Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai elektroniskā Latvija nav "terra incognita". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.01.2001., Nr. 3 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1225

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.1

Kārtība, kādā tiek sagatavoti, apstiprināti, īstenoti un uzraudzīti no Eiropas Savienības Strukturālās politikas pirmsiestāšanās finansu instrumenta līdzekļiem finansētie projekti

Vēl šajā numurā

05.01.2001., Nr. 3

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai elektroniskā Latvija nav "terra incognita"

Aigars Kalvītis, ekonomikas ministrs, — "Latvijas Vēstnesim"

A2.JPG (28084 BYTES) Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— 12. decembra Ministru kabineta sēdē tika akceptēta sociāli ekonomiskā programma "e—Latvija". Kālab tā tika radīta?

— Informācijas tehnoloģiju izmantošana aktualizējas gan Eiropā, gan visā pasaulē. Latvijā izveidotā sociāli ekonomiskā programma "e—Latvija" ir vairāk orientēta uz jaunās ekonomikas problēmām, tā ir nacionālās programmas "Informātika", ko 1999. gadā akceptēja valdība, sastāvdaļa, kas fokusē uzmanību uz jaunās ekonomikas procesu attīstību un ikviena valsts iedzīvotāja un uzņēmuma iesaistīšanu tajos. Informātikas programmas mērķis ir izveidot nacionālo informācijas infrastruktūru, savukārt "e—Latvijas" galvenais mērķis ir palielināt tautsaimniecības efektivitāti un konkurētspēju pasaules tirgū, izmantojot informatizācijas piedāvātās iespējas.

— Pašlaik daudz tiek runāts par informācijas kā nākotnes sabiedrības veidošanu. Kas jāpaveic, lai varētu īstenot šo mērķi?

— "e—Latvijā" svarīgākās lietas ir akcentētas. Pirmkārt, ir jānodrošina katram Latvijas iedzīvotājam iespēja gūt informāciju, izmantojot informācijas tehnoloģijas. Latvijā situācija nav nemaz tik spīdoša, oficiālā statistika ir diezgan slikta. Piemēram, tikai 20% pašvaldību ir pieslēgums internetam, ar iezvanpieeju strādāt interneta vidē varētu gandrīz visās skolās, taču šo iespēju izmanto 40 procenti no tām. Mazāk nekā 5 procentiem publisko un zinātnisko bibliotēku ir pieejams interneta pieslēgums. Tas saistīts ar zemo telekomunikāciju tīkla digitalizācijas pakāpi. Mēs esam krietni zem vidējā Eiropas līmeņa informācijas tehnoloģiju pieejamības ziņā. Tādēļ ir krasi jāuzlabo pašlaik nepietiekami kvalitatīvās pieslēgšanās iespējas internetam.

Tomēr ar to vien nepietiek, ka tehniski tiek nodrošināta pieeja informācijai, to ir jāprot iegūt un izmantot. Pilnīgojot mācību sistēmu un metodiku, jāpaaugstina iedzīvotāju prasmju līmenis darbā ar datoru.

Ņemot vērā mūsu ekonomisko attīstību, būtu naivi domāt, ka katrs mājās varēs uzstādīt datoru un pieslēgties internetam, lai informācijas masa spētu dot atpakaļ finansiālu ieguvumu. Īpaši laukos par to vēl pāragri domāt, jo ne tur cilvēki īsti zina, kas ir internets, ne arī prot to pilnvērtīgi izmantot. Lai visu Latvijas teritoriju ievirzītu šajā procesā, ļoti būtiski ir izveidot punktveida attīstības centrus. Bibliotēkas, pašvaldības un skolas varētu būt tie centri, kur ar valsts palīdzību varētu šīs lietas sakārtot.

— Stabilus pamatus informācijas tehnoloģiju sniegto iespēju apguvē varētu ielikt mācību iestādes. Kad varētu pabeigt skolu informatizāciju?

— Izglītības un zinātnes ministrs ir apliecinājis, ka vidusskolu informatizācija jau ir pabeigta, visās vidusskolās esot iespējams lietot internetu. Vispārpieejamu interneta terminālu instalāciju ikvienā skolā, kā arī bibliotēkā un pašvaldībā plānots pabeigt līdz 2004. gadam. Tas ir fiksēts programmā. 2004. gads ir visu programmā izvirzīto uzdevumu īstenošanas beigu termiņš.

— Kā programma ietekmēs komerciālo un politisko darbību? Kas būs lielākais ieguvums, kad tā būs īstenota?

— Nākotnē visa uzņēmējdarbība darbosies informācijas tehnoloģiju vidē, jo lēmumu pieņemšanas ātrums un precizitāte nopietni ietekmē biznesa attīstību. E—komercijas attīstība šai programmā ir ieskicēta nedaudz, bet tā ir nākotne – strādāt, klientam neredzot pārdevēju; veikt visas pasūtījumu un maksājumu operācijas caur datoru. Tas attīstīs darbības tempu. Agrāk kompānijām nācās apmainīties ar vēstulēm, tādējādi paildzinot darījumu un līgumu sagatavošanas procesu par vairākām dienām un pat nedēļām, bet jaunajā ekonomikas vidē apmainīties ar informāciju būs iespējams dažās minūtēs. Informācijas apriti neierobežos ne attālumi, ne valstu attīstības līmenis. Tās valstis, kas laikus nedefinēs jaunās ekonomikas mērķus un uzdevumus saistībā ar informācijas tehnoloģijām, apdraudēs savas valsts ekonomikas attīstību un nespēs konkurēt globālajā ekonomikā. Tādēļ programma "e—Latvija" ir ļoti nozīmīga tieši biznesa un uzņēmējdarbības vides veidošanai.

Ekonomikas ministrijas speciālisti, pētot ASV ekonomiskās attīstības straujās augšupejas cēloņus pēdējos gados, konstatēja, ka viena lieta, kur Eiropa jūtami atpaliek, ir informācijas tehnoloģiju izmantošana. Latvijā par to iepriekš vispār nerunāja, uzskatot, ka informācijas tehnoloģijas ir ekskluzīva lieta, bez kā var iztikt, gluži kā iztikuši mūsu tēvutēvi.

Bet turpmāk uzņēmuma konkurētspēja nav iedomājama bez informācijas tehnoloģiju plašas izmantošanas, jo veiksme būs atkarīga no spējas maksimāli ātri reaģēt uz piedāvājumu, pasūtījumu.

Ar programmu "e—Latvija" saistās arī korupcijas novēršanas iespējas, centralizējot valsts pasūtījumus un nodrošinot piegādes. Turklāt e—valdības ietvaros tiks nodrošināta komunikācija starp sabiedrību un varas struktūrām. Izveidojot valsts sektora informācijas portālu, iedzīvotājiem vairs nevajadzēs iet uz desmit iestādēm, lai saņemtu desmit dažādas izziņas, jo ar dažām vienkāršām darbībām varēs vajadzīgo saņemt caur datoru. Protams, vispirms ir jāizveido attiecīga normatīvā bāze, lai elektroniskos dokumentus Latvijā varētu izmantot ar pilnu juridisko spēku visu veidu tiesisko un finansiālo darbību veikšanai.

— Jūs minējāt, ka Latvijā sagatavotā programma kopumā iekļaujas pasaules ekonomikas attīstības modeļos. Vai programmas veidošanai kādu impulsu deva Eiropas Savienība?

— Eiropas Savienībā šīs lietas nemaz nav pārlieku sen sakārtotas. Tikai pagājušā gada pavasarī Portugāles sanāksmē tika pieņemta programma "e—Eiropa".

No Eiropas mēs programmas izveidē atpalikām tikai pussoli. Nekādus norādījumus vai rosinājumus no ES neesam saņēmuši. Latvijā programma tapa apmēram pusgadu. Pirmā prezentācija Ekonomikas ministrijā notika aptuveni pirms diviem mēnešiem. Programma ļoti ilgi aizkavējās valdības gaiteņos, jo nācās izcīnīt lielu cīņu ar tiem, kas bija iekavējuši e—idejas virzību, nevēloties, ka Ekonomikas ministrija uzņemas iniciatīvu šī jautājuma sakārtošanā. Valdībā programma tika pieņemta smagi, pēc ilgām diskusijām.

— Lai sekmīgi varētu īstenot programmu, iekļaujoties norādītajos termiņos, ir vajadzīgi lieli līdzekļi. Līdz 2001. gada 1. jūlijam ir plānots izveidot valsts sektora informācijas portālu un ieviest elektroniskās identifikācijas kartes kā universālu pieejas līdzekli informācijas pakalpojumiem. Nepārtraukti paredzēts pilnīgot tālmācības programmas un pakalpojumus. Cik naudas 2001. gada budžetā atvēlēts šo uzdevumu veikšanai?

— Investīciju programmā informātikai atvēlēti gandrīz sešpadsmit miljoni latu, kas ir aptuveni 40 % no visas valsts investīciju programmas. Pēc "e—Latvijas" vadlīniju apstiprināšanas Ministru kabinets uzdeva Ekonomikas un Satiksmes ministrijai izstrādāt konkrētu rīcības plānu, kurā atspoguļosies uzdevumu sadalījums ministrijām un nepieciešamais finansējums. Plāns februāra sākumā mums būs jāprezentē Ministru kabinetā. Tad būs pilnīga skaidrība gan par finansēšanas avotiem, gan par termiņiem, kādos jāiekļaujas uzdevumu veicējiem. Rīcības plāns ir daudz sarežģītāks nekā pati programma, jo jāsabalansē vēlmes ar finansu iespējām.

— Līdz 2002. gada sākumam paredzēts ieviest vispārējā apritē elektroniskos dokumentus.

— Šis ir Tieslietu ministrijas uzdevums, pie kā tiek strādāts jau gadu. Protams, ir notikušas konsultācijas ar Ekonomikas ministrijas speciālistiem, tomēr elektronisko dokumentu tiesiskā statusa nostiprināšana un elektroniskā paraksta ieviešana ir Tieslietu ministrijas kompetences jautājums. Tas ir ļoti nozīmīgs jautājums, jo bez tā nav iespējams neko citu attīstīt.

— Vai ir iespējams pateikt, kuras nozares programma skars vistiešāk?

— Grūti izsvērt, kurai nozarei būs vislielākās priekšrocības. Domāju, ka katrai no nozarēm, kas strādās jaunajā uzņēmējdarbības vidē, būs vairāk dinamisma un daudz lielākas attīstības tempa pieauguma iespējas nekā tām, kas nespēs atteikties no vecām metodēm un izmantos faksa aparātus un vēstules, saskaņos viedokļus nedēļām ilgi. Nevar teikt, ka būs milzīgs izrāviens vienai vai otrai nozarei; visām būs izrāviens, ja Latvijā šo vidi izdosies izveidot.

Programmu "e—Latvija" var uzskatīt par mūsu valsts ekonomiskās izaugsmes priekšnosacījumu. Protams, darbības, kas paredzētas programmā "e—Latvija", ir būtiskas ne tikai ekonomiskai, bet arī politiskai un sociālai attīstībai.

Marika Līdaka, "LV" iekšlietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!