5. Grozījumi tiesību aktos, kuri ir iekļauti valsts budžeta likumprojekta paketē

Saskaņā ar likumā "Par budžetu un finansu vadību" noteikto valsts budžeta likumprojektu pakete 2001. gadam sastāv no likumprojekta "Par valsts budžetu 2001. gadam" un likumprojektiem, kuri saistīti ar šo likumu.

5.1. Nodokļu un nodevu likumi

5.1.1. Likumprojekts "Grozījumi likumā

"Par uzņēmumu ienākuma nodokli""

Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" ir izstrādāti ar mērķi novērst situāciju, ka likumā trūkst stimulu investīciju piesaistei, kā arī ārvalstīs gūtās uzņēmumu peļņas repatriācijai, atsevišķas likuma normas ir iespējams interpretēt atšķirīgi, kā arī likumā nav skaidri reglamentēta zaudējumu pārnešana uzņēmumu reorganizācijas gadījumos.

Lai veicinātu ieguldījumu piesaisti, likumprojektā iestrādāta nodokļa atlaide investīciju projektiem, kuri atbilstoši Latvijas interesēm tiktu kvalificēti kā atbalstāmi.

Likumprojekts arī paredz atbrīvot no nodokļa dividendes, kuras iekšzemes uzņēmums saņem no uzņēmumiem ārvalstīs (izņemot zemu nodokļu un beznodokļu valstis un teritorijas), ja iekšzemes uzņēmuma līdzdalība ārvalstu uzņēmumā pārsniedz 25%, atvieglojot nodokļu slogu uz ārvalstīs gūto peļņu no līdzdalības ārvalstu uzņēmumos un ieinteresējot Latvijas uzņēmumus veikt investīcijas ārvalstīs.

Likumprojekts paredz atbrīvot no nodokļa rezidentu ienākumus, kuri gūti no publiskās apgrozības vērtspapīru pārdošanas. Ar nodokli netiks aplikts arī nerezidentu gūtais ienākums no vērtspapīru pārdošanas.

Paredzēts papildināt likumu ar normām, kas reglamentē pirmstaksācijas periodu zaudējumu segšanu atsevišķos uzņēmuma reorganizācijas gadījumos, tādējādi novēršot neskaidrības attiecībā uz likuma piemērošanu uzņēmuma reorganizācijas gadījumos. Likumprojektā ir iestrādāti normu tehniski precizējumi, novēršot atsevišķu normu atšķirīgas interpretācijas iespējas, piemēram, attiecībā uz nodokļa atlaižu piemērošanu.

5.1.2. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli""

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" izstrādāts, lai sakārtotu pārskatu un paziņojumu iesniegšanas kārtību un precizētu iesniegšanas termiņus, kā arī precizētu Ministru kabinetam doto deleģējumu attiecībā uz kārtības noteikšanu, kādā no aplikšanas ar nodokli tiek atbrīvotas no fondu un starptautisko programmu līdzekļiem izmaksātās stipendijas, un kārtību, kādā maksājumi, kas izdarīti personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, ir atbrīvojami no aplikšanas ar nodokli, tādējādi saskaņojot šīs normas ar likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" noteikto. Tāpat likumprojektā ir precizētas normas, kas skar nerezidentu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus. Likumprojektā ir precizētas arī normas, kas nosaka soda sankcijas nodokļa maksātājiem, kuri izpildījuši likumā noteiktos nodokļa maksātāju pienākumus.

5.1.3. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli""

Likumprojekts izstrādāts, lai sakārtotu ar nodokli apliekamo objektu bāzi atbilstoši tām prasībām, kādas būs jāizpilda, sākot ar 2002. gada 1. janvāri, kad nekustamais īpašums, gan zeme, gan ēkas, būs apliekams ar nodokli pēc tā kadastrālās vērtības. Šīs izmaiņas ir nepieciešamas, lai Valsts zemes dienests varētu apzināt un 2001. gada laikā veikt to nekustamo īpašumu, kuru aplikšanu ar nodokli paredzēts uzsākt ar 2002. gada 1. janvāri, kadastrālo novērtēšanu.

Likumprojekts paredz, ka, sākot ar 2002. gada 1.janvāri ar nodokli apliekamais objekts būs zeme un ēkas, izslēdzot no apliekamo objektu loka inženiertehniskās būves, kuras pēc savas būtības nav klasificējamas kā patstāvīgi nekustamā īpašuma objekti un kā tādi arī netiek reģistrēti zemesgrāmatā. Aplikt inženierbūves ar nekustamā īpašuma nodokli, kuram par bāzi tiek izmantota kadastrālā vērtība, nav objektīva pamata, jo inženierbūves kā konkrētas zemes vienības vai ēkas uzlabojumi tiek ievērtēti zemes un ēku kadastrālajā vērtībā.

5.1.4. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli""

Likumprojekts paredz harmonizēt ar ES direktīvām likumā lietotos terminus un definīcijas, redakcionāli mainot esošos un ieviešot jaunus terminus (preču piegāde, pakalpojuma sniegšana, priekšnodoklis, starpniecības aģents, nomas pirkums). Projektā precizēta ar nodokli apliekamo darījumu vērtības noteikšana, kā arī noteikta pakalpojumu sniegšanas vieta telekomunikāciju pakalpojumiem un kravu transporta pakalpojumiem. Precizēta juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanas vieta, paplašināta finansiālo darījumu sfēra, daļēji atcelti priekšnodokļa atskaitīšanas ierobežojumi attiecībā uz preču piegādēm (tiks atļauts atskaitīt priekšnodokli preču piegādes darījumos tūlīt pēc rēķinu saņemšanas), kā arī saskaņā ar pašu izrakstītajiem nodokļa rēķiniem par saņemtajiem no nerezidenta pakalpojumiem (priekšnodoklis atskaitāms tajā pašā taksācijas periodā, kad izrakstīts nodokļa rēķins). No 1. aprīļa uz 1. maiju mainīts pievienotās vērtības nodokļa gada deklarācijas iesniegšanas termiņš. Paredzēts ieviest PVN atmaksu ārvalstu juridiskām personām — starptautisko autopārvadājumu pakalpojumu sniedzējām par Latvijā samaksāto degvielu. Līdz 2002. gada 31. decembrim pagarināts termiņš masu informācijas līdzekļu atbrīvošanai no pievienotās vērtības nodokļa.

Lai novērstu konkurences izkropļojumus līzinga darījumos, noteikti vienādi nosacījumi visiem dalībniekiem līzinga tirgū. Atsevišķi ierobežojumi priekšnodokļa atskaitīšanā tiks novērsti, paredzot iespēju par preču piegādēm atskaitīt priekšnodokli pēc saņemtiem, bet neapmaksātiem nodokļa rēķiniem, kā arī par saņemtajiem no nerezidenta pakalpojumiem atskaitīt priekšnodokli taksācijas periodā.

5.2. Pārējie likumi

5.2.1. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem""

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldību budžetiem"" ir sagatavots, lai novērstu tās pretrunas likuma normās, kuras ir konstatētas šā likuma darbības laikā.

Spēkā esošais likums nenosaka laiku, līdz kuram pašvaldībām ir jāapstiprina to budžeti, tādejādi aizkavējot pašvaldību kopbudžetu kopsavilkumu sagatavošanu.

Izstrādātajā likumprojektā ir precizētas normas, kas nosaka, kādos gadījumos pašvaldības nevar ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus, kā arī precizētas tās normas, kas nosaka pašvaldību aizņēmumu un galvojumu apjomu un kārtību.

Likumprojektā papildu iekļauta norma, kas paredz saskaņot valsts un pašvaldību budžetu plānošanu vidējā termiņā, nosakot, ka pašvaldības kopā ar plānoto budžetu sagatavo paskaidrojuma rakstu par plānoto sociāli ekonomisko situāciju saimnieciskajā gadā un nākošajos piecos gados.

5.2.2. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību""

Likumā "Par budžetu un finansu vadību" nepieciešami papildinājumi un precizējumi, lai likums atbilstu budžeta vadības pamatnostādnēm saskaņā, ar kurām tiek sagatavots valsts budžeta projekts 2001. gadam un Valdības makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes vidējam termiņam un lai uzlabotu valsts izdevumu vadības sistēmu ar mērķi palielināt budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti un caurskatāmību.

Likumprojektā "Grozījumi likumā "Par budžetu un finansu vadību"", paredzētas šādas nozīmīgākās izmaiņas:

Ieviesti jauni termini, kā arī precizēti spēkā esošie. Lai ministrijām, citām centrālajām valsts iestādēm būtu skaidrs priekšstats, kas ir tieši finansēts uzņēmumus (uzņēmējsabiedrība) , ir papildināts projekts ar jaunu terminu un tā skaidrojumu — tieši no budžeta finansēts uzņēmumus (uzņēmējsabiedrība) .

Saskaņā ar gadskārtējā likumā par valsts budžetu noteikto ārvalstu palīdzības līdzekļi ir valsts budžeta sastāvdaļa un uz tiem attiecas visi likuma "Par budžetu un finansu vadību" nosacījumi. Tādējādi ierosināts ieviest jaunu terminu "ārvalstu finansu palīdzība" .

Likumā "Par budžetu un finansu vadību" noteiktais attieksies arī uz valsts aģentūrām līdz ko stāsies spēkā likums "Par valsts aģentūrām".

Tiek ieviests jauns termins "Vidēja termiņa valsts budžeta plānošana" , jo tiek uzsākta valsts budžeta projekta sagatavošana nākamajiem pieciem gadiem — lai noteiktu pieejamos resursus ilgākam laika periodam un nodrošinātu šo resursu izlietošanu atbilstoši valdības noteiktajām prioritātēm.

Ierosināts precizēt likumu atbilstoši pašvaldību budžetu pieņemšanas kārtībai un budžeta struktūrai: pašvaldību budžeti ietver arī aizņēmumus un pašvaldību budžeta līdzekļus var saņemt atbilstoši tās domes (padomes) apstiprinātajam budžetam .

Lai racionālāk izlietotu valsts budžeta līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības sagatavo nepieciešamo līdzekļu pieprasījumus finansu ministra noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma projektam likums papildināts ar normu par gada publisko pārskatu sagatavošanu , kā arī, ņemot vērā Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta ierosinājumu, gada publisko pārskatu sagatavos arī pašvaldības .

Tā kā valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas nepieciešams kārtot arī finansu ministra prombūtnē, tad nepieciešams noteikt, ka arī finansu ministra pilnvarota persona drīkst kārtot valsts aizņēmumu vai aizdevumu lietas gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktajos ietvaros.

Ierosināts precizēt galvojumu izsniegšanas nosacījumus šādu apsvērumu dēļ:

- nepieciešams uzsvērt, ka tikai finansu ministram ir tiesības valsts vārdā dot galvojumus;

- noteikt tos gadījumus, kad finansu ministram ir tiesības atteikt galvojuma izsniegšanu . Vienlaikus šī norma novērš iespēju atteikt galvojumu izsniegšanu citos šajā likumā neparedzētos gadījumos.

Noteikts pienākums pašvaldībām iesniegt informāciju par apstiprinātajiem budžetiem Finansu ministrijā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc gadskārtējā valsts budžeta pieņemšanas.

5.2.3. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību""

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo palīdzību"" sagatavots, lai spēkā esošajā likumā "Par sociālo palīdzību" 17. panta septītajā daļā noteikto koeficientu, kas nosaka, ka par otro bērnu ģimenē valsts pabalsta apmērs ir 2 reizes, par trešo bērnu — 2,6 reizes, par ceturto un nākamajiem bērniem 3 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu, ieviešanas stāšanos spēkā no 01.01.2001. gada pārceltu uz 01.01.2003. gadu. Līdz ar to 2001. gada valsts pamatbudžeta izdevumi ģimenes valsts pabalstam tiek saglabāti iepriekšējā līmenī kā tas norādīts arī Valdības deklarācijā, nepieļaujot šo izdevumi palielināšanos par 11,5 milj. latu.

5.2.4. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām""

Likumprojekts Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām"" izstrādāts pamatojoties uz Ministru kabineta 2000. gada 1. augusta sēdē nolemto (protokols Nr. 34, 27.§) — atteikties no izdevumu sasaistes ar valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

5.2.5. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam""

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam"" paredz atteikties no minētajā likumā noteikto bezdarbnieka pabalsta, bezdarbnieka stipendijas un apbedīšanas pabalsta sasaistes ar valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

5.2.6. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu""

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2000. gada 1. augusta sēdē nolemtajam (protokols Nr. 34, 27.§), lai atteiktos no pabalstu sasaistes ar valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, kā arī, lai izslēgtu iespēju speciāli plānot paaugstinātu maternitātes un slimības pabalstu.

 

 

Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2001. gada domstarpību un vienošanās protokols

Rīgā 2000.gada 21.septembrī

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 86.pantu, likuma "Par pašvaldību budžetiem" 13.pantu un Ministru kabineta 1996.gada 24.decembra noteikumiem Nr.460 "Kārtība, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses" Ministru kabinets un Latvijas Pašvaldību savienība vienojas:

I. Pašvaldību pamatbudžets

1. Ieņēmumi

1.1. Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi

Puses vienojas:

Garantējot ar valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpildi katrai pašvaldībai, tai nodokļa summai, kura tiek saņemta centralizēti ar Valsts kases starpniecību, un pie noteikuma, ka tiek saglabāts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais ieņēmumu minimums, pašvaldību ieņēmumus no nodokļiem 2001.gadā prognozēt 242,73 milj. latu apmērā, tajā skaitā :

iedzīvotāju ienākuma nodoklis — 203,25 milj. latu*

tajā skaitā:

Valsts kases sadales kontā — 109,29 milj. latu

tieši Rīgas Domes budžetā — 88,25 milj. latu

tieši Ventspils pilsētas budžetā — 5,71 milj. latu

nekustamā īpašuma nodoklis — 38,26 milj. latu**

tajā skaitā:

nekustamā īpašuma nodoklis par zemi — 22,50 milj. latu

nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām un būvēm — 15,76milj. latu

iekšējie nodokļi par pakalpojumiem un precēm — 1, 22 milj. latu

Kopā nodokļu ieņēmumi — 242,73 milj. latu

* Valsts ieņēmumu dienestam noslēgt sadarbības līgumu ar Rīgas un Ventspils pašvaldībām līdz 2000.gada 1.novembrim, lai nodrošinātu efektīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa administrēšanu.

** Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts zemes dienestam ar pašvaldībām līdz 2000.gada 1.oktobrim precizēt ar nekustamā īpašuma nodokli apliekamo objektu vidējās bilances (inventarizācijas) un kadastrālās vērtības.

Tām pašvaldībām, kuras ar Finansu ministriju noslēgušas līgumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpašu maksāšanas un uzskaites kārtību savā teritorijā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze tiek noteikta saskaņā ar šo pašvaldību un Finansu ministrijas vienošanās protokolu (likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" 7.panta 4.daļa).

Valsts institūcijām līdz 2000.gada 25.septembrim iesniegt Valsts zemes dienestā informāciju par valstij piekrītošo zemi, kas nav nodota lietotājiem vai nomniekiem.

Valsts zemes dienestam nodrošināt pašvaldībām bezmaksas zemes kadastra reģistra informācijas saņemšanu.

Nenodokļu ieņēmumi pašvaldībās — 20,18 milj. latu

Kopā nodokļu un nenodokļu ieņēmumi — 262,91 milj. latu

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem — 27,20 milj. latu

Kopā nodokļu un nenodokļu ieņēmumi,

ieskaitot maksas pakalpojumus — 290,11milj. latu

 

1.2. Dotācijas un mērķdotācijas no valsts budžeta

1.2.1. Dotācija no valsts budžeta

Ministru kabineta viedoklis:

Paredzēt dotācijas no valsts budžeta :

pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā — 7,28 milj. latu

Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei — 0,56 milj. latu

Kopā dotācijas no valsts budžeta — 7,84 milj. latu

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt dotāciju no valsts budžeta:

— pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā 12 milj. latu.

 

1.2.2. Mērķdotācijas no valsts budžeta

Ministru kabineta viedoklis:

Paredzēt mērķdotācijas no valsts budžeta pašvaldībām 101,59 milj. latu apjomā, ja darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir noteiktas 26,09 % apjomā un minimālā darba alga no 2001.gada 1.jūlija tiks paaugstināta no 50Ls uz 60Ls,

tajā skaitā:

pamata, vispārējai vidējai, speciālajai izglītībai, arodizglītībai

un daļējai ārpusskolas izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku

darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām — 73,83 milj. latu

specializētajām izglītības iestādēm — 17,48 milj. latu

Kopā izglītības pasākumiem — 91,31 milj. latu

tautas mākslas pašdarbības kolektīviem — 0,21 milj. latu

teritoriālplānošanai — 0,44milj. latu

Kopā — 0,65 milj. latu

investīcijām — 9,63 milj. latu

Kopā — 9,63 milj. latu

Pavisam kopā — 101,59 milj. latu

Mērķdotāciju apjomā nav iekļauti tie līdzekļi, kas paredzēti pedagoģisko darbinieku darba samaksas reformas ietvaros. Kopējais līdzekļu apmērs pedagoģisko darbinieku darba samaksas reformai paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā 10,7 milj. latu . Šo līdzekļu sadalījumu veic Izglītības un zinātnes ministrija.

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt mērķdotācijas no valsts budžeta pašvaldībām 124,52 milj. latu apjomā, tajā skaitā:

pamata, vispārējai vidējai, speciālajai izglītībai, arodizglītībai

un daļējai ārpusskolas izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku

darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām — 84,53 milj. latu

specializētajām izglītības iestādēm — 24,00 milj. latu

skolu direktoru atestācijai — 0,30 milj. latu

pedagogiem, kuri māca latviešu valodu un citus mācību

priekšmetus latviešu valodā mazākumtautību skolēniem — 0,66 milj. latu

kristīgās mācības un ētikas programmai — 0,10 milj. latu

Kopā izglītības pasākumiem — 109.59 milj. latu

tautas mākslas pašdarbības kolektīviem — 0,35 milj. latu

teritoriālplānošanai — 1,00 milj. latu

veselības veicināšanas koordinatora ieviešanai republikas

pilsētu un rajonu pašvaldībās — 0,28 milj. latu

obligāto prasību nodrošināšanai neatliekamās medicīniskās

palīdzības sniegšanā — 2,50 milj. latu

Kopā — 4,13 milj. latu

investīcijām — 10,80 milj.latu

Kopā — 10,80 milj. latu

Pavisam kopā — 124,52 milj. latu

 

2. Izdevumi

Ministru kabineta viedoklis:

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām 2001.gadam kopējo minimālo finansu nepieciešamību noteikt ne mazāku kā 202,6 milj. latu , nodrošinot pieaugumu plānotās inflācijas (3,5%) apjomā saskaņā ar likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" 8.pantu.

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina vajadzībām 2001.gadam kopējo minimālo finansu nepieciešamību noteikt 219,5 milj. latu apjomā, saskaņā ar likuma "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" 1.panta 13) punktu.

II. Pašvaldību speciālais budžets

Puses vienojas:

Prognozēt pašvaldību speciālo budžetu kopējos ieņēmumus 39,2 milj. latu apmērā, tajā skaitā:

ieņēmumi no dabas resursu nodokļa — 2,7 milj. latu

autoceļu fondā — 14,9 milj. latu

pārējie ieņēmumi — 16,6 milj. latu

ieņēmumus no ziedojumiem un dāvinājumiem — 5,0 milj. latu

Kopā — 39,2 milj. latu

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Veikt grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", paredzot ieņēmumu sadali: 40% valsts pamatbudžetam un 60% — Valsts autoceļu fondam, tajā skaitā 10% no ieņēmumiem ieskaitīt Latvijas lauku ceļu sakārtošanas un attīstības programmai.

Veikt grozījumus MK 2000.gada 20. Jūnija noteikumos Nr. 202 "Valsts autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība", paredzot proporcionālu fonda līdzekļu sadali.

III. Pašvaldību finansu izlīdzināšana

Puses vienojas:

Saglabāt nemainītu likumā "Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu" noteikto pašvaldību finansu izlīdzināšanas kārtību.

Latvijas Pašvaldību savienībai, pieaicinot Finansu ministrijas speciālistus, veikt nepieciešamos aprēķinus, noteikt pašvaldību izdevumus raksturojošo objektīvo kritēriju īpatsvarus un sagatavot priekšlikumus pašvaldību finansu izlīdzināšanas metodikas izstrādāšanai līdz 2002.gada valsts budžeta projekta sagatavošanai.

IV. Pašvaldību aizņēmumi un garantijas

Ministru kabineta viedoklis:

Lai realizētu valsts investīciju programmu pašvaldībās, dotu pašvaldībām iespēju arī pašām investēt finansu līdzekļus infrastruktūras objektu sakārtošanā un garantētu iespēju saņemt īstermiņa aizdevumus saimnieciskās darbības nodrošināšanai, paredzēt ikgadējo pašvaldību aizņēmumu maksimālā apmēra pieaugumu 10,403 milj. latu apmērā, t.sk. 1 milj. latu pašvaldību finansu stabilizācijas aizdevumu nodrošināšanai. Paredzēt pašvaldību sniegto garantiju maksimālā apjoma pieaugumu 7 milj. latu apmērā.

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt ikgadējo pašvaldību aizņēmumu un galvojumu maksimālā apmēra pieaugumu 30 milj. latu apmērā, t.sk. 0,5 milj. latu pašvaldību finansu stabilizācijas aizdevumu nodrošināšanai.

Noteikt pašvaldībām brīvu pieeju kapitāltirgum.

V. Nepieciešamais finansējums normatīvo aktu izpildei

5.1. Latvijas Pašvaldību Savienības viedoklis:

Sakarā ar minimālās darba algas paaugstināšanu valstī no Ls 50 uz Ls 60, paredzēt pašvaldībām finansējumu 2,15 milj. latu apmērā.

Ministru kabineta viedoklis:

Ņemot vērā to, ka minimālā darba alga no 2001.gada 1.jūlija tiek paaugstināta no Ls 50 uz Ls 60:

1) pašvaldībām no 2001.gada 1.jūnija tiek palielinātas mērķdotācijas izglītības pasākumiem 1,9 milj. latu apmērā;

2) paredzēta papildus dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam 0,37 milj. latu apmērā, kas noteikta kā starpība starp pašvaldībām nepieciešamo finansējumu, sakarā ar minimālās darba algas paaugstināšanu, 2,15 milj. latu apmērā un prognozētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugumu, sakarā ar minimālās darba algas paaugstināšanu, 1,78 milj. latu apmērā.

5.2. Latvijas Pašvaldību Savienības viedoklis:

Saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 26.oktobra noteikumiem Nr. 367 "Noteikumi par profesiju un amatu sarakstu", kas pielīdzina pirmskolas izglītības iestāžu audzinātājas pedagogu profesijai un Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumiem Nr.73 "Noteikumi par pedagogu darba samaksu", paredzēt mērķdotācijas pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 16,5 milj. latu apmērā, t.sk. 1,26 milj. latu pedagoģisko darbinieku darba samaksas reformas nodrošināšanai.

Ministru kabineta viedoklis:

Saskaņā ar Izglītības likuma 60.panta 3.punktu pašvaldības pirmskolas iestāžu pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no pašvaldību budžeta līdzekļiem.

5.3. Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt mērķdotācijas rajonu un republikas pilsētu pašvaldībām 0,165 milj. latu apmērā, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 66.un 67.panta izpildei, kas paredz jaunu funkciju rajona un republikas pilsētu pašvaldībām – koordinēt bērnu tiesību aizsardzību savā teritorijā.

Ministru kabineta viedoklis:

Saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību un gādāt par iedzīvotāju izglītību ir pašvaldību pastāvīgā funkcija, kuras izpilde tiek nodrošināta no attiecīgās pašvaldības budžeta. Bērnu tiesību aizsardzības likumā iekļautie pasākumi tiek realizēti no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta līdzekļiem Bērnu tiesību aizsardzības valsts programmas un Valsts bērna tiesību aizsardzības centra ietvaros.

5.4. Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt finansējumu 1,4 milj. latu apmērā piespiedu darba uzraudzības dienestu finansēšanai vietējās pašvaldībās, saskaņā ar likuma "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" (spēkā no 01.04.1999.) — Pārejas noteikumiem.

Ministru kabineta viedoklis:

Saskaņā ar Sodu izpildes kodeksa (spēkā no 01.04.1999.) Pārejas noteikumiem pašvaldību piespiedu darba uzraudzības dienestu izveidošana un darbība tiek finansēta no pašvaldību budžetiem.

5.5. Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt finansējumu reģionālo tūrisma informācijas centru finansēšanai – 0,2 milj. latu apmērā, jo Tūrisma likuma 6.pants paredz, ka valstij jāpiedalās centru izveidē un to uzturēšanas finansēšanā.

Ministru kabineta viedoklis:

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2001.gada budžetā ir paredzēti līdzekļi programmai "Tūrisma attīstība" 0,29 milj. latu , tajā skaitā 0,07 milj. latu Vienota tūrisma informācijas tīkla izveidošanai.

5.6. Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Lai nodrošinātu Dzelzceļa likuma izpildi, paredzēt dotācijas pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu 10 milj. latu apmērā.

Ministru kabineta viedoklis:

Nodrošināt valsts un pašvaldību dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pasūtījumu līgumus 2001.gadam VAS "Latvijas Dzelzceļš" par kopējo summu 0,3 milj. latu apjomā.

VI. Par finansējumu reģionu attīstības aģentūrām kapacitātes palielināšanai Eiropas Savienībai pirmsstrukturālo fondu apsaimniekošanai

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt līdzekļus 0,25 milj. latu apmērā reģionu attīstības aģentūrām kapacitātes palielināšanai Eiropas savienības pirmsstrukturālo fondu apsaimniekošanai.

Ministru kabineta viedoklis:

Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta budžetā ir paredzēti līdzekļi programmai — Ekonomisko un sociālo apstākļu izlīdzināšanai Latgales un Zemgales reģionos 0,34 milj. latu apmērā.

VII. Finansējums valsts un pašvaldību kultūras institūcijām

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt mērķdotācijas:

• akreditētajiem muzejiem — 0,1 milj. latu ;

• bibliotēku programmu un projektu atbalstam – 0,1 milj. latu ;

• pašvaldību muzeju remontam — 0,129 milj. latu ;

• kultūras pieminekļu glābšanai un restaurācijai – 0,114 milj. latu .

Ministru kabineta viedoklis:

• līdzekļu pieprasījums akreditēto muzeju nacionālās nozīmes projektu atbalsta programma saskaņā ar MK 1996.gada 8.oktobra noteikumiem Nr.377 "Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un realizācijas kārtība" atbilst Valsts investīciju programmā iekļaujamajiem pasākumiem;

• līdzekļi pašvaldību bibliotēku programmu un projektu atbalstam 2001.gadam jāparedz no attiecīgās pašvaldības budžeta vispārējiem ieņēmumiem;

• pašvaldībām ir iespēja caur Kultūrkapitālfondu, izstrādājot konkrētus projektus, iegūt līdzekļus kultūrpasākumu finansēšanai un kultūras pieminekļu restaurācijai.

VIII. Par finansējumu pašvaldību ugunsdzēsības formējumiem

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Lai pašvaldības varētu piedalīties valsts funkcijas veikšanā un uzturētu brīvprātīgos pašvaldību ugunsdzēsības formējumus, paredzēt pašvaldībām finansējumu 0,75 milj. latu apmērā.

Ministru kabineta viedoklis:

Jautājumu par ugunsdzēsības funkciju nodrošināšanu pašvaldībām risināt kopīgi ar Iekšlietu ministriju.

IX. Sprādzienu bīstamo priekšmetu meklēšanas un iznīcināšanas programmas finansēšana

Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis:

Paredzēt finansējumu 0,5 milj. latu apmērā no valsts budžeta sprādzienbīstamu priekšmetu meklēšanas un iznīcināšanas programmas finansēšanai.

Ministru kabineta viedoklis:

Rast iespēju Sprādzienu bīstamo priekšmetu meklēšanas un iznīcināšanas programmu finansēt sadarbībā ar Aizsardzības ministriju.

X. Par garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanu

Puses vienojas:

Tā kā nav paredzēts valsts budžeta līdzfinansējums garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) nodrošināšanai iedzīvotājiem, kā arī pašvaldību finansu trūkuma dēļ, GMI pabalsta izmaksāšanas kārtība nevar tikt ieviesta ar 2001.gadu. Izvērtēt iespēju GMI pabalstu izmaksāšanas kārtību ieviest 2002.gadā.

Labklājības ministrijai kopīgi ar Ekonomikas ministriju, Finansu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju, Tieslietu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Zemkopības ministriju, Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes reformu lietās sekretariātu, Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariātu un Latvijas Pašvaldību savienību 2001.gadā izvērtēt, vai pašvaldībām ir pietiekami līdzekļi GMI pabalsta izmaksāšanā, izanalizēt rezultātus par nepieciešamo līdzekļu apjomu GMI līmeņa nodrošināšanai un nepieciešamības gadījumā izstrādāt finansēšanas mehānismu par GMI līmeņa nodrošināšanu pašvaldību trūcīgajiem iedzīvotājiem.

Ministru prezidents Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis

A. Bērziņš A. Jaunsleinis