Latvijas nacionālkomunistu pretstāve impēriskajiem funkcionāriem

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

Turpinājums. Sākums – “LV”, 11.08.2005., 16.08.2005., 25.08.2005.

Latvijas kompartijas vadītāji savā slepenajā apspriedē piesauca arī trimdas rakstnieku Anšlavu Eglīti (augšējā attēlā) un nesen no Sibīrijas pārbraukušo jauno dzejnieku Hariju Heisleru

[A.]Gorbatovs. Es ar šo dokumentu iepazinos 30 minūtes pirms biroja sēdes. Tas ir nepareizi. Un vēl. Ja šis dokuments tika saņemts līdz kongresam, būtu pareizāk, ja par to būtu pateikts kongresā. (..)
Attiecībā uz to, kā šie cilvēki strādāja. Ir jāņem vērā, ka, kaut arī viņi ir Centrālās komitejas darbinieki, viņi ir cilvēki ar visiem tiem piemītošiem trūkumiem un vājībām. Nav izslēgts, ka viņi kaut ko neizdarīja līdz galam, nesaprata, nepareizi apgaismoja. To izslēgt nevar. (..)
Nav izslēgts, ka šim dokumentam var būt trūkumi, var apstrīdēt dažus momentus, taču tas, bez šaubām, pelna uzmanību, jo šeit ir izvirzīti principiāli jautājumi. Kaut ko var precizēt, tā ir cita lieta.
Par uzstāšanos. Ir jūtama slimīga reaģēšana uz šo ziņojumu. Es uzskatu, ka par šo jautājumu mums ir jāpieņem vispusīgs lēmums, reaģējot uz katru ziņojumā izvirzīto jautājumu, lai CK redzētu, ka jautājumu mēs risinām kapitāli. (..)
Par nacionālismu un šovinismu. Es domāju, ka neviens to nenoliegs – pastāv kā viens, tā otrs, taču dažādā apjomā (..). Protams, var teikt, ka krievi apvaino latviešus, bet latvieši krievus (..). Bet partijas pilsētas konferencē bija divas kategoriskas uzstāšanās, lai krievus nomainītu utt. Taču noslēguma vārdā par šiem jautājumiem bija diezgan nervoza reaģēšana. (..)
[A.]Pelše. Es gribētu pakavēties pie trijiem momentiem. Man šķiet, ka PSKP CK sekretariāta lēmums prasa, pirmkārt, lai mēs izteiktu savu attieksmi pret to. Es personīgi domāju, ka tas dod pareizu novērtējumu mūsu darbam ar radošo inteliģenci. Šis novērtējums šajā ziņojumā, bez šaubām, ir pareizs – ka ir panākumi un sasniegumi, taču viņiem, bez šaubām, ir taisnība, ka pie mums ir arī vairākas neveselīgas tendences, neveselīgas parādības. Es uzskatu, ka nezin vai būtu pareizi, ja mēs tam nepiekristu. Tiesa, virkni neveselīgu tendenču un trūkumu inteliģences vidū mēs kaut kā palabojām, kaut ko izdarījām. Tomēr nevar teikt, ka mums nav neveselīgu tendenču. Tas neraksturo vispārējo stāvokli, inteliģences noskaņojumu neraksturo literatūras, mākslas un pārējās radošās darbības attīstības galvenās tendences. Taču mums ir svarīgi sekot līdzi arī tām nelielajām negatīvajām parādībām, kuras uzrodas, lai tās nepāraugtu par lielām. Un šeit ir šā ziņojuma pozitīvā puse.
Protams, rinda faktu acīmredzot šeit tiek ne visai pareizi apgaismoti, tašu es nepiekrītu b. Berklavam, ka šis ziņojums nekādu labumu nedos. Jau pats fakts, ka mēs šeit to apspriežam (..), acīmredzot dos zināmu labumu. (..)
Otrkārt, kas ir ļoti svarīgi, ko mēs mūsu sarunā šodien lielā mērā sasniedzām, – tas, ka tās mūsu domstarpību nelielās nianses, kuras mums bija ideoloģiskajā darbā, jau tiek nogludinātas, un mums vajag darīt visu, lai tās vēl vairāk nogludinātos. (..)
(..) rodas jautājums – vai mums vajag šo ziņojumu plaši popularizēt? CK šo jautājumu tā nenostāda. CK šo ziņojumu nosūtīja uz Jāņa Eduardoviča [Kalnbērziņa] vārda – lai veiktu praktiskus pasākumus trūkumu novēršanai audzināšanas darbā ar radošo inteliģenci. Tamdēļ, kad mūsu nodaļas gatavoja lēmuma projektu, tad šos praktiskos pasākumus arī izvirzīja. Tie, protams, vēl nav pilnīgi, taču man ir skaidrs, ka vienu secinājumu no šā ziņojuma mums vajag izdarīt – ka CK birojam ir jāpievērš lielāka uzmanība, biežāk jānodarbojas ar ideoloģiskā darba jautājumu risināšanu literatūras un kultūras laukā, kultūrā, autoru darbā, presē utt. (..)
Par naidīgās nometnes literatūras izmantošanu mūsu labā. Šajā jautājumā mums nav teorētisku strīdu. (..) Lūk, “Zvaigzne” nodrukāja dažas Anšlava Eglīša nodaļas, bet neuzrakstīja, kas viņš ir, ko tagad dara, ka, neskatoties uz to, ka viņš nav mūsu cilvēks, – viņš tā uzrakstīja. (..)
(..) Es domāju, ka šodienas saruna birojā dos mums lielu labumu.
[J.]Kalnbērziņš. Bet to, kas ir nepareizi, vajag atmest un tā arī pateikt, ka tas ir nepareizi.
Lūk, ja tauta mūs ievēlēs, brauksim uz Maskavu, par vairākiem jautājumiem runāsim ar b. Hruščovu. Kamdēļ mums ir jārunā tikai ar Kovaļu un bez viņa atļaujas neko nevaram pasacīt? Tas nav pareizi. Iznāk subjektīva, vienpusīga informācija. Bet mēs palūgsim, lai mūs pieņem un uzklausa. Mums būs arī citi jautājumi. Mēs aizbrauksim, pateiksim paldies par to, ka mūsu republiku atzīmēja, ar b. Hruščovu aprunāsimies par veselu rindu jautājumu. Viņš mūs labprāt izklausīs.
[N.]Bisenieks. Attiecībā uz b. Gorbatova uzstāšanos, ka mēs esam pieļāvuši kaut kādu kļūdu, ka neesam šo ziņojumu apsprieduši agrāk. Es domāju, ka mēs darījām pareizi, neizvirzot to kongresā. Tur būtu bijis sajukums, kongress nebūtu noritējis tā, kā vajag, un ne vienmēr tādus jautājumus var risināt kongresā.
[J.]Kalnbērziņš. Es biju saistīts ar citām lietām, nevarēju ar šiem jautājumiem nodarboties, bet apspriest bez manis, es uzskatu, ka tas būtu bijis nepareizi, varētu padomāt, ka es no tā mēģinu izvairīties. Šajā gadījumā es esmu vainīgs.
Par komisiju. Es domāju, ka vajag uzdot biedram Pelšem, Veselovam, [N.]Saļejevam, Berklavam, Biseniekam. Lūk, tādā sastāvā komisija lai dod mums šajā jautājumā lēmuma projektu. (..)

LVA, PA-101.f., 21.apr., 48.^al. (Sevišķā mape), 64., 65., 66., 67., 68., 69., 70., 71., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 79., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 88.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā: viens stenogrammas eksemplārs atdots b. Kalnbērziņam, lai nodotu b. Gavrilovam PSKP CK.

21. III 58. Makarova

LKP CK biroja lēmuma projekts
par PSKP CK sekretariāta lēmumu

Slepeni

Projekts
1958.gada 11.martā

Latvijas Komunistiskās partijas
Centrālās komitejas biroja lēmums par PSKP CK sekretariāta
1958.gada 8.janvāra lēmumu

1. Uzskatīt, ka PSKP CK sekretariāta 1958.gada 8.janvāra lēmums sakarā ar PSKP CK aparāta darbinieku b.b. I.G.Kovaļa, G.P.Koņjahina, G.F.Troiņinas ziņojumu pilnīgi pareizi saasināja Latvijas KP CK biroja uzmanību uz republikas radošās inteliģences idejiski politiskās audzināšanas jautājumiem un palīdzēs CK novērst daudzus trūkumus šajā jomā.
2. Atzīmēt, ka jautājumā par darba uzlabošanu inteliģences vidū Latvijas KP CK pēdējā laikā ir jau veikusi vairākus pasākumus:

jautājums apspriests CK birojā, Latvijas KP 15.kongresā, noturēta pilsētas kopējā apspriede, bijušas vairākas pārrunas ar vadošajiem darbiniekiem, uzlabota viņu politiskā audzināšana. Taču daudz kas, lai novērstu trūkumus radošo darbinieku idejiski politiskajā audzināšanā, vēl nav izdarīts. PSKP CK atbalstītie PSKP CK partijas orgānu, kultūras, propagandas un aģitācijas nodaļas pasākumi par palīdzības sniegšanu Latvijas KP CK palīdzēs uzlabot darbu ar radošo inteliģenci.
3. Atzīmēt arī, ka ziņojumā PSKP CK aparāta darbinieki b.b. I.G.Kovaļs, G.P.Koņjahins, G.F.Troiņina, minot vairākus faktus, kuri liecina par Latvijas KP CK nepietiekamo cīņu ar trūkumiem literatūras un mākslas jomā, novērtējot atsevišķas parādības, izdara nepareizus vispārinājumus. Piemēram, tas attiecas uz jautājumu par vienotību Latvijas KP CK birojā. Neraugoties uz strīdiem par atsevišķiem jautājumiem, CK birojs lēmumus noteikti pieņēma vienprātīgi.
Nevar piekrist tam, ka biroja locekļu b.b. Ozoliņa, Berklava un Pizāna viedoklis, kurš tika izteikts, apspriežot jautājumu par žurnāla “Zvaigzne” darbu, pastiprināja vairāku literatūras un preses nestabilās daļas darbinieku nepareizo pozīciju.
Jautājums par kultūras mantojuma izmantošanu republikā ir svarīgs, tamdēļ nevar uzskatīt to par mākslīgi uzpūstu problēmu, kā tas tiek darīts ziņojumā.
Atsevišķos jautājumos ziņojums cieš no vienpusības. Tā, piemēram, minot ierakstus no mākslinieka Svempa izstādes atsauksmju grāmatas, kuriem ir klaji buržuāziski nacionālistisks raksturs, ziņojuma autori neņēma vērā tajā pašā atsauksmju grāmatā esošos lielvalstiski šovinistiskos ierakstus.
4. Lai izpildītu PSKP CK sekretāra 1958.gada 8.01. lēmumu sakarā ar PSKP CK aparāta darbinieku b.b. I.G.Kovaļa, G.P.Koņjahina, G.F.Troiņinas ziņojumu “Par trūkumiem Latvijas PSR radošās inteliģences idejiski politiskajā audzināšanā”, apstiprināt pasākumus saskaņā ar pielikumu.
Kontroli pār to izpildi uzdot Latvijas KP CK propagandas un aģitācijas, zinātnes, skolu un kultūras nodaļām.

I.Veselovs

LVA, PA-101.f., 21.apr., 48.^al. (Sevišķā mape), 93., 94.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

Atzīmes dokumentā: 19 eksemplāri iznīcināti.

Makarova

LKP CK biroja
1958.gada 11.marta sēdes protokols

1958.gada 11.martā

Par Latvijas KP CK sekretariāta 1958.gada 8.janvāra lēmumu

(Šeit, jādomā, ir drukas kļūda.

Acīmredzot domāts PSKP CK

sekretariāta lēmums – J.R.)

[I.]Veselovs. Komisija sapulcējās vairākas reizes, nebija tikai b. Saļejeva, kurš bija aizbraucis, visu apdomāja un tagad iesniedza birojam pašreizējā veidā. Komisija vienprātīgi šim projektam piekrita. Komisijā mēs sarīkojām plašu diskusiju, ņēmām vērā visus pagājušā biroja sēdē izskanējušos izteikumus, sagatavojām šo projektu un pasākumus.
[J.]Kalnbērziņš. Pie pasākumiem vēl var pievienot – lai sapulcinātu inteliģenci un draudzīgi aprunātos, kā to izdarīja b. Hruščovs, protams, ne tādos apmēros. Es domāju, ka būs ļoti labi. Sapulcināsim māksliniekus, rakstniekus, aktierus un aprunāsimies. Sākumā arī Maskavā šaubījās, kā būs, ja kopā ar zinātniekiem sēdēs balerīnas, bet iznāca ne slikti. Kā saka b. Hruščovs – komunismu ceļ visi.
Kaut ko līdzīgu varam izdarīt arī mēs. Bez tā, ka jāsauc pie kārtības par nepareizu uzvedību, vajag arī sirsnīgi aprunāties, pasēdēt kopā, paslavēt par labo.
Varbūt tādu pasākumu vajag ierakstīt.
[V.]Krūmiņš. To, kas ierakstīts šeit otrajā lappusē, kur runa ir par atsauksmju grāmatu, to vajag izsvītrot. Uz šo ierakstu autoriem nav ko atsaukties. Svemps ir labs mākslinieks. Lai Dievs dod, ka visi būtu tādi.
Tālāk – 1.lappusē 3.punkts. Šeit vienkārši jāieraksta, ka visi jautājumi CK birojā, kā likums, tika izlemti vienprātīgi, visi lēmumi tika pieņemti vienbalsīgi. Bet tas, ka strīdējās … tad kas tas būtu par biroju, kur nav strīdu, kamdēļ tad noturēt sēdes? Protams, strīdiem ir jābūt, tādēļ birojs arī pastāv.
[E.]Berklavs. Un ja nav vienprātības praktiskajos jautājumos, tas arī nav briesmīgi. Ja strīdas par partijas politikas jautājumiem, tā ir cita lieta, bet par praktiskiem jautājumiem strīdi var būt.
[V.]Krūmiņš. Par strīdiem šeit, lēmumā vispār nav ko runāt. Tālāk, otrajā punktā – par vairāku pasākumu veikšanu darbā ar inteliģenci. Šeit es domāju, ka vajag papildināt, kopumā pateikt par 1957.gadā paveiktajiem pasākumiem, kā, piemēram, skolotāju, kultūras darbinieku kongresiem.
[J.]Kalnbērziņš. Skolotāju, kultūras darbinieku kongresi utt. Visu to parādīt. Un to, kas pilsētas mērogā izdarīts, arī vajag parādīt. (..)

Nobeigums sekos