimības gadījumiem (attiecībā uz visiem riskiem).

Tātad, lai saņemtu šo statusu, saskaņā ar direktīvu vajag izpildīt tikai šos divus nosacījumus. Mēs to esam iekļāvuši papildus un sarežģījuši procedūru.

Faktiski mūsu priekšlikums ir tagad noraidīt šo likumprojektu un izstrādāt jaunu, labāku, ņemot vērā visas prasības, kas ietvertas 109.direktīvā.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts saucas “Likums par Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā” . Tas it kā balstās uz Eiropas Savienības direktīvu, bet pēc būtības sagroza tās direktīvas būtību un garu.

Jūs varbūt nelasījāt to direktīvu, taču es to lasīju un zinu, ka uz šo statusu var pretendēt tās personas, kuras iebrauc Eiropas Savienībā. Jūs to nekādi negribat saprast. Kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā, tad no tā gada 1.maija mūsu valsts pastāvīgie iedzīvotāji– mūsu nepilsoņi– ir Latvijas subjekti. Viņi nav subjekti kaut kādai citai valstij. Un jums vajadzētu padomāt nevis par visu to, kā viņiem apgrūtināt dzīvi, bet gan par to, ka pašreiz no Latvijas izbrauc ļoti daudz cilvēku, lai atrastu darbu ārzemēs.

Es varu liecināt– un to jums liecinās arī statistiskie dati –, ka izbrauc Latvijas Republikas pilsoņi. Pilsoņu Latvijā paliek mazāk. Un jūs vēl ar tieši šādu likumprojektu laikam gribat panākt, lai Latvija paliktu nepilsoņu valsts.

Nepieņemsim šo likumprojektu!

Sēdi vada Latvijas Republikas8.Sa­eimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V.Stepaņenko.

Jā, komisija atbalstīja šā likumprojekta virzību pirmajā lasījumā. Lūdzu Saeimu nobalsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 66, pret– 16, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Stepaņenko.

Šā gada 15.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 15.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju pret dopingu sportā”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē ir izskatījusi minēto likumprojektu un ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 51, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

S.Ķikuste.

Komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

S.Ķikuste.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 16.februāris un izskatīšana Saeimas 23.februāra sēdē.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 16.februāris, izskatīšana– Saeimas 23.februāra sēdē. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.protokolu, kas groza Konvencijas kontroles sistēmu”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā– deputāte Sarmīte Ķikuste.

S.Ķikuste (frakcija “Jaunais laiks”).

Ārlietu komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu savā sēdē un lūdz atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 50, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

S.Ķikuste.

Komisija lūdz pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

S.Ķikuste.

Cienījamie kolēģi! Ja jums nav pretenziju, lūdzu pieņemt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Vai deputātiem ir iebildumi? Ja deputātiem nav iebildumu, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– nav, atturas– 1. Likums “Par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.prokolu, kas groza Konvencijas kontroles sistēmu” pieņemts. Paldies.

S.Ķikuste.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”. Pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (Latvijas Pirmās partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.5222. Tātad šie grozījumi ir nepieciešami tāpēc, ka Epidemioloģiskās drošības likuma 14.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka to, ka tad, ja ārstniecības persona ir konstatējusi, ka pacientam ir infekcijas slimība, vai tad ja pastāv pamatotas aizdomas par viņa inficēšanos, šīs ārstniecības personas pienākums ir veikt Ministru kabineta vai Veselības ministrijas noteiktos pretepidēmijas pasākumus. Tā kā Veselības ministrijas rīkojums, kas nosaka pretepidēmijas pasākumus ārstniecības personām, kā arī indivīdiem, nav saistošs, tad no Epidemioloģiskās drošības likuma 14.panta ir jāizslēdz teksts, ka Veselības ministrijai ir tiesības izdot šādu rīkojumu. Taču šāds rīkojums obligāti ir jāizdod Ministru kabinetam. Likumprojektā ir paredzēts arī tas, ka līdz 2007.gada 1.janvārim Ministru kabinetam ir jāizdod noteikumi, kas noteiktu ārstniecības personu veicamos pretepidēmijas pasākumus gadījumos, kad ārstniecības persona ir konstatējusi, ka pacientam ir infekcijas slimība vai ka pastāv pamatotas aizdomas par viņa inficēšanos.

Komisija ir nolēmusi pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu arī Saeimu atbalstīt šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Stalidzāne.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 19.februāris.

Sēdes vadītāja.

Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 19.februāris. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un atbalstīja to pirmajā lasījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt to!

Sēdes vadītāja.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– 10, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Ē.Zunda.

Lūdzu noteikt par termiņu 14.februāri.

Sēdes vadītāja.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 14. februāris. Paldies.

Ē.Zunda.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Sokolovska, Buzajeva, Tolmačova, Aleksejeva, Kabanova, Plinera, Golubova, Deņisova, Fjodorova un Bekasova pieprasījumu Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei “Par zinātniskās darbības finansējumu”.

Tā kā minētie deputāti ir arī lūguši vārdu, lai pamatotu savu pieprasījumu, es dodu vārdu pirmajam pieprasījuma parakstītājam, lai viņš motivētu šo pieprasījumu, un tas ir deputāts Juris Sokolovskis. Lūdzu!

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija).

Godātie kolēģi! Diemžēl situācija ir šāda. Pagājušajā gadā mēs pieņēmām jauno finansējuma nodrošinājuma likumu: beidzot bija piešķirts zinātniskajiem institūtiem bāzes finansējums un valsts budžetā iedalīti 4,6 miljoni latu šim bāzes finansējumam. Diemžēl vēl līdz šim brīdim šis finansējums nav izmaksāts, un tāpēc dažiem institūtiem rodas problēmas ar komunālo maksājumu samaksu un algu izmaksu.

Diemžēl tāda pati situācija izveidojās pagājušā gada beigās, kad bija piešķirts arī bāzes finansējums, kuram bija cits nosaukums,– tas bija nosaukts par finansējumu “konkurētspējas veicināšanai”. Arī tad apsolīja, ka no 1.septembra institūti varētu saņemt šo finansējumu, un cilvēki jau cerēja un izrēķināja atbilstoši mūsu lēmumam, ka šis finansējums būs, bet diemžēl šis finansējums tika saņemts tikai par diviem mēnešiem un tikai decembra beigās.

Diemžēl situācija ir tāda, ka, ja tas turpināsies, ja viņi nesaņems šo naudu arī martā, tad būs ļoti smagas sekas arī šiem institūtiem. Cilvēki ir ļoti sašutuši un prasa, kāpēc Saeima un valdība tā izturas pret šiem cilvēkiem, kuri dara ļoti svarīgu darbu.

Tāpēc es lūdzu izskatīt šo pieprasījumu un tikt skaidrībā, kāpēc šāda situācija radusies.

Sēdes vadītāja.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Saeimas Prezidijs informē Saeimas deputātus par to, ka šodien Saeimas Prezidijs lēma par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jakovam Plineram šā gada 9.februārī.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Sokolovska, Buzajeva, Tolmačova, Aleksejeva, Kabanova un Plinera jautājumu ekonomikas ministram Artūram Krišjānim Kariņam “Par jumtu konstrukciju drošību”. Jautājumu nododam ekonomikas ministram.

Cienījamie kolēģi! Līdz ar to visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm.

Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Cienījamie kolēģi! Īsam paziņojumam vārds deputātam Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi no Sporta apakškomisijas! Klausieties, lūdzu, ļoti uzmanīgi!

Otrdien mums pulksten 9.00 sēdes nebūs, bet mums būs sēde pulksten 12.00 kopā ar Veselības apakškomisiju Sarkanajā zālē. Jums arī rakstiski atgādinās, bet, ja būs kādi, kas nesaņems, tad ziniet. Un pēc tam, vēl vienu nedēļu vēlāk, pirmdien, mums būs izbraukuma sēde uz jauno sporta kompleksu.

Sēdes vadītāja.

Paziņojumam vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (Zaļo un zemnieku savienības frakcija).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi tūliņ!

Sēdes vadītāja.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas priekšsēdētājas biedram Jānim Straumem.

J.Straume (8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Juris Dalbiņš, Jānis Esta, Pēteris Kalniņš, Uldis Mārtiņš Klauss, Jānis Šmits, Igors Aleksandrovs, Vineta Muižniece, Linda Mūrniece, Raimonds Pauls, Mihails Pietkevičs, Jakovs Pliners, Inguna Rībena, Kārlis Šadurskis, Inese Šlesere, Inta Feldmane, Dainis Turlais, Aleksejs Vidavskis, Dzintars Zaķis, Krišjānis Peters un Dzintars Ābiķis.

Sēdes vadītāja.

Paldies Saeimas priekšsēdētājas biedram par reģistrācijas rezultātu nolasīšanu!

Līdz ar to, cienījamie kolēģi, šā gada 9.februāra sēde ir slēgta. Paldies.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!