• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai zināšanas ir pašvaldību stūrakmens. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.01.2001., Nr. 3 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1229

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas noteiktie valūtas un zelta kursi šajā nedēļā (01.01.2001. - 07.01.2001.)

Vēl šajā numurā

05.01.2001., Nr. 3

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai zināšanas ir pašvaldību stūrakmens

Ruta Kalniņa, Latvijas Pašvaldību mācību centra direktore, — "Latvijas Vēstnesim"

A.JPG (18670 BYTES) 1993.gada 18.martā Latvijas Pašvaldību mācību centrs (LPMC) sāka sadarbību ar Latvijas pašvaldībām darbinieku un deputātu izglītošanā. Pašvaldībās strādājošiem ir nepieciešamas arvien jaunas zināšanas visdažādākajās nozarēs, kas saistītas gan ar likumu grozījumiem, gan jaunievedumiem valsts pārvaldē, lai atbilstu mūsdienu augošajām prasībām, jo, ieejot 21.gadsimtā, viss strauji mainās un sekot līdzi pārmaiņām var tikai tas, kas apguvis nepieciešamās zināšanas un iemaņas. Vienu no iespējām pašvaldību darbiniekiem profesionāli pilnveidoties sniedz Latvijas Pašvaldību mācību centrs, kas rosina ne tikai apgūt mācību programmas, bet sniedz arī konsultācijas, izstrādā pētījumus un mācību materiālus, sadarbojas ar vietējām un starptautiskām organizācijām. LPMC Latvijā ir arī astoņi reģionālie centri, un centrs piedāvā apgūt vairāk nekā 60 mācību programmas pašvaldību darbiniekiem.

— Kādi ir Latvijas Pašvaldību mācību centra mērķi? Kā tie mainījušies no 1993. gada, kad mācību centrs tika dibināts, līdz mūsdienām?

— Mērķi kopš 1993.gada nav mainījušies, un arī galvenais mērķis — demokrātijas attīstības veicināšana pašvaldībās — palicis nemainīgs. Sākumā demokrātijas jēdziens netika izprasts tā kā šodien, jo šķita, ka demokrātija ir vienīgi kas ļoti jauks un ļoti vajadzīgs. Kad sākām veidot mācību centru, braucām uz Dāniju. No Dānijas pašvaldību mācību centra, kas strādā jau 30 gadus, ieguvām arī pirmo pieredzi par mācību centra darbību un profesionālās izglītības iespējām. Dānija pirmā ienāca Latvijā ar savu pieredzi un atbalstu, jo viena no pirmajām arī atzina Latvijas neatkarību. Mēs veidojām nedaudz atšķirīgu sistēmu nekā Dānijā, jo nevaram atļauties rīkot mācības pašvaldību darbiniekiem gada garumā, izsniedzot diplomu, tāpēc rīkojam īstermiņa izglītošanu, seminārus. Papildus organizējam gan konsultācijas, gan kursus un seminārus, gan pieredzes apmaiņu, gan vadām un ieviešam dažādus projektus, gan tulkojam dažādus materiālus. LPMC ir iesaistījies arī dažādās starptautiskās organizācijās.

LPMC 1998. gada jūlijā tika izsniegta Izglītības un zinātnes ministrijas licence profesionālo izglītības programmu vadīšanai pašvaldību darbiniekiem, kas ir viens no kvalitātes rādītājiem.

— Kas ir LPMC dibinātāji, un kā tie ikdienā atbalsta darbu?

— Pirmie dibinātāji bija Rīgas Vidzemes priekšpilsēta, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Jūrmalas un Liepājas pašvaldības.

Tagad ir jau 30 dibinātāji — dažādas Latvijas pašvaldības, kā arī Latvijas Pilsētu savienība. Sākumā sadarbība ar LPS bija ļoti laba un vērtīga, abpusēji iesaistījāmies projektos. Pēdējā laikā sadarbība vairs tik cieša nav, iespējams, ka Latvijā sarūk projektu iespējas. Tā kā mūsu mācību centra valdes priekšsēdētājs ir Rīgas domes Izglītības un sporta komitejas priekšsēdētājs Juris Miķelsons, jūtama arī lielāka Rīgas domes ieinteresētība mācību centra atbalstīšanā. Vairāk gan tas ir politiskais atbalsts, jo dibinātājiem nav tik daudz līdzekļu, lai centram sniegtu papildu finansiālo atbalstu.

— Kādas zinības pašvaldību darbinieki var apgūt mācību centrā?

— Kad sākām darbību, tika izstrādāta pašvaldību darbinieku un deputātu izglītības koncepcija, ko apstiprināja LPS dome. Koncepcijā ir noteikti mērķi un ieskicētas darbības to sasniegšanai. Varbūt koncepcijā būtu jāgroza vai jāatjauno atsevišķas nostādnes, taču galvenās pamatievirzes paliek nemainīgas. Apstiprināts arī darba plāns nākamajam gadam, un ir zināms, ka 2001.gadā LPMC būs iespējams apgūt zināšanas, kas saistītas ar pašvaldību finansēm, kultūras nozari, sociālo palīdzību un saimniecisko darbību pašvaldībā. Piedāvājam apmeklēt arī datorkursus, projektu vadīšanas zinību ciklu par iespējām iegūt finansējumu no Latvijas un Eiropas Savienības fondiem, par projektu pieteikumu sagatavošanu un vadīšanu. Sagatavojam arī cilvēkus darbam bāriņtiesās un pagasttiesās, teritorijas attīstības plānotājus. Pēc vēlēšanām 2001.gada martā notiks arī 140 stundu mācības pašvaldību vadības zinībās.

— LPMC ir astoņi reģionālie centri visā Latvijā. Kā tiek nodrošināts to darbs, un kā izjūtat reģionālo centru nepieciešamību?

— Reģionālie centri ir mācību centra filiāles, kas atrodas Liepājā, Kuldīgā, Jelgavā, Cēsīs, Alūksnē, Jēkabpilī, Daugavpilī un Rēzeknē. Centrs Rīgā veic metodisko darbu, bet reģionālajiem centriem ir dotas visas iespējas darboties radoši. Ikdienā centru nepieciešamību izjūtam tādējādi, ka nevaram tikai ar vienu centru Rīgā apmierināt pieprasījumu pēc profesionālās izglītības. Tas ir neizdevīgi arī cilvēkiem reģionos, kam mācību centrs sniedz pakalpojumus. Ne visi, kam ir ģimenes un saimniecības, var atbraukt uz Rīgu. Viņiem ir daudz izdevīgāk mācīties savā rajonā, savienojot mācības ar ikdienas darbu. Lētāk tas nav — esam aprēķinājuši, ka kursu izmaksas ir tādas pašas kā Rīgā, jo jāsedz lektoru ceļa izdevumi un arī lektoru zināšanas tiek arvien augstāk novērtētas — mācības kļūst dārgākas.

— Jūs jau minējāt, ka LPMC tiek sniegtas konsultācijas, veikti pētījumi un īstenoti projekti…

— Jā, konsultāciju apjoms varētu būt pietiekami plašs tādēļ vien, ka mūsu darbinieku datu bāzē ir 708 lektori. Ar mācību centru aktīvi sadarbojas 380 speciālisti, kuri var sniegt konsultācijas un lasīt lekcijas. Konsultācijas nozīmē to, ka, piemēram, pēc trīs dienu praktiska semināra par projektu aprēķinu sagatavošanu Valsts investīciju programmai un Ekonomikas ministrijas Kreditēšanas fondam tiek sniegta konsultācija par to, vai kursanta projekts atbilst ministrijas izvirzītajām prasībām. Rīkojam arī individuālas konsultācijas — dažkārt pašvaldības lūdz mums uzrakstīt kādu projektu, kur savu iespēju robežās cenšamies palīdzēt. Uz vienkāršākajiem jautājumiem atbildam ar e-pastu. Nākamajos četros mēnešos centram ir ieplānots sniegt konsultācijas jautājumos par nodokļu aprēķināšanu un administrēšanu, izsoļu, konkursu un cenu aptaujas rīkošanu, pildot likumu "Par valsts un pašvaldības pasūtījumu, par projektu pieteikumu sagatavošanu", par biznesa plānu izstrādi, par siltumapgādi un tarifiem, kā arī par saskarsmes psiholoģiju un teritoriālo plānošanu.

Centrā izstrādājam arī mācību materiālus un tiek veikti dažādi pētījumi. Pētījuma par mūsu sniegtās izglītības ietekmi uz pašvaldības attīstību mērķis bija uzzināt, kā iedzīvotāji vērtē darbu pašvaldībās, kuras darbinieki ir mācījušies pie mums. Secinājām, ka labāka izglītība sekmē, lai iedzīvotāju paveikto vērtētu augstāk. Otrs nozīmīgākais pētījums tika veikts 1997.gadā Jaunpils pagastā. Tā mērķis bija izzināt cilvēku depresijas cēloņus pārejas periodā un mēģināt viņiem palīdzēt. Kopā ar Lietuvas kolēģiem ir iecere tuvākajā laikā veikt līdzīgu un plašāku pētījumu šajā jomā. Trešo nozīmīgāko pētījumu par decentralizācijas ietekmi uz sociālo darbu Latvijā veicām šogad. Pētījuma rezultāti būs starptautiski pieejami, jo līdzīgs pētījums veikts arī Ungārijā, Rumānijā un Ukrainā. Rezultāti jau ir apkopoti, tikai nepieciešams finansējums to tulkošanai latviešu valodā.

Mācību materiālus savukārt izstrādā apmēram 180 mācību centra lektori, kas izglītojušies attiecīgajā specialitātē lektoru kursos. Materiālu izstrādei izmantojam arī pieredzes bagātāko valstu sniegto informāciju, piemērojot to Latvijas apstākļiem.

— Kādas, jūsuprāt, ir Latvijas pašvaldībās strādājošo būtiskākās problēmas?

— Vislielākā problēma ir ilgstošā nenoteiktības sajūta. Pašvaldību reforma ir aizsākusies 1993. gadā, bet joprojām nekas būtiski nav mainījies. Cilvēkos rodas bažas par nākotni, par savu darba vietu un to, vai reformas rezultātā viņš nepaliks zaudētājos. 1998.gadā, kad pieņēma likumu par administratīvi teritoriālo reformu, skaļi tika pateikts, ka visas mazās pašvaldības likvidēs. Tas ļoti uztrauca visu mazo pašvaldību darbiniekus. Tāpat cilvēkus nogurdina un viņu rīcību ietekmē valdības nenoteiktība valsts attīstības jautājumos. Valdībai, domājot par nākotni un pašvaldību spēju attīstīties, vajadzētu būt vienai noteiktai politikas koncepcijai un nevajadzētu mainīt pamatnostādnes pašvaldību jautājumos. Ja būs izstrādāta attīstības programma un tajā noteikts, kas katrā vietā, novadā, pilsētā būs pēc desmit un vairākiem gadiem, tad arī pagastu cilvēki zinās, kas viņiem darāms. Uzskatu, ka ir jābūt plānveida attīstībai, jo ir jāredz nākotne. Neskaidrā nākotne ir daudzu pašvaldību problēmu pamatā. Valsts mērogā jābūt noteiktam, uz kurieni mēs ejam, ko vēlamies sasniegt. Tad arī pašvaldības vadītājs varēs virzīt pašvaldības attīstību un izskaidrot teritorijas iedzīvotājiem, kāpēc tiek veiktas tās vai citas pārmaiņas.

— Kādi, jūsu skatījumā, ir Latvijas pašvaldību darbinieki? Jūs minējāt, ka daudzos jūtamas bažas par nākotni. Vai tomēr cilvēkos saskatāt kādas kopīgas pozitīvas iezīmes?

— Ir redzama ļoti liela griba darīt. 2000. gadā biju ļoti daudzās Latvijas vietās, kur lasīju lekcijas. Ar gandarījumu varēju secināt, ka Latvijā nav tādas vietas, kur cilvēki neko negribētu darīt sevis un savas vides pilnveidošanai. Attīstība un reformas izdosies, ja būs zināšanas, veiksme un jūtams kaut neliels atbalsts. Latvijas preses izdevumos pārāk daudz rakstīts par negācijām — arī tas negatīvi ietekmē cilvēku domas un darbus. Smagās nodokļu nastas dēļ mazajiem uzņēmumiem eksistēt ir ļoti grūti un pat gandrīz neiespējami — arī tas ietekmē cilvēku dzīvi pašvaldībās, viņu labklājību.

— Kuru Latvijas novadu pašvaldību darbinieki macību centrā zinības apgūst visaktīvāk?

— Katrā reģionālajā centrā mācās tam tuvāk dzīvojošie cilvēki. No 1997. gada līdz 2000. gadam visvairāk kursos mācījušies no Rīgas un Rīgas rajona. Šogad daudz dalībnieku bijis no Jēkabpils rajona — 926 kursanti — un no Alūksnes rajona — 632 cilvēki. Kā aktīvākos varētu minēt arī Cēsu rajonu, Daugavpils rajonu, Rīgu un Rīgas rajonu un Kuldīgas rajonu. Varbūt vairāk dalībnieku varētu vēlēties no Ventspils rajona, Limbažu rajona. Taču tas gan lai paliek pašu pašvaldību ziņā — izvēlēties to, kādiem līdzekļiem panākt, lai ikdienā nepieciešamās zināšanas kļūtu pieejamas darbiniekiem.

— Un kādas zināšanas ir visnepieciešamākās?

— Izglītības nepieciešamība visvairāk jūtama sociālajiem darbiniekiem, jo sociālā aprūpe mūdienu izpratnē sāka darboties samērā nesen — pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tāpēc LPMC izstrādāja trīs gadu mācību programmu sociālajiem darbiniekiem. Jūtama pagasttiesu un bāriņtiesu darbinieku mācību nepieciešamība. Pieprasīts ir arī saskarsmes kultūras kurss, kurā būtu ietverta psiholoģija, saskarsmes prasme darbā ar cilvēkiem.

— Izskanējis viedoklis, ka Latvijā trūkst profesionālu speciālistu, kas spētu sniegt koncentrētas un vispusīgas zināšanas pašvaldību darbiniekiem, kas spētu sastādīt mācību programmas un nodrošināt to, ka par samaksāto kursants tiešām iegūs kvalitatīvu izglītību, nevis vispārpieejamu datu apkopojumu. Kā jūs atspēkotu šādus apgalvojumus?

— 85 procentiem mūsu pasniedzēju ir maģistra grāds, centra pasniedzēju vidū ir 30 doktori. Programmu izvērtēšanā ir jānosaka kvalitātes kritēriji — vai ir nepieciešamas akadēmiskās programmas vai arī programmas, kuru zināšanas cilvēki var izmantot ikdienas darbā. Arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas arvien biežāk uzsver nevis akadēmiskās izglītības nozīmi valsts pārvaldē, bet gan tādu izglītību, kas izmantojama ikdienā. Lai šādas mācību programmas izstrādātu, darbā jāiesaista praktiķi un cilvēki, kas noteiktajā nozarē strādā un zina, kas vajadzīgs, lai varētu strādāt vēl labāk. Programmas izstrādes kvalitāti nosaka klientu skaits. Kā papildu kvalitātes rādītājs būtu jānošķir akreditētās un licencētās programmas. LPMC akreditācija varētu būt nākamais solis pašvaldību darbiniekiem sniegtās izglītības pilnveidošanā. Lai apgalvotu, ka Latvijā nav pieejamas kvalitatīvas mācību programmas, jābūt izstrādātām prasībām šo programmu izvērtēšanai. Pretējā gadījumā tā ir tikai tukša runāšana, kas neko nepierāda, lai arī cik izglītots būtu cilvēks, kas to apgalvojis. Izglītība nav kvalitatīva, ja iegūtās zināšanas nav iespējams izmantot darbā.

Lai objektīvi novērtētu LPMC sniegto zināšanu lietderību, vajadzētu veikt pētījumu, kādu veicām jau 1997.gadā, taču problēma ir finansējums. Būtu jāveic šāds pētījums, ne tikai izvērtējot mūsu centra darba rezultātus, bet arī citu līdzīga pakalpojuma sniedzēju darbu. Prakse liecina, ka sastopami pat gadījumi, kad maģistra programmas kursu pasniedz cilvēks ar bakalaura grādu. Cilvēkiem varbūt trūkst informācijas par kvalitatīvas izglītības iespējām. LPMC ir atzīts arī starptautiski — pētījumā, kuru 1998. gadā veica Ziemeļvalstu pašvaldību asociācija, tika atzīmēts, ka tas ir viens no visaugstāk novērtētajiem pakalpojumu sniedzējiem pašvaldībām Baltijas valstīs.

— Vai LPMC izjūt sīvu konkurenci no citām izglītības iestādēm?

— Konkurence ir jūtama, taču LPMC ir ieņēmis stabilu vietu šī pakalpojuma sniedzēju vidū. Slikti ir tas, ka daudzi mācību rīkotāji ienāk tirgū tikai ar skaļiem saukļiem, bez licencētām programmām un kvalificētiem mācībspēkiem. Kvalitātei ir jābūt galvenajam rādītājam, bet pagaidām nav institūcijas, kas tai sekotu līdzi. Mums izmaksu ziņā nav konkurentu, jo mācības piedāvājam par zemākām izmaksām nekā citi. Pieļauju domu, ka ar laiku zemas kvalitātes centri konkurenci neizturēs un atbirs — jau tagad tā notiek. Tas pierāda to, ka pašvaldību cilvēki spēj novērtēt kvalitatīvu izglītību. Konkurencei ir jābūt, lai attīstītos. Sfēras starp konkurentiem varētu tikt sadalītas sarunu ceļā, taču nedomāju, ka pagaidām Latvijā ir iespējamas šādas sarunas.

— Vai LPMC sadarbojas ar kādu no mācību organizētājiem?

— Daudzi ir griezušies pie mums ar jautājumiem par LPMC darba organizāciju, sākot savu darbību, taču ikdienā savstarpējas sadarbības nav. Vairākus mācību organizētājus kopā ir savedis Kanādas projekts, kura mērķis ir izstrādāt mācības programmu namu apsaimniekošanas kooperatīvu biedriem un viņu vadītājiem. Šis tirgus ir pietiekami apjomīgs, lai viens mācību centrs to īstenotu. Daudz palīdz sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju, Pieaugušo izglītības asociāciju, Ētikas padomi. Vēl vairāk iespējams iegūt no dalības starptautiskās organizācijās. Ļoti patīkami ir darboties tajās starptautiskajās apvienībās, no kurām iegūstama līdzvērtīga informācija un iespējas mūsu dalības un zināšanu ieguldījumam. LPMC cenšas izvairīties no Latvijā biežāk sastopamās "sadarbības" formas — sadarbības ar organizācijām, kas paņem idejas un izmanto tās savai attīstībai, pretī nedodot neko. Līdz 2000. gada sākumam ļoti vērtīgu un tālāksniedzamu informāciju par pieaugušo izglītības iespējām varēja iegūt arī no Izglītības un zinātnes ministrijas Pieaugušo izglītošanas nodaļas, jo informācija nesavtīgi tika nodota tālāk, taču šobrīd šī institūcija nedarbojas. Daudz palīdz darbošanās LPS Izglītības un kultūras komitejā. Sadarbības pamatā ir doma palīdzēt cilvēkiem tikt ātrāk pāri pārmaiņu procesiem, reformām, kas skar Latviju un tās cilvēkus ceļā uz demokrātisku un tiesisku valsti.

— Kādi tie ir bijuši LPMC — labie darbi 2000. gadā?

— 2000. gadā vairāk nekā 9 tūkstoši dalībnieku pie mums apguvuši zināšanas, pabeigti nozīmīgi projekti, izstrādāti mācību materiāli un tie nosūtīti pašvaldībām. Pateicoties ES "Phare" pārrobežu sadarbības programmas projektam "Pašvaldību darbinieku izglītošana", esam gandrīz bez maksas izglītojuši vairāk nekā 1100 cilvēkus, projekta ietvaros izdotas vairākas pašvaldību darbinieku rokasgrāmatas. Esam izglītojuši arī divus lektorus par ES likumdošanas jautājumiem. Publicēti mūsu labu sadarbības partneru — norvēģu — pašvaldību darbinieku ētiskas uzvedības noteikumi, kas noderēs mūsu pašvaldību darbiniekiem. Ir iestrādes 2001. gada darbiem — apstiprināts nākamais sadarbības projekts ar Nīderlandes valdības "Matra programmas finansējumu pašvaldību politiķu izglītošanai. Projekta ietvaros vairāk nekā 1000 jaunievēlētajiem politiķiem būs iespējams 20 stundās apgūt darbam nepieciešamās zināšanas, un to varēs izdarīt par ļoti zemām izmaksām. Labais ir arī tas, ka 2000. gadā, kad katram dalībniekam lūdzām aizpildīt mācību vērtējuma lapu, centra rīkoto mācību novērtējums 94 procentos atbilžu ir bijis pozitīvs.

— Varbūt nobeigumā jūsu novēlējums 2001. gadam?

— Lai jaunajā tūkstošgadē visiem mums pietiek spēka ticībai, cerībai un mīlestībai uz mūsu mazo, skaisto Latviju!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!