Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2005.gada 3.janvāra sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.01.2006., Nr. 3 https://www.vestnesis.lv/ta/id/125171

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Telefonsarunā ar ES enerģētikas komisāru

Vēl šajā numurā

05.01.2006., Nr. 3

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2005.gada 3.janvāra sēdē

Pieņemts rīkojums “Par Banku augstskolas rektora apstiprināšanu”.

Ministru kabinets saskaņā ar Augstskolu likumu apstiprināja ekonomikas zinātņu doktori Tatjanu Volkovu par Banku augstskolas rektori.

2005.gada 7.oktobrī Banku augstskolas Satversmes sapulcē par Banku augstskolas rektori tika ievēlēta ekonomikas zinātņu doktore Tatjana Volkova.

Pieņemts rīkojums “Par K.Jarinovsku”, saskaņā ar Valsts civildienesta likumu apstiprināta Kristīnes Jarinovskas kandidatūra iecelšanai Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres amatā.

Kristīne Jarinovska šobrīd strādā Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Metodoloģijas un sistematizācijas departamenta direktores amatā, kā arī ir Maksātnespējas procesa administratoru sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja un padomes locekle valsts akciju sabiedrībā “Tiesu namu aģentūra”.

K.Jarinovska studējusi Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, iegūstot jurista kvalifikāciju, Rīgas Juridiskajā augstskolā (Starptautisko un Eiropas tiesību maģistra (LL.M) grāds) un šobrīd studē Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē doktorantūrā.

Pieņemts rīkojums “Par valsts aģentūras “Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra” direktora vietas izpildītāju”, saskaņā ar Publisko aģentūru likumu apstiprināta Voldemāra Vilcāna kandidatūra valsts aģentūras “Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra” direktora pienākumu pildīšanai ar 2006.gada 3.janvāri.

Kā norāda Aizsardzības ministrija, saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu “Par valsts aģentūras “Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra” izveidi” līdz 2006.gada 1.janvārim tiek izveidota valsts aģentūra “Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūra”.

Kandidatūra aģentūras direktora amatam vēl nav atrasta. Atbilstoši Publisko aģentūru likumam par valsts aģentūras direktora apstiprināšanu amatā pēc ministra ierosinājuma pieņem Ministru kabinets.

Sagatavotais rīkojums paredz, ka aģentūras direktora amata pienākumus no 2006.gada 3.janvāra līdz brīdim, kad Ministru kabinets apstiprinās aģentūras direktora kandidatūru, pilda Voldemārs Vilcāns. V.Vilcāns ir strādājis Valsts zemes dienesta Poligrāfijas daļā “Latvijas karte” par izpilddirektoru. Sakarā ar Valsts zemes dienesta reorganizāciju atsevišķās Valsts zemes dienesta iestādēs strādājošais personāls un amata vietas tika nodotas Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūrai, kurā arī šobrīd strādā V.Vilcāns.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par jauniem MK noteikumiem muitas jomā

Valdības 3.janvāra sēdē pieņemti trīs Ministru kabineta (MK) noteikumi muitas jomā. Noteikumus izstrādāja Finanšu ministrija, un tie turpmāk regulēs muitošanas kārtību kuģa apgādē, muitas noliktavu darbību, kā arī Eiropas Savienības (ES) tarifu kvotu pieteikšanu un administrēšanu.

Noteikumi “Muitošanas kārtība kuģa apgādē” noteiks muitošanas kārtību, kādā ar krājumiem, rezerves daļām un aprīkojumu apgādā kuģi, kurš veic starptautiskus pārvadājumus (arī starp ES dalībvalstīm). Izstrādājot šos noteikumus, ir ņemta vērā Starptautiskā konvencija par starptautisko jūras satiksmes atvieglošanu.

Noteikumi “Muitas noliktavu darbības noteikumi” reglamentē muitas noliktavu darbības nosacījumus un kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur un anulē muitas noliktavas turēšanas atļaujas. Normatīvais akts paredz, ka, izņemot gadījumus, kad publisku muitas noliktavu savām vajadzībām izveido Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūras, muitas noliktavas darbībai ir nepieciešama VID Galvenās muitas pārvaldes izsniegta muitas noliktavas turēšanas atļauja, un šīs atļaujas izsniegšanas kārtība ir noteikta saskaņā ar Eiropas Komisijas regulām. MK noteikumi paredz, kādam jābūt muitas noliktavas aprīkojumam, kā jānodrošina preču uzglabāšana, kad jāveic muitas noliktavas inventarizācija, un citas normas.

Noteikumi par ES tarifu kvotu pieteikšanu un administrēšanu reglamentēs kārtību, kādā preču deklarētājs piesaka ES tarifu kvotas VID teritoriālajā muitas iestādē. Tie paredz, kā notiek tarifu kvotu pieteikšana preču deklarēšanas brīdī un kā – pēcmuitošanas kārtībā, nosakot arī nodokļu atmaksāšanas gaitu.

Līdz šim muitošanas kārtību kuģa apgādē, muitas noliktavu darbību, kā arī ES tarifu kvotu pieteikšanu un administrēšanu regulēja VID rīkojumi. Šo rīkojumu saturs ir iestrādāts MK noteikumos.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Par ES vienotās valūtas rakstību un izrunu

Latviešu valodā Eiropas Savienības (ES) vienotās valūtas nosaukums “euro” ir rakstāms un izrunājams kā “eiro”, un par to būtu jāpanāk politiska vienošanās arī ES līmenī, tā otrdien, 3.janvārī, nolēma valdība.

Izskatot Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par ES vienotās valūtas nosaukuma atveidi latviešu valodā, valdība nolēma atbalstīt nostāju, kas paredz turpināt meklēt iespējas ES Padomes un dalībvalstu pārliecināšanai par ES vienotās valūtas nosaukuma pareizrakstību latviešu valodā ES tiesību aktos.

Par ES vienotās valūtas rakstību Latvija ir saņēmusi aizrādījumus no Eiropas Centrālās bankas un citām ES institūcijām. Iebildumus pret šā nosaukuma atveidi kā “euro” Latvija ir izteikusi vairākkārt dažādos ES institūciju forumos, taču atbalstu savai nostājai nav guvusi.

Vēl 2004.gada 30.septembrī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas sākotnējo pozīciju “Par termina “eiro” lietošanu latviešu valodā”, saskaņā ar kuru ES vienotās valūtas nosaukums latviešu valodā ir “eiro”. Līgums par ES nosaka, ka savienība respektē katras dalībvalsts nacionālo identitāti, tāpēc katras valodas brīva attīstība uzlūkojama par neatņemamu šīs identitātes sastāvdaļu, turklāt arī pievienošanās ES līgumā latviešu valodas oriģinālā ir lietots vārds “eiro” , un šo līgumu ir parakstījušas visas dalībvalstis, tādējādi apstiprinot vārda “eiro” lietošanu latviešu valodā. Vārds “eiro” vienotās valūtas nosaukumam tika izvēlēts, lai simbolizētu Eiropu. Divskanis eu latviešu valodā nav sastopams, un to svešvārdos vienmēr gan fonētiski, gan rakstiski aizstāj ar ei. Tā kā forma “euro” latviešu valodā ne rakstības, ne izrunas ziņā, ne jēdzieniski nesaistās ar vārdu Eiropa, tā zaudē savu uzdevumu – būt atvasinājumam no vārda “Eiropa”.

Ministru kabinets 2004.gada 19.oktobra sēdē arīdzan apstiprināja likumprojektu “Par Līgumu par konstitūciju Eiropai”, ar kuru tika apstiprināta arī Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas kopējā deklarācija par vienotās valūtas nosaukuma rakstību Līgumā par konstitūciju Eiropai. Saskaņā ar to Latvija un Ungārija, neapšaubot ES vienotās valūtas nosaukuma vienādoto rakstību uz banknotēm un monētām, paziņo, ka šā līguma latviešu un ungāru tekstā izmantotā vienotās valūtas nosaukuma, ieskaitot tā atvasinājumus, rakstība neiespaido pastāvošos latviešu un ungāru valodu likumus.

Pērnā gada 26.jūlijā valdība pieņēma noteikumus Nr.564 “Noteikumi par ES vienotās valūtas nosaukuma atveidi latviešu valodā”, un saskaņā ar tiem ES vienotās valūtas vienības nosaukums latviešu valodā lietojams vīriešu dzimtes nelokāmajā formā – eiro. Taču ES līmenī jautājums par vienotās valūtas nosaukuma atveidi latviešu valodā līdz galam nav atrisināts, un 3.janvāra sēdē Ministru kabinets lēma par turpmāko Latvijas rīcību šajā jautājumā, paredzot saglabāt līdzšinējo nostāju.

Latvijas pozīcija ir pamatota ar to, ka ES vienotās valūtas nosaukuma atveidošana attiecas uz valodas sfēru un tādējādi ietilpst dalībvalstu kompetencē, līdz ar to Latvijai ir tiesības pieņemt lēmumu par ES vienotās valūtas nosaukuma atšķirīgo rakstību. Ekspertu līmenī šobrīd Latvijas iespējas pārliecināt Padomi, Komisiju vai ECB, lai panāktu ES vienotās valūtas pareizu, latviešu valodas likumiem atbilstošu rakstību ES un nacionālajos tiesību aktos latviešu valodā, ir izsmeltas. Līdz ar to jautājuma tālāka risināšana ir iespējama tikai politiskā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!