Galavārds maka turētājam

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis vairākkārt sarunās aicināja finanšu ministru Oskaru Spurdziņu apsvērt iespēju pašvaldībām 2006.gadā atvēlēt 76 procentus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN)ieņēmumiem. Pēc LPS aprēķiniem, pašvaldībām, lai nesamazinātu to ieņēmumus, IIN daļai vajadzētu būt 76,58%. No nākamā gada palielinās minimālā alga un nodokļu atvieglojumu apmērs, un tas atstāj būtisku ietekmi uz pašvaldību budžeta izdevumiem. Lai gan LPS vadītājs izrādīja pretimnākšanu, sākotnēji atsakoties no prasības par valsts dotāciju 10,891 miljona latu vērtībā, finanšu ministrs tomēr palika nelokāms. O.Spurdziņš norādīja, ka 2006.gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par labu pašvaldībām procentuāli tiks pārdalīts, taču ne tik lielā apmērā – pašreizējo 73 % vietā pašvaldībām pienāksies 75% no IIN. FM prognozē, ka 2006.gadā pašvaldības ieņēmumos no nodokļiem iegūs 477,4 miljonus latu, tai skaitā IIN prognozes ir lielākā nodokļu ieņēmumu daļa – 412,61 miljons latu.
Diemžēl arī kompensāciju minimālās algas paaugstināšanas dēļ pašvaldībām nākamgad valsts negarantēs. LPS uzturēto prasību sarunās noraidīja. FM uzskata, ka “pašvaldību plānotie 2006.gada kopējie vērtētie ieņēmumi salīdzinājumā ar 2005.gadu palielinās par 20%. Tādēļ izdevumi, kas saistīti ar minimālās algas paaugstināšanu, pašvaldībām jāfinansē no saviem budžeta līdzekļiem”.

Katrs skaita citādi

Atšķirīgs viedoklis sarunu partneriem bija arī valsts budžeta dotāciju jautājumā. Pēc LPS aprēķiniem pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam nākamgad būtu no valsts jāsaņem 62,7 miljoni latu, savukārt FM pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 2006.gadā plāno gandrīz deviņas reizes mazāku dotāciju – 7,15 miljonus latu. Milzīgā starpība skaidrojama ar atšķirīgu aprēķinu sistēmu.
Kā zināms, saruna par jaunu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmu ir aktuāla jau ilgāku laiku. LPS pret straujām un nepārdomātām izmaiņām kategoriski iebilst, taču ir atkāpusies no konservatīvās taktikas un – ar vairākiem nosacījumiem – ir gatava uzsākt diskusiju par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma grozījumiem. Nākamgad valsts varētu atvēlēt finansējumu tik nozīmīgam pētījumam, jo darba uzdevums jau ir izstrādāts. Pašreizējās sistēmas vispusīga analīze, pēc FM speciālistu domām, varētu dot priekšlikumus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas reformai, kā arī apriņķu pašvaldību finanšu sistēmas izveidei.
LPS gan tik lielas izredzes uz pētījumu neliek, A.Jaunsleinis uzskata, ka “ideāli būs tad, ja pētījuma rezultāts nevienu pusi īsti neapmierinās. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma var attīstīties vienīgi dialoga un kompromisu ceļā, lai nodrošinātu visu partneru intereses. Lai pašvaldības, kas ir donori, netiktu apcirptas tik ļoti, ka tām zūd motivācija attīstīties. Tā sauktās pelēkās zonas pašvaldībām, kas ne maksā, ne saņem no fonda līdzekļus, jādod iespēja, attīstoties un kļūstot par maksātāju, spēt izaugsmes tempus nezaudēt arī turpmāk”.
Administratīvi teritoriālās reformas virzībai FM 2006.gadā vienreizējas dotācijas piešķiršanai pašvaldībām, kas apvienosies, plāno atvēlēt 0,28 miljonus latu. Savukārt jaunizveidoto novadu infrastruktūras attīstībai nākamgad iecerēts novirzīt 2,8 miljonu latu mērķdotāciju.