Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Krievijas prezidenta administrācijas pārvaldes vadītāja tikšanos ar Latvijas valsts amatpersonām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.11.2005., Nr. 178 https://www.vestnesis.lv/ta/id/120951

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas biznesa klubu Zviedrijā

Vēl šajā numurā

09.11.2005., Nr. 178

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Krievijas prezidenta administrācijas pārvaldes vadītāja tikšanos ar Latvijas valsts amatpersonām

Pēc Ārlietu ministrijas lūguma īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis, sekretariāta vadītāja Kristīne Vāgnere, sekretariāta vadītājas vietniece etnopolitikas jautājumos – Mazākumtautību lietu departamenta direktore Irina Vinnika un Eiropas pretdiskriminācijas politikas departamenta direktors Deniss Hanovs otrdien, 8.novembrī, tikās ar Krievijas prezidenta administrācijas pārvaldes vadītāju Modestu Koļerovu un Krievijas vēstnieku Latvijā Viktoru Kaļužniju, lai pārrunātu sabiedrības integrācijas jautājumus.

Tikšanās laikā pārrunāti aktuāli sabiedrības jautājumi gan Latvijā, gan pasaulē. M.Koļerovs norādīja uz Francijas nemieriem kā nepareizas integrācijas politikas rezultātu. Ministrs A.Latkovskis informēja par savu neseno vizīti Nīderlandē, uzsverot, ka pēc pagājušajā gada notikumiem Nīderlandē un tagad Francijā Latvija tiek labāk izprasta, jo Rietumu integrācijas politika nav sasniegusi savus mērķus. Atšķirībā no Nīderlandes un Francijas, Latvijā netiek veidotas mākslīgi noslēgtas kopienas, integrācija balstās uz kopīgām vērtībām. A.Latkovskis informēja par Jelgavas 5.vidusskolas apmeklējumu, kur visi skolēni, atbildot uz jautājumu, kurš studēs augstskolā, pacēla rokas. “Šeit mazākumtautību bērni strādās par ārstiem, inženieriem, nevis veiks zema atalgojuma darbus, kā to lielākoties dara imigranti Rietumu valstīs. Uzskatu, ka tas ir viens no mūsu sasniegumiem. Mēs piedāvājam dzīvot vienlīdzīgi, ar vienādām tiesībām, taču tas nes līdzi arī noteiktu atbildību, pienākumus cienīt šo valsti un zināt šīs valsts valodu.” A.Latkovskis atzina, ka, protams, pastāv arī zināmas problēmas, piemēram, ar atsevišķiem skolotājiem, kas jau 30–40 gadus pieraduši mācīt krievu valodā, bet tagad pasniedz latviski, taču valsts un pašvaldības šīs problēmas risina, piedāvājot iespējas papildus apgūt latviešu valodu.

“Kopš atgadījumiem Nīderlandē un nu jau arī Francijā pašas Rietumu valstis redz, ka nav iespējams veidot noslēgtas kopienas, kas savā starpā nesadarbojas, kam nav kopīgu vērtību. Nevar piedāvāt dažādu tiesību kopumu, pretī neprasot arī atbildību,” norādīja A.Latkovskis.

Runājot par dzimtās valodas lietošanas tiesībām, Irina Vinnika uzsvēra, ka šādas tiesības Latvijā pastāv, protams, privātajā sfērā, kā arī gadījumos, kad, piemēram, ir apdraudēta cilvēka dzīvība. Taču, ņemot vērā to, cik daudz dažādu tautību dzīvo Latvijā, ir jāpastāv publiskajai telpai, kurā tiek lietota viena valoda. Tā, piemēram, visi ierēdņi nevar zināt kaut vai tikai lielāko kopienu – latviešu, krievu, poļu, ukraiņu, baltkrievu un citas – valodas.

A.Latkovskis uzsvēra, ka ļoti vērtīga ir bijusi Anrī Matisa izstāde, kuras nonākšanu Latvijā atbalstīja arī Krievijas vēstniecība. “Mēs priecātos, ja vēstniecība arī turpmāk rastu iespēju atbalstīt dažādus kultūras apmaiņas projektus – ne tikai mākslinieku darbu izstādes, bet arī krievu māksliniecisko kolektīvu viesošanos Latvijā un tamlīdzīgi, jo māksla vieno visus neatkarīgi no tautības,” norādīja ministrs.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts

Otrdien, 8.novembrī, Ārlietu ministrijas politiskais direktors Ilgvars Kļava tikās ar Krievijas Federācijas prezidenta administrācijas Starptautisko un pārrobežas kultūras sakaru pārvaldes vadītāju Modestu Koļerovu.

Tikšanās laikā pārrunāta nepieciešamība pēc konstruktīva politiskā dialoga, kam Latvija ir gatava. Latvijas puse atzīmēja, ka negatīvās retorikas inerce neveicina kaimiņvalstu savstarpējo uzticēšanos, tāpēc ir svarīgi, lai abu valstu institūciju dialogs kļūtu regulārs. Latvijas puse iepazīstināja Modestu Koļerovu ar Latvijā īstenoto integrācijas politiku, uzsverot, ka Latvijai nav pieņemama nacionālo minoritāšu segregācija. Šajā kontekstā tika uzsvērta sekmīgā mazākumtautību izglītības reformas gaita un sabiedrības integrācijas process kopumā.

Ņemot vērā abu valstu praktiskās sadarbības pozitīvo iespaidu uz attiecību klimatu, Ilgvars Kļava atkārtoja gatavību atjaunot Latvijas un Krievijas starpvaldību komisijas darbu, kas palīdzētu pilnveidot līgumtiesisko pamatu. Tika uzsvērts, ka vairāki līgumi, tajā skaitā dubultnodokļu konvencija un līgumprojekts par sociālo drošību, ir gatavi parakstīšanai.

Latvijas puse pauda atbalstu drīzai Krievijas dalībai Pasaules tirdzniecības organizācijā, vienlaikus uzsverot nepieciešamību iestāšanās procesā nodrošināt vienlīdzīgus dzelzceļa tarifus.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!