Turcija pie Eiropas durvīm

Pavisam drīz – 3.oktobrī – Eiropas Savienība (ES) iecerējusi sākt iestāšanās sarunas ar Turciju. Tomēr joprojām ir aktuāls jautājums, vai tās tiešām tiks sāktas.

Foto: EPA/A.F.I.

Kipra paziņojusi, ka varētu bloķēt sarunu uzsākšanu, jo nespēj panākt vienošanas ar citām dalībvalstīm jautājumā par Turcijas atteikšanos diplomātiski atzīt Kipras valdību, ziņo ārvalstu ziņu aģentūras.
Kipru ES pārstāv tikai Kipras grieķi, kuri kontrolē sadalītās salas dienvidu daļu un kuriem ir vēsturiskas antipātijas pret turkiem. Kipra vēlas, lai tās atzīšana un Turcijas muitas ūnijas attiecināšana uz salu būtu saistīta ar Ankaras progresu sarunās par pievienošanos Savienībai.
Pagājušajā nedēļā iezīmējās progress diplomātiskajos centienos likvidēt pēdējos šķēršļus sarunu sākšanai ar Turciju, kad Francija piekrita Lielbritānijas kā ES prezidējošās valsts ierosinātajai formulai, pēc kuras visu valstu atzīšana būs “priekšnoteikums dalībai” un tā netiks prasīta agrāk kā sarunu procesā. Tomēr dalībvalstu vēstniekiem neizdevās vienoties par to, kā atbildēt uz Turcijas atteikšanos atzīt Kipru, un viņi vēlreiz izskatīs šo jautājumu, teica ES prezidentūras pārstāvis. Ja ES sūtņi nepanāks vienošanos, šo jautājum izskatīs 25.septembrī paredzētajā ES ārlietu ministru apspriedē.
Problēma slēpjas tajā, ka Turcija atzīst atšķēlušos Kipras turku valsti salas ziemeļos, bet neatzīst Kipras grieķu valdību, kas pārstāv visu salu ES.
Arī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Vācijas presē raidījusi pārmetumus Turcijas virzienā. Viņa Turciju raksturojusi kā “cietu riekstu”, norādot, ka Turcijas attieksme pret Kipru kā pret otrās šķiras dalībvalsti nav pieņemama. Tomēr prezidente atzinusi, ka lēmuma pieņemšana par Turcijas dalību ES nav pašreizējo Eiropas līderu rūpe, bet gan drīzāk to, kas atradīsies pie varas laikā, kad Ankara būs slēgusi visas sarunu sadaļas.
Tomēr Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeks Strovs norādījis, ka ES ir vajadzīga Turcijas pilntiesīga dalība Savienībā, neraugoties uz to, ka tā nevēlas atzīt Kipras valdību.
Pirms iestāšanās sarunu sākšanas ES dalībvalstu ārlietu ministriem vienbalsīgi jāapstiprina iestāšanās sarunu mandāts. Lai gan politiski visas dalībvalstis atbalsta Turcijas tuvināšanos ES, tomēr pašreizējā situācija – ES iedzīvotāju neapmierinātība ar Savienības paplašināšanos – var ieviest zināmas korekcijas. Piemēram, Francijas iekšlietu ministrs Nikolā Sarkozī pēc Eiropas konstitucionālā līguma noraidīšanas Francijā izteicies, ka “paplašināšanās ir jāaptur, vismaz līdz tiks uzlabotas ES institūcijas. Eiropa nevar paplašināties neierobežoti”. Francijas presē minēts, ka N.Sarkozī 2007.gadā varētu kandidēt uz valsts prezidenta amatu. Līdzīgi izteikumi izskanējuši arī Vācijā un citviet Eiropā.
Pavisam Komisija definējusi 35 sarunu sadaļas, kuras Turcijai sarunu procesā vajadzēs slēgt. Iestāšanās sarunās starp Latviju un ES bija jādiskutē par 31 sarunu sadaļu. Atšķirībā no iepriekšējām iestāšanās sarunām, dalībvalstis balsos ne tikai par sarunu sadaļu atvēršanu, bet arī par slēgšanu. Lai slēgtu kādu sarunu sadaļu, dalībvalstīm tas būs vienbalsīgi jāatbalsta.
Lai Turcija pievienotos Eiropas Savienībai, tai pilnībā jāatbilst tā sauktajiem Kopenhāgenas kritērijiem. Eiropas Komisija sarunu ietvarā arī izvirza virkni konkrētu nosacījumu. Piemēram, Turcijai jāpieņem seši likumi, ar kuriem valstī tiks nostiprinātas cilvēktiesības. Skarts arī būtiskais Kipras jautājums. Komisija noteikusi, ka Turcijai jāparaksta Ankaras miera līgums, tā nosacījumus attiecinot uz visām desmit jaunajām ES dalībvalstīm, tajā skaitā Kipru.
Var prognozēt, ka iestāšanās sarunas ar Turciju nebūs vienkāršas. Turklāt ES jau paziņojusi, ka tiks izvirzīti atšķirīgi kritēriji Turcijas lauksaimnieku un trūcīgāko reģionu atbalstam. Tāpat varētu tikt piemērots liegums darbaspēka brīvai ieceļošanai ES dalībvalstīs.

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv