• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.11.2005., Nr. 188 https://www.vestnesis.lv/ta/id/121968

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkumā

Vēl šajā numurā

24.11.2005., Nr. 188

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 2005.gada 17. novembra sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

A.Bartaševičs
(politisko organizāciju (partiju) apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Šodien mūsu “Saskaņas Centra” frakcijai bija vairākas likumdošanas iniciatīvas.

Pirmā no tām– izmaiņas Farmācijas likumā, kur mēs piedāvājām iespēju epidēmijas laikā recepšu zāles iegādāties bez receptes. Tas attiecas uz tām zālēm, kas var palīdzēt epidēmijas apkarošanā. Kāpēc tas ir svarīgi? Piemēram, gripa, gandrīz vairāk nekā puse zāļu pret gripu izsniedzamas tikai pret receptēm, un tas var kavēt epidēmijas apkarošanu, jo arī rindas pie ārstiem ir ļoti lielas.

Nākamā iniciatīva– likumprojektu pakete, kas saistīta ar mūsu veterāniem, kuri cīnījās Otrajā pasaules karā antihitleriskās koalīcijas pusē. Tas ir likumprojekts “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu”. Šajā kategorijā mēs piedāvājam iekļaut tos veterānus, kuri karoja antihitleriskās koalīcijas regulārajos bruņotajos spēkos un partizānu vienībās, kas palīdzēja armijas vienībām un glāba cilvēkus, kurus vajāja nacistiskās Vācijas okupācijas vara. Mūsuprāt, tā ir ļoti svarīga lieta, jo pašreiz laikam tikai Latvija izceļas ar to, ka šo cilvēku nopelni Latvijas atbrīvošanā nav atzīti un viņi nesaņem to, ko saņem represētie vai nacionālie partizāni. Vajag salīdzināt šo cilvēku nopelnus ar to kategoriju, kuru mēs piedāvājam. Likumprojekta būtība– piedāvājums antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem piešķirt tādus pašus atvieglojumus un visus labumus, kādi pašlaik ir represētajām personām.

Vēl atzīmēšu šodien galīgajā lasījumā pieņemto Azartspēļu un izložu likumu, kur, lemjot par to, vai pašvaldībām būs iespēja ietekmēt azartspēļu izplatību pašvaldībā vai nebūs, balsojumā izšķirīgā balss bija PCTVL frakcijai. Šajā balsojumā balsis gandrīz sadalījās uz pusēm, bet PCTVL ar savu balsojumu pašvaldībām šādas iespējas faktiski atņēma.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Mūsu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija sveic visus– radioklausītājus, mūsu atbalstītājus, arī pārējos Latvijas pilsoņus valsts gadadienā.

Uzskatām, ka mūsu kā deputātu pienākums ir stiprināt valsts tiesiskos pamatus, un šajā sakarā mēs tuvāko nedēļu laikā Saeimā iesniegsim grozījumus Pilsonības likumā. Tas ir nepieciešams tāpēc, ka izveidojusies pretruna starp to, ka Latvija nav valsts, kas atdalījusies no Padomju Savienības, un to, ka šajā Pilsonības likumā, par kuru gan pēdējo septiņu gadu laikā nekādas diskusijas nav bijušas, ir iestrādātas tādas normas, ka nav atšķirības starp Latvijā legāli iebraukušajām personām un personām, kas iebraukušas Latvijā okupācijas laikā. Mēs– gan LNNK, gan tēvzemieši– pret to vairākkārt esam protestējuši un sagatavojuši savus priekšlikumus. Šobrīd mēs piedāvāsim jaunu diskusiju par virkni likuma pantu. Nevaram piekrist valdošās koalīcijas divu frakciju vadītājiem, kuri saka, ka mēs piedāvājam to bez diskusijas. Jāsaka, ka mēs bijām gatavi diskusijai. Un bijām gatavi arī diskusijai par Ministru kabineta priekšlikumiem Pilsonības likumā. Diemžēl tie Saeimā tā arī neparādījās. Tāpēc mēs secinām, ka koalīcijas viedoklis vai vismaz tās vadības viedoklis ir nerosināt šī likuma grozījumus, līdz ar to mūsu piedāvājums būs pretējs– atbalstīt pirmajā lasījumā mūsu priekšlikumus, bet otrajā lasījumā uzsākt diskusiju arī par jebkuriem citiem priekšlikumiem. Un skatīsimies, kā šeit balsos valdošās koalīcijas nacionāli noskaņotie deputāti, jo, protams, visās četrās frakcijās tādi ir.

Šodien Saeima noraidīja vairākus kreiso spēku iesniegtos priekšlikumus par antihitleriskās koalīcijas spēkiem, kur mēs gribam piebilst tikai pāris lietas. No 1939.gada 1.septembra līdz 1941.gadam nekādas antihitleriskās koalīcijas nebija, jo staļiniskā Padomju Savienība darbojās kopā ar Hitleru vairāku valstu okupācijā, bet no 1941. līdz 1945.gadam tika veikti darbi, lai Eiropas viena puse nonāktu komunisma jūgā, bet tāds antihitlerisms mūsu izpratnē nepavisam nav godājama parādība, taču tam ir vieta vēsturē.

Pēc diskusijas par Satversmes grozījumiem tā kārtējo reizi palika bez izmaiņām, jo deputātu domas dalījās. Tātad, ja ne šī Saeima, tad droši vien nākamā atgriezīsies pie jautājuma par deputātu administratīvo sodīšanu. Šis jautājums varbūt ir aktuāls, bet laikam tomēr nav pats būtiskākais.

Savukārt jautājumā par izlozēm un azartspēlēm arī mans personiskais secinājums ir tāds, ka šie nebija pēdējie šī likuma grozījumi, jo, skatoties, cik asas bija debates un pretēji viedokļi par dažiem regulēšanas jautājumiem, bija redzams, ka pie šī jautājuma vēlreiz nāksies atgriezties. Īpaši jau tāpēc, ka divi lielie koalīcijas spēki nebija vienojušies un nebija arī mēģinājuši vienoties. Varētu būt tā, ka valdība caur Saeimu nosaka zināmus ierobežojumus un pašvaldībām tiek deleģētas tiesības noteikt vēl atsevišķus papildu ierobežojumus šo spēļu rīkošanai, ja šīs pašvaldības to vēlas un atzīst par lietderīgu. Šajās diskusijās diemžēl bija daudz emociju, bet droši vien nepietiekami daudz ekonomiskās analīzes, kurš no šī rezultāta būs ieguvējs un kurš zaudētājs. Baidos, ka ieguvēji būs azartspēļu rīkotāji, bet kārtējie zaudētāji– tie lētticīgie ļautiņi, kuri dodas uz spēļu zālēm un tur atstāj savus latus. Taču, cerams, sabiedrības vairākumu tas, protams, neskars.

A.Ulme
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šī nedēļa iesākās ar Lāčplēša dienu, kas ir kā liecība un atgādinājums par mūsu Latvijas neatkarības sākumu, un turpinājās ar saspringtu darbu dažādās komisijās. Minēšu Sociālo un darba lietu komisiju, kurā ZZS pārstāvji iestājās par rehabilitāciju kā atdzīvināšanu vai atjaunošanu Latvijā, jo pēdējos gados tā tiek iznīdēta.

Notika arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas un Vides apakškomisijas kopīga sēde, kurā tika izskatīts jautājums par mežu reformu. Mēs iestājāmies par to, ka nevar mežsargiem bezgalīgi decentralizēt un palielināt apgaitas un arī atbildību par to. Tam vajadzētu pielikt punktu. Meži kā Latvijas dabas lepnums un svētums ir jāsaudzē un jāuztur, tāpēc arī valstij jāiegulda savas iniciatīvas un spējas, lai tas tā būtu.

Skatot grozījumus Satversmē, ZZS iestājas pret tiem. Deputātu imunitāte visu pasaules valstu satversmēs ir parasta lieta, un tā nav nekāda sevišķa privilēģija, bet gan vienkārši nepieciešamība, lai reāli varētu darīt savu darbu. Lai kādā situācijā es pēkšņi tiktu aizturēts par kaut kādu administratīvu pārkāpumu, tas tomēr būtu jāizskata deputātiem. Tā faktiski bija tāda kā neuzticības izteikšana pašiem deputātiem. Bet es un ZZS uzskata, ka mēs neesam viens pret otru vai partijas viena pret otru: mēs viens otru papildinām un lēmumus konkrētā situācijā spējam pieņemt patiešām tādus, lai neviens, kas nodarījis kādu likuma pārkāpumu, nepaliktu nesodīts.

Runājot par azartspēlēm, varbūt liekas, ka tas ir ļoti vienkāršs jautājums, bet ZZS kā viena no radikālākajām partijām šajā jautājumā ir iestājusies par azartspēļu aizliegšanu vispār. Ļaunums, ko nodara azartspēles, ir briesmīgāks par narkotikām un alkoholismu. Tāpēc mēs domājam, ka nevajadzētu pašvaldībām piešķirt pilnvaras izšķirt, kam dot atļaujas un kam ne. Tas ir parlamenta, nevis pašvaldību jautājums.

V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Vispirms PCTVL vārdā vēlos apsveikt visus ar Latvijas Republikas proklamēšanas dienu! PCTVL uzskata, ka tieši šajā svinīgajā dienā ir laiks novērtēt ne tikai mūsu sasniegumus, bet arī trūkumus. Mums ir neatkarīga valsts. No 1995.gada stabili pieaug iekšzemes kopprodukts un valsts budžets. Mums ir drošs starptautiskais un iekšējais stāvoklis. Mums, neraugoties uz piedalīšanos Irākas okupācijā, pagaidām nav ārējo ienaidnieku. Mums atšķirībā no dažām citām Eiropas Savienības valstīm nav nemieru ielās, bet mūsu rūpniecība un lauksaimniecība ir sagrauta. Mūsu tranzīta un tūrisma iespējas pēdējos gados būtiski sašaurinās. Mums ir vismazākās algas, pensijas un pabalsti Eiropas Savienībā. Pieaug neiecietība sabiedrībā pret vietējiem krieviem, bēgļiem no austrumiem un dienvidiem, pret politisko opozīciju un arī nabagiem, kas pieprasa paaugstināt algas un pensijas. Tieši minēto apsvērumu dēļ PCTVL rīt organizē konferenci, lai apspriestu pirmskara un mūsdienīgās Latvijas veiksmes un neveiksmes.

Diemžēl Rīgas domnieku vairākums a priori pieskaitīja opozīciju pie tautas ienaidniekiem un aizliedza mums ielu gājienu, lai noliktu ziedus pie Raiņa pieminekļa, godinot vienu no vispazīstamākajiem demokrātiskajiem politiķiem.

Starp citu, Rīgas dome saskaņoja ap 70 citu pasākumu citiem politiskajiem spēkiem, kuri nav tik bīstami pie varas esošajiem korumpantiem un zagļiem.

Veiksmi visiem cienījamiem Latvijas iedzīvotājiem! Ar jūsu palīdzību PCTVL Latvijā atjaunos gan demokrātiju, gan tautsaimniecības attīstību, gan arī karu pret nabadzību.

P.Simsons
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Paldies visiem, kuri klausās Saeimas sēžu translācijas, jo tā jums ir vienīgā iespēja no pirmavota uzzināt, kas, par ko un kā šeit tiek lemts un kādi ir mūsu lēmumu motīvi.

Tāpat kā iepriekšējie kolēģi, arī es komentēšu galīgajā lasījumā pieņemto Azartspēļu un izložu likumu un grozījumus Satversmē par deputātu administratīvo sodīšanu bez Saeimas lēmuma.

Piedāvājot administratīvā kārtā sodīt deputātus, neuzklausot un neļaujot viņiem izteikties par savu nodarījumu no Saeimas tribīnes, varbūt šī procedūra tiktu atvieglota un paātrināta. Taču statistika liecina, ka no 72 gadījumiem, kad deputāti ir izdarījuši pārkāpumus, tikai 22 ir skatīti Saeimā. Nav gan zināms, kāpēc pārējos 50 gadījumos deputāti ir spējuši izvairīties. Un tikai trijos gadījumos deputāti nav izdoti sodīšanai, kad bija skaidri redzama politiskā motivācija, vienas frakcijas deputātiem mēģinot apkarot citas frakcijas deputātus.

Attiecībā uz Azartspēļu un izložu likumu ar nožēlu jākonstatē, ka tika noraidīti visi Latvijas Pirmās partijas priekšlikumi– reizēm pietrūka trīs balsis, reizēm deviņas, kā kuro reizi. Un tagad pēc pieņemtā likuma tas nozīmē: ja skolās, baznīcās un slimnīcās spēļu namus neierīkos, tad blakus esošajās ēkās to varēs darīt, jo pašvaldībām nav tiesību noteikt teritorijas, kur atļaut un kur aizliegt azartspēļu rīkošanu. Acīmredzot tagad visur tur, kur ir, un vēl arī citās vietās tiks iekārtotas azartspēļu zāles. Tika noraidīti arī mūsu priekšlikumi par reklāmas ierobežojumiem un vecuma palielināšanu līdz 21 gadam, kad var nodarboties ar azartspēlēm, riskējot pazaudēt savu personīgo naudu. Jebkurā gadījumā, ja šajos jautājumos ir neskaidrības, jautājiet saviem deputātiem, par kuriem jūs esat balsojuši, rakstiet individuāli, rakstiet frakcijām un ne tikai. Jums ir tiesības jautāt jebkuram deputātam, uzdot jebkuru jautājumu un sagaidīt atbildi par jebkuru balsojumu, kāpēc reizēm ir balsots tā un reizēm citādi.

Apsveicu visus valsts svētkos! Lai mēs visi esam priecīgi, bet galvenais– nenolaist rokas!

I.Solovjovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Es arī, tāpat kā mūsu kolēģi, frakcijas vārdā sveicu valsts svētkos.

Bet runāšu par šodien skatītajiem jautājumiem un mūsu frakcijas viedokli.

Lai izrādītu pelnīto cieņu Otrā pasaules kara veterāniem, mēs un “Saskaņas Centra” frakcijas deputāti kopīgi iesniedzām likumprojektu “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu” un grozījumus likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”. Minētie dokumenti paredzēja piešķirt oficiālu statusu un attiecīgas sociālās garantijas cilvēkiem, kuri upurēja savu dzīvību un veselību, cīnoties pret nacismu Otrā pasaules kara laikā. Man grūti saprast, kāpēc šie cilvēki tiek uzskatīti tikai par okupantiem un Latvijas ienaidniekiem, jo viņi cīnījās pret fašismu, nevis pret Latviju. Diemžēl valdošās koalīcijas deputāti šos likumprojektus noraidīja. Šāda rīcība neizraisa cieņu mūsu parlamentam.

Šodien otrajā lasījumā tika izskatīti grozījumi Ceļu satiksmes likumā. Es domāju, ka visiem ir ļoti labi zināma traģisko ceļu satiksmes negadījumu statistika– avārijas pārsvarā izraisījuši jaunieši neuzmanības un nenopietnas attieksmes dēļ. Tādēļ es biju sagatavojis priekšlikumu, kas paredz, ka autovadītāja apliecību var saņemt un automašīnu reģistrēt persona, kura sasniegusi 20 gadu vecumu. Es uzskatu, ka pusaudži, kuriem ir vadītāja apliecība, bet kuri vēl mācās skolā, automašīnu neuztver kā paaugstinātas bīstamības līdzekli, bet gan kā rotaļlietu. Turklāt vecāki, dāvinot automašīnas saviem bērniem, kuri vēl nestrādā un nesaprot, ko nozīmē dzīvība un veselība un cik tās ir vērtīgas, veicina ceļu satiksmes pārkāpumu palielināšanos. Mani priekšlikumi bija par to, lai saglabātu bērnu dzīvību un veselību, kā arī pastiprinātu vecāku atbildību.

K.Šadurskis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Sveicu visus mūsu valsts svētkos!

Taču, runājot par šodien Saeimā notikušo, varu raksturot to ar vienu vienīgu vārdu– kauns. Saeima šodien lobēja azartspēļu biznesu, atņemot pašvaldībām tiesības ierobežot azartspēles savā teritorijā. Un likteņa ironija, ka šim kaunpilnajam lēmumam pietika ar vienas balss pārsvaru: par balsoja 47 deputāti, pret un atturējās– kopā 45. Tātad, ja kaut viens deputāts būtu pārgājis otrā nometnē, tad šī apkaunojošā likuma nebūtu. Un par nobalsoja visa Tautas partijas frakcija, četri Latvijas Pirmās partijas frakcijas deputāti, visi Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, izņemot Jāni Strazdiņu (paldies viņam par stingro stāju!), un arī trīs apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti.

Uz šī fona Saeimas mazdūšība, nespējot šodien atņemt deputātiem imunitāti sodam par administratīvajiem pārkāpumiem, nu faktiski tāds nieks vien ir.

Bet, runājot par ārpus Saeimas lietām, protams, no šodienas darbs valdībā partijai “Jaunais laiks” būs ļoti grūts, jo attiecībās ar Tautas partiju, kopš viņi paši ir pārkāpuši koalīcijas līgumu, tāda vārda kā “uzticība” mūsu komunikācijā droši vien vairs nebūs. Protams, valdībā mēs paliksim tik ilgi, kamēr mūsu ministri ar savu darbu spēs nodrošināt kaut atsevišķu mūsu programmas jautājumu realizāciju. Kaut vai viens piemērs– nepieļaut akciju sabiedrības “Rīgas siltums” privatizāciju. Strādāsim un skatīsimies, ko mums nesīs nākotne.

A.Slakteris
(Tautas partijas frakcija):

Saeimas sēde šodien varbūt bija tāda mazliet haotiska, bet jebkurā gadījumā tika noraidīti kreisās opozīcijas tradicionālie priekšlikumi par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu un tamlīdzīgi. Pat debates par tiem tā īsti neizvērtās.

Bet lielākās diskusijas bija saistībā ar Satversmes grozījumiem un azartspēlēm.

Satversmes grozījumi bija saistīti ar deputāta imunitātes atņemšanu. Tautas partija ar dalītām jūtām balsoja par. Varbūt kaut kāda populisma deva tajā priekšlikumā ir, bet, no otras puses, iespējams, Latvijā to var darīt, un tāpēc mēs nobalsojām par. Bet jebkurā gadījumā Saeima to nepieņēma, jo nepietika divas trešdaļas balsu.

Asākās debates bija saistībā ar Azartspēļu un izložu likumu. Jau no paša sākuma šis likums piedāvāja daudz stingrākas un bargākas normas, nekā bija līdz šim. Šodien, ejot pa ielu, mēs redzam, kādas ir likuma darbības sekas: katrā pilsētā, īpaši Rīgā, uz katra ielas stūra ir kafejnīcas un bāri ar spēļu automātiem un spēļu zāles. Jaunais likums jau no nākamā gada 1.janvāra piedāvā neizsniegt licences spēļu automātu izvietošanai bāros un kafejnīcās, bet no 2007.gada– izņemt tos vispār. Tā ir ļoti skaidra un konkrēta rīcība. Un tam patiesībā bija gandrīz vienprātīgs atbalsts Saeimā.

Lielākās debates bija par to, kādā veidā rīkoties tālāk. Arī turpmāk atļauju ierīkot spēļu zāles izsniegs vietējā pašvaldība, bet, balstoties uz stingriem valsts piedāvātiem nosacījumiem,– spēles nedrīkst rīkot valsts iestādēs, baznīcās, kulta celtnēs, arī dzelzceļa stacijās, autoostās, lidostās un tamlīdzīgi. Valsts pieņem ļoti stingrus nosacījumus, kas visā valstī ir līdzīgi, bet Rīgā mazliet stingrāki attiecībā uz spēļu automātu un galdu skaitu. Patiesībā tam ir viens mērķis: lai katrs cilvēks, kurš iet pa ielu vai arī nejaušais, bet iespējamais azartspēļu atkarīgais cilvēks, nenokļūtu spēļu zālē. Līdz ar to ir plānots, ka šī likuma darbības rezultātā no reālās darbības tiks izņemti 4000 spēļu aparātu un tiks samazināts zāļu skaits. Es pieņemu, ka strīdi vēl būs. Bet, kopā ņemot, šis likums ir vērsts uz azartspēļu darbības ierobežošanu.

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!