Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Augstākā izglītība kā vienīgā Baltijas valstu attīstības iespēja. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.10.2000., Nr. 350/352 https://www.vestnesis.lv/ta/id/11522

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Cilvēks un izglītība XXI gadsimta priekšvakarā

Vēl šajā numurā

06.10.2000., Nr. 350/352

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja akadēmiķe prof. Baiba Rivža:

Augstākā izglītība kā vienīgā Baltijas valstu attīstības iespēja

Tikai septembrī vien Eiropā, Anglijā, Hannoverē un Amsterdamā notika trīs ļoti liela mēroga starptautiskas konferences.

Tas liecina, ka sabiedrības acīs izglītības loma arvien palielinās, jo valstu likteni arvien mazāk ietekmē dabas bagātību esamība un arvien vairāk - izglītotu cilvēku un talantu spēks.

Piektajā Eiropas konferencē Anglijā par augstākās lauksaimniecības izglītības jautājumiem risinājās diskusijas, kā universitātes reaģē uz izmaiņām laukos un darba tirgū, par starpdisciplinārajām studiju programmām un par informāciju un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanas iespējām studiju procesā un tā dažādo formu attīstībā. Hannoveres un Amsterdamas starptautiskie forumi bija veltīti jauna tipa sabiedrības, t.i., sabiedrības, kas mācās visu mūžu, veidošanai. Lai arī konferenču nosaukumi ir atšķirīgi, to pamatdoma ir kopīga - izglītības telpas paplašināšanās, pāraugot vienu konkrētu valsti.

Globalizācijas un sadarbības procesu vēji skar arī Baltiju, tāpēc šodienas ziņojumu es veltīšu tēmai "Augstākā izglītība kā vienīgā Baltijas valstu attīstības iespēja".

 

1. Baltijas valstu telplaika indikatori

Baltijas valstu vieta pasaulē pēc tautas attīstības indeksa

174 valstu vidū Baltijas valstis ierindojas posmā no 54.vietas (Igaunija) līdz 74.vietai (Latvija). Pozitīvi, ka 1999.gadā ir būtisks uzlabojums visām 3 Baltijas valstīm (1.tabula).

Tautas attīstības indekss ietver trīs indeksus, kurus aprēķina pēc šādas formulas:

 

Faktiskais rādītājs - rādītāja minimālā vērtība pasaulē

INDEKSS = -------------------------------------

Rādītāja maksimālā vērtība pasaulē - rādītāja minimālā vērtība pasaulē

Tā, piemēram, mūža ilguma indeksu aprēķina, izmantojot datus par minimālo caurmēra dzīves ilgumu pasaulē (25 gadi), maksimālo caurmēra dzīves ilgumu (85 gadi) un jaundzimušo paredzamo mūža ilgumu Latvijā (70 gadi). Izglītības indeksā ietilpst divi rādītāji: pieaugušo lasītprasme un koeficents, kurš atspoguļo, cik procenti no katras vecuma grupas apmeklē attiecīgo pamatskolas, vidusskolas vai augstskolas līmeņa izglītības iestādi. Bez tam tiek uzskatīts, ka lasītprasme ir nozīmīgāks rādītājs, tāpēc tam izglītības līmeņa aprēķinā tiek dots lielāks svars.

Savukārt iekšzemes kopprodukta (IKP) ienākumu uz iedzīvotāju indeksa aprēķinam par pamatu tiek ņemts nacionālā kopprodukta aprēķins pēc pirktspējas paritātes.

Ja salīdzinām sevi ar kaimiņu Ziemeļvalstīm, tad redzam, kāds tāls ceļš ejams līdz Zviedrijas (6.vieta) vai Norvēģijas (2.vieta) līmenim.

1.tabula

Vieta pasaulē pēc tautas attīstības indeksa

1997. 1998. 1999.
Igaunija 71. 76. 54.
Lietuva 76. 78. 62.
Latvija 92. 91. 74.
Norvēģija 3. 3. 2.
Zviedrija 10. 10. 6.
Somija 8. 6. 13.
Dānija 18. 18. 15.

 

Sabiedrības stratifikācija pēc ienākumu nevienmērības (Džini koeficents)

Džini koeficents tiek rēķināts pēc patēriņa izdevumiem uz vienu patērētāja vienību. Ja koeficents ir 0, ienākumu sadalē pastāv absolūta vienlīdzība, bet, ja 1, visus ienākumus saņem viena persona (2.tabula).

2.tabula

Sabiedrības stratifikācija pēc ienākumu nevienmērības

(Džini koeficents)

Igaunija 0,36
Lietuva 0,31
Latvija 0,33

Igaunijā iedzīvotāju ienākumu nevienmērība ir visaugstākā Baltijā, un tai ir tendence pastiprināties. Līdzīga situācija ir arī Latvijā.

 

Augstskolu un studentu

skaits Baltijas valstīs

Visvairāk augstskolu ir Latvijā (19), mums ir arī lielākais juridisko personu dibināto augstskolu skaits (14), no kurām akreditētas ir 9 (3.tabula).

Vismazākais juridisko personu dibināto augstskolu skaits ir Lietuvā - tikai 2.

 

3.tabula

Augstskolu un studentu skaits Baltijas valstīs

Rādītāji Latvija Igaunija Lietuva
Valsts augstskolas 19 14 15
Juridisko personu dibinātās augstskolas 14 11
(t.sk.6 universitātes) 2
Studentu skaitss 89510 46409 74532
Studentu skaits uz 10 000 iedzīvotāju 342 320 201

 

Igaunijā no 11 juridisko personu dibinātajām augstskolām 6 ir universitātes. Latvijā universitātes līmeņa augstskolai ir ļoti augstas prasības, un mums neviena no privātajām augstskolām nav universitāte. Augstskolu likums nosaka, ka universitātē tiek veikti zinātniskie pētījumi, to rezultāti tiek publicēti starptautiski atzītos zinātniskajos žurnālos, pastāv vairākas promociju padomes, vairāk nekā pusei no akadēmiskā personāla ir zinātniskie grādi utt. Tāpēc Latvijā neviena no juridisko personu veidotajām augstskolām nav universitāte.

Salīdzinot studentu skaitu uz 10 000 iedzīvotāju, redzams, ka tieši Latvijā studentu skaits ir vislielākais - 342.

Studējošo sadalījums bakalaura, profesionālajās, maģistra un doktora studiju programmās

1ATT.GIF (23939 BYTES)

1.att. Studējošo sadalījums programmās

2ATT.GIF (27185 BYTES)

2.att. Ieguvuši akadēmisko (zinātnisko) grādu

Pēc 1.attēla redzams, ka Latvijā īpaši svarīgi ir attīstīt doktorantūras programmas, jo tajā studē 0,7% jeb noapaļojot 1% no visiem studējošiem. Tas ir vismazākais īpatsvars Baltijā.

Ja salīdzinām sevi ar Ziemeļvalstīm (2.att.), tad redzam, ka Somijā ir daudz lielāks skaits studentu, kas beidz studijas ar maģistra grādu. Acīmredzot lielāks īpatsvars studentu pēc pirmā līmeņa studijām tās turpina un darba tirgū ienāk ar maģistra grādu. Par šo tendenci un līdz ar to konkurences iespējām mums ir nopietni jādomā.

 

Baltijas valstu studiju telplaika kopīgās iezīmes:

• izglītības tradīcijas - izglītība Baltijas valstu iedzīvotāju vērtību skalā vienmēr ir bijusi pašā skalas virsotnē;

• studējošo skaita samazinājums 1993. un 1994. gadā;

• studējošo skaita straujš palielinājums pēdējos 5 gados;

• līdzīgs "populāro" studiju programmu loks: jurisprudence, ekonomika, socioloģija, arhitektūra u.c.;

• studiju programmu akreditēšanas kārtība;

• Latvijas augstskolās kā eksperti strādā erudīti kolēģi no Lietuvas un Igaunijas, bet mēs savukārt eksportējam programmas Igaunijā;

• iekļaušanās starptautiskajās studiju un zinātniskajās programmās "Tempus", "Socrates - Erasmus", 5.Eiropas zinātniskajā programmā;

• Boloņas deklarācijas un Lisabonas konvencijas parakstīšana.

 

Baltijas valstu studiju telplaika atšķirīgās iezīmes:

• Augstskolu izvietojums valstī - Lietuvā un Igaunijā ir divi izglītības centri - Viļņa un Kauņa, Tallina un Tartu, bet Latvijā ir Rīga ar 14 juridisko personu dibinātajām augstskolām un 15 valsts augstskolām.

3ATT.GIF (21237 BYTES)

3.att. Budžeta līdzekļu sadalījums IZM un ZM augstskolām pa novadiem 1998.g. (Zemgales dati no 2000.g., Vidzemes dati no 1999.gada)

Kā redzams 3.attēlā, augstākās izglītības potences Latvijas reģionos ir izteikti nesabalansētas. Rīgai ir milzīgs pārsvars pār visiem reģioniem.

 

• Bakalaura grāda studiju ilgums Lietuvā un Igaunijā ir 4 gadi, mums - ne mazāk kā 3 gadi;

• doktorantūras studiju ilgums Lietuvā un Igaunijā - 4 gadi, Latvijā - 3;

• Lietuvā ir 2 zinātniskā grāda līmeņi: zinātņu doktors un habilitētais zinātņu doktors;

• profesionālās izglītības programmu prioritāra attīstība Igaunijā;

• Igaunija pirmā aktivizē informācijas tehnoloģiju nozīmi studiju procesā, kā arī strauji attīsta datorvadības un datorzinātņu studiju programmas;

• Latvija ir vienīgā starp Baltijas valstīm, kur augstskolas ir 5 ministriju pārraudzībā.

 

Šobrīd Baltijas valstu sadarbība augstākajā izglītībā notiek vairākos aspektos:

• mūsu jaunieši studē kaimiņvalstīs, piemēram, Konkordijas augstskolā Tallinā, Tartu universitātē, bet kaimiņi studē pie mums, piemēram, igauņi un lietuvieši studē Rīgas Ekonomikas augstskolā;

• studiju programmu un augstskolu starptautiskā akreditācija;

• visas trīs Baltijas valstis ir parakstījušas tādus svarīgus Eiropas līmeņa izglītības attīstības dokumentus kā Boloņas deklarācija un Lisabonas konvencija;

• augstskolu mācībspēkiem un doktorantiem ir kopīgas zinātniskās konferences un semināri, kopīgi pētījumi un rakstu krājumi;

• katru gadu visu Baltijas valstu augstskolu rektoru padomju, Latvijas Augstākās izglītības padomes, izglītības ministriju pārstāvji tiekas, lai pārrunātu studiju kvalitātes un tālākās sadarbības jautājumus visās 3 valstīs;

• Baltija ir pirmais unikālais reģions Austrumeiropas un Viduseiropas vidū, kam ir visu trīs Baltijas valstu premjeru šā gada 18.februārī parakstīts līgums, ko var uzskatīt par pamatu Baltijas valstu kopīgajai izglītības telpai.

Faktiski arī starptautiskās organizācijas mūs uzskata par vienotu izglītības telpu, piemēram, jau minētā ļoti augsta līmeņa ekspertīze, ko veica Starptautiskās ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperti, tika veikta visās trīs Baltijas valstīs vienlaikus, un te jāatzīmē, ka augstākās izglītības kvalitāte visās Baltijas valstīs novērtēta pozitīvi, īpaši atzīmējot nozīmīgo padarīto darbu pēdējā desmitgadē, modernizējot augstskolu studiju programmas, iekļaujoties starptautiskajā sabiedrībā. Un tomēr iespēju ir daudz vairāk, nekā esam tās izmantojuši, jo:

1) Baltijas valstu studiju telpa ir pamats kopīgai Baltijas un Ziemeļvalstu studiju telpai. Tas ir nākamais solis. Pašreiz sadarbība notiek tādējādi, ka, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte ir Baltijas un Ziemeļvalstu Tehnisko universitāšu asociācijā, Latvijas Lauksaimniecības universitāte ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Lauksaimniecības universitāšu asociācijā (NOVABA). NOVABA, piemēram, bieži organizēja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu maģistrantu un doktorantu seminārus;

2) aktuāls jautājums ir Latvijas augstskolu filiāļu akreditācija Lietuvā un Igaunijā, un otrādi;

3) lai atvieglotu mūsu jauniešu studijas kaimiņvalstīs, būtu lietderīgas līgumattiecības starp Baltijas valstu augstskolām par studentu apmaiņu;

4) dārgās starpdisciplinārās programmas maģistrantūrā un doktorantūrā ir lietderīgāk veidot kopīgi vienā no Baltijas valstīm, piemēram, Igaunijā.

Bet, lai to izdarītu, Latvijai ir jāpalielina valsts finansējums augstākajā izglītībā līdz Igaunijas līmenim. Finansējuma palielinājums nepieciešams arī tādēļ, lai Latvija nodrošinātu to studiju kvalitāti, kas nepieciešama Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vienotajai studiju telpai. IZM palielinājumu nesola, jo valsts budžeta maciņš ir ierobežots. Kāpēc deputāti nevar rosināt valdību samazināt uzņēmumu nodokļu apjomu par to daļu, ko uzņēmēji ir palīdzējuši skolām un augstskolām? Otrs variants ir - ņemt Pasaules bankas kredītu augstākās izglītības modernizācijai.

 

Šķēršļi Latvijas augstākās izglītības attīstībai un iespējas tos pārvarēt - OECD ekspertu ieteikumi

 

Izvērtējot visu trīs Baltijas valstu augstāko izglītību, jāatzīmē, ka kopējais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ekspertu vērtējums bija ļoti pozitīvs, tomēr ir arī virkne ieteikumu, kuru lietderība mums būtu jāizvērtē.

OECD ekspertu ieteikumi:

• pievērst pastiprinātu interesi saiknei starp augstāko izglītību un darba tirgu;

• noskaidrot jaunveidojamo koledžu un augstākās izglītības attiecības;

• pastiprināt koordināciju starp Augstākās izglītības padomi (AIP) un profesionālo izglītību;

• izstrādāt sistemātisku un caurredzamāku saikni starp vidējās izglītības beigšanas eksāmeniem un augstākās izglītības iestājeksāmeniem;

• izveidot ilgtermiņa finansēšanas politiku, ietverot alternatīvas gan institūciju, gan studentu finansēšanai;

• Izglītības un zinātnes ministrijai, konsultējoties ar AIP, koordinēt augstāko izglītību visu ministriju starpā;

• palielināt sociālo partneru pārstāvniecību AIP.

 

Galvenie uzdevumi mērķa sasniegšanai:

• Augstskolu likuma grozījumu pieņemšana;

• Latvijas Republikas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālās koncepcijas aktualizēšana un izskatīšana Ministru kabinetā;

• akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunošanas programma, kurā ietilpst gan emeritēto valsts zinātnieku vietu skaita palielināšana, gan doktorantūras attīstība;

• augstākās profesionālās izglītības studiju standarta izstrādāšana;

• līgumattiecību starp augstskolu un IZM ieviešana;

• valsts pasūtījuma kā stabilas prognozējamas sistēmas ieviešana.

Referāts starptautiskajā konferencē "Ziemeļu-Baltijas jūras reģions 21. gadsimta priekšvakarā" Rīgā 2000. gada 5.oktobrī

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!