• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Ģenerāļi "dumpojas", ceļos tupēdami". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.2000., Nr. 350/352 https://www.vestnesis.lv/ta/id/11555

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Iecerēta radikāla Drošības padomes stiprināšana"

Vēl šajā numurā

06.10.2000., Nr. 350/352

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Ģenerāļi "dumpojas", ceļos tupēdami"

"Komsomoļskaja pravda"

— 2000.09.30.

Kādēļ prezidents Putins atcēla armijas samazināšanai veltīto Drošības padomes sēdi?

Atgādināšu, ka pagājušajā trešdienā prezidents negaidīti atcēla Drošības padomes sēdi. To pašu, kurā bija paredzēta galvenā kauja par armijas samazināšanu. Pēc sēdes vajadzēja parādīties prezidenta dekrētam...

Iespējams, ka "klausītāji" no Federālās drošības padomes un Federālās valdības sakaru aģentūras darīja zināmu Vladimiram Putinam par neganto lādēšanos spēka struktūru štābos sakarā ar briestošo samazināšanu. Iespējams, ka pie VVP vestes paraudāja Kremļa ierēdņi, kurus lampasu nēsātāji no Aizsardzības ministrijas un citiem resoriem pēdējās dienās bija nomocījuši ar lūgumiem "pasargāt valsts galvu no bīstami parsteidzīgiem lēmumiem." Tā vai citādi — pašā pēdējā brīdī Putins Drošības padomes sēdi pārkvalificēja par "darba apspriedi": pēc statusa tā ir mazliet nopietnāka par draudzīgu pasēdēšanu. Oficiālais izskaidrojums: "sēdei vēl viss nav bijis sagatavots".

Apspriedes laikā prezidents vairākkārt aicināja ģenerāļus "nespuroties" un "izrādīt sapratni". Bet pēc tam, kad valsts galva sēru klusumā piebilda, ka ievērojami tiks samazināts arī ģenerāļu skaits, daži apspriedes dalībnieki ātri vien zaudēja resorisko patriotismu un kvēlo vēlmi cīnīties par katru kadru. Un ar mākslotu smaidu pēc tam man stāstīja, ka "gājuši uz Drošības padomi ar saviem, bet aizgājuši ar prezidenta uzskatiem"...

Prezidenta uzskati jau ir zināmi: līdz 2003. gadam armiju samazinās par 350 tūkstošiem cilvēku, un apmēram par tādu pašu daudzumu arī citu spēka resoru gaidāmo samazināšanu uzņēma KF aizsardzības ministrs maršals Igors Sergejevs un Ģenerālštāba priekšnieks armijas ģenerālis Anatolijs Kvašņins. Maršals vispār, par lielu izbrīnu padotajiem, devās atvaļinājumā. (Šajā militārajā iestādē nevar atcerēties gadījumu, kad ministrs armijai liktenīgās dienās būtu gulšņājis pludmalē, un tādēļ ar kodīgu sarkasmu joko: "Papucis aizbrauca nomazgāties pirms pensijas".)

Kas attiecas uz Kvašņinu, tad pēc skandalozās saķeršanās ar Sergejevu stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēka dēļ viņš negrib "izcelties" nevienā jautājumā. Kvašņins acīm redzami gaida iekāroto aizsardzības ministra amatu un, liekas, ir gatavs pieņemt jebkuru armijas samazināšanu — kaut vai par 300 tūkstošiem, kaut vai par 600.

No visiem Arbata stratēģiem visdrosmīgāk par armijas samazināšanu izteicies Ģenerālštāba pārvaldes priekšnieks ģenerālis Vladislavs Putiļins: "Kā militārpersonas mēs šo samazināšanu uzņemam ļoti ļoti smagi". Bet tūdaļ katram gadījumam nodrošinājies: "Šobrīd izveidojusies situācija, kad sakarā ar ārējo militāro draudu samazināšanos valstī nevar pilnā mērā nodrošināt armijas finansējumu. Šajā situācijā samazināšana ... ir neizbēgama un Bruņoto spēku vadība uztver to kā objektīvu nepieciešamību..."

Kopš 1992. gada Krievijas varasvīri pastāvīgi centušies samazināt armiju. Pāvels Gračovs pieņēma 2,6 miljonus, bet nodeva par 50 tūkstošiem durkļu mazāk. Viņu nomainījušais Igors Rodionovs izvirzīja Kremlim noteikumu: katram virsniekam un praporščikam, kas aiziet civilajā dzīvē, pienākas saņemt jumtu virs galvas un visas paredzētās piemaksas. Mazāk nekā pēc gada Rodionovu aizvāca, turpinot atbrīvot cilvēkus bez dzīvokļiem un bez naudas.

Ministrs Sergejevs sajūsmināja Jeļcinu, radikāli samazinot karaspēka skaitlisko sastāvu līdz vienam miljonam 200 tūkstošiem cilvēku. Atvaļināto bezpajumtes klaidoņu skaits palielinājās līdz 120 tūkstošiem cilvēku un turpina strauji augt.

(1999. gadā vien tika atvaļināti 35 tūkstoši virsnieku, šogad aizgājuši vēl ap 15 tūkstošiem.) Bet līdz 2003. gadam bezpajumtes militāristu kopumā būs jau kādi 200—250 tūkstoši. Tas nozīmē, ka tie 60 miljardi rubļu, ko gan Putins, gan parlamentārieši, gan militāristi sapņo pievienot 2001. gada budžetam, vienkārši tiks "izsmērēti" jaunās samazināto armijas vajadzībām, lai izvairītos no sociālā sprādziena.. Kur nu te par tehnisko pārapbruņošanos domāt...

Jeļcins mīlēja atkārtot: "Armijai jāatbilst valsts ekonomiskajām iespējām". Bet pašreizējais valdības galva tieši stāsta par Krievijas ekonomikas uzvarošajiem soļiem.

Tad kādēļ gan valsts nespēj pavilkt armiju, kura izdevumu ziņā uz vienu kareivi (30 rubļu mēnesī) ieņem vienu no pēdējām vietām pasaulē? Varbūt vaina ir arī tur, ka tikai no 1992. gada līdz 1999. gadam Piemaskavā vien parādījušās vairāk nekā 220 ģenerāļu un admirāļu vasarnīcu, kuru vērtība sniedzas no 100 000 līdz veselam miljonam dolāru?

Izziņai: par oficiāli saņemto naudu armijas ģenerālis vai pat maršals mēnesī var iegādāties 1(vienas) durvis vai 2 (divus) logu rāmjus. Pēdējos piecos gados vairāk nekā 30 ģenerāļu tikuši saukti pie kriminālatbildības par mahinācijām ar finansēm un nekustamo īpašumu. Un gandrīz visus vienā mierā amnestēja. Bet bija lietas, kurās figurēja līdz 40 miljoniem dolāru lielas summas!

Un tikai 1 (viens) no simtiem vasarnīcu ģenerāļu — Boriss Gromovs — uzrādīja dokumentus, ka visu līdz pēdējai naglai viņš iegādājies par saviem līdzekļiem.

...Vakar sarunājos ar bijušo Krievijas aizsardzības ministru Igoru Rodionovu. Vaicāju, kā viņš vērtē tik enerģiskus centienus samazināt armiju un citus karaspēkus. Igors Nikolajevičs atbildēja īsi un pārliecināti:

— Iekams neatjaunosim Krievijas labā strādājošu ekonomiku, krampji vien būs ...

No "KP" dosjē

Pašlaik KF Bruņotajos spēkos ir 40 tūkstošu virsnieku un ģenerāļu, vairāk nekā 600 tūkstošu kareivju un seržantu, to skaitā vairāk nekā 95 tūkstoši kontrakta kareivju. No 2001. līdz 2003. tiks likvidēti apmēram 120 tūsktoši virsnieku un vairāk nekā 180 tūkstoši karavīru un seržantu amatu, apmēram 50 tūkstoši Krievijas armijas kalpotāju amatu.

Pēc pašreizējā rudens iesaukuma (191 tūkstotis cilvēku) jauniesaucamo skaits samazināsies līdz 90—100 tūkstošiem cilvēku vienā iesaukumā. Lai reāli tuvotos armijas profesionalizācijai, nepieciešams, lai kareivju un kontrakta seržantu skaits pārsniegtu 50 procentu. Līdzšinējam aizsardzības asignējumu līmenim pastāvot, to panākt būs iespējams pēc 15—20 gadiem.

Šobrīd tikai Krievijas armijā vien dien 1300 ģenerāļu. Apmēram 700 — citās spēka struktūrās. Tie ir oficiālie skaitļi. Tiem jāpieskaita vēl apmēram 200 ģenerāļu, ko saskaņā ar senu Jeļcina dekrētu spēka struktūras nodarbina, pārsniedzot štatu sarakstus. Ļoti daudz ģenerāļu neatlaidīgi kalpo tēvzemei pulkvežu amatos.

Trīs turpmākajos gados armijas ģenerāļu un admirāļu skaits jāsamazina par vairāk nekā 300 cilvēkiem (turklāt — tikai 25 procentus no šī skaita samazinās Aizsardzības ministrijas aparātā un Ģenerālštābā.

Viktors Baraņecs,

militārais komentētājs

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!