• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Kopējais un atšķirīgais". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.10.2000., Nr. 360/362 https://www.vestnesis.lv/ta/id/11813

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Mainīta loma cilvēces traģēdijās"

Vēl šajā numurā

13.10.2000., Nr. 360/362

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Kopējais un atšķirīgais"

"Radio Svoboda"

— 2000.10.07.

Jeļenas Kolomijčenko programma, kurā piedalās RS speciālists Balkānu jautājumos Andrejs Šarijs, RS korespondents Vladimirs Vedraško un Vācijas žurnālists, "Sender Freies Berlin" līdzstrādnieks Ašots Amirdžanjans.

JK: Revolucionārās pārmaiņas Dienvidslāvijā pabeidz jaunākās vēstures periodu Viduseiropas un Dienvidaustrumu Eiropas vēsturē. Balkānos, DSFR teritorijā, pēdējie desmit gadi iezīmējušies ar kariem un postījumiem. Gribas ticēt, ka pēdējās dienās tam ir pielikts punkts. Politiķi un eksperti bieži vien salīdzina šīs karstās dienas Serbijā ar notikumiem citās Austrumeiropas valstīs. Mēģināsim atrast kaut ko kopēju un atšķirīgu starp pašreiz notiekošo revolūciju Serbijā un to, kas notika pirms desmit gadiem Austrumeiropā.

JK: Cik lielā mērā Miloševiča paziņojums par varas nodošanu maina kopējo ainu?

AŠ: Es uzskatu, ka tas nav punkts, bet gan tikai komats. Es domāju, ka Miloševiča aiziešana , par kuru pašlaik var runāt ar zināmu skepticismu, nebeidz to dramatisko notikumu virkni, kuri vēl stāv priekšā Serbijas tautai. Šai valstij ir pārāk daudz problēmu. Te arī ir jāmin lielākās serbu tautas daļas negatavība veidot demokrātiju pēc tādiem principiem, kādi valda Rietumos. Karš Kosovā ir pilnībā apgriezis kājām gaisā tos priekšstatus, kādai jābūt "jaunajai Serbijai, pār kuru aust brīvības gaisma", par kuru tik patētiski runā Koštuņica, un baidos, ka tie pavisam neatbilst priekšstatiem, kuri valda Rietumos.

JK: Vai ir zināms, kā jaunā vara sadarbosies ar tikko ievēlēto parlamentu, kurā pārsvarā ir Miloševiča Sociālistiskās partijas pārstāvji?

AŠ: Lieta ir tā, ka tagad tika ievēlēts Dienvidslāvijas, nevis Serbijas parlaments, un tajā vairākumā ir Serbijas Demokrātiskās opozīcijas savienības pārstāvji kopā ar bijušajiem Miloševiča līdzgaitniekiem Predraga Bulatoviča vadītās Melnkalnes Tautas sociālistiskās partijas deputātiem. Tie ir Melnkalnes politiķi, kuri, tāpat kā Koštuņica, iestājas par ciešu Melnkalnes un Serbijas apvienību Dienvidslāvijas sastāvā. Tagad ir jautājums, kādas būs Serbijas varas iestādes. Ir iespējama mākslīgi radīta konstitucionālā krīze, ja vairākas partijas izteiks neuzticību valdībai un notiks jaunas vēlēšanas. Lai tās notiktu, ir nepieciešama kaut minimāla stabilitāte sabiedrībā, taču, kā rāda pēdējo gadu pieredze, Serbijā joprojām eksistē vardarbības draudi. Tagad Iekšlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai ir jāizsaka uzticība jaunajai varai, ko tās arī dara. Ģenerālštāba priekšnieka Neboišas Pavkoviča izteiktais atbalsts Koštuņicam lielā mērā ir paša Miloševiča izraisīts. Būtībā pašlaik notiek tirgus, aiz kulisēm cits ar citu mēģina kaut ko sarunāt. Tādā neskaidrā situācijā Serbija atradīsies vēl vairākas nedēļas, varbūt pat mēnešus. Daudz kas būs atkarīgs no tā, vai politiķu personīgās vajadzības atbildīs valsts vajadzībām.

JK: Tagad mēģināsim salīdzināt notikumus Serbijā ar to, kas notika pirms 11 gadiem Austrumvācijā.

AA: Tās ir dažādas lietas dažādās valstīs un dažādās vēstures situācijās. VDR toreiz vēl eksistēja visīstākā sociālistiskā diktatūra. Bet Miloševičam bija tipiska postsociālistiska autoritāra sistēma. Otrkārt, VDR bija sava veida PSRS kolonija. Revolūciju VDR Vācijas politiķi nesenajās gadadienas svinībās nodēvēja par "vēstures dāvanu", taču šī dāvana nāca nevis no debesīm, bet gan no Maskavas.

Savukārt Dienvidslāvijā norit daļēji demokrātisks process, pseidodemokrātisks process, ko nevar salīdzināt ar to, ko Rietumos sauc par demokrātiju. Domāju, ka tas vilksies vēl ilgi, kamēr mēs Eiropā — gan Austrumos, gan arī Rietumos — nenonāksim pie kopsaucēja, kas īsti ir demokrātija. Taču pats Dienvidslāvijas "revolūcijas" salīdzinājuma fakts ar notikumiem Austrumeiropā 1989.gadā liecina, ka cilvēki saprot šo notikumu vēsturisko nozīmi

JK: Kā notikumus Dienvidslāvijā var salīdzināt ar norisēm Rumānijā 1989.gadā?

VV: Salīdzināt ir ļoti grūti, kaut arī daudzi izmanto analoģijas. Situācija ir cita. Rumānijā gandrīz 100% tautas bija pret Čaušesku un viņa sodīšana bija loģisks nobeigums sašutumam pret režīmu. Revolūcijas laikā Rumānijā visas robežas bija atvērtas, visi komunikāciju kanāli darbojās, bet tagad Dienvidslāvijā žurnālistus neielaiž. Tomēr būtībā notikumiem ir pavisam citas vēsturiskas un psiholoģiskas nianses. Tiešu analoģiju nav, un tuvākajā laikā to kļūs vēl mazāk. Prognozēm nav nekādas nozīmes.

Par Miloševiču iestājās plašas tautas masas, un tas rada pilnīgi citādu situāciju nekā savulaik Rumānijā.

AŠ: Notikumi norisinās atšķirīgi, taču tie dod lielisku iespēju salīdzinājumiem. VDR demokratizācijā liela loma bija VFR. Rumānijā sākās revolūcija, šķietami aizmēžot visu veco režīmu, visi sāka celt jauno pasauli, taču izrādījās, ka pamati ir tie paši vecie — tie paši cilvēki, postkomunistiskie politiķi, tiesnešu nav, žurnālisti — tādi paši, kā bijuši. Tā ir reālā dzīve. Serbijā situācija ir interesanta tāpēc, ka tas ir Serbijai neparasts mēģinājums pseidodemokrātiskai, "mīkstai" varas pārejai. Kaut arī bija gaidāms, ka notikumi norisināsies pēc Rumānijas scenārija.

JK: Cik liela loma bija ekonomiskajam faktoram notikumos Dienvidslāvijā?

AŠ: Manuprāt, svarīgākais bija cits faktors — tautas pazemojums pēdējos 10 gados. Tomēr tajā ir arī negatīvs elements — centieni demonstrēt, kaut vai nodarot kaitējumu pašiem sev, cik ļoti serbi atšķiras no pārējās Eiropas.

AA: Līdzīgas parādības ir vērojamas arī Kaukāzā. Tomēr ekonomisko sankciju politikai arī bija sava nozīme. Loģisks šīs taktikas turpinājums, no Rietumu viedokļa, būtu ekonomiskās stabilizācijas politika. Šajā ziņā Vācijas pieredze ES orientācijā uz Balkānu pusi spēlē ļoti lielu lomu. Pirmdien Vācijas ārlietu ministrs Fišers Strasbūrā vēlas precīzi noteikt sankciju atcelšanas un palīdzības piešķiršanas termiņus. Šī politika ir jāturpina, lai nacionālistisko emociju izpausmes Serbijā neuzliesmotu vēlreiz.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!