Par Eiropas Parlamenta šā gada Saharova prēmijas kandidātiem, to vidū — par disidentu un Latvijas brīvības cīnītāju Gunāru Astru

Padomju režīma disidents un brīvības cīnītājs Gunārs Astra ir viens no desmit kandidātiem šā gada Eiropas Parlamenta Saharova balvai, ar kuriem Cilvēktiesību apakškomitejas 12.septembra sēdē Latvijas pārstāve Inese Vaidere iepazīstināja Parlamenta deputātus. Pēc četru Latvijas deputātu – Ineses Vaideres, Guntara Krasta, Ģirta Valda Kristovska un Roberta Zīles – ierosinājuma Gunāra Astras kandidatūru apbalvojumam izvirzījusi Nāciju Eiropas grupa (UEN). Gunārs Astra bija viens no spilgtākajiem padomju režīma cīnītājiem par demokrātijas, brīvības un cilvēktiesību atjaunošanu ne tikai Latvijā, bet visā Austrumeiropā. Savas dzīves laikā par “pretpadomju darbību” tiesāts divas reizes, viņš kopumā ieslodzījumā pavadīja vairāk nekā divdesmit gadus un mira neskaidros apstākļos Krievijā astoņdesmito gadu beigās.
“Tādu cilvēku kā Gunārs Astra padomju okupācijas laikā nebija daudz. Es vēlos uzsvērt, ka, tieši pateicoties šādiem drosmīgiem cilvēkiem, kuri kopīgo baiļu un izsekošanas atmosfērā nebaidījās runāt un izteikt savu viedokli, mēs šobrīd esam šajā zālē un varam baudīt to brīvību, ko katra tauta ir pelnījusi,” uzrunājot savus kolēģus Cilvēktiesību apakškomitejas sēdē, uzsvēra Inese Vaidere.
Starp šā gada kandidātiem Sociāldemokrātu grupa (PES) izvirzījusi Nigērijā pirmo sievieti juristi Hauvu Ibrahimu, kura aizstāv sieviešu tiesības un jauniešus, kuriem tiek piespriesti nežēlīgi sodi. Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (ALDE) atkārtoti ir izvirzījusi organizāciju “Reportieri bez robežām” (Reporters without Borders). Zaļo politiskās grupas (VERTS/ALE) šogad izvirzījusi kandidātu grupu – Ķīnas, Irānas un Tunisijas kiberdisidentus, kuri valstīs, kurās pastāv totalitārie režīmi, veido interneta mājaslapas, lai informētu pasauli par cilvēktiesību pārkāpumiem. Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa (GUE/NGL) izvirzījusi pakistāņu sievieti Mukhtaru Maiu, kura kļuvusi par t.s. goda nozieguma upuri – tikusi izvarota, lai tādējādi tiktu sodīts viņas brālis (par laulības pārkāpumu). Neatkarības / Demokrātijas grupa (IND/DEM) šā gada balvai izvirza krievu dzejnieka un matemātiķa, PSRS laika inteliģences pārstāvja Aleksandra Jeseņina-Volpina un bijušā PSRS disidenta, pašreiz Cilvēktiesību institūta un Krievijas Saharova fonda vadītāja Sergeja Kovaļeva kandidatūras, kuras tikušas nominētas Saharova balvai jau pagājušajā gadā.
Atsevišķi deputāti izvirzījuši arī Kubas sieviešu organizāciju “Sievietes baltā” (Ladies in White), kas cīnās par politisko ieslodzīto atbrīvošanu; Ibrahimu Adamu Mudavi, Sudānas pilsonisko/nevalstisko organizāciju aktīvistu un Sudānas Sociālās Attīstības Fonda dibinātāju; pianistu un diriģentu Danielu Barenboimu un viņa izveidoto orķestri “West–Eastern Divan Orchestra”, kura mērķis ir samierināt arābus un izraēļus ar mūzikas valodas starpniecību; Marokas sabiedrisko aktīvisti un politieslodzīto Aminatou Haidaru, kura cīnījās par Rietumsahāras konflikta upuru stāvokli un tika arestēta demonstrācijas laikā šā gada jūnijā.
Pirmo reizi pasniegta 1988.gadā, Andreja Saharova balva par domas brīvību tiek piešķirta indivīdiem un organizācijām, kas sniegušas nozīmīgu devumu cīņā par cilvēktiesībām pasaulē. Pagājušogad balva tika piešķirta Baltkrievijas žurnālistu asociācijai, uzsverot Eiropas Parlamenta nepārprotamo atbalstu demokrātiskajai opozīcijai Baltkrievijā. Saharova balvu ieguvušas tādas personības kā, piemēram, Nelsons Mandela (1988.gadā) un ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans (2003.gadā).
UEN grupas kandidāts G.Astra pirmoreiz “par dzimtenes nodevību un pretpadomju aģitāciju” uz piecpadsmit gadiem tika izsūtīts uz Sibīriju sešdesmito gadu sākumā. Taču arī izsūtījumā Sibīrijā viņš nepārtrauca savu darbību – sadarbojoties ar citiem ieslodzījumā satiktiem padomju režīma disidentiem, G.Astra bija viens no tiem, kas veicināja ne vien Latvijas, bet arī citu Centrālās Eiropas un Austrumeiropas tautu tiesiskuma un cilvēktiesību centienus. Savā slavenajā pēdējā vārda runā padomju režīma tiesas sēdē pirms otrās notiesāšanas 1983.gadā Gunārs Astra sauca vārdā notikušo rusifikāciju un asimilāciju. Viņš bija viens no nedaudzajiem, kurš, nebaidoties no represijām, prasīja atcelt Molotova–Ribentropa paktu un atjaunot Baltijas valstu neatkarību.
Katrai Parlamenta politiskajai grupai vai vismaz 25 deputātiem ir tiesības izvirzīt kandidātu Saharova balvai. Kandidāti tiek stādīti priekšā un apspriesti Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejā un Ārlietu komitejā. Ārlietu komitejas deputāti balso par kandidātiem. Galavārdu kandidāta izvēlē saka Eiropas Parlamenta Priekšsēdētāju konference, kas sastāv no Parlamenta prezidenta un politisko grupu priekšsēdētājiem un kas no Ārlietu komitejas deputātu trīs visvairāk atbalstīto kandidātu vidus izvēlas Saharova balvas laureātu.

Iveta Bojāre, EP Nāciju Eiropas grupas preses administratore