• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par 1999.gada valsts budžeta izpildi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.11.2000., Nr. 404/405 https://www.vestnesis.lv/ta/id/12701

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Akreditējies jauns Izraēlas Valsts vēstnieks

Vēl šajā numurā

14.11.2000., Nr. 404/405

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par 1999.gada valsts budžeta izpildi

Valsts kontroles ziņojums Saeimai

"Latvijas Vēstnesī"

Saturā

13.pielikums

Valsts kontroles veiktās revīzijas

Latvijas Republikas ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes institūciju

iekšējās revīzijas struktūrvienību veiktais darbs

1999.gadā Latvijas Republikas ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes institūciju iekšējās revīzijas struktūrvienību darbību reglamentēja LR Ministru kabineta 1996.gada 27.augusta noteikumi Nr.339 "Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekšējās revīzijas noteikumi".

1999.gadā iekšējās revīzijas darbu veica visas, tas ir, 18 ministrijas un centrālās valsts pārvaldes institūcijas, bet kā patstāvīgas struktūrvienības revīzijas dienesti darbojās 16 ministrijās un centrālajās valsts pārvaldes institūcijās: Kultūras ministrijā, Zemessardzē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Valsts zemes dienestā, Tieslietu ministrijā, Finansu ministrijā, Aizsardzības ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Iekšlietu ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Centrālajā statistikas pārvaldē (Ekonomikas ministrijas pārziņā esoša iestāde), Meža un medību valsts inspekcijā, Zemkopības ministrijā, Labklājības ministrijā, Ārlietu ministrijā un Satiksmes ministrijā.

Prokuratūrā 1999.gadā kontroles darbu pakļautībā esošajās iestādēs, tāpat kā 1998.gadā, veica Administratīvā direktora dienests, kurā ir izveidota revidenta štata vienība, un no 1997.gada septembra strādā viens revidents.

Valsts kancelejā 1999.gadā revīzijas darbu veica viens ārštata revidents. Darba attiecības ar revidentu noformētas ar līgumu, un tas tika algots no ārštata fonda līdzekļiem.

1999.gada 5.oktobrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus Nr.342 "Noteikumi par iekšējo auditu", nosakot tajos, ka ar 2000.gada 1.martu Ministru kabineta 1996.gada 27.augusta noteikumi Nr.339 "Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekšējās revīzijas noteikumi" tiek atzīti par spēku zaudējušiem.

"Noteikumi par iekšējo auditu" (turpmāk - Noteikumi ) nosaka kārtību, kādā izveidojams, vadāms un attīstāms iekšējais audits ministrijās un citās valsts iestādēs.

1999.gadā iekšējā audita struktūrvienība tika izveidota astoņās ministrijās un centrālajās valsts pārvaldes institūcijās - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, Finansu ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Zemkopības ministrijā, Labklājības ministrijā, Satiksmes ministrijā un Valsts zemes dienestā. Četrās ministrijās un centrālajās valsts pārvaldes institūcijās - Tieslietu ministrijā, Valsts kancelejā, Aizsardzības ministrijā, Valsts meža dienestā - iekšējā audita struktūrvienība tika izveidota 2000.gada sākumā. Sešas ministrijas un centrālās valsts pārvaldes institūcijas - Kultūras ministrija, Zemessardze, Iekšlietu ministrija, Centrālā statistikas pārvalde (EM pārraudzībā), Ārlietu ministrija, Prokuratūra - informāciju par iekšējā audita struktūrvienības izveidošanu nav iesniegušas. Saskaņā ar Noteikumiem iekšējā audita struktūrvienība ministrijās un centrālajās valsts iestādēs bija jāizveido līdz 1999.gada 1.novembrim.

Atbilstīgi Noteikumiem 1999.gadā Finansu ministrija ar PHARE projekta "Valsts pārvaldes reforma Latvijā" atbalstu izstrādāja iekšējā audita rokasgrāmatu. Rokasgrāmatā ir apkopoti visi iekšējā audita sistēmu reglamentējošie un informatīvie dokumenti (normatīvie akti, metodiskie materiāli, standarti, vārdnīca, ētikas kodekss, bibliotēkā pieejamie materiāli par iekšējo auditu, kontaktpersonu saraksts u.c.), un tā paredzēta lietošanai iekšējā audita struktūrvienību darbā un izsniegta visām ministrijām.

Noteikumu prasību, ka līdz 2000.gada 30.janvārim Valsts kontrolē jāiesniedz iekšējā audita plāns 2000.gadam, izpildīja tikai Finansu ministrija.

1999.gadā ministrijās un citās centrālajās valsts pārvaldes institūcijās iekšējās revīzijas veikšanai bija apstiprinātas kopā 111,5 štata vienības (1998.gadā - 83,5 štata vienības). Faktiski 1999.gada vidējais štata vienību skaits bija 91,6 jeb 82,2% no apstiprinātā (faktiskais 1998.gada vidējais štata vienību skaits - 70). Vidējā štata vienību skaita palielinājums, salīdzinot ar 1998.gadu, radās galvenokārt sakarā ar 1999.gadā Valsts zemes dienesta, Labklājības ministrijas un Finansu ministrijas revīziju (audita) dienestos notikušajām reorganizācijām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk - VARAM), Valsts kancelejā, Ekonomikas ministrijā, Ārlietu ministrijā, Prokuratūrā un Centrālajā statistikas pārvaldē iekšējās revīzijas veikšanai, tāpat kā 1998.gadā, bija apstiprināts (izņemot VARAM, kurā 1999.gadā apstiprinātas divas štata vienības) un faktiski darbojās tikai viens revidents. Lielākais revidējošo darbinieku skaits - 18 štata vienības - darbojās Labklājības ministrijā.

1999.gadā ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes institūciju pakļautībā un pārraudzībā bija 1132 iestādes (1998.gadā - 1178 iestādes). Iekšējās revīzijas veiktas 592 iestādēs jeb 52,3% no kopējā revidējamo iestāžu skaita. Salīdzinot ar 1998.gadu, 1999.gadā revidēts kopsummā par 27 iestādēm vairāk. Iekšējās revīzijas dienesti savu darbu veica, pamatojoties uz ministriju un citu centrālo valsts budžeta institūciju vadības apstiprinātajiem nolikumiem, iekšējo revīziju darba plāniem un vadības rīkojumiem.

1999.gadā, tāpat kā 1998.gadā, iekšējās revīzijas struktūrvienību revidentu noslogotība ministrijās un centrālajās valsts pārvaldes institūcijās bija ļoti atšķirīga. Piemēram, vidējais revidējamo iestāžu skaits uz vienu revidentu Valsts zemes dienestā bija 2,3 vienības, bet Zemkopības ministrijā - 56,7 vienības. Ļoti atšķirīgs bija arī vidējais veikto revīziju skaits uz vienu revidentu: Meža un medību valsts inspekcijā - vidēji 1,3, Zemkopības ministrijā - 40,7, bet Meža un medību valsts inspekcijas iekšējās revīzijas struktūrvienības revidentu vidējais atalgojums 1999.gadā - Ls 278, Zemkopības ministrijas revidentu - Ls 266.

1999.gadā ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes institūciju revīzijas dienesti veica kopsummā 592 revīzijas, tajā skaitā 218 tematiskās revīzijas. Revīzijās konstatēti:

- nelikumīgi izdevumi, iztrūkumi un naudas līdzekļu un materiālo vērtību piesavināšanās kopsummā par Ls 2 070 847 (1998.gadā - par Ls 1 370 908);

- neveiktie obligātie maksājumi budžetā kopsummā par Ls 155 836 (1998.gadā - par Ls 1 585 204).

Par konstatētajiem nelikumīgajiem izdevumiem un citiem pārkāpumiem:

- izmeklēšanas iestādēm nodotas 12 lietas kopsummā par Ls 666 411 (1998.gadā - 24 lietas kopsummā par Ls 464 257);

- pie disciplinārās atbildības sauktas 185 personas (1998.gadā - 209 personas);

- pie materiālās atbildības sauktas 137 personas (1998.gadā - 95 personas);

- no vainīgajām personām piedzīta zaudējumu summa - kopsummā Ls 32 377 (1998.gadā - Ls 30 694);

- papildus aprēķināti un iemaksāti budžetā kopsummā Ls 50 502 (1998.gadā - Ls 28 704).

Saskaņā ar sniegto informāciju nopietni pārkāpumi tika atklāti Aizsardzības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Meža un medību valsts inspekcijas, Labklājības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs, piemēram:

- Aizsardzības ministrijas veikto revīziju rezultātā konstatēti dažādi pārkāpumi un nepilnības 15 pakļautībā un pārraudzībā esošajās iestādēs, tajā skaitā: LR Zemessardzes 17.Rīgas rajona bataljonā, NBS Sporta klubā, NBS Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā, LR Zemessardzes vienībā "Vanags", Latgales Valsts militārā dienesta pārvaldē, LR Zemessardzes štābā, NBS Mobilo strēlnieku mācību centrā, v/u "Jūrniecības tehniskais centrs", NBS Speciālo uzdevumu vienībā, NBS štābā, LR Zemessardzes 2.Kājnieku brigādes štābā, LR Zemessardzes 65.Atsevišķajā studentu bataljonā, NBS Militārās medicīnas centrā, NBS Jūras spēku štābā, LR AM Nacionālajā aizsardzības akadēmijā;

- Izglītības un zinātnes ministrijas veikto revīziju rezultātā nozīmīgi pārkāpumi tika konstatēti Rīgas Aviācijas universitātē, Rēzeknes augstskolā un Juglas sanatorijas internātskolā;

- Iekšlietu ministrijas veikto revīziju rezultātā nelikumīgi izdevumi un citi pārkāpumi konstatēti 21 apakšvienībā (sīkāka informācija nav iesniegta).

Visu iekšējās revīzijas struktūrvienību pārbaužu rezultāti apkopoti aktos un atzinumos, kuri tika iesniegti izvērtēšanai ministriju un centrālo valsts pārvaldes institūciju vadībai. Atklāto pārkāpumu un trūkumu novēršanai vadība revidējamām iestādēm izdeva rīkojumus ar norādījumiem, kādi trūkumi un kādā termiņā ir jānovērš. Pēc revīzijām tika kontrolēta doto norādījumu izpilde un tika veiktas pēcrevīzijas pārbaudes.

Rīcība ar valsts mantu un finansu līdzekļiem sakarā ar uzraudzības,

kontrolējošo un inspicējošo institūciju darbību ministrijās un to pārraudzībā

un pakļautībā esošajās valsts iestādēs 1999.gada deviņos mēnešos

Revīzijas uzdevuma veikšanai tika pieprasīta un saņemta informācija no:

- visām Latvijas Republikas ministrijām;

- Valsts kancelejas;

- Augstākās tiesas;

- Ģenerālprokuratūras;

- Radio un televīzijas padomes;

- Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās sekretariāta;

- Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta.

Revīzijā tika apzināts darbinieku skaits institūcijās, kuras veic revidējošo, inspicējošo, uzraudzības un kontroles darbību, valsts budžeta līdzekļu izlietojums šo darbinieku atalgojumiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un komandējumu un dienesta braucienu izdevumiem, kā arī šo dienestu tehniskais nodrošinājums.

Tika saņemta arī informācija no ministrijām un minētajām valsts institūcijām par pakalpojumu saņemšanu no auditorfirmām un zvērinātiem revidentiem.

Apkopojot šo informāciju, konstatēts, ka šo darbību nodrošināšanai 1999.gada deviņos mēnešos faktiskie izdevumi bija 41 649 900 lati, tajā skaitā:

- atalgojumiem - 33 095 806 lati;

- valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām - 7 951 355 lati;

- komandējumu un dienesta braucienu izdevumiem - 602 739 lati.

Iepriekš minēto darbību nodrošināšanai kopumā nodarbināti 18 236 darbinieki un tehniskajam nodrošinājumam izlietoti 2 741 139 lati.

Revīziju dienesti darbojās, pamatojoties uz Ministru kabineta 1996.gada 27.augusta noteikumiem Nr.339 "Ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekšējās revīzijas noteikumi" un katram revīzijas dienestam apstiprinātajiem nolikumiem.

Ministrijas Valsts kontrolei iesniedza informāciju par to pakļautībā un pārziņā esošajām inspekcijām .

Valstī ar likumu vai noteikumiem nav noteikti inspekciju vienotas darbības principi. Inspekciju nolikumos un inspektoru amata pienākumos kā pamatuzdevums ir noteikts - kontrolēt kā juridiskas un fiziskas personas ievēro attiecīgos spēkā esošos normatīvos aktus. Daudzām inspekcijām ir tiesības sastādīt administratīvos protokolus par normatīvo aktu pārkāpumiem, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības, uzlikt administratīvos sodus.

Bez inspicēšanas darba inspekcijas nodarbojas arī ar citu pienākumu veikšanu, kā maksas pakalpojumu sniegšanu, normatīvo aktu izstrādi, licenču izsniegšanu, uzskaites funkciju veikšanu u.c.

Valsts kontrolei bez sniegtās informācijas par revidējošo un inspicējošo dienestu darbību, Aizsardzības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finansu ministrija, Iekšlietu ministrija, Zemkopības ministrija, Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās sekretariāts iesniedza informāciju par to pakļautībā un pārraudzībā un pārziņā esošajām institūcijām, kuras saistītas ar uzraudzības un kontroles darbu, un kuru darbība tiek finansēta no valsts budžeta.

Dažkārt vienāda rakstura darbību katra institūcija ir nosaukusi dažādi - uzraudzība, kontrole vai inspicēšana.

Tādas darbības kā uzraudzība un kontrole Latvijā šobrīd nav koordinētas. Nav noteikts, kādu darbību ietver vārds kontrole un uzraudzība, nav noteikti vienoti uzraudzības un kontroles principi.

Apkopota informācija par zvērināto revidentu, auditorfirmu vai citu uzraudzības, kontrolējošo, revidējošo un inspicējošo institūciju sniegtajiem pakalpojumiem ministriju pakļautības, pārraudzības un pārziņā esošajās iestādēs un organizācijās. Tajā skaitā: valsts uzņēmumos, bezpeļņas organizācijās, pārvaldes fondos, pētniecības institūtos, aģentūrās, akciju sabiedrībās u.c. (12.pielikums).

Dabas resursu uzskaites stāvoklis Latvijā

Valsts kontrole veikusi revīzijas p ar dabas resursu uzskaites stāvokli Latvijā šādās institūcijās:

- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā;

- Valsts ģeoloģijas dienestā;

- Valsts zemes dienestā;

- Valsts meža dienestā;

- Valsts zivsaimniecības pārvaldē.

Par veiktajām revīzijām sagatavots atzinums, kurā izmantoti arī Pašvaldību revīzijas departamenta revīziju materiāli revīzijās par pašvaldības mežu uzskaites un apsaimniekošanas stāvokli un veikta pārbaude Rīgas rajona Stopiņu pagastā.

Turpinājums seko.

Ievads 09.11.2000.
1. Valsts budžeta ieņēmumi 09.11.2000.
2. Valsts budžeta izdevumi 09.11.2000.
3. Valsts speciālais budžets 09.11.2000.
4. Revīzijas darbs Valsts kontrolē 1999.gadā 09.11.2000.
5. Raksturīgākie trūkumi, kuri konstatēti veicot revīzijas
valsts budžeta iestādēs 09.11.2000.
1.pielikums Faktisko izdevumu pārsnieguma pār ieņēmumiem
pieaugums 09.11.2000.
2.pielikums Faktisko izdevumu pārsniegums pār
ieņēmumiem 09.11.2000.
3.pielikums Valsts pamatbudžeta ieņēmumu daļas izpilde 09.11.2000.
4.pielikums Valsts pamatbudžeta ieņēmumu dinamika 09.11.2000.
5.pielikums Akcīzes nodokļa ieņēmumi 14.11.2000.
6.pielikums Parāds valsts pamatbudžetam 14.11.2000.
7.pielikums Parāds valsts speciālajam budžetam 14.11.2000.
8.pielikums Parāds pašvaldību budžetam 14.11.2000.
9.pielikums Mērķdotācijas un dotācijas pašvaldībām 14.11.2000.
10.pielikums Valsts speciālā budžeta izpilde 1999.gadā 14.11.2000.
11.pielikums Valsts kontroles noteiktie uzrēķini 1999.gadā 14.11.2000.
12.pielikums Zvērināto revidentu, auditorfirmu vai citu uzraudzības,
kontrolējošo, revidējošo un inspicējošo institūciju
pakalpojumi 1999.gada 9 mēnešos 14.11.2000.
13.pielikums Valsts kontroles veiktās revīzijas 14.11.2000.
Turpinājums. Sākums - "LV" Nr.399/400, 09.11.2000
5.pielikums
Akcīzes nodokļa ieņēmumi
(Ls)
1998.gads 1999.gads
Akcizēto preču nosaukums izpilde īpatsvars izpilde īpatsvars
(%) (%)
Alkoholiskie dzērieni 42 206 706 24,9 45 151 594 29,1
Tabakas izstrādājumi 16 438 791 9,7 17 359 448 11,2
Dārgmetāli un dārgakmeņi 342 181 0,2 192 942 0,1
Vieglie automobiļi 3 533 173 2,1 4 576 749 3,0
Naftas produkti 106 870 146 63,1 87 675 359 56,5
Pārējie x x 146 763 0,1
Kopā 169 391 000 100,0 155 102 855 100,0
Pārskaitīts speciālajā budžetā 53 435 070 31,5 49 520 352 31,9
Kopā valsts pamatbudžetā 115 955 930 68,5 105 582 503 68,1
 
6.pielikums
Parāds valsts pamatbudžetam (1999.g.)
(tūkst. latu)
t.sk.
Parāda pamat- pamat- noka-
Maksājuma nosaukums summa parāds parāda vējuma
kopā palieli- nauda
nājums
Pievienotās vērtības nodoklis 39 207,3 30 871,8 1829,7 6505,8
bez tam apturētie 16 813,8 12 293,4 1383,5 3136,9
bez tam termiņa pagarinājumi 1884,3 1804,3 52,5 27,5
Kopā 57 905,4 44 969,5 3265,7 9670,2
Apgrozījuma nodoklis 11 913,1 5743,3 2224,7 3945,1
bez tam apturētie 25 255,1 11 645,1 5228,6 8381,4
bez tam termiņa pagarinājumi 186,5 110,7 69,3 6,5
Kopā 37 354,7 17 499,1 7522,6 12 333,0
Uzņēmumu ienākuma nodoklis 12 577,3 9685,3 608,6 2283,4
bez tam apturētie 3619,4 2814,0 216,4 589,0
bez tam termiņa pagarinājumi 2759,7 2718,9 32,9 7,9
Kopā 18 956,4 15 218,2 857,9 2880,3
Peļņas nodoklis 6342,3 2774,2 1105,3 2462,8
bez tam apturētie 19 610,3 8127,9 3430,3 8052,1
bez tam termiņa pagarinājumi 10,4 2,4 8,0
Kopā 25 963,0 10 904,5 4543,6 10514,9
Akcīzes nodoklis 8937,6 6173,9 632,9 2130,8
bez tam apturētie 16 749,8 9026,1 2955,4 4768,3
bez tam termiņa pagarinājumi 336,9 322,3 9,5 5,1
Kopā 26 024,3 15 522,3 3597,8 6904,2
Maksājumi par valsts kapitāla
izmantošanu 316,7 213,1 103,6
bez tam apturētie 439,3 321,1 118,2
bez tam termiņa pagarinājumi 190,1 154,1 36,0
Kopā 946,1 688,3 257,8
Parāda summa 79 294,3 55 461,6 6504,8 17 327,9
bez tam apturētie 82 487,7 44 227,6 13 332,4 24 927,7
bez tam termiņa pagarinājumi 5367,9 5112,7 208,2 47,0
Kopējā parāda summa
valsts pamatbudžetam 167 149,9 104 801,9 20 045,4 42 302,6
 
7.pielikums
Parāds valsts speciālajam budžetam (1999.g.)
(tūkst. latu)
t.sk.
Parāda pamat- pamat- noka-
Maksājuma nosaukums summa parāds parāda vējuma
kopā palieli- nauda
nājums
Sociālās apdrošināšanas obligātās
iemaksas 18 659,3 16 559,3 335,8 1764,2
bez tam apturētie 6519,2 5409,3 169,3 940,7
bez tam termiņa pagarinājumi 2630,6 2506,7 75,0 48,9
Kopā 27 809,1 24 475,3 580,1 2753,8
Sociālais nodoklis 24 567,9 12 060,4 3303,5 9204,0
bez tam apturētie 77 751,1 39 921,3 10 998,4 26 831,5
bez tam termiņa pagarinājumi 9263,5 7159,8 1903,8 199,9
Kopā 111 582,5 59 141,5 16 205,7 36 235,3
Sociālās apdrošināšanas iemaksas 43 227,2 28 619,7 3639,3 10 968,2
bez tam apturētie 84 270,3 45 330,6 11 167,7 27 772,1
bez tam termiņa pagarinājumi 11 894,1 9666,5 1978,8 248,8
Kopējā parāda summa valsts
speciālajam budžetam 139 391,6 83 616,8 16 785,8 38 989,1
 
8.pielikums
Parāds pašvaldību budžetam (1999.g.)
(tūkst. latu)
Parāda t.sk.
Maksājuma nosaukums summa pamatparāds pamatparāda nokavējuma
kopā palielinājums nauda
Īpašuma nodoklis 11 112,5 7032,0 1227,1 2853,4
bez tam apturētie 13 951,1 7482,3 2433,3 4035,5
bez tam termiņa pagarinājumi 48,0 20,1 11,9 16,0
Kopā 25 111,6 14 534,4 3672,3 6904,9
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 32 989,0 22 242,9 1630,8 9115,3
bez tam apturētie 24 105,5 13 858,9 2179,6 8067,1
bez tam termiņa pagarinājumi 499,4 494,2 5,2
Kopā 57 954,0 36 596,0 3815,6 17 182,4
Parāda summa 44 101,5 29 274,9 2857,9 11 968,7
bez tam apturētie 38 056,6 21 341,2 4612,9 12 102,5
bez tam termiņa pagarinājumi 547,4 514,3 17,1 16,0
Kopējā parāda summa
pašvaldību budžetiem 82 705,5 51 130,4 7487,9 24 087,2
 
9.pielikums
Mērķdotācijas un dotācijas pašvaldībām
(Ls)
1999.gada izpilde Starpība,
Rādītāji 1998.gada 1999.gada -------------- salīdzinot ar
izpilde plāns Ls % 1998.gadu
Mērķdotācijas
pašvaldībām 88 363 297 92 888 374 92 799 675 99,9 +4 436 378
t.sk.:
- izglītības pasākumiem 16 444 151 16 333 687 16 333 687 100,0 -110 464
- pašvaldību tautas mākslas
kolektīvu vadītāju darba
samaksai un sociālās
apdrošināšanas
obligātajām iemaksām 189 705 189 705 189 705 100,0
- investīcijām republikas
pagastu, pilsētu un
rajonu pašvaldībām 7 046 293 9 123 000 9 123 000 100,0 +2 076 707
- pagastu, pilsētu un
rajonu teritoriālplā-
nošanai, attīstības
projektu izstrādāšanai
un realizēšanai 1 000 000 350 000 261 301 74,7 -738 699
- rajonu un republikas
pilsētu pašvaldībām -
pašvaldību izglītības
iestāžu pedagoģisko
darbinieku darba
samaksai un sociālās
apdrošināšanas obli-
gātajām iemaksām 63 593 148 66 791 982 66 791 982 100,0 +3 198 834
- Liepājas pašvaldībai
izdevumu kompen-
sācijai sakarā ar
Liepājas teātra
pārņemšanu pašval-
dības īpašumā 30 000 -30 000
- rajonu un republikas
pilsētu pašvaldībām -
pašvaldību pamata
un vispārējās vidējās
izglītības iestāžu peda-
goģisko darbinieku
darba samaksai un
sociālās apdrošinā-
šanas obligātajām
iemaksām kristīgās
mācības un ētikas
programmai 60 000 100 000 100 000 100,0 +40 000
Dotācijas pašvaldībām 10 623 152 9 123 010 8 193 398 89,8 -2 429 754
t.sk.:
- Pašvaldību finansu
izlīdzināšanas
fondam 2 703 010 6 103 010 6 103 010 100,0 +3 400 000
- pašvaldībām ieņēmumu
bāzes paplašināšanai 3 420 142 -3 420 142
- nekustamā īpašuma
nodokļa ieņēmumu
prognozes neizpildes
kompensācijai 4 500 000 -4 500 000
Dotācija iedzīvotāju
ienākuma nodokļa
ieņēmumu prognozes
neizpildes kompensācijai 2 850 000 1 926 445 67,6 +1 926 445
Dotācija Administratīvi
teritoriālās reformas
likuma izpildei 170 000 163 943 96,4 +163 943
Pavisam kopā 98 986 449 102 011 384 100 993 073 99,0 +2 006 624
10.pielikums
Valsts speciālā budžeta izpilde 1999.gadā
(Ls)
Ministrija Ieņēmumi Izdevumi Ieņēmumu izpilde, Izdevumu izpilde, Budžeta gada
salīdzinot ar plānu salīdzinot ar plānu izpildes re-
Speciālais budžets plāns izpilde plāns izpilde (3 - 2) (3/2) (5 - 4) (5/4) zultāts (3 - 5)
Ekonomikas ministrija - kopā 14 419 631 8 852 631 14 381 500 9 338 125 -5 567 000 61,4 -5 043 375 64,9 -485 494
t.sk.:
- Valsts īpašuma privatizācijas fonds 11 112 131 6 213 471 11 774 000 6 799 354 -4 898 660 55,9 -4 974 646 57,8 -585 883
- Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija 3 307 500 2 639 160 2 607 500 2 538 771 -668 340 79,8 -68 729 97,4 +100 389
Finansu ministrija - kopā 3 299 200 2 734 373 1 023 718 969 718 -564 827 82,9 -54 000 94,7 +1 764 655
t.sk.:
- Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības
obligātās apdrošināšanas sistēma 1 999 200 1 441 798 944 123 907 542 -557 402 72,1 -36 581 96,1 +534 256
- Noguldījumu garantiju fonds 1 300 000 1 292 575 79 595 62 176 -7 425 99,4 -17 419 78,1 +1 230 399
Izglītības un zinātnes ministrija - kopā 2 289 706 2 365 647 2 294 956 2 126 555 +75 941 103,3 -168 401 92,7 +239 092
t.sk.:
- Sporta nodarbības un brīvā laika pasākumi 2 032 476 2 108 417 2 032 476 2 032 476 +75 941 103,7 100,0 +75 941
- Studējošo un studiju kreditēšana 257 230 257 230 262 480 94 079 100,0 -168 401 35,8 +163 151
Zemkopības ministrija - kopā 24 784 500 20 011 964 23 784 500 23 580 968 -4 772 536 80,7 -203 532 99,1 -3 569 004
t.sk.:
- Zivju fonds 784 500 516 550 784 500 692 142 -267 950 65,8 -92 358 88,2 -175 592
- Mežsaimniecības attīstības fonds 24 000 000 19 495 414 23 000 000 22 888 826 -4 504 586 81,23 -111 174 99,5 -3 393 412
Satiksmes ministrija - kopā* 83 798 593 64 580 602 105 241 801 87 070 151 -19 217 991 77,1 -18 171 650 82,7 -22 489 549
t.sk.:
- Valsts autoceļu fonds 61 798 609 57 318 106 81 512 640 78 165 476 -4 480 503 92,8 -3 347 164 95,9 -20 847 370
- Latvijas ostu attīstības fonds 840 000 754 586 840 000 791 337 -85 414 89,8 -48 663 94,2 -36 751
- Lidostu nodeva 1 881 705 1 954 120 3 610 882 3 586 944 +72 415 103,8 -23 938 99,3 -1 632 824
- Dzelzceļu infrastruktūras fonds 21 878 279 6 028 907 21 878 279 6 001 511 -15 849 372 27,6 -15 876 768 27,4 +27 396
Labklājības ministrija - kopā 591 417 933 592 298 319 665 603 573 655 968 164 +880 386 100,1 -9 635 409 98,6 -63 669 845
t.sk.:
- Valsts speciālais veselības aprūpes budžets 137 593 169 132 096 241 142 290 807 138 213 274 -5 496 928 96,0 -4 077 533 97,1 -6 117 033
- Speciālais sociālās apdrošināšanas budžets 453 824 764 460 202 078 523 312 766 517 754 890 +6 377 314 101,4 -5 557 876 98,9 -57 552 812
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - kopā 10 287 000 8 995 471 9 258 770 8 831 933 -1 291 529 87,4 -426 837 95,4 +163 538
t.sk.:
- Skrundas RLS zemes nomas maksas līdzekļi 1 450 000 1 462 500 1 450 000 1 431 915 +12 500 100,9 -18 085 98,8 +30 585
- Vides aizsardzības fonds 8 837 000 7 532 971 7 808 770 7 400 018 -1 304 029 85,2 -408 752 94,8 +132 953
Kultūras ministrija - kopā 2 400 000 2 474 941 2 750 000 2 750 000 +74 941 103,1 100,0 -275 059
t.sk.:
- Kultūrkapitāla fonds 2 400 000 2 474 941 2 750 000 2 750 000 +74 941 103,1 100,0 -275 059
Radio un televīzija - kopā 105 000 93 600 105 000 105 000 -11 400 89,1 100,0 -11 400
t.sk.:
- Radio un televīzijas padome 105 000 93 600 105 000 105 000 -11 400 89,1 100,0 -11 400
Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām
organizācijām sekretariāts - kopā 69 988 5 889 122 568 53 102 -64 099 8,41 -69 466 43,3 -47 213
t.sk.:
- Pasaules bankas / LR Tehniskā vienība 69 988 5 889 122 568 53 102 -64 099 8,41 -69 466 43,3 -47 213
Kopā 732 871 551 702 413 437 824 566 386 790 793 716 -30 458 114 95,8 -33 772 670 95,9 -88 380 279
* konsolidēti ieņēmumi un izdevumi par Autoceļu fonda akcīzes nodokļa maksājumiem
Dzelzceļa infrastruktūras fondā - 1 475 117 lati (plāns 2 600 000 lati)
11.pielikums
Valsts kontroles noteiktie uzrēķini 1999.gadā
Nr. Revidējamā iestāde Noteiktais Par ko noteikts uzrēķins
p.k. uzrēķins Ls
1. BO SIA "Jūrmalas kūrorta un 3 306,83 Par juridiski nesakārtota valsts
tūrisma informācijas centrs" īpašuma - ēkas Jomas ielā 42
13.10.1999. kolēģijas lēmums iznomāšanu un nepamatoti
saņemto telpu nomas maksu
2. Liepājas SEZ pārvalde 3 000,00 Par izlietotajiem līdzekļiem, sniedzot
finansiālo palīdzību futbola klubam
"Liepāja". Pārkāpti "Liepājas
speciālās ekonomiskās zonas
likuma" 13.2.panta noteikumi
3. A/s "Rīgas piena kombināts" 17 176,25 Nokārtot saistības ar valsts budžetu
26.10.1999. kolēģijas lēmums par 1994. un 1995.gadā
aprēķinātajām dividendēm
4. A/s "Rēzeknes piena konservu 14 466,00 Nokārtot saistības ar valsts budžetu
kombināts" 26.10.1999. par 1995.gadā aprēķinātajām
kolēģijas lēmums dividendēm
5. "RRKF Darbgaldu normāle" 13 571,00 Par 1992.gada 16.oktobrī noslēgtā
25.01.1999. kolēģijas lēmums nomas līguma 7.6.punkta
noteikumu neizpildi un zaudējuma
nodarīšanu valsts budžetam,
nemaksājot pilnībā nolīgto nomas
maksu par laika periodu no 1992.gada
1.decembra līdz 1994.gada 1.janvārim
6. A/s "Daina" 08.03.1999. 3 309,60 Par neizdarītajām iemaksām
kolēģijas lēmums nodarbinātības fondā
7. A/s "Krāsainie lējumi" 6 695,00 Par valstij piederošo a/s "Krāsainie
05.05.1999. kolēģijas lēmums lējumi" akciju pārdošanu
neatbilstoši tiesību aktu normām,
nodarot tiešus zaudējumus valstij
8. BOVAS "Privatizācijas aģentūra" 30 957,18 Par valsts budžetam piekrītošo soda
29.06.1999. kolēģijas lēmums naudu neiekasēšanu
9. A/s "Mērsrags&Co" 9 375,00 Par tiešo zaudējumu nodarīšanu
30.09.1999. kolēģijas lēmums valstij sakarā ar nomas līguma
neizpildi
10. Nacionālais kino centrs 108,81 Nepareizi apmaksāti izdevumi par
29.01.1999. kolēģijas lēmums personīgās automašīnas izmantošanu
dienesta vajadzībām, kuri nav
paredzēti noslēgtajā līgumā
11. Ogres pilsētas dome 864,16 Pārkāpts likuma "Par grāmatvedību"
18.03.1999. kolēģijas lēmums 7.panta prasības - bez dokumentāra
pamatojuma norakstīti projekta
vadībai un darba grupai piešķirtie
līdzekļi
12. Ogres rajona SIA "Orions" 3 673,32 Darbu pieņemšanas aktos (forma
18.03.1999. kolēģijas lēmums Nr.2) nelikumīgi iekļāvusi darba
ņēmēja 9% sociālā nodokļa
maksājumus, kas bija jāmaksā
pašiem strādājošiem un nepamatoti
iesniegti pasūtītājam
13. Latvijas Vides aizsardzības fonds 361,50 Likuma "Par grāmatvedību"
14.05.1999. kolēģijas lēmums neievērošana
14. Vides aizsardzības un 2 481,93 Likuma "Par grāmatvedību"
reģionālās attīstības ministrija neievērošana
14.05.1999. kolēģijas lēmums
15. Latvijas Vides aizsardzības fonds 500,00 Likuma "Par grāmatvedību"
27.09.1999. kolēģijas lēmums neievērošana
16. Pašvaldību lietu pārvalde 948,19 No apakšprogrammas "Administratīvi
27.09.1999. kolēģijas lēmums teritoriālā reforma" paredzētajiem
līdzekļiem nepareizi izmaksāta
atlīdzība par vadības līgumiem
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas darbiniekiem
17. Salaspils pilsētas dome 69 934,13 Ls 32 523,00 - nelikumīgi izlietoti
05.02.1999. kolēģijas lēmums budžeta līdzekļi;
Ls 4272,20 + Ls 2923,93 -
nelikumīgi izmaksāts atalgojums;
Ls 535,00 - domei neatmaksātais
aizdevums;
Ls 29 680,00 - apmaksāts rēķins
bez attaisnojuma dokumentiem par
izpildi
18. Salaspils pilsētas domes 1 355,70 Bez attaisnojuma dokumentiem
priekšsēdētājam J.Putniņam dome pārskaitījusi SIA naudas
05.02.1999. kolēģijas lēmums līdzekļus
19. Daugavpils rajona Šederes 9 168,98 Nelikumīgi izmaksāts atalgojums
pagasta padome
12.02.1999. kolēģijas lēmums
20. Rīgas rajona Stopiņu pagasta 320 127,00 Nelikumīgi izlietoti dabas resursu
padome (uzrēķins samazināts nodokļa līdzekļi
par Ls 86 834,49 un noteikts
Ls 233 292,51) 233 292,51
09.04.1999. kolēģijas lēmums
21. Rīgas rajona Baložu pilsētas 4 722,94 Nepareizi izmantota kompensācija
dome saskaņā ar deputāta darba tiesību
06.05.1999. kolēģijas lēmums aizsardzību
22. Rīgas Domes Kultūras pārvalde 13 765,00 Nepareizi izmaksātas prēmijas no
09.06.1999. kolēģijas lēmums budžeta līdzekļiem
23. Jūrmalas pilsētas dome 27 738,84 Ls 7110,83 - dabas resursu nodoklis;
22.06.1999. kolēģijas lēmums Ls 17 918,92 - darba alga;
Ls 2709,09 - darba alga
24. Ādažu pagasta padome 94 284,14 Nelikumīgi izlietoti:
07.09.1999. kolēģijas lēmums Ls 41 451,60 - autoceļu fonda
līdzekļi;
Ls 52 832,54 - dabas resursu
nodokļa līdzekļi
25. Ventspils rajona pagastu padomes
14.10.1999. kolēģijas lēmums
- Puzes pagasta padome 11 064,07 Par nelikumīgi izlietotiem autoceļu
- Užavas pagasta padome 9 332,01 fonda līdzekļiem
- Ziru pagasta padome 42,00
- Zlēku pagasta padome 5 320,30
26. Rēzeknes rajona Verēmu 13 470,74 Nelikumīgi izlietoti:
pagasta padome Ls 2617,30 - autoceļu fonda līdzekļi;
09.11.1999. Ls 10853,44 - vētras postījumu
seku likvidācijai paredzētie līdzekļi
27. Rīgas Dome 6 298,49 Nepareizi palielinātas līgumsummas.
22.11.1999. kolēģijas lēmums Nepareizi izlietoti budžeta līdzekļi
darba samaksai - prēmijām, datoru
iegādei, kā arī prezentācijas
izdevumiem, ārzemju komandējumiem
bez attaisnojošiem dokumentiem.
Rīgas Domes Pilsētas attīstības
departamenta amatpersonām:
- U.Pastnieks 18,90 Atvaļinājuma laikā izmantotas
dienesta automašīnas
A.Rudītis 65,25
Kopā: 930 795,77
 
12.pielikums
Zvērināto revidentu, auditorfirmu vai citu uzraudzības,
kontrolējošo, revidējošo un inspicējošo institūciju pakalpojumi 1999.gada 9 mēnešos
Iestādes nosaukums Noslēgto Summa
līgumu skaits Ls/USD
Ekonomikas ministrija 55 467 310,10
Finansu ministrija 2 4205,52 / 4130
Iekšlietu ministrija - -
Izglītības un zinātnes 14 12 649,59
Zemkopības ministrija 21 8 348,31
Satiksmes ministrija 20 73 726,79 / 190 881
Labklājības ministrija 7 38 932,00
Tieslietu ministrija 4 4 127,00
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 5 11 706,00
Kultūras ministrija 6 2714,00 / 440
Nacionālā radio un televīzijas padome 2 21 240,00
LR Augstākā tiesa 1 354,00
Kopā: 137 Ls 654 313
USD 195 451
 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!